《蕴品相应》
Khandhavaggasaṃyuttapāḷi
结集的问答
Saṃgāyanassa pucchā vissajjanā
问:贤友,世尊——那位了知者……无师自悟的正自觉者——在《蕴品相应》中,第一部《那拘罗父经》是在哪里、针对谁、因为什么事、如何而说的?
Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā…pe… sammāsambuddhena khandhavaggasaṃyutte paṭhamaṃ nakulapitusuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,世尊是在跋伽国的鳄鱼山城贝沙迦罗林鹿野苑中,针对那拘罗父居士而说的。尊者,那拘罗父居士对世尊这样说:“尊者,我年老、衰老、高龄,已走到人生尽头,身体多病,常常生病。尊者,我见世尊及那些令人心生敬信的比丘们是无常的。愿世尊教导我,愿世尊教诫我,这对我长久以来都会有利益和安乐。”尊者,就在这件事上,世尊这样说:“正是这样,居士,正是这样。居士,这个身体就是病,像卵壳一样,被层层包裹。居士,如果有人一边养护这个身体,一边还声称哪怕片刻之间能没有病,那除了愚痴还能是什么?所以,居士,你应当这样学:‘我的身体虽然有病,但我的心不会跟着病。’居士,你就应当这样学。”尊者,世尊就是这样说的。
Vissajjanā – bhaggesu bhante susumāragire bhesakaḷāvane migadāye nakulapitaraṃ gahapatiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Nakulapitā bhante gahapati bhagavantaṃ ‘‘ahamasmi bhante jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto āturakāyo abhikkhaṇātaṅko, aniccadassāvī kho panāhaṃ bhante bhagavato manobhāvanīyānañca bhikkhūnaṃ, ovadatu maṃ bhante bhagavā, anusāsatu maṃ bhante bhagavā, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘evametaṃ gahapati, evametaṃ gahapati, āturo hāyaṃ gahapati kāyo aṇḍabhūto pariyonaddho, yo hi gahapati imaṃ kāyaṃ pariharanto muhuttampi ārogyaṃ paṭijāneyya, kimaññatra bālyā. Tasmātiha te gahapati evaṃ sikkhitabbaṃ ‘āturakāyassa me sato cittaṃ anāturaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te gahapati sikkhitabba’’nti. Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
所以,居士,你应当这样修学。
Tasmātiha te gahapati evaṃ sikkhitabbaṃ.
问:贤友,世尊这样简要说的开示,是由谁、怎样详细分别的呢?
Pucchā – tañcāvuso bhagavatā saṃkhittena bhāsitaṃ vitthārena kena kathañca vibhattaṃ.
回答:尊者,世尊简要所说的那段话,就是法将舍利弗尊者这样详细分别的:“居士,怎样才是有病的身体、也有病的心呢?居士,在这里,一个没有听闻过佛法的凡夫,没有见过圣者,不了解圣者的法,没有在圣者的法中得到调教;没有见过善人,不了解善人的法,没有在善人的法中得到调教。他把色看作是我,或者把拥有色的东西看作是我,或者把色看作在我之中,或者把我看作在色之中,并且坚持‘我是色,色是我的’。当他坚持‘我是色,色是我的’时,那个色就发生变化,变成另外的样子。由于色发生变化、变成另外的样子,他就生起忧、悲、苦、愁、恼。”
Vissajjanā – taṃ kho bhante bhagavatā saṃkhittena desitaṃ ‘‘kathañca gahapati āturakāyo ceva hoti āturacitto ca. Idha gahapati assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, ‘‘ahaṃ rūpaṃ mama rūpa’’nti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘‘ahaṃ rūpaṃ mama rūpa’’nti pariyuṭṭhaṭṭhāyino taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’’ti evamādinā bhante āyasmatā sāriputtena dhammasenāpatinā vitthārena vibhattaṃ.
问:贤友,就在这第二品里,过去那些结集法藏的大长老们最初结集的《无常经》,是世尊在哪里、针对谁、怎样宣说的?
