《惭愧经》的注释
1. Hiriottappasuttavaṇṇanā
6565. 在第七品的第一个部分中,“hatūpaniso”是指已被破坏的依止、已被切断的因缘。“Yathābhūtañāṇadassana”(如实知见)是指初期的观智。“Nibbidāvirāga”(厌离与离贪)是指强力的观智以及道。“Vimuttiñāṇadassana”(解脱智见)是指阿罗汉果的解脱以及省察。
65. Sattamassa paṭhame hatūpanisoti hataupaniso chinnapaccayo. Yathābhūtañāṇadassananti taruṇavipassanā. Nibbidāvirāgoti balavavipassanā ceva maggo ca. Vimuttiñāṇadassananti arahattavimutti ca paccavekkhaṇā ca.
《七太阳经》的注释
2. Sattasūriyasuttavaṇṇanā
6666. 在第二经中,因为这篇七太阳的开示是依火劫显现的方式而说的,所以首先应当知道,这段引导性的说明包括:三种劫、三种劫的界限、三种劫的根源、三种号叫。这些内容在《清净道论》(2.403)讲解宿住随念时已经详细说过。世尊随顺那五百位以无常为业处的比丘的心意,为了显示有执受和无执受诸行的衰坏,才说了这篇“诸比丘,诸行无常”等七太阳譬喻经。其中,“无常”是指以存在之后又消失为义,所以叫无常。“诸行”是指有执受和无执受的行法。“不恒常”是指像这样不能久住,所以不恒常。“无可依靠”是指由于不是恒常,所以没有真正的安稳和依靠。“这确实是合适的”是指这确实是恰当的。
66. Dutiye yasmā ayaṃ sattasūriyadesanā tejosaṃvaṭṭadassanavasena pavattā, tasmā tayo saṃvaṭṭā, tisso saṃvaṭṭasīmā, tīṇi saṃvaṭṭamūlānī, tīṇi kolāhalānīti ayaṃ tāva āditova imassa suttassa purecārikakathā veditabbā. Sā visuddhimagge (visuddhi. 2.403) pubbenivāsānussatiniddese vitthāritāva. Etadavocāti aniccakammaṭṭhānikānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ ajjhāsayena upādinnakānaṃ anupādinnakānaṃ saṅkhārānaṃ vipattidassanatthaṃ etaṃ ‘‘aniccā, bhikkhave, saṅkhārā’’tiādisattasūriyopamasuttantaṃ avoca. Tattha aniccāti hutvā abhāvaṭṭhena aniccā. Saṅkhārāti upādinnakaanupādinnakā saṅkhāradhammā. Addhuvāti evaṃ aciraṭṭhena na dhuvā. Anassāsikāti asassatabhāvena assāsarahitā. Alamevāti yuttameva.
沉入水中,就是进入水里。升出水面,就是从水面浮起。天不下雨,是说首先那叫做预备云的云,在万亿个轮围世界里合成一朵云来降雨,那时候已经离开的种子就不再回到屋里。从那时起,水就像被滤水器阻断了一样,天连一滴雨也不再下——这个譬喻就是用来表明程度的。可是当世界坏灭的时候,最先从无间地狱开始变空,然后众生从那里起来,转生到人界和畜生界。转生到畜生界的,也能对子女兄弟获得慈爱,死后转生到天界和人界。天神们在虚空中行走,宣告说:这个地方不是永恒的,不是常住的,你们要修习慈、修习悲、修习喜、修习舍。他们修习了慈等之后,从那里死后,转生到梵天界。
Ajjhogāḷhoti udake anupaviṭṭho. Accuggatoti udakapiṭṭhito uggato. Devo na vassatīti paṭhamaṃ tāva upakappanamegho nāma koṭisatasahassacakkavāḷe ekamegho hutvā vassati, tadā nikkhantabījaṃ na puna gehaṃ pavisati. Tato paṭṭhāya dhamakaraṇe niruddhaṃ viya udakaṃ hoti, puna ekabindumpi devo na vassatīti upamānadhammakathāva pamāṇaṃ. Vinassante pana loke paṭhamaṃ avīcito paṭṭhāya tuccho hoti, tato uṭṭhahitvā sattā manussaloke ca tiracchānesu ca nibbattanti. Tiracchānesu nibbattāpi puttabhātikesu mettaṃ paṭilabhitvā kālakatā devamanussesu nibbattanti. Devatā ākāsena carantiyo ārocenti – ‘‘na idaṃ ṭhānaṃ sassataṃ na nibaddhaṃ, mettaṃ bhāvetha, karuṇaṃ, muditaṃ, upekkhaṃ bhāvethā’’ti. Te mettādayo bhāvetvā tato cutā brahmaloke nibbattanti.
“种子类”在这里,种子类指五种种子。“生类”指任何已经长出根和叶的绿色植物。“药草、草、林树”中,药草指药用树木;草指多罗树、椰子树等外层有硬壳的树;林树指森林中最高大的树。“小河流”指除了五大河以外其余向下流的水流。“小池塘”指除了七大湖以外其余的湖泊等。“第二太阳”等句中,第二太阳时期,一个太阳升起,一个太阳落下。第三太阳时期,一个升起,一个落下,一个停在中间。第四太阳时期,就像四个乞食者依次站在四户人家门口一样。第五太阳及之后的时期,也是同样的道理。“崩解”指一段一段被截断后掉落。“既看不到灰,也看不到炭”:当轮围大地、须弥山王、雪山、轮围山、六欲天乃至初禅梵天界这些地方都被烧毁时,连用手指拈起那么一点点的灰或炭都看不到。“谁是思考者?谁是信仰者?”意思是:谁有能力使对方相信,谁又是相信它的人?除了已见法迹的人以外,还有谁会相信呢?这里的意思是,除了已见法迹的须陀洹圣弟子以外,还有谁会相信呢?
