第三次佛法结集
Tatiyadhammasaṃgīti
凡由大迦叶等大长老从最初
正法结集已作,被称为上座部。
Yā mahākassapādīhi , mahātherehi ādito; Katā saddhamma saṃgīti, theriyā’ti pavuccati.
最初的一百年里,只有上座部这一派存在。
从其他宗教师的学说之后,后来才产生出来。
Eko’va theravādo so, ādivassasate ahu; Aññācariyavādātu, tato oraṃ ajāyisuṃ.
那些参与结集的第二批长老们,
一万名恶比丘全都被摒斥了。
Tehi saṃgītikārehi, therehi dutiyehi te; Niggahitā pāpabhikkhū, sabbe dasasahassakā.
他们提出了师说,名为“大众部”者;
从那里又生出了牛家部和一说部。
Akaṃsā’cariyavādaṃ te, mahāsaṃgītināmakā; Tato gokulikā jātā, ekabbohārikāpi ca.
从牛家部又分出主张施设说的一派和多闻部;
制多山部就从他们当中分出,连同大众部共六部。
Gokulikehi paṇṇatti-vādā bāhulikāpi ca; Cetiyavādā tesveva, samatāsaṅghikā cha te.
另外,又从上座部中分出了化地部比丘;
还有犊子部比丘,这两派确实就是从这里生出来的。
Punāpi theravādehi, mahiṃsāsakabhikkhavo; Vajjīputtakabhikkhū ca, duve jātā ime khalu.
法上部与贤胄部的比丘们出现了,
密林山部和正量部即是犊子部比丘。
Jātā’tha dhammuttariyā, bhadrayānikabhikkhavo; Channāgārā sammitiyā, vajjīputtiyabhikkhūti.
化地部比丘们,以及说一切有部比丘们;
还有法护部的比丘,这两者确实产生了。
Mahiṃsāsakabhikkhūhi, bhikkhū sabbattha vādino; Dhammaguttiyabhikkhū ca, jātā khalu ime duve.
从说一切有部又生出了饮光部。
说转部比丘生出,此后说经部从他们那里而出。
Jātā sabbatthivādīhi, kassapiyā tato pana; Jātā saṅkantikā bhikkhū, suttavādā tato pana.
这些加上上座部,一共就是十二个。
加上前面说过的六派,一共就是无余的十八部。
Theravādena saha te, honti dvādasi’mepi ca; Pubbe vuttachavādā ca, iti aṭṭhārasā khilā.
到了第二个百年,又生出了十七部。
其他导师的学说,则是从那以下产生的。
Sattarasāpi dutiye, jātā vasassate iti; Aññācariyavādā tu, tato oramajāyisuṃ.
赫摩塔派和罗阇山派,悉达多派也同样如此。
东山部的比丘们,以及西山部的比丘们,也是这样。
Hematā rājagiriyā, tathā siddhatthikāpi ca; Pubbaseliyabhikkhū ca, tathā aparaseliyā.
跋耆利部等这六派,在赡部洲分裂了。
法喜部与萨迦利部,在楞伽岛上分裂。
Vājiriyā cha etehi, jambudīpamhi bhinnakā; Dhammaruci ca sāgaliyā, laṃkādīpamhi bhinnakā.
法阿育王灌顶
Dhammāsokābhiseka
黑阿育王有十个儿子,都是兄弟。
他们统治了王国二十二年。
Kāḷāsokassa puttā tu, ahesuṃ dasabhātikā; Bāvīsatiṃ te vassāni, rajjaṃ samanusāsisuṃ.
此后有九位难陀,都是相继成为人主。
他们也都统治了王国二十二年。
Nava nandā tato āsuṃ, kameneva narādhipā; Te’pi bāvīsavassāni, rajjaṃ samanusāsisuṃ.
他出生在孔雀族刹帝利的世系里,是个带着吉祥的人。
旃陀罗笈多这个名字广为人知,此后那位婆罗门阇那迦(了知此事)。
Moriyānaṃ khattiyānaṃ, vaṃse jātaṃ siridharaṃ; Candaguttoti paññātaṃ, cāṇakko brāhmaṇo tato.
他愤怒残暴地杀死了第九位达难那陀。
他就在整个赡部洲,为旃陀罗笈多正式灌顶,使其登上了王位。
Navamaṃ dhananandaṃ taṃ, ghātetvā caṇḍakodhasā; Sakale jambudīpasmiṃ, rajje samabhisiñcī so.
他作为国王统治了二十四年。
他的儿子宾都萨罗,执政二十八年。
So catuvīsavassāniṃ, rājā rajjamakārayi; Tassa putto bindusāro, aṭṭhavīsati kārayi.
宾都萨罗的儿子们有一百零一位,全都广为人知。
在他们当中,阿育王以功德与威势之力最为强大。
Bindusārasutā āsuṃ, sataṃ eko ca vissutā; Asoko āsi tesaṃ tu, puññatejobaliddhiko.
他杀死了九十九个同父异母的兄弟。
他统一了整个赡部洲,掌握了唯一的王权。
Vemātike bhātaro so, hantvā ekūnakaṃ sataṃ; Sakale jambudīpasmiṃ, ekarajjamapāpuṇi.
在胜者涅槃之后,在他灌顶之前;
这样知道了二百一十八年。
Jinanibbānato pacchā, pure tassābhisekato; Sāṭṭhārasaṃ vassasata-dvayamevaṃ vijāniya.
经过四年之后,他获得了无上的名声与独一的王权;
从前,在华氏城中,他为自己举行了灌顶。
Patvā catūhi vassehi, ekarajjaṃ mahāyaso; Pure pāṭaliputtasmiṃ, attānamabhisecayi.
随着他的灌顶,在空中和地上也同样。
每一由旬,命令都恒常地运转着。
Tassā’bhisekena samaṃ, ākāse bhūmiyaṃ tathā; Yojane yojane āṇā, niccaṃ pavattitā ahu.
每天纯净地运来八担水。
诸天啊,国王以那些作共享于众人。
Anotatto dakākāje, aṭṭhanesuṃ dine dine; Devā devo akā tehi, saṃvibhāgaṃ janassaca.
他们把龙蔓和齿木从雪山带了来。
对许多千人而言,甚至天人也足够。
Nāgalatādantakaṭṭhaṃ, ānesuṃ himavantato; Anekesaṃ sahassānaṃ, devā eva pahonakaṃ.
阿伽陀药与余甘子,以及同样地阿伽陀药与诃梨勒果;
从那里也得到未成熟的果实,色、香、味都最为上等。
Agadā’malakañceva, tathāgada haritakaṃ; Tato’va amapakkañca, vaṇṇagandharasuttamaṃ.
五种颜色的布料,还有那里堆积的布片;
天神们也喝了黄色的天界饮品,那是从六牙池来的。
Pañcavaṇṇāni vatthāni, tatthapuñjanapaṭṭakaṃ; Pītañca dibbapānañca, chaddantadahato maru.
在这座城里,鹿、猪和鸟死去时;
来到大厨房后,它们自己就死了。
Marantā nagare tasmiṃ, migasūkarapakkhino; Āgantvāna mahānasaṃ, sayameva maranti ca.
豹子们在那里让牛群吃草后,再把它们带回牛栏。
鹿和野猪守护着田地、宅地和池塘等地方。
Gāvo tattha carāpetvā, vajamānenti dīpino; Khetta vatthutaḷākādiṃ, pālenti migasūkarā.
善心的花布,以及未曾受用过的天界青莲花;
从龙宫和非龙的天宫带来涂香和眼药。
Sumanaṃ pupphapaṭakaṃ, abhuttaṃ dibbamuppalaṃ; Vilepanaṃ añjanañca, nāgānāgāvimānato.
鹦鹉则带来了九万车稻谷,
每天都从六牙湖里取来水。
Sālivāhasahassāni, navutiṃ tu suvā pana; Chaddantadahatoyeva, āhariṃsu dine dine.
他们把稻谷去壳,也不把米粒弄碎;
老鼠们用那些米,做成了王宫里的饭食。
Te sālinitthusakaṇe, akhaṇḍetvāna taṇḍule; Akaṃsu mūsikā tehi, bhattaṃ rājakule ahu.
蜜蜂们为他永恒地酿造了蜜。
同样地,在诸铁匠铺里,他们把熊锤投了下去。
Akaṃsu sassataṃ tassa, madhūni madhumakkhikā; Tathā kammārasālāsu, acchākūṭāni pātayuṃ.
迦罗毗迦雌鸟,叫声悦耳又甜美;
她们去到那里,为国王发出甜美的啼鸣。
Karavikā sakuṇikā, manuññamadhurassarā; Akaṃsu tassā’gantvāna, rañño madhuravassitaṃ.
这位国王已经灌顶登基,他便是那位阿育王。
有个王子名叫提萨。
他给最小的同母弟弟灌顶,立他为副王。
Rājā’bhisitto so’soko, Kumāraṃ tissasavhayaṃ; Kaṇiṭṭhaṃ saṃsodariyaṃ, uparajje’bhisecayi.
看见尼拘律沙弥
Nigrodhasāmaṇera dassana
父亲供养了六万名婆罗门,都是修梵行的。
他也同样供养他们,整整供养了三年。
Pitā saṭṭhisahassāni, brāhmaṇe brahmapakkhike; Bhojesi sopi teyeva, tīṇi vassāni bhojayi.
