《摩诃利经》的注释
6. Mahālisuttavaṇṇanā
婆罗门使者故事的注释说明
Brāhmaṇadūtavatthuvaṇṇanā
359这样注释完《究罗檀头经》之后,现在要注释《摩诃离经》。为了说明按照先后顺序安排注释位置的道理,也为了指出紧接在《究罗檀头经》之后结集的那部经就是《摩诃离经》,所以经文说:“如是我闻……在毗舍离的《摩诃离经》。”
关于“因一再扩展而名为毗舍离”这句话,这里简要解释一下:据说波罗奈国王的王后怀了一个肉片状的胎,胎里是一女一男两个孩子。这两个孩子长大后互相婚配,一代代生育,前后共十六次,每次各生一男一女。此后,这些孩子逐渐长大,各自拥有随从,由于无法容纳他们各自拥有随从的园林、花园、住所及随从资具的广大财富,他们便以牛车一车一车地三次围绕城市,因此,那座城市因一再扩展而具有广大之相,就名为“毗舍离”。因此说“因一再扩展而名为毗舍离的城市”。这里的详细解说应参照《大狮子吼经》的注释(《中部注》1.146)和《宝经》的注释(《小诵注》毗舍离事;《经集注》1.《宝经注》)。关于“在城外”,是指从城市之外,不像庵婆罗园那样在城内。关于“自然生”,是指自然生长,不是人工种植的。关于“以广大”,是指树木、藤蔓以及所处地方的广大。因此说“与雪山连成一片”。然而,根据律师们的意见,在《律注》中所说的——
359. Evaṃ kūṭadantasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni mahālisuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, kūṭadantasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa mahālisuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ ‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… vesāliyanti mahālisutta’’nti āha. Punappunaṃ visālabhāvūpagamanatoti etthāyaṃ saṅkhepo – bārāṇasirañño kira aggamahesiyā maṃsapesigabbhena dve dārakā nibbattā dhītā ca putto ca, tesaṃ aññamaññaṃ vivāhena soḷasakkhattuṃ puttadhītuvasena dve dve dārakā vijātā. Tato tesaṃ dārakānaṃ yathākkamaṃ vaḍḍhentānaṃ paccekaṃ saparivārānaṃ ārāmuyyānanivāsaṭṭhānaparivārasampattiṃ gahetuṃ appahonakatāya nagaraṃ tikkhattuṃ gāvutantarena gāvutantarena parikkhipiṃsu, evaṃ tassa punappunaṃ tipākāraparikkhepena visālabhāvamupagatattā ‘‘vesālī’’tveva nāmaṃ jātaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘punappunaṃ visālabhāvūpagamanato vesālīti laddhanāmake nagare’’ti. Vitthārakathā cettha mahāsīhanādasuttavaṇṇanāya, (ma. ni. aṭṭha. 1.146) ratanasuttavaṇṇanāya (khu. pā. aṭṭha. vesālivatthu; su. ni. aṭṭha. 1.ratanasuttavaṇṇanā) ca gahetabbā. Bahinagareti nagarato bahi, na ambapālivanaṃ viya antonagarasmiṃ. Sayaṃjātanti sayameva jātaṃ aropimaṃ. Mahantabhāvenāti rukkhagacchānaṃ, ṭhitokāsassa ca mahantabhāvena. Tenevāha ‘‘himavantena saddhiṃ ekābaddhaṃ hutvā’’ti. Yaṃ pana venayikānaṃ matena vinayaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ –
这里,“大林”是指自然生长、不是人工栽种的、有明确范围的大森林。而迦毗罗卫城附近的那片大林,却和雪山连成一片,没有界限,一直延伸到大海边。它并不是前面说的那种情况。
‘‘Tattha mahāvanaṃ nāma sayaṃjātaṃ aropimaṃ saparicchedaṃ mahantaṃ vanaṃ. Kapilavatthusāmantā pana mahāvanaṃ himavantena saha ekābaddhaṃ aparicchedaṃ hutvā mahāsamuddaṃ āhacca ṭhitaṃ, idaṃ tādisaṃ na hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.162).
这是中部诵者和相应部诵者的共同说法。因为在《中部注》和《相应部注》里也是这样说的。不过这里应当理解为:这是按照长部诵者的主张才这样说的。如果在哪里看到“ahutvā”这样的文本,那么这样一来,所有人的说法就一致了。所谓“以重阁讲堂为概括”,是指以被称为天鹅圆坛形状、用天鹅群盘旋状屋顶覆盖的重阁讲堂的规格来说的;因为是这样建造的,所以殿堂本身就叫做“重阁讲堂”,但用这个名称也指整个僧园。不过在《律注》里是这样说的——
Taṃ majjhimabhāṇakasaṃyuttabhāṇakānampi samānakathā. Majjhimaṭṭhakathāyañhi (ma. ni. aṭṭha. 2.352) saṃyuttaṭṭhakathāyañca (saṃ. ni. aṭṭha. 1.37) tatheva vuttaṃ. Idha pana dīghabhāṇakānaṃ matena evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Yadi ca ‘‘ahutvā’’ti katthaci pāṭho dissati, evaṃ sati sabbesampi samānavādo siyāti. Kūṭāgārasālāsaṅkhepenāti haṃsamaṇḍalākārasaṅkhātahaṃsavaṭṭakacchannena kūṭāgārasālāniyāmena, tathā katattā pāsādoyeva ‘‘kūṭāgārasālā’’ti vutto, tabbohārena pana sakalopi saṅghārāmoti vuttaṃ hoti. Vinayaṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.162) tu evaṃ vuttaṃ –
不过,重阁讲堂应当理解为:在依靠大林而建的僧园里,有一座包含重阁、以天鹅盘旋状屋顶建造、具足一切庄严的佛陀世尊的香室。
‘‘Kūṭāgārasālā pana mahāvanaṃ nissāya kate ārāme kūṭāgāraṃ antokatvā haṃsavaṭṭakacchadanena katā sabbākārasampannā buddhassa bhagavato gandhakuṭi veditabbā’’ti.
生在憍萨罗国,或者住在那里的人,就叫憍萨罗人。摩揭陀人也是这样。因为表示地方民众的词,通常都是阳性、复数形式。如果一件事不做,出身高贵的人就会失去重要地位,那么这件事就值得去做,所以叫“应做之事”。因此说“以必须做之事”。如果没有条件,不做也可以;所以有条件时就应该做,因此叫“应做之事”,这就是它的意思。
Kosalesu jātā, bhavā, te vā nivāso etesanti kosalakā. Evaṃ māgadhakā. Janapadavācino hi pāyato pulliṅgaputhuvacanā. Yassa akaraṇe puggalo mahājāniyo hoti, taṃ karaṇaṃ arahatīti karaṇīyanti vuccati. Tenāha ‘‘avassaṃ kattabbakammenā’’ti. Akātumpi vaṭṭati asati samavāye, tasmā samavāye sati kattabbato taṃ kiccanti vuccatīti adhippāyo.