Pucchā – tattheva āvuso dutiyavagge porāṇakehi dhammasaṃgāhaka mahātherehi paṭhamaṃ saṃgītaṃ aniccasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,在舍卫城,世尊针对众多比丘这样说道:“诸比丘,色是无常的,受是无常的,想是无常的,行是无常的,识是无常的。诸比丘,这样观察时,多闻的圣弟子对色也厌离,对受也厌离,对想也厌离,对行也厌离,对识也厌离。厌离了就离欲,离欲了就解脱;在解脱时,他生起‘已解脱’的智慧。”尊者,世尊确实是这样宣说的。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘rūpaṃ bhikkhaveaniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ ‘vimutta’miti ñāṇaṃ hotī’’ti. Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
《苦与无我经》
Dukkhaanattasutta
提问:贤友,那《苦经》和《无我经》,世尊是在哪里、针对谁、怎样宣说的?
Pucchā – dukkhaanattasuttāni panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitāni.
回答:正是在舍卫城,尊者,世尊针对众多比丘这样宣说:“诸比丘,色是苦,受是苦,想是苦,行是苦,识是苦。诸比丘,色是无我,受是无我,想是无我,行是无我,识是无我。诸比丘,这样观察时,多闻的圣弟子对色也厌离,对受也厌离,对想也厌离,对行也厌离,对识也厌离;厌离了就离欲,离欲了就解脱;解脱时,生起‘已解脱’的智,了知:生已尽,梵行已立,应作已作,不再有这样的状态。”尊者,世尊就是这样宣说的。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘rūpaṃ bhikkhave dukkhaṃ, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṃ dukkhaṃ. Rūpaṃ bhikkhave anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ ‘vimutta’miti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitāni.
问:贤友,世尊是在哪里、针对谁、怎样宣说《重担经》的?
Pucchā – bhārasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
回答:正是在舍卫城,尊者,世尊针对众多比丘这样说:“诸比丘,我要为你们讲说重担、担者、取担和卸担。你们要听。诸比丘,什么是重担?应该说是五取蕴。是哪五种?色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。诸比丘,这就叫重担。”世尊以如此开头等语宣说。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘bhārañca vo bhikkhave desessāmi bhārahārañca bhārādānañca bhāranikkhepanañca, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhavebhāro, ‘pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīyaṃ. Katame pañca, rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhāro’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
五蕴确实就是重担,而担起这重担的,就是人。
在这世间,扛起负担是苦,放下负担是乐。
放下沉重的负担后,不再执取别的负担;
把渴爱连同它的根一起拔掉,不再有渴求,已经彻底寂灭。
Bhārā have pañcakkhandhā, bhārahāro ca puggalo; Bhārādānaṃ dukhaṃ loke, bhāranikkhepanaṃ sukhaṃ; Nikkhipitvā garuṃ bhāraṃ, aññaṃ bhāraṃ anādiya; Samūlaṃ taṇhamabbuyha, nicchāto parinibbuto.
问:贤友,那《非你们所有经》是世尊在哪里、针对谁、怎样宣说的?
Pucchā – na tumhākasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,就是在舍卫城,世尊针对众多比丘说了这样的话:“诸比丘,凡不是你们的东西,就把它舍弃掉;把它舍弃了,就会给你们带来利益和安乐。”
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhu ārabbha ‘‘yaṃ bhikkhave natumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāyabhavissatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
无我相经
Anattalakkhaṇasutta
问:贤友,世尊是在哪里、针对谁、又是怎样宣说《无我相经》的?
Pucchā – anattalakkhaṇasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,世尊在波罗奈的仙人堕处鹿野苑,针对五比丘众,说了这样的话:“诸比丘,色是无我的。诸比丘,如果这个色是我,那么这色就不会导致病痛,而且在色上应该能求得:‘愿我的色是这样,愿我的色不要这样。’”等等。
Vissajjanā – bārāṇasiyaṃ bhante isipatane migadāye pañcavaggiye bhikkhū ārabbha ‘‘rūpaṃ bhikkhave anattā, rūpañca hidaṃ bhikkhave attā abhavissa, nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca rūpe evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
问:贤友,在《长老品》中,第三结集所收的《双论经》,是在哪里、针对谁、以什么事为因由、由谁、怎样宣说的?