无忧在施食处见到他们不安宁,
委任大臣后,他们将仔细挑选而行布施。
Disvā’nupasamaṃ tesaṃ, asoko parivesane; Viceyya dānaṃ dassanti, amacce sanniyojiya.
那位智者下令之后,把各种外道分别隔开,
他先观察了一下,然后请他们坐下;供养饭食之后,就把他们送走了。
Āṇāpayitvā matimā, nānāpāsaṇḍike visuṃ; Vīmaṃsitvā nisajjāya, bhojāpetvā visajjayi.
到了合适的时候,他走到窗边,看见一位寂静的沙门正沿街走来。
他看见尼拘律沙弥后,内心生起了净信。
Kāle vātāyanagato, santaṃ racchāgataṃ yatiṃ; Nigrodhasāmaṇeraṃ so, disvā cittaṃ pasādayi.
频头娑罗所有儿子中,最年长的兄长;
苏摩那王子的儿子,确实就是这个少年。
Bindusārassa puttānaṃ, sabbesaṃ jeṭṭhabhātuno; Sumanassa kumārassa, putto so hi kumārako.
无忧确实被父亲赐予了优禅尼的王国。
他离开后到了华氏城,频头娑罗那时正病着。
Asoko pitarā dinnaṃ, rajjamujjeniyañhi so; Hitvā’gato pupphapuraṃ, bindusāre gilānake.
把都城收归自己掌控后,父亲一死,他就对哥哥——
杀了长兄之后,他夺取了王位,就在那座殊胜的城里。
Katvā puraṃ sakāyattaṃ, mate pitari bhātaraṃ; Ghātetvā jeṭṭhakaṃ rajjaṃ, aggahesi pure vare.
苏摩那王子有位同名的王后,从那时起——
怀孕的她从东门出去,到了外面。
Sumanassa kumārassa, devī tannāmikā tato; Gabbhinī nikkhamitvāna, pācinadvārato bahi.
我去了旃陀罗村,那里有尼拘律树的神灵。
他以名字呼唤她,不要到达后给予小屋。
Caṇḍālagāma magamā, tattha nigrodhadevatā; Tamālapiyanāmena, mā patvā gharakaṃ adā.
就在当天,她生下了一个殊胜的儿子;为儿子——
他取名为尼拘陀,天神们拥护随从。
Tadahe’va varaṃ puttaṃ, vijāyitvā sutassa sā; Nigrodhoti akā nāmaṃ, devatā nuggahānugā.
看见那个旃陀罗首领,就像看见自己的女主人一样;
心里想着他,就这样悉心侍奉了七年。
Disvā taṃ jeṭṭhacaṇḍālo, attano sāminiṃ viya; Maññanto taṃ upaṭṭhāsi, sattavassāni sādhukaṃ.
大婆楼那长老那时看见了这个孩子,
阿罗汉问具足亲依止缘的母亲。
Taṃ mahāvaruṇo thero, tadā disvā kumārakaṃ; Upanissaya sampannaṃ, arahā pucchi mātaraṃ.
他在刀锋下出家,就在那时证得了阿罗汉果。
他为了瞻礼而走近,然后从那里去探望母后。
Pabbājesi khuragge so, arahattamapāpuṇi; Dassanāyo’pa gacchanto, so tato mātudeviyā.
从南门进去,就到了那座最殊胜的城。
他沿着村与村之间的路走去,那时来到了王宫的广场。
Dakkhiṇena ca dvārena, pavisitvā puruttamaṃ; Taṃ gāmagāmimaggena, yāti rājaṅgaṇe tadā.
他的威仪寂静安详,令大地之主一见便生起净信。
因为过去世曾经一起生活,对他的爱恋就在心里生了起来。
Santāya iriyā yasmiṃ, pasīdi samahīpati; Pubbe’va sannivāsena, pemaṃ tasmiṃ ajāyatha.
听说从前有兄弟三人,都是卖蜜的商人。
一个人卖蜂蜜,两个人把蜂蜜运来。
Pubbe kira tayo āsuṃ, bhātaro madhu vāṇijā; Eko madhuṃ vikkiṇāti, āharanti madhuṃ duve.
有一位独觉佛,曾经被皮肤病折磨。
另一位辟支佛,为了那个目的,像蜜一样的。
Eko paccekasambuddho, vaṇarogāturo ahu; Añño paccekasambuddho, tadatthaṃ madhuvatthiko.
那时,他按照乞食的规矩走进城里。
人们前往渡口取水,一个婢女看见了他。
Piṇḍacārikavattena, nagaraṃ pāvisī tadā; Titthaṃ jalatthaṃ gacchanti, ekā ceṭī tamaddasa.
问清楚需要多少蜂蜜后,弄明白了,就用手示意。
尊者,这是卖蜜的店铺,请到那里去吧。他这样说道。
Pucchitvā madhukāmattaṃ, ñatvā hatthena ādisi; Eso madhvāpaṇo bhante, tattha gacchā’ti abravi.
在那里,那位商人已抵达佛陀处,充满净信;
他使蜂蜜从容器口溢出,把满满一钵蜂蜜施与了对方。
Tattha pattassa buddhassa, vāṇijo so pasādavā; Vissandayanto mukhato, pattapuraṃ madhuṃ adā.
充满的,以及正在上升的、落在大地上的。
他看见蜂蜜后生起净信,当时就这样发愿。
Puṇṇañca uppatantañca, patitañca mahītale; Disvā madhuṃ pasanno so, evaṃ paṇidahī tadā.
愿我凭这份布施,在阎浮提洲拥有独一无二的王权。
命令在虚空中为一由旬,在大地上也为一由旬。
Jambudīpe ekarajjaṃ, dānenā’nena hotu me; Ākāse yojane āṇā, bhūmiyaṃ yojaneti ca.
哥哥回来时,他说道:我把蜂蜜给了这样的人。
你们要随喜这件事,因为那蜜也有你们的一份。
Bhātare āgate āha, edisassa madhuṃ adaṃ; Anumodatha tumhe taṃ, tumhākañca yato madhu.
那位长兄不高兴地说。
他肯定是个旃陀罗吧。
那些旃陀罗穿着它。
他们总是穿着袈裟。
Jeṭṭho āha atuṭṭho so, Caṇḍālo nūna sosiyaṃ; Nivāsentīti caṇḍālā, Kāsāyāni sadā iti.
二哥对那位辟支佛说:把他扔到大洋彼岸去。
他说了他的回向词,他们听后都随喜了。
Majjho paccekabuddhaṃ taṃ, khipapāraṇṇave iti; Pattidānavaco tassa, sutvā te cānumodisuṃ.
愿他去到店铺的女子那里,祈愿成为他的王后;
关节不显露的联结,以及极其悦意的色。
Āpaṇā desikaṃ yātu, devittaṃ tassa patthayi; Ādissamānasandhi ca, rūpaṃ atimanoramaṃ.
无忧是蜜施,而阿桑提蜜多王后则是侍女。
尼拘陀是贱民论者,提舍是彼岸论者。
Asoko madhudo’sandhi-mittādevī tu ceṭikā; Caṇḍālavādī nigrodho, tisso so pāravādiko.
他之所以在旃陀罗村出生为旃陀罗,是因为……
他渴望解脱,年仅七岁就证得了解脱。
Caṇḍālavādī caṇḍāla-gāme āsi yato tu so; Patthesi mokkhaṃ mokkhañca, satta vassova pāpuṇi.
他的爱慕已安住于彼,国王于是匆忙地从那里赶去。
他于是召请了那位尊者,尊者以寂静的举止走上前来。
Niviṭṭhapemo tasmiṃ so, rājā’ti turito tato; Pakkosāpesi taṃ so tu, santavuttī upāgami.
亲爱的孩子,请坐在合适的座位上。国王这样说道。
他没看见别的比丘,就走向了狮子座。
Nisida tātā’nurūpe, āsane tā’ha bhūpati; Adisvā bhikkhumaññaṃ so, sīhāsanamupāgami.
当他盘腿坐好时,国王心里想:
今天这个沙弥,就要成为我家的主人了。
Tasmiṃ pallaṅkamāyāte, rājāiti vicintayi; Ajjā’yaṃ sāmaṇero me, ghare hessati sāmiko.
他扶住国王的手,坐上了座榻;
他坐在国王的御座上,在白色华盖下面。
Ālambitvā karaṃ rañño, so pallaṅke samāruhi; Nisīdi rājapallaṅke, setacchattassa heṭṭhato.
无忧王,那位大地之主,看见他这样坐着;
他按照功德来衡量之后,当时就生起了极大的欢喜。
Disvā tathā nisinnaṃ taṃ, asoko so mahīpati; Sambhāvetvāna guṇato, tuṭṭho’tīva tadā ahu.
用自己的、准备好的嚼食和啖食,让他满足;
向沙弥请教了正觉者所宣说的法。
Attano paṭiyattena, khajjabhojjena tappiya; Sambuddhadesitaṃ dhammaṃ, sāmaṇeramapucchitaṃ.
那位沙弥为他说了《不放逸品》。
那位国土的守护者听了之后,对胜者的教法生起了净信。
Tassa’ppamādavaggaṃ so, sāmaṇero abhāsatha; Taṃ sutvā bhūmipālo so, pasanno jinasāsane.
我给你八份常施食,亲爱的孩子,他这样对那人说。
大王,我把它们施给我的戒师。他这样说。
Aṭṭha te niccabhattāni, dammi tātā’ti āha taṃ; Upajjhāyassa me rāja, tāni dammīti āha so.
