双神变结束后,世尊前往三十三天,在波利质多罗树下的红毯石上入雨安居。他让母亲以身体作证,对天众宣说阿毗达摩。世尊讲完《法集论》《分别论》《界论》《人施设论》之后,到了该讲《论事》的时候,为了让未来那位名叫目犍连子帝须的大智慧长老——我的弟子——有机会出现于世,他将会净化教法中生起的污垢,举行第三次结集,坐在比丘僧团中央,把自宗五百经和他宗五百经合为一千经,来开演这部论。世尊先以补特伽罗论中四问、两组五法构成的八面论式等为开端,在所有论道中只以未满诵分量的论母立下纲要。然后,他以广释的方式宣说其余的阿毗达摩。雨安居结束后,他从金梯和银梯中间的宝梯从天界降下,来到桑迦沙城,成办众生利益,住世直到寿命尽头,最后以无余涅槃界般涅槃。
Yamakapāṭihīrāvasānasmiñhi bhagavā tidasapure pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ upagantvā mātaraṃ kāyasakkhiṃ katvā devaparisāya abhidhammakathaṃ kathento dhammasaṅgaṇīvibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattippakaraṇāni desayitvā kathāvatthudesanāya vāre sampatte ‘‘anāgate mama sāvako mahāpañño moggaliputtatissatthero nāma uppannaṃ sāsanamalaṃ sodhetvā tatiyasaṅgītiṃ karonto bhikkhusaṅghassa majjhe nisinno sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā imaṃ pakaraṇaṃ bhājessatī’’ti tassokāsaṃ karonto yā cesā puggalavāde tāva catūsu pañhesu dvinnaṃ pañcakānaṃ vasena aṭṭhamukhā vādayutti, taṃ ādiṃ katvā sabbakathāmaggesu asampuṇṇabhāṇavāramattāya tantiyā mātikaṃ ṭhapesi. Athāvasesaṃ abhidhammakathaṃ vitthāranayeneva kathetvā vutthavasso suvaṇṇarajatasopānamajjhe maṇimayena sopānena devalokato saṅkassanagare oruyha sattahitaṃ sampādento yāvatāyukaṃ ṭhatvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.
那时,以大迦叶为首的具足神通的圣众,得到阿阇世王作为外护,把法与律的核心内容结集起来。此后过了一百年,跋耆子比丘们提出十件事。耶舍长老是迦干陀迦婆罗门之子,他听说这十件事后,得到名为迦罗阿育王的须修那伽之子作为外护,在一百二十万比丘当中选出七百位长老,破斥那十件事,再把法与律的核心内容结集起来。
Athassa mahākassapappamukho vasīgaṇo ajātasatturājānaṃ sahāyaṃ gahetvā dhammavinayasarīraṃ saṅgahaṃ āropesi. Tato vassasatassa accayena vajjiputtakā bhikkhū dasa vatthūni dīpayiṃsu. Tāni sutvā kākaṇḍakassa brāhmaṇassa putto yasatthero susunāgaputtaṃ kālāsokaṃ nāma rājānaṃ sahāyaṃ gahetvā dvādasannaṃ bhikkhusatasahassānaṃ antare sattatherasatāni uccinitvā tāni dasavatthūni madditvā dhammavinayasarīraṃ saṅgahaṃ āropesi.
那些被结集法藏的长老们呵斥的一万跋耆子比丘,四处寻求同盟,找到了一批与自己意气相投的弱势同党后,便另外建立了一个叫“大众部”的师承团体。后来从大众部又分裂出来,产生了两个师承团体——牛家部和一说部。从牛家部再分裂出来,又产生了两个师承团体——施设论部和多闻部。多闻部也是他们自己的名称。就在他们中间,又出现了另外一些叫制多山部的师承主张。这样,从大众部师承团体分裂出来,在第二个百年里共产生了五个师承团体,加上大众部本身,一共是六个。
Tehi pana dhammasaṅgāhakattherehi niggahitā dasasahassā vajjiputtakā bhikkhū pakkhaṃ pariyesamānā attano anurūpaṃ dubbalapakkhaṃ labhitvā visuṃ mahāsaṅghikācariyakulaṃ nāma akaṃsu . Tato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni – gokulikā ca ekabyohārikā ca. Gokulikanikāyato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni – paṇṇattivādā ca bāhuliyā ca. Bahussutikātipi tesaṃyeva nāmaṃ. Tesaṃyeva antare cetiyavādā nāma apare ācariyavādā uppannā. Evaṃ mahāsaṅghikācariyakulato dutiye vassasate pañcācariyakulāni uppannāni. Tāni mahāsaṅghikehi saddhiṃ cha honti.
