第2品 应忆念品
2. Sāraṇīyavaggo
第一可念经的注释
1. Paṭhamasāraṇīyasuttavaṇṇanā
11在第二品的第一经里,“应忆念的”是指值得忆念的。“慈的身业”是指以慈心去做的身业。语业和意业也是同样的道理。这些内容虽然是以比丘为对象来说的,但在家人也同样可以做到。对比丘来说,以慈心去圆满阿毗娑摩罗律仪,就叫作慈的身业。对在家人来说,为了礼敬塔庙、礼敬菩提树、迎请僧团而前往;见到比丘们进村托钵时,上前迎接、接钵、铺设座位、随行护送——像这一类行为,就叫作慈的身业。
11. Dutiyassa paṭhame sāraṇīyāti saritabbayuttakā. Mettaṃ kāyakammanti mettena cittena kātabbaṃ kāyakammaṃ. Vacīkammamanokammesupi eseva nayo. Imāni ca pana bhikkhūnaṃ vasena āgatāni, gihīsupi labbhanti. Bhikkhūnañhi mettena cittena ābhisamācārikadhammapūraṇaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Gihīnaṃ cetiyavandanatthāya bodhivandanatthāya saṅghanimantanatthāya gamanaṃ, gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhe bhikkhū disvā paccuggamanaṃ, pattapaṭiggahaṇaṃ, āsanapaññāpanaṃ, anugamananti evamādikaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma.
对比丘来说,以慈心教导行为规范与学处、讲说禅修业处、开示佛法,乃至宣说三藏佛语,这些就叫慈的语业。对在家人来说,当他们说“我们去礼敬塔庙吧,我们去礼敬菩提树吧,我们要去听法,我们要做灯花供养,我们要受持三种善行并照着去做,我们要布施筹票食等,我们要布施雨安居的资具,今天我们要向僧团布施四种资具,把僧团邀请来之后,你们去准备嚼食等,铺设座位,备好饮用水,去迎接僧团并请他们进来,请他们坐在已经铺好的座位上,然后生起热心去服务”——在说这类话的时候,就叫慈的语业。
Bhikkhūnaṃ mettena cittena ācārapaṇṇattisikkhāpanaṃ, kammaṭṭhānakathanaṃ, dhammadesanā, tepiṭakampi buddhavacanaṃ mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Gihīnaṃ ‘‘cetiyavandanāya gacchāma, bodhivandanāya gacchāma, dhammassavanaṃ karissāma, dīpamālāpupphapūjaṃ karissāma, tīṇi sucaritāni samādāya vattissāma, salākabhattādīni dassāma, vassāvāsikaṃ dassāma, ajja saṅghassa cattāro paccaye dassāma, saṅghaṃ nimantetvā khādanīyādīni saṃvidahatha, āsanāni paññāpetha, pānīyaṃ upaṭṭhāpetha, saṅghaṃ paccuggantvā ānetha, paññattāsane nisīdāpetvā ussāhajātā veyyāvaccaṃ karothā’’tiādivacanakāle mettaṃ vacīkammaṃ nāma.
比丘们清早起来,先料理身体,做完塔庙庭院等处的义务后,坐在僻静的地方,心里这样想:“愿住在这座精舍里的比丘们快乐,没有怨,没有恼害。”这就是慈的意业。对在家人来说,心里这样想:“愿尊者们快乐,没有怨,没有恼害。”这就是慈的意业。
Bhikkhūnaṃ pātova uṭṭhāya sarīrapaṭijagganaṃ cetiyaṅgaṇavattādīni ca katvā vivittāsane nisīditvā ‘‘imasmiṃ vihāre bhikkhū sukhī hontu averā abyāpajjhā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma. Gihīnaṃ ‘‘ayyā sukhī hontu averā abyāpajjhā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma.
公开和私下,就是当面和背后。其中,年轻比丘在缝衣等事务上结伴互助,这叫当面的慈身业;对长老比丘,替他洗脚、供养等一切恭敬行为,也叫当面的慈身业。对这两种人,别人随意放下的木器等物,不轻视他们,像收拾自己放乱的东西一样把它们整理归位,这叫背后的慈身业。用恭敬的语气说“天长老、提舍长老”,这叫当面的慈语业。而询问不在精舍的人时说“我们的天长老在哪里?我们的提舍长老在哪里?他什么时候会回来呢?”这样充满关切的言语,叫背后的慈语业。以慈爱温润的目光,睁开眼,面带欢喜地注视对方,这叫当面的慈意业。心中作意“愿天长老、提舍长老健康无病”,这叫背后的慈意业。
Āvi ceva raho cāti sammukhā ca parammukhā ca. Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma, therānaṃ pana pādadhovanadānādibhedaṃ sabbampi sāmīcikammaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. ‘‘Devatthero tissatthero’’ti evaṃ paggayha vacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Vihāre asantaṃ pana paṭipucchantassa ‘‘kahaṃ amhākaṃ devatthero, kahaṃ amhākaṃ tissatthero, kadā nu kho āgamissatī’’ti evaṃ mamāyanavacanaṃ parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummīletvā pasannena mukhena olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. ‘‘Devatthero tissatthero arogo hotu appābādho’’ti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma.
