第四章 心路过程摄的说明
4. Vīthisaṅgahaanudīpanā
136136. 关于心路的摄要。“或者那些其他的”指的就是心和心所而已。“以所说的方式”,就是像“其中,心首先有四种:欲界、色界……”这样以所说的方式。“由前后所限定的”,则是按“三十二乐、福……”这样的方式由前后所限定。“以开头的偈颂”。
136. Vīthisaṅgahe . ‘‘Tesaññe vā’’ti citta cetasikānaṃ eva. ‘‘Vuttappakārenā’’ti ‘tattha cittaṃ tāva catubbidhaṃ hoti kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ, tiādinā iccevaṃ vuttappakārena. ‘‘Pubbā paraniyāmitaṃ’’ti vā dvattiṃsa sukha puññamhātiādinā nayena pubbā paraniyāmitaṃ. ‘‘Ārabbhagāthāyā’’ti.
心路依心之力如此,于转起中宣说。
名为“流转摄”的部分,现在在结生这里来说。
Vīthi cittavasenevaṃ, pavattiya mudīrito; Pavatti saṅgaho nāma, sandhiyaṃ dāni vuccatī.ti
这样,在流转的时候有流转的收集,在结生的时候有流转的收集,这就成立了。有些论师在“结生在流转中”这种限定说法中取义时,意思就是:在结生收集和流转收集这两者当中,我现在先讲流转收集,后面再讲结生收集。其中,“结生收集”是指在结生时的收集,“流转收集”是指在流转时的收集。为了说明这个说法和后面对应的偈颂不相符,所以说了“如果这样的话”等话。“他们安立了三组六项”,意思是只安立了六项的范围,不是全部。这以境、门、所缘为收集,是这里的意趣。“那(流转)是有对象的流转”。“有些是极快的”,意思是有些是特别快的。“迟缓的”,意思是缓慢的、迟滞的。“未生起的”,意思是未完成的。意思是说,未完成的过失就来了。“界差别”,是指七识界的分别。“界种种”,是指执持作用的不同。因此,意界是单独说的,这是连接。 “思量”,是指尚未达到识知的状态。是指寻思而已、领受而已,名为识知而已。“任何思量”,意思是乃至寻思而已、领受而已。 “然而纯粹的意识相续”,是指依意门的变化而转起的意识相续。不是有分意识相续。因为那已脱离路的过程,所以在这里不相关。然而在意门中有两种,这是连接。佛陀世尊的最初发愿之时,名为善慧苦行者的时期,为了成佛而发起身心之愿的时期。以“等”字,摄受最后有中的结生执取等。“如生色聚一样成就”,因为被那光明所遍照,所以像生色聚一样,这是意趣。“然而化生天梵天的生起”,是指化生天梵天的生起结生。“依止净色与四大种”,是指眼等净色处的依止大种。
Evaṃ pavattikāle pavatti saṅgaho, paṭisandhikāle pavatti saṅgahoti siddho hoti. Keci vāde ‘‘paṭisandhi pavattiyaṃ’’ti niddhāraṇe gahite dvīsu paṭisandhi saṅgaha pavatti saṅgahesu idāni pavatti saṅgahaṃ pavakkhāmi, pacchā paṭisandhi saṅgahaṃ pavakkhāmīti attho hoti. Tattha ‘‘paṭisandhi saṅgaho’’ti paṭisandhikāle saṅgaho. ‘‘Pavatti saṅgaho’’ti pavattikāle saṅgaho. So ca uparigāthāya na sametīti dassetuṃ ‘‘evaṃ satī’’tiādimāha. ‘‘Tāni tīṇi chakkāni nikkhittānī’’ti chakkamattāni nikkhittāni, na sakalaṃ. Vatthu dvārā lambaṇa saṅgahoti adhippāyo. ‘‘Sā panā’’ti sāvisayappavatti pana. ‘‘Kāci sīghatamā’’ti kāci atirekataraṃ sīghā. ‘‘Dandhā’’ti saṇikā, cirāyikā. ‘‘Anupapannā’’ti asampannā. Asampanna doso āgacchatīti vuttaṃ hoti. ‘‘Dhātubhedaṃ’’ti satta viññāṇa dhātūnaṃ vibhāgaṃ. ‘‘Dhātunānattaṃ’’ti dhāraṇa kiccanānattaṃ. Iti tasmā manodhātu visuṃ vuttāti sambandho. ‘‘Mananaṃ’’ti vijānanabhāvaṃ apattaṃ. Āvajjanamatta sampaṭicchanamatta saṅkhātaṃ jānanamattaṃ. ‘‘Yaṃ kiñci mananaṃ’’ti antamaso āvajjanamatta sampaṭicchanamattaṃ pīti adhippāyo. ‘‘Suddho pana manoviññāṇappabandho’’ti manodvāra vikāraṃ paṭicca pavatto manoviññāṇappabandho. Na bhavaṅga manoviññāṇappabandho. So hi vīthimuttattā idha appasaṅgoti . Manodvāre pana dvidhāti sambandho. Buddhassa bhagavato pathamābhinīhārakālo nāma sumedhatāpasakāle buddha bhāvāya kāya cittānaṃ abhinīhārakālo. Ādisaddena pacchima bhave paṭisandhiggahaṇādiṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Jāti phalikakkhandhā viya sampajjantī’’ti tena obhāsena ajjhotthaṭattā jātiphalikakkhandha sadisā hontīti adhippāyo. ‘‘Upapatti deva brahmānaṃ panā’’ti upapattippaṭisandhikānaṃ opapātika deva brahmānaṃ pana. ‘‘Pasāda nissaya bhūtānaṃ’’ti cakkhādīnaṃ pasāda vatthūnaṃ nissaya mahābhūtānaṃ.
关于“凡诸”等语。要越过两三个心识刹那之后,才进入显现的范围,这是句子的连接方式。其他地方也是这样。“明显的”和“不明显的”,这是开头部分在意门中对“明显的”和“不明显的”这两个词的引出。“色、色”是指色法和非色法。“先”是指比心路过程的生起更早,这就是意思。“时间划分”是指以刹那为单位的时间划分。在《分别论》的读法中,有“极大境以一日来确立所缘”的说法,但在开头所说的“六所依、六门、六所缘、六识、六心路、六种境转起”这六组六法中,只包含了“六种境转起”这一个词。那是不合理的。因此说“若如此则”等语。“正是为了确立所缘”是说,极大境等正是为了确立所缘而说的,不能说成别的意思。色法的时间划分在阿毗达摩中处处都应被接受。因此应当看到,那也是为了显示这个意思而说的。“自性获得”是指思、触等的显现。“不退转”是指不消失。“衰坏之后”说的是老的作用。“弹指顷的刹那”是指手指相触的瞬间。名为阿阇梨阿难长老的,是阿毗达摩复注的作者。“其如闪电般安住,分别不可知”是指,对于看见闪电生起的人来说,那种安住是不可知的。同样,心也是在增长之后立即坏灭,这是句子的连接。因此说“那也”等语。增长的部分叫增分,灭去的部分叫消失分。“这样做了之后”是获得功德的说法。“一心持续一日”是提问的话。“是的”是认可的话。“灭的刹那”是提问。“不应这样说”是拒绝。按各自的说法是一夜。意思是不应这样说。“大长老”是指目犍连子帝须大长老。难道在经中没说吗?这是连接。“没有”是指找不到。“因为说了这个”是因为这句话已说。“有为相”是它们的所缘,那些具有有为相的法就叫有为所缘相。它只触及有为法而住。这是阿毗达摩中的法性,这是意图。“集论作者”是指阿阇梨佛音长老。“有的刹那”就是指两个刹那。这样说了之后,证明那个意思,这是连接。在偈颂中。“那本身的”是指那住立的本身就是坏灭。一切众生的死亡随时都在发生,这是句子的连接。“那个意思”是指那些是依有的刹那而获得的,这就是意思。“或者”是某位长老的学说。“以相续而住”是指住立者的变异可知,在这里,所谓住立状态,应理解为以相续住立的方式。“但在这部经中”是指受的生起可知,灭可知,住立的变异可知,这部经这样说。“不阻挡”是指不阻止。增长停止就叫停止。以增长为界限的那本身就是停止。“以两个蕴”是指色的老由色蕴包含,非色的老由行蕴包含,这样以两个蕴。凡在那里所说的,这是连接。色的生起分为两种来说。怎样呢?积集和相续两种连接。“分别的秘密”是指生起,因为生起后即灭,所以同一个生起,在色增长时叫生起,在进一步增长的意义上叫积集,在未增长而住立时的生起,以如住立状态的样貌长时间持续,这叫相续。这就是分别的秘密。“随顺教法”是指随顺应被调伏之人的意乐的教法。
‘‘Yāni panā’’tiādīsu. Dvatti cittakkhaṇāni atikkamma āpātaṃ āgacchantīti yojanā. Evaṃ paratthapi. Vibhūtassāti ca avibhūtassāti ca idaṃ ādimhi manodvāre pana vibhūtassāti ca avibhūtassāti ca padānaṃ uddharaṇaṃ. ‘‘Rūpā rūpānaṃ’’ti rūpa dhammānañca arūpa dhammānañca. ‘‘Tāvā’’ti vīthi cittappavatti dassanato pathamataraṃ evāti attho. ‘‘Addhāna paricchedaṃ’’ti khaṇakāla paricchedaṃ. Vibhāvanipāṭhe ‘‘atimahantā divasena visaya vavatthānaṃ hotī’’ti vacanena ādimhi ‘chavatthūni, cha dvārāni, cha ārammaṇāni, cha viññāṇāni, cha vīthiyo, cha dhāvisayappavattī,ti evaṃ vuttesu chasu chakkesu chadhāvisayappavattīti padamattaṃ saṅgaṇhāti. Taṃ anupapannaṃ hoti. Tenāha ‘‘evañhi satī’’tiādiṃ. ‘‘Visaya vavatthānattha mevā’’ti atimahantādi visaya vavatthānatthameva vuttanti na ca sakkā vattuṃ. Rūpā rūpa dhammānaṃ addhāna paricchedo nāma abhidhamme sabbattha icchitabbo. Tasmā tassa dassanatthampi taṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Sabhāvappaṭilābho’’ti cintana phusanādīnaṃ pātubhāvo vuccati. ‘‘Anivattī’’ti anantaradhānaṃ vuccati. ‘‘Parihāyitvā’’ti jarā kiccaṃ āha. ‘‘Accharāsaṅghāṭakkhaṇassā’’ti aṅgulīnaṃ saṅghaṭṭanakkhaṇassa. Ācariyānandatthero nāma abhidhamma ṭīkākāro vuccati. ‘‘Assā vijjuyāṭhiti nāma visuṃ na paññāyatī’’ti vijjuppādaṃ passantānaṃ na paññāyati. Tathā cittampi vaḍḍhanānantarameva bhijjatīti yojanā. Tenāha ‘‘taṃ pī’’tiādiṃ. Udayabhāgo nāma vaḍḍhanabhāgo, vayabhāgo nāma antaradhānabhāgo. ‘‘Evañca katvā’’ti laddhaguṇa vacanaṃ. ‘‘Ekaṃcittaṃ divasaṃ tiṭṭhatī’’ti pucchā vacanaṃ. ‘‘Āmantā’’ti paṭiññā vacanaṃ. ‘‘Vayakkhaṇo’’ti pucchā. ‘‘Na hevaṃ vattabbe’’ti paṭikkhepo. Paccatta vacanassa ekārattaṃ. Evaṃ navattabbanti attho. ‘‘Mahātherenā’’ti moggali puttatissa mahātherena. Nanu suttantesu vuttanti sambandho. ‘‘Nā’’ti na upalabbhati. ‘‘Imassa vuttattā’’ti imassa vacanassa vuttattā. Saṅkhata lakkhaṇaṃ visayo yesaṃ tāni saṅkhata visaya lakkhaṇāni. Saṅkhata dhammameva āhacca tiṭṭhati. Ayaṃ abhidhamme dhammatāti adhippāyo. ‘‘Saṅgaha kārenā’’ti ācariya buddhaghosattheraṃ vadati. ‘‘Atthikkhaṇaṃ’’ti khaṇadvayameva vuccati. Iti vatvā tamatthaṃ sādhentīti sambandho. Gāthāyaṃ. ‘‘Tassevā’’ti tassā ṭhitiyā eva bhedo. Sabbadā sabbapāṇinaṃ maraṇaṃ nāma vuccatīti yojanā. ‘‘Tamatthaṃ’’ti tāni atthikkhaṇaṃ upādāya labbhantīti atthaṃ. ‘‘Athavā’’ti eko theravādo. ‘‘Santati vasena ṭhānaṃ’’ti ṭhitāya aññathattaṃ paññāyatīti ettha ṭhitabhāvasaṅkhātaṃ ṭhānaṃ santati ṭhitivasena veditabbanti vadanti. ‘‘Imasmiṃ pana sutte’’ti vedanāya uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitāya aññathattaṃ paññāyatīti idaṃ suttaṃ vadati. ‘‘Appaṭibāhetvā’’ti anīvāretvā. Yāvaḍḍhanassa nivatti nāma atthi. Udaya pariyanta mattabhūtā sā eva nivatti. ‘‘Dvīhi khandhehī’’ti rūpa jarā rūpakkhandhena saṅgahitā. Arūpa jarā saṅkhārakkhandhenāti evaṃ dvīhi khandhehi. Yañca tattha vuttanti sambandho. Rūpassa uppādo dvidhābhinditvā desito. Kathaṃ, upacayo santatī tiyojanā. ‘‘Vibhāgā rahassā’’ti uppādo uppajja naṭṭhena eko samāno rūpānaṃ vaḍḍhana samaye uppādo. Upari vaḍḍhanaṭṭhena upacayoti vutto. Avaḍḍhitvā ṭhita samaye uppādo yathā ṭhita nīhārena cirakālaṃ pavatti atthena santatīti vutto. Evaṃ vibhāgā rahassa. ‘‘Yathānuloma sāsanaṃ’’ti vinetabba puggalānaṃ ajjhāsayānuloma sāsanaṃ.
