第四十一章
Chacattālīsatima pariccheda
……住下后,资具很容易得到;
他把罗吉尼岛精舍布施给喜法派僧人。
...Vāsaṃ-katvā sulabhapaccayaṃ; Dāsi dhammarucinaṃ so, rājinī dīpakampi ca.
划定好了地界,以《大眼》等为开头;
他就在科鲁风处给他们布施了天帝须精舍。
Kāretvāna paricchedaṃ, mahānettādi pādikaṃ; Tesameva adā koḷu-vāte so devatissakaṃ.
他在瓦哈塔勒建了一座叫卡丹巴戈纳的(寺院);
在天护那里建好之后,山城也同样建好了。
Vahatthale ca so katvā, kadambagonanāmakaṃ; Devapāḷimhi katvāna, gīrivhanagaraṃ tathā.
他在内索巴(antarasobbha)地方建了一座叫“天寺”的住处;
建造了王母园后,布施给穿粪扫衣的人。
Katvā antarasobbhamhi, devanāmaṃ vihārakaṃ; Rājamātikamārāmaṃ, katvā’dā paṃsukūlinaṃ.
在牛角寺建造了一座,也建造了精勤堂。
他让人修缮了破旧的殿堂,为了那棵正在长大的菩提树。
Gokaṇṇakavihāre’kā, padhānagharameva ca; Jiṇṇagehañca kāresi, vaḍḍhamānakabodhiyā.
他不仅在名叫僧伽蜜多的地方,在其他地方也大有名声。
他在各处精舍里让人做新建和修缮的工程。
Saṅghamittavhaye ceva, aññattha ca mahāyaso; Tattha tattha vihāresu, navakammamakārayi.
施予了二万六千枚金币,
国王在支提山考察了那些已经老旧破损的建筑。
Chabbīsati sahassāni, suvaṇṇānaṃ samappiya; Jiṇṇāni paṭisaṅkhāsi, rājā cetiyapabbate.
建好了多罗树园精舍,又设立了叶食法;
他把布施给了名为玛哈些那王的精舍。
Tālavatthuvihārañca, kāretvā paṇṇabhattakaṃ; Vihārassa mahāsena-narindavhassa dāpayi.
他把断掉的贡迪村水库像从前那样重新修好。
他把所有该布施的东西,全都布施给了一切众生。
Goṇḍigāmikavāpiñca, chinnaṃ bandhi yathā purā; Dānabhaṇḍañca so sabbaṃ, sabbesaṃ dāsi pāṇinaṃ.
他在布萨日受持斋戒,和岛上的人们一起。
他为他们说法,为了给出出世间的安乐。
Uposathaṃ upavasati, saddhiṃ dīpajanehi so; Dhammañca tesaṃ deseti, dātuṃ lokuttaraṃ sukhaṃ.
在他的王国里,所有人都奉行能转生天界的业行;
国王怎么做,百姓就跟着怎么做。
Kammaṃ sovaggiyaṃ tassa, rajje sabbo samācari; Yaṃ karoti mahīpālo, taṃ tassa kurute jano.
所以,大智慧的国王啊,应当只依正法而行。
他在每一个所住之处,成为有大名声的人。
Tasmā rājā mahāpañño, dhammameva samācare; So nivutthanivutthamhi, ṭhāne hoti mahāyaso.
具足眷属的人,最终走向涅槃。
有智慧的人应当既顾及自己的利益,也顾及他人的利益。
Sampattaparivāro ca, ante gacchati nibbutiṃ; Attatthañca paratthañca, tasmā passeyya buddhimā.
如果一个人先把自己调伏好,就能调伏大众。
所有人都走向律仪,哪位智者会灭除它呢?
Attanā yadi ekena, vinitena mahājanā; Vinayaṃ yanti sabbepi, kotaṃ nāseyya paṇḍito.
对众生带来两种金属利益的精勤,
他因此没有什么是做不成的,日夜都不放逸。
Payogo yo hi sattānaṃ, lohadvaya hitāvaho; So tena akato natthi, rattandivamatandinā.
那个人自己身上穿的衣服,都是细软的好衣料;
他给粪扫衣比丘们施舍布料,用来做袈裟。
Attano so nivatthāni, vatthāni sukhumāni ca; Paṃsūkūlikabhikkhūnaṃ, cīvaratthāya dāpayi.
不当运用,或摄受与变形者;
有罪过的受用,他完全没有。
Aṭṭhānaviniyogopi, saṅgaho vā virūpako; Sāvajjo paribhogo vā, tassa nāhosi sabbaso.
无论众生什么时候失去什么,他都一直给到他们那样东西。
谁因为什么而快乐,他就用那个让谁快乐。
Ye ye sattā yadā hārā, tesaṃ taṃ taṃ sadāpayi; Ye yena sukhī honti, te te tena sukhāpayī.
就这样完成了这些功德,那位人中之王六年;
他来到天王面前,带来了安宁。
Evaṃ puññāni katvāna, chabbassāni narādhipo; Agamā devarājassa, santikaṃ santiyāvaho.
那时,他的弟弟是刹帝利王迦叶。
他能够承担起治国重任,就像前面所说的那样。
Atha tassa nujo rājā, kassapo hoti khattiyo; Samattho rajjabhārassa, vahituṃ pubbavuttino.
他像父亲对待自己的孩子一样,护持着大众。
用布施、用爱语,以及用利行。
Pitā viya niyaṃ puttaṃ, so saṅgaṇhi mahājanaṃ; Dānena peyyavajjena, atthassa cariyāya ca.