Bījagāmāti ettha bījagāmo nāma pañca bījajātāni. Bhūtagāmo nāma yaṃkiñci nikkhantamūlapaṇṇaṃ haritakaṃ. Osadhitiṇavanappatayoti ettha osadhīti osadharukkhā. Tiṇāti bahisārā tālanāḷikerādayo. Vanappatayoti vanajeṭṭhakarukkhā. Kunnadiyoti ṭhapetvā pañca mahānadiyo avasesā ninnagā. Kusobbhāti ṭhapetvā satta mahāsare avasesā rahadādayo. Dutiyo sūriyotiādīsu dutiyasūriyakāle eko udeti, eko atthaṅgameti. Tatiyakāle eko udeti, eko atthaṅgameti, eko majjhe hoti. Catutthakāle catukulike gāme cattāro piṇḍacārikā dvārapaṭipāṭiyā ṭhitā viya honti. Pañcamādikālepi eseva nayo. Palujjantīti chijjitvā chijjitvā patanti. Neva chārikā paññāyati na masīti cakkavāḷamahāpathavī sinerupabbatarājā himavā cakkavāḷapabbato cha kāmasaggā paṭhamajjhānikabrahmalokāti ettake ṭhāne daḍḍhe accharāya gahetabbamattāpi chārikā vā aṅgāro vā na paññāyati. Ko mantā ko saddhātāti ko tassa saddhāpanatthāya samattho, ko vā tassa saddhātā. Aññatra diṭṭhapadehīti diṭṭhapade sotāpanne ariyasāvake ṭhapetvā ko añño saddahissatīti attho.
已离贪:指通过镇伏烦恼而离贪。他们了知教诫:他们了知教导,并为了与梵天界同生而走上了那条道路。同等同趣:在第二世中,以一切方式同趣、同一趣。更上修慈:应从初禅以上,直到第三禅、第四禅,把慈心修得更加殊胜。具眼者:以五种眼而具足眼。已寂灭:就在菩提座上,以烦恼的寂灭而寂灭。这样开示无常相之后,当大师说法结束时,那五百位以无常为业处的比丘,随顺说法而运用智慧,就在各自所坐的座位上证得了阿罗汉果。
Vītarāgoti vikkhambhanavasena vītarāgo. Sāsanaṃ ājāniṃsūti anusiṭṭhiṃ jāniṃsu, brahmalokasahabyatāya maggaṃ paṭipajjiṃsu. Samasamagatiyoti dutiyattabhāve sabbākārena samagatiko ekagatiko. Uttari mettaṃ bhāveyyanti paṭhamajjhānato uttari yāva tikacatukkajjhānā paṇītaṃ katvā mettaṃ bhāveyyaṃ. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Parinibbutoti bodhipallaṅkeyeva kilesaparinibbānena parinibbuto. Evaṃ aniccalakkhaṇaṃ dīpetvā satthari desanaṃ vinivaṭṭente pañcasatāpi te aniccakammaṭṭhānikā bhikkhū desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā nisinnāsanesuyeva arahattaṃ pāpuṇiṃsūti.
3. 《城喻经》的注释
3. Nagaropamasuttavaṇṇanā
6767. 在第三经中,“yato”就是“当……的时候”。“边境”是指建在国土边缘、国境尽头的城市。不过中部地区的城市不需要防卫,所以这里没有提到它。“以城市防御设施妥善防护”就是用城市的装饰物来装饰。“不可为”就是不可做、不可攻克的。“深壕”就是很深的壕沟。“妥善埋设”就是稳稳地安置好。至于门槛柱,有的用砖做,有的用石头做,有的用枳木等坚硬木材做。如果是为了护城而建,就建在城外;如果是为了装饰而建,就建在城内。如果用砖来做,就先挖一个大坑,层层垒砌起来,上面做成八角形,再用灰泥涂抹。当大象用牙去撞它也不动摇时,就叫作“妥善涂抹”。石柱等也都是八角形的。如果柱子高八肘,那么四肘埋进坑里,四肘露在上面;十六肘、二十肘的柱子也是同样的比例,因为所有柱子都是一半在地下,一半在地上。它们呈牛尿那样的弯曲形状,所以可以在它们之间嵌入壁板并施工彩绘,彩绘之后撑起幢幡,就非常精美了。
67. Tatiye yatoti yadā. Paccantimanti raṭṭhapariyante raṭṭhāvasāne niviṭṭhaṃ. Majjhimadesanagarassa pana rakkhākiccaṃ natthi, tena taṃ na gahitaṃ. Nagaraparikkhārehi suparikkhatanti nagarālaṅkārehi alaṅkataṃ. Akaraṇīyanti akattabbaṃ ajiniyaṃ. Gambhīranemāti gambhīraāvāṭā. Sunikhātāti suṭṭhu sannisīdāpitā. Taṃ panetaṃ esikāthambhaṃ iṭṭhakāhi vā karonti silāhi vā khadirādīhi vā sārarukkhehi. Taṃ nagaraguttatthāya karontā bahinagare karonti, alaṅkāratthāya karontā antonagare. Taṃ iṭṭhakāmayaṃ karontā mahantaṃ āvāṭaṃ katvā cayaṃ cinitvā upari aṭṭhaṃsaṃ katvā sudhāya limpanti. Yadā hatthinā dantehi abhihato na calati, tadā sulitto nāma hoti. Silāthambhādayopi aṭṭhaṃsā eva honti. Te sace aṭṭha ratanā honti, caturatanamattaṃ āvāṭe pavisati, caturatanamattaṃ upari hoti. Soḷasaratanavīsatiratanesupi eseva nayo. Sabbesañhi upaḍḍhaṃ heṭṭhā hoti, upaḍḍhaṃ upari. Te gomuttavaṅkā honti, tena tesaṃ antare padaramayaṃ katvā kammaṃ kātuṃ sakkā hoti, te pana katacittakammā paggahitaddhajāva honti.
护城河:环绕城墙而挖成的沟渠。绕行路:从城墙内侧沿着城墙延伸的大道,站在上面的人可以和站在外城墙上的敌人交战。枪:箭、矛等可以投掷出去的武器。刀:单刃之类的其他武器。
Parikhāti parikkhipitvā ṭhitamātikā. Anupariyāyapathoti anto pākārassa pākārena saddhiṃ gato mahāpatho, yattha ṭhitā bahipākāre ṭhitehi saddhiṃ yujjhanti. Salākanti saratomarādinissaggiyāvudhaṃ. Jevanikanti ekatodhārādisesāvudhaṃ.