Pucchā – theravagge panāvuso tatiyaṃ saṃgītaṃ yamakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
回答:在舍卫城,针对耶摩迦尊者,由法将舍利弗尊者宣说。尊者,耶摩迦尊者生起了这样的恶邪见:“我这样理解世尊所宣说的法:漏已尽的比丘,身体坏灭之后就断灭、消失,死后不再存在。”尊者,就在这件事上,法将舍利弗尊者以“贤友耶摩迦,你怎么看,色是常还是无常?”等话对他宣说。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ yamakattheraṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Āyasmato bhante yamakattherassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃmaraṇā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti evamādinā bhante āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.
问:贤友,在那里,法将舍利弗尊者是怎样通过反复追问的方式,对已经通达真理、具足正见的耶摩迦尊者一再反问,从而进一步详细宣说法的?
Pucchā – kathañcāvuso tattha āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati āyasmato yamakattherassa paṭividdhasaccassa diṭṭhisampannassa anuyogavattajhāpanavasena paṭipucchitvā uttari dhammadesanaṃ vitthārena desesi.
回答:贤友耶摩迦,你怎么看?你把这色法看成是如来吗?”——“贤友,不是这样的。”——“受……想……行……识,你把它看成是如来吗?”——“贤友,不是这样的。”法将舍利弗尊者就是这样,用追问逼问的方式,一次又一次地反问耶摩迦尊者,然后进一步展开说法。
Vissajjanā – taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ ‘tathāgato’ti samanupassasīti. ‘No hetaṃ āvuso’. Vedanaṃ. Saññaṃ. Saṅkhāre. Viññāṇaṃ ‘tathāgato’ti samanupassasīti. ‘No hetaṃ āvuso’ti evamādinā bhante āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati āyasmato yamakattherassa anuyogavattajhāpanavasena paṭipucchitvā paṭipucchitvā uttari dhammadesanaṃ pavattesi.
贤友耶摩迦,你怎么看?你把色、受、想、行、识看作如来吗?
Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ, vedanaṃ, saññaṃ, saṅkhāre, viññāṇaṃ ‘tathāgato’ti samanupassasi–
问:贤友,世尊……无师自悟的正自觉者,在《蕴相应》长老品中第五《婆迦梨经》,是在哪里、针对谁、以什么事为缘、怎样宣说的?
Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena khandhavaggasaṃyutte theravagge pañcamaṃ vakkalisuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,这是在王舍城,针对具寿婆迦梨长老所说的。尊者,那时具寿婆迦梨长老患病、痛苦、重病,他对世尊这样说:“尊者,我很久以来就想去见世尊,但我身上没有足够的力气,能让我去拜见世尊。”尊者,世尊就是针对这件事,以这样的方式说的:“够了,婆迦梨,你何必见这腐臭之身?婆迦梨,见法的人就是见我,见我的人就是见法。婆迦梨,见法的人确实就是见我,见我的人确实就是见法。婆迦梨,你怎么想?色是常还是无常?”
Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmantaṃ vakkaliṃ theraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante vakkalithero ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno bhagavantaṃ etadavoca ‘‘cirapaṭikāhaṃ bhante bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo, natthi ca me kāyasmiṃ tāvatikā balamattā, yāvatāhaṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyya’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘alaṃ vakkali, kiṃ te iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho vakkali dhammaṃ passati, so maṃ passati, yo maṃ passati, so dhammaṃ passati. Dhammañhi vakkali passanto maṃ passati, maṃ passanto dhammaṃ passati. Taṃ kiṃ maññasi vakkali , rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
婆迦梨,你看着这具臭烂的身体,有什么用呢?
‘‘Ahaṃ vakkali, kiṃ te iminā pūtikāyena diṭṭhena’’ –
婆迦梨,你怎么想?色是常的,还是无常的?
‘‘Taṃ kiṃ maññasi vakkali, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ –
尊者,它是无常的。
Aniccaṃ bhante.
那么,凡是无常的,那是苦还是乐?
‘‘Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’–
那么,凡是无常、苦、会变坏的东西,还适合把它看成“这是我的,这就是我,这是我的自我”吗?
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’–
问:那么,朋友,世尊又是怎样在派遣比丘们之后,让人把对具寿婆迦梨长老的鼓励之语传达给他的?长老又是怎样把自己的情况回报给世尊的?他的来世又成了什么样?