他按各人应得的分量,分别授予了相应的职位。
你们自己享用财富,也完全远离了一切痛苦。
Ṭhānantarañca dāpesi, tassa tassa yathārahaṃ; Sayaṃ bhuñjittha bhogepi, sabbadukkhavivajjito.
对居士、比丘、婆罗门和刹帝利;
他让人在自己的区域内进行管理,还让人实行不杀生。
Gīhinañceva bhikkhūnaṃ, brahmaṇānañca khattiyo; Vattāpayi sakāvāre, māghātañceva kārayi.
在鱼渡有两处,还有赫利村作为住处;
商人村和园林,以及迦叶等山,同样地。
Macchatitthe duve ceva, āvāsaṃ heḷigāmakaṃ; Vaṇijjagāmamārāmaṃ, kassapādīgiriṃ tathā.
同样地,还有安巴塔那瓦,以及最胜的精舍;还有波伽村……
Tathā ambatanavhañca, padhānaghara muttamaṃ; Bhogagāmañca...
这里关于迦叶与王权相关的谈论,看起来有所缺漏。
[Etthakassapassa rajjapaṭibaddhāya kathāya ūnatā dissati.]
他们当中最小的那位,是一个名叫马欣达的刹帝利。
他并没有真正得到王位,国王才是真正肩负王位重任的人。
Tesaṃ sabbakaniṭṭhopi, mahindo nāma khattiyo; Sampattarajjo nāhosi, rājā rajja dhurandharo.
据说他也有一个叫尼罗的同伴,是多年的知交好友;
他早已死去,因此,他在统治时并不想要那件事物。
Tassapi kira nilavho, sahāyo cīrasatthuto; Mato pubbeva tasmā, so saranto taṃ na icchitaṃ.
即使在整个岛上,他也不认为王权能带来安乐;
因为没有同伴,同伴实在难得。
Ahorajjampi dīpamhi, na maññittha sukhāvahaṃ; Abhāvena sahāyassa, sahāyā’tīva dullabhā.
正因为这样,牟尼才宣说了这一切世间法。
同样,出世间法也是导向涅槃的法。
Teneva vuttaṃ muninā, dhammā yekeci lokiyā; Tathā lokuttarā ceva, dhammā nibbānagāmino.
依靠善友,这一切都成为众生的善友。
所以,应当始终对善友心怀敬畏。
Kalyāṇamittaṃ āgamma, sabbe te honti pāṇinaṃ; Tasmā kalyāṇamittesu, kattabbo’ti sadā daro.
他作为阿迪帕达(副王),因此治理了国家;
就像在岛上仅保护活着的众生一样。
Ādipādova so tasmā, hutvā rajjaṃ vicārayi; Pāletuṃyeva dīpamhi, jivanto viya pāṇino.
他把自己的兄弟迦叶的儿子、那位阿迦菩提,
除了把副王之位留给他,还赐给了不少财富。
Kassapassa sabhātussa, puttaṃ so aggabodhikaṃ; Ṭhapetvā oparajjamhi, datvā bhogamanappakaṃ.
把东部地区赐给他之后,就派他到那里去住。
国王把南方地区赐给了自己的王子。
Desaṃ datvāna pācinaṃ, vasituṃ tattha pesiya; Desaṃ dakkhiṇamādāsi, rāja puttassa attano.
他在大帕利寺让人行布施,还让人供养了十辆车。
他把所有财物都分得一样,连自己本人也和乞求的人一起共享。
Mahāpāḷimhi dānañca, dāpesi dasavāhaṇaṃ; Sabbe bhoge same’kāsi, yācanānaṃ saha’ttanā.
他不先给乞讨的人,自己还会吃什么吗?
已吃之物,或以正念布施,为自己所食的两倍。
Adatvā yācakānaṃ so, nu kiñci paribhuñjati; Bhuttaṃ vā satiyā deti, dvi guṇaṃ attabhuttato.
她以自己的名字建造了比丘尼住处。
巴达那迦罗嘎拉,以及园林的边界。
Sakanāmaṃ sakāresi, bhikkhunī na mupassayaṃ; Pādānagaragallañca, ārāma mariyādakaṃ.
到达了摩兴达多摩园,具足四种资具;
他还以多种方式做了其他善行,乐于功德之德。
Mahindataṭamārāmaṃ, sampatta catupaccayaṃ; Aññampi bahudhā kāsi, puññaṃ puññaguṇerato.
大智者执政三年之后,他就登上了王位。
就像在寻找同伴一样,他来到了天界。
Tiṇī vassāni kāretvā, rajjameva mahāmati; Gavesanto sahāyaṃ’va, devalokamupāgami.
阿迦菩提童子住在南方地区,
他因为某件该办的事,来到了城里。
Vasanto dakkhiṇe dese, aggabodhi kumārako; Kenāpi karaṇīyena, nagaraṃ āgato ahu.
当他在那里居住时,这是摩哂陀的第一颂。
他死后,王位就落到了那人手里。
Tasmiṃ tattha vasantamhi, ādipādo mahindako; Mato āsi tato tassa, rajjaṃ hatthagataṃ ahu.
他把它掌握在手中,使教法得以稳固;
他派往东方领主阿迦菩提。
So taṃ hatthagataṃ katvā, saṇṭhapetvāna sāsanaṃ; Pācina desapatino, aggabodhissa pesayi.
