第10章 《须婆经》的注释巴利
10. Subhasuttavaṇṇanā
苏跋学童故事的注释巴利
Subhamāṇavakavatthuvaṇṇanā
444 注释完《布吒婆楼经》之后,现在要注释《苏跋经》。为了说明注释次第的合理安排,也为了表明在《布吒婆楼经》之后结集出来的经典就是《苏跋经》,所以说了“如是我闻……在舍卫城”的《苏跋经》。通过省略鼻音而说成“acira parinibbute”,这是要显示“aciraṃ parinibbute”(般涅槃不久)的意思。就像《布吒婆楼经》里说的“那没有神变的说法能够成立”一样,或者说“般涅槃不久的人”就是“aciraparinibbuto”,如同“acirapakkanto”(离开不久)、“māsajāto”(出生一个月)这样的构词方式。不过这里是为了显示其含义才这样说的。“般涅槃不久”这个词,是通过否定导师般涅槃已经过了很久,来显示时间上的接近,但并没有给出具体的时间界限。为了说明这一点,就说了“从般涅槃以来”等话。从毗舍佉月满月之后,一直到逝瑟咤月满月,就这段时间来说,所以说了“大约一个月”。而“matta”这个词,则暗示那段时间还稍有不足。以“图底”为名的村庄是他的住处,所以叫“图提耶”。因为他像苏那达陀住瞻波城、库塔丹达住拘那摩陀那样,也住在那村庄里,所以说“以那村庄为主”,意思就是作为主宰者。这位也是波斯匿王的国师婆罗门。又说“并教导儿子”,就是教导苏跋学童而说的。巴利
444. Evaṃ poṭṭhapādasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni subhasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, poṭṭhapādasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa subhasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ ‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… sāvatthiyanti subhasutta’’nti āha. Anunāsikalopena ‘‘acira parinibbute’’ti vuttanti dasseti ‘‘aciraṃ parinibbute’’ti iminā yathā poṭṭhapādasutte ‘‘appāṭihīraka taṃ bhāsitaṃ sampajjatī’’ti, aciraṃ parinibbutassa assāti vā aciraparinibbuto yathā ‘‘acirapakkanto, māsajāto’’ti. Atthamattaṃ pana dassetuṃ evaṃ vuttaṃ. Aciraparinibbuteti ca satthu parinibbutabhāvassa cirakālatāpaṭikkhepena āsannatāmattaṃ dassitaṃ, kālaparicchedo pana na dassitoti taṃ dassento ‘‘parinibbānato’’tiādimāha. Visākhapuṇṇamito uddhaṃ yāva jeṭṭhapuṇṇamī, tāva kālaṃ sandhāya ‘‘māsamatte’’ti vuttaṃ. Mattasaddena pana tassa kālassa kiñci asampuṇṇataṃ joteti. Tudisaññito gāmo nivāso etassāti todeyyo. Taṃ panesa yasmā soṇadaṇḍo (dī. ni. 1.300) viya campaṃ, kūṭadanto (dī. ni. 1.323) viya ca khāṇumataṃ ajjhāvasati, tasmā vuttaṃ ‘‘tassa adhipatittā’’ti, issarabhāvatoti attho. Ayampi hi rañño pasenadikosalassa purohitabrāhmaṇo. Puttampi āhāti subhaṃ māṇavampi ovadanto āha.
“眼药”是指为了涂眼而研磨的眼药。“蚁丘”是指看见由虫子搬来的蚁丘堆积,应当这样连接上下文。“蜂蜜”是指蜜蜂酿的蜜。“聚集”是指花蜜的积存。智者住在家里:因为哪怕花得再少,财富也会耗尽;哪怕攒得再少,财富也会增长。所以,智者以智慧看清上面所说的三个比喻之后,一点也不花费,只让收入增长,安住家中,过在家的生活——这是在教导一种被贪欲所驱使的行为方式。巴利
Añjanānanti akkhiañjanatthāya ghaṃsitaañjanānaṃ. Vammikānanti kimisamāhaṭavammikānaṃ sañcayaṃ disvāti sambandho. Madhūnanti makkhikamadhūnaṃ. Samāhāranti makarandasannicayaṃ. Paṇḍito gharamāvaseti yasmā appatarappatarepi gayhamāne bhogā khīyanti, appatarappatarepi ca sañciyamāne vaḍḍhanti, tasmā yathāvuttamupamattayaṃ paññāya disvā viññujātiko kiñcipi vayamakatvā āyameva uppādento gharevase gharāvāsamanutiṭṭheyyāti lobhādesitapaṭipattiṃ upadisati.