Pucchā – kathañcāvuso punapi bhagavā bhikkhū pesetvā āyasmato vakkalittherassa paggahavacanaṃ ārocāpesi. Sopi kathaṃ attano pavattiṃ bhagavato paccārocāpesi. Kathañcassa abhisamparāyo ahosi.
回答:贤友,请你听世尊的话,婆迦梨,也听两位天神的话。贤友,就在这夜已深时,有两位天神以殊胜的容色照亮了整个鹫峰山,来到
Vissajjanā – suṇāvuso tvaṃ vakkali bhagavato vacanaṃ dvinnañca devatānaṃ, imaṃ āvuso rattiṃ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ obhāsetvā yena
他们来到世尊那里,顶礼世尊后,站在一边。贤友,站在一边的一位天神对世尊这样说:“尊者,婆迦梨比丘心向解脱。”另一位天神对世尊这样说:“尊者,他确实将会善得解脱。”贤友,世尊便对婆迦梨这样说:“婆迦梨,不要怕,婆迦梨,不要怕,你的死不会有恶,你的命终不会有恶。”尊者,世尊就这样又一次派比丘们去,让人向具寿婆迦梨长老转达了这些鼓励的话。尊者,那位具寿也这样说:“贤友,请以我的话,用头礼敬世尊的双足:‘尊者,婆迦梨比丘患病、痛苦、病重,他用头礼敬世尊的双足。’并且这样说:‘色是无常的,尊者,我对此不疑惑;凡是无常的,那就是苦,我不怀疑;凡是无常、苦、会变坏的法,我对此没有欲、没有贪、没有爱,我不怀疑。’”他就这样把自己的情况回报给世尊。尊者,那位具寿在那些比丘离开不久后,就拿刀压伏感受,提起根本业处,正知而证得阿罗汉果,然后命终。尊者,那位具寿的来世就是这样。
Bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, ekamantaṃ ṭhitā kho āvuso ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca ‘vakkali bhante bhikkhu vimokkhāya cetetī’ti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca ‘so hi nūna bhante suvimutto vimuccissatī’ti. Bhagavā ca taṃ āvuso vakkali evamāha ‘mā bhāyi vakkali, mā bhāyi vakkali, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālakiriyā’ti. Evaṃ kho bhante bhagavā punapi bhikkhū pesetvā āyasmato vakkalittherassa paggahavacanaṃ ārocāpesi. Sopi bhante āyasmā tenahāvuso mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha ‘‘vakkali bhante bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatī’’ti, evañca vadetha ‘‘rūpaṃ aniccaṃ, tāhaṃ bhante na kaṅkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti navicikicchāmi, yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃvāti na vicikicchāmī’’ti evamādinā bhagavato attano pavattiṃ paccārocāpesi. So hi bhante āyasmā acirapakkantesu tesu bhikkhūsu satthaṃ āharitvā vedanaṃ vikkhambhetvā mūlakammaṭṭhānaṃ ādāya sampajāno arahattaṃ sacchikatvā kālamakāsi. Evaṃ kho bhante tassa āyasmato abhisamparāyo ahosi.
提问:贤友,阿说示经是由世尊在哪里、针对谁、以什么事为背景、怎样宣说的?
Pucchā – assajisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,这部经是在王舍城,因尊者阿说示而说的。那时,尊者阿说示生病、痛苦、病得很重,他对世尊这样说:“世尊,以前我生病的时候,一次又一次地让身行平息下来而安住,却得不到定。世尊,我因为得不到那个定,就这样想:我该不会退失吧?”就在这件事上,世尊这样说道:“阿说示,那些把定当作核心、把定当作目标的沙门婆罗门,当他们得不到那个定时,就会这样想:我们该不会退失吧?阿说示,你怎么想?色是常还是无常?”尊者,世尊就是以这些方式宣说了这部经。
Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmantaṃ assajiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante assaji ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno bhagavantaṃ etadavoca ‘‘pubbe khvāhaṃ bhante gelaññe passambhetvā passambhetvā kāyasaṅkhāre viharāmi, sohaṃ samādhiṃ nappaṭilabhāmi. Tassa mayhaṃ bhante taṃ samādhiṃ appaṭilabhato evaṃ hoti no cassāhaṃ parihāyāmī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘ye te assaji samaṇabrāhmaṇā samādhisārakā samādhisāmaññā, tesaṃ taṃ samādhiṃ appaṭilabhataṃ evaṃ hoti ‘no cassu mayaṃ parihāyāmā’ti. Taṃ kiṃ maññasi assaji, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
提问:贤友,克马卡经是在哪里、针对谁、以什么为因由、由谁、怎样宣说的?