360诸佛可能生起的种种想,因为是依着这些想而说“以种种所缘而转”,意思就是依种种所缘而现起。因为只遮止可能生起的,不遮止不可能生起的。退转,就是回转之后不再生起那样的心。寂止,就是以禅那等至专注于单一所缘。隐没是它的同义词。因此说“合一”等。因为带有随从,虽然有多位,那时也如同一体,所以叫合一,就是那个合一。关于具寿那耆多,是针对他而说“因此从那处”。
360. Yā buddhānaṃ uppajjanārahā nānattasaññā, tāsaṃ vasena ‘‘nānārammaṇacārato’’ti vuttaṃ, nānārammaṇappavattitoti attho. Sambhavantasseva hi paṭisedho, na asambhavantassa. Paṭikkammāti nivattetvā tathā cittaṃ anuppādetvā. Sallīnoti jhānasamāpattiyā ekattārammaṇaṃ allīno. Nilīnoti tasseva vevacanaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘ekībhāva’’ntiādi. Saparivārattā anekopi tadā eko viya bhavatīti ekībhāvo, taṃ ekībhāvaṃ. Yenāyasmā nāgito, taṃ sandhāya ‘‘tasmā ṭhānā’’ti vuttaṃ.
厚唇离车族故事的解释
Oṭṭhaddhalicchavivatthuvaṇṇanā
361“半唇”是指上唇缺了一半。据说他的上唇不完整,从中间横向裂开,看起来就像被切掉了一半,四颗门牙和两颗獠牙都遮不住,因此人们叫他“半唇”。不过有些人把原文设想成“adho”(下方),解释为下唇下垂,这种说法并不合理,因为看不到这样的读法,老师也没有这样解说。据说这位在布萨日供施的施主、供养者,有信心、有净信,是佛陀的信徒、法的信徒、僧团的信徒。因此说“食前”等等。依照《犍度》和《大般涅槃经》中所述的方式,说到“青、黄等……与三十三天众会相似”。而这座毗舍离城在佛陀时代确实富裕繁荣,达到了鼎盛。那里仅国王就有七千、七百、七位,副王、将军、库官等也同样众多,宫殿、楼阁、园林、池塘等也都与之相当,人口众多,人烟稠密,食物丰足。因此说“在大离车众会中”。而对于那个家族最早的祖先们,如前所说,那些从肉块中生出的孩子们,仙人喂给他们喝的奶进入肚子后,全都像放在宝器里一样清晰可见;就像最后一生中菩萨入胎时,菩萨之母因为腹部皮肤极其明净,所以她们都没有皮肤似的。另一些人则说:“她们的皮肤相互贴合在一起,就像缝好放置着一样。”这样,她们因为无皮或皮肤贴合,就被称为“离车”。这里按词源学的方式成立这个词,从那个家族出生的一切人都名为离车。因此说“离车众会”,意思是离车王们的众会,或者说是属于离车族的众会。拥有广大的名声,他接受,因此叫“大离车”,就像“贤善”一样。根本名字是指父母所起的名字。
361.Addhoṭṭhatāyāti upaḍḍhoṭṭhatāya. Tassa kira uttaroṭṭhassa appakatāya tiriyaṃ phāletvā addhamapanītaṃ viya khāyati cattāro dante, dve ca dāṭhā na chādeti, tena naṃ ‘‘oṭṭhaddho’’ti voharati. Keci pana ‘‘adho-saddena pāṭhaṃ parikappetvā heṭṭhā oṭṭhassa olambakatāya ‘‘oṭṭhādho’’ti atthaṃ vadanti, tadayuttameva tathā pāṭhassa adissanato, ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.361) ca avaṇṇitattā. Ayaṃ kira uposathiko dāyako dānapati saddho pasanno buddhamāmako dhammasaṅghamāmako. Tenāha ‘‘purebhatta’’ntiādi. Khandhake, (mahāva. 289) mahāparinibbānasutte (dī. ni. 2.161) ca āgatanayena ‘‘nīlapītādi…pe… tāvatiṃsaparisasappaṭibhāgāyā’’ti vuttaṃ. Ayaṃ pana vesālī bhagavato kāle iddhā ceva vepullappattā ca ahosi. Tattha hi rājūnameva satta sahassāni, satta satāni, satta ca rājāno ahesuṃ, tathā yuvarājasenāpatibhaṇḍāgārikapabhutīnampi, pāsādakūṭāgāraārāmapokkharaṇiādayopi tapparimāṇāyeva, bahujanā, ākiṇṇamanussā, subhikkhā ca. Tena vuttaṃ ‘‘mahatiyā licchaviparisāyā’’ti. Tassa pana kulassa ādibhūtānaṃ yathāvuttānaṃ maṃsapesiyā nibbattadārakānaṃ tāpasena pāyitaṃ yaṃ khīraṃ udaraṃ pavisati, sabbaṃ taṃ maṇibhājanagataṃ viya dissati, carimakabhave bodhisatte kucchigate bodhisattamātu viya udaracchaviyā ativippasannatāya te nicchavī ahesuṃ. Apare panāhu ‘‘sibbetvā ṭhapitā viya nesaṃ aññamaññaṃ līnā chavi ahosī’’ti. Evaṃ te nicchavitāya vā līnacchavitāya vā licchavīti paññāyiṃsu, niruttinayena cettha padasiddhi, tabbaṃse uppannā sabbepi licchavayo nāma jātā. Tenāha ‘‘licchaviparisāyā’’ti, licchavirājūnaṃ, licchavivaṃsabhūtāya vā parisāyāti attho. Mahantaṃ yasaṃ lāti gaṇhātīti mahāli yathā ‘‘bhaddālī’’ti. Mūlanāmanti mātāpitūhi katanāmaṃ.
362“在教法中精勤相应”是指投入于修习。世尊虽然在一切处都像狮子一样行止,但当众会盛大时,随着其意乐而进行的说法就会有殊胜之处,因此说“将以大精进来说法”。
362.Sāsane yuttapayuttoti bhāvanamanuyutto. Sabbattha sīhasamānavuttinopi bhagavato parisāya mahatte sati tadajjhāsayānurūpaṃ pavattiyamānāya dhammadesanāya viseso hotīti āha ‘‘mahantena ussāhena dhammaṃ desessatī’’ti.
说了“可信任者”之后,为了说明他值得信赖这一点,接着说了“ayañhī”等话。“Thūlasarīro”就是身体粗壮。长老已经是漏尽者,所以不能说“懈怠的状态还没有断”,而是就习气残余而言,说“似乎还有一点点没断”。因为声闻弟子断烦恼,并不像诸佛那样连习气一起断尽。针对前面所说的宫殿,说了“kūṭāgāramahāgehā”(尖顶楼阁大宅)。“Pācīnamukhā”就是面朝东方。
‘‘Vissāsiko’’ti vatvā tamassa vissāsikabhāvaṃ vibhāvetuṃ ‘‘ayañhī’’tiādi vuttaṃ. Thūlasarīroti vaṭharasarīro. Therassa khīṇāsavabhāvato ‘‘ālasiyabhāvo appahīno’’ti na vattabbo, vāsanālesaṃ pana upādāya ‘‘īsakaṃ appahīno viya hotī’’ti vuttaṃ. Na hi sāvakānaṃ buddhānamiva savāsanā kilesā pahīyanti. Yathāvuttaṃ pāsādameva sandhāya ‘‘kūṭāgāramahāgehā’’ti vuttaṃ. Pācīnamukhāti pācīnapamukhā.