他教人只拿不给,结果自己被贪心压倒,就在那户人家里投生为一条狗。被贪心控制的人,确实可以预料会堕入恶趣。这里的意思要按《人牛夜叉注》里说的来理解:“投生为名叫人牛夜叉的亚卡。”因为过去世就相识,所以对它特别疼爱。正如经上说:“由于过去世共住……”等。所谓“已离开”,是指世尊因为某件事出门去了。世尊想帮助苏跋学童,就独自一人进城乞食。所谓“吠叫声”,是指发出“呜、呜”的狗叫声。他用婆罗门打招呼的方式“bho bho”来轻蔑对方,这就是轻蔑的原因。因为经上确实说过:“如果他有执著,就被称为说bho的人。”前面不是已经说“教人只拿不给之后,投生为狗”了吗?那为什么这里又说“过去他也用‘bho bho’轻蔑我,所以投生为狗”呢?因为这种投生是两者共同招感的结果。应当知道,福报类的果也可以由共同的业产生,不像异熟果那样只由单一的业产生。“你将堕入无间地狱”,因为已经造下的业一旦成熟,就无法阻挡。他心生后悔:“沙门乔达摩知道我了。”所谓“在灶台之间”,是指在灶坑之间。“它”,指那条狗。巴利
Adānameva sikkhāpetvā sikkhāpanahetu lobhābhibhūtatāya tasmiṃyeva ghare sunakho hutvā nibbatti. Lobhavasikassa hi duggati pāṭikaṅkhā , ‘‘janavasabho nāma yakkho hutvā nibbattī’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.150) ettha vuttanayena attho veditabbo. Pubbaparicayena ativiya piyāyati. Vuttañhi ‘‘pubbeva sannivāsenā’’tiādi (jā. 1.2.174). Nikkhanteti kenacideva karaṇīyena bahi niggate. Subhaṃ māṇavaṃ anuggaṇhitukāmo ekakova bhagavā piṇḍāya pāvisi. Bhukkāranti ‘‘bhu bhū’’ti sunakhasaddakaraṇaṃ. ‘‘Bho bho’’ti brāhmaṇasamudācārena paribhavitvā paribhavanahetu. ‘‘Bhovādi nāma so hoti, sace hoti sakiñcano’’ti (dha. pa. 396; su. ni. 625) hi vuttaṃ. Nanu ca heṭṭhā ‘‘adānameva sikkhāpetvā sunakho hutvā nibbatto’’ti āha, kasmā panettha ‘‘pubbepi maṃ ‘bho bho’ti paribhavitvā sunakho jāto’’ti vadatīti? Tathā nibbattiyā tadubhayasādhāraṇaphalattā. Ānisaṃsaphalañhi sādhāraṇakammenapi jātaṃ, na vipākaphalaṃ viya ekakammenevāti daṭṭhabbaṃ. Avīciṃ gamissasi katokāsassa kammassa paṭibāhitumasakkuṇeyyabhāvato. ‘‘Jānāti maṃ samaṇo gotamo’’ti vippaṭisārī hutvā. Uddhanantareti cullikantare. Nanti sunakhaṃ.
