现在到了解说“善士难得”这句话的时候。确实,在世间,善士也是极其难得的。所谓善士,就是具备善德、品格高尚的人。依靠他们,有生法的众生能从生中解脱,有死法的众生能从死中解脱。世尊确实这样说过:“阿难,以我为善知识,有生法的众生能从生中解脱,有老法的众生能从老中解脱……”等等。因此,只有正等正觉者才是具足一切功德的善知识。如果得不到这样的人,那就依止舍利弗、大目犍连等圣者。如果连他们也得不到,那就应当获得彻底远离过失、带来安稳的善知识——古德们确实是这样说的。巴利
Idāni sappurisāti dullabhāti imassa saṃvaṇṇanākkamo sampatto tathā hi loke sappurisāpi atidullabhāyeva. Sappurisāti kalyāṇaguṇasampannā uttamapurisā. Te nissāya jātidhammā sattā jātiyā, maraṇadhammā sattā maraṇato muccanti vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘mamañhi ānanda kalyāṇamittaṃ āgamma jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya muccantī’’ti ādi vacanato pana sammāsambuddhoyeva sabbākārasampanno kalyāṇamitto nāma. Taṃ alabhantena sāriputtamoggalānādayo ariyapuggalā vā. Tepi alabhantena ekantajahitaṃ sivaṭṭhikaṃ kalyāṇamittaṃ labhitabbaṃ, vuttañhetaṃ porāṇehi.
可爱、可敬、值得敬重,善于教导,也能接受别人的话。
善于说深奥的话,且不劝导他人于非处。巴利
‘‘Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo; Gambhīrañca kathaṃ kattā, nocāṭhāne niyojaye’’ti.
具足这样种种功德、安住在增长之道上的智者,在世间极为难得。什么样的人是智者呢?应当知道,佛陀、辟支佛、八十位大弟子,以及如来的其他弟子——苏内德、大典尊、维杜罗、舍罗婆伽、大药、善月、尼弥王、铁屋童子、无作智者等——这些都是智者。他们就像危难中的保护,黑暗中的明灯,在饥饿干渴等痛苦逼迫时获得食物和饮水等,能够彻底摧毁那些听从他们教导之人的一切恐惧、灾祸与障碍。正因为如此,依靠如来,数不清、无量的天界与人间众生灭尽了烦恼,有的安住在梵天世界,有的投生到天界。人们对舍利弗长老生起净信,以四种资具侍奉这位长老,八万善业投生天界;同样,大目犍连、大迦叶等,以及苏内德大师的弟子们,有的投生梵天,有的投生到与他化自在天众为伴……有的投生到与豪富长者之家为伴。经中确实这样说:“比丘们,从智者处没有恐惧,从智者处没有灾祸,从智者处没有障碍。”再者,智者就像多伽罗香等香料一样,亲近智者的人就像被多伽罗香等香料熏染的叶子一样——这在《那罗陀本生》中已经说过。巴利
Evamādiguṇasamannāgato vaḍḍhipakkhe ṭhitapaṇḍitapuggalo loke dullabhova. Katamo paṇḍitapuggalo buddhapaccekabuddhā asīti ca mahāsāvakā aññe ca tathāgatassa sāvakā sunettamahāgovindavidhurasarabhaṅgamahosadhasutasomanimirājaayogharakumāraka akattipaṇḍitādayo ca paṇḍitāti veditabbā. Te bhaye viya rakkhā, andhakāre viya padīpā, khuppipāsādidukkhābhibhave viya annapānādipaṭilābho, attano vacanakarānaṃ sabbabhayaupaddavūpasaggaviddhaṃsanasamatthā honti tathā hi tathāgataṃ āgamma asaṅkhyeyyā aparimāṇā devamanussā āsavakkhayaṃ pattā brahmaloke patiṭṭhitā, devaloke uppannā. Sāriputtatthere cittaṃ pasādetvā catūhi ca paccayehi theraṃ upaṭṭhahitvā asīti kusalahassāni sagge nibbattāni, tathā mahāmoggalānamahākassapapabhuti sunettassa satthuno sāvakā appekacce brahmaloke upapajjiṃsu, appekacce paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ…pe… appekacce gahapatimahāsālakulānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu, vuttañhetaṃ ‘‘natthi bhikkhave paṇḍitato bhayaṃ, natthi paṇḍitato upaddavo, natthi paṇḍitato upasaggo’’ti. Apica taggaramālādigandhabhaṇḍasadiso paṇḍito, taggaramālādigandhabhaṇḍapaliveṭhanapattasadiso tadupasevī vuttañhetaṃ nāradajātake.