Pucchā – khemakasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,这是在憍赏弥,因众多长老比丘而说的,由具寿克马卡长老所说。尊者,众多长老比丘派具寿达萨卡前去,四次询问患病、痛苦、重病的具寿克马卡的病因和法。尊者,在那件事上,具寿克马卡长老这样说:“贤友,世尊说有五取蕴,就是色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。贤友,我在这五取蕴中,不见有任何我或我所。”尊者,具寿克马卡长老就是以这样的话来说的。
Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante sambahule there bhikkhū ārabbha āyasmatā khemakattherena bhāsitaṃ. Sambahulā bhante therā bhikkhū āyasmantaṃ dāsakaṃ pesetvā catukkhattuṃ āyasmantaṃ khemakaṃ ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ gelaññakāraṇañca dhammañca pucchiṃsu , tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘pañcime āvuso upādānakkhandhā vuttā bhagavatā. Seyyathidaṃ, rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho, imesu khvāhaṃ āvuso pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṃ vā attaniyaṃ vā samanupassāmī’’ti evamādinā bhante āyasmatā khemakattherena bhāsitaṃ.
问:尊者,克马卡长老在那里是怎样进一步展开说法,为长老比丘们详细宣说的?那些说法的人和听法的人,又从这场说法中得到了什么样的利益?
Pucchā – kathañcāvuso tattha āyasmā khemako uttari dhammadesanaṃ pavaḍḍhetvā vitthārena therānaṃ bhikkhūnaṃ desesi. Kīdiso ca nesaṃ dhammadesakadhammappaṭiggāhakānaṃ dhammadesanāya ānisaṃso adhigato.
回答:尊者,到第四次时,具寿克马卡说:“贤友达萨卡,够了,何必这样来回跑?贤友,把拐杖拿来,我自己去长老们那里。”于是具寿克马卡拄着拐杖,去到那些长老比丘那里。到了之后,长老比丘们问他,具寿克马卡便这样进一步展开法说,详细地讲道:“贤友们,我不说‘我是色’,也不说‘我异于色’。贤友们,我不说‘我是受’,也不说‘我异于受’。”尊者,具寿克马卡就以这些说法进一步展开法说,详细宣说。而且,尊者,当这番解说正在宣讲时,包括具寿克马卡在内,六十来位长老比丘的心都无取著,从诸漏中解脱了。尊者,那些长老们——说法的人和领受法的人——就是这样通达了法。
Vissajjanā – catutthe bhante vāre āyasmā khemako ‘‘alaṃ āvuso dāsaka kiṃ imāya sandhāvanikāya, āharāvuso daṇḍaṃ, ahameva therānaṃ santikaṃ gamissāmī’’ti daṇḍamolubbha āyasmā khemako yena therā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā therehi bhikkhūhi pucchito ‘‘nakhvāhaṃ āvuso rūpaṃ asmīti vadāmi, napi aññatra rūpā asmīti vadāmi. Na khvāhaṃ āvuso vedanaṃ asmīti vadāmi, napi aññatra vedanā asmīti vadāmī’’ti evamādinā bhante āyasmā khemako uttaripi dhammadesanaṃ pavaḍḍhetvā vitthārena desesi. Imasmiñca pana bhante veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu āyasmatoca khemakassa. Evaṃ kho bhante tesaṃ therānaṃ dhammadesakadhammappaṭiggāhakānaṃ dhammābhisamayo ahosi.
问:那么,尊者,阐那经是在哪里说的?是以谁为对象?以什么事为因由?由谁说的?又是怎么说的呢?