世尊所说的“那件事”,就是指上面说的那个原因。他是针对婆罗门的品行没有退失这一点,这样来称赞父亲、抬高父亲,说“投生到了梵天界”。所谓“脱口而出”,是凭自己的辩才自然说出来的。他问那件事,是说:你们说过“乔达摩尊者,我听说我父亲投生成了狗”,我就问这是真的还是假的。所谓“照原样说了之后”,就是像之前对狗说的那样,照原样说了之后。所谓“为了不妄语”,是为了证明真实,也就是说,通过“都提耶婆罗门投生成了狗”这句话没有虚妄,来显示自己不说妄语。所谓“少水的”,是用少量的水煮成的。所谓“蜜粥”,是味道好的、或者加了蜜的乳粥。他照世尊说的做了。所谓“它全都展示了”,是说那只狗靠佛陀的威力,把一切地方都带着去看、展示出来,并不是靠宿命通。不过,见到世尊后发出吠声,则是由于过去世累积的习气之力。这是阿阇梨说的。但在《后五十经》的《小业分别经注》中说,那只狗表现出宿命通的样子:“狗哭着说‘我被他认出来了’,发出呜呜声,走到埋藏财宝的地方,用脚刨地,给出了暗示。”这应当审查之后再采信。巴利
Taṃ pavattinti bhagavatā yathāvuttakāraṇaṃ. Brāhmaṇacārittassa aparihāpitataṃ sandhāya, tathā pitaraṃ ukkaṃsento ‘‘brahmaloke nibbatto’’ti āha. Mukhāruḷhanti sayaṃpaṭibhānavasena mukhamāruḷhaṃ. Taṃ pavattiṃ pucchīti ‘‘sutametaṃ bho gotama mayhaṃ pitā sunakho hutvā nibbatto’’ti tumhehi vuttaṃ, ‘‘kimidaṃ saccaṃ vā asaccaṃ vā’’ti pucchi. Tatheva vatvāti yathā pubbe sunakhassa vuttaṃ, tatheva vatvā. Avisaṃvādanatthanti saccāpanatthaṃ, ‘‘todeyyabrāhmaṇo sunakho hutvā nibbatto’’ti vacanassa avisaṃvādanena attano avisaṃvādibhāvadassanatthanti vuttaṃ hoti. Appodakanti appakena udakena sampāditaṃ. Madhupāyāsanti sādurasaṃ, madhuyojitaṃ vā pāyāsaṃ. Tathā akāsi, yathā bhagavatā vuttaṃ. ‘‘Sabbaṃ dassesīti buddhānubhāvena so sunakho taṃ sabbaṃ netvā dassesi, na jātissaratāya. Bhagavantaṃ disvā bhukkaraṇaṃ pana purimajātisiddhavāsanāvasenā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.444) evaṃ ācariyena vuttaṃ. Uparipaṇṇāsake pana cūḷakammavibhaṅgasuttaṭṭhakathāyaṃ ‘‘sunakho ‘ñātomhi iminā’ti roditvā ‘huṃ hu’nti karonto dhananidhānaṭṭhānaṃ gantvā pādena pathaviṃ khaṇitvā saññaṃ adāsī’’ti (ma. ni. aṭṭha. 3.289) jātissarākāramāha, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
“有覆藏”说的是像这样一件被隐藏的事:在狗结生相续之间的隐秘情形,沙门乔达摩却看得清清楚楚,他确实是一切知者。于是他心里对世尊生起了清净的信心。据说这个人是一位精通肢体明咒的读诵者。因此他心里想:“我做了这个法供养之后,就去向沙门乔达摩提问。”于是他准备了十四个问题,去向世尊请教。因此说“问了十四个问题”。这十四个问题就是:“乔达摩贤者,确实能看到有些人短命,有些人长寿;有些人多病,有些人少病;有些人丑陋,有些人端正;有些人无权无势,有些人大有权势;有些人贫穷,有些人富有;有些人出身低贱,有些人出身高贵;有些人愚笨,有些人有智慧。乔达摩贤者,到底是什么因、什么缘,使得同为人类的人,却显现出这些高低优劣的差别?”这些就是《小业分别经》里所说的十四个问题。当世尊用“年轻人,众生是业的主人,是业的继承者……”等话,从简到详地解答完毕之后,他就皈依了世尊。因为肢体清净端正,他得名“苏波”。而“年轻人”这个称呼,即使到他年老时,人们仍用年轻的叫法来称呼他。他为了自己田产村落的事务,从都提村来到这里,暂时住下。因此经典里说“为了一些应办之事”。巴利