就在这第二个百年里,从上座部又分裂出来,产生了两个师承宗派——化地部和跋耆子部。其中,从跋耆子部再分裂,又产生了另外四个师承宗派——法上部、贤胄部、密林山部、正量部。然后,还是在第二个百年里,从化地部再分裂,产生了说一切有部和法护部这两个师承宗派。再从说一切有部这一系分裂出来,产生了名叫饮光部的一派。饮光部再分裂后,又产生了名叫饮光部的一派。饮光部再分裂后,又产生了名叫经部的一派。这样,从上座部分裂出来的这十一个师承宗派,加上上座部本身,一共是十二个。如此,这十二派加上大众部的六个师承宗派,全部十八个师承宗派都是在第二个百年里产生的。它们也被称为十八部派,或者十八师承宗派。不过要知道,这里面十七派是分裂出来的,上座部则不是分裂出来的。这在《岛史》里也有记载——
Tasmiṃyeva dutiye vassasate theravādato bhijjitvā dve ācariyavādā uppannā – mahisāsakā ca vajjiputtakā ca. Tattha vajjiputtakavādato bhijjitvā apare cattāro ācariyavādā uppannā – dhammuttariyā, bhadrayānikā, channāgārikā, samitiyāti. Puna tasmiṃyeva dutiye vassasate mahisāsakavādato bhijjitvā sabbatthivādā dhammaguttikāti dve ācariyavādā uppannā. Puna sabbatthivādakulato bhijjitvā kassapikā nāma jātā. Kassapikesu bhinnesu apare saṅkantikā nāma jātā. Saṅkantikesu bhinnesu suttavādā nāma jātāti theravādato bhijjitvā ime ekādasa ācariyavādā uppannā. Te theravādehi saddhiṃ dvādasa honti. Iti ime ca dvādasa, mahāsaṅghikānañca cha ācariyavādāti sabbeva aṭṭhārasa ācariyavādā dutiye vassasate uppannā. Aṭṭhārasa nikāyātipi, aṭṭhārasācariyakulānītipi etesaṃyeva nāmaṃ. Etesu pana sattarasa vādā bhinnakā, theravādo asambhinnakoti veditabbo. Vuttampi cetaṃ dīpavaṃse –
坏比丘们被赶了出去,跋耆子们也是如此。
许多非法说的人找到另一方后,人数众多。
一万名比丘聚集到一起,进行了法的结集;
所以,这次法的结集,被称为大结集。
参加大结集的比丘们,在教法里做了违背的事。
他们破坏了根本结集,另外搞了一个结集。
他们把在一处结集的经,移置到了另一处。
他们在律和五部尼柯耶中破坏了义与法。
有的依方便义而说,有的依究竟义而说;
比库们不了知了义与未了义,
他们把一个意思所说的话,安上了另一个意思。
那些比丘由于文句的表面意思,毁掉了许多义理。
舍弃了一部分经与甚深的律,
他们另行造作了相似(伪冒)的经与律。
《附随》、义摄、六分阿毗达摩;
《无碍解道》和《义释》,以及一部分《本生》。
他们舍弃了这些之后,又做了其他一些事。
名称、特征、资具,与威仪作法。
他们舍弃了原本的状态,又把它弄成了另一种样子。
那些说分裂论的人是带头的,他们编集了大结集。
那些随顺他们的人当中,出现了许多持分裂言论的人。
从那以后,过了一段时间,他们当中就出现了分裂。
牛家部与一说部,诸比库分裂成两派;
牛家部又分成两种,是在后来时期出现的。
多闻部和施设部,诸比库啊,分裂成了两派;
塔部与再论者,是大结集的分裂者。
这些五派全都源自大结集;
他们破坏了义理和法,也破坏了部分结集。
他们舍弃了一部分经典,另外又编造了一些。
名称、性别、资具,与威仪作法。
他们放弃了原本的状态,也把那种状态变成了另一种样子。
在清净上座部的说法里,又一次出现了分裂。
化地部与跋耆子部的比库们分裂成了两派;
在跋耆子部的教说中,分裂成了四种。
法上部、贤胄部、密林山部和集会部;
化地部后来也分裂成两支。
说一切有部与法藏部,诸比库分裂成了两派;
说一切有部中有饮光部,以及从饮光部(分出)说转派。
经部师的人从说转派中逐渐分裂出来。
这十一种主张,都是从上座部中分裂出来的。
他们破坏了义理和法,也破坏了部分结集。
他们丢掉了一部分经典,另外弄出了别的。
名称、特征、资具,与威仪作法。
他们舍弃了原本的样子,又把它变成了另一种东西。
有十七种分裂的教说,一种是不分裂的教说;
加上分裂的教说,他们一共就是十八种。
就像尼拘律大树,上座部在诸论说中是最殊胜的。
不增不减,纯粹就是胜者的教法。
就像树上的嫩芽一样,其余的各种说法由此生出来。
在第一百年里没有,在第二个百年间有。
十七种分裂的主张已经出现于胜者的教法中。
