(23)3. 远行品
(23) 3. Dīghacārikavaggo
第一长行经的注释
1. Paṭhamadīghacārikasuttavaṇṇanā
221221. 第三品第一经中,“不稳定的行”指行止没有定准。“不能清净所闻”意思是:他已有的听闻,无法使之清净。“因少分所闻而无自信”意思是:即使只有极少量的听闻存在,也不能凭智慧获得喜悦。“善稳定行”指行止善能稳定。第二经意义浅显易懂。
221. Tatiyassa paṭhame anavatthacārikanti avavatthitacārikaṃ. Sutaṃ na pariyodapetīti yampissa sutaṃ atthi, taṃ pariyodapetuṃ na sakkoti. Sutenekaccena avisārado hotīti thokathokena sutena vijjamānenāpi ñāṇena somanassappatto na hoti. Samavatthacāreti samavatthitacāre. Dutiyaṃ uttānatthameva.
3-4. 《过久住经》等的注释
3-4. Atinivāsasuttādivaṇṇanā
223-224223-224. 在第三经中,“多资具”:就是有很多随身用品。“多药”:因为有很多酥油、生酥之类的,所以叫多药。“纠缠”:就是被缠住。“混杂”:就是以五种交往方式混杂在一起。“不随顺的”:就是与教法不相称。在第四经中,“吝于称赞”:就是吝啬别人的功德。“吝于法”:就是吝啬教理知识。
223-224. Tatiye bahubhaṇḍoti bahuparikkhāro. Bahubhesajjoti sappinavanītādīnaṃ bahutāya bahubhesajjo. Byattoti byāsatto. Saṃsaṭṭhoti pañcavidhena saṃsaggena saṃsaṭṭho hutvā. Ananulomikenāti sāsanassa ananucchavikena. Catutthe vaṇṇamaccharīti guṇamaccharī. Dhammamaccharīti pariyattimaccharī.
5-6. 亲近家者经等的注释
5-6. Kulūpakasuttādivaṇṇanā
225-226第五经里说的“犯不告而入村”,指的是违犯那条学处所规定的罪:已经受人邀请、吃饱了饭的比丘,不告诉同住的比丘,在饭前或饭后进入俗家人家走动,就犯这条罪。“私下独坐”等过失,也要按照各自对应的学处来理解。第六经里的“过度时”,意思是超过了适当的时间限度。第七经的意思本身就很清楚。
225-226. Pañcame anāmantacāre āpajjatīti ‘‘nimantito sabhatto samāno santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyyā’’ti sikkhāpade (pārā. 294) vuttaṃ āpattiṃ āpajjati. Raho nisajjāyātiādīnipi tesaṃ tesaṃ sikkhāpadānaṃ vasena veditabbāni. Chaṭṭhe ativelanti atikkantapamāṇakālaṃ. Sattamaṃ uttānameva.
第八 过午食经的注释
8. Ussūrabhattasuttavaṇṇanā
228228. 在第八经中,“逾午食”是指过了正午才煮来吃的饭食。“不按时供养”的意思是:该供粥的时候不煮粥,该供嚼食的时候不供嚼食,该供正餐的时候不供正餐——因为错过了恰当的用餐时间,所以说他们不按时供养,实际上只是凭自己的心意给罢了。于是那些人回到自己家时,也照样这么做。依家族传统而来受供养的天神们,只有在合适的时间得到供养时,才会守护、保护他们,不制造麻烦;如果是在不合适的时间得到,他们就会想“这些人不把我们放在眼里”,于是就不再守护了。
228. Aṭṭhame ussūrabhatteti atidivāpacanabhatte. Na kālena paṭipūjentīti yāgukāle yāguṃ, khajjakakāle khajjakaṃ , bhojanakāle bhojanaṃ apacantā yuttappayuttakālassa atināmitattā na kālena paṭipūjenti, attano citteneva denti nāma. Tato tepi tesu attano gehaṃ āgatesu tatheva karonti. Kulapaveṇiyā āgatā balipaṭiggāhikā devatāpi yuttappayuttakālena lābhaṃ labhamānāyeva rakkhanti gopayanti pīḷaṃ akatvā. Akāle labhamānā pana ‘‘ime amhesu anādarā’’ti ārakkhaṃ na karonti.
沙门和婆罗门也会这样:去这些人家,吃饭的时间没有饭食,他们要到正午才给。所以该做的吉利事、不吉利事,他们都不做。他们不高兴地做事,心想:从早上起什么都得不到,被饥饿逼迫,没法干活。于是丢下工作,坐在那里。食物不能滋养身体,意思是:不在合适时间吃下的食物,没法把营养输送到全身。白分(好的方面)则按前面所说的反过来理解。
Samaṇabrāhmaṇāpi ‘‘etesaṃ gehe bhojanavelāya bhojanaṃ na hoti, ṭhitamajjhanhike dentī’’ti maṅgalāmaṅgalesu kātabbaṃ na karonti. Vimukhā kammaṃ karontīti ‘‘pāto kiñci na labhāma, khudāya paṭipīḷitā kammaṃ kātuṃ na sakkomā’’ti kammaṃ vissajjetvā nisīdanti. Anojavantaṃ hotīti akāle bhuttaṃ ojaṃ harituṃ na sakkoti. Sukkapakkho vuttavipallāsena veditabbo.
第九:第一黑蛇经的注释
9. Paṭhamakaṇhasappasuttavaṇṇanā
229第九经中,“有怖畏者”是指贪睡、沉溺于大睡的人。“可怖畏”是指依靠他才会生起恐惧,所以叫可怖畏。“伤害朋友者”是指即使对给过自己饮食的朋友,他也会背叛、伤害。对女人也是如此。
229. Navame sabhīrūti saniddo mahāniddaṃ niddāyati. Sappaṭibhayoti taṃ nissāya bhayaṃ uppajjati, tasmā sappaṭibhayo. Mittadubbhīti pānabhojanadāyakampi mittaṃ dubbhati hiṃsati. Mātugāmepi eseva nayo.
第十篇:第二黑蛇经的注释
10. Dutiyakaṇhasappasuttavaṇṇanā
230230. 在第十经中,“剧毒者”指毒性猛烈。“双舌者”指舌头分成两叉。“剧毒性”指具有剧毒的状态。剩下两种情形也是同样的道理。
230. Dasame ghoravisoti kakkhaḷaviso. Dujjivhoti dvidhā bhinnajivho. Ghoravisatāti ghoravisatāya. Sesadvayepi eseva nayo.