如果有人用巴拉娑叶把多伽罗香包裹起来,
叶子也照样散发芳香;亲近智者,同样如此。巴利
‘‘Taggarañca palāsena, yo naro upanayhati; Pattāpi surabhi vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā’’ti.
帝释天王——诸天之主——正在赐予恩赐时,阿基提智者这样说道:巴利
Akittipaṇḍito sakkena devānamindena vare diyyamāne evamāha
要见智者,要听智者的话,要和智者一起生活;
应与智者交谈,应做那事,也应赞许那事。
我这位智者到底对你做了什么?迦叶,请说出原因。
迦叶,你因为什么而想见到这位智者?
有智慧的人遵循方法而行,不让自己陷入不当的境地。
这样的人是善士,被人如实指出过错也不发怒;
他懂得戒律,能和这样的人相遇真是太好了。巴利
‘‘Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena saha saṃvase; Dhīrenā’lāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye. Kiṃ nu te akaraṃ dhīro, vada kassapa kāraṇaṃ; Kena kassapa dhīrassa, dassanaṃ abhikaṅkhasi. Nayaṃ nayati medhāvī, adurāyaṃ na yuñjati; Sanaro seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati; Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo’’ti.
而且,他们与善人相聚时,就算是以前从没听过的、能利益今生来世的说法,也能听得到;这也是曾经说过的。巴利
Apica tepi sappurise saṅgamma assutapubbampi ubhayalokahitāvahaṃ vācaṃ suyyateva, vuttampi cetaṃ.
善人们说,善巧的言语最为殊胜;要说符合法的话,而不是不符合法的话,这是第二条。
说可爱的话,不说不可爱的话,那是第三;说真实的话,不说虚妄的话,那是第四。
佛陀所说的语言,是安稳的,为了证得涅槃;
为了彻底终结痛苦,这才是最殊胜的语言。巴利
‘‘Subhāsitaṃ uttamamāhu santo, dhammaṃ bhaṇe nādhammaṃ taṃ dutiyaṃ; Piyaṃ bhaṇe nāppiyaṃ taṃ tatiyaṃ, saccaṃ bhaṇe nālīkaṃ taṃ catuttha’’nti ca. ‘‘Yaṃ buddho bhāsati vācaṃ, khemaṃ nibbānapattiyā; Dukkhassantakiriyāya, sā ve vācānamuttamā’’ti.
善人正是因为依靠亲近善士,才通过布施等善行,从恶趣之苦中解脱出来。这里确实说过:由于能救护众生脱离地狱等苦,福德对众生大有利益;又因为他们能忆念他人的恩德、懂得知恩感恩,所以被善人们称赞,并因此成就种种殊胜功德。世尊确实这样说过:比丘们,世间有两种难得的人。哪两种?一种是先付出的人,一种是知恩报恩的人。再者,即使在《维杜罗大药本生经》等故事的时代,他们也正确地引导那些听从自己教导的人,目的是为了获得此世与来世的成就。以不混乱的做事决断、把握时机、做合适的事、不懒惰、勤奋精进、不遭灾祸、不误时机、不做不合适的事、不松懈,远离这些不善法,从事农耕、牧牛、经商等正当行业,这些事业因为自己或妻儿、奴仆仆役的聪明能干而如此经营,就能在现世获得财富、粮食和生计。世尊确实这样说过。巴利
Sappurisūpanissayasevanapaccayāyeva dānādikusalasamāyogena apāyadukkhato muccanti vuttañhetaṃ ‘‘apica nerayikādidukkhaparittāṇato puññāni eva pāṇīnaṃ bahūpakārāni, yato tesampi upakārānussaraṇatā kataññutā sappurisehi pasaṃsanīyādinānappakāravisesādhigamahetūca honti vuttañhetaṃ bhagavatā, ‘‘dve me bhikkhave puggalā dullabhā lokasmiṃ, katame dve, yo ca pubbakārī, yo ca kataññu katavedī’’ti. Apica vidhuramahosadhajātakādikālepi idhalokaparalokasampattiatthameva attano vacanakare sammā yojenti. Anākulakammantādhiṭṭhānena kālaññutāya patirūpakāritāya analasatāya uṭṭhānavīriyasamatāya abyasaniyatāca kālānatikkamanaappatirūpakaraṇaakaraṇasithilakaraṇāhi akusalādīhi rahitakasigorakkhavāṇijjādayo kammantā, ete attano vā puttadārassa vā dāsakammakarānaṃ vā byattatāya evaṃ payojitā diṭṭheva dhamme dhanadhaññavitti paṭilābhahetū honti, vuttañhetaṃ bhagavatā.