“所得”是指衣服等已经得到的必需品。“如法”是指避开欺诈之类的邪命,通过如法、平等的乞食方式而获得的。“乃至仅仅落在钵里的那么一点”是指最低限度,也就是落在钵中、在钵里面的,仅仅两三口那么少的乞食。“不分而受用”在这里有两种“分别”,即物品上的分别和对象上的分别。其中,心里想“我要给这么多,我不给这么多”,这样去分配,叫物品上的分别;心里想“我要给某人,我不给某人”,这样去分配,叫对象上的分别。两种都不去做,不管得到什么都混在一起受用的人,就叫不分而受用者。“与持戒的同梵行者共享”在这里,共享者的特征是——无论得到什么好东西,都不会用“希望得到更多利养”那种口气送给在家人,也不会自己独自享用;接受的时候,心里想“愿这成为僧团共享的”,收下后敲钟,就像对待僧团的东西一样来受用。
Lābhāti cīvarādayo laddhapaccayā. Dhammikāti kuhanādibhedaṃ micchājīvaṃ vajjetvā dhammena samena bhikkhācariyavattena uppannā. Antamaso pattapariyāpannamattampīti pacchimakoṭiyā pattapariyāpannaṃ pattassa antogataṃ dvattikaṭacchubhikkhāmattampi. Appaṭivibhattabhogīti ettha dve paṭivibhattāni nāma āmisapaṭivibhattaṃ pana puggalapaṭivibhattañca. Tattha ‘‘ettakaṃ dassāmi, ettakaṃ na dassāmī’’ti evaṃ cittena paṭivibhajanaṃ āmisapaṭivibhattaṃ nāma. ‘‘Asukassa dassāmi, asukassa na dassāmī’’ti evaṃ cittena vibhajanaṃ pana puggalapaṭivibhattaṃ nāma. Tadubhayampi akatvā yo appaṭivibhattaṃ bhuñjati, ayaṃ appaṭivibhattabhogī nāma. Sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogīti ettha sādhāraṇabhogino idaṃ lakkhaṇaṃ – yaṃ yaṃ paṇītaṃ labhati, taṃ taṃ neva lābhenalābhaṃ-nijigīsanatāmukhena gihīnaṃ deti, na attanā paribhuñjati, paṭiggaṇhanto ca ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotū’’ti gahetvā ghaṇṭiṃ paharitvā paribhuñjitabbaṃ saṅghasantakaṃ viya passati.
那么,谁来圆满这个应忆念法,谁不能圆满呢?首先,破戒的人不能圆满。因为持戒的人不会接受属于他的东西。而戒行清净、不违犯义务的人则能圆满。这里的义务是这样的:如果有人指定对象来布施,把东西送给母亲、父亲、老师、亲教师等人,那他是在做该做的布施。但这对他而言不算应忆念法,只是叫“惦记着牵挂”。因为应忆念法只适合已经放下牵挂的人。而那个指定对象布施的人,应该布施给病人、照顾病人的人、外来客僧、即将远行的比丘,以及新出家还不懂得拿僧伽梨衣和钵的人。布施给这些人之后,剩下的部分,从长老的座位开始,不要一点一点地分,谁拿多少就给他多少。如果没有剩余了,就再进村乞食,回来后从长老开始,凡是得到好的食物,都布施出去,剩下的自己才吃。因为经文说“与持戒者”,所以即使不布施给破戒的人,也是可以的。
Imaṃ pana sāraṇīyadhammaṃ ko pūreti, ko na pūreti? Dussīlo tāva na pūreti. Na hi tassa santakaṃ sīlavantā gaṇhanti. Parisuddhasīlo pana vattaṃ akhaṇḍento pūreti. Tatridaṃ vattaṃ – yo hi odissakaṃ katvā mātu vā pitu vā ācariyupajjhāyādīnaṃ vā deti, so dātabbaṃ deti. Sāraṇīyadhammo panassa na hoti, palibodhajagganaṃ nāma hoti. Sāraṇīyadhammo hi muttapalibodhassa vaṭṭati. Tena pana odissakaṃ dentena gilānagilānupaṭṭhākaāgantukagamikānañceva navapabbajitassa ca saṅghāṭipattaggahaṇaṃ ajānantassa dātabbaṃ. Etesaṃ datvā avasesaṃ therāsanato paṭṭhāya thokaṃ thokaṃ adatvā yo yattakaṃ gaṇhāti, tassa tattakaṃ dātabbaṃ. Avasiṭṭhe asati puna piṇḍāya caritvā therāsanato paṭṭhāya yaṃ yaṃ paṇītaṃ, taṃ taṃ datvā sesaṃ bhuñjitabbaṃ. ‘‘Sīlavantehī’’ti vacanato dussīlassa adātumpi vaṭṭati.
这种应忆念法,在训练有素的僧团里很容易圆满。因为僧团训练有素时,有人从别处得到供养,他不会接受;即使从别处得不到,他也只拿适量,不会多拿。而这种应忆念法,像这样一次次去乞食,把每次得到的东西都布施出去,也要十二年才能圆满,不会比这更短。假如到了第十二年,那位圆满应忆念法的人把装满乞食的钵放在食堂里,然后去洗澡,僧团长老问:“这是谁的钵?”有人回答:“是那位圆满应忆念法的人的。”长老就说:“拿来吧。”于是把所有的乞食都分配掉,自己吃完后,把空钵放在那里。那位比丘看到空钵,如果生起这样的念头:“他们一点都没给我留,全吃光了。”心里就起了忧恼,他的应忆念法就坏了,必须再重新圆满十二年。这应忆念法就像外道的别住一样,一旦出现缺损,就得重新圆满。但如果他看到空钵时,能生起欢喜心,想:“我真是有福气,真是大收获!我钵里的食物,同梵行者们不用问我,就自己享用了。”那他的应忆念法才算真正圆满。
Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo susikkhitāya parisāya supūro hoti, susikkhitāya hi parisāya yo aññato labhati, so na gaṇhāti. Aññato alabhantopi pamāṇayuttameva gaṇhati, na atirekaṃ. Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo evaṃ punappunaṃ piṇḍāya caritvā laddhaṃ laddhaṃ dentassāpi dvādasahi vassehi pūreti, na tato oraṃ. Sace hi dvādasame vasse sāraṇīyadhammapūrako piṇḍapātapūraṃ pattaṃ āsanasālāyaṃ ṭhapetvā nhāyituṃ gacchati, saṅghatthero ca ‘‘kasseso patto’’ti vatvā ‘‘sāraṇīyadhammapūrakassā’’ti vutte ‘‘āharatha na’’nti sabbaṃ piṇḍapātaṃ vicāretvāva bhuñjitvā rittapattaṃ ṭhapeti. Atha kho so bhikkhu rittapattaṃ disvā ‘‘mayhaṃ asesetvāva paribhuñjiṃsū’’ti domanassaṃ uppādeti, sāraṇīyadhammo bhijjati, puna dvādasa vassāni pūretabbo hoti. Titthiyaparivāsasadiso hesa, sakiṃ khaṇḍe jāte puna pūretabbova. Yo pana ‘‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me pattagataṃ anāpucchāva sabrahmacārī paribhuñjantī’’ti somanassaṃ janeti, tassa puṇṇo nāma hoti.
