施设分的解释
1. Paṇṇattivāravaṇṇanā
1现在,针对根本双论中所开示的那些善等法,按照其中可归纳的方式,把一部分收拢起来之后,接着就对紧接在谛双论之后所说的行双论作注释。在那里,也应当依照前面所说的方式,了解施设分等三大分,以及中间分等其余各类分别。不过,这里有一个不同之处:在施设分中,先像前面那样举出蕴等法,然后以“色是色蕴;眼是眼处;眼是眼界;苦是苦谛”这样的逐句厘清门开始。但这里不是这样开头,而是先把三种行分别展示出来:“入出息是身行”。
1. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṅgaṇhitvā saccayamakānantaraṃ desitassa saṅkhārayamakassa vaṇṇanā hoti. Tatthāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, antaravārādayo ca avasesapabhedā veditabbā. Ayaṃ panettha viseso – paṇṇattivāre tāva yathā heṭṭhā khandhādayo dhamme uddisitvā ‘‘rūpaṃ rūpakkhandho; cakkhu cakkhāyatanaṃ; cakkhu cakkhudhātu; dukkhaṃ dukkhasacca’’nti padasodhanavāro āraddho. Tathā anārabhitvā ‘‘assāsapassāsā kāyasaṅkhāro’’ti paṭhamaṃ tayopi saṅkhārā vibhajitvā dassitā.
这里,身的造作就是身行。因为经中说“入出息是身体方面的,这些法是依属于身的”,所以,作为原因的业生身所产生的结果,就是造作,因此叫身行。另一种解释:被造作,所以叫行。被什么造作?被身。因为入出息就像风箱里的风一样,是由业生身造作出来的。这样,身的造作就是身行,意思是由身所产生的入出息之风。然而,依据“贤友毗舍佉,先有寻、有伺,然后才发出言语,所以寻和伺是语行”这段经文来说:造作,所以叫行。造作什么?造作语。语的行就是语行。这是能引发言语活动的寻与伺这两个心所的名称。再者,依据“想和受是心所方面的,这些法是依属于心的”这段经文,在第三项中也同样:被造作,所以叫行。被什么造作?被心。这里在工具格的意义上使用了属格,所以心的造作就是心行。这是一切由心产生的心所法的同义词。不过,因为寻和伺已经单独被取为语行,所以说“除去寻、伺”。
Tattha kāyassa saṅkhāro kāyasaṅkhāro. ‘‘Assāsapassāsā kāyikā, ete dhammā kāyappaṭibaddhā’’ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348 atthato samānaṃ) hi vacanato kāraṇabhūtassa karajakāyassa phalabhūto eva saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Aparo nayo – saṅkhariyatīti saṅkhāro. Kena saṅkhariyatīti? Kāyena. Ayañhi vāto viya bhastāya karajakāyena saṅkhariyatīti. Evampi kāyassa saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Kāyena kato assāsapassāsavātoti attho. ‘‘Pubbeva kho, āvuso visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro’’ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348) vacanato pana saṅkharotīti saṅkhāro. Kiṃ saṅkharoti? Vaciṃ. Vaciyā saṅkhāroti vacīsaṅkhāro. Vacībhedasamuṭṭhāpakassa vitakkavicāradvayassetaṃ nāmaṃ. ‘‘Saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittapaṭibaddhā’’ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348) vacanatoyeva pana tatiyapadepi saṅkhariyatīti saṅkhāro. Kena saṅkhariyati? Cittena. Karaṇatthe sāmivacanaṃ katvā cittassa saṅkhāroti cittasaṅkhāro. Sabbesampi cittasamuṭṭhānānaṃ cetasikadhammānametaṃ adhivacanaṃ. Vitakkavicārānaṃ pana vacīsaṅkhārabhāvena visuṃ gahitattā ‘‘ṭhapetvā vitakkavicāre’’ti vuttaṃ.