再次在八份布施时,他那时便布施给了那位阿阇梨。
再次,当八份布施完成时,他把它们布施给了比丘僧团。
Puna aṭṭhasu dinnesu, tāna’dā cariyassa so; Puna aṭṭhasu dinnesu, bhikkhusaṅghassa tāna’dā.
于是,当八份布施之物再次献上时,那位智者接受了。
带着三十二位比丘,第二天离开了。
Puna aṭṭhasu dinnesu, adhivāsesi buddhimā; Dvattiṃsabhikkhū ādāya, dutiyadivase gato.
您被国王亲手供养满足后,又为那位护地者宣说法。
他还让大众安立在皈依和戒律之中。
Sahatthā tappito raññā, dhammaṃ desiya bhūpatiṃ; Saraṇesu ca sīlesu, ṭhapesi samahājanaṃ.
从那以后,那位国王生起了净信,一天比一天加倍供养。
六万位比丘,他依次供养。
Tato rājā pasanno so, diguṇena dine dine; Bhikkhū saṭṭhisahassāni, anupubbenu’paṭhahi.
把六万名外道徒众拉出去之后;
他每天都请六万个比丘到家里来吃饭。
Tatthiyānaṃ sahassāni, nikaḍḍhitvāna saṭṭhiso; Saṭṭhibhikkhusahassāni, ghare niccamabhojayi.
他确实急着要供养六万名比丘。
让人准备好各种好吃又值钱的软食和硬食。
Saṭṭhibhikkhusahassāni , bhojetuṃ turito hi so; Paṭiyādāpayitvāna, khajjabhojjaṃ mahārahaṃ.
把城市装饰好之后,就去到僧团那里,邀请他们。
带回家中,供养饮食后,又布施了许多沙门资具。
Bhūsāpetvāna nagaraṃ, gantvā saṅghaṃ nimantiya; Gharaṃ netvāna bhojetvā, datvā sāmaṇakaṃ bahuṃ.
他问“导师所宣说的法有多少”,
目犍连子帝须长老对此作了阐明。
Satthārā desito dhammo, kittakoti apucchatha; Byākāsi moggaliputto, tissatthero tadassataṃ.
他听完之后说:“这是八万四千法蕴。”
国王说:我以精舍一一供养他们。
Sutvāna caturāsīti, dhammakkhandhā’ti so’bravi; Pūjemi te’haṃ paccekaṃ, vihārenā’ti bhūpati.
那时,这位国王布施了九十六俱胝的财富;
在大地上的八万四千座城镇中。
Datvā tadā channavuti-dhanakoṭiṃ mahīpati; Puresu caturāsīti-sahassesu mahītale.
他就在那些地方,让国王们开始建造精舍。
而他自己则动手兴建阿育园。
Tattha tatthe’va rājūhi, vihāre ārabhāpayi; Sayaṃ asokārāmaṃ tu, kārāpetuṃ samārabhi.
在教法中,对于三宝、尼拘律陀和病人;
他让人每天每天,一个一个地布施十万次。
Ratanattayanigrodha-gilānānanti sāsane; Paccekaṃ satasahassaṃ, so dāpesi dine dine.
用佛陀赐予的财物,以种种方式供养佛塔;
他们在许多住处,始终做了许多事。
Dhanena buddhadinnena, thūpapūjā anekadhā; Anekesu vihāresu, aneke akaruṃ sadā.
用如法得来的财物,供养四种殊胜资具;
人们总是供奉持法比丘们。
Dhanena dhammadinnena, paccaye caturo vare; Dhammadharānaṃ bhikkhūnaṃ, upanetuṃ sadā narā.
他从阿耨达池取水,向僧团布施了四担水。
他每天给六十位三藏长老各一份。
Anotattodakājesu, saṅghassa caturo adā; Te piṭakānaṃ therānaṃ, saṭṭhiye’kaṃ dine dine.
他把一份给了阿桑提密多王后,而……
我自己则只享用了两个,大王。
Ekaṃ asandhimittāya, deviyā tu adāpayi; Sayaṃ pana duveyeva, paribhuñji mahīpati.
每天给六万名比丘供应齿木。
他给一万六千名女子布施了名叫龙蔓的齿木。
Saṭṭhibhikkhusahassānaṃ, dantakaṭṭhaṃ dine dine; Soḷasitthisahassānaṃ, adā nāgalatāvhayaṃ.
有一天,国王(见到了)曾亲见过四位正觉者的。
寿命长达一劫、具大神通的大黑龙王。
Athekadivasaṃ rājā, catusambuddhadassinaṃ; Kappāyukaṃ mahākāḷaṃ, nāgarājaṃ mahiddhikaṃ.
听了之后,为了驯服他,那象鼻锁链的系缚。
派人把他带来后,安置在白伞下面。
Suṇitvā tamānetuṃ, soṇḍasaṅkhalibandhanaṃ; Pesayitvā tamānetvā, setacchattassa heṭṭhato.
盘腿坐下之后,用各种鲜花来供养;
被一万六千名女子簇拥着,他说道。
Pallaṅkamhi nisīdetvā, nānāpupphehi pūjiya; Soḷasitthisahassehi, parivāriya abravi.
正法转轮王、正等觉者、大圣者的;
贤者,请为我展示那无量智者的色吧。
Saddhammacakkavattissa , sambuddhassa mahesino; Rūpaṃ anantañāṇassa, dassehi mama bho iti.
具备三十二种殊胜相貌,闪耀着八十种随形好。
一寻光环绕周身,光鬘点缀其间。
Dvattiṃsalakkhaṇūpetaṃ, asītibyañjanujjalaṃ; Byāmappabhāparikkhittaṃ, ketumālāhi sobhitaṃ.
那位龙王化现出了这尊令人心生欢喜的佛像。
看到它之后,他满心都是净信与惊叹。
Nimmāsi nāgarājā so, buddharūpaṃ manoharaṃ; Taṃ disvā’ti pasādassa, vimhayassa ca pūrito.
由这所化现的身相是这样的,究竟是怎样的呢?
如来的色身,是使父亲喜悦的。
Etena nimmitaṃ rūpaṃ, īdisaṃ kīdisaṃ nukho; Tathāgatassa rūpanti, āsi pitunnatunnato.
被称为“眼供养”,整整七天不间断。
大王,那位有大神通者让人举办了盛大的庆典。
Akkhipūjanti saññātaṃ, taṃ sattāhaṃ nirantaraṃ; Mahāmahaṃ mahārāja, kārāpesi mahiddhiko.
这位大地之主既有如此大的威神力,又有信仰;
长老目犍连子,过去曾被那些具足神通者亲眼见过。
Evaṃ mahānubhāvo ca, saddho cāpi mahīpati; Thero ca moggaliputto, diṭṭhā pubbe vasīhi te.
目犍连子帝须长老等人
Moggaliputtatissatherādayo
在第二次结集时,长老们预见到未来会发生的事,
国王在位时,他们看到了教法的灾祸。
Dutiye saṅgahe therā, pekkhantā’nāgatehi te; Sāsanopaddavaṃ tassa, rañño kālamhi addasuṃ.
观察整个世间的观察者们,那些灾祸的摧毁者;
我看见帝沙梵天,他的寿命已经所剩不多了。
Pekkhāntā sakale loke, tadupaddavaghātakaṃ; Tissabrahmānamaddakkhuṃ, aciraṭṭhāyi jīvitaṃ.
他们走上前去,向那位大尊主恳求;
投生到人间后,要消除那些灾祸。
Tesaṃ samupasaṅkamma, āyāciṃsu mahāpatiṃ; Manussesu’papajjitvā, tadupaddavaghātanaṃ.
他答应了他们的请求,一心为了让教法发扬光大。
他们对西格瓦和旃达瓦吉两位年少出家者这样说道。
Adā paṭiññaṃ tesaṃ so, sāsanujjotanatthiko; Siggavaṃ caṇḍavajjiñca avocuṃ dahare yati.
一百一十八年以上将会过去;
这是教法的灾难,我们将活不到那时候。
Aṭṭhārasādikā vassa-satā upari hessati; Upaddavo sāsanassa, na sambhossāma taṃ mayaṃ.
比库们,你们没有参与这场争执。
因此,你们应受惩罚,这就是给你们的惩罚条款。
Imaṃ tumhā’dhikaraṇaṃ, nopagañchittha bhikkhavo; Daṇḍakammārahā tasmā, daṇḍakammapadañhi vo.
为了阐明教法,大梵天提萨大主人;
他将在目犍连婆罗门的家中结生。
Sāsanujjotanatthāya, tissabrahmā mahāpati; Moggalibrāhmaṇaghare, paṭisandhiṃ gahessati.
到了合适的时候,你们当中要有一个人让这孩子出家。
应该由一个人好好地使他学习佛陀的教法。
Kāle tumhesu eko taṃ, pabbājetu kumārakaṃ; Eko taṃ buddhavacanaṃ, uggaṇhāpetu sādhukaṃ.
有位叫优波离的长老,
长老共住弟子。
他的弟子是达萨卡和索那卡。
有两位长老:索那卡的这两位。
Ahu upālitherassa, Thero saddhivihāriko; Dāsako soṇako tassa, Dve therā soṇakassime.