按正当方式做事、肯担责任的人,靠勤奋努力获得财富。
白天不贪睡,夜里保持警醒;
常放逸、耽酒之人,能够住于家中。
这里曾经极冷、极热,也极度艰难。
就这样,当人放逸懈怠、荒废了该做的事,种种利益和好处就都从这些年轻人身边溜走了。
凡不把寒冷与炎热、草叶当一回事的人
善人的本分已做,他不离失安乐。
当一个人拼命积攒财富,却是在为别人忙活;
财富会走向囤积,就像蚂蚁堆一样越积越高。巴利
Patirūpakārīri dhuravā, uṭṭhānatā vindate dhananti ca; Na divā soppasīle, rattiṃ uṭṭhānadassinā; Niccappamattena soṇḍena, sakkā āvasituṃ gharaṃ. Atīsitaṃ atiuṇhaṃ, atisāramidaṃ ahu; Iti vissaṭṭhakammante, atthā accenti māṇave. Yo ca sītañca uṇhañca; Tiṇāni yo na maññati; Sappurisakiccāni, so sukhaṃ na vihāyatī’’ti ca. Bhoge saṃharamānassa, parasseva irayato; Bhogā sannicayaṃ yanti, vammikovūpacīyatīti.
像这样具有种种差别的善士,在世间是极为难得的。跟随着他们,恶人和愚痴之辈即使不去寻找也会自己找上门来。那些愚人亲近恶人时,只会让自己沉陷在轮回之苦里,不能从生存中出离。正如富楼那迦叶等六师外道,以及提婆达多、拘迦利、摩达卡提舍、肯达德维之子、萨穆达达塔、旃遮摩纳维等人,在过去世就获得了长久的痛苦。这些愚人和其他类似的有情,就像用火烧着的房子一样,因为自己错误的执取,既毁灭了自己,也毁灭了听从他们话的人。正如由于提婆达多的缘故,阿阇世王、拘迦利等人以及其他一些人也投生到了恶道之中。阿阇世王在听闻《沙门果经》的时候,如果杀害了父亲,就会成为预流果的圣者;因为杀了父亲的缘故,连道果都无法证得,将在铁锅中受煮六万年,之后才能解脱,在未来还会成为独觉佛。拘迦利因为没有恭敬舍利弗和目犍连两位长老,在大地狱中按莲花数计算受煮的地方,也就是莲花地狱……乃至……世尊说:“拘迦利比丘因为对舍利弗和目犍连生起嗔心,已经投生到了莲花地狱。”这里说的“某位比丘”,是指一位没有以名字和姓氏公开身份的比丘。有人问坐在那里的一位比丘:“尊者,莲花地狱的寿命有多长?”世尊回答说:“比丘,地狱的寿命很长,不容易计算,不能说只有这些年,或这些年百,或这些年千,或这些年十万。”那人说:“尊者,能不能打个比方?”世尊说:“可以,比丘。”譬如有一辆二十佉梨迦的憍萨罗国芝麻车,有人每过一百年或一千年取出一粒芝麻,比丘,这辆二十佉梨迦的憍萨罗国芝麻车用这种方法会更快地耗尽、消尽,而一个阿佛陀地狱的寿命却还不到尽头。比丘,就像二十个阿佛陀地狱等于一个尼阿佛陀地狱……如此类推。所谓“二十佉梨迦”,按摩揭陀国的量制,憍萨罗国的一佉梨迦等于四斗,四斗等于一阿罗迦,四阿罗迦等于一斗那,四斗那等于一摩尼迦,四摩尼迦等于一佉梨,用这个佉梨来量,二十佉梨迦就是一辆芝麻车。“芝麻车”就是装芝麻的车。“阿佛陀地狱”并不是说有一个单独叫阿佛陀的地狱,而是在阿鼻地狱中按阿佛陀的数量计算受煮的地方,称为“阿佛陀地狱”。尼阿佛陀等也是同样的道理。这里的年数计算也应该这样理解,正如所说的:“一百个十万是一俱胝,这样一百个十万俱胝叫做一帕俱胝,一百个十万帕俱胝叫做一俱胝帕俱胝,一百个十万俱胝帕俱胝叫做一那胡多,一百个十万那胡多叫做一尼那胡多,一百个十万尼那胡多叫做一阿佛陀,从这再乘以二十倍就是尼阿佛陀,这个道理在所有地方都一样。而这个计算对于不熟悉的人来说是很难的。”所以说“不容易计算”。不过有些人说,这些名称是因为在那里哀嚎的不同和受苦方式的不同而得到的。另外一些人则说是因为各种原因,这是《注疏》和《导论》中的说法。正如长部诵者所说,杀父的人以六十由旬的身量直堕大地狱中受煮;又如有五百家眷属因为他的见解和喜好而投生到他的同伴中,在大地狱里受煮。世尊也这样说过:“比丘们,譬如芦苇房或草房被火触及时,会烧毁那些涂饰过、抹平过、无风、门窗紧闭的楼阁。同样地,比丘们,无论什么恐惧生起,都是从愚人那里生起的,不是从智者那里生起的;无论什么灾祸生起,都是从愚人那里生起的,不是从智者那里生起的;无论什么厄难生起……乃至……都是从愚人那里生起的,不是从智者那里生起的。因此,比丘们,愚人是有恐惧的,智者是无所畏惧的;愚人是有灾祸的,智者是没灾祸的;愚人是有厄难的,智者是没厄难的。”而且,愚人就像臭鱼一样,与臭鱼绑在一起的叶子也会变得臭不可闻,亲近他的人也会变得同样。他会遭到智者的唾弃和厌恶,这在《那罗陀本生经》中也已经说过了。巴利