‘‘Nikkaḍḍhitā pāpabhikkhū, therehi vajjiputtakā; Aññaṃ pakkhaṃ labhitvāna, adhammavādī bahū janā. ‘‘Dasasahassā samāgantvā, akaṃsu dhammasaṅgahaṃ; Tasmāyaṃ dhammasaṅgīti, mahāsaṅgīti vuccati. ‘‘Mahāsaṅgītikā bhikkhū, vilomaṃ akaṃsu sāsane; Bhinditvā mūlasaṅgahaṃ, aññaṃ akaṃsu saṅgahaṃ. ‘‘Aññatra saṅgahitā suttaṃ, aññatra akariṃsu te; Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, vinaye nikāyesu ca pañcasu. ‘‘Pariyāyadesitañcāpi, atho nippariyāyadesitaṃ; Nītatthañceva neyyatthaṃ, ajānitvāna bhikkhavo. ‘‘Aññaṃ sandhāya bhaṇitaṃ, aññaṃ atthaṃ ṭhapayiṃsu te; Byañjanacchāyāya te bhikkhū, bahuṃ atthaṃ vināsayuṃ. ‘‘Chaḍḍetvāna ekadesaṃ, suttaṃ vinayagambhīraṃ; Patirūpaṃ suttaṃ vinayaṃ, tañca aññaṃ kariṃsu te. ‘‘Parivāraṃ atthuddhāraṃ, abhidhammaṃ chappakaraṇaṃ; Paṭisambhidañca niddesaṃ, ekadesañca jātakaṃ. ‘‘Ettakaṃ vissajjitvāna, aññāni akariṃsu te; Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca. ‘‘Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te; Pubbaṅgamā bhinnavādā, mahāsaṅgītikārakā. ‘‘Tesañca anukārena, bhinnavādā bahū ahu; Tato aparakālamhi, tasmiṃ bhedo ajāyatha. ‘‘Gokulikā ekabyohāri, dvidhā bhijjittha bhikkhavo; Gokulikānaṃ dve bhedā, aparakālamhi jāyatha. ‘‘Bahussutikā ca paññatti, dvidhā bhijjittha bhikkhavo; Cetiyā ca punavādī, mahāsaṅgītibhedakā. ‘‘Pañcavādā ime sabbe, mahāsaṅgītimūlakā; Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ. ‘‘Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te; Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca. ‘‘Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te; Visuddhattheravādamhi, puna bhedo ajāyatha. ‘‘Mahisāsakā vajjiputtakā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo; Vajjiputtakavādamhi, catudhā bhedo ajāyatha. ‘‘Dhammuttarikā bhaddayānikā, channāgārikā ca samiti; Mahisāsakānaṃ dve bhedā, aparakālamhi ajāyatha. ‘‘Sabbatthivādā dhammaguttā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo; Sabbatthivādānaṃ kassapikā, saṅkantikassapikena ca. ‘‘Saṅkantikānaṃ suttavādī, anupubbena bhijjatha; Ime ekādasa vādā, sambhinnā theravādato. ‘‘Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ; Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te. ‘‘Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca; Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te. ‘‘Sattarasa bhinnavādā, ekavādo abhinnako; Sabbevaṭṭhārasa honti, bhinnavādena te saha. ‘‘Nigrodhova mahārukkho, thera vādānamuttamo; Anūnaṃ anadhikañca, kevalaṃ jinasāsanaṃ. ‘‘Santakā viya rukkhamhi, nibbattā vādasesakā; Paṭhame vassasate natthi, dutiye vassasatantare; Bhinnā sattarasa vādā, uppannā jinasāsane’’ti.