他来了以后,就成了国王,人称“石云”。
国王在副王位上为王子灌了顶。
Sa āgantvā ahu rājā, silāmeghoti saññito; Oparajje kumārañca, abhisiñcittha bhūpati.
那位国王委派他之后,就放下了思虑的重担;
你们尽管享用财富吧,他自己则亲自处理国政。
So rājā naṃ niyojetvā, cintā bhāraṃ vimuñciya; Bhoge bhuñjatha tumheti, sayaṃ rajjaṃ vicārayi.
他随宜对民众施行惩治与摄受;
具眼者在此地调伏了一切,引导众人走上正道。
Yathāyogaṃ janassesa-kāsi niggahasaṃgahe; Dese ubbinayaṃ sabbaṃ, maggaṃ pāpesi cakkhumā.
当他们这样住着的时候,作恶的人(得不到)可乘之机。
他们没能得逞,就动起念头:该把这些家伙拆散。
Evaṃ tesu vasantesu, otāraṃ pāpakammino; Na labhantā vicintesuṃ, bhinditabbā ime iti.
他们走到国王跟前,私下里说了挑拨离间的话。
你只是名义上叫国王,真正的国王是另一个。
Rājānamupasaṅkamma, avocuṃ pisunaṃ raho; Tuvaṃ rājāsi nāmena, rājā añño sabhāvaho.
这位副王将夺取王位,掌控大众;
他集结了众人之后,不久就会成为国王,这一点毫无疑问。
Uparājā ayaṃ rajjaṃ, gaṇhissati mahājanaṃ; Saṅgayha na cireneva, hoti rājā na saṃsayo.
大地护主听了这话,就离间了那些王子。
王子也安排妥当后,就扮成盗贼,成为国王。
Taṃ sutvāna mahīpālo, paribhijji kumārake; Kumāropi vidhitvā taṃ, coro hutvāna rājindo.
逃回自己的国土后,在那里召集了民众。
带领大军,我不去作战。
Palāyitvā sakaṃ desaṃ, saṅgaṇhitvā tahiṃ jane; Mahantaṃ balamādāya, kātuṃ saṅgāma mārabhi.
在芭蕉林等避风的地方,发生了一场可怕的战斗。
王子到了那里,战败后住在摩罗耶山。
Kadalyādinivātamhi, saṅgāmo bhiṃsano ahu; Gato tattha parājitvā, kumāro malayaṃ vaso.
从那以后,那位知恩的国王,为了报答兄弟们的恩情;
想到让位等事之后,就公开地悲叹起来。
Tato rājā kataññū so, upakāraṃ sabhātuno; Cintetvā rajjadānādiṃ, paridevittha pākaṭaṃ.
王子听了这话,也变得心软了。
他们就这样互相表达了彼此间的深厚情谊。
Kumāropi ca taṃ sutvā, ahosi muducittako; Evaṃ te aññamaññassa, siniddhantaṃ pakāsayuṃ.
国王亲自去了,独自一人到了摩拉亚住下。
带着那位王子,回到了自己的都城。
Rājā gantvā sayaṃyeva, malayaṃ ekako vaṃso; Kumāraṃ taṃ samādāya, āgamittha sakaṃ puraṃ.
他毫无疑问心意坚定,极其如此。
他让那个叫僧伽的人娶了女儿。
Hoti nissaṃsayaṃ [evaṃpi citto] atīva so; Vivāhaṃ tena kāresi, dhītaraṃ saṅghanāmikaṃ.
他与她住在一起,受到那位国王的信任。
他因为一点小事起了嗔怒,就动手打了她。
Tāya saddhiṃ vasanto so, vissattho tena rājinā; Pahāraṃ tāya pādāsi, duṭṭho dosamhi kismiṃci.
她走到父亲面前,哭着诉说:
他无缘无故要杀我,说“丈夫已给了你们”。
Pitaraṃ sā upāgamma, karuṇaṃ roditampati; Akāraṇe maṃ māreti, dinno vo sāmiko iti.
他一听到,就说:我真是做了件错事。
他迅速前去,让那位比丘尼出家,却没有给她依止处。
Sopi taṃ sutamatteva, dukkataṃ vata me iti; Pabbājesi lahuṃ gantvā, bhikkhūnī na mupassayaṃ.
这位名叫阿迦菩提萨那摩多的,正是她的外甥。
经过很长很长的时间,她的心一直迷恋着他。
Aggabodhisanāmotha, tassā mātula puttako; Sucireneva kālena, tassaṃ sā rattamānaso.
他明白“时候到了”,就带上她逃走。
从别处把她带走后,独自一人去了罗诃那。
Kālo’yanti viditvāna, tamādāya palāyituṃ; Aññato taṃ gahetvāna, gato ekova rohaṇaṃ.
那位国王名叫阿迦菩提,取了阿迦菩提这个名字。
为了杀死阿迦菩提,他进入了罗诃那。
Aggabodhiṃ narindo so, aggabodhi namādiya; Aggabodhiṃ nihantuṃ taṃ, rohaṇaṃ tamupāvīsi.
阿迦菩提拦住他的兄弟阿迦菩提之后
他亲自去了另一座山,要杀掉末伽菩提。
Aggabodhi nisedhetvā, aggabodhiṃ sabhātaraṃ; Apare pabbate hantu-maggabodhiṃ sayaṃ gato.