关于“无色”等词。“无色”是指因为完全没有色法的形态,所以称为心和心所这个“名”。“无色的本质”是指无色法的本质,意思就是如此。其中,所谓无色法的本质,是指比色法细微百倍、千倍乃至极其微细的本质。在《破晓疏》中:“由于能取和所取的状态按各自刹那而完成”,这里,在五门路中,路心与所缘之间的能缘和所缘的关系,就称为能取和所取的状态。“按各自刹那而完成”是指,路心即使对同一个所缘,也通过转向等不同作用来执取,从而完成执取的作用。不同的作用依不同的心而完成。所缘则作为先前已生起的,只要那些作用还在完成,就以现在性的状态持续存在,从而完成被执取。这样一来,能取的路心因为只有三个刹那的寿命,能取的作用才得以完成、成就;所取的所缘因为有十七个心识刹那的寿命,所取的作用才得以完成、成就。如此,按各自刹那而完成。两种表色只持续一个心识刹那。为什么?因为是随顺心而转起的法。“仅生起”是指对已完成的色法只说其生起。“仅坏灭”是指对它们只说其坏灭。“色法”是指已完成的色法。“对生灭的安立”是指,为了遮破主张有生灭安立的大注疏之说,如此关联。“彼”指大注疏的说法。“于彼说中”指于大注疏之说中。“于彼处所说”指于彼说中所说。然而,在《破晓疏》中所说的理由,如此关联。“彼复注之理”是指阐明十六心识刹那寿命的根本复注之理。由证明其含义的《破晓疏》作者所说,如此关联。是《摄论》作者即注疏师所说。“被近行”是指依近行而被称呼。在《破晓疏》中:“这些”指所缘。“彼”指那一个心识刹那。“而它们”指色法。“获得圆满的缘”指获得了圆满的缘。“彼”指复注作者。“其余”指香、味、触。“行境状态”指成为五门心的行境。“前两种”指色与声所缘。“依相状而撞击”指如照镜子的人,与面容相似的面容相状、面容影像现于镜中。同样,色所缘于眼净色、声所缘于耳净色,依与其相似的相状而撞击。依所依而撞击。并非自己前往而撞击,这是意旨。对于未到达的所缘。“依相状现起”指依相状的现起。“依相状投入”指依相状的进入。然而,在意门,它们正是未到达的,此为补遗。“在此,到达”等中。“印章”指刻印者。“印章块”指铁制的印章块。该印章块压在贝叶上,使文字现起。其中,“压”即覆盖。“于眼等之路上”指于眼等之境的范围内。它们不仅只到达自己的门,而且也到达意门。不仅只到达有分意门,如此关联。“然而于它们”指然而于那些所缘。那些所缘,对于它们而言,那时是所缘。并非在一个刹那中,路心于五个所缘上转起,而是于每一个所缘上转起,因为如此说故,也不应说于两个、三个、四个上。已过去多个心识刹那的五个所缘,在已过去多个心识刹那的五门中,如此关联。而“五门”意为于五门中。“若如此”指当那些净色与转向一同生起时。“初始相”指五所缘于五门中到达,称为境转起的初始相。也应视为动摇,如此关联。“如所执”指从结生以来所执取的方式。在《破晓疏》中:“依适当处所而住立”指依适合到达之处而确定地住立。结合、搅拌、扰动、撞击,以及到达,这些都被称为,如此关联。即前文已说的“在此,到达”等。“于各处”指处于不同之处。“有一名为法决定者”指如菩萨入母胎结生时,依法决定之力,整个生处领域发生地震。同样,在此,当于五门中每一门有所缘撞击时,依法决定之力,有分波动。这即名为法决定。“一同”即一起。如何会有依于心所依处的有分波动?如此关联。在此,不应说“会有五识的波动”。为什么?因为那时五识不存在。而当它存在时,它并不波动,也不应如此说。因为一切路心确实都是波动的。相续是指前后的连续。聚集是指共同转起者的共住。此处意指聚集。这是说,与五所依大种一起,心所依处的所依者,由于是同一聚集状态而成为同一系属。因此说“然而应说依聚集”。“如是次第波动”指在《破晓疏》中,以鼓与石子的譬喻,当色等撞击净色时,其所依的大种波动,次第地,与之相关的其余色法也波动,当心所依处波动时,依于它的有分便以波动的方式转起——如是所说的次第波动。“有分之流”指有分相续。“作”指正在作。“正察”指正在确定“就是这个”。“依如理作意等”指如理作意是善速行生起的缘,不如理作意是不善速行生起的缘,无随眠相续是唯作速行生起的缘。而其中,悦俱速行等生起的缘,也应依前文《心摄论》中所说的方法了知。
‘‘Arūpa’’ntiādīsu. ‘‘Arūpaṃ’’ti sabbaso rūpasaṇṭhāna rahitattā citta cetasikaṃ nāmaṃ vuccati. ‘‘Arūpi sabhāvattā’’ti arūpa dhamma sabhāvattā iccevattho. Tattha arūpa dhamma sabhāvo nāma rūpa dhammato sataguṇenavāsahassaguṇenavāsaṇhasukhumasabhāvo . Vibhāva nipāṭhe. ‘‘Gāhaka gahetabba bhāvassa taṃ taṃ khaṇavasena nipphajjanato’’ti ettha pañcadvāra vīthīsu vīthi cittānañca ārammaṇānañca visayī visayabhāvo gāhaka gahetabba bhāvo nāma. ‘‘Taṃ taṃ khaṇavasena nipphajjanato’’ti vīthi cittāni ca ekasmiṃ ārammaṇepi āvajjanādīhi nānā kiccehi gaṇhantā eva gahaṇa kiccaṃ sampādenti. Nānā kiccāni ca nānā cittānaṃ vasena sampajjanti. Ārammaṇāni ca purejātāni hutvā yāva tāni kiccāni sampajjanti, tāva paccuppannabhāvena dharamānāni eva gahaṇaṃ sampādenti. Evaṃ sati, gāhakānaṃ vīthi cittānañca khaṇattayāyukattā eva gāhaka kiccaṃ nipphajjati, sijjhati. Gahetabbānaṃ ārammaṇānañca sattarasa cittakkhaṇāyukattā eva gahetabba kiccaṃ nipphajjati, sijjhati. Evaṃ taṃ taṃ khaṇa vasena nipphajjanato. Viññatti dvayaṃ eka cittakkhaṇikaṃ. Kasmā, cittānu parivatti dhammattā. ‘‘Uppādamattā’’ti nipphanna rūpānaṃ uppādamattā. ‘‘Bhaṅgamattā’’ti tesameva bhaṅgamattā. ‘‘Rūpa dhammānaṃ’’ti nipphanna rūpa dhammānaṃ. ‘‘Uppādanirodha vidhānassā’’ti uppāda nirodha vidhānabhūtassa mahāaṭṭhakathāvādassa paṭisiddhattāti sambandho. ‘‘Taṃ’’ti taṃ mahāaṭṭhakathā vacanaṃ. ‘‘Tasmiṃ vāde’’ti tasmiṃ mahāaṭṭhakathāvāde. ‘‘Tattha āgatā’’ti tasmiṃ vāde āgatā. Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ kāraṇaṃ vuttanti sambandho. ‘‘Taṃ ṭīkānayaṃ’’ti taṃ soḷasa cittakkhaṇāyuka dīpakaṃ mūlaṭīkānayaṃ. Tadatthaṃ sādhentena vibhāvani ṭīkācariyena vuttanti sambandho. Saṅgahakārassa aṭṭhakathā cariyassa. ‘‘Upacarīyatī’’ti upacāra vasena voharīyati. Vibhāvanipāṭhe. ‘‘Etānī’’ti ārammaṇāni. ‘‘Taṃ’’ti taṃ eka cittakkhaṇaṃ. ‘‘Te cā’’ti rūpa dhammā ca. ‘‘Paripuṇṇa paccayūpaladdhā’’ti paripuṇṇaṃ paccayaṃ upaladdhā. ‘‘So’’ti ṭīkākāro. ‘‘Itarānī’’ti gandharasa phoṭṭhabbāni. ‘‘Gocarabhāvaṃ’’ti pañcadvārika cittānaṃ gocarabhāvaṃ. ‘‘Purimāni dve’’ti rūpasaddā rammaṇāni. ‘‘Nimitta vasena ghaṭṭentī’’ti ādāsaṃ passantassa mukhasadisaṃ mukhanimittaṃ mukhappaṭibimbaṃ ādāse upaṭṭhāti. Evaṃ rūpārammaṇaṃ cakkhupasāde saddārammaṇañca sotapasāde taṃ sadisa nimitta vasena ghaṭṭenti . Navatthu vasena ghaṭṭenti. Sayaṃ gantvā na ghaṭṭentīti adhippāyo. Asampattānaññeva ārammaṇānaṃ. ‘‘Nimittu paṭṭhāna vasenā’’ti nimittassa upaṭṭhānavasena. ‘‘Nimitta appanāvasenā’’ti nimittassa pavesana vasena. Manodvāre pana asampattāniyeva hutvāti pāṭhaseso. ‘‘Āpātā gamanañcetthā’’tiādīsu. ‘‘Lañchakānaṃ’’ti lañchanakārānaṃ. ‘‘Lañchanakkhandhaṃ’’ti ayomayaṃ lañchanakkhandhaṃ. So ca lañchanakkhandho tālapaṇṇe āpātetvā akkharaṃ upaṭṭhāpeti. Tattha ‘‘āpātetvā’’ti ajjhottharitvā. ‘‘Cakkhādippathe’’ti cakkhādīnaṃ visayakkhette. Na kevalaṃ attano dvāresu eva āpāta māgacchanti. Atha kho manodvārepi āpāta māgacchanti. Na kevalaṃ bhavaṅga manodvāre eva āpāta māgacchantīti yojanā. ‘‘Tesu panā’’ti tesu ārammaṇesu pana. Tāni ārammaṇāni yesaṃ tāni tadā rammaṇāni. Na ekakkhaṇe pañcasu ārammaṇesu vīthi cittāni pavattanti, ekekasmiṃ ārammaṇe evāti vuttattā na dvīsu, na tīsu, na catūsūtipi vattabbaṃ. Bahucittakkhaṇātītāni pañcārammaṇāni bahucittakkhaṇātīte pañcadvāreti yojanā. Pañcadvāreti ca pañcadvāresūti attho. ‘‘Evaṃ satī’’ti tesaṃ pasādānaṃ āvajjanena saddhiṃ uppattiyā sati. ‘‘Ādilakkhaṇaṃ’’ti pañcārammaṇānaṃ pañcadvāresu āpātā gamana saṅkhātaṃ visayappavattiyā ādilakkhaṇaṃ. Calanañca daṭṭhabbanti sambandho. ‘‘Yathā gahitaṃ’’ti paṭisandhito paṭṭhāya gahitappakāraṃ. Vibhāvanipāṭhe ‘‘yogya desāvaṭṭhāna vasenā’’ti āpātaṃ āgantuṃ yuttaṭṭhāne aveccaṭṭhāna vasena. Yujjanañca, manthanañca, khobhakaraṇañca, ghaṭṭananti ca āpātā gamananti ca vuccatīti yojanā. Heṭṭhā vuttoyeva āpātā gamanañcetthātiādinā. ‘‘Nānā ṭhāniyesū’’ti nānā ṭhānesu ṭhitesu. ‘‘Eko dhammaniyāmo nāmā’’ti yathā bodhisatte mātukucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhante dhammaniyāma vasena sakale jātikkhette pathavikampanaṃ ahosi. Tathā idhapi pañcadvāresu ekekasmiṃ dvāre ārammaṇe ghaṭṭente dhammaniyāma vasena bhavaṅga calanaṃ hoti. Ayaṃ dhammaniyāmo nāma. ‘‘Sahevā’’ti ekatoyeva. Kathaṃ hadaya vatthu nissitassa bhavaṅgassa calanaṃ siyāti yojanā. Ettha ca pañcaviññāṇassa calanaṃ siyāti idaṃ na vattabbaṃ. Kasmā, tadā pañcaviññāṇassa avijjamānattā. Yadā ca taṃ vijjati, tadā taṃ na calatīti na vattabbaṃ. Sabbampi hi vīthicittaṃ nāma calati yevāti. Santati nāma pubbā parappabandho. Saṇṭhānaṃ nāma sahappavattānaṃ ekato ṭhiti. Idha saṇṭhānaṃ adhippetaṃ. Pañcanissaya mahābhūtehi saddhiṃ hadaya vatthu nissayabhūtānaṃ eka saṇṭhāna bhāvena ekābaddhattāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘saṇṭhāna vasenāti pana vattabbaṃ’’ti. ‘‘Tādisassa anukkama calanassā’’ti vibhāvaniyaṃ bherisakkharopamāya saddhiṃ rūpādinā pasāde ghaṭṭite tannissa yesu mahābhūtesu calitesu anukkamena taṃ sambandhānaṃ sesarūpānampi calanena hadaya vatthumhi calite tannissitassa bhavaṅgassa calanā kārena pavattitotīti evaṃ vuttassa anukkama calanassa. ‘‘Bhavaṅgappavāhaṃ’’ti bhavaṅga santatiṃ. ‘‘Kurumānaṃ’’ti karontaṃ. Sallakkhentaṃ’’ti idamevāti sanniṭṭhāpentaṃ. ‘‘Yoni somanasikārādivasenā’’ti yoni somanasikāro kusala javanuppattiyā paccayo. Ayoni somanasikāro akusala javanuppattiyā paccayo. Niranusaya santānatā kriyajavanuppattiyā paccayo. Tesu ca somanassa javanādīnaṃ uppatti paccayopi heṭṭhā citta saṅgahe vuttanayena veditabbo.