这样圆满了应忆念法的人,既没有嫉妒,也没有悭吝。他被人喜爱,也被非人喜爱,容易得到生活所需。他钵里的食物虽然一直布施出去,却不会耗尽。在分配物品的场合,他能得到最好的那份。遇到危险或饥荒时,天神们也会为他奔走操心。
Evaṃ pūritasāraṇīyadhammassa pana neva issā na macchariyaṃ hoti, manussānaṃ piyo hoti, amanussānaṃ piyo hoti, sulabhapaccayo. Pattagatamassa diyyamānampi na khīyati, bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ labhati, bhaye vā chātake vā patte devatā ussukkaṃ āpajjanti.
这里有几个事例可以说明。据说,住在森那吉里山的帝沙长老,依止大吉里村而住。有五十位大长老为了朝礼佛塔,前往龙岛,途中在吉里村乞食,却什么也没得到,就离开了。帝沙长老正要进村时看见他们,便问:“尊者们,得到食物了吗?”他们回答说:“贤友,我们刚走了一圈。”他知道他们没得到食物,就说:“尊者们,请在我回来之前,先在这里等着。”他们说:“贤友,我们五十个人,连让钵底沾湿那么一点东西都没得到。”长老说:“尊者,常住在当地的人是有办法的,就算一时乞不到,也知道哪条乞食路线合适。”于是那些长老就留下来等。长老进了村,就在村口第一家,一位大近事女已经备好了乳粥,正望着长老来的方向站着。长老刚走到她家门口,她就盛满一整钵,供养给长老。长老端着这钵粥,来到那些长老跟前,对僧团长老说:“尊者,请拿去用吧。”僧团长老心想:“我们这么多人什么都没得到,他却这么快就拿着食物回来了,这到底是怎么回事?”于是看向其他长老。帝沙长老从长老看他的神情就明白了他的疑惑,便说:“尊者,这是如法而公平地得来的,不必犹豫,请拿去用吧。”他从最年长的开始,给所有人都按需要分足了,自己也吃饱了。
Tatrimāni vatthūni – senagirivāsī tissatthero kira mahāgirigāmaṃ upanissāya vasati, paññāsa mahātherā nāgadīpaṃ cetiyavandanatthāya gacchantā girigāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā nikkhamiṃsu. Thero pavisanto te disvā pucchi – ‘‘laddhaṃ, bhante’’ti? Vicarimhā, āvusoti. So aladdhabhāvaṃ ñatvā āha – ‘‘bhante, yāvāhaṃ āgacchāmi, tāva idheva hothā’’ti. Mayaṃ, āvuso, paññāsa janā pattatemanamattampi na labhimhāti. Bhante, nevāsikā nāma paṭibalā honti, alabhantāpi bhikkhācāramaggasabhāgaṃ jānantīti. Therā āgamesuṃ. Thero gāmaṃ pāvisi. Dhurageheyeva mahāupāsikā khīrabhattaṃ sajjetvā theraṃ olokayamānā ṭhitā therassa dvāraṃ sampattasseva pattaṃ pūretvā adāsi. So taṃ ādāya therānaṃ santikaṃ gantvā ‘‘gaṇhatha , bhante’’ti saṅghattheraṃ āha. Thero ‘‘amhehi ettakehi kiñci na laddhaṃ, ayaṃ sīghameva gahetvā āgato, kiṃ nu kho’’ti sesānaṃ mukhaṃ olokesi. Thero olokanākāreneva ñatvā, ‘‘bhante, dhammena samena laddho, nikkukkuccā gaṇhathā’’ti ādito paṭṭhāya sabbesaṃ yāvadatthaṃ datvā attanāpi yāvadatthaṃ bhuñji.
于是,在吃完饭之后,长老们问他:“贤友,你是什么时候证悟出世间法的?”他回答说:“尊者,我并没有出世间法。”长老们又问:“贤友,你是得禅那的人吗?”他说:“尊者,这个我也没有。”长老们再问:“贤友,难道你没有神通吗?”他回答说:“尊者,我只是圆满了应忆念法。自从我圆满它的时候起,即使有十万比丘到来,我钵里的食物也不会耗尽。”长老们赞叹说:“善哉,善哉,善士,这确实与你相称。”以上就是关于“钵中食物不会耗尽”的第一个事例。
Atha naṃ bhattakiccāvasāne therā pucchiṃsu – ‘‘kadā, āvuso, lokuttaradhammaṃ paṭivijjhī’’ti? Natthi me, bhante, lokuttaradhammoti. Jhānalābhīsi, āvusoti. Etampi, bhante, natthīti? Nanu, āvuso, pāṭihāriyanti. Sāraṇīyadhammo me, bhante, pūrito, tassa me pūritakālato paṭṭhāya sacepi bhikkhusatasahassaṃ hoti, pattagataṃ na khīyatīti. Sādhu sādhu, sappurisa, anucchavikamidaṃ tuyhanti. Idaṃ tāva pattagataṃ na khīyatīti ettha vatthu.