从前在毗舍离,有一个名叫陀萨迦的博学婆罗门。
他是三百名弟子中最年长的一位,安住在老师身边。
Ahu vesāliyaṃ pubbe-dāsako nāma sotthiyo; Tisissasatajeṭṭho so, vasaṃ ācariyantike.
他十二岁时就已经精通吠陀,四处游方修行。
亲近与弟子们一起住在瓦利卡拉玛园、已完成结集的安住者。
Dvādasavassikoyeva, vedapāragato caraṃ; Sasisso vālikārāme, vasantaṃ katasaṅgahaṃ.
看到优波离长老后,就在他身边坐下;
他向吠陀中的疑难之处提问,那人一一作了解答。
Upālitheraṃ passitvā, nisīditvā tadantike; Vedesu gaṇṭhiṭhānāni, pucchi so tāni byākari.
一切法都跟随某一法,青年,确实有那样一法;
一切法都归入某一法,那一法到底是什么呢?
Sabbadhammānupatito, ekadhammo hi māṇava; Sabbe dhammā osaranti, ekadhammo hi ko nu so.
长老这样说是为了指那个名字,而那位年轻人则是——
被问到咒语时,他并不知道,却说成了“佛陀的咒语”。
Iccāha nāmaṃ sandhāya, thero māṇavako tu so; Nā’ññāsi pucchito manto, buddhamantoti bhāsito.
他说“传授吧!”那个人就说:“我们只传授给穿着我们装束的人。”
他向导师请示了,为了咒语之故,也同样向母亲和父亲请示了。
Dehīti āha so āha, dema no vesadhārino; Guruṃ āpucchi mantatthaṃ, mātaraṃ pitaraṃ tathā.
他和三百名婆罗门青年一起,在长老面前;
他出家后,在适当的时候受了具足戒。
Māṇavānaṃ satehe’sa, tīhi therassa santike; Pabbajitvāna kālena, upasampajji māṇavo.
他带领着一千位漏尽者,以达萨卡长老为上首。
优波离长老教授了全部三藏。
Khīṇāsavasahassaṃ so, dāsakattherajeṭṭhakaṃ; Upālithero vācesi, sakalaṃ piṭakattayaṃ.
他们已超越计数,剩下的是圣者和凡夫。
由在长老跟前的人所受持的三藏。
Gaṇanā vītivattā te, sesā’riya puthujjanā; Piṭakānuggahitāni, yehi therassa santike.
在迦尸国,有个憍萨罗人,是商队首领的儿子。
他为了做生意,和父母一起去了王舍城。
Kāsīsu kosalo nāma, satthavāhasuto ahu; Giribbajaṃ vaṇijjāya, gato mātāpitūhi so.
他来到竹林时,还是个十五岁的少年。
五十五个年轻人围绕着他,一起前去。
Agā veḷuvanaṃ pañca-dasavaso kumārako; Māṇavaṃ pañcapaññāsa, parivāriya taṃ gatā.
在那里看见达沙迦长老和他的随从,生起了净信。
他请求出家,那人就说:你先去问问你的老师。
Sagaṇaṃ dāsakaṃ theraṃ, tattha disvā pasīdiya; Pabbajjaṃ yāci so āha, tavā’puccha guruṃ iti.
那位索那童子没有吃三顿饭,
他安排父母同意后,获得出家许可而来。
Bhattattayamabhuñjitvā , soṇako so kumārako; Mātāpitūhi kāretvā, pabbajjānuññamāgato.
他和那些少年一起,在达萨卡长老身边;
出家并受具足戒后,又学习了三藏。
Saddhiṃ tehi kumārehi, dāsakattherasantike; Pabbajjaṃ upasampajja, uggaṇhi piṭakattayaṃ.
他属于那位拥有上千位漏尽者的长老弟子之僧团。
索纳是一位沙门,是精通三藏者中的上首。
Khīṇāsavasahassassa, therasissa gaṇassa so; Ahosi piṭakaññussa, jeṭṭhako soṇako yati.
从前有个叫悉伽婆的人,以前名叫波咤离。
有慧的大臣之子,他则是第十八位。
Ahosi siggavo nāma, pure pāṭalināmako; Paññavā’maccatanayo, aṭṭhārasasamo tu so.
他住在三座宫殿里,那里有六个半季节都舒适宜人。
带着大臣的儿子,和旃陀跋耆做同伴。
Pāsādesu vasaṃ tīsu, chaḷaḍḍhautusādhusu; Amaccaputtaṃ ādāya, caṇḍavajjiṃ sahāyakaṃ.
被五百个男人簇拥着
到了鸡园,他见到了索那长老。
Purisānaṃ dasaddhehi, satehi parivārito; Gantvāna kukkuṭārāmaṃ, soṇakattheramaddasa.
已经进入定境,安坐下来,收摄诸根。
他向那位不答话者顶礼,了解情况后便询问了僧团的事。
Samāpattisamāpannaṃ, nisinnaṃ saṃvutindriyaṃ; Vandi tenālapantaṃ taṃ, ñatvā saṅghamapucchitaṃ.
他们已进入等至,人们说他们并不交谈。
诸比库被问到“他们怎样出定?”之后,这样回答。
Samāpattisamāpannā, nālapantī’ti āhu te; Kathannu vuṭṭhahantīti, vuttā āhaṃsu bhikkhavo.
因导师的召唤、僧团的召唤;
如同依时间之分限,以及由寿命耗尽之故。
Pakkosanāya satthussa, saṅghapakkosanāya ca; Yathā kālaparicchedā, āyukkhayavasena ca.
说完“他们起来了”之后,又看到他们的依靠。
他们派人把僧团的话传了过去,他出定后便起身赶到了那里。
Vuṭṭhahantīti vatvāna, tesaṃ disvo’panissayaṃ; Pāhesuṃ saṅghavacanaṃ, vuṭṭhāya sa tahiṃ agā.
少年问:“尊者,你们为什么不说话?”他这样说。
我们吃了该吃的东西,他说,也请让我们吃吧。
Kumāro pucchi kiṃ bhante, nālapitthāti āha so; Bhuñjimha bhuñjitabbanti, āha bhojetha no api.
他说:像我们这样的人,是可以供养的。
那位少年得到父母同意后,尸迦婆……
Āha amhādise jāhe, sakkā bhojayituṃ iti; Mātāpitu anuññāya, so kumārotha siggavo.
还有旃陀跋阇,以及一千五百名男子;
他们出家后,在索那长老面前受了具足戒。
Caṇḍavajjī ca tepañca-satāni purisāpi ca; Pabbajjitvo’pasampajjuṃ, soṇattherassa santike.
他们两人就在戒师跟前,学通了全部三藏。
他们在适当的时候习得,并证得了六种神通。
Upajjhāyantikeyeva, te duve piṭakattayaṃ; Uggahesuñca kālena, chaḷabhiññaṃ labhiṃsu ca.
明白了提舍的结生之后,尸迦婆从那时起;
那位长老在七年里,一直去那户人家。
Ñatvā tissa paṭisandhiṃ, tato pabhuti siggavo; Thero so sattavassāni, taṃ gharaṃ upasaṅkami.
连一句“去吧”都没能得到,整整七年。
到了第八年,他才终于在那里得到了“去”这句话。
Gacchāti vācāmattampi, sattavassāni nālabhi; Alattha aṭṭhame vasse, gacchāti vacanaṃ tahiṃ.
他出去时,目伽利婆罗门正进门,看见了他,
家里什么都没得到吗?他问。那人回答说:是的,没有。
Taṃ nikkhamantaṃ pavisanto, disvā moggalibrāhmaṇo; Kiñci laddhaṃ ghare noti, pucchi āmāti so’bravi.
回到家后问过,第二天,从那以后;
他用妄语压住了来到家里的长老。
Gharaṃ gantvāna pucchitvā, dutiye divase tato; Musāvādena niggaṇhi, theraṃ gharamupāgataṃ.
那位婆罗门听了长老的话,心里生起清净的信心;
他按照自己的习惯,始终施行乞食。
Therassa vacanaṃ sutvā, so pasannamano dvijo; Attano pakatena’ssa, niccaṃ bhikkhaṃ pavattayi.
渐渐地,家里所有人也都对他生起了净信。
这位婆罗门总是请他吃饭,也请他坐在家里。
Kamena’ssa pasīdiṃsu, sabbe’pi gharamānusā; Bhojāpesi dijo niccaṃ, nisīdāpiya taṃ ghare.
就这样一步步走来,他到了十六岁那年。
他那时是提萨童子,已渡尽三吠陀之海到达彼岸。
Evaṃ kamena gacchanto, kāle soḷasavassiko; Ahu tissakumāro so, tivedodadhipārago.
长老心想:“这件事的起因,一定会发生在家里。”
他没有摆出其他座位,只留下了那个学生的座位。
Thero kathāsamuṭṭhānaṃ, hessate’va ghare iti; Āsanāni na dassesi, ṭhapetvā māṇavāsanaṃ.
他因为是从梵天界转生而来,所以成了追求清净的人。
因此,他坐的那张坐具被熏过之后,就悬挂在那里。
Brahmalokagatattāva, sucikāmo ahosi so; Tasmā so tassa pallaṅko, vāsayitvā lagīyati.
他看不到别的座位,当长老还站在那里时,他就慌了起来。
家里的众人就为他铺好了那个座位。
Aññāsanaṃ apassanto, ṭhite there sasambhamo; Tassa taṃ āsanaṃ tassa, paññapesi ghare jano.