把全部红色基那握在手里之后,这个大力者;
和他交战之后,他抓住了他,连同自己的妻子桑伽。
Kasiṇaṃ rohaṇaṃ hattha-gataṃ katvā mahā balo; Yujjhitvā tena taṃ gaṇhi, bhariyaṃ saṅghamattano.
从那时起,他们三个人就过得安乐,彼此和合。
他们彼此信任,随心所欲地生活在一起。
Tato paṭṭhāya sukhitā, samaggā te tayo janā; Vissaṭṭhā aññamaññesu, vihariṃsu yathāruciṃ.
瓦帕罗尼精舍,以及马纳加菩提卡精舍;
还有在阿提尤塔拉精舍里的萨巴图德萨受用物。
Vāpāraniṃ akārāmaṃ, tathā māṇaggabodhikaṃ; Sabhattuddesabhogañca, vihāre atiyuttare.
在象腹精舍,又在皮提卡精舍;
还有大岛精舍,以及瓦哈迪帕卡殿堂。
Hatthi kucchivihāre ca, vihāre puna piṭṭhike; Mahādīpariveṇe ca, pāsāde vāhadīpake.
在塔园寺那间破旧房屋的门边,
在那里,他修缮了迦尸,还更换了柱子。
Thūpārāmamhi gehassa, dvāre ca parijiṇṇake; Kāsi pākatikaṃ tattha, thambhe ca parivattayi.
这样做完功德之后,又随自己的能力继续做功德;
在第四十年时,他随业而去。
Evaṃ katvāna puññāni, puññāni ca yathābalaṃ; Cattālīsatime vasse, yathākamma mupāgami.
那时,副王,你是国王,具足最高智慧的吉祥者;
他是智者马欣德的儿子,而马欣德是拥有副王爵位的人。
Athoparājā rājā’si, aggabodhi sirīdharo; Tanayo so mahindassa, ādipādassa dhīmato.
他按照应得,把教法和世间都考虑了进去。
他给自己的儿子玛欣德灌顶,立他为副王。
Sāsanampi ca lokañca, saṅgaṇittha yathārahaṃ; Oparajje’bhisiñcattha, mahindaṃ puttamattano.
他为大菩提树建了一座新的、坚固的房子,用来替换那座已经破旧的。
他让人建了两座园林:迦兰陀园和摩罗婆陀园。
Mahābodhissa kāresi, gharaṃ jiṇṇaṃ navaṃ thiraṃ; Ārāme dve ca kāresi, kaḷandaṃ mallavātakaṃ.
他以法行恭敬地净化了胜者的教法。
他依法作出裁决,断除了那些制造假案的人。
Dhammakammehi sakkaccaṃ, sodhesi jinasāsanaṃ; Vinicchananto dhammena, chindi kūṭaṭṭakārake.
给病人提供药物,还有吉祥的事和不吉祥的事。
他在整个楞伽岛上,自己亲自一一考察。
Bhesajjañca gilānānaṃ, maṅgalaṃ cāvamaṅgalaṃ; Laṅkādīpamhi sakale, sayameva vicārayī.
他让人把筹食饭分发给住在三个部派的人。
给粪扫衣者的、适合自己受用的、极为贵重的食物。
Salākabhattaṃ dāpesi, nikāyattaya vāsinaṃ; Bhojanaṃ paṃsukūlīnaṃ, attayoggaṃ mahārahaṃ.
做了这些善业之后,他便亲自安住下来。
你已在六年后去世,曾在普罗窣城居住。
Evamādīni katvāna, puññāni sasayaṃ vasī; Cuto’si chahi vassehi, pulatthinagare vasaṃ.
在那之前,他就已经有了这个儿子,也就是那位副王。
据说他死后,那个王国当时就没有子嗣了。
Tato pubbeva tassāsi, putto so yuvarājako; Mato kira tato rajjaṃ, aputtaṃ taṃ tadā ahu.
石云王有子名叫摩诃因陀。
适合当国王,有大福德,能包容摄受世间,能忍耐。
Putto mahindo nāmā’si, silā meghassa rājino; Rajjayoggo mahāpuñño, lokasaṅgaṇha nakkhamo.
就在他出生的那天,国王就向星相师们
问过之后,听他们回答说“能胜任王位”。
Tassa jātadineyeva, rājā nakkhattapāṭhake; Pucchitvā rajjayoggoti, sutvā tehi viyākataṃ.
妥善给了他们财物后,他把这件事隐瞒了下来。
后来,等他长大成人,就让他做了副将军。
Datvā tesaṃ dhanaṃ sādhu, pavattiṃ taṃ nigūhayi; Atha naṃ so vayappattaṃ, katvā senāpatiṃsakaṃ.
他像把王权置于掌控之下那样,把一切都掌握在自己手中,成为能随心所欲的主宰。
他以如法的方式处理国王的事务,这位大智者。
Rajjaṃ vasseva katvāna, sabbaṃ hatthe sayaṃvasī; So dhammena vicāresi, rāja kiccaṃ mahāmati.
即使他已经去世,他仍是名为最上菩提的那一位。
他没有接受将军的职位,他的侍从是个懂道理的人。
Matepi tasmiṃ tasmā so, aggabodhābhidhānino; Senāpaccaṃ na gaṇhittha, nayaññū tassa hatthako.
那时,他因为国王的事务去了某处。
他住在海边的大渡口商港。
Tadā kenaci gantvā so, karaṇīyena rājino; Samuddatīre vasati, mahātitthamhi paṭṭane.