关于“有分坠落”等说法。所谓“从转向开始已经生起”,是指从业果相续和彼所缘相续中脱离出来,另外以唯作的努力执取别的所缘而生起、现起。有分的动摇也是生起的开端。因此,在统摄已生起的心相续时,把有分动摇也包含进去,所以说“仅从第一个有分动摇就已生起”。“在这个地方”,是指路心依次在各自作用中、所缘现起的地方。“守门人譬喻”,是指聋子守门人的譬喻。“村童譬喻”,是指村里小孩的譬喻。“芒果譬喻”,是指芒果果实的譬喻。还有别的譬喻:猕猴结譬喻、压甘蔗譬喻、生盲譬喻。这些全都应当从《清净道论大疏》中果报抉择的论述里取来。“在哪里”等句中。“怎样成为六六组合?”眼处这个词、眼门这个词、色所缘这个词、眼识这个词、眼门路心与眼识路心这个词、极大所缘这个词——这六个词。用这六组六法带来,在此路心中显示出来。其余路心也应当按各自情况显示。这样就是六六组合。“而在这里,凡有多少”等句中。“在四十九个的量中”,是指对一个已生起的色法,除去生刹那和灭刹那,中间有四十九个住刹那。在这些刹那中,依次生起了四十九个眼净色。“在某个中”,是指在这些当中,对哪一个眼净色不撞击,不应当说。“然而它们”,是限定语。“凡那一个眼”,是被限定的对象。那又是什么呢?与过去有分一起生起,越过它,在有分动摇的刹那获得撞击的那一个眼。而那一个眼成就了眼识的依处性和门性。它成就了其余诸识的门性。因此说“如其所应”。这一个眼就叫做完成作用的眼,因为它在路心生起时成就了依处作用和门作用。“所谓中等寿命”,是指在寿命短的和寿命不短的中间转起,所以说“中等寿命”。这就是“完成作用”的连接。“然而其余的”,是指在四十九个量的眼净色中,除去一个完成作用的,其余四十八个眼叫做无作用依处。因为即使与色所缘获得撞击,对于路心生起来说,它们也缺乏依处作用和门作用。在它们当中,哪些叫寿命短的?所以说“然而它们”等。从完成作用来说,前面的,是指从过去有分之前的十三个有分中最初有分的灭刹那开始,刹那刹那生起的三十七个眼净色。说它们为寿命短的。为什么?因为从完成作用来说,它们寿命较少。从完成作用来说,后面的,是指从过去有分的住刹那开始,刹那刹那生起的十一个眼净色,说它们为寿命不短的。为什么?因为从完成作用来说,它们寿命较多。这两类都应当知道是四十八个。“从那里”,是指从这四十八个量。“更前面的”,是指那三十七个寿命短的当中更前面的。因为它们在眼识生起的刹那,以住的状态未被获得,所以这里不取。“更后面的”,是指那十一个寿命不短的当中更后面的。它们虽然在眼识生起的刹那生起,但在那个刹那以住的状态未被获得,所以这里不取。为什么在眼识生起的刹那以住的状态未被获得的这两类,这里不取呢?因为在眼识生起的刹那以住的状态持续的四十八个眼当中,到底哪一个眼成就眼识的依处作用和门作用,这会引起疑惑。而在这里,所谓五个依处,是在自己的住刹那成就五识的依处作用和门作用,所以在眼识生起的刹那以住的状态未被获得,因此这里不取;以及所谓“在眼识生起的刹那以住的状态持续”,应当这样看待这两句话。
‘‘Bhavaṅgapāto’’tiādīsu. ‘‘Āvajjanato paṭṭhāya uṭṭhitaṃ’’ti kamma vipākasantānato ca tadārammaṇato ca muñcitvā visuṃ kriyāmaya byāpārena ārammaṇantaraṃ gahetvā uṭṭhitaṃ samuṭṭhitaṃ. Bhavaṅga calanampi uṭṭhānassa ādi hoti. Tasmā tampi uṭṭhite citta santāne saṅgaṇhanto pathama bhavaṅga calanatoyeva vāti vuttaṃ. ‘‘Imasmiṃ ṭhāne’’ti vīthi cittānaṃ anukkamena attano kiccehi ārammaṇappavattiṭṭhāne. ‘‘Dovārikopamā’’ti badhiradovārikopamā. ‘‘Gāmillopamā’’ti gāmadārakopamā. ‘‘Ambopamā’’ti ambapphalopamā. Aññāpi upamā atthi. Makkaṭasuttopamā, ucchuyantopamā, jaccandhopamā. Tāsabbāpi aṭṭhasāliniyaṃ vipākuddhāra kathāto gahetabbā. ‘‘Yatthahī’’tiādīsu. ‘‘Kathaṃ cha chakka yojanā hotī’’ti. Cakkhu vatthu vacanañca, cakkhudvāra vacanañca, rūpā rammaṇa vacanañca, cakkhu viññāṇa vacanañca, cakkhudvāra vīthi cakkhu viññāṇa vīthi vacanañca, atimahantā rammaṇa vacanañcā,ti etāni chavacanāni. Tehi chachakkehi āharitvā imissaṃ vīthiyaṃ dassitāni. Sesavīthīsupi yathālābhaṃ dassitabbāni. Evaṃ chachakkayojanā hoti. ‘‘Ettha ca yattakānī’’tiādīsu. ‘‘Ekūna paññāsa parimāṇesū’’ti ekassanipphanna rūpadhammassa ekapaññāsa mattesu khuddakakkhaṇesu uppādakkhaṇañca bhaṅgakkhaṇañca ṭhapetvā majjhe ekūna paññāsa mattāni ṭhitikkhaṇāni santi. Tesu khaṇesu anukkamena uppannā ekūna paññāsa cakkhu pasādā ca santi. ‘‘Kismiñcī’’ti tesu katarasmiṃ nāma cakkhu pasāde na ghaṭṭentīti na vattabbāni. ‘‘Tesu panā’’ti niddhāraṇe bhummavacanaṃ. ‘‘Yadeva ekaṃ cakkhū’’ti niddhāraṇīyaṃ. Taṃ pana katamanti. Atīta bhavaṅgena saddhiṃ uppajjitvā taṃ atikkamma bhavaṅga calanakkhaṇe laddhaghaṭanaṃ ekaṃ cakkhu. Taṃ pana cakkhu viññāṇassa vatthu bhāvañca dvārabhāvañca sādheti. Sesaviññāṇānaṃ dvārabhāvaṃ sādhetīti. Tenāha ‘‘yathārahaṃ’’ti. Etadeva etaṃ eva cakkhu kicca sādhanaṃ nāma hoti vīthi cittuppattiyā vatthu kiccadvāra kiccānaṃ sādhanato. ‘‘Yaṃ majjhimāyukaṃ’’ti mandāyuka amandāyukānaṃ majjhe pavattattā yaṃ majjhimāyukanti vadanti. Taṃ kicca sādhanaṃ nāmāti yojanā. ‘‘Itarāni panā’’ti ekūna paññāsa parimāṇesu cakkhu pasādesūti vuttāni, tesu ekaṃ kicca sādhanaṃ ṭhapetvā sesāni itarāni aṭṭha cattālīsa cakkhūni moghavatthūni nāma honti. Rūpā rammaṇehi saddhiṃ laddha ghaṭṭanānampi sataṃ vīthi cittuppattiyā vatthu kiccadvāra kiccarahitattā. Tesu katamāni mandāyukāni nāmāti āha ‘‘tāni panā’’tiādiṃ. Kicca sādhanato purimāni nāma atīta bhavaṅgato pure terasasu bhavaṅgesu ādi bhavaṅgassa bhaṅgakkhaṇato paṭṭhāya khaṇe khaṇe uppannā sattatiṃsa cakkhu pasādā. Tāni mandāyukānīti vadanti. Kasmā, kicca sādhanato appatarāyukattā. Kicca sādhanato pacchimāni nāma atīta bhavaṅgassa ṭhitikkhaṇato paṭṭhāya khaṇe khaṇe uppannā ekādasa cakkhu pasādā, tāni amandāyukānīti vadanti. Kasmā, kicca sādhanato bahutarāyukattā. Tadubhayānipi aṭṭha cattālīsa mattāni veditabbānīti sambandho. ‘‘Tato’’ti tehi aṭṭhacattālīsa mattehi. ‘‘Purimatarānī’’ti sattatiṃsa mandāyukehi purimatarāni. Tāni hi cakkhu viññāṇassa uppādakkhaṇe ṭhiti bhāvena anupaladdhattā idha na gahitāni. ‘‘Pacchimatarānī’’ti ekādasa amandāyukehi pacchimatarāni. Tāni ca cakkhu viññāṇassa uppādakkhaṇe uppannānipi tasmiṃ khaṇe ṭhiti bhāvena anupaladdhattā idha na gahitāni. Kasmā pana cakkhuviññāṇassa uppādakkhaṇe ṭhiti bhāvena anupaladdhāni tadubhayāni idha na gahitānīti. Cakkhu viññāṇassa uppādakkhaṇe ṭhiti bhāvena dharamānānaṃ aṭṭhacattālīsa mattānaṃ cakkhūnaṃ majjhe eva katamaṃ cakkhu cakkhu viññāṇassa vatthu kicca dvāra kiccaṃ sādhetīti āsaṅkitabbaṃ hoti. Ettha ca pañca vatthūni nāma attano ṭhitikkhaṇe eva pañcaviññāṇānaṃ vatthudvāra kicca sādhakattā cakkhu viññāṇassa uppādakkhaṇe ṭhiti bhāvena anupaladdhattā idha na gahitānīti ca, cakkhu viññāṇassa uppādakkhaṇe ṭhiti bhāvena dharamānānanti ca, vuttanti daṭṭhabbaṃ.
在“这里或许有”等句中。“以这条心路”指以这条极大所缘的心路。“总取者”指总取色等所缘。“辨色者”指辨别颜色的。“取事物者”指取实质形状的。“取名称者”指取名称施设的。“确定之习行性”指习行缘性及缘起性。“于此”指于微细所缘之轮转。“其余”指微细与广大所缘。“于两种”指依现起与行境,亦依作所缘。“犹如取火轮者”指在黑夜中,有人拿着火把旋转,另一个人看见后,以为是轮子。在那里,依火把所到之处现前的色,生起眼门心路;而意门心路则不放下先前各眼门心路所取的过去色,把它们合在一起,形成形状和相续来取。那时,看见的人心中现起像轮子一样。如此,这应被视为总取者。“那时没有彼所缘生起”等句中。“凡它的”指凡该所缘的。心和种种所缘是复合词。在其余的、那所缘中。“以摄收方式”指将古注合在一起作成的、由佛音长老所作的一切注,名为摄收注。那也被称为摄收方式。“这里也”指在这阿毗达摩义摄中也。“由长老”指由阿那律陀长老。“也想要一个”。“凡有四”等句中,凡该所缘有四、五或六等,应如此连接。“连速行也不生起”等句中。“以自己的主要作用”指对“不生起”一词之后,有“凡转起”这一自己的主要动词。以那自己的动词与之结合,这是意思。“在某处所说”指在某些声论文中所说。此外,于因中,tvā 后缀在相中,于因中及慢中,以显示之义所说,应视为非以言说之义。“以自然规律”以此说明缘的差别,四或五或六速行生起。因此说“此处安置”等。“两三次”于“或”字之义中,其他词义的复合词,说为“两次或三次”。“确定之习行性”指习行缘性或缘所生性。“于转向”这里确定作用也摄受转向。这里也因所缘微弱,应欲求四或五速行生起,这是连接。其中“这里也”指在这微小所缘的轮转中也。三确定者的五微小所缘心路,这是连接。“其余的”指微小与广大,即广大所缘。“于两者”指依现起与作所缘。此句的。
‘‘Ettha siyā’’tiādīsu. ‘‘Imāya vīthiyā’’ti imāya atimahantā rammaṇa vīthiyā. ‘‘Samudāyaggāhikā’’ti rūpā rammaṇānaṃ samūhaggāhikā. ‘‘Vaṇṇasallakkhaṇā’’ti vaṇṇavavatthānikā. ‘‘Vatthuggāhikā’’ti dabba saṇṭhānaggāhikā. ‘‘Nāmaggāhikā’’ti nāma paññattiggāhikā. ‘‘Alātacakkassa gāhikā viyā’’ti rattandhakāre eko alātaṃ gahetvā paribbhamati. Añño taṃ passanto cakkaṃ viya maññati. Tattha alātassa gatagataṭṭhāne paccuppannaṃ rūpaṃ ārabbha cakkhudvāra vīthiyo uppajjanti. Manodvāra vīthiyo pana purima purimāhi cakkhudvāra vīthīhi gahitāni atīta rūpāni amuñcitvā ekato saṇṭhānañca santatiñca katvā gaṇhanti. Tadā passantassa cakkaṃ viya upaṭṭhāti. Evaṃ ayaṃ samudāyaggāhikā daṭṭhabbā. ‘‘Natthi tadārammaṇuppādo’’tiādīsu. ‘‘Yassā’’ti yassa ārammaṇassa. Cittānīti ca nānārammaṇānīti ca kammapadāni. Avasese tasmiṃ ārammaṇe. ‘‘Saṅgaha kārenā’’ti porāṇa aṭṭhakathāyo ekato saṅgahetvā katattā buddhaghosattherena katā sabbā aṭṭhakathāyo saṅgahaṭṭhakathā nāma. So ca saṅgaha kāroti vuccati. ‘‘Idha pī’’ti imasmiṃ abhidhammattha saṅgahepi. ‘‘Therenā’’ti anuruddhattherena. ‘‘Ekampi icchati yevā’’ti. ‘‘Yassa hi cattārī’’tiādīsu yassa ārammaṇassa cattāri vā pañcavā chavātiādinā yojetabbaṃ. ‘‘Javanampi anuppajjitvā’’tiādīsu. ‘‘Attano padhāna kriyāyā’’ti anuppajjitvāti padassa parato ‘yaṃ pavattatī’ti attano padhāna kriyāpadaṃ atthi. Tena attano kriyāpadena saddhinti attho. ‘‘Katthaci vuttā’’ti katthaci saddaganthesu vuttā. Api ca, hetumhi tvāpaccayo lakkhaṇe hetumhi ca mānanta paccayā jotanīyaṭṭhena vuttā, na vacanīyaṭṭhenāti daṭṭhabbā. ‘‘Pakati niyāmenā’’ti etena paccaya visesesati, cattāri vā pañcavā chavā javanāni uppajjantīti dīpeti. Tenāha ‘‘etthapanā’’tiādiṃ. ‘‘Dvattikkhattuṃ’’ti vāsaddatthe aññapadattha samāsapadanti vuttaṃ ‘‘dvikkhattuṃ vā tikkhattuṃ vā’’ti. ‘‘Voṭṭhabbanassa āsevanatā’’ti āsevana paccayatāvā paccayuppannatāvā. ‘‘Āvajjanāyā’’ti ettha voṭṭhabbana kiccaṃ āvajjanampi saṅgaṇhāti. Idhapi ārammaṇa dubbalatāya catuppañca javanuppatti icchi tabbāti yojanā. Tattha ‘‘idha pī’’ti imasmiṃ parittā rammaṇa vārepi. Tivoṭṭhabbanikā pañca parittā rammaṇa vīthiyoti yojanā. ‘‘Itarānī’’ti paritta mahantāti mahantā rammaṇāni. ‘‘Ubhayathāpī’’ti āpātā gamana vasenapi ārammaṇa karaṇa vasenapi. Imassa padassa.