‘‘Bhavapaṭicchannaṃ nāma evarūpaṃ sunakhapaṭisandhiantaraṃ pākaṭaṃ samaṇassa gotamassa, addhā esa sabbaññū’’ti bhagavati pasannacitto. Aṅgavijjāpāṭhako kiresa. Tenassa etadahosi ‘‘imaṃ dhammapaṇṇākāraṃ katvā samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchissāmī’’ti, tato so cuddasa pañhe abhisaṅkharitvā bhagavantaṃ pucchi. Tena vuttaṃ ‘‘cuddasa pañhe pucchitvā’’ti. Tattha cuddasa pañheti ‘‘dissanti hi bho gotama manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā. Dissanti bavhābādhā, appābādhā. Dubbaṇṇā, vaṇṇavanto. Appesakkhā, mahesakkhā. Appabhogā, mahābhogā. Nīcakulīnā, uccākulīnā. Dissanti duppaññā, dissanti paññavanto. Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo, yena manussānaṃyeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissanti hīnapaṇītatā’’ti (ma. ni. 3.289) ime cūḷakammavibhaṅgasutte āgate cuddasa pañhe. ‘‘Kammassakā māṇava sattā kammadāyādā’’tiādinā (ma. ni. 3.289) saṅkhepato, vitthārato ca vissajjanapariyosāne bhagavantaṃ saraṇaṃ gato. Aṅgasubhatāya ‘‘subho’’ tissa nāmaṃ. Māṇavoti pana mahallakakālepi taruṇavohārena naṃ voharati. Attano bhogagāmatoti tudigāmato āgantvā taṅkhaṇikaṃ vasati. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘kenacideva karaṇīyenā’’ti vuttaṃ.
445 “我还有一个疑惑”——用这句话,就表明他在此之前早已准备好了接下来要被问到的那个问题。“年轻人”是指年纪小的青年,就像“独子”“爱子”等说法里那样,ka 这个音节在这里是表示“小”的意思。“异分受”就是苦受。因为这种受在善业所生的身体里生起时,与乐受正好相反,所以叫“异分受”;又因为它强烈地折磨、逼迫身体,所以叫“病”。那它到底是什么样的呢?下面就回答“于一处……”等等。“于一处生起后”——意思是即使只在身体某一处生起,也会让人动弹不得,就像被铁板绑住一样,这就说明所谓“病”是重病。“令活命艰难”——意思是带来痛苦难熬的生活,这就说明所谓“恙”是轻微、微弱的病。“起身”——指从躺卧、坐着等姿势中想起来,这就说明身体想有所翻动。“沉重”——就是笨重、什么事都做不成。这里的语义关联是:只有病人的身体才没有力气。这里是用“轻快起身”来问没有病的情形。前面已经用四句问了没有不安乐的状况,现在又问安乐的状况,由此可知,这里问的是有特殊意义的安乐。因为即使没有直接说出“特殊”这个词,从语义推寻也能得出特殊的意思,就像说“应把少女嫁给极英俊的人”一样。因此说“所去之处……”等等。前面是命令的话,而这里是显示应当询问的方式,这就说明了两者的差别,即“于是……”等所说。巴利
445.‘‘Ekā ca me kaṅkhā atthī’’ti iminā upari pucchiyamānassa pañhassa pageva tena abhisaṅkhatabhāvaṃ dasseti. Māṇavakanti khuddakamāṇavaṃ ‘‘ekaputtako, (ma. ni. 2.296, 353; pārā. 26) piyaputtako’’tiādīsu viya ka-saddassa khuddakatthe pavattanato. Visabhāgavedanāti dukkhavedanā. Sā hi kusalakammanibbatte attabhāve uppajjanakasukhavedanāpaṭipakkhabhāvato ‘‘visabhāgavedanā’’ti ca kāyaṃ gāḷhā hutvā bādhanato pīḷanato ‘‘ābādho’’ti ca vuccati. Kīdisā pana sāti āha ‘‘yā ekadese’’tiādi. Ekadese uppajjitvāti sarīrekadese uṭṭhahitvāpi aparivattibhāvakaraṇato ayapaṭṭena ābandhitvā viya gaṇhāti, iminā balavarogo ābādho nāmāti dasseti. Kicchajīvitakaroti asukhajīvitāvaho, iminā dubbalo appamattako rogo ātaṅko nāmāti dasseti. Uṭṭhānanti sayananisajjādito uṭṭhahanaṃ, tena yathā tathā aparāparaṃ sarīrassa parivattanaṃ vadati. Garukanti bhāriyaṃ akiccasiddhikaṃ. Gilānasseva kāye balaṃ na hotīti sambandho. Lahuṭṭhānena cettha gelaññābhāvo pucchito. Heṭṭhā catūhi padehi