象兵:指所有驯象师、象医、象夫等人。骑兵:指所有驯马师、马医、马夫等人。车兵:指所有车师、车战武士、车卫等人。弓兵:就是弓箭手。旗手:在战斗中举着胜利旗帜走在最前面的人。阵师:就是排兵布阵的人,他们会这样安排:“这里应该是国王的位置,这里应该是某位大臣的位置。”团食者:指极其勇猛的大战士。据说他们冲进敌阵,像切饭团一样把敌人一块块切碎消灭,然后纵身跳出来,就是这个意思。也指那些在战场中间带着饮食冲进去给战士的人,这也是他们的名称。高贵王子:指出身高贵、在战场上活动的王子。突击勇士:指那些说“我们把谁的头或武器拿来吧”,说了“某某人的”之后,冲入战场把那个拿来的人,这些人冲入,所以叫突击勇士。大龙象:像大龙象一样,这也是对在象等迎面而来时不退转的战士的称呼。勇士:指独一无二的勇士,那些即使有蛇窝、有蚁丘也能渡过大海的人。皮甲战士:指那些穿上皮甲或拿着保护箭的皮盾作战的人。家奴之子:指力气大、有亲爱之情的家中奴隶战士。守门人:就是守门者。具足涂抹:指具足涂抹,即能遮盖一切缝隙的石灰涂抹。或者具足外面的称为 khāṇupākāra 的涂抹,以及厚实的石灰涂抹,展示满瓶行列后,作心意业、竖起旗帜。草、木、水:指为了象马等的草料和房屋的覆盖而拿来放在许多地方的草,为了造房、煮食等而拿来放着的木,以及用车运入放在水池中的水。已积聚:指事先在许多地方好好积聚。为内部人的喜悦:指为了城内居民的喜悦。为不恐惧:指为了他们不产生恐惧。稻麦:指各种稻和麦。芝麻、绿豆、豆、其他叶菜:指芝麻、绿豆、豆以及其余叶菜。
Hatthārohāti sabbepi hatthiācariyahatthivejjahatthibandhādayo. Assārohāti sabbepi assācariyaassavejjaassabandhādayo. Rathikāti sabbepi rathācariyarathayodharatharakkhādayo. Dhanuggahāti issāsā. Celakāti ye yuddhe jayaddhajaṃ gahetvā purato gacchanti. Calakāti ‘‘idha rañño ṭhānaṃ hotu, idha asukamahāmattassā’’ti evaṃ senābyūhakārakā. Piṇḍadāyikāti sāhasikamahāyodhā. Te kira parasenaṃ pavisitvā piṇḍapiṇḍamiva chetvā chetvā dayanti, uppatitvā niggacchantīti attho. Ye vā saṅgāmamajjhe yodhānaṃ bhattapānīyaṃ gahetvā pavisanti, tesampetaṃ nāmaṃ. Uggā rājaputtāti uggatuggatā saṅgāmāvacarā rājaputtā. Pakkhandinoti ye ‘‘kassa sīsaṃ vā āvudhaṃ vā āharāmā’’ti vatvā ‘‘asukassā’’ti vuttā saṅgāmaṃ pakkhanditvā tadeva āharanti, ime pakkhandantīti pakkhandino. Mahānāgā viya mahānāgā, hatthiādīsupi abhimukhaṃ āgacchantesu anivattiyayodhānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sūrāti ekasūrā, ye sajālikāpi savammikāpi samuddaṃ tarituṃ sakkonti. Cammayodhinoti ye cammakañcukaṃ vā pavisitvā saraparittāṇacammaṃ vā gahetvā yujjhanti. Dāsakaputtāti balavasinehā gharadāsayodhā . Dovārikoti dvārapālako. Vāsanalepanasampannoti vāsanena sabbavivarapaṭicchādanena sudhālepena sampanno. Bahi vā khāṇupākārasaṅkhātena vāsanena ghanamaṭṭhena ca sudhālepena sampanno puṇṇaghaṭapantiṃ dassetvā katacittakammapaggahitaddhajo. Tiṇakaṭṭhodakanti hatthiassādīnaṃ ghāsatthāya gehānañca chādanatthāya āharitvā bahūsu ṭhānesu ṭhapitatiṇañca, gehakaraṇapacanādīnaṃ atthāya āharitvā ṭhapitakaṭṭhañca, yantehi pavesetvā pokkharaṇīsu ṭhapitaudakañca. Sannicitaṃ hotīti paṭikacceva anekesu ṭhānesu suṭṭhu nicitaṃ hoti. Abbhantarānaṃ ratiyāti antonagaravāsīnaṃ ratiatthāya. Aparitassāyāti tāsaṃ anāpajjanatthāya. Sāliyavakanti nānappakārā sāliyo ceva yavā ca. Tilamuggamāsāparaṇṇanti tilamuggamāsā ca sesāparaṇṇañca.
现在,因为如来并不需要为城里做什么事务,所以世尊是用城来比喻圣弟子,用城里的各种设施来比喻七种法,用四种食物来比喻四种禅那,并在十一个方面放入阿罗汉果,想借此把整场开示收束起来,因此引出了这个譬喻。所以,为了说明那场开示,就有了“正是这样,确实……”这一段话。其中,“以正法”就是指以善法。“有信”是指具备决意信和现证信。在这两种信当中,相信布施、持戒等行为的果报,因此对布施等善行生起信心,这叫决意信;通过修道而获得的信心,叫现证信。这也叫净信。它的特相等,应当了知。
Idāni yasmā tathāgatassa nagare kammaṃ nāma natthi , nagarasadisaṃ pana ariyasāvakaṃ, nagaraparikkhārasadise ca satta dhamme, catuāhārasadisāni ca cattāri jhānāni dassetvā ekādasasu ṭhānesu arahattaṃ pakkhipitvā desanaṃ vinivaṭṭessāmīti ayaṃ upamā ābhatā. Tasmā taṃ desanaṃ pakāsetuṃ idaṃ evameva khotiādi āraddhaṃ. Tattha saddhammehīti sudhammehi. Saddhoti okappanasaddhāya ceva paccakkhasaddhāya ca samannāgato. Tattha dānasīlādīnaṃ phalaṃ saddahitvā dānādipuññakaraṇe saddhā okappanasaddhā nāma. Maggena āgatasaddhā paccakkhasaddhā nāma. Pasādasaddhātipi esā eva. Tassā lakkhaṇādīhi vibhāgo veditabbo.
