(17)2. 嗔恨品
(17) 2. Āghātavaggo
《第一 调伏嗔恨经》的注释
1. Paṭhamaāghātapaṭivinayasuttavaṇṇanā
161161. 在第二经的第一篇中,“调伏愤恨”的意思是调伏、平息愤恨,所以叫愤恨调伏。意思是:比丘在某个所缘上生起了愤恨,那么他应当用这五种方法把一切愤恨都调伏掉。应当以三禅和四禅的修法,对那个人修慈。悲也一样。而舍则应当以四禅和五禅的修法来修。不过,因为见到某个人时心无法平静,喜就无法在那个人的身上安住,所以没有提到喜。“不作意、不忆念”:应当对那个人修不作意、不忆念,就像那个人没有出现在眼前,仿佛被墙壁等东西隔开了一样。其余部分因为和前面所说的道理相同,意思已经很清楚了。
161. Dutiyassa paṭhame āghātaṃ paṭivinenti vūpasamentīti āghātapaṭivinayā. Yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabboti yattha ārammaṇe bhikkhuno āghāto uppanno hoti, tattha so sabbo imehi pañcahi paṭivinodetabboti attho. Mettā tasmiṃ puggale bhāvetabbāti tikacatukkajjhānavasena mettā bhāvetabbā. Karuṇāyapi eseva nayo. Upekkhā pana catukkapañcakajjhānavasena bhāvetabbā. Yasmā pana yaṃ puggalaṃ passato cittaṃ na nibbāti, tasmiṃ muditā na saṇṭhahati, tasmā sā na vuttā. Asatiamanasikāroti yathā so puggalo na upaṭṭhāti, kuṭṭādīhi antarito viya hoti, evaṃ tasmiṃ asatiamanasikāro āpajjitabbo. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānameva.
第二部《嗔恨调伏经》的注释
2. Dutiyaāghātapaṭivinayasuttavaṇṇanā
162第二经中,“愤恨的调伏”是指愤恨应当通过这些方式被调伏,所以叫愤恨调伏。也可以说,因为愤恨应当通过这些方法被调伏,所以叫愤恨调伏。其实“调伏”这个词,既可以指被调伏的对象,也可以指调伏的原因,在这里两种意思都说得通。因为五种人就是被调伏的对象,而通过五种譬喻所说的五种修行方法就是调伏的原因。“时时获得心的开阔、心的净信”:意思是时时获得止观之心生起的空间,这叫作开阔;以及获得具足信心的状态,这叫作净信。
162. Dutiye āghāto etesu paṭivinetabboti āghātapaṭivinayā. Āghāto etehi paṭivinetabbotipi āghātapaṭivinayā. Paṭivinayoti hi paṭivinayavatthūnampi paṭivinayakāraṇānampi etaṃ adhivacanaṃ, tadubhayampi idha vaṭṭati. Pañca hi puggalā paṭivinayavatthū honti pañcahi upamāhi pañca paṭipattiyo paṭivinayakāraṇāni. Labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādanti kāle kāle samathavipassanācittassa uppannokāsasaṅkhātaṃ vivarañceva saddhāsampannabhāvasaṅkhātaṃ pasādañca labhati.
在道路中间,指的是在两条路之间的巷子里。破布,指的是碎布片。压下之后,指的是踩踏之后。那里有坚实之处,指的是那个地方有坚固的部分。把它撕取下来之后,指的是把那部分扯下来之后。同样地,在这里应当这样理解:修慈心的人就像穿粪扫衣的修行者,道路中间的破布就像怀恨的人,脆弱的地方就像不清净的身行,坚固的地方就像清净的语行,丢弃脆弱的部分、取坚固的部分带走,然后缝好、染好、披上之后四处行走的那个时候,就像是不去注意不清净的身行,只注意清净的语行,从而在怨敌身上止息心中生起的愤恨,达到安住舒适的状态。
Rathiyāyāti antaravīthiyaṃ. Nantakanti pilotikakhaṇḍaṃ. Niggahetvāti akkamitvā. Yo tattha sāroti yaṃ tattha thiraṭṭhānaṃ. Taṃ paripātetvāti taṃ luñcitvā. Evameva khoti ettha paṃsukūliko viya mettāvihārī daṭṭhabbo, rathiyāya nantakaṃ viya veripuggalo, dubbalaṭṭhānaṃ viya aparisuddhakāyasamācāratā, thiraṭṭhānaṃ viya parisuddhavacīsamācāratā, dubbalaṭṭhānaṃ chaḍḍetvā thiraṭṭhānaṃ ādāya gantvā sibbitvā rajitvā pārupitvā vicaraṇakālo viya aparisuddhakāyasamācārataṃ amanasikatvā parisuddhavacīsamācārataṃ manasikatvā verimhi cittuppādaṃ nibbāpetvā phāsuvihārakālo daṭṭhabbo.