363363. 为了不违背应受调伏的众生,诸佛世尊才展现神通变化,所以经文说“atha kho”等语。当世尊从香室出来的时候,六色佛光一圈一圈、一对一对地交织着,格外明亮地放射出来。大众凭借这些佛光,就像被通报了“世尊出来了”一样,知道世尊正在出来。因此说“saṃsūcitanikkhamano”(出来这件事已被暗示出来)。
363. Vineyyajanānuparodhena buddhānaṃ bhagavantānaṃ paṭihāriyavijambhanaṃ hotīti āha ‘‘atha kho’’tiādi. Gandhakuṭito nikkhamanavelāyañhi chabbaṇṇā buddharasmiyo āveḷāveḷā yamalā yamalā hutvā savisesaṃ pabhassarā vinicchariṃsu. Tāhi ‘‘bhagavā nikkhamatī’’ti samārocitamiva nikkhamanaṃ sañjāniṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘saṃsūcitanikkhamano’’ti.
364从“今天”所说的这一天往前,紧挨着的昨天叫做“前”。同样,从“昨天”所说的这一天再往前,更早的那一天,因为更加靠前,所以叫“更前”。这样,在这两天当中,就按顺序确定了“前”和“更前”的关系。尽管如此,这里所说的“更前”,是为了说明:从那时起,凡是较近的,就是“前”;凡是较远的,就是“更前”,所以说“从那时起”等等。就像此岸和彼岸的关系、方向和方向之外的关系一样,前和更前的关系也是依靠相对比较才成立的。从根本日等,也就是从某一天开始。“agge”这个词是位格用作受格的意义,或者显示受格词尾被e音替代,因此用“agga”来表示,意思是“第一”。而在这里,那指的是过去的最终边际,所以说“以之为他端边际”。“yaṃ”是用于限定的不变词,由于它的使用,这里的“我住”虽然是现在时,但意思应当按过去时来理解,为了说明这一点,所以说“直到住于”。tassā,指那一天。
364. ‘‘Ajjā’’ti vuttadivasato atītamanantaraṃ hiyyodivasaṃ purimaṃ nāma, tathā ‘‘hiyyo’’ti vuttadivasato paraṃ purimataraṃ atisayena purimattā. Iti imesu dvīsu divasesu vavatthito yathākkamaṃ purimapurimatarabhāvo. Evaṃ santepi yadettha ‘‘purimatara’’nti vuttaṃ, tato pabhuti yaṃ yaṃ oraṃ, taṃ taṃ purimaṃ. Yaṃ yaṃ paraṃ, taṃ taṃ purimataranti dassento ‘‘tato paṭṭhāyā’’tiādimāha. Orapārabhāvassa viya, hi disāvidisābhāvassa viya ca purimapurimatarabhāvassa apekkhāsiddhi. Mūladivasatotiādidivasato. Aggeti upayogatthe bhummavacanaṃ, upayogavacanassa vā e-kārādesoti dasseti ‘‘agga’’nti iminā, paṭhamanti attho. Taṃ panettha parā atītā koṭiyevāti āha ‘‘parakoṭiṃ katvā’’ti. Yaṃ-saddo paricchede nipāto, tappayogena cāyaṃ ‘‘viharāmī’’ti vattamānapayogo, attho pana atītavasena veditabboti dassetuṃ ‘‘yāva vihāsi’’nti vuttaṃ. Tassāti divasassa. Paṭhamavikappe ‘‘viharāmī’’ti imassa ‘‘yadagge’’ti iminā ujukaṃ tāva sambandhitvā pacchā ‘‘naciraṃ tīṇi vassānī’’ti pamāṇavacanaṃ yojetabbaṃ. Dutiyavikappe pana ‘‘naciraṃ tīṇi vassānī’’ti imehipi kuṭilaṃ sambandho kattabbo. Naciranti cetaṃ bhāvanapuṃsakaṃ, accantasaññogaṃ vā. Tañhi pamāṇato visesetuṃ ‘‘tīṇi vassānī’’ti vadati. Tenāha ‘‘naciraṃ vihāsiṃ tīṇiyeva vassānī’’ti.
“Ayanti”指的是善星。“Piyajātikāni”是指具有可爱本性的事物。“Sātajātikāni”是指具有甜美本性的事物。因为与甜美相似,令人愉悦的东西就被称为“madhura”(甜美)。“Ārammaṇaṃ karontena kāmena upasaṃhitāni”就是“kāmūpasaṃhitāni”,意思是可欲的。因此说“kāmassādayuttāni”,意思是与称为所缘欲的味。“Sarīrasaṇṭhāne”:身体影像,此处为依处格,因此“tasmā saddena”意为依止于彼、从彼所生之声。“Madhurena”:以可爱、悦意之物。“Kaṇṇasakkhaliyaṃ”即耳轮(耳廓边缘)。
Ayanti sunakkhatto. Piyajātikānīti iṭṭhasabhāvāni. Sātajātikānīti madhurasabhāvāni. Madhurasadisatāya hi ‘‘madhura’’nti manoramaṃ vuccati. Ārammaṇaṃ karontena kāmena upasaṃhitānīti kāmūpasaṃhitāni, kāmanīyāni. Tenāha ‘‘kāmassādayuttānī’’ti, ārammaṇikena kāmasaṅkhātena assādena saññuttāni, kāmasaṅkhātassa vā assādassa yogyānīti attho. Sarīrasaṇṭhāneti sarīrabimbe, ādhāre cetaṃ bhummaṃ. Tasmā saddenāti taṃ nissāya tato uppannena saddenāti attho. Apica vinā pāṭhasesaṃ bhavitabbapadeneva sambandhitabbaṃ. Madhurenāti iṭṭhena sātena. Kaṇṇasakkhaliyanti kaṇṇapaṭṭikāyaṃ.