大王,根据“信的特相是踊跃,信的特相也是清净澄澈”这一说法,这就是信的特相。而按照“比丘们,有信、有净信的人可以从三个方面看出来。哪三个方面?他想要见到持戒的人……”这样的方式所说的,则是信的标志。“什么是信的食粮?应当说,就是听闻正法”,这是信的食粮。“比丘们,以信出家的比丘,他的随顺法是这样的:他将安住于对诸色的多厌离”,这是信的随顺法。在“信能绑好旅途的干粮,吉祥是财富的住处”“信是人的第二伴侣”“以信渡越暴流”“信是种子,苦行是雨水”“信手是大龙象,以舍为白牙”等经典中,世尊因为信类似于绑好的饭团袋等,从许多方面作了开示。然而在这部《城喻经》中,因为信不动摇、稳固安住,所以把它比作石柱来显示。
‘‘Sampakkhandanalakkhaṇā ca, mahārāja, saddhā sampasādanalakkhaṇā cā’’ti (mi. pa. 2.1.10) hi vacanato idaṃ saddhāya lakkhaṇaṃ nāma. ‘‘Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi saddho pasanno veditabbo. Katamehi tīhi? Sīlavantānaṃ dassanakāmo hotī’’tiādinā (a. ni. 3.42) nayena vuttaṃ pana saddhāya nimittaṃ nāma. ‘‘Ko cāhāro saddhāya, saddhammassavanantissa vacanīya’’nti (a. ni. 10.61) ayaṃ panassā āhāro nāma. ‘‘Saddhāpabbajitassa, bhikkhave, bhikkhuno ayaṃ anudhammo hoti, yaṃ rūpe nibbidābahulo viharissatī’’ti ayamassa anudhammo nāma. ‘‘Saddhā bandhati pātheyyaṃ, sirī bhogānamāsayo’’ (saṃ. ni. 1.79). ‘‘Saddhā dutiyā purisassa hoti’’ (saṃ. ni. 1.36). ‘‘Saddhāya tarati oghaṃ’’ (saṃ. ni. 1.246). ‘‘Saddhā bījaṃ tapo vuṭṭhi’’ (su. ni. 77; saṃ. ni. 1.197). ‘‘Saddhāhattho mahānāgo. Upekhāsetadantavā’’tiādīsu pana suttesu etissā baddhabhattapuṭādisarikkhatāya anekasarasatā bhagavatā pakāsitā. Imasmiṃ pana nagaropamasuttante esā acalasuppatiṭṭhitatāya esikāthambhasadisā katvā dassitā.
“以信为柱础”的意思是:圣弟子把信当作柱础,依此断除不善。这个道理应当套用到每一个相关词上。此外,在这里,由于有惭和愧,在身、口、意三门中就能成就防护,这就是四遍清净戒。因此应当知道,在这部经里,把阿罗汉果安立在十一个处上,以此作为整个开示的顶点。
Saddhesikoti saddhaṃ esikāthambhaṃ katvā ariyasāvako akusalaṃ pajahatīti iminā nayena sabbapadesu yojanā kātabbā. Apicettha hirottappehi tīsu dvāresu saṃvaro sampajjati, so catupārisuddhisīlaṃ hoti . Iti imasmiṃ sutte ekādasasu ṭhānesu arahattaṃ pakkhipitvā desanāya kūṭaṃ gahitanti veditabbaṃ.
第四 知法经的注释
4. Dhammaññūsuttavaṇṇanā
6868. 在第四项中,“知时”是指知道适合修行的时候。这是诵习佛语的时机,也就是学习佛陀教法的时机。“问难之时”是指为了义与不义、因与非因而发问的适当时机。“修行之时”是指把心力投入修行实践的时机。“隐居之时”是指独自静处、专一安住的时机。“法随法行”是指随顺九种出世间法而修习前行之道。比丘们,这样的比丘就能了知人的胜劣与根器的利钝。
68. Catutthe kālaṃ jānātīti yuttappattakālaṃ jānāti. Ayaṃ kālo uddesassāti ayaṃ buddhavacanaṃ uggaṇhanakālo. Paripucchāyāti atthānatthaṃ kāraṇākāraṇaṃ paripucchāya. Yogassāti yoge kammaṃ pakkhipanassa. Paṭisallānassāti nilīyanassa ekībhāvassa. Dhammānudhammappaṭipannoti navannaṃ lokuttaradhammānaṃ anurūpadhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipanno. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu puggalaparoparaññū hotīti evaṃ bhikkhu puggalānaṃ paroparaṃ tikkhamudubhāvaṃ jānanasamattho nāma hoti.
第五,《波利质多罗树经》的注释
5. Pāricchattakasuttavaṇṇanā
69第五种,“落叶”:指叶子已经掉落的。“已生网”:指叶网和花网已经长成。因为这种树的叶网和花网是一起长出来的。“已生芽”:指分别具足已经长出、清晰分明的叶网和花网。“已生蕾”:指已经长出花蕾。“已生苞”:指具足尚未开放、饱满、裂口的花苞。“一切盛开”:指以一切方式圆满盛开。“天界四个月”:按天界的寿命算是四个月。若按人间计算,那就是一万二千年。“游嬉”:就是在那里四处舒展诸根,娱乐游戏。
69. Pañcame pannapalāsoti patitapalāso. Jālakajātoti sañjātapattapupphajālo. Tassa hi pattajālañca pupphajālañca saheva nikkhamati. Khārakajātoti pāṭiyekkaṃ sañjātena suvibhattena pattajālakena ca pupphajālakena ca samannāgato. Kuṭumalakajātoti sañjātamakuḷo. Korakajātoti avikasitehi mahākucchīhi sambhinnamukhehi pupphehi samannāgato. Sabbapāliphulloti sabbākārena supupphito. Dibbe cattāro māseti dibbena āyunā cattāro māse. Manussagaṇanāya pana tāni dvādasa vassasahassāni honti. Paricārentīti ito cito ca indriyāni cārenti, kīḷanti ramantīti attho.