后来,又陆续兴起了雪山部、王山部、义成部、东山部、西山部、金刚部这另外六种师说。这些在这里不算在内。不过,在早期十八种师说流传的教法当中,已经获得净信的法王阿育,每天花五十万钱来供养:供佛十万,供法十万,供僧十万,供养自己的亲教师尼拘律长老十万,又在四个城门处供医药等十万,让教法中得到广大的利养和恭敬。
Aparāparaṃ pana hemavatikā, rājagirikā, siddhatthikā, pubbaseliyā, aparaseliyā, vājiriyāti aññepi cha ācariyavādā uppannā. Te idha anadhippetā. Purimakānaṃ pana aṭṭhārasannaṃ ācariyavādānaṃ vasena pavattamāne sāsane paṭiladdhasaddho asoko dhammarājā divase divase buddhapūjāya satasahassaṃ, dhammapūjāya satasahassaṃ, saṅghapūjāya satasahassaṃ, attano ācariyassa nigrodhattherassa satasahassaṃ, catūsu dvāresu bhesajjatthāya satasahassanti pañcasatasahassāni pariccajanto sāsane uḷāraṃ lābhasakkāraṃ pavattesi.
外道们失去了利养和恭敬,连一点食物和衣服都得不到。他们贪求利养恭敬,就混进比丘当中出家,然后各自宣扬自己所执持的见解,说:这是法,这是律,这是导师的教导。那些没能正式出家的人,也自己剃掉头发,披上袈裟,在寺院里到处走动,到了举行布萨等僧团事务的时候,就混进僧团中间。他们虽然被比丘僧团依照法、依照律、依照导师的教导加以呵责,却不肯安住在随顺法与律的修行上,反而给教法制造出种种祸患、污垢和荆棘。有些人侍奉火,有些人在烈日下修苦行,有些人跟着太阳转,还有些人喊着我们要破坏法和律,用各种方式兴风作浪。那时候,比丘僧团不和他们一起举行布萨或自恣。在阿育园,布萨中断了整整七年。
Titthiyā hatalābhasakkārā antamaso ghāsacchādanamattampi alabhantā lābhasakkāraṃ patthayamānā bhikkhūsu pabbajitvā sakāni sakāni diṭṭhigatāni – ‘‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana’’nti dīpenti. Pabbajjaṃ alabhamānāpi sayameva kese chinditvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā vihāresu vicarantā uposathakammādikaraṇakāle saṅghamajjhaṃ pavisanti. Te bhikkhusaṅghena dhammena vinayena satthusāsanena niggayhamānāpi dhammavinayānulomāya paṭipattiyā asaṇṭhahantā anekarūpaṃ sāsanassa abbudañca malañca kaṇṭakañca samuṭṭhāpenti. Keci aggiṃ paricaranti, keci pañcātape tapanti, keci ādiccaṃ anuparivattanti, keci ‘‘dhammañca vinayañca vobhindissāmā’’ti tathā tathā paggaṇhiṃsu. Tadā bhikkhusaṅgho na tehi saddhiṃ uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā akāsi. Asokārāme satta vassāni uposatho upacchijji.
国王虽然努力想“我要以王命来执行”,却还是没能办成,反而因为一个执持邪见、愚蠢的大臣杀害了许多比丘,而心生追悔。他想平息这份追悔,也想消除教法中出现的那颗毒瘤,于是问僧团:“这件事上,谁能胜任?”听说“目犍连子帝须长老,大王”之后,便依僧团的话,从阿霍恒伽山把长老请来。长老以神通示现,让他对长老的威力不再怀疑;他向长老问起自己的罪过,从而平息了追悔。长老就住在那个王家园里,七天中教国王学习教义。国王掌握了教义之后,在第七天于阿育园召集比丘僧团,让人围起布帐,自己坐在布帐里面,把持同一邪见的比丘一批一批地聚在一起,每一群比丘都召来,问道:“尊者,正自觉者持什么论?”于是,持常见的人说:“持常见。”一部分常见论者、有边无边论者、诡辩论者、无因生论者、有想论者、无想论者、非想非非想论者、断灭论者、现法涅槃论者,也都说:“持现法涅槃论。”国王因为先前已经掌握了教义,知道“这些人不是比丘,这些人是外道”,就给他们白衣,让他们还俗。他们全部共有六万人。
Rājā ‘‘āṇāya kāressāmī’’ti vāyamantopi kāretuṃ nāsakkhi, aññadatthu duggahitagāhinā bālena amaccena anekesu bhikkhūsu jīvitā voropitesu vippaṭisārī ahosi. So tañca vippaṭisāraṃ tañca sāsane uppannaṃ abbudaṃ vūpasametukāmo ‘‘ko nu kho imasmiṃ atthe paṭibalo’’ti saṅghaṃ pucchitvā ‘‘moggaliputtatissatthero, mahārājā’’ti sutvā saṅghassa vacanena ahogaṅgāpabbatato theraṃ pakkosāpetvā iddhipāṭihāriyadassanena therassa ānubhāve nibbicikiccho attano kukkuccaṃ pucchitvā vippaṭisāraṃ vūpasamesi. Theropi taṃ rājuyyāneyeva vasanto satta divasāni samayaṃ uggaṇhāpesi. So uggahitasamayo sattame divase asokārāme bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā sāṇipākāraṃ parikkhipāpetvā sāṇipākārantare nisinno ekaladdhike ekaladdhike bhikkhū ekato ekato kāretvā ekamekaṃ bhikkhusamūhaṃ pakkosāpetvā pucchi – ‘‘bhante, kiṃvādī sammāsambuddho’’ti? Tato sassatavādino – ‘‘sassatavādī’’ti āhaṃsu. Ekaccasassatikā, antānantikā, amarāvikkhepikā, adhiccasamuppannikā, saññīvādā, asaññīvādā, nevasaññīnāsaññīvādā, ucchedavādā, diṭṭhadhammanibbānavādā – ‘‘diṭṭhadhammanibbānavādī’’ti āhaṃsu. Rājā paṭhamameva samayassa uggahitattā nayime bhikkhū aññatitthiyā imeti ñatvā tesaṃ setakāni vatthāni datvā uppabbājesi. Te sabbepi saṭṭhisahassā ahesuṃ.