“至此”这句话,只是就“没有说明天耳智的准备工作”这一点而说的。他心里想:“他自己明明知道,却不肯告诉我,他对这套教法到底有什么样的决心呢?”于是对世尊生起嗔恨,就在发怒的同时,他的禅定和神通也退失了。他思惟:“他为什么不把那个准备工作告诉我呢?”这样反复琢磨的时候,他以不如理的方式不断向外攀想。所谓“次第地”,就是按照《波提迦经》和《大狮子吼经》等经典中所说的方式,他一步步地思惟、言说、做出种种不合正法的事;由于对世尊怀恨在心,他在教法里始终找不到立足之处,最后还俗成了在家人,并把那件事说了出来。
Ettāvatāti dibbasotañāṇaparikammassa akathanamattena. ‘‘Attanā ñātampi na katheti, kiṃ imassa sāsane adhiṭṭhānenā’’ti kujjhanto bhagavati āghātaṃ bandhitvā, saha kujjhaneneva cesa jhānābhiññā parihāyi. Cintesīti ‘‘kasmā nu kho so mayhaṃ taṃ parikammaṃ na kathesī’’ti parivicārento ayoniso ummujjanavasena cintesi. Anukkamenāti pāthikasutte, (dī. ni. 3.3 ādayo) mahāsīhanādasutte (dī. ni. 1.381) ca āgatanayena taṃ taṃ ayuttameva cintento, bhāsanto, karonto ca anukkamena bhagavati baddhāghātatāya sāsane patiṭṭhaṃ alabhanto gihibhāvaṃ patvā tamatthaṃ katheti.
专一修习定的注释
Ekaṃsabhāvitasamādhivaṇṇanā
366-371366-371.“一部分”:这里的第四格(为格)是用来表达这个意思,即“为了一部分”。这里“aṃsa”这个词是“部分”的同义词,应当主要从天色之见和天声之闻的角度来理解,所以说“为了一部分”等等。这里的“vā”表示简择,因为所指的是仅仅一部分。“Anudisāya”:为了一个方向,即东方、南方等四种方向中的一方。“Ubhayakoṭṭhāsāya”:为了见天色的部分,也为了闻天声的部分。“Bhāvitoti”:就像天眼智和天耳智已经证得那样,已经修习。对于这些,如果分别各自作预备修行而成就,那就不必说;即使同时成就,作用也是次第成就的,因为同时成就作用是不可能的。因为巴利圣典中也说“为了见诸天色,为了闻诸天声”,这只是显示一个人具有两种能力,并不是显示同时成就作用的可能性。“修一分之定为因”:以此显示善星因为只对天眼智作了预备修行,所以虽然天声存在,他却没有听到。
366-371.Ekaṃsāyāti tadatthe catutthīvacanaṃ, ekaṃsatthanti attho. Aṃsasaddo cettha koṭṭhāsapariyāyo, so ca adhikārato dibbarūpadassanadibbasaddasavanavasena veditabboti āha ‘‘ekakoṭṭhāsāyā’’tiādi. Vā-saddo cettha vikappane ekaṃsassevādhippetattā. Anudisāyāti puratthimadakkhiṇādibhedāya catubbidhāya anudisāya. Ubhayakoṭṭhāsāyāti dibbarūpadassanatthaṃ, dibbasaddasavanatthañca. Bhāvitoti yathā dibbacakkhuñāṇaṃ, dibbasotañāṇañca samadhigataṃ hoti, evaṃ bhāvito. Tayidaṃ visuṃ visuṃ parikammakaraṇena ijjhantīsu vattabbaṃ natthi, ekajjhaṃ ijjhantīsupi kameneva kiccasiddhi bhavati ekajjhaṃ kiccasiddhiyā asambhavato. Pāḷiyampi hi ‘‘dibbānañca rūpānaṃ dassanāya, dibbānañca saddānaṃ savanāyā’’ti idaṃ ekassa ubhayasamatthatāsandassanameva, na ekajjhaṃ kiccasiddhisambhavasandassanaṃ. ‘‘Ekaṃsabhāvito samādhi hetū’’ti iminā sunakkhatto dibbacakkhuñāṇāya eva parikammassa katattā vijjamānampi dibbasaddaṃ nāssosīti dasseti.
372摩诃梨心想:天耳智比天眼智更殊胜,为了问这个道理,所以说了“这是以天耳……我认为”这番话。“Apaṇṇakaṃ”的意思是不迷失,或者说是没有过失。“Samādhibhāvanā”就是定的修习,取“应当修习”之义。为了说明那位认为“天耳智殊胜”的人,是把天眼智和天耳智合在一起执取的,所以用“尊者,这些必定……”这样复数的说法来提问,因此说“两部分所修习的诸定”。这些是外在的定修习,因为它们不能导向出离,外道也能成就这些。它们不是内在的,因为世尊没有以亲证的方式宣说它们,它们不像诸圣谛那样是亲证的。“Yadatthaṃ”是为了那些目的,这是对无差别的事物作有差别的表述,或者说是为了某个特定的目的。“Te”指诸圣果法。现在也有读作“Taṃ”的。因为它们应当被亲证,而这里所说的应当亲证的法就是:“摩诃梨,确实还有其他法……比丘们正是为了亲证这些法,才在我这里修习梵行。”
372. Dibbacakkhuñāṇato dibbasotañāṇameva seṭṭhanti maññamāno mahāli etamatthaṃ pucchatīti āha ‘‘idaṃ dibbasotena…pe… maññe’’ti. Apaṇṇakanti avirajjhanakaṃ, anavajjaṃ vā. Samādhiyeva bhāvetabbaṭṭhena samādhibhāvanā. ‘‘Dibbasotañāṇaṃ seṭṭha’’nti maññamānena ca tena dibbacakkhuñāṇampi dibbasoteneva saha gahetvā ‘‘etāsaṃ nūna bhante’’tiādinā puthuvacanena pucchitanti dassetuṃ ‘‘ubhayaṃsabhāvitānaṃ samādhīna’’nti vuttaṃ. Bāhirā etā samādhibhāvanā aniyyānikattā. Tā hi ito bāhirakānampi ijjhanti. Na ajjhattikā bhagavatā sāmukkaṃsikabhāvena appaveditattā. Na hi te saccāni viya sāmukkaṃsikā. Yadatthanti yesaṃ atthāya, abhedepi bhedavacanametaṃ, yassa vā visesanabhūtassa atthāya. Teti ariyaphaladhamme. ‘‘Ta’’ntipi adhunā pāṭho. Te hi sacchikātabbā, ‘‘atthi kho mahāli aññeva dhammā…pe… yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantī’’ti sacchikātabbadhammā ca idha vuttā.