“被光明充满”:那片地方被光明所充满。那些花的光明就像初升的太阳,叶子有伞盖那么大,里面的花粉有大桶那么多。可是,当巴利恰答咖树开花的时候,既不用爬上去,也不用拿钩子把树枝拉下来,更不用拿箱子去装花;一阵风起来,把花从花梗上切断,另一阵风接住,再一阵风把它们送进善法堂天宫;又一阵风把旧花扫出去,还有一阵风把花萼、花蕊染色铺好。中间是法座,一张由旬那么大的宝椅,上面撑着三由旬大的白伞;紧接着铺好帝释天王的座位,然后是三十三天的天子的座位,再然后是其他有大威力的天神的座位,剩下的一些天神就以花萼为座位。天神们进入天宫坐下。这时,花粉柱从花中升起,冲到上面的伞盖再落下来,把天神们三伽浮他那么大的身体染得像涂了虫胶漆,又像金粉团。有些天神各拿一朵花,互相拍打嬉戏。拍打的时候,大桶那么多的花粉飞出来,用充满光明的香粉染遍身体,就像涂了上好的紫矿颜料。这样的游戏要持续四个月才结束。这就是“此威力”的意思:这就是那遍满的威力。
Ābhāya phuṭaṃ hotīti tattakaṃ ṭhānaṃ obhāsena phuṭaṃ hoti. Tesañhi pupphānaṃ bālasūriyassa viya ābhā hoti, pattāni paṇṇacchattappamāṇāni, anto mahātumbamattā reṇu hoti. Pupphite pana pāricchattake ārohanakiccaṃ vā aṅkusakaṃ gahetvā namanakiccaṃ vā pupphāharaṇatthaṃ caṅgoṭakakiccaṃ vā natthi, kantanakavāto uṭṭhahitvā pupphāni vaṇṭato kantati, sampaṭicchanakavāto sampaṭicchati, pavesanakavāto sudhammaṃ devasabhaṃ paveseti, sammajjanakavāto purāṇapupphāni nīharati, santharaṇakavāto pattakaṇṇikakesarāni rañjento santharati. Majjhaṭṭhāne dhammāsanaṃ hoti yojanappamāṇo ratanapallaṅko upari tiyojanena setacchattena dhāriyamānena, tadanantaraṃ sakkassa devarañño āsanaṃ atthariyati, tato tettiṃsāya devaputtānaṃ, tato aññesaṃ mahesakkhānaṃ devānaṃ, aññataradevatānaṃ pupphakaṇṇikāva āsanaṃ hoti. Devā devasabhaṃ pavisitvā nisīdanti. Tato pupphehi reṇuvaṭṭi uggantvā uparikaṇṇikaṃ āhacca nipatamānā devatānaṃ tigāvutappamāṇaṃ attabhāvaṃ lākhārasaparikammasajjitaṃ viya suvaṇṇacuṇṇapiñjaraṃ viya karoti. Ekacce devā ekekaṃ pupphaṃ gahetvā aññamaññaṃ paharantāpi kīḷantiyeva. Paharaṇakālepi mahātumbappamāṇā reṇu nikkhamitvā sarīraṃ pabhāsampannehi gandhacuṇṇehi sañjatamanosilārāgaṃ viya karoti. Evaṃ sā kīḷā catūhi māsehi pariyosānaṃ gacchati. Ayamānubhāvoti ayaṃ anupharituṃ ānubhāvo.
现在,因为导师并不寻求巴利恰答咖树的果实,而是想借它作比喻来指出七类圣弟子,所以才说“同样地”等话。其中,“他思惟出家”是指他心里想“我要出家”。“如诸天”是指像诸天一样。“音声远扬直至梵天界”是指从地面直到梵天界,都因随喜的呼声而变成同一个声音。“此威力”是指漏尽比丘这种遍满的威力。在这部经里,四遍清净戒是依出家而说的,遍业处的准备工作是依初禅而说的,连同观在内的三道与三果则是依阿罗汉道而说的。就教说的范围来说,有从下方限定、从上方限定或从上下两方限定,这里是从上下两方限定,所以才那样说。总之应当知道,这里讲的是轮回与还灭。
Idāni yasmā na satthā pāricchattakena atthiko, tena pana saddhiṃ upametvā satta ariyasāvake dassetukāmo, tasmā te dassetuṃ evameva khotiādimāha. Tattha pabbajjāya cetetīti pabbajissāmīti cinteti. Devānaṃvāti devānaṃ viya. Yāva brahmalokā saddo abbhuggacchatīti pathavitalato yāva brahmalokā sādhukārasaddena sabbaṃ ekasaddameva hoti. Ayamānubhāvoti ayaṃ khīṇāsavassa bhikkhuno anupharaṇānubhāvo. Imasmiṃ sutte catupārisuddhisīlaṃ pabbajjānissitaṃ hoti, kasiṇaparikammaṃ paṭhamajjhānasannissitaṃ, vipassanāya saddhiṃ tayo maggā tīṇi ca phalāni arahattamaggasannissitāni honti. Desanāya heṭṭhato vā uparito vā ubhayato vā paricchedo hoti, idha pana ubhayato paricchedo. Tenetaṃ vuttaṃ. Saṅkhepato panettha vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti veditabbaṃ.
第六部:恭敬经的注释
6. Sakkaccasuttavaṇṇanā
7070. 第六个(注释):“并且将清净”——将会变得远远更加清净,没有垢染。关于“sakammāragato”这一表达:这里的“sa”只是一个不变词,而“kammāragato”的意思是“到了铁匠那里”,也就是到了铁匠的锻炉那里。
70. Chaṭṭhe parisuddhā ca bhavissantīti bhiyyosomattāya parisuddhā bhavissanti nimmalā. Sakammāragatoti ettha sa-kāro nipātamattaṃ, kammāragato kammāruddhanagatoti attho.