这位长老又来到支提山,那时正举行“山庄严”大供养,他走到布施的地方,问道:“这次布施里,什么是上等物品?”有人回答:“两件衣,尊者。”他说:“这两件衣会归我吗?”一位大臣听到这话,就去禀告国王:“有个年轻比丘这样说。”国王说:“年轻比丘有这样的心也正常,但那些细软的好衣,还是给大长老们穿更合适。”于是把衣放在一边,说:“我要布施给大长老们。”当比丘僧团按次序坐好,国王依次供养时,那些放在长老们头顶上的衣却落不到他们手里,而是飘到别处去了。轮到供养那位年轻比丘时,衣却落到了他手上。国王把衣放在他手上,看了看大臣的脸,请年轻比丘坐下,供养完毕,遣散僧团后,坐在年轻比丘面前,问道:“尊者,您是什么时候证悟这个法的?”那位比丘不愿用含糊的话否认事实,就说:“大王,我并没有出世间法。”国王说:“尊者,您之前不是这样说过吗?”他回答:“是的,大王,我是圆满‘应忆念法’的人。自从我圆满那个法的时候起,在可分物品的场合,我就能得到最好的物品。”国王说:“善哉,善哉,尊者,这确实与您相称。”说完就离开了。这就是“在可分物品的场合得到最好物品”这件事的由来。
Ayameva pana thero cetiyapabbate giribhaṇḍamahāpūjāya dānaṭṭhānaṃ gantvā ‘‘imasmiṃ dāne kiṃ varabhaṇḍa’’nti pucchi. Dve sāṭakā, bhanteti. Ete mayhaṃ pāpuṇissantīti? Taṃ sutvā amacco rañño ārocesi – ‘‘eko daharo evaṃ vadatī’’ti. ‘‘Daharassa evaṃ cittaṃ, mahātherānaṃ pana sukhumasāṭakā vaṭṭantī’’ti vatvā ‘‘mahātherānaṃ dassāmī’’ti ṭhapesi. Tassa bhikkhusaṅghe paṭipāṭiyā ṭhite dentassa matthake ṭhapitāpi te sāṭakā hatthaṃ nārohanti, aññeva ārohanti. Daharassa dānakāle pana hatthaṃ āruḷhā. So tassa hatthe ṭhapetvā amaccassa mukhaṃ oloketvā daharaṃ nisīdāpetvā dānaṃ datvā saṅghaṃ vissajjetvā daharassa santike nisīditvā ‘‘kadā, bhante, imaṃ dhammaṃ paṭivijjhitthā’’ti āha. So pariyāyenapi asantaṃ avadanto ‘‘natthi mayhaṃ, mahārāja, lokuttaradhammo’’ti āha. Nanu, bhante, pubbeva avacutthāti. Āma, mahārāja, sāraṇīyadhammapūrako ahaṃ, tassa me dhammassa pūritakālato paṭṭhāya bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti. ‘‘Sādhu sādhu, bhante, anucchavikamidaṃ tumhāka’’nti vatvā pakkāmi. Idaṃ bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti ettha vatthu.
婆罗门帝沙怖畏时期,住在兄弟村的比丘尼们没有告诉长老尼,就自己先逃走了。长老尼在破晓时分说:“这个村子安静得太过分了,你们先去察看一下。”于是派了几位年轻比丘尼去。她们去了以后,知道所有人都已经离开了,就回来报告长老尼。长老尼听了以后说:“你们不要惦记她们离开的事,只管在自己诵习、问法和如理作意上用功。”到了乞食的时候,她披好衣,连同自己一共十二位比丘尼,站在村口的榕树下。住在树上的天神供养了十二位比丘尼团食,然后说:“尊者们,不要到别处去了,以后常常到这里来吧。”长老尼有个弟弟,名叫大龙长老。他心想:“太可怕了,没法再住下去了,我要到对岸去。”于是也连同自己共十二人,从住处出来,想“见过长老尼再走”,就来到了兄弟村。长老尼听说长老们来了,就走到他们跟前问:“尊者,有什么事?”他把情况说了。长老尼说:“今天就在精舍住一天,明天再走吧。”长老们就去了精舍。
Brāhmaṇatissabhaye pana bhātaragāmavāsino nāgattheriyā anārocetvāva palāyiṃsu. Therī paccūsasamaye ‘‘ativiya appanigghoso gāmo, upadhāretha tāvā’’ti daharabhikkhuniyo āha. Tā gantvā sabbesaṃ gatabhāvaṃ ñatvā āgamma theriyā ārocesuṃ. Sā sutvā ‘‘mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayittha, attano uddesaparipucchāyonisomanasikāresuyeva yogaṃ karothā’’ti vatvā bhikkhācāravelāyaṃ pārupitvā attadvādasamā gāmadvāre nigrodharukkhamūle aṭṭhāsi. Rukkhe adhivatthā devatā dvādasannampi bhikkhunīnaṃ piṇḍapātaṃ datvā, ‘‘ayye, aññattha mā gacchatha, niccaṃ idheva āgaccheyyāthā’’ti āha. Theriyā pana kaniṭṭhabhātā nāgatthero nāma atthi. So ‘‘mahantaṃ bhayaṃ, na sakkā yāpetuṃ, paratīraṃ gamissāmī’’ti attadvādasamova attano vasanaṭṭhānā nikkhanto ‘‘theriṃ disvā gamissāmī’’ti bhātaragāmaṃ āgato. Therī ‘‘therā āgatā’’ti sutvā tesaṃ santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ ayyā’’ti pucchi. So taṃ pavattiṃ ārocesi. Sā ‘‘ajja ekadivasaṃ vihāreva vasitvā sve gamissathā’’ti āha. Therā vihāraṃ agamiṃsu.
第二天,长老尼在树下乞食后,来到长老面前,说:“请受用这钵食吧。”长老说:“长老尼,这如法吗?”说完就沉默地站着。长老尼说:“贤者,这是如法的钵食,不要有顾虑,请受用吧。”长老又说:“长老尼,这如法吗?”她便拿起钵抛向空中,钵停在了空中。长老说:“即使它停在七棵棕榈树那么高的地方,这仍然是比丘尼的食物啊,长老尼。”接着又说:“恐惧并不是任何时候都存在的。当恐惧平息之后,如果有人谈起圣者的传统时,心里带着责备说:‘喂,行乞食的人,你当时是靠比丘尼的食物才活过来的。’被这样的念头不断责备,我实在无法承受。各位长老尼,不要放逸,要精勤修行。”说完,他便上路了。
Therī punadivase rukkhamūle piṇḍāya caritvā theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjathā’’ti āha. Thero ‘‘vaṭṭissati therī’’ti vatvā tuṇhī aṭṭhāsi. Dhammiko, tāta, piṇḍapāto, kukkuccaṃ akatvā paribhuñjathāti . Vaṭṭissati therīti? Sā pattaṃ gahetvā ākāse khipi, patto ākāse aṭṭhāsi. Thero ‘‘sattatālamatte ṭhitampi bhikkhunībhattameva therī’’ti vatvā ‘‘bhayaṃ nāma sabbakālaṃ na hoti, bhaye vūpasante ariyavaṃsaṃ kathayamāno, ‘bho piṇḍapātika, bhikkhunībhattaṃ bhuñjitvā vītināmayitthā’ti cittena anuvadiyamāno santhambhituṃ na sakkhissāmi, appamattā hotha theriyo’’ti maggaṃ paṭipajji.