从老师身边回来后,看见他坐在那里;
那个年轻人发怒之后,说出了不中听的话。
Disvā tattha nisinnaṃ taṃ, āgammā’cariyantikā; Kujjhitvā māṇavo vācaṃ, amanāpaṃ udīrayi.
长老对青年说:“你知道什么咒语?”
那位年轻人后来才认可了长老问他的那个问题。
Thero māṇava kiṃ mantaṃ, jānāsīti tamabravi; Tameva pucchaṃ therassa, pacchā rocesi māṇavo.
他承认说“我知道”,然后向那位长老询问了长老。
那位长老于是为他解说了吠陀中的疑难之处。
Jānāmīti paṭiññāya, there theraṃ apucchiso; Gaṇṭhiṭhānāni vedesu, tassa thero’tha byākari.
那位长老就是在家人,
他已经到达吠陀的彼岸。
他不会为他解答什么。
他已经通达无碍解智。
对于他,心生起后并不灭去,
他的心将会灭去,不会再重新生起。
或者,又有些人的心将会灭去,不再生起;
他的心会生起,但不会灭去。
Gahaṭṭhoyeva thero so, Vedapāragato ahu; Na byākareyya kiṃ tassa, Pabhinnapaṭisambhido. Yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhati, Tassa cittaṃ nirujjhissati; Na uppajjissati, Yassa vā pana cittaṃ nirujjhisati na uppajjissati; Tassa cittaṃ uppajjati, na nirujjhatīti.
那位无畏的长老询问了那个心双论的问题。
就像黑暗降临了一样,他对他说了那句话。
Taṃ cittayamake pañhaṃ, pucchi thero visārado; Andhakāro viya ahu, tassa so tamavoca so.
比丘,什么叫作咒?他回答说:佛咒。
当有人对没有“我所有”这种执著的人说“请布施”时,那布施者就说“我布施给你”。
Bhikkhuko nāma mantoti, buddha mantoti so bravi; Dehīti vutte novesa-dhārino dammi taṃ iti.
他得到父母同意后,为了学习咒术而出家。
长老先让他出家,然后根据情况授予他禅修业处。
Mātāpitūhi’nuññāto, mantatthāya sa pabbajji; Kammaṭṭhānamadā thero, pabbājetvā yathārahaṃ.
他持续投入修行,没过多久,这位大智者
长老证得入流果后,就这样了知了。
Bhāvanaṃ anuyuñjanto, acirena mahāmatī; Sotāphattiphalaṃ patto, thero ñatvāna taṃ tathā.
他把棍子送到旃陀跋耆长老身边。
为了闻法之故,能无误受持经与阿毗达摩。
Pesesi caṇḍavajjissa, therassantikamuggahaṃ; Kātuṃ suttābhidhammānaṃ, sotatthā’kātaduggahaṃ.
从那以后,那位帝沙小长老就开始修观。
他在那个时节获得了六神通,也达到了长老的身份。
Tato so tissadaharo, ārabhitvā vipassanaṃ; Chaḷabhiñño ahu kāle, therabhāvañca pāpuṇi.
他极其有名,就像太阳和月亮一样。
世间人都把他的话语当成正觉者的话语一样敬重。
Atīva pākaṭo āsi, cando’va sūriyo’vaso; Loko tassa vaco’maññī, sambuddhassa vacopiya.
有一天,那位副王外出猎鹿,看见了。
看见鹿在林间嬉戏,他这样想。
Ekāhaṃ uparājā so, adakkhi migavaṃ gato; Kīḷamāne mige’raññe, disvā etaṃ vicintayi.
鹿群在森林里也是这样嬉戏,以草为食。
比丘们以安乐为食而安住,怎么会不嬉戏呢?
Migāpi evaṃ kiḷanti, araññe tiṇagocarā; Na kiḷissanti kiṃ bhikkhū, sukhāhāravihārino.
他把自己的想法禀告了国王,然后回到家中。
为了说服他,那人给了他王位,为期整整七天。
Attano cintitaṃ rañño, ārocesi gharaṃ gato; Saññāpetuṃ tu sattāhaṃ, rajjaṃ tassa adāsi so.
王子,你享受这王位七天吧。
国王说道:“那我就把你杀掉。”
Anubhohi ime rajjaṃ, sattāhaṃ tvaṃ kumāraka; Tato taṃ ghātayissāmi, icca’voca mahīpati.
“他说。”在那七天里,
你为什么这么瘦?
因为害怕死亡,
说完这话,国王又对他说:
Āhā’ti tamhi sattāhe, Tvaṃ kenā’si kiso iti; Maraṇassa bhayenāti, Vutte rājā’ha taṃ puna.
想着“我七天后就会死”,你尚且没有嬉戏,这些人又怎会嬉戏呢?
亲爱的孩子,若时刻忆念死亡,他们岂会嬉戏?
Sattāhā’haṃ marissaṃti, tvaṃ na kīḷi ime kathaṃ; Kīḷissanti yati tāta, sadā maraṇasaññino.
听了他这番话,他便对教法生起了净信。
到了合适的时候,他去了村里,见到了那位克制自律的长老。
Iccevaṃ bhākarā vutto, sāsanasmiṃ pasīdi so; Kālena migavaṃ gantvā, theramadakkhi saññataṃ.
他坐在树根下,看见大法护。
那头象用沙罗树的树枝,为这位无漏者扇风。
Nisinnaṃ rukkhamūlasmiṃ, so mahādhammarakkhitaṃ; Sālasākhāya nāgena, bījayanta manāsavaṃ.
我也要像这位长老一样,在胜者的教法中出家;
有慧者这样想:我什么时候才能住在树林里呢?
Ayaṃ thero viyā’hampi, pabbajja jina sāsane; Viharissaṃ kadā raññe, iti cintayi paññavā.
长老为了让他生起净信,
他腾空而起,
到了无忧林之后,
站在莲花池的水里。
Thero tassa pasādatthaṃ, Upatitvā vihāyasā; Gantvā asokārāmassa, Pokkharañño jale ṭhito.
他把上等的袈裟放置在空中,
在莲池中沐浴后,冲洗身体。
Ākāse ṭhapayitvāna, cīvarāni varāni so; Ogāhitvā pokkharaṇī, gattāni parisiñcatha.
那位副王看到这个神通后,生起了极大的净信。
智者们今日就将出家,并且以智慧为目标。
Taṃ iddhiṃ uparājā so, disvā’tīva pasīdiya; Ajjeva pabbajissaṃti, buddhiṃcā’kāsi buddhimā.
他走到国王面前,恭敬地请求出家。
国王没办法拦住他,只好亲自陪他一起去。
Upasaṅkamma rājānaṃ, pabbajjaṃ yāci sādaro; Nivāretumasakkonto, tamādāya mahīpati.
他亲自带着庞大的随从队伍,前往寺院。
他在大法护长老面前出家了。
Mahatā parivārena, vihāramagamā sayaṃ; Pabbaji so mahādhamma-rakkhitattherasantike.
和他一起出家的,还有四十万名男子;
随他出家的人,数量根本算不过来。
Saddhiṃ tena catusata-sahassāni narāpi ca; Anupabbajitānantu, gaṇanā ca na vajjati.
他是国王的外甥,以“火梵天”之名广为人知。
他是国王的女儿僧伽蜜多的丈夫。
Bhāgineyyo narindassa, aggi brahmāti vissuto; Ahosi rañño dhītāya, saṅghamittāya sāmiko.
她的和他的儿子也
名叫须摩那。
他也向国王请求之后,
他与副王一起出家了。
Tassā tassa suto cāpi, Sumano nāma nāmaso; Yācitvā so’pi rājānaṃ, Uparājena pabbaji.
副王的出家,那位阿育王的悲伤。
她在第四年,为大众的福祉而兴起。
Uparājassa pabbajjā, tassā’sokassa rājino; Catutthe āsivassesā, mahājanahitodayā.
就在那里受具足戒,具足圆满的依止条件。
副王他努力修行,最终证得了六种神通,成为一位阿拉汉。
Tattheva upasampanno, sampannaupanissayo; Ghaṭento uparājā so, chaḷa’bhiñño’rahā ahu.
在他们所开始建造的精舍中,以及一切在所有城邑中。
他们用三年时间,稳稳当当地把这座令人心生欢喜的(寺院)建成了。
Vihāre tesamāraddhe, sabbe sabbapuresupi; Sādhukaṃ tīhi vassehi, niṭṭhāpesuṃ manorame.
还有因达古塔长老,那位工程总监;
那座园凭借神通之力建成,名叫无忧园。
Therassa indaguttassa, kammādiṭṭhāyakassa tu; Iddhiyā cā’su niṭṭhāsi, asokārāmasavhayo.
在众人常去受用的那些地方,以及各处各地;
国王让人建起了许多可爱的塔庙。
Janena paribhuttesu, ṭhānesu ca tahiṃ tahiṃ; Cetiyāni akāresi, ramaṇīyāni bhūpati.
以八万四千座城邑从四面八方(围绕);
信件在同一天送来,精舍已经落成。
Purehi caturāsīti-sahassehi samantato; Lekhe ekāhamānesuṃ, vihārā niṭṭhitā iti.
大王听了那封信后,这位威势、神通与英勇广大的君主;
想一次性为所有园林办一场大盛会。
Lekhe sutvā mahārājā, mahātejiddhi vikkamo; Kātukāmo sakiṃyeva, sabbārāma mahāmahaṃ.