第七部:《修习经》的注释
7. Bhāvanāsuttavaṇṇanā
71第七项中,“不随顺”是指没有随顺、相应而住。诸比丘,就像母鸡的蛋一样,这里按黑分和白分说了两个譬喻。其中,黑分的譬喻不能成办这里的意思,另一个譬喻才能成办,所以应当只依白分的譬喻来理解这里的意思。“犹如”是表示譬喻意义的虚词。“或者”是表示可能、设想的虚词。两者都用“诸比丘,犹如”来显示。“母鸡的蛋八个、十个或十二个”这里,虽然母鸡的蛋也可能少于或多于这个数目,但这是为了语句顺口才这么说的,因为世间顺口的说法就是如此。“它们可能成为那样”即“它们会是那样”,意思是“它们可能存在”。“母鸡正确地伏卧”是指那只生蛋的母鸡张开翅膀,卧在那些蛋上面,正确地伏卧。“正确地遍暖”是指它按时令、时节,好好地全面暖热,即令其有温度。“正确地遍修习”是指它按时、好好地全面修习,意思是令其获得母鸡的气味。
71. Sattame ananuyuttassāti na yuttappayuttassa hutvā viharato. Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍānīti imā kaṇhapakkhasukkapakkhavasena dve upamā vuttā. Tāsu kaṇhapakkhūpamā atthassa asādhikā, itarā sādhikāti sukkapakkhūpamāya eva attho veditabbo. Seyyathāti opammatthe nipāto. Apīti sambhāvanatthe. Ubhayenāpi seyyathāpi nāma, bhikkhaveti dasseti. Kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vāti ettha pana kiñcāpi kukkuṭiyā vuttappakārato ūnādhikānipi aṇḍāni honti, vacanasiliṭṭhatāya panetaṃ vuttaṃ. Evañhi loke siliṭṭhaṃ vacanaṃ hoti. Tānassūti tāni assu, bhaveyyunti attho. Kukkuṭiyā sammā adhisayitānīti tāya janettiyā kukkuṭiyā pakkhe pasāretvā tesaṃ upari sayantiyā sammā adhisayitāni. Sammā pariseditānīti kālena kālaṃ utuṃ gaṇhāpentiyā suṭṭhu samantato seditāni, usmīkatānīti vuttaṃ hoti. Sammāparibhāvitānīti kālena kālaṃ suṭṭhu samantato bhāvitāni, kukkuṭagandhaṃ gāhāpitānīti attho.
就算那只母鸡用这三种方式不放逸地孵蛋,也不会生起这样的欲求:“但愿我的小鸡……”但那些小鸡确实能够按照所说的方式平安地破壳而出。为什么呢?因为那只母鸡用这三种方式守护那些蛋,蛋就不会腐坏。它们体内湿润的液体逐渐耗尽,蛋壳变薄,脚爪尖和嘴喙变硬,它们自身也发育成熟。由于蛋壳变薄,外面的光透进来,里面就能看见,于是它们想:“我们长久以来蜷缩着手脚,躺在狭窄的地方,现在外面有光透进来,这下我们就能住得舒服了。”于是它们想要出来,用脚敲击蛋壳,伸长脖子,蛋壳就裂成两半。然后它们扇动翅膀,发出与那一刻相应的叫声,就这样破壳而出。出来之后,它们四处走动,把村庄和田野点缀得更加美丽。
Kiñcāpi tassā kukkuṭiyāti tassā kukkuṭiyā imaṃ tividhakiriyākaraṇena appamādaṃ katvā kiñcāpi na evaṃ icchā uppajjeyya. Atha kho bhabbāva teti atha kho te kukkuṭapotakā vuttanayena sotthinā abhinibbhijjituṃ bhabbāva. Te hi yasmā tāya kukkuṭiyā evaṃ tīhākārehi tāni aṇḍāni paripāliyamānāni na pūtīni honti. Yopi nesaṃ allasineho, so pariyādānaṃ gacchati, kapālaṃ tanukaṃ hoti, pādanakhasikhā ca mukhatuṇḍakañca kharaṃ hoti, sayampi pariṇāmaṃ gacchati. Kapālassa tanuttā bahiddhā āloko anto paññāyati, tasmā ‘‘ciraṃ vata mayaṃ saṃkuṭitahatthapādā sambādhe sayimha, ayañca bahi āloko dissati, ettha dāni no sukhavihāro bhavissatī’’ti nikkhamitukāmā hutvā kapālaṃ pādena paharanti, gīvaṃ pasārenti, tato taṃ kapālaṃ dvedhā bhijjati. Atha te pakkhe vidhunantā taṃkhaṇānurūpaṃ viravantā nikkhamantiyeva. Nikkhamantā ca gāmakkhettaṃ upasobhayamānā vicaranti.