树神也在心里盘算:“如果这位长老接受长老尼亲手供养的钵食,我就不阻止他;如果他不接受,我就要把他拦下来。”她站在那里看见长老要走,就从树上下来,说:“尊者,请把钵给我。”她接过钵,把长老带回那棵树下,铺好座位,供养钵食。等他吃完饭,又让他作出承诺,此后七年里一直护持着十二位比丘尼和十二位比丘。这就是“天神为之殷勤操持”的那件事。在那个故事里,那位长老尼正是圆满修习应忆念法的人。
Rukkhadevatāpi ‘‘sace thero theriyā hatthato piṇḍapātaṃ paribhuñjissati, na taṃ nivattessāmi. Sace na paribhuñjissati, nivattessāmī’’ti cintayamānā ṭhatvā therassa gamanaṃ disvā rukkhā oruyha ‘‘pattaṃ, bhante, dethā’’ti vatvā pattaṃ gahetvā theraṃ rukkhamūlaṃyeva ānetvā āsanaṃ paññāpetvā piṇḍapātaṃ datvā katabhattakiccaṃ paṭiññaṃ kāretvā dvādasa bhikkhuniyo dvādasa ca bhikkhū satta vassāni upaṭṭhahi. Idaṃ devatā ussukkaṃ āpajjantīti ettha vatthu. Tatra hi therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi.
在“无缺”等说法中,如果一个人在七种犯戒聚的开头或结尾毁破了学处,他的戒就像衣边破裂的衣服一样,叫作“破缺”。如果是在中间毁破,他的戒就像中间有洞的衣服一样,叫作“有洞”。如果按顺序毁破了两条或三条,他的戒就像背或肚子上长出异色斑块的母牛一样,叫作“有斑”。如果断断续续地毁破,他的戒就像身上到处夹杂异色斑点的母牛一样,叫作“杂色”。如果完全没有毁破,这些戒就叫作“无缺”“无洞”“无斑”“无杂色”。而且,这些戒因为使人从渴爱的奴役中解脱出来、获得自主,所以叫“自在”;因为被佛陀等智者赞叹,所以叫“智者所赞”;因为不被渴爱和邪见执取,谁也无法指责说“你曾犯过这个”,所以叫“不执取”;因为能引生近行定或安止定,所以说它们是“能引生定的”。
Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti. Yassa paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññataravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā visabhāgabinduvicitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti. Yassa pana sabbena sabbaṃ abhinnāni, tassa tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni nāma honti. Tāni panetāni taṇhādāsabyato mocetvā bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni, buddhādīhi viññūhi pasatthattā viññuppasatthāni, taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā ‘‘idaṃ nāma tvaṃ āpannapubbo’’ti kenaci parāmaṭṭhuṃ asakkuṇeyyattā ca aparāmaṭṭhāni, upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti.
“戒同分而住”的意思是:与住在各个地方的比丘们达到戒的同等状态而安住。因为入流者等人的戒,即使是对住在大海之中或天界的其他入流者等人来说,也和他们的戒完全同等;在道戒上并没有差别。这句话就是针对这个意思说的。
Sīlasāmaññagatoviharatīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlo viharati. Sotāpannādīnañhi sīlaṃ samuddantarepi devalokepi vasantānaṃ aññesaṃ sotāpannādīnaṃ sīlena samānameva hoti, natthi maggasīle nānattaṃ. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
这里说的“见”,是指与道相应的正见。“圣”是指没有过失。“能出离”是指能导向出离。“如此修行的人”,是指这样去做的人。“为了灭尽苦”,是指为了灭尽一切苦。“达到同见而住”,是指达到见解相同的地步而安住。
Yāyaṃ diṭṭhīti maggasampayuttā sammādiṭṭhi. Ariyāti niddosā. Niyyātīti niyyānikā. Takkarassāti yo tathākārī hoti. Dukkhakkhayāyāti sabbadukkhakkhayatthaṃ. Diṭṭhisāmaññagatoti samānadiṭṭhibhāvaṃ upagato hutvā viharatīti.
第二随念经的注释
2. Dutiyasāraṇīyasuttavaṇṇanā
12在第二经中,如果有人圆满那些法,就能让同梵行者喜爱他,所以叫“令人喜爱”。能让别人尊重,所以叫“令人尊重”。“为摄受”是为了摄持的意思。“为无诤”是为了不争论的意思。“为和合”是为了和合状态的意思。“为一体”是为了成为一体、没有差别的意思。“转起”就是发生、运行的意思。
12. Dutiye yo te dhamme pūreti, taṃ sabrahmacārīnaṃ piyaṃ karontīti piyakaraṇā. Garuṃ karontīti garukaraṇā. Saṅgahāyāti saṅgaṇhanatthāya. Avivādāyāti avivadanatthāya. Sāmaggiyāti samaggabhāvatthāya. Ekībhāvāyāti ekabhāvatthāya ninnānākaraṇāya. Saṃvattantīti vattanti pavattanti.