他先前让人击鼓传告,从那天算起的第七天。
愿一切园林都举行盛大庆典,愿各处同时如此。
Pure bheriṃ carāpesi, sattame divase ito; Sabbārāmamaho hotu, sabbadesesu ekadā.
愿他们在大地之上,每一由旬之处都布施盛大的布施;
愿他们装饰村庄、园林和道路。
Yojane yojane dentu, mahādānaṃ mahītale; Karontu gāmārāmānaṃ, maggānañca vibhūsanaṃ.
在所有的住处,也以一切方式,为比丘僧团;
愿他们随顺时机、尽己所能,广行大布施。
Vihāresu ca sabbesu, bhikkhusaṅghassa sabbathā; Mahādānāni vattentu, yathākālaṃ yathābalaṃ.
用灯串、花环等装饰物,在那里处处点缀庄严;
还用各种乐器,以多种方式作供养。
Dīpamālā pumphamālā-laṅkārehi tahiṃ tahiṃ; Tūriyehi ca sabbehi, upahāraṃ anekadhā.
受持布萨支后,也愿一切人听闻正法;
以殊胜的供养,也请众多人在当天就去做吧。
Uposathaṅgānā’dāya, sabbe dhammaṃ suṇantu ca; Pūjāvisesena’neke ca, karontu tadahepi ca.
一切在所有地方、以一切方式,以及如其所愿且更进一步。
他们筹备了宛如天界般悦意美妙的供养。
Sabbe sabbattha sabbathā, yathāṇattādhikāpi ca; Pūjā sampaṭiyādesuṃ, devalokamanoramā.
就在那一天,大王穿戴好一切装饰,
带着后宫眷属和大臣,被浩浩荡荡的军队簇拥着。
Tasmiṃ dine mahārājā, sabbālaṅkāra bhūsito; Sahorodho sahāmacco, balogha parivārito.
他就像要把大地劈开一样,朝自己的园林走去。
他礼敬了无上的僧团之后,站在僧团中间。
Agamāsi sakārāmaṃ, bhindanto viya mediniṃ; Saṅghamajjhamhi aṭṭhāsi, vanditvā saṅghamuttamaṃ.
在那次集会中,有八亿比丘。
其中有十万位诸漏尽的沙门。
Tasmiṃ samāgame āsuṃ, asīti bhikkhukoṭi yo; Ahesuṃ satasahassaṃ, tesu khīṇāsavā yati.
那里有九万名比丘,那里有比丘尼;
诸漏已尽之比丘尼,于其中有一千位。
Navuti bhikkhusahassāni, ahū bhikkhuniyo tahiṃ; Khiṇāsavā bhikkhuniyo, sahassaṃ āsu tāsu tu.
他们施展了名叫“揭示世界”的神变。
诸漏尽者为了让法阿育王生起净信,
Lokavivaraṇaṃ nāma, pāṭihīraṃ akaṃsu te; Khīṇāsavā pasādatthaṃ, dhammāsokassa rājino.
他因为过去造下的恶业,而被称为“暴恶阿育”。
后来因为善业,他被人们称为“法阿育”。
Caṇḍāsokoti ñāyittha, pubbe pāpena kammunā; Dhammāsokoti ñāyittha, pacchā puññena kammunā.
他四面八方看遍了以大海为边界的整个阎浮提洲,
他看见了所有那些以种种供养装饰得庄严的精舍。
Samuddapariyantaṃ so, jambudīpaṃ samantato; Passi sabbe vihāre ca, nānāpūjā vibhūsite.
他看到他们后非常高兴,坐下就向僧团提问。
尊者,在善逝的教法中,是谁的布施呢?
Atīva tuṭṭho te disvā, saṅghaṃ pucchi nisīdiya; Kassa bhante pariccāgo, mahāsugata sāsane.
那位长老目犍连子,为国王解答了问题。
即使善逝还在世时,也没有哪个施主能比得上你。
Thero so moggaliputto, rañño pañhaṃ viyākari; Dharamāne’pi sugate, natthi cāgī tayāsamo.
国王听了这话,更加欢喜,就问他:
像我这样的人,确实是佛陀教法的继承者。
Taṃ sutvā vacanaṃ bhiyyo, tuṭṭho rājā apucchi taṃ; Buddhasāsana dāyādo, hoti kho mādiso iti.
这位长老又观察了王子玛欣德的因缘。
同样,也观察了王女僧伽蜜多。
Thero tu rājaputtassa, mahindassū’panissayaṃ; Tatheva rājadhītāya, saṅghamittāya pekkhiya.
看到了教法兴盛,以及它背后的因缘;
回答国王吧,他是肩负教法重任者。
Sāsanassā’bhi vuddhiñca, taṃ hetukama vekkhiya; Paccābhāsatha rājānaṃ, so sāsanadhurandharo.
就算他是那样的大施主,也还不是教法的继承者;
人主啊!他只被称为资具的施与者。
Tādiso’pi mahācāgī, dāyādo sāsanassa na; Paccayadāyako’cceva, vuccate manujādhīpa.
哪怕有儿子或女儿
令其在教法中出家。
他就成了教法的继承人。
他确实也是我们的施主。
Yo tu puttaṃ dhītaraṃ vā, Pabbajjāpeti sāsane; So sāsanassa dāyādo, Hoti no dāyako api.
这时,那位国王渴望成为教法的继承人,
国王向站在那里的玛欣德和僧伽蜜多询问。
Atha sāsana dāyāda-bhāvamicchaṃ mahīpati; Mahindaṃ saṅghamittañca, ṭhite tatra apucchatha.
孩子们,你们会出家吗?出家可是一件了不起的大事。
听了父亲的话,他们便对父亲说:
Pabbajissatha kiṃ tātā, pabbajjā mahatī matā; Pituno vacanaṃ sutvā, pitaraṃ te abhāsisuṃ.
我们今天就要出家,大王,如果您愿意的话。
通过出家,我们和您都将获得利益。
Ajjeva pabbajissāma, sace tvaṃ deva icchasi; Amhañca lābho tumhañca, pabbajjāya bhavissati.
从副王出家那时起,他……
她也出身于火神婆罗门家,出家是她下定决心才做的。
Uparājassa pabbajja-kālabho pabhutīhi so; Sā cāpi aggibrahmassa, pabbajjā katanicchayā.
国王甚至想把王储之位让给玛欣德,
他因此更加赞叹说“出家才是更好的”,于是只一心向往出家。
Uparajjaṃ mahīndassa, dātukāmo’pi bhūpati; Tato’pi adhikāsā’ti, pabbajjaṃyeva rocayi.
心爱的儿子玛欣德,具足智慧、相貌与力量。
让玛欣德和女儿僧伽蜜多出家。
Piyaṃ puttaṃ mahindañca, buddhirūpabaloditaṃ; Pabbajjā pesi samahaṃ, saṅgha mittañca dhītaraṃ.
那时,国王的儿子马欣德二十岁;
僧伽蜜多公主,那时十八岁。
Tadā vīsativasso so, mahindo rājanandano; Saṅghamittā rājadhītā, aṭṭhārasasamā tadā.
就在当天,他出了家,受了具足戒。
她就在同一天出家并受戒。
Tadaheva ahu tassa, pabbajjā upasampadā; Pabbajjā sikkhādānañca, tassā ca tadahu ahu.
王子的戒师名叫莫伽梨。
大天长老为他剃度,而末阐提长老则是他的羯磨师。
Upajjhāyo kumārassa, ahu moggalisavhayo; Pabbājesi mahādeva-tthero majjhantiko pana.
他在未受具足戒的坛场里诵了羯磨语;
那位玛欣德已经证得阿罗汉果,并具足四无碍解。
Kammavācaṃ akā tasmiṃ, so’pasampadamaṇḍale; Arahattaṃ mahindo so, patto sapaṭisambhidaṃ.
僧伽蜜多的亲教师,是广为人知的护法。
她的老师是阿育波罗,那时她已经证得漏尽。
Saṅghamittā’hu’pajjhāyā , dhammapālāti vissutā; Ācariyā āyupāli, kāle sā’si anāsavā.
两人都是教法的明灯,为兰卡岛带来利益;
他们在法阿育王在位的第六年出家。
Ubho sāsanapajjotā, laṃkādīpopakārino; Chaṭṭhe vasse pabbajiṃsu, dhammāsokassa rājino.
大玛欣德是令岛屿净信者,三年间……
他在亲教师面前受持了三藏。
Mahāmahindo vassehi, tīhi dīpappasādako; Piṭakattayaṃ muggaṇhi, upajjhāyassa santike.
那位比丘尼是旃陀罗基哈,马欣德是苏利耶比丘;
那时,他们永远庄严正自觉者的教法虚空。
Sā bhikkhunī candalekhā, mahindo bhikkhū sūriyo; Sambuddha sāsanākāsaṃ, te sadā sobhayuṃ tadā.
他从华氏城来到林中,这个林居者行走在林间;
据说,他和昆塔的紧那罗女一起生活。
Vane pāṭaliputtamhā, vane vanacaro caraṃ; Kuntakinnariyā saddhiṃ, saṃvāsaṃ kappayī kira.
因为和他一起住,
她生下了两个儿子。
帝须是哥哥,弟弟则是……
他的名字叫苏密陀。
Tena saṃvāsamanvāya, Sā putte janayī duve; Tisso jeṭṭho kaṇiṭṭho tu, Sumitto nāma nāmato.