他听说小叔死了,就急忙赶了过来。
盗贼夺取了王位后,就会把这座城毁掉。
Sutvā so cūḷapituno, maraṇaṃ vegasā’gamā; Corā rajjaṃ gahetvāna, nāseyyuṃ nagaraṃ iti.
从那以后,在北方地区,他与曼荼罗王们一起;
夺走那片地方后,他们把它变成了没有国王收税的地方。
Tato uttaradesamhi, maṇḍalīkā saraṭṭhiyā; Acchinditvāna taṃ desaṃ, chinnarājakaraṃ karuṃ.
他听了这话以后,就前往北方地区。
把一切都彻底摧毁后,在地方诸侯及其属民那里。
So taṃ sutvā mahāseno, gantvā uttaradesakaṃ; Sabbe nimmathayitvāna, maṇḍalī kesaraṭṭhiye.
来到国王死去的地方,看见王后正在痛哭;
安慰她之后,在合适的时候,说了这番话。
Gantvā rañño mataṭhānaṃ, disvā deviṃ parodiya; Assāsetvā yathākālaṃ, idaṃ vacanamabravi.
大王后,你不要想“我的丈夫已经死了”。
我会守护好这座海岛,你们去治理国家吧。
Mācintesi mahādevī, mato me sāmiko iti; Rakkhissāmi ahaṃ dīpaṃ, tumhe rajjaṃ karissatha.
她默不作声地忍受了,那心怀恶念的亲善者;
暗中谋划要杀他,就像贪图感官享乐的人随心所欲那样。
Tuṇhibhūtā’dhivāsetvā, piyasā pāpabuddhikā; Raho yojayī taṃ hantuṃ, vatthukāmā yathāruciṃ.
将军知道这件事后,就为她安排了保护;
他与敌军交战后,击退了大队人马。
Senāpati taṃ ñatvāna, tassā’rakkhaṃ vidhāya so; Taṃ pakkhiyehi yujjhitvā, palāpesi mahājanaṃ.
然后,把王后绑起来,塞进车里;
带着她前往那座城后,就夺取了王位和全部财物资具。
Tato deviṃ sabandhetvā, pakkhipitvāna yānake; Ādāya taṃ puraṃ gantvā, rajjaṃ gaṇhi sasādhanaṃ.
也有一位名叫达普拉的
西拉梅伽王
外甥大塞那,
阿迪帕多拥有巨额财富。
Atthi dappuḷa nāmo’pi, Silā meghassa rājino; Bhāgineyyo mahāseno, Ādipādo mahā dhano.
他集结军队后,就住在迦罗瓦毗湖那里。
为了打仗,他来到了僧伽村那一带。
So senaṃ sannipātetvā, vasanto kāḷavāpiyaṃ; Kātuṃ saṅgāma māgañchi, saṅgagāmappadesakaṃ.
将军听完那件事后,备好了车马;
带着那位王后和那个(taṃ所指代的人或物),他立刻去了那里。
Senāpati pavattiṃ taṃ, sutvā sampannavāhano; Deviñca taṃ samādāya, agamā tattha sajjukaṃ.
他们两人在那里展开了一场激战,让双方都毛骨悚然。
那时,阿提帕达看到军队正在掉队。
Tesaṃ tatthasi saṅgāmo, ubhinnaṃ lomahaṃsano; Ādipādo tadāsenaṃ, ohīyantaṃ samekkhiya.
他逃跑后,带着车乘登上了阿阇塞拉山。
把那个人赶跑之后,将军就在那里安稳地住下了。
Palāyitvā āruhittha, acchaselaṃ savāhano; Palāpetvāna taṃ tattha, senāpati sukhaṃ vasi.
听说那座城空了,北方的曼达利卡人也是如此。
那时,所有地方的人聚集到一起,占领了那座城。
Suññaṃti nagaraṃ sutvā, maṇḍalīkāpi uttare; Dese sabbe samāgamma, aggahesuṃ puraṃ tadā.
他确实挡住了他们,是个勇猛而坚定精进的人。
于是到来后,他依照规矩治理都城与王国。
So hi te paṭibāhesi, sūro dhīraparakkamo; Athāgamma puraṃ rajjaṃ, vicāresi yathānayaṃ.
对比丘僧团、世间、鱼类、走兽和飞禽,
应做的一切,皆为亲族与军队而做。
Bhikkhusaṅghassa lokassa, macchānaṃ migapakkhinaṃ; Ñātīnaṃ balakāyassa, kattabbaṃ sabbamācari.
后来,达普鲁力量成熟了,就去了摩罗耶山。
他把两个外甥从罗诃那叫了过来。
Pacchā anu balappatto, dappulo malayaṃ gato; Bhāgineyyo duve ceva, pakkositvāna rohaṇā.
他带着许多车辆,把所有的国土和乡村都占据过来;
夜里来到城里,像大海一样漫涌开来。
Raṭṭhe janapade sabbe, ādāya bahuvāhano; Rattiyaṃ puramāgamma, samuddo viya otthari.
大军围住了城,从四面八方高声呐喊。
伴随着马匹的嘶鸣和象群的吼叫。
Balakāyo puraṃ rundhi, ugghosento samantato; Hesitena turaṅgānaṃ, koñcanāde nadantinaṃ.
伴随着打板者的声音,以及螺号的鸣响;
大象的吼声和士兵的呐喊,那时并没有把天空震裂。
Tāḷāvacara saddānaṃ, kāhaḷānaṃ ravena ca; Gajjitena bhaṭānañca, ākāsaṃ na tadā phali.