四圣果的注释
Catuariyaphalavaṇṇanā
373“结缚”就是捆绑。所谓“因此”,是因为在轮回之苦的恐怖中,由于结缚的作用,它们在那里把众生捆绑起来,所以叫结缚,因此这样说。某处有“轮回苦所成之车”的读法,但这不是古本,因为阿阇梨并没有那样注释。“入道流”:是已进入圣道之流,而不是信等之流。因为经中说:“比丘们,‘流’是圣道的同义词。”而“入”是从最初就已到达的意思,这是因为前缀“ā”有“最初”的作用,但这里是从果位的角度来说的。因为这是过去时的表述,而在道的刹那,则称为“入道流”。因此《施分别经》中说:“对入流者布施,对为证入流果而修行者布施。” “不堕法”:具有不堕落的性质。“以法决定”:以更高之道的法决定。或者,从第七有起就具有不堕落的性质,因此是决定的——这是注释书之外的解释。“他有其他的去处、其他的归趣”,这就是词义。“以此”:这是第三次复合词的表述,而这里的“vā”是省略的表示。
373.Saṃyojentīti bandhenti. Tasmāti yasmā vaṭṭadukkhabhaye saṃyojanato tattha satte saṃyojenti nāma, tasmā. Katthaci ‘‘vaṭṭadukkhamaye rathe’’ti pāṭho, na porāṇo tathā ācariyena avaṇṇitattā. Maggasotaṃ āpanno, na pasādādisotaṃ. ‘‘Sototi bhikkhave ariyamaggassetaṃ adhivacana’’nti hi vuttaṃ. Āpannoti ca ādito pattoti attho ā-upasaggassa ādikammani pavattanato, idaṃ pana phalaṭṭhavasena vadati. Atītakālavacanañhetaṃ, maggakkhaṇe pana maggasotaṃ āpajjati nāma. Tenevāha dakkhiṇavibhaṅge ‘‘sotāpanne dānaṃ deti, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṃ detī’’ti (ma. ni. 3.379) apatanadhammoti anupapajjanasabhāvo. Dhammaniyāmenāti uparimaggadhammaniyāmena. Heṭṭhimantena sattamabhavato upari anupapajjanadhammatāya vā niyatoti aṭṭhakathāmuttakanayo. Paraṃ ayanaṃ parāgati assa atthīti attho. Anenāti puna tatiyasamāsavacanaṃ, vā-saddo cettha luttaniddiṭṭho.
所谓“稀薄”,是指生起状态微弱、稀少,所以说“稀薄”等等。“Karahaci”只是个虚词,或者是同义词。就像“如果夏季还剩不到一个月,就该去寻求雨安居衣”等文句里那样,“ora”这个词并没有“超过”的意思,所以注释说“下分的”,意思是:以下分欲界有的条件而利益他们。“净居天界”是为了显示他们投生的地方。“化生”即化生者,在化生中自然成就。因此说“这是排除其余生处的说法”。“般涅槃法”即具有在无余涅槃界般涅槃的本性。“解脱”即心解脱,所以说“心清净”等。这里以心为代表而包含了定,就像“有慧者安住于戒,修习心与慧”等文句中所说的那样。在“慧解脱”这里也是同样的道理。因此说“阿罗汉果智就是慧解脱”。“自己”即由自身,意思是不依赖他人。“Abhijānitvā”这个形式显示了因“tvā”等缘而导致的“ya”音消失。而“Abhiññāya”则应看作显示了因“nā”词而造成的形态。“Sacchi”是虚词,表示亲眼现见的意思。所谓亲眼现见,就是舍弃传闻、推测等途径,直接以事物本身的样貌作为所缘。
Tanuttaṃ nāma pavattiyā mandatā, viraḷatā cāti vuttaṃ ‘‘tanuttā’’tiādi. Karahacīti nipātamattaṃ, pariyāyavacanaṃ vā. ‘‘Orena ce māso seso gimhānanti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyeseyyā’’tiādīsu (pārā. 627) viya ora-saddo na atirekatthoti āha ‘‘heṭṭhābhāgiyāna’’nti, heṭṭhābhāgassa kāmabhavassa paccayabhāvena hitānanti attho. ‘‘Suddhāvāsabhūmiya’’nti tesaṃ upapattiṭṭhānadassanaṃ. Opapātikoti upapātiko upapātane sādhukārī. Tenāha ‘‘sesayonipaṭikkhepavacanameta’’nti parinibbānadhammoti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbānasabhāvo. Vimuccatīti vimutti, cittameva vimutti cetovimuttīti vuttaṃ ‘‘cittavisuddhi’’ntiādi. Cittasīsena cettha samādhi gahito ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvaya’’ntiādīsu (saṃ. ni. 1.23, 192; peṭako. 22; mi. pa. 1.1.9) viya. Paññāvimuttinti etthāpi eseva nayo. Tenāha ‘‘arahattaphalapaññāva paññāvimuttī’’ti. Sāmanti attanāva, aparappaccayenāti attho. ‘‘Abhijānitvā’’ti iminā tvādipaccayakāriyassa ya-kārassa lopo dassito. ‘‘Abhiññāyā’’ti iminā pana nā-vacanakāriyassāti daṭṭhabbaṃ. Sacchīti paccakkhatthe nepātikaṃ. Paccakkhakaraṇaṃ nāma anussavākāraparivitakkādike muñcitvā sarūpato ārammaṇakaraṇaṃ.
圣八支道的注释
Ariyaaṭṭhaṅgikamaggavaṇṇanā
374-5“飞起”是指沿着空中之路飞行。圣弟子依此而行,趣向涅槃和圣果,所以这叫行道;而它只是圣道的前分,因此这里用“前分行道”这个名称来指说圣道。按乐器的张、敷等来说,是五支具足。按安立于方位和诸方来说,是八支。除了八支之外,再没有别的什么可叫八支道的,所以说“唯是八支而已”等等。因为确实不存在脱离组成部分的所谓集合体。因此,阿阇梨说:“不应把‘以八支为所有’作依主释,而应依含有复合词的派生词方式,成立‘八支是八支,彼有这些支,所以是八支具足者’这样的语词成立。”这里的意思还要再想一想。因为如果作依主释,那么在分释时,依后分义之力,连同数目限定一起,就无法把八支和八支具足者两者的差别通过互相转换来确定。但若作含有复合词的派生词,那么在复合词中,依后分义之力,无需数目限定,就能通过互相转换来确定它们的差别。因为复合词的特征就是“同为一体”。然而,在《法嗣经》的复注中,阿阇梨本人这样说:“因为于道支的集合体上,有道这个称呼,而集合体是由集合成分所具备的,所以,作为它自身组成部分的八支为它所有,因此是八支具足者。”在这里,第一种说法是从有支者来说支的八支具足性,第二种说法则是从支来说有支者,这就是它们之间的差别。
374-5.Uppatitvāti ākāsamaggena ḍetvā. Paṭipajjati ariyāsāvako nibbānaṃ, ariyaphalañca etāyāti paṭipadā, sā ca tassa pubbabhāgo evāti ariyamaggo pubbabhāgapaṭipadānāmena idha vutto. Ātatavitatādivasena pañcaṅgikaṃ. Disāvidisāniviṭṭhapadesena aṭṭhaṅgiko. Aṭṭhaṅgato mutto añño koci aṭṭhaṅgiko nāma maggo natthīti āha ‘‘aṭṭhaṅgamattoyevā’’tiādinā. Na hi avayavavinimutto samudāyo nāma koci atthīti. Tasmā ‘‘aṭṭha aṅgāni assāti aññapadatthasamāsaṃ akatvā ‘aṭṭha aṅgāni aṭṭhaṅgāni, tāni assa santīti aṭṭhaṅgiko’ti samāsagabbhataddhitavasena padasiddhi kātabbā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.374, 375) ācariyena vuttaṃ, adhippāyo cettha cintetabbo. Aññapadatthasamāse hi kate na sakkā aṭṭhaṅgaaṭṭhaṅgikānaṃ bhedo aññamaññaṃ vipariyāyaṃ katvāpi niyametuṃ byāse ubhayapadatthaparabhāvena saheva saṅkhyāparicchedena atthāpattito. Samāsagabbhe pana taddhite kate sakkā eva tesaṃ bhedo aññamaññaṃ vipariyāyaṃ katvā niyametuṃ samāse uttarapadatthaparabhāvena vināva saṅkhyāparicchedena atthāpattito. Ekatthibhāvalakkhaṇo hi samāsoti. Dhammadāyādasuttantaṭīkāyaṃ pana ācariyeneva evaṃ vuttaṃ ‘‘yasmā maggaṅgasamudāye maggavohāro hoti, samudāyo ca samudāyīhi samannāgato, tasmā attano avayavabhūtāni aṭṭha aṅgāni etassa santīti aṭṭhaṅgiko’’ti. Paṭhamanaye cettha aṅginā aṅgassa aṭṭhaṅgikabhāvo vutto, dutiyanaye pana aṅgena aṅginoti ayametesaṃ viseso.