在大瓦鲁纳长老在世时,在他跟前出家。
两人都证得了阿罗汉果,具足六种神通的功德。
Mahāvaruṇattherassa, kāle pabbajja santike; Arahattaṃ pāpuṇiṃsu, chaḷabhiññaṃ guṇaṃ ubho.
你被虫毒触于足,长老有受;
被弟弟问到时,他回答说:药是一捧酥油。
Pāde kīṭavisenā’si, phuṭṭho jeṭṭho savedano; Āha puṭṭho kaṇiṭṭhena, bhesajjaṃ pasataṃ ghaṭaṃ.
那位长老即使依病者常例,也向国王禀报。
他拒绝了加了酥油的食物和行走,也拒绝了饭后出行。
Rañño nivedanaṃ thero, gilānavattato’pi so; Sappisatthañca caraṇaṃ, pacchābhattaṃ paṭikkhipi.
如果你去托钵乞食,得到了酥油,就把它带回来。
那位名叫伊差(欲求)的提萨长老,向最胜的善喜长老如此说。
Piṇḍāya ce caraṃ sappiṃ, labhase tvaṃ tamāhara; Icchāha tissathero so, sumittaṃ theramuttamaṃ.
他为了乞食而四处行走时,没有得到一捧酥油。
就算用一百罐酥油,生了病也治不好。
Piṇḍāya caratā tena, na laddhaṃ pasataṃ ghataṃ; Sappikumbhasatenāpi, byādhijāto asādhiyo.
那位长老正是因为这场病,走到了寿命的尽头;
他劝诫(众人)要不放逸,并让心趋向涅槃。
Teneva byādhinā thero, patto āyukkhayantikaṃ; Ovaditvāppamādena, nibbātuṃ mānasaṃ akā.
他坐在虚空中,凭借火界的力量;
按照自己的意愿决意之后,身体就入了般涅槃。
Ākāsamhi nisīditvā, tejodhātuvasena so; Yathāruci adhiṭṭhāya, sarīraṃ parinibbuto.
瘦骨嶙峋的身体离去后,焚烧无肉的骸骨;
大火烧遍了长老的整个身体,但未烧掉骨头。
Jālāsarīrā nikkhamma, nimmaṃsachārikaṃ ḍahi; Therassa sakalaṃ kāyaṃ, aṭṭhikānituno ḍahi.
国王听说这位帝沙长老已经涅槃之后,
他在一大群人的簇拥下,前往自己的园林。
Sutvā nibbūtimetassa, tissatherassa bhūpati; Agamāsi sakārāmaṃ, janogha parivārito.
国王坐在象背上,把那些骨头取了下来;
供养了舍利之后,又向僧团询问病情。
Hattikkhandhagato rājā, tānaṭṭhina’varopiya; Kāretvā dhātusakkāraṃ, saṅghaṃ byādhimapucchitaṃ.
听了这件事,他生起紧迫感,在城门口做了该做的事。
用石灰涂抹的莲池,还装满了药物。
Taṃ sutvā jātasaṃvego, puradvāresu kāriya; Sudhācitā pokkharaṇī, bhesajjānañca pūriya.
他每天给比丘僧团送去药物。
愿比丘僧团不因药物难得而缺少药物。
Pāpesi bhikkhusaṅghassa, bhesajjāni dine dine; Mā hotu bhikkhusaṅghassa, bhesajjaṃ dullabhaṃ iti.
苏密塔长老就在经行处经行的时候般涅槃了。
他对教法生起了清净的信心,大众也因此生起了信心。
Sumittathero nibbāyi, caṅkamanto’va caṅkame; Pasīdi sāsane’tīva, tenāpi ca mahājano.
两位昆提子长老,
他们是为世间谋福祉的人;
他们在无忧王八年般涅槃了,
在国王在位的第八年。
Kuntiputtā duve therā, Te lokahitakārino; Nibbāyiṃsu asokassa, Rañño vassamhi aṭṭhame.
从那时起,僧团得到的利养变得极其丰厚。
后来,那些生起净信的人们,因此让利养增长起来。
Tato pabhuti saṅghassa, lābho’tīva mahā ahu; Pacchā pasannā ca janā, yasmā lābhaṃ pavattayuṃ.
外道们失去了利养和恭敬,他们是为了利养的缘故。
他们自己披上袈裟,和比丘们住在一起。
Pahīnalābhasakkārā, titthiyā lābhakāraṇā; Sayaṃ kāsāyamādāya, vasiṃsu saha bhikkhūhi.
他们各自把自己的主张说成是佛说;
他们各自按照自己的仪规随心所欲而行。
Yathāsakañca te vādaṃ, buddhavādo’ti dīpayuṃ; Yathāsakañca kiriyā, akariṃsu yathāruci.
从那以后,那个目犍连子
这位长老坚固,功德不断涌现。
在佛陀的教法中生出疮痈
看见那(教难/疮痈)极其严重。
Tato moggaliputto so, Thero thira guṇodayo; Sāsanabbudamuppannaṃ, Disvā tamatikakkhalaṃ.
那位有远见的人,观察了它平息的时候。
把属于自己的大比丘僧团交给了马欣德长老。
Tasso’pasamane kālaṃ, dīghadassī avekkhiya; Datvā mahindatherassa, mahābhikkhugaṇaṃ sakaṃ.
在恒河上游,阿霍恒伽山中,只有他一个人;
他住了七年,努力修习远离。
Uddhaṃ gaṅgāya eko’va, ahogaṅgamhi pabbate; Vihāsi sattavassāni, viveka manubrūhayaṃ.
由于外道人数众多且刚愎难教,诸比库……
他们没能如法地制止那些人。
Titthiyānaṃ bahucattā ca, dubbaccattā ca bhikkhavo; Tesaṃ kātuṃ na sakkhiṃsu, dhammena paṭisedhanaṃ.
正因为这样,在赡部洲的所有僧园里,诸比库;
七年间,他们没有举行布萨,也没有举行自恣。
Teneva jambudīpamhi, sabbārāmesu bhikkhavo; Sattavassāni nākaṃsu, uposatha pavāraṇaṃ.
法阿育大王听了这话,他声名显赫,
他派了一位大臣去阿育园,那是一座最胜的园林。
Taṃ sutvā mahārājā, dhammāsoko mahāyaso; Ekaṃ amaccaṃ pesesi, asokārāma muttamaṃ.
前往平息这件诤事,举行布萨。
你以何种方式与比丘僧团在园中安详?
Gantvā’dhikaraṇaṃ etaṃ, vupasamma uposathaṃ; Kārehi bhikkhusaṅghena, pamā’rāme tuvaṃ iti.
他走过去,把比丘僧团召集起来,心怀恶意。
她传达了国王的命令:“你们要举行布萨!”
Gantvāna sannipātetvā, bhikkhusaṅghaṃ sadummati; Uposathaṃ karothāti, sāvesi rājasāsanaṃ.
我们不与外道一起举行布萨。
比丘僧团又对那位心智迷乱的大臣这样说:
Uposathaṃ tittiyehi, na karoma mayaṃ iti; Avo ca bhikkhusaṅgho taṃ, amaccaṃ mūḷhamānasaṃ.
那位大臣依次走到几位长老面前,
他用剑砍下了头,说道:我来令举行布萨。
So’macco katipayānaṃ, therānaṃ paṭipāṭiyā; Acchindi asinā sīsaṃ, kāremīti uposathaṃ.
国王的弟弟帝须长老,看到这件事后,动作迅速地
他走过去,在对方近旁的教法中坐了下来。
Rājabhātā tissatthero, taṃ disvā kiriyaṃ lahuṃ; Gantvāna tassa āsanne, sāsanamhi nisidi so.
那位大臣见到长老后,就去禀告了国王;
国王听完这一切经过,顿时心急如焚。
Theraṃ disvā amacco so, gantvā rañño nivedayi; Sabbaṃ pavattiṃ taṃ sutvā, jātadāho mahīpati.
他快步走到比丘僧团那里,心里充满不安,问道:
做了这样的业之后,恶会落到谁身上呢?
Sīghaṃ gantvā bhikkhusaṅghaṃ, pucchi ubbiggamānaso; Evaṃ katena kammena, kassa pāpaṃ siyā iti.
他们当中,有些愚人会说“恶业是你的”,另一些人则说“是双方的”。
智者们说:双方,或者说:没有你。
Tesaṃ apaṇḍitā keci, pāpaṃ tuyhanti keci tu; Ubhinnaṃcā’ti āhaṃsu, natthi tuyhanti paṇḍitā.
听了这话以后,我,大王说道:比丘当中,有没有能胜任的人?
消除我的疑惑后,去做教法护持。
Taṃ sutvā’ha mahārājā, samattho atthi bhikkhuna; Vimatiṃ me vinodetvā, kātuṃ sāsanapaggahaṃ.
有一位目犍连子存在,
帝须长老啊,车骑之王!
僧团对国王说及愿望,
国王在那里是恭敬的。
Atthi moggaliputto so, Tissatthero rathesabha; Icchāha saṅgho rājānaṃ, Rāja tatthā’si sādaro.
每位各由一千位比丘围绕,四位(比丘)都这样被围绕。
长老由一千人随从,四位大臣也同样如此。
Visuṃ bhikkhusahassena, caturo parivārite; Thero narasahassena, amacce caturo tathā.