137在“于意门”等句中。“即使刹那短暂”指心、触等即使刹那极为短暂。“即使过去未来”指过去未来的法。“以撞击”指以色等撞击。“在那里”指在那有分中。“随五门转起”指随五门心路转起。它确实令过去所缘转起,这是句子的连接。“如其落处”指依其自然落下的方式。“如是如是”指依所见关联等种种方式。“任何”指任何所缘。“见后”指现量证知后。因为五门所取的所缘,以现量证知的意义而被称为“见”。任何所缘。“于推度者”指以推度智如此思惟:正是如此存在过,将会存在,存在。那相似的所缘。“于信受他人者”指听闻他人言说后,信受“正如这人所说,正是如此”。“见”被称为智或执取。“审察”指善加观察。“忍”指忍耐、容忍。不转变为其他。以见审察为见审察。对见审察的忍为见审察忍。“其余”指种种业力等。“以天众示现”指天众有时在某些人的梦境中,示现种种所缘。如此也以天众示现。所谓随觉,是以世间智随觉四谛法。所谓通达,是出世间智的作用。以无间依止缘的把握,也令通常的依止缘得以了知。心相续的无间依止缘性,这是句子的连接。所谓无间依止缘的能力,是以无间相续遍满的方式而有大势力,这是所说的意思。无间依止缘的威力也是合理的。如何有大遍满?说“即使一次”等。“善加习行”在此是指令之后不忘失,而一再地修习,称为善加习行。并非仅是前心相续的彼依止缘威力有大遍满。为了显示心本性的种种思惟作用也有大遍满,而说“心则名为”等。如何有大遍满?说“某种相”等。“某种相”指在所见等种种所缘中,某种微少的所见等所缘相。“以他们因”指以他们作为作者的所见等因。“被驱使”指被运用。“与意乐相应”指与意乐结合。有分心的所缘是不明显的。动摇有分后,令转向运用,这是句子的连接。“于已得缘者”指以光明等或以所见等而获得缘者。所谓对彼倾向的状态,是恒常地对那些所缘面向倾注的状态。以那种状态转起的作意。与彼相应的。以这些语句,纯粹意门中所缘的不落现前及有分动摇,并非仅依已得缘的所缘。而是依与那样的作意相应者,以及依自心路心思惟作用的心,这也得以成立。因为不能说对其他所缘没有倾向的状态。何以故?对于未修习心、多放逸的人们,即使偶尔作意修习时,也可见心路心相续向外对种种所缘有倾向的状态。“如此处”指如此在此意门中,对于有色无色众生,即使在明显的所缘上,那时也没有所缘的生起,这是连接。在《智分别注》中,也提到了确定回。如说:犹如梦中见,犹如我闻等说时,也是唯无记。在那里,“唯无记”指在梦境中,依于意门二三次生起的转向,唯是无记。此后落入有分。《殊胜义论》中也说:此回在说“犹如我见,犹如我闻”等时可得。但那是在五门中,于微小所缘上,依二三次生起的确定而说。“彼回在此也可得”指彼回在此意门中也可得。“于有分动摇时,折返诸回”指仅止于二次有分动摇,心路心未生起,而以落入有分的方式折返的无效回,在意门中也将没有标准。若在此回中没有心路心转起。如此,则在此心路摄中,彼回不应被说。应被说。何以故?因为“六种境转起”被摄在此六组中,为了显示此而说“于境落现前时”等。作为所缘的境转起。在每一随转回中。“彼所缘回等”指彼所缘回、速行回、确定回、无效回。在那些中,彼所缘回在执取事物及执取名称时不可得。因为“事物”指形状施设。“名称”指名施设。而彼所缘并非施设所缘。因此说“随宜”。“在那里”指在那些见回等六回中。然而现在有些阿阇梨(这是省略的文句)。“以过去有分”指超越一个有分后,所缘落现前时为一回;超越二个有分后,落现前时为一回等,以过去有分的差别。“以彼所缘”指彼所缘的生起回、未生起回,如此以彼所缘。他们安立、思惟或施设。“以刹那而有强弱可能性”指如在五门中,即使在极大所缘上,所缘诸法达到生起后,最初仅一心刹那的短暂时间是弱的,不能来到自己门中现前。但超越一心刹那后,成为强,能来到自己门中现前。然而在广大所缘等中,仅二心刹那的短暂时间是弱的等,应如此说。在意门中,所缘并非如此以刹那而有强弱可能性。为何没有?说“那时”等。在那里,“那时”指在那心路心转起时。“在那里”指在意门。
137. ‘‘Manodvāre panā’’tiādīsu. ‘‘Parittakkhaṇā pī’’ti citta phassādayo appatarakkhaṇāpi. ‘‘Atītānāgatā pī’’ti atītānāgata dhammāpi. ‘‘Ghaṭṭanenā’’ti rūpādīnaṃ ghaṭṭanena. ‘‘Yatthā’’ti yasmiṃ bhavaṅge. ‘‘Pañcadvārānu bandhakaṃ’’ti pañcadvāra vīthi anugataṃ. Atītaṃ ālambaṇaṃ pavatteti yevāti sambandho. ‘‘Yathāpātā gatamevā’’ti pakatiyā āpātā gatappakārameva. ‘‘Tathā tathā’’ti diṭṭha sambandhādinā tena tena pakārena. ‘‘Kiñcī’’ti kiñci ārammaṇaṃ. ‘‘Disvā’’ti paccakkhaṃ katvā. Pañcadvāraggahitañhi ārammaṇaṃ paccakkhakataṭṭhena diṭṭhanti vuccati. Yaṃ kiñci ārammaṇaṃ. ‘‘Anumānentassā’’ti evameva bhavittha, bhavissati, bhavatīti anumānaññāṇena cintentassa. Taṃ sadisaṃ ārammaṇaṃ. ‘‘Parassa saddahanā’’ti paravacanaṃ sutvā yathā ayaṃ vadati, tathe vetanti saddahanā. ‘‘Diṭṭhi’’ vuccati ñāṇaṃ vā laddhi vā. ‘‘Nijjhānaṃ’’ti suṭṭhu olokanaṃ. ‘‘Khantī’’ti khamanaṃ sahanaṃ. Aññathattaṃ agamanaṃ. Diṭṭhiyā nijjhānaṃ diṭṭhinijjhānaṃ. Diṭṭhinijjhānassa khanti diṭṭhinijjhānakkhanti. ‘‘Sesaṃ’’ti nānākamma balenātiādikaṃ. ‘‘Devato pasaṃhāravasenā’’ti devatā kadāci kesañci supinante nānārammaṇāni upasaṃharitvā dassenti. Evaṃ devato pasaṃhāra vasenāpi. Anubodho nāma lokiyaññāṇa vasena catussacca dhammānaṃ anubujjhanaṃ. Paṭivedho nāma lokuttaraññāṇa kiccaṃ. Ananta rūpa nissaya paccayaggahaṇena pakatū panissaya paccayampi upalakkheti. Citta santānassa anantarūpanissaya paccayabhāvo nāmāti sambandho. Ananta rūpa nissaya paccayasatti nāma anantara parampara vippharaṇavasena mahāgatikā hotīti vuttaṃ hoti. Ananta rūpa nissaya paccayānu bhāvotipi yujjati. Kathaṃ mahāvipphāroti āha ‘‘sakiṃ pī’’tiādiṃ. ‘‘Suṭṭhu āsevitvā’’ti ettha pacchā appamussamānaṃ katvā punappunaṃ sevanaṃ suṭṭhu āsevanaṃ nāma. Na kevalaṃ purima citta santānassa so upanissaya paccayānubhāvo eva mahāvipphāro hoti. Pakatiyā cittassa vicitta bhāva saṅkhātaṃ cintanā kiccampi mahāvipphāraṃ hotīti dassetuṃ ‘‘cittañca nāmā’’tiādivuttaṃ. Kathaṃ mahāvipphāraṃ hotīti āha ‘‘kiñci nimittaṃ’’tiādiṃ. ‘‘Kiñci nimittaṃ’’ti diṭṭhādīsu nānā rammaṇesu kiñci appamattakaṃ diṭṭhādikaṃ ārammaṇa nimittaṃ. ‘‘Tehi cakāraṇehī’’ti tehi kattubhūtehi diṭṭhādīhi kāraṇehi. ‘‘Codīyamānaṃ’’ti payojīyamānaṃ. ‘‘Ajjhāsaya yuttaṃ’’ti ajjhāsayena saṃyuttaṃ. Bhavaṅga cittassa ārammaṇaṃ nāma avibhūtaṃ hoti. Bhavaṅgaṃ cāletvā āvajjanaṃ niyojetīti sambandho. ‘‘Laddha paccayesū’’ti ālokādivasena vā diṭṭhādivasena vā laddha paccayavantesu. Tadabhininnākāro nāma niccakālampi tesu ārammaṇesu abhimukhaṃ ninnākāro. Tena ākārena pavatto manasikāro. Tena sampayuttassa. Etehi vacanehi suddhamanodvāre ārammaṇānaṃ apātāgamanañca bhavaṅga calanañca na kevalaṃ laddha paccayānaṃ ārammaṇānaṃ vaseneva hoti. Tādisena pana manasikārena yuttassa sayañca vīthi citta cintanā kiccassa cittassa vasenāpi hotīti siddhaṃ hoti. Na hi ārammaṇantare abhininnākāro nāma natthīti sakkā vattuṃ. Kasmā, abhāvita cittānaṃ pamāda bahulānaṃ janānaṃ kadāci karahaci bhāvanā manasikāre karīyamānepi vīthi citta santānassa bahiddhā nānārammaṇesu abhininnākārassa sandissanatoti. ‘‘Yathā cetthā’’ti yathā ettha manodvāre rūpārūpa sattānaṃ vibhūtā rammaṇepi tadā rammaṇuppādo natthi, evanti yojanā. Ñāṇavibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ pana voṭṭhabbanavāropi āgato. Yathāha supineneva diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya meti kathanakālepi abyākato yevāti. Tattha hi ‘‘abyākato yevā’’ti supinante manodvāre dvattikkhattuṃ uppannassa āvajjanassa vasena abyākatoyeva. Tato paraṃ bhavaṅgapāto. Aṭṭhasāliniyampi vuttaṃ ayaṃ pana vāro diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me tiādīni vadanakāle labbhatīti. Taṃ pana pañca dvāre parittārammaṇe dvattikkhattuṃ uppannassa voṭṭhabbanassa vasena vuttaṃ. ‘‘Sopi idha laddhuṃ vaṭṭati yevā’’ti sopi vāro imasmiṃ manodvāre laddhuṃ vaṭṭatiyeva. ‘‘Bhavaṅge calite nivattanakavārānaṃ’’ti dvikkhattuṃ bhavaṅga calanamatte ṭhatvā vīthi cittāni anuppajjitvā bhavaṅgapātavasena nivattanakānaṃ moghavārānaṃ manodvārepi pamāṇaṃ na bhavissatiyeva. Atha imasmiṃvāre vīthi cittappavatti natthi. Evaṃ sati, imasmiṃ vīthi saṅgahe so vāro na vattabboti ce. Vattabboyeva. Kasmā, chadhā visayappavattīti imasmiṃ chakke saṅgahitattāti dassetuṃ ‘‘visaye ca āpātāgate’’tiādi vuttaṃ. Ārammaṇabhūtā visayappavatti. Ekekasmiṃ anubandhakavāre. ‘‘Tadārammaṇa vārādayo’’ti tadārammaṇa vāro javanavāro voṭṭhabbana vāro moghavāro. Tesu pana tadā rammaṇavāro vatthuggahaṇe ca nāmaggahaṇe ca na labbhati. ‘‘Vatthū’’ti hi saṇṭhāna paññatti. ‘‘Nāmaṃ’’ti nāma paññatti. Na ca tadā rammaṇaṃ paññattā rammaṇaṃ hotīti. Tena vuttaṃ ‘‘yathārahaṃ’’ti. ‘‘Tatthā’’ti tesu diṭṭhavārādīsu chasu vāresu. Etarahi pana keci ācariyāti pāṭhaseso. ‘‘Atīta bhavaṅga vasenā’’ti ekaṃ bhavaṅgaṃ atikkamma āpātā gate ārammaṇe eko vāro, dve bhavaṅgāni atikkamma āpātā gate ekotiādinā atīta bhavaṅga bhedavasena. ‘‘Tadā rammaṇa vasenā’’ti tadā rammaṇassa uppannavāro anuppanna vāroti evaṃ tadā rammaṇa vasena. Kappenti cintenti, vidahanti vā. ‘‘Khaṇa vasena balavadubbalatā sambhavo’’ti yathā pañcadvāre atimahantā rammaṇesupi ārammaṇa dhammā uppādaṃ patvā ādito ekacittakkhaṇamatte dubbalā honti. Attano dvāresu āpātaṃ āgantuṃ na sakkonti. Eka cittakkhaṇaṃ pana atikkamma balavantā honti. Attano dvāresu āpātaṃ gantuṃ sakkonti. Mahantā rammaṇādīsu pana dvi cittakkhaṇikamatte dubbalā hontītiādinā vattabbā. Na tathā manodvāre ārammaṇānaṃ khaṇa vasena balavadubbalatā sambhavo atthi. Kasmā natthīti āha ‘‘tadā’’tiādiṃ. Tattha ‘‘tadā’’ti tasmiṃ vīthi cittappavattikāle. ‘‘Tatthā’’ti manodvāre.