aphāsuvihārābhāvaṃ pucchitvāpi idāni puna phāsuvihārabhāvaṃ pucchati, tena saviseso ettha phāsuvihāro pucchitoti viññāyati. Asatipi hi atisayatthajotane sadde atthāpattito atisayattho labbhateva yathā ‘‘abhirūpassa kaññā dātabbā’’ti. Tenāha ‘‘gamanaṭṭhānā’’tiādi. Purimaṃ āṇāpanavacanaṃ, idaṃ pana pucchitabbākāradassananti ayamimesaṃ visesoti dasseti ‘‘athassā’’tiādinā.
447 所谓“时”,是指前去拜访的合适时机;“机”则是指同一个时机所需的诸缘具足。从含义上说,它指的就是与当时相应的身体力量,以及由那些因缘所生的没有危险障碍。“执取”是指用智慧去把握、辨认它们,所以说“以慧……”等。“明天将是前去的时候”——这是从自身性质上说明“时”;“于身……”等——这是从自身性质上说明“机”。“将遍满”——将以遍满的方式而安住。巴利
447.Kālo nāma upasaṅkamanassa yuttapattakālo, samayo nāma tasseva paccayasāmaggī, atthato panesa tajjaṃ sarīrabalañceva tappaccayaparissayābhāvo ca. Upādānaṃ nāma ñāṇena tesaṃ gahaṇaṃ sallakkhaṇanti āha ‘‘paññāyā’’tiādi. ‘‘Sve gamanakālo bhavissatī’’ti iminā kālaṃ, ‘‘kāye’’tiādinā samayañca sarūpato dasseti. Pharissatīti pharaṇavasena ṭhassati.
448 在支提国,就是指支提国。这是把词形用ya音节扩展之后才这样说的。也有人讲:“除了支提国以外,另外单独有一个国。”因为像十力者这样的如来,他的死只是由疾病造成的,所以要问导致他死亡的那种病的本身情形,问病因,问因死亡而生的内心焦灼,还要说明这种焦灼是一切世间共有的,同样也要说明死亡是无法挽回的——为了显示他作了这样与死亡相关的、令人欢喜的谈话,才说了“阿难尊者……”等话。应当知道:用“叫什么名字……”等是在问病;用“世尊吃了什么……”是在问病因;用“而且……”等是在问内心焦灼;用“名为导师者……”等是在显示这是一切世间共有的;用“如今唯一……”等是在显示死亡无法挽回。“大损失”就是大衰损。“由于彼”——由于那个原因而入般涅槃,所以如今还有谁能从死亡中解脱呢?应当这样连接理解。“如今”是就自己的作意,只用世俗说法来讲的。“将羞愧”——将会像羞愧一样,意思是“将会知道”。饮用药相应的饮食食物是古来一贯的做法,所以说“饮……之后……给与……”。巴利
448.Cetiyaraṭṭheti cetiraṭṭhe. Ya-kārena hi padaṃ vaḍḍhetvā evaṃ vuttaṃ. ‘‘Cetiraṭṭhato aññaṃ visuṃyevekaṃ raṭṭha’’ntipi vadanti. ‘‘Yasmā maraṇaṃ nāma tādisānaṃ dasabalānaṃ rogavaseneva hoti, tasmā yena rogena taṃ jātaṃ, tassa sarūpapucchā, kāraṇapucchā, maraṇahetukacittasantāpapucchā, tassa ca santāpassa sabbalokasādhāraṇatā, tathā maraṇassa ca appaṭikaraṇatā’’ti evamādinā maraṇapaṭisaññuttaṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kathesīti dassetuṃ ‘‘bho ānandā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Ko nāmā’’tiādinā hi rogaṃ pucchati, ‘‘kiṃ bhagavā paribhuñjī’’ti iminā kāraṇaṃ, ‘‘apicā’’tiādinā cittasantāpaṃ, ‘‘satthā nāmā’’tiādinā tassa sabbalokasādhāraṇataṃ, ‘‘ekā dānī’’tiādinā maraṇassa appaṭikaraṇataṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ. Mahājānīti mahāhāni. Yatrāti yena kāraṇena parinibbuto, tena ko dāni añño maraṇā muccissatītiādinā yojetabbaṃ. Idānīti ca attano manasikāraṃ pati vohāramattena vuttaṃ. Lajjissatīti lajjā viya bhavissati, vijjissatīti attho . Pītabhesajjānurūpaṃ āhārabhojanaṃ porāṇāciṇṇanti āha ‘‘pīta…pe… datvā’’ti.