Pucchā – channasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,这部经是在憍赏弥说的,因阐那长老而说。尊者,阐那长老对阿难尊者这样说:“请阿难尊者教诫我,请阿难尊者教导我,请阿难尊者为我说法,让我能见到法。”尊者,就在这件事上,被称为“法之司库”的阿难长老这样说道:“阐那贤友,我亲从世尊面前听闻、亲从世尊面前领受,世尊教导迦旃延族比丘时说过:‘迦旃延,这个世间大多依止于有和无两种极端。迦旃延,以正慧如实观见世间之集的人,世间‘无所有’的见解就不会生起。’”尊者,阿难长老就是以这类言辞宣说的。
Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante āyasmantaṃ channattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante channatthero āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca ‘‘ovadatu maṃ āyasmā ānando, anusāsatu maṃ āyasmā ānando, karotu me āyasmā ānando dhammiṃ kathaṃ, yathāhaṃ dhammaṃ passeyya’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘sammukhā me taṃ āvuso channa bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ kaccānagottaṃ bhikkhuṃ ovadantassa, dvayanissito khvāyaṃ kaccāna loko yebhuyyena atthitañceva natthitañca, lokasamudayaṃ kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā, sā na hotī’’ti evamādinā bhante āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ.
具寿阿难,请教导我;具寿阿难,请教诫我。
Ovadatu maṃ āyasmā ānando, anusāsatu maṃ āyasmā ānando.
提问:尊者,正自觉者在《蕴相应·花品》中宣说了《花经》,是在哪里、针对谁、又是怎样宣说的?
Pucchā – tenāvuso…pe… sammāsambuddhena khandhavaggasaṃyutte pupphavagge pupphasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
回答:在舍卫城,针对众多比丘而说。世尊这样说过:“诸比丘,我不与世间争论,是世间与我争论。诸比丘,说法者不与世间任何人争论。诸比丘,世间智者一致认为不存在的东西,我也说它‘不存在’;诸比丘,世间智者一致认为存在的东西,我也说它‘存在’。”世尊就是以这类话语来宣说的。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘nāhaṃ bhikkhave lokena vivadāmi, lokova mayā vivadati, na bhikkhave dhammavādī kenaci lokasmiṃ vivadati, yaṃ bhikkhave natthi sammataṃ loke paṇḍitānaṃ, ahampitaṃ ‘‘natthī’’ti vadāmi, yaṃ bhikkhave atthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ, ahampitaṃ ‘‘atthī’’ti vadāmī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
比丘们,我不跟世间争论。
Nāhaṃ bhikkhave lokena vivadāmi.
比丘们,说法者不会跟世间的任何人争论。
Na bhikkhave dhammavādī kenaci lokasmiṃ vivadati.
泡沫团喻经
Pheṇapiṇḍūpamasutta
问:贤友,就在那里,世尊是在何处、针对谁、又是怎样宣说《泡沫团喻经》的?
Pucchā – tattheva āvuso pheṇapiṇḍūpamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,世尊是在阿逾阇的恒河岸边,针对众多比丘这样说的:“比丘们,就像这条恒河冲来一大团泡沫,一个眼明的人看见它、仔细观察它、如理审察它。在他看见、观察、如理审察时,那泡沫团只显得空虚、只显得空洞、只显得没有实质。比丘们,泡沫团里能有什么实质呢?同样,比丘们,任何色——无论过去、未来、现在,无论内在或外在,无论粗或细,无论低劣或殊胜,无论远或近——比丘看见它、仔细观察它、如理审察它。在他看见、观察、如理审察时,它只显得空虚、只显得空洞、只显得没有实质。比丘们,色里能有什么实质呢?”世尊就是以这样的话等宣说的。
Vissajjanā – ayujjhāyaṃ bhante gaṅgāya nadiyā tīre sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘seyyathāpi bhikkhave ayaṃ gaṅgā nadī mahantaṃ pheṇapiṇḍaṃ āvaheyya, tamenaṃ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya, tassa taṃ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya, kiṃ siyā bhikkhave pheṇapiṇḍe sāro. Evameva kho bhikkhave yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃvā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, taṃ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati, tassa taṃ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati, kiñhi siyā bhikkhave rūpe sāro’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