被苔草和水面浮膜遮住:是指被苔草和水面上的浮膜覆盖了。被炎热所逼:是指被炎热侵袭。疲倦:是指旅途劳累。渴:是指被渴爱压倒。想喝:是指想喝水。拨开:是指除去。喝过:是指喝了清净的水。同样地,在这里应当把修慈的人看作像被暑热逼迫的人,把不清净的语行看作像苔草和浮膜,把清净的身行看作像清净的水,把拨开苔草和浮膜、喝了清净的水之后离去,看作是不去注意不清净的语行、只去注意清净的身行,从而平息对怨敌生起的心,达到安住舒适的状态。
Sevālapaṇakapariyonaddhāti sevālena ca udakapappaṭakena ca paṭicchannā. Ghammaparetoti ghammena anugato. Kilantoti maggakilanto. Tasitoti taṇhābhibhūto. Pipāsitoti pānīyaṃ pātukāmo. Apaviyūhitvāti apanetvā. Pivitvāti pasannaudakaṃ pivitvā. Evameva khoti ettha ghammābhitatto puriso viya mettāvihārī daṭṭhabbo, sevālapaṇakaṃ viya aparisuddhavacīsamācāratā, pasannaudakaṃ viya parisuddhakāyasamācāratā, sevālapaṇakaṃ apabyūhitvā pasannodakaṃ pivitvā gamanaṃ viya aparisuddhavacīsamācārataṃ amanasikatvā parisuddhakāyasamācārataṃ manasikatvā verimhi cittuppādaṃ nibbāpetvā phāsuvihārakālo daṭṭhabbo.
“我要把它搅浑”,意思是我要让它晃动。“我要把它弄乱”,意思是我要让它变得混浊。“我要让它没法喝”,意思是我要让它喝不下去。“四肢着地”,是指双膝和双手撑在地上,用四肢着地的姿势。“像牛一样喝水喝完后”,是指像牛那样直接用嘴吸着喝完之后。同样地,在这里应当把修慈的人看作像被暑热逼得难受的人,把怀恨的人看作像牛蹄印,把牛蹄印里那一点点水看作那人内心微少的功德,把四肢着地、像牛喝水那样喝完就走,看作是不去理会那人不干净的身行和语行,而是只去注意他有时通过听法而从内心获得的那份开阔和净信,也就是欢喜和愉悦,这样来平息心中生起的愤怒,应当这样理解。
Khobhessāmīti cālessāmi. Loḷessāmīti ākulaṃ karissāmi. Apeyyampi taṃ karissāmīti pivituṃ asakkuṇeyyaṃ karissāmi. Catukkuṇḍikoti jāṇūhi ca hatthehi ca bhūmiyaṃ patiṭṭhānena catukkuṇḍiko hutvā. Gopītakaṃ pivitvāti gāviyo viya mukhena ākaḍḍhento pivitvā. Evameva khoti ettha ghammābhitatto puriso viya mettāvihārī daṭṭhabbo, gopadaṃ viya veripuggalo, gopade parittaudakaṃ viya tassabbhantare parittaguṇo, catukkuṇḍikassa gopītakaṃ pivitvā pakkamanaṃ viya tassa aparisuddhakāyavacīsamācārataṃ amanasikatvā yaṃ so kālena kālaṃ dhammassavanaṃ nissāya cetaso vivarappasādasaṅkhātaṃ pītipāmojjaṃ labhati, taṃ manasikatvā cittuppādanibbāpanaṃ veditabbaṃ.