Evamādippabhedā sappurisā loke atidullabhāva. Tabbigamena duppurisā bālajanā agavesantopi labbhanteva te bālā attānaṃ sevamāne parajane saṃsāradukkheyeva osīdenti bhavato vuṭṭhānaṃ na denti tathā hi pūraṇakassapādayo chasatthārā devadattakokālika-modakatissa khaṇḍadeviyāputtasamuddadattaciñcamāṇavikādayo atītakāle ca dīghadukkhassa lābhāti ime aññe ca evarūpā sattā bālā aggipadittamiva agāraṃ attanā duggahitena attānañca attano vacanakārake ca vināsenti tathā hi devadattamāgamma rājā ajātasattu-kokālikādayo tadaññepi puggalā apāye nibbattanti. Rājā ajātasattu sāmaññaphalasuttantasavanakāle yadi pitaraṃ aghāteyya, sotāpanno bhaveyya pitaraṃ ghātitattā maggaphalampi appatvā lohakumbhiyaṃ saṭṭhivassasahassāni paccitvā muccissati anāgatepi paccekabuddho bhavissati. Kokālikopi sāriputtamoggalānatthere anapacāyitvā mahāniraye padumagaṇanāya paccanokāse nirayapadese padumaniraye…pe… padumaṃ kho pana aññataro bhikkhu nirayaṃ kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggalānesu cittaṃ āghātetvā’’ti āha. Tattha aññataro bhikkhūti nāmagottena apākaṭaṃ ‘‘kiṃ va dīghaṃ nukho bhante padume niraye āyuppamāṇa’’nti pañhaṃ pucchitvā nisinnaṃ ekaṃ bhikkhuṃ evamāha ‘‘dīghaṃ kho bhikkhu niraye āyuppamāṇaṃ, taṃ na sukaraṃ saṅkhātuṃ ettakāni vassānīti vā ettakāni vassasatānīti vā ettakāni vassasahassānīti vā ettakāni vassasatasahassānī’’ti vā sakkā pana bhante upamaṃ kātunti. ‘‘Sakkā bhikkhū’’ti bhagavā avoca. Seyyathāpi bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho hoti, tato puriso vassasatassa vassasahassassa accayena ekamekaṃ tilaṃ uddhareyya, khippataraṃ kho so bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsa abbudo nirayo, evameko nirabbudo nirayo’’ti ādi. Vīsatikhāriko ti māgadhikena patthena cattāro patthā kosalaraṭṭhe eko pattho hoti. Tena patthena cattāro patthā āḷhakaṃ. Cattāri āḷhakāni doṇaṃ. Catudoṇā mānikā. Catumānikā khārī. Tāyakhāriyā vīsatikhāriko tilavāho. Tilavāhoti tilasakaṭaṃ. Abbudo nirayoti abbudo nāma eko paccekanirayo natthi, avīcimhi eva pana abbudagaṇanāya paccanokāso ‘‘abbudo nirayo’’ti vutto. Esa nayo nirabbudādīsupi. Tattha vassagaṇanāpi evaṃ veditabbā yathāha ‘‘sataṃsatasahassāni koṭi hoti evaṃ sataṃsahassakoṭiyo pakoṭi nāma. Sataṃsatasahassapakoṭiyo koṭipakoṭi nāma. Sataṃ satasahassakoṭipakoṭiyo nahutaṃ. Sataṃsatasahassanahutāni