2-7现在开始“身是身行”这一句义净化门。它顺向有三对,逆向有三对,一共六对双论。在句义净化根本轮转门里,以每一个行作为根本各成两对,顺向有六对,逆向有六对,一共十二对双论。但在纯行门里,就像纯蕴门等那样,以“色是蕴,蕴是色;眼是处,处是眼”这种方式来说双论。这里没有说“身是行,行是身”,而是以“身行是语行,语行是身行”这种方式,以身行为根本有两对,以语行为根本有一对,顺向三对,逆向三对,在纯行门里总共说了六对双论。这是什么原因呢?因为单凭一个词单独成立,并没有意义。就像在蕴双论等里,因为以色等为特征的蕴、以眼等为特征的处等才是所指,所以“色是蕴,蕴是色;眼是处,处是眼”这样单凭一个词单独成立才有意义。同样,这里“身是行,行是身”并没有意义。而“身行”这两个词合起来只能得到一个意思。因为“入息或出息”单凭一个词单独成立没有意义,所以不说“身是行,行是身”。倒是可以说“身是身行”等等。但那样也不成立,因为这里所指的行,并没有被身、语、心这些词所包含。因为这是纯行门。不过在句义净化门里,即使没有意义,这样说也还是成立的,所以那里采用了那种方式。但在这里,身行和语行等不同,语行和心行等不同,心行和身行等不同,因此“身行是语行,语行是身行”这样以每一个行作为根本各成两对,共六对双论,是成立的。其中由于没有取某些内容,所以只得到三对。因此,为了显示这三对,才说顺向有三对,逆向有三对,共六对双论。这里并没有采用纯行根本轮转门。这样,应当知道施设门的列举门。
2-7. Idāni kāyo kāyasaṅkhāroti padasodhanavāro āraddho. Tassa anulomanaye tīṇi, paṭilomanaye tīṇīti cha yamakāni. Padasodhanamūlacakkavāre ekekasaṅkhāramūlakāni dve dve katvā anulomanaye cha, paṭilomanaye chāti dvādasa yamakāni. Suddhasaṅkhāravāre pana yathā suddhakhandhavārādīsu ‘‘rūpaṃ khandho, khandhā rūpaṃ; cakkhu āyatanaṃ, āyatanā cakkhū’’tiādinā nayena yamakāni vuttāni. Evaṃ ‘‘kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo’’ti avatvā ‘‘kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro, vacīsaṅkhāro kāyasaṅkhāro’’tiādinā nayena kāyasaṅkhāramūlakāni dve, vacīsaṅkhāramūlakaṃ ekanti anulome tīṇi, paṭilome tīṇīti sabbānipi suddhikavāre cha yamakāni vuttāni. Kiṃ kāraṇā? Suddhikaekekapadavasena atthābhāvato. Yathā hi khandhayamakādīsu rūpādivisiṭṭhānaṃ khandhānaṃ cakkhādivisiṭṭhānañca āyatanādīnaṃ adhippetattā ‘‘rūpaṃ khandho , khandhā rūpaṃ, cakkhu āyatanaṃ, āyatanā cakkhū’’ti suddhikaekekapadavasena attho atthi. Evamidha ‘‘kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo’’ti natthi. Kāyasaṅkhāroti pana dvīhipi padehi ekova attho labbhati. Assāso vā passāso vāti suddhikaekekapadavasena atthābhāvato ‘‘kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo’’ti na vuttaṃ. ‘‘Kāyo kāyasaṅkhāro’’tiādi pana vattabbaṃ siyā. Tampi kāyavacīcittapadehi idha adhippetānaṃ saṅkhārānaṃ aggahitattā na yujjati. Suddhasaṅkhāravāro hesa. Padasodhane pana vināpi atthena vacanaṃ yujjatīti tattha so nayo gahitova. Idha pana kāyasaṅkhārassa vacīsaṅkhārādīhi, vacīsaṅkhārassa ca cittasaṅkhārādīhi, cittasaṅkhārassa ca kāyasaṅkhārādīhi, aññattā ‘‘kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, kāyasaṅkhāro’’ti ekekasaṅkhāramūlakāni dve dve katvā cha yamakāni yujjanti. Tesu aggahitaggahaṇena tīṇeva labbhanti. Tasmā tāneva dassetuṃ anulomanaye tīṇi, paṭilomanaye tīṇīti cha yamakāni vuttāni. Suddhasaṅkhāramūlacakkavāro panettha na gahitoti. Evaṃ paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo.
8-18在解说门中,先看顺次:因为身等并不是身行等的名称,所以用“非”来否定。逆次中,“非身非身行”是在问:凡不是身的,是否也不是身行?“身行非身是身行”的意思是:身行不是身,但它就是身行。“其余”并不只是指剩下的两种行,而是指除了身行之外,其余一切法,包括有为法、无为法、施设法等所有类别,既不是身,也不是身行。按照这个方法,应当理解一切解答中的含义。
8-18. Niddesavāre panassa anulome tāva yasmā na kāyādayova kāyasaṅkhārādīnaṃ nāmaṃ, tasmā noti paṭisedho kato. Paṭilome na kāyo na kāyasaṅkhāroti yo na kāyo so kāyasaṅkhāropi na hotīti pucchati. Kāyasaṅkhāro na kāyo kāyasaṅkhāroti kāyasaṅkhāro kāyo na hoti, kāyasaṅkhāroyeva panesoti attho. Avasesanti na kevalaṃ sesasaṅkhāradvayameva. Kāyasaṅkhāravinimuttaṃ pana sesaṃ sabbampi saṅkhatāsaṅkhatapaṇṇattibhedaṃ dhammajātaṃ neva kāyo, na kāyasaṅkhāroti iminā upāyena sabbavissajjanesu attho veditabboti.