“有病”是指被那种扰乱行住坐卧、与身体不相宜的疾病所困扰,所以叫有病。“前方也有”是指前方也可能会有。“灾祸败亡”就是衰退与毁灭。同样地,在这里应当这样理解:那个具足一切黑法的人,就像那个孤苦无依的病人;无始轮回就像那条长途道路;涅槃的遥远,就像前后村落之间路途遥远;得不到沙门果的滋养,就像得不到合适的食物;没有止与观,就像得不到合适的医药;没有能以教诫和教导来治疗烦恼的人,就像得不到合适的看护者;未能遇到能引导人到达涅槃的如来或如来弟子,就像得不到村中首领;而对那个人生起悲悯、令心平息,就像某人看见他后生起怜悯一样,应当这样了知。
Ābādhikoti iriyāpathabhañjanakena visabhāgābādhena ābādhiko. Puratopissāti puratopi bhaveyya. Anayabyasananti avaḍḍhivināsaṃ. Evameva khoti ettha so anāthagilāno viya sabbakaṇhadhammasamannāgato puggalo, addhānamaggo viya anamataggasaṃsāro, purato ca pacchato ca gāmānaṃ dūrabhāvo viya nibbānassa dūrabhāvo, sappāyabhojanānaṃ alābho viya sāmaññaphalabhojanānaṃ alābho, sappāyabhesajjānaṃ alābho viya samathavipassanānaṃ abhāvo, patirūpaupaṭṭhākānaṃ alābho viya ovādānusāsanīhi kilesatikicchakānaṃ abhāvo, gāmantanāyakassa alābho viya nibbānasampāpakassa tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā aladdhabhāvo, aññatarassa purisassa disvā kāruññupaṭṭhānaṃ viya tasmiṃ puggale mettāvihārikassa kāruññaṃ uppādetvā cittanibbāpanaṃ veditabbaṃ.
水清澈,就是水纯净透明。水甘美,就是水味道甜美。水清凉,就是水微微凉爽。白色,就是在波浪破碎的地方呈现白色。善登岸,就是岸边平坦。正是如此:在这里,应当把修慈者看作被酷热逼恼的人,把一切根门清净的人看作那座莲池;就像沐浴、饮水、上岸后躺在树荫下随心所欲地行走一样,在那些根门中,取自己想要的境作为所缘,令心得到清凉平静,应当这样了知。第三和第四项,和前面所说的一样。
Acchodakāti pasannodakā. Sātodakāti madhurodakā. Sītodakāti tanusītasalilā. Setakāti ūmibhijjanaṭṭhānesu setavaṇṇā. Supatitthāti samatitthā. Evameva khoti ettha ghammābhitatto puriso viya mettāvihārī daṭṭhabbo, sā pokkharaṇī viya parisuddhasabbadvāro puriso, nhatvā pivitvā paccuttaritvā rukkhacchāyāya nipajjitvā yathākāmaṃ gamanaṃ viya tesu dvāresu yaṃ icchati, taṃ ārammaṇaṃ katvā cittanibbāpanaṃ veditabbaṃ. Tatiyacatutthāni heṭṭhā vuttanayāneva.
第五部《问经》的注释
5. Pañhapucchāsuttavaṇṇanā
165165. 在第五经中,“他们轻视”指正在轻视;“我将这样轻视”的意思是,为了轻视而提问。“想知道”指成为想要知道的人。
165. Pañcame paribhavanti paribhavanto, evaṃ paribhavissāmīti paribhavanatthāya pucchatīti attho. Aññātukāmoti jānitukāmo hutvā.
第六经《灭经》的注释。
6. Nirodhasuttavaṇṇanā
166第六经的注释。“确实存在这个道理”,意思是确实有这种原因。“如果不能在现法中得到别的”,意思是如果不能在现在这个生命里证得阿罗汉果。“以段食为食的诸天”,指欲界的诸天。“某一种意所成的身体”,指由禅那之心所生起的某一种净居天梵天身。“优陀夷”,指拉鲁陀夷。他听到“意所成”之后,就反驳说:“那就不该属于无色界了。”长老心想:“舍利弗懂什么?比丘们当面就这样驳斥他的话!”为了阻止愚人产生这种邪见,长老不接受那番话,就前往世尊那里。
166. Chaṭṭhe atthetaṃ ṭhānanti atthi etaṃ kāraṇaṃ. No ce diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyyāti no ce imasmiṃyeva attabhāve arahattaṃ pāpuṇeyya. Kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ devānanti kāmāvacaradevānaṃ. Aññataraṃ manomayaṃ kāyanti jhānamanena nibbattaṃ aññataraṃ suddhāvāsabrahmakāyaṃ. Udāyīti lāḷudāyī. So hi ‘‘manomaya’’nti sutvā ‘‘āruppe na bhavitabba’’nti paṭibāhi. Thero ‘‘sāriputto kiṃ jānāti, yassa sammukhā evaṃ bhikkhū vacanaṃ paṭikkosantī’’ti evaṃ bālānaṃ laddhiuppattipaṭibāhanatthaṃ taṃ vacanaṃ anadhivāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami.