ninnahutaṃ. Sataṃsatasahassaninnahutāni eko abbudo. Tato vīsatiguṇo nirabbudo. Esa nayo sabbattha ayañca gaṇanā aparicitānaṃ dukkarā’’ti vuttaṃ taṃ na sukaraṃ saṅkhātu’nti keci pana tattha paridevanānattenapi kammakaraṇanānattenapi imāni nāmāni laddhānīti vadanti. Aparepi vānakāraṇehīti ṭīkānetti. Yathā ca dīghavidassaāghātā ca buddhantaraṃ saṭṭhiyojanamattena attabhāvena uttāno patito mahāniraye paccati yathā ca, tassa diṭṭhiabhirucitāni pañca kulasatāni tasseva sahabyataṃ uppannāni mahāniraye paccanti. Vuttañcetaṃ bhagavatā ‘‘seyyathāpi bhikkhave naḷāgāraṃ vā tiṇāgāraṃ vā aggiphuṭṭho kūṭāgārāni dahati ullittāvalittāni nivātāni phusitaggaḷāni pihita vātapānāni evameva kho bhikkhave yānikānici bhayāni uppajjanti, sabbāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato yekeci upaddavā uppajjanti, no paṇḍitato, yekeci upasaggā…pe… no paṇḍitato. Iti kho bhikkhave sappaṭibhayo bālo appaṭibhayo paṇḍito saupaddavo bālo anupaddavo paṇḍito, saupasaggo bālo anupasaggo paṇḍitoti. Api ca pūtimacchasadiso bālo, pūtimacchabaddhapatta putisadiso hoti tadupasevī. Chaḍḍanīyataṃ jigucchanīyatañca āpajjati viññūnaṃ vuttampi cetaṃ nāradajātake.
有人用一根吉祥草尖把腐烂的鱼包起来,
吉祥草也会散发出腐臭的气味,亲近愚人也是如此。巴利
‘‘Pūtimacchaṃ kusaggena, yo naro upanayhati; Kusāpi pūti vāyanti, evaṃ bālūpasevanā’’ti.
即使阿迦底智者在帝释天——诸天之主——赐予恩惠时,也这样说道:巴利
Akattipaṇḍitocāpi sakkena devānamindena vare diyyamāne evamāha
不要看见愚人,不要听见愚人的声音,也不要和愚人交往;
不要和愚人闲聊,也不要喜欢这种事。
我这个愚人到底对你做了什么?迦叶,请说出原因。
迦叶,你为什么不想见到愚者呢?
愚人导向灾祸,还一头扎进不当的负担里。
难教导的人是善人,别人好好跟他说,他反倒发火。
他不懂戒律,最好别见他。巴利
‘‘Bālaṃ na passe na suṇe, na ca bālena saṃvase; Bālenā’llāpasallāpaṃ, na kare na ca rocaye. Kiṃnu te akaraṃ bālo, vada kassapa kāraṇaṃ; Kena kassapa bālassa, dassanaṃ nābhikaṅkhasi. Anayaṃ nayati dummedho, adhurāyaṃ niyuñjati; Dunnayo seyyaso hoti, sammā vutto pakuppati; Vinayaṃ so na jānāti, sādhu tassa adassana’’nti.
正是由于亲近愚人和恶人,一切恐惧与灾祸才会产生,而不是因为亲近智者。所以说,善士是极其难得的。巴利
Evaṃ bāladujjanasaṃsaggavaseneva sabbāni bhayupaddavāni uppajjanti, no paṇḍitasevanavasenātisabbaso sappurisā atidullabhāva.
投生为人很难得,佛陀出世也很难遇到;
具足修行的时机很难得,而正法更是难遇中的难遇。巴利
‘‘Dullabhañca manussattaṃ, buddhuppādo ca dullabho; Dullabhā khaṇasampatti, saddhammo paramadullabho’’ti.