那时,将军看见之后,对这支大军感到欢喜;
他向自己的军队报告了这件事。
Tadā senāpati disvā, mahāsenaṃ pamodiya; Ārocesi avattiṃ taṃ, balakāyassa attano.
这三位王子,带着强大的军队;
他们没有围困我们的城池,不过你们在这里该做什么呢?
Rājaputtā tayo ete, mahantaṃ balamādiya; Nagaraṃ no’parundhiṃsu, kintu kattabba mettha vo.
被这样说的勇士们,对那个渴望战斗的人说:
天神们只在白天侍奉,仆从们可没有活命这回事。
Evaṃ vuttā tamāhaṃsu, sūrā tassa raṇatthino; Devāsevā dineyeva, sevakānaṃ na jīvitaṃ.
若到了这样的时刻,那些丧失生计的人就会落伍。
主人啊,您这样养着我们,到底是为了多短的一段时间,难道不是为了让我们过得安乐吗?
Evaṃ bhūte sace kāle, ohīnā jīvibhatthino; Posesi sāmi kiṃ kāla-mettakaṃ no yathā sukhaṃ.
听他说完,他鼓起勇气,连夜整顿兵力。
黎明升起时,他登上象背,该做的事都已做完。
Vutte evaṃ saussāho, balaṃ sajjiya rattiyaṃ; Uggate aruṇe hatthi-māruyha katakammakaṃ.
从一扇门冲出去,像雷劈下来一样;
他带着一万名士兵一起,打了一场难以取胜的仗。
Dvārene’kena nikkhamma, patanto asanī viya; Saddhiṃ yo dhasahassehi, saṅgāmaṃ kāsi dussahaṃ.
击溃了阿迪帕达(副王)的那支军队,从各处迸散开来。
汇聚到一处合为一体,宣示了确定。
Balaṃ taṃ ādipādassa, nipphoṭetvā tato tato; Sannipātiya ekajjhaṃ, niyattiṃ sampavedayi.
把剩下的残兵都收拢过来,连阿迪帕达·达普罗也照样收拢过来。
上午就战败后,逃到了罗哈纳。
Hatāvasese ādāya, ādipādopi dappuḷo; Pubbaṇheva parājitvā, palāyitvā’ga rohaṇaṃ.
那时,两位王子也从罗诃那离开了。
活捉了他们之后,就带着他们去了城里。
Rājaputte duve ceva, rohaṇamhā tadā gate; Jīvaggāhaṃ sagāhetvā, te ādāya puraṃ gato.
就这样,那位英勇的胜利者,在岛屿变得安稳无扰时;
他派出了带着车辆的军队,去征服东方地区。
Evaṃ pattajayo sūro, dīpe jāte nirākule; Pācinadesaṃ sādhetuṃ, pesayittha savāhane.
他们也去了那个地方,以及北方那个地方。
不久就成功把他们收服,并集结起一支强大的军队。
Tepi gantvāna desaṃ taṃ, uttaraṃ desameva ca; Sādhayitvā’cireneva, saṅgahesuṃ mahābalaṃ.
那位国王也娶了她,娶作自己的王后。
又想着:既不能舍弃他,也不能杀掉他。
Rājāpi taṃ mahādeviṃ, bhariyaṃ kāsi attano; Pariccattuñca māretuṃ, na sakkāyanti cintiya.
因为和他们同住,胎儿才得以安住下来。
她生下一个儿子,这个孩子具备吉祥和福德的相。
Tesaṃ saṃvāsamanvāya, gabbho āsi patiṭṭhito; Puttaṃ vijāyi sādhañña-puññalakkhaṇasaññuttaṃ.
那位王后成了国王的心头最爱,从那时起,他也是如此。
他把副王之位连同全部财产都赐给了那个儿子。
Rañño sā’tipiyā āsi, tato paṭṭhāya sopi kho; Puttassa tassa pādāsi, oparajjaṃ sabhogiyaṃ.
她们站在东方地区,仔细思量阿底帕达。
没有了他,我们两个成为一体后就会离去。
Ṭhitā pācinadesamhi, ādipādā nisammataṃ; Vinā so’yanti amhākaṃ, ubho hutvāna ekato.
在两侧收拢大军,带着大量财富;
把桑迪和兄弟叫来,做了登车之事,从鲁胡那地方。
Dvīsu passesu senañca, samādāya mahādhanaṃ; Sandhiṃbhātaramāhūya, katvārohaṇa desato.
那些有大威力的存在在恒河岸边驻营。
国王在各地向地方诸侯仔细听取了这一切。
Gaṅgātīramhi vāsaṃ te, kappayiṃsu mahabbalā; Rājā sabbaṃ nisamme’taṃ, maṇḍalīke tahiṃ tahiṃ.
安抚并抓住那些凶恶的人后,杀掉其中一些。
在城里布好守卫后,就该妥善安排要做的事。
Ārādhetvā gahetvāna, duṭṭhe māriya kecana; Rakkhaṃ datvāna nagare, kattabbaṃ sādhuyojiya.
带着大军,也带上那位大王后;
他把军营驻扎在大战村。
Mahāsenaṅgamādāya, mahesiñca tamādiya; Khandhāvāraṃ niveseti, mahummāramhi gāmake.