在“这里或许有”等句中。“或许有”是某些人的考察。只有一次转向,所以叫“单转向”。“路”是指路心的相续。单转向又是路,这样组合成“单转向路”。“转向”是指转向心。或者,它转向,这是关联。“以彼彼速行”是指,与彼彼速行一同生起的,或者转向他人之心——这样连接。“这里有什么”是指,在这句话中有什么需要说的,这就是意思。首先,转向和速行是论题。“那心”是指他人之心。“即使如此,也是别异的”是指,速行在法上就是别异的。这里,在注释中已作决断——这是关联。那心虽然已灭,对速行来说仍是现在——这样连接。“依时段而取”是指,依时段现在而取。“依相续而取”是指,依相续现在而取。这是阿阇梨阿难的意见。对于一切转向和速行,都只是心,所以在法上没有别异;又是现在,所以在时间上没有别异——这样说。在无间缘中,过去和现在依刹那而成立。如果依时段、相续而成立,那就会出现“现在的法以无间缘作为现在的法的缘”这样的说法。为什么呢?因为在单转向路中,一切心依时段、相续都是现在的。
‘‘Ettha siyā’’tiādīsu. ‘‘Siyā’’ti kesañci vicāraṇā siyā. Ekaṃ āvajjanaṃ assāti ekāvajjanā. ‘‘Vīthī’’ti vīthicittappabandho. Ekāvajjanā ca sā vīthi cāti viggaho. ‘‘Āvajjanaṃ’’ti āvajjana cittaṃ. Taṃ vā āvajjatīti sambandho. ‘‘Taṃ taṃ javanenā’’ti tena tena javanena sahuppannaṃ vā parassa cittaṃ āvajjati kinti yojanā. ‘‘Kiñcetthā’’ti ettha vacane kiñci vattabbaṃ atthīti attho. Yadi tāva āvajjanañca javanāni cāti adhikāro. ‘‘Tañhi cittaṃ’’ti parassa cittaṃ. ‘‘Evampi bhinnamevā’’ti javanānaṃ dhammato bhinnameva. Ettha aṭṭhakathāyaṃ vinicchitanti sambandho. Taṃ cittaṃ niruddhampi javanānampi paccuppannameva hotīti yojanā. ‘‘Addhāvasena gahitaṃ’’ti addhā paccuppanna vasena gahitaṃ. ‘‘Santativasena gahitaṃ’’ti santati paccuppannavasena gahitaṃ. Ācariyānandamate. Sabbesampi āvajjana javanānaṃ. Cittameva hoti, tasmā dhammato abhinnaṃ. Paccuppannañca hoti, tasmā kālato abhinnanti vuttaṃ hoti. Anantarapaccaye atīto ca paccuppanno ca khaṇa vasena yujjati. Yadi addhāsantati vasena yujjeyya, paccuppanno dhammo paccuppannassa dhammassa anantara paccayena paccayoti vutto bhaveyya. Kasmā, ekāvajjana vīthiyañhi sabbāni cittāni addhāsantati vasena paccuppannāni eva hontīti.
138138. 安止章。“安止速行”是业处句。“那时所缘”是作者句。“以根平等性等”是指以信等五根互不超越而平等。“周遍”是指从四面八方。“近行后”是指靠近之后。能够承担、能够生起安止的状态,就是安止堪能状态。“其转起”是指该近行速行转起之后。“不久时”是指在不久的时间内。所谓“小种类”是指欲界种类。“种姓”是业处作者句。“被征服”是指被修习之力所征服,也就是被压伏的意思。“被切断”则是显示征服已达到顶点。直到该种姓达到切断为止,都被征服、被压伏——这样说。征服种姓,所以叫“种姓地”,这也说得通。“第五”是指在第五个心刹那。“因为那时速行称为已落下”是指,通常速行的转起最多七次,第四次达到顶点,从第五次开始落下,因此在第五个刹那,速行称为已落下。“以第二”是指以第二个声音。“第二”是指在第二个心刹那。那时随顺是第一个速行,所以说“未得习行,是随顺”。“即以此”是指仅仅以这两个声音。但在《阿毗达摩分别论》中,似乎是被认可的。因为那里说:钝根者有四个随顺,第五是种姓地,第六是道心,第七是果。“在其他注释中”是指在律藏注释等中。“由于被遮止”是指,由于第五种姓地的转起被遮止,而且在开头说“八种中,于其他处”,因此这里“灭”这个词是必须的,所以说“灭已,即无间——如此分词”。“无间”这个词常常需要关联,所以用格的变化来补足同一个词,说“灭已者,于义已得”。“即使自在者”是指即使已成为自在者。“速行一次”是依世间安止而说。出世间安止则第七次也会生起。在《根本复注》的文句中,“由于到达地之差别”是指,种姓地心是欲地,安止则是广大地或出世间地,如此为到达地之差别。“由于获得所缘之差别”是就果等至路中的果速行而说。因为在那里,前面的随顺速行以诸行为所缘,果速行以涅槃为所缘。而这只是理由而已。应知,如前所说的土块譬喻在这里才是恰当的。“然而,此不应如此看待”是指,此义类不应如此看待。“非长途者”是指不能持续长时间,所以是非长途者,也就是非坚实者。正因为非坚实,所以更快生长,更快地增长、发育。而坚实者因为与坚实一同增长,所以不更快生长,不更快地增长、发育。因此说“一岁命者”等。“同样地”等句中,“在已落下的速行中”是指在第五、第六、第七速行中。“在此处”等句中,“如极熟米饭相似”是指,如同米饭因极熟而变得柔软、无力、不能久住,在当天就会腐烂;安止速行也是如此。“而且因为”等句中,“两种决定”是指速行决定与时间决定。“是结生无间缘之当有者”是指,第七速行的思是无间缘,其后转起的异熟相续是缘所生,而它又在终时成为死心,为另一有的结生心作无间缘。如此,以作为结生心之无间缘的状态,必定将存在——这是义理。而这只是理由而已。至于《大复注》的说法,则有些可说的内容,未被否定。“无间转起者”等句中,那些具有别异、不相似的受者,称为别异受者。“与习行缘相违者”是指与习行缘相对立者。无别异的受者,如此拆解。在唯作速行之后,应见于果等至路中的阿拉汉果。其余在此易解。
138. Appanāvāre. ‘‘Appanā javanaṃ’’ti kammapadaṃ. ‘‘Tadā rammaṇaṃ’’ti kattupadaṃ. ‘‘Indriya samatādīhī’’ti saddhādīnaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ aññamaññaṃ anati vattanavasena samatādīhi. ‘‘Parito’’ti samantato. ‘‘Upeccā’’ti upagantvā. Appanaṃ vahituṃ janetuṃ samattha bhāvo appanāvahasamatthabhāvo. ‘‘Yassa pavattiyā’’ti yassa upacāra javanassa pavattito. ‘‘Aciraṃ kālaṃ’’ti acirekāle. Paritta jātikā nāma kāmāvacarajāti. ‘‘Gottaṃ’’ti kammakattu padaṃ. ‘‘Abhibhuyyatī’’ti bhāvanā balena abhibhuyyamānaṃ hoti. Abhimaddīyamānaṃ hotīti attho. ‘‘Chijjatī’’ti idaṃ pana abhibhavanassa sikhāpatta dassanaṃ. Yāva taṃ gottaṃ chedaṃ pāpuṇāti, tāva abhibhuyyati, maddīyatīti vuttaṃ hoti. Gottaṃ abhibhavatīti gotrabhūtipi yujjati. ‘‘Pañcamaṃ’’ti pañcame cittavāre. ‘‘Tadāhi javanaṃ patitaṃ nāma hotī’’ti pakatiyā javanappavattināma sattakkhattu paramo hoti. Catutthañca muddhapattaṃ. Pañcamato paṭṭhāya patitaṃ. Tasmā tasmiṃ pañcamavāre javanaṃ patitaṃ nāma hoti. ‘‘Dutīyenā’’ti dutīyena eva saddena. ‘‘Dutīyaṃ’’ti dutīye cittavāre. Tadā anulomaṃ pathamajavanaṃ hotīti vuttaṃ ‘‘aladdhā sevanaṃ anuloma’’nti. ‘‘Etenevā’’ti etena eva sadda dvaye neva. Aṭṭhasāliniyaṃ pana anuññātā viya dissati. Vuttañhi tattha. Mandapaññassa cattāri anulomāni honti, pañcamaṃ gotrabhu, chaṭṭhaṃ maggacittaṃ, sattamaṃ phalanti. ‘‘Itaraṭṭhakathāsū’’ti vinayaṭṭha kathādīsu. ‘‘Paṭisiddhattā’’ti pañcamaṃ gotra bhuppavattiyā paṭisiddhattā ādimhi aṭṭhannaṃ aññatrasmiṃti vuttattā idha niruddheti padaṃ avassaṃ icchitabbamevāti vuttaṃ ‘‘niruddhe anantaramevāti padacchedo’’ti. Anantara saddassa ca niccaṃ sambandhāpekkhattā tamevapadaṃ vibhatti pariṇāmena adhikatanti āha ‘‘niruddhassāti atthato laddhamevā’’ti. ‘‘Vasibhūtāpī’’ti vasibhūtāpi samānā. ‘‘Ekavāraṃ javitvā’’ti idaṃ lokiyappanāvasena vuttaṃ. Lokuttara appanāpana sattamampi uppajjatiyeva. Mūlaṭīkā pāṭhe ‘‘bhūmantarapattiyā’’ti gotrabhu cittaṃ kāmabhūmi hoti. Appanāpana mahaggatabhūmi vā lokuttarabhūmi vā hoti. Evaṃ bhūmantarapattiyā. ‘‘Ārammaṇantara laddhiyā’’ti phalasamāpatti vīthiyaṃ phalajavanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tatthahi purimāni anuloma javanāni saṅkhārā rammaṇāni honti. Phalajavanaṃ nibbānārammaṇaṃ. Idañca kāraṇamattameva. Yathāvutta leḍḍupamā eva idha yuttarūpāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabba’’nti etaṃ atthajātaṃ na kho evaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘Anaddhanīyā’’ti addhānaṃ dīghakālaṃ nakha mantīti anaddhanīyā. Asārā. Asārattā eva sīghataraṃ ruhanti. Sīghataraṃ vuddhiṃ viruḷhiṃ āpajjanti. Sāravantā pana sārena saha vaḍḍhamānattā sīghataraṃ naruhanti. Sīghataraṃ vuddhiṃ viruḷhiṃ nā pajjanti. Tenāha ‘‘ekavassajīvino’’tiādiṃ. ‘‘Evamevā’’tiādīsu ‘‘patitajavanesū’’ti pañcama chaṭṭha sattama javanesu. ‘‘Ettha cā’’tiādīsu. ‘‘Supakkasālibhatta sadisānī’’ti yathā sālibhattāni supakkattā eva mudutarāni hutvā dubbalāni aciraṭṭhitikāni. Tasmiṃ divasepi pūtibhāvaṃ gacchanti. Evaṃ appanā javanāni. ‘‘Yasmā cā’’tiādīsu. ‘‘Duvidhassa niyamassā’’ti javananiyamassa ca kālaniyamassa ca. ‘‘Paṭisandhiyā anantara paccaya bhāvino’’ti sattama javana cetanā anantara paccayo, tadanantare pavattaṃ vipāka santānaṃ paccayuppanno, tameva ca avasāne cuti cittaṃ hutvā bhavantare paṭisandhi cittassa anantara paccayo. Evaṃ paṭisandhi cittassa anantara paccaya bhāvena avassaṃ bhavissamānassāti attho. Idañca kāraṇa mattameva. Mahāṭīkāvacanaṃ pana kiñci vattabba rūpanti na paṭikkhittaṃ. ‘‘Nirantarappavattānaṃ’’ti ādīsu. Bhinnā asadisā vedanā yesaṃ tāni bhinnavedanāni. ‘‘Āsevana paccanīkānaṃ’’ti āsevana paccayappaṭi pakkhānaṃ. Abhinnā vedanā yesanti viggaho. Kriyajavanānantaraṃ arahattaphalaṃ phalasamāpatti vīthiyaṃ daṭṭhabbaṃ. Sesametthasuviññeyyaṃ.