3. 《出离经》的注释
3. Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā
13在第三经中,“应出离的界”就是指那个出离界本身。“我的慈心解脱”——在这里,因为从敌对法中解脱出来,依第三禅或第四禅的慈就称为慈心解脱。“已修习”指已增长。“多所作”指反复地做。“乘具所作”指使它像已套好的车乘一样。“基所作”指使成为依止。“近住”指使安立。“善累积”指从各方面累积、聚集、修习。“善策励”指以善巧熟练的方式好好策励。“遍取而住”指遍取并执持后而安住。“应告诫他不要这样说”——因为他作了不真实的记说,所以应当说“不要这样说”。“所谓慈心解脱者”,即这就是慈心解脱,这是对嗔恚的出离,意思是从嗔恚中脱离出来。然而,有人从慈的第三禅或第四禅出定后,观察诸行,证得第三道,然后以第三果见涅槃,知道“不再有嗔恚”,他的心就是对嗔恚的究竟出离。以这个方法,应当了知一切处的意义。
13. Tatiye nissāraṇīyā dhātuyoti nissaraṇadhātuyova. Mettā hi kho me cetovimuttīti ettha paccanīkadhammehi vimuttattā tikacatukkajjhānikā mettāva mettācetovimutti nāma . Bhāvitāti vaḍḍhitā. Bahulīkatāti punappunaṃ katā. Yānīkatāti yuttayānasadisā katā. Vatthukatāti patiṭṭhā katā. Anuṭṭhitāti adhiṭṭhitā. Paricitāti samantato citā ācitā upacitā. Susamāraddhāti suppaguṇakaraṇena suṭṭhu samāraddhā. Pariyādāya tiṭṭhatīti pariyādiyitvā gahetvā tiṭṭhati. Mā hevantissa vacanīyoti yasmā abhūtabyākaraṇaṃ byākaroti, tasmā ‘‘mā evaṃ bhaṇī’’ti vattabbo. Yadidaṃ mettācetovimuttīti yā ayaṃ mettācetovimutti, idaṃ nissaraṇaṃ byāpādassa, byāpādato nissaṭāti attho. Yo pana mettāya tikacatukkajjhānato vuṭṭhito saṅkhāre sammasitvā tatiyamaggaṃ patvā ‘‘puna byāpādo natthī’’ti tatiyaphalena nibbānaṃ passati, tassa cittaṃ accantanissaraṇaṃ byāpādassa. Etenupāyena sabbattha attho veditabbo.
“无相心解脱”是指强有力的观。不过,长部诵者说,这是阿拉汉果定。因为它没有贪等相、色等相和常等相,所以被称为“无相”。“随逐相者”:就是具有随逐上述各种相的性质。
Animittācetovimuttīti balavavipassanā. Dīghabhāṇakā pana arahattaphalasamāpattīti vadanti. Sā hi rāganimittādīnañceva rūpanimittādīnañca niccanimittādīnañca abhāvā animittāti vuttā. Nimittānusārīti vuttappabhedaṃ nimittaṃ anusaraṇasabhāvaṃ.
“我是”就是我慢。“此是我”是指在五蕴当中,认为“这个是我”。到这一步,就已经被记说为证得阿罗汉果了。“疑与犹豫之箭”是指由疑构成的犹豫之箭。“不应该对他说这样的话”——意思是:如果初道所断的疑在你心中生起,那么阿罗汉果的记说就是错误的,所以应当阻止他说:“不要执取不真实的东西。”“我慢的彻底断除”就是阿罗汉道。因为正是依靠阿罗汉道与阿罗汉果的力量亲见涅槃之后,我慢就不再存在了,所以阿罗汉道被称为“我慢的彻底断除”。这样,在这部经里,就讲说了不实的记说。
Asmīti asmimāno. Ayamahamasmīti pañcasu khandhesu ayaṃ nāma ahaṃ asmīti. Ettāvatā arahattaṃ byākataṃ hoti. Vicikicchākathaṃkathāsallanti vicikicchābhūtaṃ kathaṃkathāsallaṃ. Mā hevantissa vacanīyoti sace te paṭhamamaggavajjhā vicikicchā uppajjati, arahattabyākaraṇaṃ micchā hoti, tasmā ‘‘mā abhūtaṃ gaṇhī’’ti vāretabbo. Asmītimānasamugghātoti arahattamaggo. Arahattamaggaphalavasena hi nibbāne diṭṭhe puna asmimāno natthīti arahattamaggo ‘‘asmīti mānasamugghāto’’ti vutto. Iti imasmiṃ sutte abhūtabyākaraṇaṃ nāma kathitaṃ.
4. 《跋陀迦经》的注释
4. Bhaddakasuttavaṇṇanā
14第四经中,“非善”就是没得到好的。在这里,如果有人恐惧而死,他的死就不是好的;如果有人投生到恶趣,他的命终就不是好的。“喜爱造作的人”等说法中,对象就是“所乐”,意思是欣喜投入。“喜爱造作的人”,是指对建造精舍等新工程有乐趣的人。“安住于造作之乐的人”,是指沉迷于那种造作的人。“持续投入造作的人”,是指反复不断地投入那种造作之乐的人。这个解释方法适用于一切情况。这里,“谈论”指交谈、闲聊;“睡眠”指睡觉;“聚会”指与众人混在一起。这应当这样理解:“一人有第二个伙伴,两人就会有第三个伙伴”等等。“交际”是指通过相见、相闻、相互交谈、共享物品以及身体接触而产生的交往,也就是亲密相处的状态。“戏论”是指以渴爱、邪见、慢为因生起的、以迷醉形态存在的烦恼戏论。“有身”是指三界轮回。为了以如理的方法彻底断除整个轮回之苦、划定其边界,所以说“正确地作苦之终结”。“道”是指如同道路一般。“无戏论之迹”是指涅槃之迹。“已成就”是指已圆满、已证得它。
14. Catutthe na bhaddakanti na laddhakaṃ. Tattha yo hi bhītabhīto marati, tassa na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti. Yo apāye paṭisandhiṃ gaṇhāti, tassa na bhaddikā kālakiriyā hoti. Kammārāmotiādīsu āramaṇaṃ ārāmo, abhiratīti attho. Vihārakaraṇādimhi navakamme ārāmo assāti kammārāmo. Tasmiṃyeva kamme ratoti kammarato. Tadeva kammārāmataṃ punappunaṃ yuttoti anuyutto. Esa nayo sabbattha. Ettha ca bhassanti ālāpasallāpo. Niddāti soppaṃ. Saṅgaṇikāti gaṇasaṅgaṇikā. Sā ‘‘ekassa dutiyo hoti, dvinnaṃ hoti tatiyako’’tiādinā nayena veditabbā. Saṃsaggoti dassanasavanasamullāpasambhogakāyasaṃsaggavasena pavatto saṃsaṭṭhabhāvo. Papañcoti taṇhādiṭṭhimānavasena pavatto madanākārasaṇṭhito kilesapapañco. Sakkāyanti tebhūmakavaṭṭaṃ. Sammā dukkhassa antakiriyāyāti hetunā nayena sakalavaṭṭadukkhassa parivaṭumaparicchedakaraṇatthaṃ. Magoti magasadiso. Nippapañcapadeti nibbānapade. Ārādhayīti paripūrayi taṃ sampādesīti.