“同样地”这句话,是用来配合譬喻说明法义的。应当这样把譬喻和义理对应起来理解:母鸡在蛋上卧孵等三种动作,就好比这位比丘精勤修行的时期;母鸡通过三种动作让蛋不腐坏,就好比精勤修行的比丘通过完成三种随观,让观智不退失。母鸡通过三种动作耗尽蛋里的湿润滑液,就好比那位比丘通过完成三种随观,耗尽对三界有之贪爱润液;蛋壳变薄,就好比比丘的无明蛋壳变薄;小鸡的爪尖和嘴喙变硬,就好比比丘的观智变得锐利、猛利、清净、勇健;小鸡成熟的时候,就好比比丘观智成熟的时候、增长的时候、入观胎的时候;就像小鸡用脚爪尖或嘴喙啄破蛋壳、扇动翅膀、平安破壳而出的时候,比丘让观智之胎成形并四处游历之后,遇到适合的时节、适合的饮食、适合的人、适合闻法,然后独坐一处,增长观智,依靠次第证得的阿罗汉道啄破无明蛋壳,展开神通之翼,平安证得阿罗汉果——应当知道,这就是那个时刻。
Evamevakhoti idaṃ opammasampaṭipādanaṃ. Taṃ evaṃ atthena saṃsandetvā veditabbaṃ – tassā kukkuṭiyā aṇḍesu adhisayanāditividhakiriyākaraṇaṃ viya hi imassa bhikkhuno bhāvanaṃ anuyuttakālo , kukkuṭiyā tividhakiriyāsampādanena aṇḍānaṃ apūtibhāvo viya bhāvanaṃ anuyuttassa bhikkhuno tividhānupassanāsampādanena vipassanāñāṇassa aparihāni. Tassā tividhakiriyākaraṇena aṇḍānaṃ allasinehapariyādānaṃ viya tassa bhikkhuno tividhānupassanāsampādanena bhavattayānugatanikantisinehapariyādānaṃ, aṇḍakapālānaṃ tanubhāvo viya bhikkhuno avijjaṇḍakosassa tanubhāvo, kukkuṭapotakānaṃ nakhatuṇḍakānaṃ thaddhabhāvo viya bhikkhuno vipassanāñāṇassa tikkhakharavippasannasūrabhāvo, kukkuṭapotakānaṃ pariṇāmakālo viya bhikkhuno vipassanāñāṇassa pariṇāmakālo vaḍḍhikālo gabbhaggahaṇakālo, kukkuṭapotakānaṃ pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā pakkhe papphoṭetvā sotthinā abhinibbhidākālo viya tassa bhikkhuno vipassanāñāṇagabbhaṃ gaṇhāpetvā vicarantassa tajjātikaṃ utusappāyaṃ vā bhojanasappāyaṃ vā puggalasappāyaṃ vā dhammassavanasappāyaṃ vā labhitvā ekāsane nisinnasseva vipassanaṃ vaḍḍhentassa anupubbādhigatena arahattamaggena avijjaṇḍakosaṃ padāletvā abhiññāpakkhe papphoṭetvā sotthinā arahattappattakālo veditabbo.
就像母鸡知道小鸡快要出壳了,就会啄破蛋壳一样,导师知道那位比丘的智慧已经成熟了,也就——
Yathā pana kukkuṭapotakānaṃ pariṇatabhāvaṃ ñatvā mātāpi aṇḍakosaṃ bhindati, evaṃ tathārūpassa bhikkhuno ñāṇaparipākaṃ ñatvā satthāpi –
斩断对自己的贪爱,就像用手掐断秋天的白莲花。
请宣说这条寂静之道,它就是善逝所教导的涅槃。
‘‘Ucchinda sinehamattano, kumudaṃ sāradikaṃva pāṇinā; Santimaggameva brūhaya, nibbānaṃ sugatena desita’’nti. (dha. pa. 285) –
他以这样的方式遍满光明之后,用偈颂打击无明卵壳。他在偈颂结束时打破了无明卵壳,证得阿罗汉果。从那时起,就像那些小鸡在村落田野间走动,让那里显得美好一样,这位大漏尽者也以涅槃为所缘,进入果定,在僧园中走动,让僧园显得美好。
Ādinā nayena obhāsaṃ pharitvā gāthāya avijjaṇḍakosaṃ paharati. So gāthāpariyosāne avijjaṇḍakosaṃ bhinditvā arahattaṃ pāpuṇāti. Tato paṭṭhāya yathā te kukkuṭapotakā gāmakkhettaṃ upasobhayamānā tattha vicaranti, evaṃ ayampi mahākhīṇāsavo nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā saṅghārāmaṃ upasobhayamāno vicarati.
“Phalagaṇḍassa”是指木匠。因为他推动一种叫“垂瘤”的刨刀,削掉木头上的节瘤,所以被称为“phalagaṇḍa”(取木瘤者)。“Vāsijaṭeti”是指斧柄手握的地方。“今日我的诸漏灭尽了多少”:对出家人来说,通过出家的简要方式——诵习、请问、如理作意以及履行应做的事——诸漏时时刻刻都在灭尽。然而,对于这样逐渐灭尽的诸漏,他并没有“今天灭尽了这么多,昨天灭尽了这么多”这样的认知。这就是这里的意思。通过这个譬喻,说明了修观的功德利益。
Phalagaṇḍassāti vaḍḍhakissa. So hi olambakasaṅkhātaṃ phalaṃ cāretvā dārūnaṃ gaṇḍaṃ haratīti phalagaṇḍoti vuccati. Vāsijaṭeti vāsidaṇḍakassa gahaṇaṭṭhāne. Ettakaṃ me ajja āsavānaṃ khīṇanti pabbajitassa hi pabbajjāsaṅkhepena uddesena paripucchāya yonisomanasikārena vattapaṭipattiyā ca niccakālaṃ āsavā khīyanti. Evaṃ khīyamānānaṃ pana nesaṃ ‘‘ettakaṃ ajja khīṇaṃ ettakaṃ hiyyo’’ti evamassa ñāṇaṃ na hotīti attho. Imāya upamāya vipassanānisaṃso dīpito.
