医师品解释
19 段
医师与教师篇
Vejjācariya kaṇḍa
第286偈颂
286.
熟习长寿医术,为一切众生所喜爱。
具备圣者戒德的人,才被认定为医生。
Āyubedakatābhyāso , sabbesaṃ piyadassano; Ariyasīlaguṇopeto, esa vejjo vidhīyate.
287.
287.
了知种种典籍,以及善见行为的圆满成就;
熟练,手快,气度庄严,勇猛有力。
Nānāganthajānanañca, sudiṭṭhakammasampadā; Dakkhatā hatthasīghatā, pasādasūrasattitā.
第288偈颂
288.
即使是自然生起的刹那智所善说的,也是(如此)。
努力、能干、具足一切,是医者的特征。
Sābhāvikataṅkhaṇika-ñāṇasubhāsitāpi ca; Ussāho dabbo sabbatā, vejjācerassa lakkhaṇaṃ;
289.
289.
脏衣服、愤怒、傲慢和粗鲁。
不请自来之心,这五种都应当避开。
Kiliṭṭhavatthaṃ kodho ca, atimānañca gammatā; Animantitagamanaṃ, ete pañca vivajjiyā.
第290偈颂
290.
亲见业、喜悦,以及善巧和了知的传承;
这四种被智者认为是良医的善德。
Diṭṭhakammatā socañca, dakkhatā viditāgamo; Cattāro subhisakkassa, suguṇā viññunā matā.
第291偈颂
291.
疾病的特征与治愈的特征,以及药味;
医者确实应当了知三相的差别。
Rujāya jayalakkhaṇaṃ, raso ca bhesajjampi ca; Tilakkhaṇabhedo ceva, viññeyyo bhisakkena ve.