“成为”是经文里剩下的词,用来区分近侍的状态。不像魔魔罗那样专门找别人的毛病,也不像郁多罗青年那样存心试探,而是作为侍者、作为近侍者——这就是它的特征。“不找毛病”就是不找漏洞。“于那些法中”是指在解脱的方法、能导向出离的诸法中。“住立”就是现在安住,“运转”就是持续进行的意思。巴利
Hutvāti pāṭhaseso santikāvacarabhāvassa visesanato. Māro pāpimā viya na randhagavesī, uttaramāṇavo viya ca na vīmaṃsanādhippāyo, api tu khalu upaṭṭhāko hutvā santikāvacaroti hi viseseti. Na randhagavesīti na chiddagavesī. Yesu dhammesūti vimokkhupāyesu niyyānikadhammesu. Dharantīti adhunā tiṭṭhanti, pavattantīti attho.
449 从意义上看,因为词语的运用与意义相连,所以三种词语组合的特征——也就是三藏——都被戒等三种真实存在的法蕴所包含,因此说“把三藏归摄为三蕴”。这是简要说的,也就是“青年,有三蕴”这样从数目和共同性上只是简略地说。“是哪三个”这一问,只是揭示未明之处的提问,并不是想要宣说的提问。因为这是那位青年自己的提问,不是长老的提问,所以说“青年”等等。在其他类似的地方,看到的则是想要宣说的提问,而不是揭示未明之处的提问。但这里注释书是这样说的,这就应当依据注释书的权威来接受。因为注释师们把当时正在发生的情况作为现量亲证之后,也把注释纳入了结集。如果没有想要宣说的提问,那么这话就成了长老自己的话了。巴利
449. Atthato payuttatāya saddapayogassa saddapabandhalakkhaṇāni tīṇi piṭakāni tadatthabhūtehi sīlādīhi tīhi dhammakkhandhehi saṅgayhantīti vuttaṃ ‘‘tīṇi piṭakāni tīhi khandhehi saṅgahetvā’’ti. Saṅkhittena kathitanti ‘‘tiṇṇaṃ kho māṇava khandhāna’’nti evaṃ gaṇanato, sāmaññato ca saṅkhepeneva kathitaṃ. ‘‘Katamesaṃ tiṇṇa’’nti ayaṃ adiṭṭhajotanāpucchāyeva, na kathetukamyatāpucchā. Māṇavasseva hi ayaṃ pucchā, na therassāti āha ‘‘māṇavo’’tiādi. Aññattha pana īdisesu ṭhānesu kathetukamyatāpucchāyeva dissati, na adiṭṭhajotanāpucchā. Idha pana aṭṭhakathāyaṃ evaṃ vuttaṃ, tadetaṃ aṭṭhakathāpamāṇato paccetabbaṃ. Tadā pavattamānañhi paccakkhaṃ katvā aṭṭhakathampi saṅgahamāropiṃsu. Kathetukamyatāpucchābhāve panassa therasseva vacanatā siyā.