现在要说明八正道的特相,以及从作用、刹那、所缘的差别来加以判定,所以说了“其中”等话。正见的特相,是以不颠倒、如实的方式,直接现见四圣谛的见的本性。正思惟的特相,是心在不颠倒地投向涅槃所缘时的投向本性。正语的特相,是具足四支的言语能摄受众人,所以从与它相反的一面来说,正语以远离为本性;通过断除破坏团结的邪语,正语具有摄受众人和相应法的作用,因此是以不颠倒的摄受为本性。正业的特相,就像做衣服等工作能发起一件应做之事,或者以思为本质的业能发起手足动作等行为;同样,通过断除能发起有罪应做之事的邪业,正业具有发起无罪之事的作用,并且在发起相应法时运作,因此是以不颠倒的发起为本性。正命的特相,是通过断除身为身、语及五蕴相续之杂染的邪命,而以不颠倒的净化为本性。正精进的特相,是不让心与相应法落入杂染一边,而以不颠倒的策励为本性。正念的特相,是以如如之相,在不颠倒地现前安住于所缘时的本性。正定的特相,是通过破除散乱,而以不颠倒地令心安止为本性。
Idāni aṭṭhaṅgikamagge lakkhaṇato, kiccakhaṇārammaṇabhedakamato ca vinicchayaṃ dassento ‘‘tatthā’’tiādimāha. Sammādassanalakkhaṇāti aviparītaṃ yāthāvato catunnamariyasaccānaṃ paccakkhameva dassanasabhāvā. Sammā abhiniropanalakkhaṇoti nibbānārammaṇe cittassa aviparītamabhiniropanasabhāvo. Sammā pariggahaṇalakkhaṇāti caturaṅgasamannāgatā vācā jane saṅgaṇhātīti tabbipakkhato viratisabhāvā sammāvācā bhedakaramicchāvācappahānena jane, sampayuttadhamme ca pariggaṇhanakiccavatī hoti, evaṃ aviparītaṃ pariggahaṇasabhāvā. Sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇoti yathā cīvarakammādiko kammanto ekaṃ kātabbaṃ samuṭṭhāpeti, taṃtaṃkiriyānipphādako vā cetanāsaṅkhāto kammanto hatthapādacalanādikaṃ kiriyaṃ samuṭṭhāpeti, evaṃ sāvajjakattabbakiriyāsamuṭṭhāpakamicchākammantappahānena sammākammanto niravajjasamuṭṭhāpanakiccavā hoti, sampayutte ca samuṭṭhāpento eva pavattatīti aviparītaṃ samuṭṭhāpanasabhāvo. Sammā vodāpanalakkhaṇoti kāyavācānaṃ, khandhasantānassa ca saṃkilesabhūtamicchājīvappahānena aviparītaṃ vodāpanasabhāvo. Sammā paggahalakkhaṇoti sasampayuttadhammassa cittassa saṃkilesapakkhe patitumadatvā aviparītaṃ paggahaṇasabhāvo. Sammā upaṭṭhānalakkhaṇāti tādibhāvalakkhaṇena aviparītaṃ tattha upaṭṭhānasabhāvo. Sammā samādhānalakkhaṇoti vikkhepaviddhaṃsanena aviparītaṃ cittassa samādahanasabhāvo.
与邪见等同时生起、同所缘,所以无明等被称为“自己的对立烦恼”。“见”就是通过作用上的通达而照明、通达。因此说“由它……无痴故”。这正是对“见”这种行相的显示。正因为以名为正见的这一支,在那里生起观察。前两种作用是一切道支共通的,所以说“正思惟等也是如此”等等。用“同样地”这个词,引出了“与自己的对立烦恼一起”这一句。
Sahajekaṭṭhatāya diṭṭhekaṭṭhā avijjādayo micchādiṭṭhito aññe attano paccanīkakilesā nāma. Passatīti pakāseti kiccapaṭivedhena paṭivijjhati. Tenāha ‘‘tappaṭi…pe… asammohato’’ti. Idañhi tassā passanākāradassanaṃ. Teneva hi sammādiṭṭhisaṅkhātena aṅgena tattha paccavekkhaṇā pavattati. Purimāni dve kiccāni sabbesameva sādhāraṇānīti āha ‘‘sammāsaṅkappādayopī’’tiādi. ‘‘Tathevā’’ti iminā ‘‘attano paccanīkakilesehi saddhi’’nti idamanukaḍḍhati.
“前分”是指在近行刹那。因为依近行修习而有许多心刹那生起,所以是不同刹那;因为以无常等相为所缘,所以是不同所缘。因为道只有一个心刹那,所以是同一刹那;因为以涅槃为所缘,所以是同一所缘。从作用方面说:在前分中,由苦等智所应作的作用,在这里以更殊胜的方式生起;或者,就是这智本身显示苦等的作用。它获得四种名称,因为在四谛中应作的作用已经生起。它获得三种名称,因为断除欲思惟等的作用已经生起。在《学处分别》中说:“离思,以及一切相应法,都是学处。”不过在那里,是就主要的离思而说“也有离,也有思”。应当这样理解:在远离妄语等的时候,是离;在说善语等的时候,是思。由于思不是道支,所以说“但在道刹那,只有离”。正如同一个智有苦智等的性质,同一个离有远离妄语等的性质,由于同一个思能够完成正语等三种作用,所以成立为正语等;而为了完成它们,也不能成立为三支。应当这样看待这个说法。由此,显示了它们的两种状态和无差别性。“依正精进、念处之力”,是指依四正勤、四念处的力量状态。
Pubbabhāgeti upacārakkhaṇe. Upacārabhāvanāvasena anekavāraṃ pavattacittakkhaṇikattā nānakkhaṇā. Aniccādilakkhaṇavisayattā nānārammaṇā. Maggassa ekacittakkhaṇikattā ekakkhaṇā. Nibbānārammaṇattā ekārammaṇā. Kiccatoti pubbabhāge dukkhādiñāṇehi kattabbena idha sātisayaṃ nibbattena kiccena, imasseva vā ñāṇassa dukkhādippakāsanakiccena. Cattāri nāmāni labhati catūsu saccesu kātabbakicca nibbattito.Tīṇi nāmāni labhati kāmasaṅkappādippahānanibbattito. Sikkhāpadavibhaṅge ‘‘viraticetanā, sabbe sampayuttadhammā ca sikkhāpadānī’’ti (vibha. 704) vuccanti. Tattha pana padhānānaṃ viraticetanānaṃ vasena ‘‘viratiyopi honti cetanāyopī’’ti vuttaṃ, musāvādādīhi viramaṇakāle vā viratiyo, subhāsitādivācābhāsanādikāle cetanāyo hontīti yojetabbā. Cetanānaṃ amaggaṅgattā ‘‘maggakkhaṇe pana viratiyovā’’ti āha. Ekasseva ñāṇassa dukkhādiñāṇatā viya, ekāyeva viratiyā musāvādādiviratibhāvo viya ca ekāya eva cetanāya sammāvācādikiccattayasādhanāsambhavena sammāvācādibhāvāsiddhito, taṃsiddhiyañca aṅgattayattāsiddhito ca evaṃ vuttantipi daṭṭhabbaṃ. Iminā cetāsaṃ duvidhataṃ, abhedatañca dasseti. Sammappadhānasatipaṭṭhānavasenāti catusammappadhānacatusatipaṭṭhānabhāvavasena.
