19. 相应缘
6 段
相应缘
19. Sampayuttapaccayo
相应缘与不相应缘是一对。有缘与无有缘是一对。离去缘与不离去缘是一对。这三对缘并不是各自独立的、不同的缘。前面已经讲过的那些缘当中,有些缘是跟自己的缘所生法相应而成为缘的,有些是不相应而成为缘的,有些是作为存在的法而成为缘的,有些是作为不存在的法而成为缘的,有些是离去之后而成为缘的,有些是尚未离去而成为缘的——为了说明这一点,才说了这三对缘。
Sampayuttapaccayo vippayuttapaccayoti ekaṃ dukkaṃ. Atthi paccayo natthi paccayoti ekaṃ dukkaṃ. Vigatapaccayo avigata paccayoti ekaṃ dukkaṃ. Imāni tīṇi paccayadukkāni visuṃ paccaya visesāni na honti. Pubbe āgatesu paccayesu keci paccayā attano paccayuppannehi sampayuttā hutvā paccayattaṃ gacchanti, keci vippayuttā hutvā, keci vijjamānā hutvā, keci avijjamānā hutvā, keci vigatā hutvā, keci avigatā hutvā paccayattaṃ gacchantīti dassanatthaṃ imāni tīṇi paccayadukkāni vuttāni.
在这里,对于“有”是一边、“无”是第二边这样的情形,迦旃延,“有”和“无”这两个词是用于常见和断见的。因此,为了遮止这类情形,又说了“离苦”。
Ettha ca atthīti kho kaccāna ayameko anto, natthīti kho dutiyo antoti evarūpesu ṭhānesu atthinatthisaddā sassatucchedesupavattanti, tasmā evarūpānaṃ atthānaṃ nivattanatthaṃ puna vigatadukkaṃ vuttaṃ.
一切与心俱生的心法和心所法,彼此之间既是对方的缘,也是由缘所生起的法。
Sabbepi sahajātā cittacetasikā dhammā aññamaññassa paccayā ceva honti paccayuppannā ca.
以什么含义称为“相应”?具足俱生、俱灭、同一依处、同一所缘这四种相应支,从而紧密结合、成为一体,所以称为“相应者”。
Kenaṭṭhena sampayutto. Ekuppādatā ekanirodhatā ekavatthukatā ekārammaṇatāti imehi catūhi sampayogaṅgehi samannāgato hutvā saṃyutto ekībhāvaṃ gatoti sampayutto.
在这里,“成为一体”是指:眼识与触等七种心所一起成为一体,被称为“见”这一种说法。这八种法不会各自单独成为说法,也无法把它们分开来了知。其余一切心生起的情况也都是同样的道理。相应缘的说明到此结束。
Tattha ekībhāvaṃ gatoti cakkhuviññāṇaṃ phassādīhi sattahi cetasikehi saha ekībhāvaṃ gataṃ hoti, dassananti ekaṃ vohāraṃ gacchati. Aṭṭha dhammā visuṃ visuṃ vohāraṃ na gacchanti, vinibbhujjitvā viññātuṃ na sakkoti. Esa nayo sesesu sabbacittuppādesūti. Sampayuttapaccayadīpanā niṭṭhitā.