139在“无论以任何方式”等语句中。因为在世间,中等人所想要的某个所缘,并不是极尊贵者如曼陀多王王等人所想要的。同样,那些中等人所不想要的某个所缘,却是极贫困的边地居民所想要的。所以,对所缘的可意与不可意作出判定时,不能依极尊贵者和极贫困者来判定,只有依中等人才能判定。因此他说“在此”等语。“所缘”是主格词。“异熟心”是业格词。“任何”指任何一种色。“在任何”指在任何一朵花中。“或以彼”指或凭借那带来乐触的衣服。这里其余的内容很容易理解。
139. ‘‘Sabbathā pī’’tiādīsu. Loke majjhimake hi mahājanehi icchitampi kiñci ārammaṇaṃ atiukkaṭṭhehi mandhātu rājādīhi icchitaṃ na hoti. Tathā tehi mahājanehi anicchitampi kiñci ārammaṇaṃ atiduggatehi paccanta vāsīhi icchitaṃ hoti. Tasmā ārammaṇānaṃ iṭṭhāniṭṭha vavatthānaṃ patvā atiukkaṭṭhehi ca atiduggatehi ca vavatthānaṃ na gacchati, majjhimakehi eva vavatthānaṃ gacchati. Tenāha ‘‘tattha cā’’tiādiṃ. ‘‘Ārammaṇaṃ’’ti kattupadaṃ. ‘‘Vipākacittaṃ’’ti kammapadaṃ. ‘‘Kiñcī’’ti kiñci rūpaṃ. ‘‘Kismiñcī’’ti kasmiṃci ekasmiṃ pupphe. ‘‘Tena vā’’ti tena vā sukhasamphassena vatthena. Sesamettha suviññeyyaṃ.
在“受的系属”等语句中。“如同镜中的面容影像”,意思是:就像镜中面容影像的移动、消失等作用,以及种种颜色的作用,都是依着面容本身而成立的。异熟法也是如此。而受的系属,则是依着所缘本身而成立的——这就是句子的连接方式。其中,“受的系属”指种种受的系属。“思量后”指思考之后。“种种思量后”指以种种方式思考之后。而且,并非只有异熟法的受之系属是依所缘而成立的——这就是句子的连接方式。
‘‘Vedanāniyamopanā’’tiādīsu. ‘‘Ādāse mukhanimittassa viyā’’ti yathā ādāse mukha nimittassa calana cavanādiyogo nānāvaṇṇayogo ca yathāmukhameva siddho. Tathā vipākānaṃ. Vedanā yogo pana yathārammaṇameva siddhoti yojanā. Tattha ‘‘vedanāyogo’’ti nānāvedanāyogo. ‘‘Kappetvā’’ti cintetvā. ‘‘Pakappetvā’’ti nānappakārato cintetvā. Na kevalañca vipākānaṃ eva yathārammaṇaṃ vedanā yogo hotīti yojanā.
在“而此”等句中。“也于注释书中”指的是也于《发趣论》的注释书中。“以彼所缘之力”是说以彼所缘之力而转起,这是省略的补足文句。“五种”是针对与悦俱推度心一起的四种悦俱大异熟心而说的。“以自然方式”是指以自然、恒常转起的方式。在圣典文句中,已修习诸根者,因此称为已修根者。“可意”指令人心生欢喜。“不可意”指不令人心生欢喜。若他心生疑惑,则与“应住”相连。“于可厌逆的”即于不可意的。“作不可厌逆想”即作可意想。其余各处也是如此。“他们的”指漏尽者的。在圣典文句中,“心喜悦”即与悦受相应。“心忧恼”即与忧受相应。在圣典文句中,“以慈俱行之心遍满”即以“愿此众生远离怨敌”等慈心遍满。“以界摄持”即如我的此身也是四大的聚合,其中任何一界既非可厌逆也非不可厌逆,纯粹是空虚无实、仅以自性而已;同样,此众生之身也是如此,以这种方式以界摄持。“或以不净”即以不净观修习,或说以不净观之心而作,或为了彼不净性而作。天女、天舞女名为天女。腐烂的疮疖,那些具有此者,即是腐烂疮疖者。“身体”指身体各部分。具有腐烂疮疖之身者,为腐烂疮疖身者。“腐烂的”指溃烂流脓的。有些论师说,它们是受所系缚的。因此是条件,这是连接。如何成为条件呢?回答说“如见功德”等。其中,“在注释书中”指在《清净道论》的注释书中。“以见佛陀善觉性”指以见自己的导师佛陀的善觉性。“以见自身成就”指以见自身如此从苦中解脱的成就。“骨锁饿鬼形”指无肉无血的骨堆饿鬼身体。“患麻风者的”指麻风病患者的身体。“在注释书中”指在《法句经》的注释书中。在极其可意的天女容貌等中,在极其不可意的腐烂麻风身体等中。“作为基础”指作为生起之处。“那些众生的”是属格,表示作者。“那两者也”指那两者的执取也。“他们的”指那些世间大众的。“唯以颠倒而存在”指在极其可意的天女容貌等中,以极其可意的方式执取也唯以颠倒而存在。为什么?因为在极其可意的天女容貌等中,以极其可意想而成为颠倒想。
‘‘Ayañcā’’tiādīsu. ‘‘Aṭṭhakathāyaṃ pī’’ti paṭṭhāna aṭṭhakathāyampi. ‘‘Tadārammaṇa vasenā’’ti tadārammaṇavasena pavattānanti pāṭhaseso. ‘‘Pañcannaṃ’’ti somanassa santīraṇena saddhiṃ cattāri mahāvipāka somanassāni sandhāya vuttaṃ. ‘‘Pakati nīhārenā’’ti pakatiyā niccakālaṃ pavattappakārena. Pāḷipāṭhe. Bhāvitāni indriyāni yenāti bhāvitindriyo. ‘‘Manāpaṃ’’ti manorammaṃ. ‘‘Amanāpaṃ’’ti amanorammaṃ. Vihareyyanti sace kaṅkhatīti sambandho. ‘‘Paṭikūle’’ti amanāpe. ‘‘Appaṭikūla saññī’’ti manāpasaññī. Evaṃ sesesu. ‘‘Tesaṃ’’ti khīṇāsavānaṃ. Pāḷipāṭhe. ‘‘Sumano’’ti somanassito. ‘‘Dummano’’ti domanassito. Pāḷipāṭhe. ‘‘Mettāyavā pharatī’’ti ayaṃ satto averohotūtiādinā mettācittena vā pharati. ‘‘Dhātuso upasaṃharatī’’ti yathā ma ma kāyopi catudhātu samussayo hoti. Tattha ekāpi dhātu nāma paṭikūlā vā appaṭikūlā vā na hoti. Kevalaṃ tuccha suñña sabhāvamattā hoti. Evameva imassa sattassa kāyopītiādinā dhātu so upasaṃharati. ‘‘Asubhāya vā’’ti asubha bhāvanāya vā. Asubha bhāvanā cittena vāti vuttaṃ hoti. ‘‘Asubhāyā’’ti vā tassa asubhabhāvatthāya. Devanāṭakā devaccharā nāma. Kuthitāni kuṭṭhāni yesaṃ tāni kuthita kuṭṭhāni. ‘‘Sarīrānī’’ti kāyaṅgāni. Kuthita kuṭṭhāni sarīrāni yassa so kuthitakuṭṭhasarīro. ‘‘Kuthitānī’’ti abbhukkiraṇāni. Vedanā yuttāni honti iti apare vadantīti yojanā. Tasmā paccayo hotīti sambandho. Kathaṃ paccayo hotīti āha ‘‘yathā ānisaṃsa dassanenā’’tiādiṃ. Tattha ‘‘aṭṭhakathāyaṃ’’ti visuddhi maggaṭṭhakathāyaṃ. ‘‘Buddhasubuddhatā dassanenā’’ti attano satthubhūtassa buddhassa subuddhatā dassanena. ‘‘Attasampatti dassanenā’’ti mayaṃ pana evarūpā dukkhā muttāmhāti evaṃ attano sampatti dassanena. ‘‘Aṭṭhikaṅkalikapetarūpe’’ti nimmaṃ salohite aṭṭhipuñjapetasarīre. ‘‘Kuṭṭhino’’ti kuṭṭhasarīrassa. ‘‘Aṭṭhakathāyaṃ’’ti dhammapada aṭṭhakathāyaṃ. Ati iṭṭhe devacchara vaṇṇādike. Ati aniṭṭhe kuthitakuṭṭhasarīrādike. ‘‘Vatthu bhūto’’ti uppattiṭṭhāna bhūto. ‘‘Tesaṃ tesaṃ sattānaṃ’’ti kattu atthesāmivacanaṃ. ‘‘Tadubhayaṃ pī’’ti ubhayaṃ taṃ gahaṇaṃpi. ‘‘Tesaṃ’’ti tesaṃ lokiya mahājanānaṃ. ‘‘Vipallāsavaseneva hotī’’ti devaccharavaṇṇādīsu atiiṭṭhesu atiiṭṭhākārato gahaṇampi vipallāsa vaseneva hoti. Kasmā, devacchara vaṇṇādīsu ati iṭṭha saññāya vipallāsa saññābhāvato.