“Atthi nāma”是一个表示不满的语气词。正因如此,这里才用了未来时的说法“ajjhupekkhissathā”(你们将会漠视)。这里的意思是:阿难,你们对一位正遭受困扰的长老比丘竟然漠然旁观,对此我不认可、不能容忍、无法接受。那么,世尊为什么只对阿难长老这样说呢?因为他是持法藏者。对持法藏者这样说,就是要让他负起阻止的责任。而且,他也是舍利弗长老的好友,所以这份责任也落在他身上。在这里,虽然世尊看起来是在责备阿难长老,但应当知道,这并不是只对他一个人的责备,而是对在场所有人的责备。“Vihāra”(住处)指的是香室。
Atthi nāmāti amarisanatthe nipāto. Teneva cettha ‘‘ajjhupekkhissathā’’ti anāgatavacanaṃ kataṃ. Ayañhetthattho – ānanda, tumhe theraṃ bhikkhuṃ viheṭhiyamānaṃ ajjhupekkhatha, na vo etaṃ marisayāmi na sahāmi nādhivāsemīti. Kasmā pana bhagavā ānandatheraṃyeva evamāhāti? Dhammabhaṇḍāgārikattā. Dhammabhaṇḍāgārikassa hi evaṃ vadanto paṭibāhituṃ bhāro. Apicesa sāriputtattherassa piyasahāyo, tenāpissa esa bhāro. Tattha kiñcāpi bhagavā ānandattheraṃ garahanto evamāha, na panesā tasseva garahā, sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃyeva garahāti veditabbā. Vihāranti gandhakuṭiṃ.
“不稀奇”就是并不稀奇。“如”是表示原因的词。这里说“请尊者优波婆那回答吧”,意思是:世尊正是为了这个原因而引出这话,是请尊者优波婆那本人作出回答,也就是请他说出来。“怯惧侵入”指忧愁进入了心中。“具戒者”等语,说的正是诸漏尽者的戒等。“以破戒”等语,则是为了探问恭敬等的缘由而说的。这里的意思是:难道因为破戒等缘由,就要去恭敬那位同梵行者吗?
Anacchariyanti na acchariyaṃ. Yathāti kāraṇavacanaṃ. Āyasmantaṃyevettha upavānaṃ paṭibhāseyyāti ettha bhagavatā ca evaṃ etadeva kāraṇaṃ ārabbha udāhaṭe āyasmatoyeva upavānassa paṭivacanaṃ paṭibhātu upaṭṭhātūti dīpeti. Sārajjaṃ okkantanti domanassaṃ anupaviṭṭhaṃ. Sīlavātiādīhi khīṇāsavasīlādīniyeva kathitāni. Khaṇḍiccenātiādīni sakkārādīnaṃ kāraṇapucchāvasena vuttāni. Kiṃ khaṇḍiccādīhi kāraṇehi taṃ taṃ sabrahmacāriṃ sakkareyyunti ayañhettha adhippāyo.