转起分的解释
2. Pavattivāravaṇṇanā
1919. 不过在这里的转起分中,按现在时、补特伽罗门的顺次来说,“当谁的身行生起时,谁的语行就生起”,这样以身行为根本的有两组,以语行为根本的有一组,所以只得到三组双论;这些就是已经采用的。在它的逆次以及处所门等当中,也是同样的道理。如此,在这里的一切门类中,应当按每一门各有三组双论来理解双论的计数。
19. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye ‘‘yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro uppajjatī’’ti kāyasaṅkhāramūlakāni dve, vacīsaṅkhāramūlakaṃ ekanti tīṇeva yamakāni labbhanti; tāni gahitāneva. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā.
不过在这里的义理判定中,有这样一个特征:在《行双论》里,从“在入出息生起的刹那,在寻与伺生起的刹那”这类说法来看,也应该按照生起活动的方式去把握现在等时间上的区分,而不只是按死亡与结生的方式。又从“在第二禅、第三禅中,身行在那里生起”这类说法来看,应当知道禅那也是按处所的方式被纳入考虑的。这样,在这里凡能得到的,都应依照各自的情况来了知义理的判定。
Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi saṅkhārayamake ‘‘assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe vitakkavicārānaṃ uppādakkhaṇe’’tiādivacanato paccuppannādikālabhedo pavattivasenāpi gahetabbo, na cutipaṭisandhivaseneva. ‘‘Dutiyajjhāne tatiyajjhāne tattha kāyasaṅkhāro uppajjatī’’tiādivacanato ca jhānampi okāsavasena gahitanti veditabbaṃ. Evamettha yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo.
这里有一个入门的方法:“没有寻和伺”是就第二禅和第三禅来说的。“那些”是指那些具有第二禅和第三禅的人。“欲界”是指生在欲界的有情。不过,色界的天人没有入出息;无色界的有情则连色法都没有。“没有入出息”是就生在色界和无色界的有情,针对他们生起寻和伺这件事来说的。
Tatridaṃ nayamukhaṃ – vinā vitakkavicārehīti dutiyatatiyajjhānavasena vuttaṃ. Tesanti tesaṃ dutiyatatiyajjhānasamaṅgīnaṃ. Kāmāvacarānanti kāmāvacare uppannasattānaṃ. Rūpāvacaradevānaṃ pana assāsapassāsā natthi. Arūpāvacarānaṃ rūpameva natthi. Vinā assāsapassāsehīti rūpārūpabhavesu nibbattasattānaṃ vitakkavicāruppattiṃ sandhāya vuttaṃ.
21在初禅、在欲界,指的是在欲界地中生起的初禅。这里所说的初禅,应该按支分的程度来理解,不能只按安止来理解。因为即使还没有达到安止,在有寻有伺的心生起时,这两种行也确实会生起。
21.Paṭhamajjhāne kāmāvacareti kāmāvacarabhūmiyaṃ uppanne paṭhamajjhāne. Aṅgamattavasena cettha paṭhamajjhānaṃ gahetabbaṃ, na appanāvaseneva. Anappanāpattepi hi savitakkasavicāracitte idaṃ saṅkhāradvayaṃ uppajjateva.
24在“心的坏灭刹那”这一说法里,这是针对身行完全由心生起而说的。因为心只有在生起的时候,才会引生色法或非色法,并不是在坏灭的时候。
24.Cittassabhaṅgakkhaṇeti idaṃ kāyasaṅkhārassa ekantacittasamuṭṭhānattā vuttaṃ. Uppajjamānameva hi cittaṃ rūpaṃ vā arūpaṃ vā samuṭṭhāpeti, na bhijjamānaṃ.