她一知道她来了,那三个的足趾也……
在名叫科毗罗的村子里,一场大战爆发了。
Tassāgamanamaññāya, ādipādāpi te tayo; Koviḷāravhaye gāme, mahāyuddhaṃ pavattayuṃ.
这时,大军王击溃了那支军队;
那个达普罗逃跑了,两位副王被杀。
Atha rājā mahāseno, samugghātesi taṃ balaṃ; Dappuḷo so palāyittha, ādi pādā duve hatā.
在那里他也取得了胜利,回到城中当上了国王;
他处理了国家政务,还举办了大布施。
Tatthāpi laddhavijayo, puramāgammabhūmipo; Rājakiccaṃ vicāresi, mahādānaṃ pavattayi.
大菩提树和三大佛塔。
对诸舍利也恭敬地举行了盛大的供养。
Mahābodhi dumindassa, mahācetittayassa ca; Dhātūnampi ca sakkaccaṃ, mahāpūjāmakārayī.
达普罗到达罗诃那后,来到了他那里。
他集结了军队,准备再次与国王交战。
Rohaṇaṃ samupāgamma, dappuḷo so tamāgato; Balaṃ sampaṭipādesi, yujjhituṃ puna rājinā.
那位国王为了让子孙的国土安宁无争,
所有的诸比库都聚集在塔园寺里。
Rājā so puttanattānaṃ, desaṃ kātuṃ nirākulaṃ; Thūpārāmamhi sabbepi, sannipātiya bhikkhavo.
还有其他大智慧的人,也具备能力、通达论理,善于辩论。
对于一切国王应守的正法,他都精明通达,善于抉择。
Aññepi ca mahāpaññe, yuttā yuttivisārade; Rājadhammesu sabbesu, nipuṇo nayakovido.
把消息告诉他之后,他们正确地宣说了这件事。
带着四支大军的伟大将领,一切装备紧随其后。
Ārocetvā pavattiṃ taṃ, tehi sammā pakāsito; Caturaṅgamahāseno, sabbūpakaraṇānugo.
在岛上到处都安排妥当之后,在城里也同样应当去做。
他出去没多久,就到了魔山。
Dīpe sabbattha yojetvā, kattabbaṃ nagarepi ca; Nikkhanto na cireneva, agamā mārapabbataṃ.
压制平定那片地方后,他迅速爬上了山。
见到那情景后,罗哈纳的人们全都吓坏了,纷纷臣服于他。
Sammadditvāna taṃ desaṃ, khippaṃ pabbatamāruhī; Taṃ disvā rohaṇe sabbe, bhītā taṃ vasamāgamuṃ.
从那以后,傲慢者与达普拉结成了同盟。
夺走了他手中的象、马和珠宝。
Tato sandhiṃ karitvāna, dappuḷena sadappako; Hatthī asse ca maṇayo, gahetvā tassa hatthato.
以坚固的恒河作为罗哈那领地的边界;
他接受了河此岸,把它变成了王室的产业。
Gāḷhagaṅgañca katvāna, sīmaṃ rohaṇabhoginaṃ; Oragaṅgaṃ samādāya, rājabhogamakārayi.
就这样,这位大威德者把岛屿变成了没有荆棘的地方;
他独自撑着一把伞来到城里,随心所欲地住下。
Dīpamevaṃ mahātejo, katvā vigatakaṇṭakaṃ; Ekātapatto āgamma, puraṃ vasi yathāsukhaṃ.
国王让人建造了精舍,还有达摩维哈拉。
同样,那位光辉者在波隆纳鲁沃建造了桑尼拉提塔。
Pariveṇaṃ sakāresi, rājā dāmavihārakaṃ; Tathā sanniratitthañca, pulatthinagare vibhū.
他也让人建了马哈莱卡,以及无畏山的精舍。
就像那座宝石宫殿,也同样令人心生欢喜。
Mahālekhañca kāresi, pariveṇamabhayā cale; Tathā ratanapāsādaṃ, tatheva sumanoharaṃ.
造出许多层高的楼阁,就像另一座毗阇延多殿一样。
同样以十万之巨财,以三,成为大富之人。
Anekabhūmaṃ kāretvā, vejayantamivāparaṃ; Tathā satasahassehi, tīhi ceva mahādhano.
用六万块阎浮檀金色(的黄金)
造了一尊导师之像,无价且镶嵌着顶珠。
Jambonadatuvaṇṇassa, sahassehi ca saṭṭhihi; Bimbaṃ satthussa kāretvā, nagghaṃ cūḷāmaṇiyutaṃ.
用一切供品,做了极为尊贵的供养;
在宫殿的庆典上,他舍弃了自己的一切王权。
Pūjaṃ sabbopahārena, kāretvāna mahārahaṃ; Pāsādamahane sabbaṃ, rajjaṃ ossajji attano.
让人造了菩萨像,还有令人心生欢喜的国王像;
云中平整的石台,优美的比丘住处。
Bodhisattañca kāretvā, rājānaṃ sumanoharaṃ; Saṇṭhapitthasilā meghe, cāruṃ bhikkhūnupassaye.
他在塔园寺为佛塔制作了金衣。
做成一块带有各种花纹的布,中间还夹着银线。
Thūpārāmamhi thupassa, kāsi sovaṇṇakañcukaṃ; Paṭṭaṃ katvā vicitatthaṃ, rajataṃ antarantarā.