在《显扬论》的文句里,“‘已转起’是因为转起”。这是站在注释书的立场来说的,所以(论主)说“出于对注释书的尊重,这一点仍应加以考察”。但从义理上说,这其实是不妥当的——这就是那句话的意思。这个道理在其他地方也一样。
“法眼缺失者”,就是缺少法决定智之眼的人。“只是善与不善”,是说那些法眼缺失者所生起的,只是善与不善。在偈颂中,“色”与“由色而不动摇”相连。“声”等也是如此。所谓“不动摇”,就是不移动、不震动、心不发生变异。同样地,舍受即使在唯作速行之后,彼所缘也应当是喜俱或舍俱受相应的——这是文句的关联。
在《根本复注》的文句里,“彼所缘性”就是依彼所缘性、以彼所缘的状态。“在某处”就是在某处阿毗达摩圣典中。“当那存在时”,就是当那个随顺唯作速行的彼所缘存在时。这名为有分也随顺——这是关联。就像河流随顺逆流而上的船一样——这是关联。
“唯有广大影响力的速行”,是说由于烦恼法和颠倒法之力,即使在仅仅一刹那之间,也能在成百上千的所缘中以种种方式具有遍满之力的善、不善速行本身随顺——这是合理的;但唯作速行随顺,则不合理——这是关联。
“具六支舍者”,是指具足六门舍的人:以眼见色后,不喜、不忧,住于舍念——如此等所说,依六门而具足六支舍。“转起”就是行相。“有寂静的行相”就是寂静行相。考察这一点时,论主说了“然而在《发趣论》中”等。
“如果这样说可以被说”,这里的“这”是指“唯作无记”等这类说法。“于那”就是于那说法。“以如是等”就是以如是等方式。
在《显扬论》的文句里,“更上的”就是答复。“依观行的转起”就是依观的转起。“他们”是指喜与忧。“互为无间缘性”,就是互相为无间缘的意思。“由长老”就是由阿耨楼陀长老。
一切彼所缘,以及一切有分。“俱行”就是长时间地流转。“这些”等,是显示那十八种速行之后,彼所缘无决定地转起的理由与合理性。“由此而生起”就是由此产生、生起。彼所缘的生起,就是“彼所缘生起”。或者,为了显示“生起”和“生起”这两个意思,所以说了“彼所缘生起”等。
“然而对于某些人”等中,“某些人”是指某些人。“其他的”是指除了舍俱推度二种之外的。说“不存在,所以不应说”。既然如此,为什么长老在这里没有说?因为在《义注》中没有说,所以这里没有说。那么,在《义注》中为什么没有说?因为多数情况下已落入决定之流,所以没有说;并不是因为不可得而没有说。为了显示这个意思,论主说了“然而在注释书中”等。
“只说舍俱推度二种”,是以客有分的方式来说的。正如所说:对于喜俱结生者,在转起时修习禅那后,因放逸而退失禅那,当他观察“我的殊胜法已失”时,由追悔之力生起忧受,那时什么生起?因为在《发趣论》中,喜受之后紧接着忧受、忧受之后紧接着喜受,是被遮止的。缘取广大法而速行后,彼所缘也在那里被遮止。于是,或者善异熟、或者不善异熟、舍俱无因意识界生起。它的所缘是什么?是色等微细法中的某一种。因为在这些法中,当时哪一种呈现于前,就缘那一种而生起此心,应当这样了知。如是,与忧俱速行相应的唯舍俱推度二种,以客有分的方式在注释书中被说了。
“这一点也合理”,是说在不善速行结束时,这个有因的客有分也合理。“忧俱速行之后就是有分转起”,是说舍俱根本有分转起。客有分没有作用。为什么?因为是舍受结生。彼所缘的生起也没有。为什么?因为在那些所缘中,彼所缘回合不可能。因为在大所缘和不分明所缘中,彼所缘回合不生起。根本有分的生起也没有。为什么?因为作为根本有分的那个喜俱有分,与忧俱速行相违。“因此”就是由于这个理由。“一种”就是一种舍俱异熟。
如是,对于那个生起忧受的喜俱结生者,彼所缘的生起也没有,根本有分的生起也没有,因此,忧受之后在六……转起——这是关联。其中,“那个”是指喜俱结生者。彼所缘的生起也没有。为什么?即使所缘是极大或极分明,喜俱彼所缘也与速行相违;舍俱彼所缘也与所缘相违。因为在极可爱所缘中,舍俱彼所缘不转起。然而在广大和概念所缘中,两种彼所缘都不生起。根本有分的生起也没有。为什么?因为与速行相违。
Vibhāvanipāṭhe . ‘‘Pavattiyā’’ti pavattanato. Aṭṭhakathādhippāye ṭhatvā vuttattā aṭṭhakathāgāravena’’taṃ vicāretabba mevā’’ti vuttaṃ. Atthato pana ayuttamevāti vuttaṃ hoti. Esanayo aññatthapi. ‘‘Dhamma cakkhurahitā’’ti dhamma vavatthānaññāṇa cakkhu rahitā. ‘‘Kusalākusalāni yevā’’ti tesaṃ dhamma cakkhu rahitānaṃ uppannāni kusalākusalāniyeva. Gāthāyaṃ. ‘‘Rūpā’’ti rūpato nappavedhantīti sambandho. ‘‘Saddā’’tiādīsupi esevanayo. Nappavedhantīti ca na calanti, na kampanti, cittaññathattaṃ na gacchanti. Tathā upekkhā kriyajavanānantarampi tadārammaṇāni somanassu pekkhāvedanā yuttāni eva siyunti yojanā. Mūlaṭīkāpāṭhe. ‘‘Tadārammaṇatā’’ti tadārammaṇatāya tadārammaṇabhāvena. ‘‘Katthacī’’ti katthaci abhidhamma pāḷiyaṃ. ‘‘Vijjamāne ca tasmiṃ’’ti tasmiṃ kriyajavanānu bandhake tadā rammaṇe vijjamāne sati. Etaṃ bhavaṅgañca nāma anubandhatīti sambandho. Nadīsoto paṭisotagāmināvaṃ anubandhati viyāti yojanā. ‘‘Savipphārikaṃ evajavanaṃ’’ti kilesa dhammānaṃ vipallāsa dhammānañca vasena khaṇamattepi anekasatesu ārammaṇesu vividhākārena pharaṇavegasahitaṃ kusalākusala javanameva anubandhatīti yuttaṃ. Na pana kriyajavanaṃ anubandhatīti yuttanti yojanā. ‘‘Chaḷaṅgu pekkhāvato’’ti cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti, na dummano, upekkhako viharatī-tiādinā vuttāya cha dvārikavasena chaḷaṅga samannāgatāya upekkhāya sampannassa. Vattanaṃ vutti. Santā vutti assāti santa vutti. Taṃ vicārento ‘‘paṭṭhāne panā’’tiādimāha. ‘‘Yadi cetaṃ vucceyyā’’ti ettha ‘‘etaṃ’’ti kriyā byākatetiādikaṃ etaṃ vacanaṃ. ‘‘Tasmiṃ’’ti tasmiṃ vacane. ‘‘Evamādinā’’ti evamādinā nayena. Vibhāvanipāṭhe. ‘‘Uttaraṃ’’ti parihāraṃ. ‘‘Vipassanācāra vasenā’’ti vipassanā pavatti vasena. ‘‘Tesaṃ’’ti somanassa domanassānaṃ. ‘‘Itarītarānantara paccayatā’’ti aññamaññānantara paccayatāti attho. ‘‘Therenā’’ti anuruddhattherena. Sabbāni tadā rammaṇāni, sabbāni bhavaṅgāni ca. ‘‘Samudā carantī’’ti cirakālaṃ sañcaranti . ‘‘Etānihī’’tiādinā tesaṃ aṭṭhārasannaṃ javanānaṃ anantaraṃ tadārammaṇānaṃ aniyamato pavattiyā kāraṇayuttiṃ dasseti. Sambhavati uppajjati etenāti sambhavo. Tadā rammaṇassa sambhavo tadā rammaṇa sambhavo. Athavā, sambhavanaṃ uppajjanaṃ sambhavoti ime dve atthe dassetuṃ ‘‘tadā rammaṇa sambhavo’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Yesaṃ panā’’tiādīsu. ‘‘Yesaṃ’’ti yesaṃ puggalānaṃ. ‘‘Itarānī’’ti upekkhā santīraṇa dvayato aññāni. ‘‘Na hontīti na vattabbānī’’ti vuttaṃ. Evaṃsati, kasmā therena idha na vuttānīti. Aṭṭhasāliniyaṃ avuttattā idha na vuttānīti. Aṭṭhasāliniyaṃ pana kasmā na vuttāni. Yebhūyya niyamasote patitattā na vuttāni. Na pana alabbhamānattā na vuttānīti imamatthaṃ dassento ‘‘aṭṭhakathāyaṃ panā’’tiādimāha. ‘‘Upekkhāsahagata santīraṇa dvayameva vuttaṃ’’ti āgantuka bhavaṅgabhāvena vuttaṃ. Yathāha athassa yadā somanassa sahagatappaṭisandhikassa pavatte jhānaṃ nibbattetvā pamādena parihīnajjhānassa paṇīta dhammo me naṭṭhoti paccavekkhato vippaṭisāri vasena domanassaṃ uppajjati, tadā kiṃ uppajjati. Somanassānantarañhi domanassaṃ, domanassānantarañca somanassaṃ paṭṭhāne paṭisiddhaṃ. Mahaggata dhammaṃ ārabbha javane javite tadā rammaṇampi tattheva paṭisiddhanti. Kusala vipākāvā akusalavipākāvā upekkhā sahagatā hetukamanoviññāṇa dhātu uppajjati. Kimassā rammaṇanti. Rūpādīsu paritta dhammesu aññataraṃ. Etesu hi yadeva tasmiṃ samaye āpātamāgataṃ hoti. Taṃ ārabbha etaṃ cittaṃ uppajjatīti veditabbaṃ-ti. Evaṃ domanassasahagata javanānurūpaṃ upekkhāsahagata santīraṇa dvayameva āgantuka bhavaṅgabhāvena aṭṭhakathāyaṃ vuttanti. ‘‘Etampi yujjati yevā’’ti akusala javanāvasāne etaṃ sahetukaṃ āgantuka bhavaṅgaṃpi yujjatiyeva. ‘‘Domanassa javanānantaraṃ bhavaṅga pātova hotī’’ti upekkhā sahagata mūlabhavaṅga pātova hoti. Āgantuka bhavaṅgena kiccaṃ natthi. Kasmā, upekkhā paṭisandhikattā. Nevatadārammaṇa sambhavo atthi. Kasmā, tesu ārammaṇesu tadārammaṇavārassa asambhavato. Na hi mahantārammaṇesu ca avibhūtārammaṇesu ca tadārammaṇavāro sambhavati. Na ca mūlabhavaṅga sambhavo atthi. Kasmā, mūlabhavaṅgabhū tassa somanassa bhavaṅgassa domanassa javanena saha viruddhattā. ‘‘Iti katvā’’ti iminā kāraṇena. ‘‘Ekaṃ’’ti ekaṃ upekkhāsahagata vipākaṃ. Tathā tasseva domanassaṃ uppādentassa neva tadārammaṇa sambhavo atthi. Na ca mūlabhavaṅga sambhavoti katvā domanassānantaraṃ chasu…pe… pavattatīti yojanā. Tattha ‘‘tassevā’’ti somanassappaṭisandhikasseva. Nevatadārammaṇa sambhavo atthi. Kasmā, ārammaṇānaṃ atimahantattepi ativibhūtattepi sati somanassa tadārammaṇassa javanena saha viruddhattā. Upekkhā tadā rammaṇassa ca ārammaṇena saha viruddhattā. Na hi ati iṭṭhārammaṇe upekkhā tadārammaṇaṃ pavattati. Mahaggata paññattā rammaṇesu pana ubhayampi tadārammaṇaṃ nuppajjatiyeva. Na ca mūlabhavaṅga sambhavo atthi. Kasmā, javanena saha viruddhattāti.
关于“在此处”等句:“于一切诸法中”是指在一切所缘法中。“第一等起”说的是转向的作用。在经文的读诵中,“由彼而生”是指由于那些所缘呈现而来才生起的。“由彼而生”也有人解释为与那些所缘相适合。“识的部分”是指眼门识的那一部分。“于其时”是指在那个时刻。为了说明没有转向就不会生起,说了“如果由转向……”等句。“在此处可能有”等句中,应这样连接理解:正如没有转向且所缘破碎时是这样,那时也是如此。“即使一”是指即使一个外来有分的也没有过失。在大义注中也没有。然而在《义蕴灯》中确实有。“有颤动性”在这里的意义应按照“有遍动性”一词所说的方式理解。“其余的”是指广大心和出世间速行心的,也有一些是有限所缘的。如果那时所缘现前,由于该欲界有分不存在的缘故,那些色界和无色界梵天者的彼所缘不生起。如此则眼门和耳门心对色界梵天者也不应生起,因此说了“然而眼识和耳识”等句。“由于根的活动力”是指眼处和耳处称为根处,在色界梵天相续中活动,由于它们的活动力,眼识和耳识对色界梵天者生起,或者为了显示这一点,说了“领受和推度”等句。“仅由分别之力”是指如欲界善心对善心那样,以种种方式分别、筹画而执取所缘的能力,或者没有。“在安止达到的修习业差别中”在这里应说如神通速行心那样,如广大异熟和出世间异熟那样。“在义注中”是指《缘起分别义注》中。“在《显扬》中说的诸理由”是指从义注中引来在《显扬》中说的“非作者性、与作者相似性、存在性”等诸理由。
‘‘Ettha cā’’tiādīsu. ‘‘Sabba dhammesū’’ti sabbesu ārammaṇa dhammesu. ‘‘Pathama samannāhāro’’ti āvajjana kiccaṃ āha. Suttanta pāṭhe. ‘‘Tajjo’’ti tena ārammaṇānaṃ āpātā gamanena jāto. ‘‘Tajjo’’ti vā tadanurūpotipi vadanti. ‘‘Viññāṇabhāgassā’’ti cakkhu dvārika viññāṇa koṭṭhāsassa. ‘‘Yato’’ti yasmiṃ kāle. Kathaṃ āvajjanena vinā nuppajjatīti āha ‘‘sace āvajjanenā’’tiādiṃ. ‘‘Ettha siyā’’tiādīsu. Yathā pana nirāvajjanaṃ hoti bhinnā rammaṇañca, evaṃ tathāti yojanā. ‘‘Ekassapī’’ti ekassa āgantuka bhavaṅgassapi natthi doso. Mahāaṭṭhakathāyañca natthi. Aṭṭhasāliniyaṃ pana atthiyeva. ‘‘Savipphandanattā’’ti ettha attho savipphārikanti pade vuttanayena veditabbo. ‘‘Itare sañcā’’ti mahaggatalokuttara javanānañca. Kāni ci parittārammaṇānipi samānāni. Yadi tadārammaṇū panissa yassa kāmabhavaṅgassa abhāvato tadārammaṇāni rūpārūpa brahmānaṃ nuppajjanti. Evaṃ sati, cakkhusota dvārika cittānipi rūpa brahmānaṃ nuppajjeyyunti āha ‘‘cakkhu sotaviññāṇāni panā’’tiādiṃ. ‘‘Indriyappavatti ānubhāvato’’ti cakkhu vatthu sotavatthu saṅkhātānaṃ indriya vatthūnaṃ rūpa brahma santāne pavattattā tesaṃ pavatti ānubhāvato cakkhu sotaviññāṇāni rūpabrahmānaṃ pavattantiye vāti dassetuṃ ‘‘sampaṭicchana santīraṇānī’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Vikappabalevā’’ti kāmakusalā kusalānaṃ viya vividhena ākārena kappetvā pakappetvā ārammaṇaggahasāmatthiyevāsati. ‘‘Appanāpatta bhāvanā kammavisese vā’’ti ettha abhiññā javanāni viya mahaggata vipāka lokuttara vipākāni viya cāti vattabbaṃ. ‘‘Aṭṭhakathāyaṃ’’ti paṭicca samuppāda vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ. ‘‘Vibhāvaniyaṃ vutta kāraṇānī’’ti aṭṭhakathāto āharitvā vibhāvaniyaṃ vuttāni ‘ajanakattā janaka samānattā bhāvato’tiādīni kāraṇāni.
