施设分的解释
1. Paṇṇattivāravaṇṇanā
1-9现在,对那些已经在根本双论中讲过的善法等诸法,按四谛的方式归纳之后,接着要注释在界双论之后所讲的谛双论。在那里,也应当依照前面所说的方式,了解施设分等三个大分,以及中间分等其余的分类。不过,在施设分中,应当依四种谛来了解双论的计数,也就是在这四种分中:语句净化分、语句净化根本轮分、纯谛分、纯谛根本轮分。
1-9. Idāni teyeva mūlayamake desite kusalādidhamme saccavasena saṅgaṇhitvā dhātuyamakānantaraṃ desitassa saccayamakassa vaṇṇanā hoti. Tatthāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā antaravārādayo ca avasesappabhedā veditabbā. Paṇṇattivāre panettha catunnaṃ saccānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhasaccavāro, suddhasaccamūlacakkavāroti imesu catūsu vāresu yamakagaṇanā veditabbā.
10-26在施设分的解说中,应当知道:除了苦受和渴爱之外,属于三地的诸法就是“其余的苦谛”。“其余的集谛”是指在谛分别中所说的欲界善等各类法,它们是苦谛的因缘。“其余的灭谛”是指彼分灭、镇伏灭、正断灭、安息灭以及刹那灭。“其余的道谛”是指“那时有五支道、八支道、邪道、胫道、车道”等等这样的说法。
10-26. Paṇṇattivāraniddese pana avasesaṃ dukkhasaccanti dukkhavedanāya ceva taṇhāya ca vinimuttā tebhūmakadhammā veditabbā. Avaseso samudayoti saccavibhaṅge niddiṭṭhakāmāvacarakusalādibhedo dukkhasaccassa paccayo. Avaseso nirodhoti tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭipassaddhinirodho ceva khaṇabhaṅganirodho ca. Avaseso maggoti ‘‘tasmiṃ kho pana samaye pañcaṅgiko maggo hoti, aṭṭhaṅgiko maggo, micchāmaggo, jaṅghamaggo, sakaṭamaggo’’ti evamādiko.
转起分的解释
2. Pavattivāravaṇṇanā
27-16427-164. 不过,在转起门里,针对现在时的补特伽罗门,在随顺的方式中,先说“若某人的苦谛生起,则他的集谛生起;或者反过来,若某人的集谛生起,则他的苦谛生起”,然后依据苦谛为根本的三对、集谛为根本的两对、灭谛为根本的一对,把可得和不可得的情况都拿来,按圣典来说,就应该有六对双论。其中,因为灭谛既谈不上生起,也谈不上灭去,所以不适用,于是实际出现的是三对双论:以苦谛为根本、与集谛和道谛配合的两对,以及以集谛为根本、与道谛配合的一对。在它的逆随顺里,以及在处所门等部分里,也是同样的道理。这样,在这里的一切门中,都应该知道是按三对三对的双论来计算双论数目。不过在义理判定上,这里的特征是:在这个谛双论的转起门里,灭谛根本就得不到。在其余三者中,集谛和道谛只可能在转起中得到。苦谛则在死亡和结生时也能得到,在转起时也能得到。而现在等三时,则依死亡、结生和转起都能得到。这样,在这里,凡是能得到什么,就依那个来理解义理判定。
27-164. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye ‘‘yassa dukkhasaccaṃ uppajjati, tassa samudayasaccaṃ uppajjati; yassa vā pana samudayasaccaṃ uppajjati, tassa dukkhasaccaṃ uppajjatī’’ti dukkhasaccamūlakehi tīhi, samudayasaccamūlakehi dvīhi, nirodhasaccamūlakena ekenāti labbhamānañca alabbhamānañca gahetvā pāḷivasena chahi yamakehi bhavitabbaṃ. Tesu yasmā nirodhassa neva uppādo, na nirodho yujjati, tasmā dukkhasaccamūlakāni samudayasaccamaggasaccehi saddhiṃ dve, samudayasaccamūlakaṃ maggasaccena saddhiṃ ekanti tīṇi yamakāni āgatāni. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā. Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imassa hi saccayamakassa pavattivāre nirodhasaccaṃ tāva na labbhateva. Sesesu pana tīsu samudayasaccamaggasaccāni ekantena pavattiyaṃyeva labbhanti. Dukkhasaccaṃ cutipaṭisandhīsupi pavattepi labbhati. Paccuppannādayo pana tayo kālā cutipaṭisandhīnampi pavattiyāpi vasena labbhanti. Evamettha yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo.