就在当天,他就用自己的话把他派去了。
让他们把长老带到我这里来,这样说了之后,他没有来。
Tadaheyeva pesesi, attano vacanena so; Theraṃ ānetu me tehi, tathā vutte sanāgami.
听了这话之后,他又派出了八位长老和八位大臣。
各自带着一千人,像先前一样,他没有来。
Taṃ sutvā puna aṭṭha’ttha, there’macce ca pesayi; Visuṃ sahassapurise, pubbe viya sanāgami.
国王问:“长老会来吗?”
比丘们向长老说明了他前来的原因。
Rājā pucchi kathaṃ thero, āgaccheyya nu kho iti; Bhikkhū āhaṃsu therassa, tassa’gamanakāraṇaṃ.
尊者,有了支持,就能护持教法;
大王,当这样说的时候,那位长老就会来。
Hoti bhante upatthambho, kātuṃ sāsanapaggahaṃ; Iti vutte mahārāja, thero essati so iti.
国王又把长老和大臣们,每十六人分成一组。
他这样说完之后,分别派出一千个人。
Punāpi thero’macce ca, rājā soḷasa soḷasa; Visuṃ sahassa purise, tathā vatvāna pesayi.
这位长老虽然年纪很大,也不坐车乘。
国王又吩咐道:用船把长老从恒河上带过来吧。
Thero mahallatte’pi, nārohissati yānakaṃ; Theraṃ gaṅgāya nāvāya, ānethā’ti ca abravi.
他们到了那里,就那样对他说:
他一听就站了起来。
他们用船把长老送了过来。
国王亲自到那里迎接。
Gantvā te taṃ tathā’vocuṃ, So taṃ sutvā’va uṭṭhahi; Nāvāya theraṃ ānesuṃ, Rājā paccuggamī tahiṃ.
国王踏入齐膝深的水中,就伸出右手;
正在渡海的长老受到了恭敬。
Jāṇumattaṃ jalaṃ rājo’gahetvā dakkhiṇaṃ karaṃ; Nāvāya otarantassa, therassā’dāsi gāravo.
那位值得布施的人,出于对国王的怜悯而行动;
长老出于悲悯,扶着下了船。
Dakkhiṇaṃ dakkhiṇeyyo so, karaṃ rañño’nukampako; Ālambitvā’nukampāya, thero nāvāya otari.
国王带着长老去了那座让人越待越开心的园林。
给长老洗了脚、涂了油之后,就坐到一边。
Rājā theraṃ nayitvāna, uyyānaṃ rativaḍḍhanaṃ; Therassa pāde dhovitvā, makkhetvā ca nisīdiya.
国王为了考察这位长老的能力,
尊者,我想看看神通。
Samatthabhāvaṃ therassa, vīmaṃsanto mahīpati; Daṭṭhukāmo ahaṃ bhante, pāṭihīranti abravi.
当被问到时,那位国王又秘密地说道:让大地震动吧。
你是想见整个地方,还是只想见其中一个区域?
Kanti vutte mahīkampaṃ, āha taṃ puna rāhaso; Sakalāye’ka desāya, kataraṃ daṭṭhumicchasi.
问“哪一个是困难的?”之后,一处的震动;
听说了“难事”之后,他就说出那个想做坏事的愿望。
Ko dukkaroti pucchitvā, eka desāya kampanaṃ; Dukkaranti suṇitvāna, taṃ duṭṭhukāmataṃ bravī.
车、马和人,还有装满水的钵;
长老在由旬范围的四方中间。
Rathaṃ assaṃ manussañca, pātiñcodaka pūritaṃ; Thero yojana sīmāya, antaramhi catuddise.
把那块由旬大地连同它们的一半安置;
他用神通力震动了那里,并让坐在那里的人看见。
Ṭhapāpetvā tadaḍḍhehi, saha taṃ yojanaṃ mahiṃ; Cālesi iddhiyā tatra, nisinnassa ca dassayi.
通过那位大臣导致比丘们的死亡,以及他自己也有罪业;
国王问长老:恶业到底存不存在。
Tenā’maccena bhikkhūnaṃ, maraṇena’ttanopi ca; Pāpassa’tthitta natthittaṃ, theraṃ pucchi mahīpati.
若无染污之思,则无缘起之业。
长老讲完《鹧鸪本生》后,让国王觉悟了。
Paṭicca kammaṃ natthīti, kiliṭṭhaṃ cetanaṃ vinā; Thero bodhesi rājānaṃ, vatvā tittirajātakaṃ.
他在那座令人心旷神怡的御苑里住了整整七天,
他教导那位国土的守护者,正自觉者的善妙教法。
Vasanto tattha sattāhaṃ, rājuyyāne manorame; Sikkhāpesi mahīpālaṃ, sambuddhasamayaṃ subhaṃ.
大王,就在那同一处,也有两位夜叉。
派遣之后,他在大地上把所有的比丘都召集起来。
Tasmiṃyeva ca sattā he, duve yakkhe mahīpati; Pesetvā mahiyaṃ bhikkhū, asese sannipātayi.
到了第七天,他去了那座让人心生欢喜的自己的精舍。
他让比丘僧团举行了全体集会。
Sattame divase gantvā, sakārāmaṃ manoramaṃ; Kāresi bhikkhusaṅghassa, sannipātamasesato.
和长老一起,独自坐在麻布帐幕中;
把各持不同宗见的比丘一一叫到跟前。
Therena saha ekante, nisinno sāṇiantare; Ekekaladdhike bhikkhu, pakkositvāna santikaṃ.
大王这样问道:大德,善逝持什么论说?
他们各自按照自己的见解,宣说了常见等观点。
Kiṃvādī sugato bhante, iti pucchi mahīpati; Te sassatādikaṃ diṭṭhiṃ, byākariṃsu yathāsakaṃ.
国王把那些持邪见的人全都赶去还俗了。
六万人全部被勒令还俗。
Te micchādiṭṭhike sabbe, rājā uppabbājāpayī; Sabbe saṭṭhisahassāni, āsuṃ uppabbajāpitā.
他问那些如法的比丘:“善逝是持什么论说的?”
他们说:“[善逝是]分别说者”,国王就问那位长老。
Apucchi dhammike bhikkhū, kiṃvādī sugato iti; Vibhajjavādī tāhaṃsu, taṃ theraṃ pucchi bhūpati.
分别说者的正等觉者,
尊者,是这样吗?他说道。
长老听了这话,答道:“是的。”
那时国王心生欢喜。
Vibhajjavādī sambuddho, Hoti bhante’ti āha so; Thero’ āmā’ti taṃ sutvā, Rājā tuṭṭhamano tadā.
因为僧团已经清净了,
因此,僧团应当举行布萨。
尊者,请这样做。
国王对长老说完这话,
Saṅgho pisodhito yasmā, Tasmā saṅgho uposathaṃ; Karotu bhante iccevaṃ, Vatvā therassa bhūpati.
向僧团提供了守护之后,他进入了那座吉祥的城。
僧团达成一致后,当时就举行了布萨。
Saṅghassa rakkhaṃ datvāna, nagaraṃ pāvisī subhaṃ; Saṅgho samaggo hutvāna, tadā’kāsi uposathaṃ.
这位长老从无数比丘僧团中,于无畏者之中。
具足六种神通,精通三藏,通达无碍解。
Thero aneka saṅkhamhā, bhikkhusaṅghā visārade; Chaḷabhiññe tepiṭake, pabhinnapaṭisambhide.
他挑选了一千位比丘,为了做正法的结集。
他们在那无忧园中,完成了正法的结集。
Bhikkhusahassaṃ uccini, kātuṃ saddhammaṃ saṅgahaṃ; Tehi asokārāmamhi, akā saddhamma saṅgahaṃ.
大迦叶长老和耶舍长老一起主持了这件事。
就像他们结集了法,帝须长老也那样做了。
Mahākassapatthero ca, yasatthero ca kārayuṃ; Yathā te dhamma saṃgītiṃ, tissattheropi taṃ tathā.
《论事》这部论,专门用来击破外道的说法;
帝须长老也在那个结集会场中宣说了。
Tathāvatthuppakaraṇaṃ, paravādappamaddanaṃ; Abhāsi tissatthero ca, tasmiṃ saṃgīti maṇḍale.
就这样,由一千位比丘,在阿育王的护持下。
这次法的结集,历时九个月完成。
Evaṃ bhikkhusahassena, rakkhāya’soka rājino; Ayaṃ navahi māsehi, dhamma saṃgīti niṭṭhitā.
国王在位的第十七年,这位七十二岁的仙人;
在大自恣日,他完成了这次结集。
Rañño sattarase vasse, dvāsattatisamo isi; Mahāpavāraṇāya’so, saṃgīti taṃ samāpayi.
就像在给予称赞随喜,这是教法久住的因由。
结集圆满结束时,大地震动。
Sādhukāraṃ dadantīva, sāsanaṭṭhiti kāraṇaṃ; Saṃgīti pariyosāne, akammittha mahāmahī.
已到达殊胜又令人欢喜的梵天宫殿,
他因为教法的缘故,来到这个令人厌离的世间;
他来到(世间)之后,完成了教法该做的事,应作的都已作办。
到底还有谁会在这教法应做的事上放逸呢?
Hitvā seṭṭhaṃ brahmavimānampi manuññaṃ; Jegucchaṃ so sāsanahetunaralokaṃ; Āgammā’kā sāsanakiccaṃ katakicco; Konāma’ñño sāsanakiccamhi pamajjeti.