在冬天,也就是冬季时节。退减,是指因为不再坚固而逐渐减弱。同样地,在这里应当把教法看作大海,把修行者看作船,把船在大海中航行,看作这位比丘在未满五岁的时间里,在亲教师和依止师身边参学;把船被海水侵蚀后,捆绑的绳索变得细薄,看作比丘仅以出家时的简略受教、诵习、请问等,使诸结缚变得薄弱;把船被拖上陆地,看作比丘离开依止后,取得业处而住在林野中;把白天被风吹日晒而干枯,看作以观智使渴爱的湿润干枯;把夜里被霜露之水浸湿,看作依止业处所生起的喜与愉悦使心湿润;把昼夜被风、热和霜露之水弄得干枯又浸湿,使捆绑的绳索变得虚弱,看作以观智和喜、愉悦使诸结缚更加虚弱;把雨季的云,看作阿拉汉道智;把雨水渗入使船内部腐朽,看作精进修观的人依色七法等增长观智时,当业处逐渐沉没、消失,某一天获得适宜的气候等条件,结跏趺坐,证得阿拉汉果。捆绑物已经腐朽的船还能暂时保持形状,就像已断尽结缚的阿拉汉在摄受大众时,尽其寿命而安住;捆绑物已经腐朽的船逐渐破碎,最终归于不存在,就像漏尽者由于所执取的五蕴坏灭,在无余涅槃界般涅槃后,归于不存在。通过这个譬喻,说明了诸结缚的薄弱。
Hemantikenāti hemantasamayena. Paṭippassambhantīti thirabhāvena parihāyanti. Evameva khoti ettha mahāsamuddo viya sāsanaṃ daṭṭhabbaṃ, nāvā viya yogāvacaro, nāvāya mahāsamudde pariyāyanaṃ viya imassa bhikkhuno ūnapañcavassakāle ācariyupajjhāyānaṃ santike vicaraṇaṃ, nāvāya mahāsamuddaudakena khajjamānānaṃ bandhanānaṃ tanubhāvo viya bhikkhuno pabbajjāsaṅkhepena uddesaparipucchādīhiyeva saṃyojanānaṃ tanubhāvo, nāvāya thale ukkhittakālo viya bhikkhuno nissayamuttakassa kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe vasanakālo, divā vātātapena saṃsussanaṃ viya vipassanāñāṇena taṇhāsinehassa saṃsussanaṃ, rattiṃ himodakena temanaṃ viya kammaṭṭhānaṃ nissāya uppannena pītipāmojjena cittatemanaṃ, rattindivaṃ vātātapehi ceva himodakena ca parisukkhaparitintānaṃ bandhanānaṃ dubbalabhāvo viya vipassanāñāṇapītipāmojjehi saṃyojanānaṃ bhiyyosomattāya dubbalabhāvo, pāvussakamegho viya arahattamaggañāṇaṃ, meghavuṭṭhiudakena nāvāya antopūtibhāvo viya āraddhavipassakassa rūpasattakādivasena vipassanaṃ vaḍḍhentassa okkhāyamāne pakkhāyamāne kammaṭṭhāne ekadivasaṃ utusappāyādīni laddhā ekapallaṅkena nisinnassa arahattaphalādhigamo. Pūtibandhanāya nāvāya kiñci kālaṃ ṭhānaṃ viya khīṇasaṃyojanassa arahato mahājanaṃ anuggaṇhantassa yāvatāyukaṃ ṭhānaṃ, pūtibandhanāya nāvāya anupubbena bhijjitvā apaṇṇattikabhāvūpagamo viya khīṇāsavassa upādinnakkhandhabhedena anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutassa apaṇṇattikabhāvūpagamoti imāya upamāya saṃyojanānaṃ dubbalatā dīpitā.
第八 火聚喻经的注释
8. Aggikkhandhopamasuttavaṇṇanā
7272. 第八经是依“义起”(事缘)而说的。它的义起在下文《小指胛经》注释(《增支部注》1.1.51等)中已经详细说明了。“Passatha no”就是“passatha nu”(你们看见了吗)。“Āliṅgitvā”就是拥抱、抱紧。“Upanisīdeyya”就是靠近依止而坐。“Upanipajjeyya”就是走上前去躺下。“Ārocayāmi”就是我告诉。“Paṭivedayāmi”就是令对方知道、使对方明白之后再说。“Vālarajjuyā”就是用马尾巴毛或牛尾巴毛搓成的绳子。“Paccorasmim”就是胸口正中间。“Pheṇuddehakaṃ”就是翻涌起泡沫,意思是堆涌起来。“Attattha”就是自己现世、来世、世间和出世间的利益。对“他利”和“自他两利”也是同样的理解方式。这里其余该说的内容,都已经在《小指胛经》(《增支部》1.51等)的义起部分讲过了。世尊说完这部经之后,接着说了《小指胛经》。第九经的意思已经很清楚。
72. Aṭṭhamaṃ atthuppattiyaṃ kathitaṃ. Atthuppatti panassa heṭṭhā cūḷaccharāsaṅghātasuttavaṇṇanāya (a. ni. aṭṭha. 1.1.51 ādayo) vitthāritā eva. Passatha noti passatha nu. Āliṅgitvāti upagūhitvā. Upanisīdeyyāti samīpe nissāya nisīdeyya. Upanipajjeyyāti upagantvā nipajjeyya. Ārocayāmīti ācikkhāmi. Paṭivedayāmīti paṭivedetvā jānāpetvā kathemi. Vālarajjuyāti assavālagovālehi vaṭṭitarajjuyā. Paccorasminti uramajjhe. Pheṇuddehakanti pheṇaṃ uddehitvā, ussādetvāti attho. Attatthanti attano diṭṭhadhammikasamparāyikalokiyalokuttaraṃ atthaṃ. Paratthobhayatthesupi eseva nayo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ cūḷaccharāsaṅghātasuttassa (a. ni. 1.51 ādayo) atthuppattiyaṃ kathitameva. Idañca pana suttaṃ kathetvā satthā cūḷaccharāsaṅghātasuttaṃ kathesi. Navamaṃ uttānatthameva.
第十 阿拉咖经的注释
10. Arakasuttavaṇṇanā
74第十部经中,“微少”是指极少、一点点。因为它无论从自性的微少、刹那的微少,还是从存续的微少来看,都是微少的。“轻快”是因为它迅速生起又迅速灭去,所以叫轻快。“应以慧了知”是指应当以慧来了知,意思是用智慧去认识。“山中所生”是指从山中产生。“能持所持”是指能够把树木、芦苇、竹子等该带走的东西带走。其余各处的内容,都是浅显易懂的。
74. Dasame parittanti appaṃ thokaṃ. Tañhi sarasaparittatāyapi khaṇaparittatāyapi ṭhitiparittatāyapi parittameva. Lahuṃ uppajjitvā nirujjhanato lahukaṃ. Mantāyaṃboddhabbanti mantāya boddhabbaṃ, paññāya jānitabbanti attho. Pabbateyyāti pabbatasambhavā. Hārahārinīti rukkhanaḷaveḷuādīni haritabbāni harituṃ samatthā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.