果报三法的解释
3. Vipākattikavaṇṇanā
1-23在果报部分,“依果报法,果报法以因缘为缘而生起”——对于这十三遍,为了用计数的方式把它们归纳展示出来,就说“因缘有十三”。在“所缘有五”等地方,也是同样的做法。这样一来,这里就有十三、五、九、七、三、二这六种计数分类,应当依照前面所说的方式,通过这些分类来了解缘的关联中的计数。
1-23. Vipākattike vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati hetupaccayāti ye hetupaccaye terasa vārā vuttā, te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ hetuyā terasāti vuttaṃ. Ārammaṇe pañcātiādīsupi eseva nayo. Evamettha terasa pañca nava satta tīṇi dveti cha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena paccayasaṃsandane heṭṭhā vuttanayeneva gaṇanā veditabbā.
24-52在逆的部分,“依果报法,果报法生起,以非因缘为缘”——为了用计数来显示非因缘所说的那十个问项,所以简说为“非因有十”。在“非所缘有五”等处,也是同样的方式。这样,这里就有十、五、十三、十二、二、一、九、三,共八种计数分际。应当依照前面所说的方式,通过这些分际来了知缘关联中的详细计数。不过巴利圣典是简略的。应当把已得出计数分际的那些问项关联起来,由此了知顺逆和逆顺。
24-52. Paccanīyepi vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati nahetupaccayāti ye nahetupaccaye dasa vārā vuttā, te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ nahetuyā dasāti vuttaṃ. Na ārammaṇe pañcātiādīsupi eseva nayo. Evamettha dasa pañca terasa dvādasa dve ekaṃ nava tīṇīti aṭṭha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena paccayasaṃsandane heṭṭhā vuttanayeneva vitthārato gaṇanā veditabbā. Pāḷi pana saṅkhittā, etesaññeva pana laddhagaṇanaraparicchedānaṃ vārānaṃ vasena saṃsanditvā anulomapaccanīyaṃ paccanīyānulomañca veditabbaṃ.
俱生分在这里同样只有这一类。缘、依止、结、相应这几分的处理,完全按照圣典原文本身来推导。
Sahajātavāro imināva ekagatiko. Paccayanissayasaṃsaṭṭhasampayuttavārā yathāpāḷimeva niyyanti.
92在问答部分中,“当善与不善已灭去”这句话,指的是依观修而现起的善,以及依贪染等方式而现起的不善已经灭去的时候。果报以“彼所缘”的方式生起,意思是欲界的果报以彼所缘的方式生起。不过,有些人说“在观速行以及疑、掉举的末尾,没有彼所缘”,这种说法应当用这段教说来驳斥。“空无边处善对识无边处唯作,以所缘缘为缘”,这是针对已经证得阿罗汉果、但以前从未入过那些定的人,以逆序入定时的情况而说的。按照这个方法,在一切解答中,都应当好好审查巴利圣典,然后理解其含义。
92. Pañhāvāre kusalākusale niruddheti etasmiṃ vipassanāvasena pavatte kusale sārajjanādivasena pavatte akusale ca niruddhe. Vipāko tadārammaṇatā uppajjatīti kāmāvacaravipāko tadārammaṇatāya uppajjati. Ye pana ‘‘vipassanājavanānaṃ vicikicchuddhaccānañca pariyosāne tadārammaṇaṃ natthī’’ti vadanti, te imāya tantiyā paṭisedhetabbā. Ākāsānañcāyatanakusalaṃ viññāṇañcāyatanassa kiriyassa ārammaṇapaccayena paccayoti arahattaṃ patvā asamāpannapubbā samāpattiyo paṭilomato samāpajjantassa vasenetaṃ vuttaṃ. Iminā upāyena sabbavissajjanesu sādhukaṃ pāḷiṃ upaparikkhitvā attho veditabbo.
120在“因有七种、所缘有九种、增上有十种”等等之中,应当根据俱生增上、所缘增上、俱生依止、前生依止、无间依止、所缘亲依止、本性亲依止、俱生不相应、前生不相应、后生不相应等方式,在每一处、以每一种方式、凡能得到多少解答,就在那里、以那种方式,把那些解答全都一一分辨清楚。同样,在遮诠等当中,依照顺向的方式提取问项,对顺向所得的问项从遮诠方面计算,对缘加以关联;在顺向遮诠和遮诠顺向中,无论是对纯粹的,还是以关联方式进行的,在因根等项目中,对所能得到的问项数目,以及得不到的得不到——这一切都应当依照前面所说的方式来了知。
120.Hetuyā satta, ārammaṇe nava, adhipatiyā dasātiādīsupi sahajātādhipativasena ārammaṇādhipativasena sahajātanissayavasena purejātanissayavasena anantarūpanissayavasena ārammaṇūpanissayavasena pakatūpanissayavasena sahajātavippayuttavasena purejātapacchājātavippayuttavasenāti yattha yattha yathā yathā yattakāni vissajjanāni labbhanti, tattha tattha tathā tathā tāni sabbāni sallakkhetabbāni. Tathā paccanīyādīsu anulomavasena vāruddharaṇaṃ, anulomato laddhavārānaṃ paccanīyato gaṇanā, paccayasaṃsandanaṃ, anulomapaccanīye paccanīyānulome ca suddhikesu ceva saṃsandanavasena ca pavattesu hetumūlakādīsu labbhamānavāragaṇanā, alabbhamānānaṃ alabbhamānatāti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
这里也一样,从这以后的其他三法二法也是这样。因为《发趣论》的圣典本身是无边无际、无法计量的。如果有人发心要按文句顺序解释它的意义,就算寿命极长,寿命也不够用。而且,即使只解释了一部分,剩下的用理路来显示,也无法让人了解其意义。所以,从这以后,我们不再多说,在其余的三法二法中,凡是前面没有说过而必须说的,就只说那些。至于我们没有说而略过的,应当依据圣典本身的理路来理解。
Yathā cettha, evaṃ ito paresupi tikadukesu. Paṭṭhānapakaraṇañhi pāḷitova anantaṃ aparimāṇaṃ. Tassa padapaṭipāṭiyā atthaṃ vaṇṇayissāmīti paṭipannassa atidīghāyukassāpi āyu nappahoti. Na cassa ekadesaṃ vaṇṇetvā sesamhi nayato dassiyamāne na sakkā attho jānituṃ, tasmā ito paraṃ ettakampi avatvā sesesu tikadukesu heṭṭhā avuttappakārattā yaṃ yaṃ avassaṃ vattabbaṃ, taṃ tadeva vakkhāma. Yaṃ pana avatvā gamissāma, taṃ pāḷinayeneva veditabbanti.