5. 《后悔经》的注释
5. Anutappiyasuttavaṇṇanā
15第五经中,“追悔”是指应当后悔、会带来懊恼的行为。在这两部经以及其中的偈颂里,讲的是轮回与出离轮回。
15. Pañcame anutappāti anusocitabbā anutāpakārī. Imesu dvīsupi suttesu gāthāsu ca vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
第六篇 那拘罗父经的注释
6. Nakulapitusuttavaṇṇanā
16第六经中,“重病”指极其严重的病。“她说了这番话”的意思是:那拘罗母给丈夫用药之后,还是没办法让病情平息,这时她想以说出狮子吼、以真实语的力量来让丈夫的病平息,就坐在他身边,说了“你千万不要……”等这番话。“有所期望”指还有渴爱。“并非像那拘罗母那样”这里,否定词“不”要和后面的词连起来理解,也就是“不能”的意思。“缝合起来”是让它没有缝隙、安置好的意思。“把羊毛梳理成辫子”是把山羊毛整理好、拆解开,然后编成辫子。
16. Chaṭṭhe bāḷhagilānoti adhimattagilāno. Etadavocāti sāmikassa bhesajjaṃ katvā byādhiṃ vūpasametuṃ asakkontī idāni sīhanādaṃ naditvā saccakiriyāya byādhiṃ vūpasametuṃ santike nisīditvā etaṃ ‘‘mā kho tva’’ntiādivacanaṃ avoca. Sāpekkhoti sataṇho. Na nakulamātāti ettha na-kāro na sakkhatīti evaṃ parapadena yojetabbo. Santharitunti nicchiddaṃ kātuṃ, saṇṭhapetunti attho. Veṇiṃ olikhitunti eḷakalomāni kappetvā vijaṭetvā veṇiṃ kātuṃ.
“她会去另一个家”,意思是她会接受另一个丈夫,也就是改嫁。“这十六年里,我作为在家人修持了梵行”,意思是说,从那时起十六年届满时,她已圆满修持了在家人的梵行生活。“更想见到”,意思是格外渴望见到。她以这三件事发出狮子吼,然后说真实语:“凭这个真实的话,愿你身上的病得以平息。”
Aññaṃ gharaṃ gamissatīti aññaṃ sāmikaṃ gaṇhissati. Soḷasa vassāni gahaṭṭhakaṃ brahmacariyaṃ samāciṇṇanti ito soḷasavassamatthake gahaṭṭhabrahmacariyavāso samāciṇṇo. Dassanakāmatarāti atirekena dassanakāmā. Imehi tīhi aṅgehi sīhanādaṃ naditvā ‘‘iminā saccena tava sarīre byādhi phāsu hotū’’ti saccakiriyaṃ akāsi.
现在,她以世尊为证人,想依靠自己的戒等功德来作真实语,于是说出“可能有的,那对你……”这段话。其中,“圆满行者”指完全做到的人。“心寂止”指定业处。“达到深入”指达到深入、完全进入。“达到立足处”指达到立足、获得安止。“获得安心”指获得依靠、依止。“获得无畏”指获得喜悦智。“不依赖他人”中,所谓“他依”是指依赖他人的信仰、依赖他人的皈依,这个词的意思就是远离那种依赖。她以这三支,依着自己的功德作了真实语。“从病中起来”指生病之后康复了。“凡有”指有多少。“她们中的一位”指她们当中的某一位。“有悲悯”指悲悯他人利益。“给予教诫”指给予教诫。“给予教导”指给予教导。
Idāni bhagavantaṃ sakkhiṃ katvā attano sīlādiguṇehipi saccakiriyaṃ kātuṃ siyā khopana tetiādimāha. Tattha paripūrakārinīti samattakārinī. Cetosamathassāti samādhikammaṭṭhānassa. Ogādhappattāti ogādhaṃ anuppavesaṃ pattā. Patigādhappattāti patigādhaṃ patiṭṭhaṃ pattā. Assāsappattāti assāsaṃ avassayaṃ pattā. Vesārajjappattāti somanassañāṇaṃ pattā. Aparappaccayāti parappaccayo vuccati parasaddhā parapattiyāyanā, tāya virahitāti attho. Imehi tīhi aṅgehi attano guṇe ārabbha saccakiriyaṃ akāsi. Gilānā vuṭṭhitoti gilāno hutvā vuṭṭhito. Yāvatāti yattikāyo. Tāsaṃ aññatarāti tāsaṃ antare ekā. Anukampikāti hitānukampikā. Ovādikāti ovādadāyikā. Anusāsikāti anusiṭṭhidāyikā.
《睡眠经》的注释
7. Soppasuttavaṇṇanā
1717. 在第七经中,“从独处禅修中起身”是指从为了达到心一境性而安住于法审察的堪忍、以及从果等至的安住中出来。“如其所住处”是指各自自己居住的地方。“新学”是指刚出家不久的新比丘,他们大约有五百人。“作乌鸦声”是指发出乌鸦般的声音,咬着牙齿。“长老”是指已达到稳固境界的人。“tena no”就是“tena nu”(是由于那个吗)。“卧具安乐”等,就是前面已经说过的意思。“Raṭṭhiko”是指享用国土的人。“Pettaṇiko”是指继承父业的人。“Senāpatiko”是指军队统帅。“Gāmagāmaṇikoti”是指享用村落的人。“Pūgagāmaṇiko”是指群体的首领。“Avipassako kusalānaṃ dhammānan”是指对于善法不寻求、不探究。“Bodhipakkhiyānaṃ dhammānan”是指三十七菩提分法。
17. Sattame paṭisallānā vuṭṭhitoti ekībhāvāya dhammanijjhānakkhantito phalasamāpattivihārato vuṭṭhito. Yathāvihāranti attano attano vasanavihāraṃ. Navāti pabbajjāya navakā. Te pañcasatamattā ahesuṃ. Kākacchamānāti kākasaddaṃ karontā dante khādantā. Therāti thirabhāvaṃ pattā. Tena noti tena nu. Seyyasukhādīni heṭṭhā vuttatthāneva. Raṭṭhikoti yo raṭṭhaṃ bhuñjati. Pettaṇikoti yo pitarā bhuttānubhuttaṃ bhuñjati. Senāpatikoti senāya jeṭṭhako. Gāmagāmaṇikoti gāmabhojako. Pūgagāmaṇikoti gaṇajeṭṭhako. Avipassakokusalānaṃ dhammānanti kusalānaṃ dhammānaṃ anesako agavesako hutvā. Bodhipakkhiyānaṃ dhammānanti sattatiṃsāya bodhipakkhiyadhammānaṃ.
