(22)第二 辱骂品
(22) 2. Akkosakavaggo
辱骂者经的注释
1. Akkosakasuttavaṇṇanā
211211. 第二篇第一经中,“辱骂者与恐吓者”:用十种辱骂的方式骂人的人就是辱骂者,用显示恐怖来恐吓的人就是恐吓者。“已断除障碍者”:因为出世间的障碍已经被断除,所以叫已断除障碍者。“疾病”:疾病本身就是疾病,因为它带来艰难困苦的生活,所以叫疾病。
211. Dutiyassa paṭhame akkosakaparibhāsakoti dasahi akkosavatthūhi akkosako, bhayadassanena paribhāsako. Chinnaparipanthoti lokuttaraparipanthassa chinnattā chinnaparipantho. Rogātaṅkanti rogoyeva kicchajīvikāyāvahanato rogātaṅko nāma.
第二 争论者经的注解
2. Bhaṇḍanakārakasuttavaṇṇanā
212第二经中,“诤事制造者”:指四种诤事中任何一种的制造者。“未得者”:指先前未曾获得的殊胜。
212. Dutiye adhikaraṇakārakoti catunnaṃ adhikaraṇānaṃ aññatarassa kārako. Anadhigatanti pubbe appattavisesaṃ.
第三 戒经释义
3. Sīlasuttavaṇṇanā
213213. 在第三经中,“无戒者”就是没有戒、舍弃了戒的人。“戒坏失者”就是戒已败坏、防护已破损的人。“因放逸而致”就是以放逸为原因。这部经虽然是针对在家众说的,但对出家人也同样适用。在家者无论以哪种技艺谋生,种田也好,经商也好,如果因为杀生等事而放逸,就不能按时完成该做的事,于是本钱就会亏损。即使在非屠宰时节,若仍然杀生、不与取等,也会因为受到惩罚而损失大量财富。出家的无戒者因为放逸,会在戒、佛语、禅那和七圣财上遭受损失。在家者会在四众当中传出恶名:“某某族姓的人,无戒、行恶法,舍弃了此世和他世,连一勺饭食都不布施。”出家人则会传出这样的评价:“某某不能守护戒、不能受持佛语,靠行医等活命,具足六种不恭敬。”
213. Tatiye dussīloti asīlo nissīlo. Sīlavipannoti vipannasīlo bhinnasaṃvaro. Pamādādhikaraṇanti pamādakāraṇā. Idañca suttaṃ gahaṭṭhānaṃ vasena āgataṃ, pabbajitānampi pana labbhateva . Gahaṭṭho hi yena yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti, yadi kasiyā, yadi vaṇijjāya, pāṇātipātādivasena pamatto taṃ taṃ yathākālaṃ sampādetuṃ na sakkoti, athassa mūlaṃ vinassati. Māghātakālepi pāṇātipātaṃ adinnādānādīni ca karonto daṇḍavasena mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Pabbajito dussīlo pamādakāraṇā sīlato buddhavacanato jhānato sattaariyadhanato ca jāniṃ nigacchati. Gahaṭṭhassa ‘‘asuko asukakule jāto dussīlo pāpadhammo pariccattaidhalokaparaloko salākabhattamattampi na detī’’ti catuparisamajjhe pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Pabbajitassa ‘‘asuko nāsakkhi sīlaṃ rakkhituṃ buddhavacanaṃ gahetuṃ, vejjakammādīhi jīvati, chahi agāravehi samannāgato’’ti evaṃ abbhuggacchati.
“没有自信”是指:在家人来到众人聚集的场合时,会害怕地想:“这么多人聚在一起,肯定会有人知道我做的事,然后他们会责备我,或者把我交给官府。”他变得畏缩,垂头丧气,低着头,用脚趾在地上划来划去地坐着,没办法有自信地说话。出家人也一样,会害怕地想:“这么多比丘聚在一起,肯定会有人知道我做的事,然后他们会把我排除在布萨和自恣之外,把我赶出僧团,剥夺我的沙门身份。”他没办怯有自信地说话。不过,有些人虽然没有戒行,却表现得好像很傲慢,其实内心照样是畏缩的。
Avisāradoti gahaṭṭho tāva ‘‘avassaṃ bahūnaṃ sannipātaṭṭhāne koci mama kammaṃ jānissati, atha maṃ niggaṇhissanti vā, rājakulassa vā dassantī’’ti sabhayo upasaṅkamati. Maṅkubhūto ca patitakkhandho adhomukho aṅguṭṭhakena bhūmiṃ kasanto nisīdati, visārado hutvā kathetuṃ na sakkoti. Pabbajitopi ‘‘bahū bhikkhū sannipatitā, avassaṃ koci mama kammaṃ jānissati, atha me uposathampi pavāraṇampi ṭhapetvā sāmaññā cāvetvā nikkaḍḍhissantī’’ti sabhayo upasaṅkamati, visārado hutvā kathetuṃ na sakkoti. Ekacco pana dussīlopi dappito viya carati, sopi ajjhāsayena maṅku hotiyeva.