这段偈颂的注释次第已经讲到了。其中,“人身难得”是说,投生为人的身份本身就非常难得;人身的难得,应当通过盲龟浮木等譬喻来理解。据说,有一个农夫在恒河岸边耕种了三年,什么也没得到,就把犁头和犁刃劈成两半,扔进恒河里。被恒河的水流冲走后,一片向上,一片向下。这两片犁刃在恒河中漂流,经过很久很久,一片向上、一片向下,终于两片碰到一起,又像原来那样合拢了。就在那一刻,那只每隔一百年、一千年才浮出水面一次的盲龟,在浮出水面的刹那,脖子正好伸进两片犁刃之间——这个时机就已经极其难得了。同样,人身的身份也极其难得。因为众生得不到人身,就只能在地狱、饿鬼、阿修罗、畜生这些地方流转,连头都抬不起来,经过一佛之间、两佛之间、三佛之间、四佛之间,乃至一阿僧祇劫,在地狱中受苦的众生数量之多,已经超出了计算的范围。同样,在饿鬼、阿修罗、畜生这些地方,那些以极其微小的身体——只有芝麻粒、芥子粒的四分之一、五分之一、六分之一、七分之一、八分之一那么小,只坐在一个手指头能放下的那么一点点地方——安住的极微小众生,数量也超出了计算的范围。要计算它们,除了有神通的人,还有谁能做到呢?它们因为愚痴盲目,连黑半月白半月都不知道,在几百尊佛、几千尊佛出世的时候,连“佛”这个名字都没听到就过去了。这样看来,人身的身份也极其难得。
即使得到了人身,佛陀出世的时代也极其难得遇到。即使遇到佛陀出世的时代,能成为有正见的人,也就是所谓“善趣投生”的刹那具足,也很难得;因为能宣说正法的人也难得。即使有宣说正法的人,又因为自己诸根残缺,听闻正法也难得。像这样种种差别,应当知道人身等刹那具足都是难得的。“刹那具足难得”,是说所谓善趣投生的刹那具足确实难得。因为,无论是在边地,还是生在无色界、无想天、畜生、饿鬼、地狱的时候,或者即使生在中央地区但眼等诸根残缺,或者即使诸根圆满却是邪见者——这些都不是所谓善趣投生的刹那。生在边地的人,只在杀生等十种不善业道中欢喜、耽乐,性情凶暴,连三宝的功德都不知道。无色界的众生也因为听不到他人的声音,所以连证得入流道的机会都没有,也得不到见佛等利益。而在无想天、畜生、饿鬼、地狱的时候,那些早已圆满波罗蜜的众生,他们的活动也等于不存在。即使生在正见之家,如果眼根残缺,就看不到佛宝和僧宝;如果耳根残缺,就听不到正法;因为聋哑等状态,也不能受持善法。即使诸根圆满,如果成为邪见者,纵然见到具足三十二大丈夫相、八十种随好、周身环绕一寻光明、为一切众生眼目所乐见的一切智佛陀,也不觉得应该用清净柔和的眼睛去瞻仰;反而因为心中的恶意,成为顽固对抗的人,在双神变等时候,许多邪见者都投生到大叫唤地狱等地狱中。这样看来,善趣投生的刹那具足也确实难得。巴利
Imissā gāthāya vaṇṇanākkamo sampatto. Tattha dullabhañca manussattanti manussabhāvopi dullabhoyeva manussassa dullabhabhāvo kāṇakacchapopamādīhi veditabbo eko kira kassako gaṅgātīre tīṇi saṃvaccharāni kasitvā kiñcimattampi alabhitvā naṅgalaphālaṃ dvedhā bhinditvā gaṅgāyaṃ khipi tena gaṅgānadiyā vāhena eko uddhaṃ eko heṭṭhāti evaṃ dve naṅgalaphālakā gaṅgāyaṃ vuyhantā cirena eko uddhaṃ eko heṭṭhāti dve ekato hutvā pākatikā yujjanti tasmiṃ khaṇe vassasatavassasahassaccayena ekavāraṃ ummujjamāno kāṇakacchapo ummujjamānakkhaṇe tassa gīvā dvinnaṃ naṅgalaphālānamantare hoti ayaṃ kālo dullabhova evameva manussattabhāvopi dullabhoyeva tathāhi manussattabhāvaṃ alabhitvāva nirayapetaasurakāyatiracchānabhūmīsuyeva saṃsaritvā sīsampi ukkhipituṃ alabhantā ekabuddhantarā dve buddhantarā tayo buddhantarā cattāro buddhantarā ekāsaṅkhyeyyavasena niraye paccanakasattānaṃ gaṇanapathaṃ vītivattā, tathā petaasurakāyatiracchānabhūmīsupi atikhuddakena attabhāvena tilabījasāsapabījassa catupañcachasattaaṭṭhakalabhāgamatteneva aṅguliyā patiṭṭhitaṭṭhānamatteyeva bhūmipadese nisinnānaṃ atikhuddakasattānaṃ gaṇanapathampi vītivattā te hi gaṇituṃ iddhimantapuggale ṭhapetvā añño ko nāma sakkhissati tehi mohandhabhāvena kaṇhasukkapakkhampi ajānantā anekesu buddhasatesu vā buddhasahassesu vā uppajjamānesupi buddhotisaddaṃ asutvā vītivattā, evaṃ manussattabhāvopi dullabhoyeva. Manussattabhāve labhamānepi