第七《举罪经》的注释
7. Codanāsuttavaṇṇanā
167第七经的注释中,“举罪者”是指以四种举罪事由——指出事由、指出犯戒、拒绝共住、拒绝如法行——来举罪的人。“我将适时而说,非不适时”:这里所说的“时”是针对被举罪者说的,不是针对举罪者说的。因为举罪他人时,不应在大众中间、布萨或自恣的集会中、座堂或食堂等处举罪;而应在白天,坐在住处时,先请求许可:“请尊者给我机会,我想对尊者说。”得到许可后,才可以举罪。不过,对于那种轻浮的人,他捏造不实之事来毁谤比丘,则不须请求许可即可举罪。“真实”是指如实,依实际情况而说。“柔软”是指柔和、温雅。“有利益”是指本着慈爱、本着利益之心而说。“应令其不懊恼”是指应使其无所羞愧。“你足以无悔”是指你应不再懊恼。其余在此处显而易见。第八经因为与前面所述道理相同而清楚明了。
167. Sattame codakenāti vatthusandassanā āpattisandassanā saṃvāsappaṭikkhepo sāmīcippaṭikkhepoti catūhi codanāvatthūhi codayamānena. Kālena vakkhāmi no akālenāti ettha cuditakassa kālo kathito, na codakassa. Paraṃ codentena hi parisamajjhe vā uposathapavāraṇagge vā āsanasālābhojanasālādīsu vā na codetabbo, divāṭṭhāne nisinnakāle ‘‘karotāyasmā okāsaṃ, ahaṃ āyasmantaṃ vattukāmo’’ti evaṃ okāsaṃ kāretvā codetabbo. Puggalaṃ pana upaparikkhitvā yo lolapuggalo abhūtaṃ vatvā bhikkhūnaṃ ayasaṃ āropeti, so okāsakammaṃ vināpi codetabbo. Bhūtenāti tacchena sabhāvena. Saṇhenāti maṭṭhena mudukena. Atthasaṃhitenāti atthakāmatāya hitakāmatāya upetena. Avippaṭisāro upadahātabboti amaṅkubhāvo upanetabbo. Alaṃte avippaṭisārāyāti yuttaṃ te amaṅkubhāvāya. Sesamettha uttānamevāti. Aṭṭhamaṃ heṭṭhā vuttanayattā pākaṭameva.
第九《速解经》注疏
9. Khippanisantisuttavaṇṇanā
169169. 在第九经中,“疾解”是指迅速领会、迅速把握。“善持取者”是指善加掌握而持取。“义巧”是指精通义注。“法巧”是指精通巴利圣典。“训释巧”是指精通词义训释。“文巧”是指精通字母分别。“前后巧”是指在五种前后——义的前后、法的前后、字母的前后、文句的前后、连接的前后——中都通达。其中,“义前后巧”是指:由下文之义了知上文之义,由上文之义了知下文之义。怎么做到呢?他把上文之义放在一边,听到下文之义时,知道“上文之义是存在的”;把下文之义放在一边,听到上文之义时,也知道“下文之义是存在的”;把两边都放在一边,听到中间之义时,知道“两边之义是存在的”;把中间之义放在一边,听到两边之义时,知道“中间之义是存在的”。对于法前后等,也是同样的道理。至于“连接前后巧”,当一部经以戒为开端而展开,到末尾出现六神通时,他知道“这部经是顺着连接和段落次第而进行的”。当一部经以见解为开端而展开,后面出现诸圣谛时,他也知道“它是顺着连接而进行的”。当一部经以争论为开端而展开,后面出现和合之法时,或者以三十二种畜生论为开端而展开,后面出现十论事时,他也知道“它是顺着连接而进行的”。
169. Navame khippaṃ nisāmayati upadhāretīti khippanisanti. Suggahitaṃ katvā gaṇhātīti suggahitaggāhī. Atthakusaloti aṭṭhakathāya cheko. Dhammakusaloti pāḷiyaṃ cheko. Niruttikusaloti niruttivacanesu cheko. Byañjanakusaloti akkharappabhede cheko. Pubbāparakusaloti atthapubbāparaṃ, dhammapubbāparaṃ, akkharapubbāparaṃ, byañjanapubbāparaṃ, anusandhipubbāparanti imasmiṃ pañcavidhe pubbāpare cheko. Tattha atthapubbāparakusaloti heṭṭhā atthena upari atthaṃ jānāti, upari atthena heṭṭhā atthaṃ jānāti. Kathaṃ? So hi heṭṭhā atthaṃ ṭhapetvā upari atthe vutte ‘‘heṭṭhā attho atthī’’ti jānāti. Upari atthaṃ ṭhapetvā heṭṭhā atthe vuttepi ‘‘upari attho atthī’’ti jānāti. Ubhato ṭhapetvā majjhe atthe vutte ‘‘ubhato attho atthī’’ti jānāti. Majjhe atthaṃ ṭhapetvā ubhatobhāgesu atthe vutte ‘‘majjhe attho atthī’’ti jānāti. Dhammapubbāparādīsupi eseva nayo. Anusandhipubbāpare pana sīlaṃ ādiṃ katvā āraddhe suttante matthake chasu abhiññāsu āgatāsu ‘‘yathānusandhiṃ yathānuparicchedaṃ suttanto gato’’ti jānāti. Diṭṭhivasena āraddhe upari saccesu āgatesupi ‘‘yathānusandhinā gato’’ti jānāti. Kalahabhaṇḍanavasena āraddhe upari sāraṇīyadhammesu āgatesupi, dvattiṃsatiracchānakathāvasena āraddhe upari dasakathāvatthūsu (a. ni. 10.69; udā.31) āgatesupi ‘‘yathānusandhinā gato’’ti jānātīti.