戒蕴的注释巴利
Sīlakkhandhavaṇṇanā
450-453 在“戒蕴”这个词里,那个表示词义颠倒的“iti”被省略了,就像释义或释词一样;如果按字面理解,“iti”有“等”或“方式”的意思。因此,文中采用了“圣者的定蕴……安立”这样的文句。由此说“于他们已开示之中”,意思是这三蕴已经通过总说的方式开示了。依世尊所说的方式,也就是依《沙门果经》等中所教导的方式,应当知道这是为了显示此经是佛所说。在教法中,并非戒才是核心:在以圣道为核心的世尊教法中,如上所示的戒并不是核心,因为它就像大树的树皮一样。因为“eva”这个词应当依其所处的位置来理解,不应放在不恰当的地方。既然如此,为什么在这里使用它呢?所以说“唯”等。对于希望证得禅那等上人法的人来说,戒只是立足处,因为如果不依戒安立,那些上人法就不能生起。正如所说:“依戒而住的有慧之人”等。或者,在教法中,并非戒才是核心:虽然在此教法中,称为道果之戒的出世间戒也是核心,但并非戒蕴独为核心,定蕴与慧蕴同样是核心——这里应当依照“eva”一词的恰当用法来理解此义,不过前一种意义更为恰当。正因为如此,才说“从此以上”等。其余应当做的,就是其余二蕴。巴利
450-453.Sīlakkhandhassāti ettha padatthavipallāsakārī itisaddo lutto, atthaniddeso viya saddaniddeso vā, yathāruto ca itisaddo ādyattho, pakārattho vā, tena ‘‘ariyassa samādhikkhandhassa…pe… patiṭṭhapesī’’ti ayaṃ pāṭho gahitoti daṭṭhabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘tesu dassitesū’’ti, tesu tīsu khandhesu uddesavasena dassitesūti attho. Bhagavatā vuttanayenevāti sāmaññaphalādīsu (dī. ni. 1.194) desitanayeneva, tena imassa suttassa buddhabhāsitabhāvaṃ dassetīti veditabbaṃ. Sāsane na sīlameva sāroti ariyamaggasāre bhagavato sāsane yathādassitaṃ sīlaṃ sāro eva na hoti sāravato mahato rukkhassa papaṭikaṭṭhānikattā . Aṭṭhānapayutto hi evasaddo yathāṭhāne na yojetabbo. Yajjevaṃ kasmā tamidha gahitanti āha ‘‘kevala’’ntiādi. Jhānādiuttarimanussadhamme adhigantukāmassa adhiṭṭhānamattaṃ tattha appatiṭṭhitassa tesamasambhavato. Vuttañhi ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño’’tiādi (saṃ. ni. 1.23, 192; peṭako. 22) atha vā sāsane na sīlameva sāroti kāmañcettha sāsane maggaphalasīlasaṅkhātaṃ lokuttarasīlampi sārameva, tathāpi na sīlakkhandho eva sāro hoti, atha kho samādhikkhandhopi paññākkhandhopi sāro evāti evampettha yathāpayuttena evasaddena attho veditabbo, purimoyeva panattho yuttataro. Tathā hi vuttaṃ ‘‘ito uttarī’’tiādi. Aññampi kattabbanti sesakhandhadvayaṃ.