色如同水沫聚成的团块,受如同水泡;
想如阳焰,行如芭蕉;
识如幻术,是太阳族尊所宣说;
他怎样反复观察,就怎样如理地审查;
对于如理观察它的人来说,它是空无的、虚无的。
关于这个身体,是广慧者所宣说的;
寿、暖、识三种法的离去,你们看这被丢弃的色。
当寿命、热能和识一起离开这个身体时,
那时它被丢弃躺着,成了没有心识的、别人口中的食物。
这样的相续就是这样,这幻术是愚人的谈吐。
这被称为杀害者,其中找不到任何坚实核心。
精进的比丘,应当这样观察诸蕴;
无论白天还是夜晚,都要保持正知和正念。
应当舍弃一切束缚,应当以自己为皈依。
要像头发着火一样去修行,一心渴求那不动摇的涅槃境界。
Pheṇapiṇḍūpamaṃ rūpaṃ, vedanā pubbuḷupamā; Marīcikūpamā saññā, saṅkhārā kadalūpamā; Māyūpamañca viññāṇaṃ, desitādiccabandhunā; Yathā yathā nijjhāyati, yoniso upaparikkhati; Rittakaṃ tucchakaṃ hoti, yo naṃ passati yoniso. Imañca kāyaṃ ārabbha, bhūripaññena desitaṃ; Pahānaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ, rūpaṃ passatha chaḍḍitaṃ. Āyu usmāca viññāṇaṃ, yadā kāyaṃ jahantimaṃ; Apaviddho tadā seti, parabhattaṃ acetanaṃ. Etādisāyaṃ santāno, māyāyaṃ bālalāpinī; Vadhako esa akkhāto, sāro ettha na vijjati. Evaṃ khandhe avekkheyya, bhikkhu āraddhavīriyo; Divā vā yadi vā rattiṃ, sampajāno paṭissato. Jaheyya sabbasaṃyogaṃ, kareyya saraṇattano; Careyyādittasīsova, patthayaṃ accutaṃ padaṃ.
第二法说者经
Dutiyadhammakatikasutta
问:贤友,就在那个《法说者品》里,世尊是依什么地方、针对谁、以什么为因由、怎样宣说第二《法说者经》的?
Pucchā – tattheva āvuso dhammakathikavagge dutiyadhammakathikasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
回答:在舍卫城,尊者,是缘于某位比丘而说的。尊者,有一位比丘这样对世尊说:“尊者,人们说‘法说者、法说者’,尊者,到底怎样才算是一位法说者?怎样才算是一位法随法行者?怎样才算是一位证得现法涅槃的人?”尊者,就在这个因缘上,世尊这样说道:“比丘如果为了色的厌离、离欲、灭尽而说法,就足以被称为‘法说者比丘’。”等等。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññatamo bhante bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca ‘‘dhammakathiko dhammakathikoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante dhammakathiko hoti, kittāvatā dhammānudhammappaṭipanno hoti, kittāvatā diṭṭhadhammanibbānappatto hotī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘rūpassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
《持戒者经》《多闻者经》
Sīlavantasutta, sutavantasutta
问:贤友,就在那里,由过去结集法藏的大长老们所结集的《持戒者经》和《多闻者经》,是在哪里、针对谁、以什么事为因缘、由谁、怎样宣说的?
Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi saṃgītaṃ sīlavantasuttañca sutavantasuttañca kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
解答:尊者,这是在波罗奈,针对大拘絺罗尊者,由法将舍利弗长老所说的。尊者,大拘絺罗尊者在傍晚时分从独处禅修中起来,前往舍利弗尊者那里,到了之后对舍利弗尊者这样说:“舍利弗贤友,持戒的比丘应当如理作意哪些法?舍利弗贤友,多闻的比丘应当如理作意哪些法?”尊者,就是在这个事情上,法将舍利弗长老这样说道:“拘絺罗贤友,持戒的比丘,拘絺罗贤友,多闻的比丘,应当把五取蕴如理作意为无常、苦、病、痈、箭、恶、疾、他、坏灭、空、无我。”
Vissajjanā – bārāṇasiyaṃ bhante āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Āyasmā bhante mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca ‘‘sīlavatāvuso sāriputta bhikkhunā katame dhammā yoniso manasikātabbā. Sutāvatāvuso sāriputta bhikkhunā katame dhammā yoniso manasikātabbā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘sīlavatāvuso koṭṭhika bhikkhunā, sutāvatāvuso koṭṭhika bhikkhunā pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasikātabbā’’ti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.