第十 跋达基经的注释
10. Bhaddajisuttavaṇṇanā
170第十经中,“已胜伏者”指已经征服并安住者,也就是最尊上者。“不被他所胜伏者”指不被其他人所征服。“绝对地”是一个表示决定的语气词,只作“必定”讲。依“见”之义而称“见者”,意思是能见一切。“自在转”意思是使一切人随自己的意愿而转。“随其见者”:不论所缘是可意的还是不可意的,当人以那样的方式见时,紧接着诸漏就灭尽——也就是阿拉汉果紧接而生。“随其闻者”在这里也按同样的方法理解。或者,另一种解释是:当某人以眼见色之后,随即无间地安立观照而证得阿拉汉果,那阿拉汉果对他而言,就称为“在眼识无间之后”。针对这个意思,所以说“这是诸见中最上的”。第二句也按同样的方法理解。
170. Dasame abhibhūti abhibhavitvā ṭhito jeṭṭhako. Anabhibhūtoti aññehi anabhibhūto. Aññadatthūti ekaṃsavacane nipāto. Dassanavasena daso, sabbaṃ passatīti adhippāyo. Vasavattīti sabbaṃ janaṃ vase vatteti. Yathā passatoti iṭṭhārammaṇaṃ vā hotu aniṭṭhārammaṇaṃ vā , yenākārena taṃ passantassa. Anantarā āsavānaṃ khayo hotīti anantarāyeva arahattaṃ uppajjati. Yathā suṇatoti etthāpi eseva nayo. Atha vā yaṃ cakkhunā rūpaṃ disvā nirantarameva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti, taṃ tassa arahattaṃ cakkhuviññāṇānantaraṃ nāma hoti. Taṃ sandhāya vuttaṃ – idaṃ dassanānaṃ agganti. Dutiyapadepi eseva nayo.
“以乐而住者”:是指依靠道乐而安住的人。“无间之后诸漏灭尽”:是说阿罗汉果紧接着就生起。“这是诸乐中最上的”:意思是,这道乐是诸乐中最高的。“以想而住者”:这里指的也是道想。“以有而住者”:是指在某个有、某个生命体当中安住的人。“无间之后”:是说毫无间隔地生起阿罗汉果。“这是诸有中最上的”:是指这最后一生,被称为诸有中最上的。另一种解释:“以有而住者”,是指在道生起的那一刹那,依那些蕴而存在、具有蕴的人。“无间之后诸漏灭尽”:是说在道生起之后紧接着果就生起。“这是诸有中最上的”:是指道那一刹那的五蕴,被称为诸有中最上的。
Yathā sukhitassāti yena maggasukhena sukhitassa. Anantarā āsavānaṃ khayo hotīti samanantarameva arahattaṃ uppajjati. Idaṃ sukhānaṃ agganti idaṃ maggasukhaṃ sukhānaṃ uttamaṃ. Yathā saññissāti idhāpi maggasaññāva adhippetā. Yathā bhūtassāti yasmiṃ bhave yasmiṃ attabhāve ṭhitassa. Anantarāti anantarāyena arahattaṃ uppajjati. idaṃ bhavānaṃ agganti ayaṃ pacchimo attabhāvo bhavānaṃ aggaṃ nāma. Atha vā yathā bhūtassāti yehi khandhehi maggakkhaṇe bhūtassa vijjamānassa. Anantarā āsavānaṃ khayo hotīti maggānantarameva phalaṃ uppajjati. Idaṃ bhavānaṃ agganti idaṃ maggakkhaṇe khandhapañcakaṃ bhavānaṃ aggaṃ nāmāti.