他就在那座宫殿原址上,把已经破败的宫殿重新让人修好了;
他让人宣讲阿毗达摩,并举办了一场盛大的庆典。
Tasmiṃyeva ca pāsādaṃ, parijiṇṇaṃ sakārayi; Abhidhammaṃ kathāpesi, kārāpetvā mahāmahaṃ.
具足正念的大长老,住在金顶殿中;
在那里,他也建了一座池塘,供使用。
Mahātherena satimā, hemasālinivāsinā; Tattha pokkharaṇiñcassa, paribhogāya kārayi.
他把许多破旧的天祠,在各处都做了修缮。
他还让人造了许多极其贵重、值得供养的天神像。
Jiṇṇe devakūle katvā, bahuke tattha tattha so; Devānaṃ paṭimāyo ca, kārayittha mahārahā.
给婆罗门供养后,又供养了王家饭食作为回赠,
他用金制的盘子盛着带糖块的牛奶,请他们喝。
Brāhmaṇānañca datvāna, paccagghaṃ rājabhojanaṃ; Pāyesi khīraṃ sovaṇṇa-taṭṭakehi sasakkharaṃ.
他给公牛和跛脚的人提供了长久的生计。
他布施给了泰米尔人,但不接受马和牛。
Usabhe paṅgulānañca, jīvikañca sadāpayī; Damiḷānantu pādāsi, asse goṇe agaṇhataṃ.
那些无依无靠又知惭知愧的人,他私下里把他们收拢起来;
在岛上没有摄受,他就无法得到应得的东西。
Anāthā ye salajjā ca, te ca saṅgaṇhi so raho; Asaṃgahito dīpamhi, natthi tena yathārahaṃ.
他这样想着:“应如何布施?”牛群的食物……
当谷物还带着乳浆的时候,他就把上千块田地布施给了他们。
Dātabboti kathaṃ gunna-mahāro so vicintiya; Sasse khīragate’dāsi, tesaṃ khettasahassake.
他在黑水池那里修了坚固的蓄水设施;
据说,他的这种福德确实多得无法衡量。
Kāḷavāpimhi so vāri-sampātaṃ kārayi thiraṃ; Puññamevaṃ vidhaṃ tassa, appameyyaṃ bahuṃ kira.
那时,他的儿子是副王,已经去世了。
将军出生的那个时刻,还有另一个男孩。
Tassa putto tadā āsi, yuvarājā divaṅgato; Jāto senāpati kāle, aparo atthi dārako.
国王害怕王子们,心想:“这人够格当国王。”
他们杀不了他,他被以各种方式抚养大。
Taṃ rājā rājaputtehi, bhīto rājāraho iti; Māretuṃ taṃ na sakkonti, vaḍḍhapesi yathā tathā.
据说,当敌人们围困都城时,他曾在某个时候对父亲说了。
他走上前去,请求那头惯于上阵的象。
Arīhi nagare ruddhe, pitaraṃ so kirekadā; Upasaṅkamma yācittha, saṅgamāvacaraṃ gajaṃ.
他于是把那头凶猛可怕、形如死神的巨象交了出去。
他训练有素,力量强大,精通一切武器。
So dāpesi mahānāgaṃ, ghoraṃ mārakarūpamaṃ; Katahatthaṃ balañceva, sabbāyudha visāradaṃ.
他心想“时候到了”,于是当时就系上匕首。
他登上那头尊贵的大象,出了城,到外面去。
Kāloyamīti mantvā so, bandhitvā churikaṃ tadā; Kuñjaraṃ varamāruyha, nikkhamma nagarā bahi.
击溃了所有军队之后,他取得了那难以战胜的胜利。
国王见到他后心生净信,就赐给他将军之位。
Viddhaṃsetvā balaṃ sabbaṃ, dujjayaṃ jayamaggahī; Rājā disvā pasanno taṃ, senāpaccañca tassa’dā.
据说,正是他带兵去了北方地区;
他把对方连同其军队一起打退了,也击溃了阿迪帕达(官衔)达普拉。
Esova kira gantvāna, sabalo desamuttaraṃ; Palāpesi sasenaṃ taṃ, ādipādañca dappulaṃ.
从此,达普拉对他怀恨在心,牢牢结下了仇怨。
在大战之中,见到黑暗后怒不可遏。
Baddhavero tato’hosi, dappuḷo tamhi sādhukaṃ; Mahāummārayuddhamhi, disvā tamatīkodhavā.
他迅速派人去杀他,自己则骑上了大象。
他射穿了它,把它赶跑了,用的正是自己那头大象。
Sīghaṃ pesesi taṃ hantuṃ, hatthimāruḷhamattanā; Ovijjhiya palāpesi, tamesa sakadantīnā.
看到他之后,他感到非常满意,因为其他人都不在场。
他把王位继承权给了那人,把自己的副王之位也给了那人。
Disvā tamatisantuṭṭho, aññesañca abhāvato; Rajjayoge adā tassa, uparājattamattano.
他这样享受这座岛二十年,
他享受福业的果报,然后命终往生天界。
Evaṃ vīsati vassāni, dīpametaṃ subhuñjiya; Vipākaṃ puññakammassa, bhuñjituñca divaṅgato.
就这样,以许多理由,他们是顽固的;
通过众生扭曲变形的苦难
财富并非在刹那间全部消失;
哎呀,愚人们偏偏就在那里沉迷享乐。
Evaṃ anekehi nayehi thaddhā; Janassa dukkhehi virūpakehi; Bhogā vinassanti khaṇe na sabbe; Aho tahiṃyeva ramanti bālā.