37净居天者的第二个心生起时:这是指从结生心之后的第二个有分心。虽然那些寻与伺在结生心正在生起时也确实不在那里生起,但这样说,是为了表明:只要异熟心不间断地持续生起,它们就确实不会生起。或者,他们是由哪一种禅的异熟心投生的,那种禅即使生起一百次、一千次,也只是第一个心而已。然而,与异熟心不同类、由对生命的贪著所引生的转向心,叫做第二个心。应当知道,这句话就是针对这个而说的。
37.Suddhāvāsānaṃ dutiye citte vattamāneti paṭisandhito dutiye bhavaṅgacitte. Kāmañcetaṃ paṭisandhicittepi vattamāne tesaṃ tattha nuppajjittheva. Yāva pana abbokiṇṇaṃ vipākacittaṃ vattati, tāva nuppajjittheva nāmāti dassanatthametaṃ vuttaṃ. Yassa vā jhānassa vipākacittena te nibbattā, taṃ satasopi sahassasopi uppajjamānaṃ paṭhamacittameva. Vipākacittena pana visadisaṃ bhavanikantiyā āvajjanacittaṃ dutiyacittaṃ nāma. Taṃ sandhāyetaṃ vuttanti veditabbaṃ.
44具足最后心者,是指那些以没有结生的最后心而具足的漏尽者。无寻无伺的最后心,这是就色界第二禅等者的死心,以及无色界第四禅等者的死心而说的。那些,是指那些具足最后心等的(漏尽者)。
44.Pacchimacittasamaṅgīnanti sabbapacchimena appaṭisandhikacittena samaṅgībhūtānaṃ khīṇāsavānaṃ. Avitakkaavicāraṃ pacchimacittanti rūpāvacarānaṃ dutiyajjhānikādicuticittavasena, arūpāvacarānañca catutthajjhānikacuticittavasenetaṃ vuttaṃ. Tesanti tesaṃ pacchimacittasamaṅgīādīnaṃ.
79对于“身行灭的人,心行也灭”这句话,这里的回答是“是”,因为按照确定的规律,身行必定和心行在同一刹那灭去,而不是心行和身行一起灭去。为什么呢?因为心行即使没有身行,也能生起和灭去。而身行是由心产生的入出息之风。由心产生的色法,在心生起的刹那生起后,会一直持续到其他十六个心生起为止,它和这十六个心当中的最后一个心一起灭去。也就是说,相对于与它同时生起的心,它和第十七个心一起灭去。它不会在任何心的生起刹那或住立刹那灭去,也不会在住立刹那或坏灭刹那生起。这是由心产生的色法的法性。因此,由于身行必定和心行在同一刹那灭去,才说“是”。不过,在《分别论》的锡兰古注中说“由心产生的色法,在第十七个心的生起刹那灭去”,这和本圣典相违。圣典比注释更有权威,所以应以圣典所说为准。
79.Yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa cittasaṅkhāro nirujjhatīti ettha niyamato kāyasaṅkhārassa cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato āmantāti paṭivacanaṃ dinnaṃ. Na cittasaṅkhārassa kāyasaṅkhārena saddhiṃ. Kiṃ kāraṇā? Cittasaṅkhāro hi kāyasaṅkhārena vināpi uppajjati ca nirujjhati ca. Kāyasaṅkhāro pana cittasamuṭṭhāno assāsapassāsavāto. Cittasamuṭṭhānarūpañca cittassa uppādakkhaṇe uppajjitvā yāva aññāni soḷasacittāni uppajjanti, tāva tiṭṭhati. Tesaṃ soḷasannaṃ sabbapacchimena saddhiṃ nirujjhatīti yena cittena saddhiṃ uppajjati, tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati. Na kassaci cittassa uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vā nirujjhati, nāpi ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā uppajjati. Esā cittasamuṭṭhānarūpassa dhammatāti niyamato cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato āmantāti vuttaṃ. Yaṃ pana vibhaṅgappakaraṇassa sīhaḷaṭṭhakathāyaṃ ‘‘cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ sattarasamassa cittassa uppādakkhaṇe nirujjhatī’’ti vuttaṃ, taṃ imāya pāḷiyā virūjjhati. Aṭṭhakathāto ca pāḷiyeva balavatarāti pāḷiyaṃ vuttameva pamāṇaṃ.
128128. 对于身行生起的那个人,他的语行就灭去——在这里,因为身行是在心识生起的那一刹那生起的,而在那一刹那,寻与伺并不会灭去,所以给出了否定的回答。应当以这种方式,在一切处了知义理的判定。遍知分则是本来就清楚的。
128.Yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro nirujjhatīti ettha yasmā kāyasaṅkhāro cittassa uppādakkhaṇe uppajjati, na ca tasmiṃ khaṇe vitakkavicārā nirujjhanti, tasmā noti paṭisedho katoti. Iminā nayamukhena sabbattha atthavinicchayo veditabbo. Pariññāvāro pākatikoyevāti.