《渔夫经》的注释
8. Macchabandhasuttavaṇṇanā
1818. 第八经中,“macchikaṃ”指捕鱼的人,也就是杀鱼的人。“Hatthinā yātī”指骑象出行的人。后面也按同样的方式理解。“Vajjhe”指应当被处死的人。“Vadhāyanīte”指被带去处死的人。“Pāpakena manasā”指以卑劣的杀心。不过经文中写作“vadhāyupanīte”。“Māgaviko”就是猎鹿的人。连以恶心看待人类的人都更不必说了——若有人以卑劣的心对待人类,当他没有获得福报时,还有什么可说的呢?这段话是为了说明恶业带来不可意果报的情况。不过,有些人即使做了那样的业,仍然得到名声,应当知道:那是依靠那不善业而让善业成熟了;但由于被那不善业所损害,果报也不会持续很久。这部经里讲的,只是不善这一方面。
18. Aṭṭhame macchikanti macchaghātakaṃ. Hatthinā yātīti hatthiyāyī. Paratopi eseva nayo. Vajjheti vadhitabbe. Vadhāyanīteti vadhāya upanīte. Pāpakena manasāti lāmakena vadhakacittena. Pāḷiyaṃ pana vadhāyupanīteti likhanti. Māgavikoti migaghātako. Ko pana vādo manussabhūtanti yo manussabhūtaṃ pāpakena manasā anupekkhati, tassa sampattiyā abhāve kimeva vattabbaṃ. Idaṃ pāpakassa kammuno aniṭṭhaphalabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Yesaṃ pana tādisaṃ kammaṃ karontānampi yasapaṭilābho hoti, tesaṃ taṃ akusalaṃ nissāya kusalaṃ vipaccatīti veditabbaṃ . Tena panassa akusalakammena upahatattā vipāko na ciraṭṭhitiko hoti. Imasmiṃ sutte akusalapakkhova kathito.
第一死随念经的注释
9. Paṭhamamaraṇassatisuttavaṇṇanā
1919. 在第九经中,“nātike”是指一个叫那提卡的村子。“Giñjakāvasathe”是指砖砌的殿堂。“Amatogadhā”意思是潜入不死,也就是深入涅槃,以涅槃为依托。“Bhāvetha no”意思是“你们应当修习”。“Maraṇassati”就是死随念这个修行法门。“Aho vatā”是表达希求愿望的感叹词。“Bahuṃ vata me kataṃ assā”意思是“但愿我在你们的教法中多有作为”。“Tadantaraṃ”是指在那刹那间、那个间隙、那个时机。“Assasitvā vā passasāmīti”在这里,“assāso”是指入息,即进入身体的风;“passāso”是指出息,即呼出身体的风。这个比丘希望寿命能延续到入息的风出去、或出息的风进来那么久,因此这样说。“Dandhaṃ”是指迟缓、沉重、不迅速生起。“Āsavānaṃ khayāyāti”是为了阿罗汉果。“Imasmiṃ sutte”在这部经中,死随念被说到能导向阿罗汉果。
19. Navame nātiketi evaṃnāmake gāme. Giñjakāvasatheti iṭṭhakāmaye pāsāde. Amatogadhāti nibbānogadhā, nibbānapatiṭṭhāti attho. Bhāvetha noti bhāvetha nu. Maraṇassatinti maraṇassatikammaṭṭhānaṃ. Aho vatāti patthanatthe nipāto. Bahuṃvata me kataṃ assāti tumhākaṃ sāsane mama kiccaṃ bahu kataṃ assa. Tadantaranti taṃ antaraṃ khaṇaṃ okāsaṃ. Assasitvā vā passasāmīti ettha assāso vuccati anto pavisanavāto, passāso bahi nikkhamanavāto. Iti ayaṃ bhikkhu yāva anto paviṭṭhavāto bahi nikkhamati, bahi nikkhanto vāto anto pavisati, tāva jīvitaṃ patthento evamāha. Dandhanti mandaṃ garukaṃ asīghappavattaṃ. Āsavānaṃ khayāyāti arahattaphalatthāya. Imasmiṃ sutte maraṇassati arahattaṃ pāpetvā kathitāti.
《第二死念经》的注释
10. Dutiyamaraṇassatisuttavaṇṇanā
2020. 在第十经中,“已趣入”指已经进入修行。“它这样思惟”指这样观察。“这对我成为障碍”这里,有三种障碍:生命的障碍、沙门法的障碍,以及凡夫在临终时,既有生天的障碍,也有圣道的障碍。这是针对这一切而说的。“会败坏”指因为消化不良等原因而损坏。“强烈”指有力。“欲”指想要去做的欲求。“勤策”指加行的精进。“勇悍”指振作起来的精进。“坚毅”指完成事业的精进。“不厌退”指不厌烦、不退却。其余各处,其含义都容易理解。
20. Dasame patigatāyāti paṭipannāya. Iti paṭisañcikkhatīti evaṃ paccavekkhati. So mamassa antarāyoti ettha tividho antarāyo jīvitantarāyo, samaṇadhammantarāyo, puthujjanakālakiriyaṃ karontassa saggantarāyo ceva maggantarāyo cāti. Taṃ sabbampi sandhāyevamāha. Byāpajjeyyāti ajiṇṇakādivasena vipajjeyya. Adhimattoti balavā. Chandoti kattukamyatāchando. Vāyāmoti payogavīriyaṃ. Ussāhoti ussāpanavīriyaṃ. Ussoḷhīti sampādanavīriyaṃ. Appaṭivānīti anukkaṇṭhanā appaṭisaṅgharaṇā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.