buddhuppādakālo atidullabhova. Buddhuppādakālepi sammādiṭṭhi hutvā kusalūpapattisaṅkhātā khaṇasampatti dullabhāva, saddhammadesakassāpi dullabhattā, tasmimpi sati aṅgavikalabhāvena saddhammasavanassāpi dullabhattāti evamādippabhedā manussattabhāvādikā khaṇasampattiyo dullabhāti veditabbā. Dullabhā khaṇasampattīti kusalūpapattisaṅkhātā khaṇasampatti dullabhāyeva tathā hi paccantavisaya arūpaasaññasattatiracchānapetanerayikakāle vā majjhimadesepi cakkhādiaṅgavikalevā paripuṇṇaaṅgabhāvepi micchādiṭṭhibhūtā vā kusalūpapattisaṅkhātā khaṇā na honti paccantavisaye hi pavattā janā pāṇātipātādidasaakusalakammapatheyeva ramanti abhiramanti, caṇḍasabhāvā ca te honti, ratanattayaguṇampi na jānanti. Arūpinopi puggalā paratoghosavirahitattā sotāpattimaggapaṭilābhopi tesaṃ natthi, buddhadassanādīnipi na labhanti. Asaññasattatiracchānapetanerayikakālesu pana pageva pūritapāramīnaṃ sattānaṃ pavattanampi abbohārikaṃ, sammādiṭṭhikule jāyamānāpi cakkhuvikalena buddhasaṅgharatanānaṃ adassanaṃ, sotavikalena dhammasavanatopi hāyati eḷamūgādibhāvena kusalasamādānā na honti. Aṅgasampannepi micchādiṭṭhibhāvena dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjanabyāmappabhāparikkhittaṃ sabbajanānaṃ nayanarasāyatanabhūtaṃ sabbaññubuddhampi disvā pasādasommena cakkhunā oloketabbampi na maññanti manopadosavaseneva yugaggāhā hutvā yamakapāṭihāriyakālādīsu anekepi micchādiṭṭhino mahāniraye uppajjanti. Evaṃ kusalūpapattikhaṇasampattipi dullabhāyeva.
投生为人很难得,佛陀出世也很难遇到;
难得的时机,正法更是极其难得。巴利
‘‘Dullabhañca manussattaṃ, buddhuppādo ca dullabho; Dullabhā khaṇasampatti, saddhammo paramadullabho’’ti.
这个偈颂的含义已经说过了。巴利
Imissā gāthāya attho vuttoyeva.
世尊般涅槃一百年后,因仙人建造而得名的“仙人城”已经建立。这座城是Dvattapādi等诸王的居住地,即尸利差怛罗城,位于埃拉瓦提河的彼岸。那时,有一位名叫萨提婆的大法王,是建在山坡上的金顶大塔的施主。在教法住世二千一百三十一年时,有些善男子对教法生起了信心。由于他们举行大集会的缘故,没有仔细分辨《疑除论》中所说的言语在字义和词义上的正确性,也没有在河上划定界水,就举行了具足戒仪式。因为这种做法,那些善男子在教法中犯下了失败罪。这部论著是为了批评这些人而写的,它破除了界地的过失,也阐明了界地的圆满。巴利
Evaṃ satthuparinibbānato vassasataccayena patiṭṭhite isinā kāritattā’ isinagara’nti laddhanāme dvattapādibhūpālānaṃ nivāsaṭṭhānabhūte sīrikhettanagare erāvatiyā nadiyā pārimatīrabhūte pabbatasānumhi patiṭṭhitassa kañcanavaramahāthūpassa dāyakassa satvivamahādhammarañño kāle sāsanassa dvisahassasatādhikaekatiṃsatime vasse sāsane paṭiladdhasaddhānaṃ kulaputtānaṃ mahājānikaraṇavasena vimativinodaniyā vuttavacanaṃ saddayuttiatthayuttivasena sādhukaṃ avicinitvā nadiyā udakukkhepaṃ akatvā upasampadā kammassa kāritattā sāsane parājayamāpanne kulaputte upārambhakaraṇavasena sīmavipattihārako sīmasampattippakāsako gantho pavattati.