问:贤友,在《罗陀相应》中,第二《众生经》是世尊在哪里、针对谁、以什么为因缘、怎样宣说的?
Pucchā – rādhasaṃyutte panāvuso dutiyaṃ sattasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
回答:这件事发生在舍卫城,是世尊针对尊者罗陀长老所说的。尊者罗陀长老问世尊:“尊者,人们常说‘众生、众生’,到底凭什么才称为‘众生’呢?”世尊就在那个因缘中这样宣说:“罗陀,对于色,凡有欲、有贪、有欢喜、有渴爱,在那里就执着于彼,在那里就被粘缚,因此称为‘众生’。”
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ rādhattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante rādhatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘satto sattoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante sattoti vuccatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘rūpe kho rādha yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
问:贤友,在见相应里,结集的第三部《彼我经》,世尊是在哪里、针对谁、怎样宣说的?
Pucchā – diṭṭhisaṃyutte panāvuso tatiyaṃ saṃgītaṃ soattā suttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,在舍卫城,世尊针对众多比丘,以“诸比丘,当有什么存在、执取什么、固守什么的时候,会生起这样的见解:那个是我,那个是世间,我死后将会是常的、恒的、永住的、不变异的法”等语如是说。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
问:贤友,就在那里,世尊针对谁、在何处、怎样宣说了第五《无施经》?
Pucchā – tattheva āvuso pañcamaṃ natthidinnasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,就在舍卫城,世尊针对众多比丘,以“诸比丘,究竟当有什么存在、执取什么、固守什么的时候,会生起这样的见解:没有布施,没有供养,没有祭祀,没有善行恶行诸业的果报”等语而说。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
问:贤友们,在《入相应》里,世尊讲的第一部《眼经》,是在哪里讲的、针对谁讲的、又是怎么讲的呢?
Pucchā – okkantasaṃyutte panāvuso paṭhamaṃ cakkhusuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,在舍卫城,世尊针对众多比丘这样宣说:“比丘们,眼是无常的、会变异的、会变成别样的。耳、鼻、舌、身、意是无常的、会变异的、会变成别样的。”
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi. Sotaṃ. Ghānaṃ. Jivhaṃ. Kāyo. Mano anicco vipariṇāmī aññathābhāvī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
问:贤友,在《舍利弗相应》中,第十《净口经》是在哪里、针对谁、以什么事为因缘、由谁、怎样宣说的?
Pucchā – sāriputtasaṃyutte panāvuso dasamaṃ sucimukhīsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
回答:尊者,在王舍城,针对游方女净口,由具寿舍利弗长老——法将——所宣说。尊者,游方女净口对具寿舍利弗这样说:“沙门,你为什么低着头吃东西?”尊者,就在那件事上,具寿舍利弗长老——法将——先否定说:“姊妹,我并不是低着头吃东西。”然后这样说:“姊妹,凡是那些沙门、婆罗门,靠方术、畜生明、邪命来谋生,姊妹,这些沙门、婆罗门才叫低着头吃东西。”
Vissajjanā – rājagahe bhante sucimukhiṃ paribbājikaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Sucimukhī bhante paribbājikā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca ‘‘kiṃ nu kho samaṇa adhomukho bhuñjasī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘na khvāhaṃ bhagini adhomukho bhuñjāmī’’ti evamādinā paṭikkhipitvā ‘‘ye hi keci bhagini samaṇabrāhmaṇā vatthuvijjā tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti bhagini samaṇabrāhmaṇā adhomukhā bhuñjantī’’ti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.
沙门,你为什么低着头吃东西?
Kiṃ nu kho samaṇa adho mukho bhuñjasi.
不,姊妹,我不是低着头吃饭的。
Na khvāhaṃ bhagini adhomukho bhuñjāmi.
那么,沙门,你是仰着头吃东西吗?
Tena hi samaṇa ubbhamukho bhuñjasi.
不,姊妹,我不是仰着头吃东西的。
Na khvāhaṃ bhagini ubbhamukho bhuñjāmi.