虽然正定是依靠有助于禅定的寻、伺、喜、乐、舍——也就是朝向所缘、安住、喜悦、增长、相续——这五种支分,按四种禅那来区分的,但就像精进要承担防止未生恶不善法生起等四种正勤的作用,念要承担在身等不净、苦、无常、无我的对象上舍弃净想等四种念处的作用一样,单靠一个定并不能完成四种禅那之定的作用。所以,在前分阶段,初禅定就是初禅定;在道刹那也是如此。第二禅定就是第二禅定,在前分阶段和道刹那也是如此;第三禅定就是第三禅定,在前分阶段和道刹那也是如此;第四禅定就是第四禅定,在前分阶段和道刹那也是如此。因此说“在前分阶段和道刹那,都只是正定”。
Yadipi samādhiupakārakānaṃ abhiniropanā numajjanasampiyāyanu pabrūhanasantānaṃ vitakkavicārapītisukhopekkhānaṃ vasena catūhi jhānehi sammāsamādhi vibhatto, tathāpi vāyāmo viya anuppannākusalānuppādanādicatuvāyāmakiccaṃ, sati viya ca asubhāsukhāniccānattabhūtesu kāyādīsu subhādisaññāpahānacatusatikiccaṃ ekova samādhi catukkajjhānasamādhikiccaṃ na sādheti. Tasmā pubbabhāgepi paṭhamajjhānasamādhi paṭhamajjhānasamādhi eva. Tathā maggakkhaṇepi pubbabhāgepi dutiyajjhānasamādhi dutiyajjhānasamādhi eva. Tathā maggakkhaṇepi pubbabhāgepi tatiyajjhānasamādhi tatiyajjhānasamādhi eva. Tathā maggakkhaṇepi pubbabhāgepi catutthajjhānasamādhi catutthajjhānasamādhi eva. Tathā maggakkhaṇepīti āha ‘‘pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyevā’’ti.
因此,应当这样搭配理解:因为正见是智慧的光明,所以能驱散无明的黑暗;因为正见是智慧的利剑,所以能斩杀烦恼之贼。然而,在无始轮回中,这位修行者从未根除过的烦恼群,能根除它的就是圣道。而在这里,正见以遍知、现观等方式运作时,是前导,有很大利益,所以说“因此”。为了显示这种大利益的原因,才说“修行者有大利益”。
Tasmāti paññāpajjotattā avijjāndhakāraṃ vidhamitvā paññāsatthattā kilesacore ghātentoti yathārahaṃ yojetabbaṃ. Yasmā pana anādimati saṃsāre iminā yoginā kadācipi asamugghāṭitapubbo kilesagaṇo , tassa samugghāṭako ca ariyamaggo. Ayañcettha sammādiṭṭhi pariññābhisamayādivasena pavattiyā pubbaṅgamā hoti bahūpakārā, tasmā. Tadeva bahūpakārataṃ kāraṇabhāvena dassetuṃ ‘‘yogino bahūpakārattā’’ti vuttaṃ.
“对它”是指对正见。说完“有大利益”之后,为了用譬喻说明这种大利益,就说了“正如”等话。这个“顶”是铜等做成的,因为能携带它,又具有大价值,所以是精巧的。“如是”:就像金匠用眼睛看过之后,在分辨钱币时,手作为完成动作的另一种工具而有大利益;同样,瑜伽行者用智慧观察之后,在分辨法时,思惟作为前导的另一种法而有大利益,因为要通过思惟之后,才能用智慧通达。因此,意思是正思惟对正见有大利益。在第二个譬喻中,“如是”:就像木匠用斧头削去别人反复翻转后交给他的木料,然后用于造屋等工作;同样,瑜伽行者用思惟从相等方面思惟之后,对所给予的法如实决断,然后用于遍知、现观等工作——这是句义结合。思惟是言语分化的助益者,对于有罪、无罪的言语分化中的止与作,也是正语的助益者,所以说了“此”等话。用“如所说”等话,引用了法乐比丘尼对毗舍佉居士所说的《小有明经》经文作为证明。“破坏”就是发出。
Tassāti sammādiṭṭhiyā. ‘‘Bahūpakāro’’ti vatvā taṃ bahūpakārataṃ upamāya vibhāvento ‘‘yathā hī’’tiādimāha. Ayaṃ tambakaṃsādimayattā kūṭo. Taṃpariharaṇato mahāsāratāya cheko. Evanti yathā heraññikassa cakkhunā disvā kahāpaṇavibhāgajānane kiriyāsādhakatamabhāvena karaṇantaraṃ bahukāraṃ yadidaṃ hattho, evaṃ yogino paññāya oloketvā dhammavibhāgajānane pubbacārībhāvena dhammantaraṃ bahukāraṃ yadidaṃ vitakko vitakketvāva paññāya tadavabodhato. Tasmā sammāsaṅkappo sammādiṭṭhiyā bahukāroti adhippāyo. Dutiyaupamāyaṃ evanti yathā tacchako parena parivattetvā parivattetvā dinnaṃ dabbasambhāraṃ vāsiyā tacchetvā gehādikaraṇakamme upaneti, evaṃ yogī vitakkena lakkhaṇādito vitakketvā dinnadhamme yāthāvato paricchinditvā pariññābhisamayādikamme upanetīti yojanā. Vacībhedassa upakārako vitakko sāvajjānavajjavacībhede nivattanapavattanakarāya sammāvācāyapi upakārakovāti āha ‘‘svāya’’ntiādi. ‘‘Yathāhā’’tiādinā dhammadinnāya bhikkhuniyā visākhassa nāma gahapatino vuttaṃ cūḷavedallasuttapadaṃ (ma. ni. 1.464) sādhakabhāvena dasseti. Bhindatīti nicchāreti.