140140. 关于速行的决定。注疏中也说它转起六次。正如所说:如果强有力的所缘呈现出来,在唯作意界转向有分之后,眼识等便生起。而在速行的阶段,第一个欲界善心作为速行,速行六次或七次之后,就交给彼所缘的机会。“由于更柔软的状态”,是指在母胎中安住时,或刚出生时,依处的极度柔软。“由于被某种东西扰乱的状态”,是指在患重病时,被风、胆汁、痰等某种东西扰乱的状态。“被覆盖的状态”只是它的同义词。那些变得迟钝的势力,就叫作迟钝的势力。“以难以承受的色”,指以苦为本性的色。这是就被征服的众生而言。而那句话只是依普通众生说的,不是依特殊众生说的。既然如此,依特殊众生应当怎么理解呢?所以说“然而那些……”等。“在上方”,指在死亡生起之处。“如所说”,就是《清净道论》中所说的。“双神变”,指成对的事物一起现起的稀有之事。“两个禅支”,指舍与一境性这两个禅支。
140. Javana niyame. Aṭṭhakathāyampi chakkhattuṃ pavatti vuttā. Yathāha sace pana balavā rammaṇaṃ āpātāgataṃ hoti. Kriyamanodhātuyā bhavaṅge āvaṭṭite cakkhuviññāṇādīni uppajjanti. Javanaṭṭhāne pana pathamakāmāvacara kusala cittaṃ javanaṃ hutvā chasattavāre javitvā tadārammaṇassa vāraṃ detīti. ‘‘Mudutara bhāvenā’’ti mātukucchimhi ṭhitakālevā sampati jātakāle vā vatthussa atimudubhāvena. ‘‘Kenaciupadduta bhāvenā’’ti bāḷhagelaññajātakāle kenaci vātapittasemhādinā upadduta bhāvena. ‘‘Ajjhotthaṭa bhāvenā’’ti tassa vevacanamattaṃ. Mandībhūto vego yesaṃ tāni mandībhūta vegāni. ‘‘Asayha rūpehī’’ti dukkhamasabhāvehi. Abhibhūtānaṃ sattānaṃ. Tañca kho vacanaṃ pākatika sattānaṃ vaseneva vuttaṃ. Na sattavisesānaṃ vasena. Evaṃ sati, sattavisesānaṃ vasena kathaṃ daṭṭhabbanti āha ‘‘ye panā’’tiādiṃ. ‘‘Uparī’’ti maraṇuppattiṭṭhāne. ‘‘Vuttañhī’’ti visuddhi magge vuttameva. ‘‘Yamakappāṭihāriyaṃ’’ti yugaḷavatthūnaṃ ekato pavatta acchariya kammaṃ. ‘‘Dve jhānaṅgānī’’ti upekkhekaggatā jhānaṅgāni.
由修习瑜伽业而成就,说的是通过修习随顺瑜伽业而成就的人。所谓变化神变,就是通过神通做出种种变化。“仅仅由成就”,意思是仅仅为了成就。它的果在自己之后无间生起,所以叫无间果。这是道思。“如是”,就是因此。“迟钝者的”,指迟钝的人。“锐利者的”,指锐利的人。这是三个果心。“由加行现行”,指从初禅开始,止与观双运现行的先前加行现行。“未作加行的”,指在临近的前生中没有做过禅那准备工作的人。所有安住于果的人,都是已经修习达到自在熟练的,这就是其中的关联。
‘‘Yogakammasiddhiyā’’ti bhāvanānu yogakammasiddhassa. Iddhi vikubbanaṃ nāma iddhiyā nānākammakaraṇaṃ. ‘‘Siddhiyā evā’’ti sijjha natthāya eva . Attano anantare eva uppannaṃ phalaṃ etissāti ānantarikapphalā. Maggacetanā. ‘‘Itī’’ti tasmā. ‘‘Mandassā’’ti manda puggalassa. ‘‘Tikkhassā’’ti tikkha puggalassa. Tīṇi phalacittāni. ‘‘Payogābhisaṅkhārassā’’ti pathamajjhānato paṭṭhāya samatha vipassanāyuganandhappavatti saṅkhātassa pubbappayogābhisaṅkhārassa. ‘‘Akatādhikārassā’’ti āsanne purimabhave akata jhānaparikammassa puggalassa. Sabbesampi phalaṭṭhānaṃ ciṇṇavasibhāvāneva hontīti yojanā.
141在二因等当中,所说的“生”就是指二因之类的,所以有“与结生识俱行”等说法。“他们二者”是指二因者和无因者。它们强烈地障碍、阻挡禅那、道与果,所以叫障碍。它们是异熟,同时也是障碍,这样组合成词。“异熟”是指无因与二因的异熟。以那些异熟获得结生的人,在这一世中,禅那、道、果的证得根本不存在。因此说“由于异熟障碍的存在”等。“他们”是指恶趣无因的人。这里说的是“人们”。连接起来就是“得不到”。“其余的人”是指除他们之外的善趣无因者。
141. Duhetukādīsu. Jāti dvihetukādayo eva adhippetāti vuttaṃ ‘‘paṭisandhiviññāṇa sahagatā’’tiādiṃ. ‘‘Tesaṃ dvinnaṃ pī’’ti dvihetukānampi ahetukānampi. Bhusojhāna maggaphalāni vārenti nīvārentīti āvaraṇāni. Vipākāni ca tāni āvaraṇāni cāti viggaho. ‘‘Vipākānī’’ti ahetuka dvihetuka vipākāni. Tehi gahitappaṭisandhikānaṃ imasmiṃ bhavejhāna maggaphalappaṭilābho nāma natthi. Tenāha ‘‘vipākāvaraṇa sabbhāvato’’tiādiṃ. ‘‘Tesaṃ’’ti duggati ahetuka puggalānaṃ. Puggalānanti vuttaṃ hoti. Na labbhantīti sambandho. ‘‘Itaresaṃ’’ti tato aññesaṃ sugati ahetuka puggalānaṃ.
在“于此可能有”等句中,“属于恶趣”也包括那些无因的众生。“在根本有分”等句中,是指结生心灭后生起的根本有分。“任何”是指任何一种有分。“被称为”是指答复被称为。“在一切注释书中被排斥”是说,在《殊胜义论》的异熟抉择论中,十六种欲界善异熟里,只显示八种无因异熟在恶趣众生中生起,而不是八种有因异熟。同样,在缘起注释中的识蕴解释以及其他如《阿毗达摩入》等论典中也是如此,这样就是在一切注释书中被排斥了。“由加行可成办故”,是因为由加行所能成办。因为善与不善若加以加行,确实会增长或减退。应理解为与智不相应的心。为什么?因为这里所说的“无因有分”,这个根本有分是无因的。“二无因”,指恶趣无因和善趣无因。“其他论师说”等,是《辨析论》中出现的其他说法。因为那里说:“其他论师也认为:正如无因心以有因心为彼所缘,二因心也以三因心为彼所缘。”随顺他们的观点,这里对与智相应异熟的排斥,也只是就无因心而言。然而,这与异熟抉择论中“此处即是十二业道”和“此处即是十业道”的说法并不一致。因为在彼处,十六种欲界善异熟中,由二因业所生的两种二因无因之人,要排除四种与智相应的异熟,所以名为十二业道。再者,在其余十二种异熟中,排除无行业所生的两种与智不相应有行异熟,以及有行业所生的两种与智不相应无行异熟,依第二长老之说,则名为十业道。但在这里,二因之人若以更强的欲、精进或心,多闻正法或种种明术,多所执取、听闻、受持、读诵、思惟,那么他的与智相应速行就会频繁生起。那时,依种种业,随速行而起的与智相应彼所缘并非不可能,所以有此说。此说似乎合理。“在注释书中……已说”,是怎么说的?因为这些异熟在人间及欲界天中,对具福的二因或三因者,于结生时作为结生心而成熟,如此等而说。它们则有三类、九类,这是关联。“它们的那种性质”,指善法的善性、不善法的不善性。“与应学之法相应”,是因为三学所应断的烦恼存在,所以于本性中应当修学,这是意趣。“下劣者的”,指下劣果位者的。各各依其自性。“较上者的”,指较上之人的。“学事已毕故”,学事就是为了断除烦恼法而存在的,所以当那些烦恼完全断除时,学事就已完毕。如此因为学事已毕,所以善能堪任。可能,是形容词,所以说“随其可能”。
‘‘Ettha siyā’’tiādīsu. Duggati pariyāpannānañca ahetukānaṃ. ‘‘Mūlabhavaṅge’’tiādimhi paṭisandhi cittaṃ hutvā āgate mūlabhavaṅge. ‘‘Yaṃ kiñcī’’ti yaṃ kiñci bhavaṅgaṃ. ‘‘Vuccate’’ti visajjanā vuccate. ‘‘Sabba aṭṭhakathāsu paṭikkhitto’’ti aṭṭhasāliniyaṃ tāva vipākuddhārakathāyaṃ soḷasasu kāmāvacara kusala vipākesu aṭṭhannaṃ ahetuka vipākānaṃ eva āpāyikesu sattesu uppattiṃ dasseti. Na aṭṭhannaṃ sahetuka vipākānaṃ. Tathā paṭicca samuppādaṭṭha kathāsu ca viññāṇa padavaṇṇanāsu aññāsu ca abhidhammāvatārādīsūti evaṃ sabbaṭṭhakathāsu paṭikkhittā nāma hoti. ‘‘Yogasā dhanīyattā’’ti payogena sādhetabbattā. Kusalākusalāni hi vaḍḍhetuṃ vā hāpetuṃ vā payoge kate vaḍḍhanti ceva hāyanti ca. Ñāṇavippayuttabhūtaṃ gahetuṃ yuttaṃ. Kasmā, ahetukassa bhavaṅgassāti vuttassa mūlabhavaṅgassa ahetukattā. ‘‘Dvinnampi ahetukānaṃ’’ti duggati ahetukānañca sugati ahetukānañca. ‘‘Aparepanā’’tiādi vibhāvaniyaṃ āgato apare vādo. Vuttañhi tattha ‘aparepana yathā ahetukānaṃ sahetuka tadārammaṇaṃ hoti, evaṃ dvihetukānaṃ tihetuka tadārammaṇaṃpī’ti vaṇṇenti. Tesaṃmatānurodhena ca idhapi ñāṇasampayutta vipākappaṭikkhepo ahetukeyeva sandhāyāti vadantīti. Taṃ pana vipākuddhārakathāyaṃ ‘ettheva dvādasa kamaggopī’ti ca, ettheva dasakamaggopī’ti ca āgatehi na sameti. Tattha hi soḷasasukusalavipākesu dvihetuka kammanibbattānaṃ dvinnaṃ dvihetukāhetuka puggalānaṃ cattāri ñāṇasampayutta vipākāni vajjetvā dvādasa kamaggo nāma hoti. Puna sesesu dvādasa vipākesupi asaṅkhārika kammanibbattānaṃ dve ñāṇavippayutta sasaṅkhārika vipākāni, sasaṅkhārika kammanibbattānañca dve ñāṇavippayutta asaṅkhārika vipākāni vajjetvā dutiyatthera vāde dasakamaggo nāma hotīti. Ettha pana dvi hetukopi puggalo adhikena chandena vā vīriyena vā cittena vā yutto pariyatti dhammaṃ vā nānāvijjāsippāni vā bahuṃ gaṇheyya, suṇeyya, dhāreyya, vāceyya, cinteyya. Athassa ñāṇasampayutta javanaṃ bahulaṃ samudā careyya. Tadā tassa nānākammena javanānu rūpaṃ ñāṇasampayutta tadārammaṇaṃ na na sambhavatīti vuttaṃ. Taṃ yuttaṃ viya dissatīti. ‘‘Aṭṭhakathāyaṃ pihi. La. Vuttā’’ti kathaṃ vuttā. Etāni hi manussesu ca kāmāvacara devesu ca puññavantānaṃ dvihetukati hetukānaṃ paṭisandhikāle paṭisandhi hutvā vipaccantītiādinā vuttāti. Te pana tividhā, navavidhāti sambandho. ‘‘Tesaṃ tabbhāvo’’ti kusalānaṃ kusalabhāvo, akusalānaṃ akusalabhāvo. ‘‘Sikkhana dhammayuttā’’ti tīhi sikkhāhi pahātabbānaṃ kilesānaṃ atthitāya sikkhitabbatā pakatiyaṃ ṭhitāti adhippāyo .‘‘Heṭṭhimānañcā’’ti heṭṭhima phalānañca. Yāniyānisakāni yathāsakaṃ. ‘‘Uparimānaṃ’’ti uparimānaṃ puggalānaṃ. ‘‘Pariniṭṭhita sikkhā kiccattā’’ti sikkhā kiccaṃ nāma kilesa dhammānaṃ pahānatthāya eva hotīti tesu sabbaso pahīnesu sikkhā kiccaṃ pariniṭṭhitaṃ hoti. Evaṃ pariniṭṭhita sikkhā kiccattā. Suṭṭhu bhabboti sambhavo. Sambhavoti visesana padametanti āha ‘‘yathā sambhavaṃ’’ti.
142“就在这里”是指唯独在这个欲界。“那些缺少各种净根的人”是指缺少各种净根的人。在每一个门中生起的,就是属于每一个门的心路。六十四种心路心。四十二种心路心。“或在梵天界”等句中,这是义注的说法。正如所说,在色有中,四种识以它为缘,同样只是就转起而言,不是在结生时。而在欲界,是因为看见不可意的色和听见不可意的声;但在梵天界,并没有不可意的色等事物。同样,在欲界天中也有喜。那四种心。“在那里”是指在那个色界。这是《辨析论》的读法。“在这里”是指在这句话中。“属于每一地”是指属于各自那一地。其余内容在这里很容易理解。
142. ‘‘Etthevā’’ti etasmiṃ kāmaloke eva. ‘‘Taṃ taṃ pasādarahitānaṃ’’ti tenatena pasādena rahitānaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ dvāre uppannāni taṃ taṃ dvārikāni. Catusaṭṭhivīthi cittāni. Dve cattālīsa vīthi cittāni. ‘‘Brahmaloke vā’’tiādīsu. Idaṃ aṭṭhakathā vacanaṃ. Yathāha rūpabhave catunnaṃ viññāṇānaṃ, tatheva paccayo. Pavatte, nopaṭisandhiyaṃ. Soca kho kāmāvacare aniṭṭha rūpadassana saddasavanavasena, brahmaloke pana aniṭṭhā rūpādayo nāma natthi. Tathā kāmāvacara devaloke pīti. Tāni cattāri cittāni. ‘‘Tatthā’’ti tasmiṃ rūpaloke. Vibhāvanipāṭhe. ‘‘Idhā’’ti imasmiṃ vacane. ‘‘Taṃ taṃ bhūmi pariyāpanne’’ti tissaṃ tissaṃ bhūmiyaṃ pariyāpanne. Sesamettha suviññeyyaṃ.