定蕴的解释巴利
Samādhikkhandhavaṇṇanā
454 那么,这里长老被问到定蕴时,为什么却用根律仪等来回答呢?难道这样一来,不就成了问一个却答另一个,像问芒果却答菠萝蜜一样吗?为了说明这种责难在这里根本没有立足之地,所以他说“如何……开始”,以此表明:在这里,根律仪等也是因为它们能资助定,才被归入定蕴这一部分来讲述的。那些根律仪等——这是连接关系。因为在讲色界第四禅之后,紧接着就是讲神通,所以这里只提到色界禅那,没有提到无色界禅那。因为六种神通连同它们的辅助条件,都是以色界第四禅为基础的。不过,世间神通要成就,必须依靠在八种等至中以十四种方式调伏心,否则不能成就,所以在讲神通时,无色界禅那其实也已经被讲到了,因为它们之间并没有间隔。因此说“然而应引述而阐明”,意思是:按照所说的方式,它们已经被教导了,注释师们应当加以说明。但在注释书中,为了说明“成就第四禅而住”这一句本身就已经包含了无色界禅那,所以说了“因为以第四禅”等话。因为正是第四禅,通过修习离色贪而转起,才被称为“无色界禅那”。巴利
454. Kasmā panettha thero samādhikkhandhaṃ puṭṭhopi indriyasaṃvarādike vissajjesi, nanu evaṃ sante aññaṃ puṭṭho aññaṃ byākaronto ambaṃ puṭṭho labujaṃ byākaronto viya hotīti īdisī codanā idha anokāsāti dassento ‘‘kathañca…pe… ārabhī’’ti āha, tenettha indriyasaṃvarādayopi samādhiupakārakataṃ upādāya samādhikkhandhapakkhikabhāvena uddiṭṭhāti dasseti. Ye te indriyasaṃvarādayoti sambandho. Rūpāvacaracatutthajjhānadesanānantaraṃ abhiññādesanāya avasaroti katvā rūpajjhānāneva āgatāni,na arūpajjhānāni. Rūpāvacaracatutthajjhānapādikā hi saparibhaṇḍā chapi abhiññāyo. Yasmā pana lokiyābhiññāyo ijjhamānā aṭṭhasu samāpattīsu cuddasavidhena cittaparidamanena vinā na ijjhanti, tasmā abhiññāsu desiyamānāsu arūpajjhānānipi desitāneva honti nānantarikabhāvato. Tenāha ‘‘ānetvā pana dīpetabbānī’’ti, vuttanayena desitāneva katvā saṃvaṇṇakehi pakāsetabbānīti attho. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘catutthajjhānaṃ upasampajja viharatī’’ti imināva arūpajjhānampi saṅgahitanti dassetuṃ ‘‘catutthajjhānena hī’’tiādi vuttaṃ. Catutthajjhānameva hi rūpavirāgabhāvanāvasena pavattaṃ ‘‘arūpajjhāna’’nti vuccati.
471-480 “并不是只靠心一境性就够了”这句话里,应该按照前面说过的道理,来理解eva这个词在适用处和不适用处的相应含义。因为这里指的是世间定蕴,所以经文说“并不是心一境性……存在”。在“圣定蕴”这个说法里,“圣”这个词只是“纯粹”的意思,并不是“出世间”的意思。就像这里一样,“圣戒蕴”里也是这样。这里的“从此”是指从慧蕴来说,而它最高只到阿罗汉果,所以说“以阿罗汉为终点”等等。因为即使没有世间神通和无碍解,证得阿罗汉时也可以说“再也没有更需要做的事了”,因为为此在世尊座下修梵行的目的已经达成。不过在这里,世间神通也被提到了。其余部分在这里很容易理解。巴利
471-480.Na cittekaggatāmattakenevāti ettha heṭṭhā vuttanayānusārena ṭhānāṭhānapayuttassa evasaddassānurūpamattho veditabbo. Lokiyasamādhikkhandhassa pana adhippetattā ‘‘na cittekaggatā…pe… atthī’’ti vuttaṃ. Ariyo samādhikkhandhoti ettha hi ariyasaddo suddhamattapariyāyova, na lokuttarapariyāyo. Yathā cettha, tathā ariyo sīlakkhandhoti etthāpi. Itoti paññākkhandhato, so ca ukkaṭṭhato arahattaphalapariyāpanno evāti āha ‘‘arahattapariyosāna’’ntiādi. Lokiyābhiññāpaṭisambhidāhi vināpi hi arahatte adhigate ‘‘nattheva uttarikaraṇīya’’nti sakkā vattuṃ yadatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussati, tassa siddhattā. Idha pana lokiyābhiññāyopi āgatāyeva. Sesamettha suviññeyyaṃ.
以上就是《善吉祥光耀》——也就是《长部》注释中名为《善庄严》的隐义阐明——对《苏跋经》注释所作的隐义阐明。它揭示极微细、深奥、难以理解的义理,能让人生起极其清净、广大而明利的智慧。巴利
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā subhasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.