于是国王又叫人把其他比丘召来,问他们:“尊者,正自觉者持什么论?”他们回答:“大王,是分别论者。”听了这话,国王又问那位长老:“尊者,正自觉者是分别论者吗?”长老回答:“是的,大王。”于是国王说:“尊者,现在教法已经清净了,请比丘僧团举行布萨吧。”他安排好守卫,就进城去了。僧团和合聚集,举行了布萨。那次集会共有六百万比丘。在这次集会中,目犍连子帝须长老为了遮止当时已经生起和将来会生起的一切事端,按照大师所传授的方法,依如来安立的论母加以分别,引用自宗五百经、他宗五百经,一共一千经,宣说了这部摧破他宗、预示未来的《论事》。
Athaññe bhikkhū pakkosāpetvā pucchi – ‘‘kiṃvādī, bhante, sammāsambuddho’’ti? ‘‘Vibhajjavādī, mahārājā’’ti. Evaṃ vutte rājā theraṃ pucchi – ‘‘vibhajjavādī, bhante, sammāsambuddho’’ti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti. Tato rājā ‘suddhaṃ dāni, bhante, sāsanaṃ, karotu bhikkhusaṅgho uposatha’nti ārakkhaṃ datvā nagaraṃ pāvisi. Samaggo saṅgho sannipatitvā uposathaṃ akāsi. Tasmiṃ sannipāte saṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ. Tasmiṃ samāgame moggaliputtatissatthero yāni ca tadā uppannāni vatthūni, yāni ca āyatiṃ uppajjissanti, sabbesampi tesaṃ paṭibāhanatthaṃ satthārā dinnanayavaseneva tathāgatena ṭhapitamātikaṃ vibhajanto sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ āharitvā imaṃ parappavādamathanaṃ āyatilakkhaṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ abhāsi.
于是,他从六百万比丘中选出持诵三藏、通达无碍解的一千位比丘,像大迦叶长老和耶舍长老结集法与律那样,以同样的方式结集,净化教法中的污垢,举行了第三次结集。在结集阿毗达摩时,他把这部论典编入其中。因此说——
Tato saṭṭhisatasahassasaṅkhyesu bhikkhū uccinitvā tipiṭakapariyattidharānaṃ pabhinnapaṭisambhidānaṃ bhikkhūnaṃ sahassamekaṃ gahetvā yathā mahākassapatthero ca yasatthero ca dhammañca vinayañca saṅgāyiṃsu; evameva saṅgāyanto sāsanamalaṃ visodhetvā tatiyasaṅgītiṃ akāsi. Tattha abhidhammaṃ saṅgāyanto imaṃ yathābhāsitaṃ pakaraṇaṃ saṅgahaṃ āropesi. Tena vuttaṃ –
凡作为人论等诸论之依据的,
他以简要的方式宣说了《论事》。
仅仅通过安立论母,就已经安立在天的宫殿中;
它被目犍连子帝须在大地上加以分别。
现在,既然已经进入了解释义理的次第,
所以我要对此(论典)进行注释,你们要专心听。
‘‘Yaṃ puggalakathādīnaṃ, kathānaṃ vatthubhāvato; Kathāvatthuppakaraṇaṃ, saṅkhepena adesayī. ‘‘Mātikāṭhapaneneva, ṭhapitassa surālaye; Tassa moggaliputtena, vibhattassa mahītale. ‘‘Idāni yasmā sampatto, atthasaṃvaṇṇanākkamo; Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitā’’ti.