这里有一个入门的方法:说“一切结生者”,最低限度也包括净居天的众生。因为他们也是以苦谛而结生的。说“渴爱不相应心的”,是为了显示在苦谛和集谛当中,有一部分生起的情况。因此,应当只按五蕴有的方式来理解。而在四蕴有当中,渴爱不相应的果等至心生起的那一刹那,连一个谛也不生起,这种情况在这里不应取。“他们的苦谛”是指在那一刹那,除了渴爱之外,其余的就叫苦谛,是针对这个而说的。道生起的那一刹那,也是同样的道。然而在那里,只有色法叫苦谛,其余与道相应的法是离谛的。正是由于这个原因,才说“在无色界,道生起的那一刹那,他们的道谛生起,而他们的苦谛不生起”。对于一切结生者,在有分相续中,渴爱不相应心生起的那一刹那,“他们的那里”是指他们在那结生刹那、渴爱不相应心生起的刹那,如此在这里应当以刹那来了知机会。在其他类似的情况中,也是同样的道理。说“未现观者”,是指尚未达到名为四谛通达之现观的众生;“已现观者”,是指已经现观谛的人。以这个入门的方法,应当了知一切处的义理抉择。
Tatridaṃ nayamukhaṃ – sabbesaṃ upapajjantānanti antamaso suddhāvāsānampi. Tepi hi dukkhasacceneva upapajjanti. Taṇhāvippayuttacittassāti idaṃ dukkhasaccasamudayasaccesu ekakoṭṭhāsassa uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Tasmā pañcavokāravaseneva gahetabbaṃ. Catuvokāre pana taṇhāvippayuttassa phalasamāpatticittassa uppādakkhaṇe ekampi saccaṃ nuppajjati. Idaṃ idha na gahetabbaṃ. Tesaṃ dukkhasaccañcāti tasmiñhi khaṇe taṇhaṃ ṭhapetvā sesaṃ dukkhasaccaṃ nāma hotīti sandhāyetaṃ vuttaṃ. Maggassa uppādakkhaṇepi eseva nayo. Tattha pana rūpameva dukkhasaccaṃ nāma. Sesā maggasampayuttakā dhammā saccavinimuttā. Teneva kāraṇena ‘‘arūpe maggassa uppādakkhaṇe tesaṃ maggasaccaṃ uppajjati, no ca tesaṃ dukkhasaccaṃ uppajjatī’’ti vuttaṃ. Sabbesaṃ upapajjantānaṃ pavatte taṇhāvippayuttacittassa uppādakkhaṇe tesaṃ tatthāti tesaṃ tasmiṃ upapattikkhaṇe taṇhāvippayuttacittuppattikkhaṇe cāti evamettha khaṇavasena okāso veditabbo. Aññesupi evarūpesu eseva nayo. Anabhisametāvīnanti catusaccapaṭivedhasaṅkhātaṃ abhisamayaṃ appattasattānaṃ. Abhisametāvīnanti abhisamitasaccānanti. Iminā nayamukhena sabbattha atthavinicchayo veditabbo.
第三 遍知分的解说
3. Pariññāvāravaṇṇanā
165-170165-170. 不过,在遍知这一部分里,也可以得到三种遍知:知遍知、审察遍知、断遍知。又因为出世间诸法里并没有所谓的遍知,所以这里只取了两个谛。其中,“遍知苦谛”是只依知遍知和审察遍知来说的;“断集谛”则是依知遍知和断遍知来说的。这样一来,就应当依这些遍知,在一切语句中理解其含义。
165-170. Pariññāvāre pana ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti tissopettha pariññāyo labbhanti. Yasmā ca lokuttaradhammesu pariññā nāma natthi; tasmā idha dve saccāni gahitāni. Tattha dukkhasaccaṃ parijānātīti ñātatīraṇapariññāvaseneva vuttaṃ. Samudayasaccaṃ pajahatīti ñātapahānapariññāvasena. Iti imāsaṃ pariññānaṃ vasena sabbapadesu attho veditabboti.