规定言语表达的语,对规定身体行为的业是起辅助作用的。为了让这个意思在世间更清楚明白,所以说了“然而因为”等这些话。两者都是善行,就是身善行和语善行。所谓以正命为第八的戒,就是连同四种语善行和三种身善行,再加上正命作为第八,这样合起来说的初梵行戒。正是针对这个而说:“在此之前,他的身业、语业、活命已经非常清净。”“在两者之后”,就是在舍弃两种恶行、成为两种善行圆满之因的正语和正业这两者之后。“以略说
Vacībhedaniyāmikā vācā kāyikakiriyāniyāmakassa kammantassa upakārikāti tadatthaṃ lokato pākaṭaṃ kātuṃ ‘‘yasmā panā’’tiādi vuttaṃ. Ubhayaṃ sucaritanti kāyasucaritaṃ, vacīsucaritañca. Ājīvaṭṭhamakasīlaṃ nāma catubbidhavacīsucaritatividhakāyasucaritehi saddhiṃ sammāājīvaṃ aṭṭhamaṃ katvā vuttaṃ ādibrahmacariyakasīlaṃ. Yañhi sandhāya vuttaṃ ‘‘pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī’’ti. Tadubhayānantaranti duccaritadvayappahāyakassa sucaritadvayapāripūrihetubhūtassa sammāvācāsammākammantadvayassa anantaraṃ. Suttapamattenāti appossukkaṃ suttena, pamattena ca. Idaṃ vīriyanti catubbidhaṃ sammappadhānavīriyaṃ. Kāyādīsūti kāyavedanācittadhammesu. Indriyasamatādayo samādhissa upakārakā. Tabbidhurā dhammā anupakārakā. Gatiyoti nipphattiyo, kiccādisabhāve vā. Samanvesitvāti upadhāretvā, hetumhi cāyaṃ tvāpaccayo.
两位出家者的故事注释
Dvepabbajitavatthuvaṇṇanā
376-7为什么说“开始”呢?先问出关联的理由,然后为了回答它,说了“据说这位……”等话,以此表明:接下来的开示是依据他的意乐和关联而展开的。“因此”是因为他那样执持见解。“他的”指离车王的。“对于开示”指对于那微细、精细、与空相应的、如所宣说的开示。“不确信”就是不相信、不净信。“说所谓经教法”:指为了某些人的利益而说法时,即使他们还没有证悟道果,只是把在教法中已成传统、或已成教理的经教法当作现成的法来说,这就表明当时他们没有证悟道果。“对于这样的”指对于这样正等正觉、说法无颠倒、法身如此显明的导师。“他的”指通过证得初禅等而心得定的善男子——问的是:他执取“彼命”等断灭见,这合适吗?然而,仅凭禅那的证得,还不足以离执,所以当他们说“这对他合适”时,得禅者的这种执取其实并不合适。于是以“我不说……中略……”等话驳斥那种断灭见或常见,这是隐含的旨趣。“此”指初禅等。“如是”指如上所说的方法。“然而又”指如此了知、如此观察时。虽然经典中也提到了观察者等的说明,但为了表明开示是以阿拉汉为顶点而结束的,所以说“进一步显示漏尽者”。那两位出家者从观察者阶段开始就说“对他说这话不合适”。对于“这位”指漏尽者。虽然经典中没有说“他们心生欢喜”,但通过“不合适”等回答的话就能知道他们欢喜,所以说“他们对我……”等。其中,因为漏尽者已离无明、已断疑惑,所以他不应该那样说;由于已生起决定,他们听了我的话后心生欢喜,这是意思。那位离车王也像他们一样,因为生起了同样的决定而心生欢喜。因此说“这样说时,他也心生欢喜”。这里没有按义理详细展开的部分,很容易理解。
376-7. Kasmā āraddhanti anusandhikāraṇaṃ pucchitvā taṃ vissajjetuṃ ‘‘ayaṃ kirā’’tiādi vuttaṃ tena ajjhāsayānusandhivasenāyaṃ upari desanā pavattāti dasseti. Tenāti tathāladdhikattā. Assāti licchavirañño. Desanāyanti saṇhasukhumāya suññatapaṭisaññuttāya yathādesitadesanāya. Nādhimuccatīti na saddahati na pasīdati. Tantidhammaṃ nāma kathentoti yesaṃ atthāya dhammo kathīyati, tattha tesaṃ asatipi maggapaṭivedhe kevalaṃ sāsane paveṇībhūtaṃ, pariyattibhūtaṃ vā tantidhammaṃ katvā kathento, tena tadā tesaṃ maggapaṭivedhābhāvaṃ dasseti. Evarūpassāti sammāsambuddhattā aviparītadesanatāya evaṃpākaṭadhammakāyassa satthuno. Assāti paṭhamajjhānādisamadhigamena samāhitacittassa kulaputtassa etaṃ ‘‘taṃ jīva’’ntiādinā ucchedādigahaṇaṃ api nu yuttanti pucchati, laddhiyā pana jhānādhigamamattena na tāva vivecitattā ‘‘yuttamasseta’’nti tehi vutte jhānalābhinopetaṃ gahaṇaṃ ayuttamevāti taṃ ucchedavādaṃ, sassatavādaṃ vā ‘‘ahaṃ kho…pe… na vadāmī’’tiādinā paṭikkhipitvāti sādhippāyattho. Etanti paṭhamajjhānādikaṃ. Evanti yathāvuttanayena. Atha ca panāti evaṃ jānanato, passanato ca. Kāmaṃ vipassakādidassanampi pāḷiyaṃ kataṃ, arahattakūṭena pana desanā niṭṭhāpitāti dassetuṃ ‘‘uttari khīṇāsavaṃ dassetvā’’ti vuttaṃ. Te hi dve pabbajitā vipassakato paṭṭhāya ‘‘na kallaṃ tassetaṃ vacanāyā’’ti avocuṃ. Imassāti khīṇāsavassa. Kiñcāpi ‘‘attamanā ahesu’’nti pāḷiyaṃ na vuttaṃ, ‘‘na kalla’’ntiādinā pana vissajjanāvacaneneva tesaṃ attamanatā veditabbāti āha ‘‘te mamā’’tiādi. Tattha yasmā khīṇāsavo vigatasammoho tiṇṇavicikiccho, tasmā tassa tathā vattumayuttanti uppannanicchayatāya taṃ mama vacanaṃ sutvā attamanā ahesunti attho. Sopi kho licchavi rājā te viya tathāsañjātanicchayattā attamano ahosi. Tenāha ‘‘evaṃ vutte sopi attamano ahosī’’ti. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.
以上就是《吉祥悦意》——也就是《长部》注——中《摩诃利经》隐义开显的结尾。这部注名为“善悦意”,阐明极为微细、甚深、难解之义,能让人生起极清净、广大的智慧与辩才。至此,隐义开显完毕。
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā mahālisuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.