4. 所取三法义注
4 段
被执取三法类的解释
4. Upādinnattikavaṇṇanā
51在“执取·执取所摄三法”的问分中,说“所依处对执取所摄的诸蕴,以先前生缘为缘”,这是就转起(心识的现起活动)而说的。但在结生时,那个所依处并不是先前生。
51. Upādinnupādāniyattikassa pañhāvāre vatthu upādāniyānaṃ khandhānaṃ purejātapaccayena paccayoti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭisandhiyaṃ pana taṃ purejātaṃ na hoti.
7272. 在“已被执取的、能引生执取的段食,对于已被执取的、能引生执取的身体,以食缘为缘”这一句里,所谓“已被执取的、能引生执取的段食”,指的是存在于业所生色法内部的食素。所谓“已被执取的、能引生执取的身体”,就是那由业所生的色身,它作为食缘,以食缘的方式成为该身体的缘。它像色命根对于业生色那样,是以守护和支持的方式作为缘,而不是以令其生起的方式作为缘。有些人说:蛇等吞下青蛙等之后,活着的青蛙等身体里的食素,以食缘的方式成为它们身体的缘——这种说法不能采纳。因为活着的身体里的食素,并不能成立为另一个身体的食缘。在“对于未被执取但能引生执取的身体”这一句里,则也可以以令其生起的方式成为缘。在“对于已被执取的、能引生执取的身体,以及未被执取但能引生执取的身体”这一句里,对前者是以支持的方式,对后者是以令其生起的方式,或者对两者都只是以支持的方式来说的。至于两种食一起作为缘时,它们只是支持性的,而不是令其生起性的。这里剩下的内容,应该仔细对照巴利原文之后再来理解。
72.Upādinnupādāniyo kabaḷīkāro āhāro upādinnupādāniyassa kāyassa āhārapaccayena paccayoti ettha upādinnupādāniyo kabaḷīkārāhāro nāma kammasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ abbhantaragatā ojā. Upādinnupādāniyassa kāyassāti tasseva kammasamuṭṭhānarūpakāyassa āhārapaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ viya kaṭattārūpānaṃ anupālanaupatthambhanavasena paccayo, na janakavasena. Yaṃ pana maṇḍūkādayo gilitvā ṭhitānaṃ ahiādīnaṃ kāyassa jīvamānakamaṇḍūkādisarīre ojā āhārapaccayena paccayoti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi jīvamānakasarīre ojā aññassa sarīrassa āhārapaccayataṃ sādheti. Anupādinnupādāniyassa kāyassāti ettha pana janakavasenāpi labbhati. Upādinnupādāniyassa ca anupādinnupādāniyassa cāti ettha ekassa upatthambhakavasena, ekassa janakavasena, ubhinnampi vā upatthambhakavaseneva vutto. Dve pana āhārā ekato paccayā hontā upatthambhakāva honti, na janakā. Sesamettha pāḷimeva sādhukaṃ oloketvā veditabbaṃ.
被执取之自性的解释。