就这样,他以室利差呾罗城一带为行化范围,是位伟大的法王宗师、大智者,持三藏,以“善巧正法”之名为人所知。他先依止一位大长老作戒师,那位大长老住在后期胜者法轮教法兴盛之地,是智慧超群者的住处;他又依止一位住众导师、僧团诵经师、持律者大长老作阿阇梨,这位大长老也是国王之师、持三藏的长老。他不再以行医、奔走腿脚差事等不正当方式谋生,而以正当方式活命,与戒行清净的僧团和合共住,作羯磨僧。在室利差呾罗城南方,长山山脊上,伊罗跋提河岸的沙洲中,因为考虑到界场,他与大众一起作了水洒界,依此水洒界,没有在十种文句上出差错,以合乎标准、白四羯磨的仪式受具足戒。受具足戒二十年后,他被长老们取名为“海慧”。这位比丘撰写了名为《教法衰损去除·界清净》的著作,至此完成。巴利
Ettāvatā ca sirikhettanagaragocaragāmena satvivamahādhammarājagurubhūtena mahāveyyākaraṇena tipiṭakadharena’saddhammakovido’ti pākaṭa nāmadheyyena mahātherena upajjhāyo hutvā paññādhipatīnaṃ nivāsabhūte pacchimajinacakkasāsanavare vāsigaṇācariyena gaṇavācakena vinayadharena mahāsāminā ca, rājagurunā tipiṭakanāgattherena ca ācariyo hutvā vejjakammajaṅghapesanakammādivasena anesanaṃ pahāya sammā ājīvena visuddhājīvehi saṅghagaṇehi kārakasaṅghā hutvā sirikhettanagarassa dakkhiṇadisābhāge dīghapabbatasānumhi erāvatiyā nadiyā tīre vālikapuḷine sīmāpekkhāya saha udakukkhepaṃ katvā pavattāya udakukkhepasīmāya dasadhā byañjanavipattiṃ akatvā ṭhānārahena ñatticatutthena kammena upasampadāya vīsativassena sāgarabuddhīti garūhi gahitanāmadheyyena bhikkhunā racito sāsanavipattihārako sīmavisodhanī nāma gantho samatto.
到这里,已经详细分辨了各种类别和运作方式。
这部《结界清净》确实精微,是善加思择而成的。
在被称为室利差呾罗之前,它曾有过别的名字;
在应受供养的方向那一带,一座建在高处的精舍里。
有一位名为瓦桑塔的比丘,以“海慧”这个名号而闻名。
在戒腊满二十年时,这部著作经过了善巧的思考。
这部论著是我写的,已经完成,条理清晰不杂乱。
愿一切众生的心愿都如此迅速实现。
只要佛陀——这位世间至尊、如如不动者的名号还在流传,
愿这部在教法中驱除黑暗的论典长久住立。
从上方直到有顶天,从下方直到无间地狱;
四面八方所有轮围界中,那些在大地上行走的众生。
愿他们一切众生,也都和我一样,获得同等的果报。
愿我们的国王长寿,成为教法的照亮者。
以王法享乐,健康无病,与亲人们在一起;
凭这个善业,愿我在生生世世中受生。
让教法发光,在释迦子的教法中;
当正法消亡,大地变得一片黑暗。
那时我会生在天界,住在兜率天最好的地方。巴利
Ettāvatā vibhattā hi, sappabhedappavattikā; Sīmavisodhanīhesā, nipuṇā sādhucintitā. Sirikhettāti paññāte, pure aparanāmake; Dakkhiṇeyyadisābhāge, uccanena katālaye. Vasanto bhikkhu nāmena, sāgarabuddhīti vissuto; Puṇṇe vīsativassamhi, ganthoyaṃ sādhucintito. Mayāyaṃ racito gantho, niṭṭhappatto anākulo; Evaṃ pāṇinaṃ sabbe, sīghaṃ sijjhantu saṅkappā. Yāva buddhotināmampi lokajeṭṭhassa tādino; Tāva tiṭṭhatu yaṃ gantho, sāsane hārayaṃ tamaṃ. Uddhaṃ yāva bhavaggā ca, adho yāva avīcito; Samantā cakkavāḷesu, ye sattā pathavīcarā. Tepi sabbe mayā hontu, samasamavipākino; Ciraṃ jīvatu no rājā, sāsanassa ujjotako. Dibbanto rājadhammena, arogo saha ñātibhi; Anena puññakammena, bhaveyyaṃ jātijātiyaṃ. Sāsanaṃ jotayantova, sakyaputtassa sāsane; Yadā nassati saddhammo, andhībhūto mahītale; Devaloke tadā hessaṃ, tusite ṭhānamuttameti.