“昏迷而命终”:因为他躺在临终床上时,过去所造作的不善戒行之事会浮现在眼前。他睁开眼,看到此世;闭上眼,看到他世。四种苦界显现出来,他就像头部被上百支矛刺穿一样。他大声哀嚎“停下来!停下来!”就这样死去。因此说“昏迷而命终”。第五句的意思很明白。关于功德的说明,应按相反的道理来理解。
Sammūḷho kālaṃ karotīti tassa hi maraṇamañce nipannassa dussīlakammaṃ samādāya vattitaṭṭhānaṃ āpāthaṃ āgacchati. So ummīletvā idhalokaṃ passati, nimmīletvā paralokaṃ. Tassa cattāro apāyā upaṭṭhahanti, sattisatena sīse pahariyamāno viya hoti. So ‘‘vāretha vārethā’’ti viravanto marati. Tena vuttaṃ – ‘‘sammūḷho kālaṃ karotī’’ti. Pañcamapadaṃ uttānameva. Ānisaṃsakathā vuttavipariyāyena veditabbā.
《多言经》的注释
4. Bahubhāṇisuttavaṇṇanā
214第四经的注释中,“多言者”是指不先用慧去判断、约束,就讲很多话的人。“持慧言者”里的“manta”指的就是慧,也就是先用慧判断、衡量之后才说话的人。
214. Catutthe bahubhāṇisminti paññāya aparicchinditvā bahuṃ bhaṇante. Mantabhāṇisminti mantā vuccati paññā, tāya paricchinditvā bhaṇante.
第五部 第一 不忍经的注释
5. Paṭhamaakkhantisuttavaṇṇanā
215215. 第五经中,“多怨敌者”:是指由于对众生的怨恨和对不善法的怨恨,而有很多怨敌的人。“多过失者”:是指嗔恚多的人。
215. Pañcame verabahuloti puggalaverenapi akusalaverenapi bahuvero. Vajjabahuloti dosabahulo.
第六经的注释:第二部《不忍经》的注释
6. Dutiyaakkhantisuttavaṇṇanā
216216. 第六经中,“残暴者”:指凶狠、粗暴的人。“有追悔者”:指处于羞愧状态的人。
216. Chaṭṭhe luddoti dāruṇo kakkhaḷo. Vippaṭisārīti maṅkubhāvena samannāgato.
第七部《不可喜经》的注释
7.Paṭhamaapāsādikasuttavaṇṇanā
217第七经里说的“不可喜”是指行为和身业等各方面都不清净、让人不喜欢。“可喜”是指行为清净、能让人生起信心。第八经和第九经的意思很简单,一看就懂。
217. Sattame apāsādiketi apāsādikehi kāyakammādīhi samannāgate. Pāsādiketi pasādāvahe parisuddhasamācāre. Aṭṭhamanavamāni uttānatthāneva.
第十 摩偷罗经释义
10. Madhurāsuttavaṇṇanā
220220. 第十经中,“比丘们,这五种是摩偷罗的过患”——有一次,世尊在比丘僧团的随行下游行教化,到达摩偷罗城,正要进城。这时,一个持邪见的女夜叉赤身裸体,伸出双臂,吐出舌头,站在十力者面前。导师没有进城,就从那里离开,去了精舍。大众带着各种嚼食、啖食以及恭敬供养的物品,来到精舍,向以佛陀为首的比丘僧团做了布施。导师为了折伏那座城里的人,宣说了这部经。其中,“不平”是指地面不平坦。“多尘”是指风吹来的时候,仿佛被扬起的厚厚尘云笼罩着。其余各处都很浅显易懂。
220. Dasame pañcime, bhikkhave, ādīnavā madhurāyanti ekaṃ samayaṃ bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto cārikaṃ caramāno madhurānagaraṃ sampāpuṇitvā antonagaraṃ pavisituṃ ārabhi. Athekā micchādiṭṭhikā yakkhinī acelā hutvā dve hatthe pasāretvā jivhaṃ nillāletvā dasabalassa purato aṭṭhāsi. Satthā antonagaraṃ appavisitvā tatova nikkhamitvā vihāraṃ agamāsi. Mahājano khādanīyabhojanīyañceva sakkārasammānañca ādāya vihāraṃ gantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ adāsi. Satthā tassa nagarassa niggaṇhanatthāya imaṃ suttaṃ ārabhi. Tattha visamāti na samatalā. Bahurajāti vātapaharaṇakāle uddhatena rajakkhandhena pariyonaddhā viya hoti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.