非故意论的解释
1. Asañciccakathāvaṇṇanā
857-862857-862. 现在说的是“非故意”这一议题。其中,有些人持有这样的主张:“所谓无间业的对象,都是重大而严重的,所以即使不是故意地侵害了这些对象,也会成为无间业。”比如某些北道派的人就是这样。针对他们,自宗论师问:“是非故意的吗?”他宗论师就按自己的主张承认了。接着,为了驳斥他,自宗论师说:“因为所谓无间业,是达到业道程度的业。如果非故意也能构成业道的违犯,那么剩下的杀生等行为也应该能非故意地成为。”于是说了“非故意杀生”等话。他宗论师因为没有那样的主张,就否定了。剩下的内容按巴利原文直接推导即可。“不应说他是杀母者”,这是他宗论师的提问,自宗论师针对治病等情况下的非故意杀害而承认了。对于“难道母亲不是被夺去生命了吗?”这个问题,自宗论师也是针对非故意夺去生命而承认的。然而,他宗论师没有抓住这个意思,反而提出“如果是……”来建立自己的主张。那个主张因为建立得不如理,所以根本站不住脚。杀父等情况也是同样的道理。在破僧者这件事上,自宗论师针对“认许法的人”问:“破僧是无间业吗?”他宗论师不如理地抓住“破坏和合僧团,一劫在地狱中受苦”这句话就承认了。再问“所有破僧者都这样吗?”时,自宗论师针对自宗派中认许法的人否定,针对他宗派中认许法的人承认。关于“认许法的人”这两个问题,道理也是一样。“难道世尊没有说过吗?”——这段经文完全是为了说明持法者确实会造无间业。“应堕恶趣、应堕地狱”这偈颂里,指的也只是持非法者。但他宗论师没有抓住这个意思,反而建立自己的主张。那个主张因为建立得不如理,所以根本站不住脚。
857-862. Idāni asañciccakathā nāma hoti. Tattha ‘‘ānantariyavatthūni nāma garūni bhāriyāni, tasmā asañciccāpi tesu vatthūsu vikopitesu ānantariko hotī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya asañciccāti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yasmā ānantariyakammaṃ nāma kammapathappattaṃ. Yadi ca asañcicca kammapathabhedo siyā, avasesā pāṇātipātādayopi asañcicca bhaveyyu’’nti codanatthaṃ asañciccapāṇaṃ hantvātiādimāha. Itaro tathārūpāya laddhiyā abhāvena paṭikkhipati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Na vattabbaṃ mātughātakoti pucchā paravādissa, rogapaṭikārādikāle asañcicca ghātaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Nanu mātā jīvitā voropitāti pañhepi asañcicca voropitaṃ sandhāya paṭiññā sakavādisseva. Evaṃ adhippāyaṃ pana aggahetvā hañcīti laddhipatiṭṭhāpanaṃ itarassa. Taṃ ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitameva. Pitughātakādīsupi eseva nayo. Saṅghabhedake pana dhammasaññiṃ sandhāya saṅghabhedo ānantarikoti pucchā sakavādissa, ‘‘saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti vacanaṃ ayoniso gahetvā paṭiññā paravādissa. Puna sabbeti puṭṭho sakapakkhe dhammasaññiṃ sandhāya paṭikkhipati, parapakkhe dhammasaññiṃ sandhāya paṭijānāti. Dhammasaññīti pañhadvayepi eseva nayo. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ ekanteneva dhammavādissa ānantarikabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Āpāyiko nerayikoti gāthāyapi adhammavādīyeva adhippeto. Itaro pana adhippāyaṃ aggahetvā laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāyevāti.
2. 智论的解释
2. Ñāṇakathāvaṇṇanā
863-865现在讲的是智论。其中,智有两种:世间智和出世间智。世间智既是等至智,也是依布施等而生起的业自作智;出世间智是决断谛理的道智和果智。然而,有些人不作这种区分,而持这样的见解:“只有决断谛理的才是智,其他不是,所以凡夫没有智。”比如说因派。针对他们,自宗提问,他宗承认。说“慧”等,是为了显示智的同义词。由此说明:如果他没有智,也就没有慧等;如果有慧等,也就有智。为什么呢?因为慧等与智没有差别。“初禅”等,是为了显示等至智而说。“应布施”等,是为了显示业自作智而说。“遍知苦”等,是显示出世间道智,但并不是说出世间才是智。
863-865. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha duvidhaṃ ñāṇaṃ – lokiyañca lokuttarañca. Lokiyaṃ samāpattiñāṇampi hoti dānādivasena pavattaṃ kammassakatañāṇampi; lokuttaraṃ saccaparicchedakaṃ maggañāṇampi phalañāṇampi. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā ‘‘saccaparicchedakameva ñāṇaṃ na itaraṃ, tasmā natthi puthujjanassa ñāṇa’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Paññātiādi ñāṇavevacanadassanatthaṃ vuttaṃ. Tenetaṃ dīpeti – yadi tassa ñāṇaṃ natthi, paññādayopi natthi. Atha paññādayo atthi, ñāṇampi atthi. Kasmā? Paññādīnaṃ ñāṇato anaññattāti. Paṭhamaṃ jhānantiādi samāpattiñāṇassa dassanatthaṃ vuttaṃ. Dānaṃ dadeyyātiādi kammassakatañāṇassa. Dukkhaṃ parijānātīti lokuttaramaggañāṇameva dīpeti, na ca lokuttarameva ñāṇanti.
3. 地狱狱卒论的注释
3. Nirayapālakathāvaṇṇanā
866866. 现在要讨论的是“地狱卒论”。在这里,有些人主张:“在地狱里,只是地狱众生的业以地狱卒的形象来施行惩罚,并没有叫做地狱卒的众生。”比如暗派就是如此。针对他们,自宗提问,他宗承认。然后为了责难他:“如果那里没有地狱卒,也就不会有刑罚的执行。正因为有执行刑罚的人,才有刑罚。”于是说“在地狱中没有……”等等。
866. Idāni nirayapālakathā nāma hoti. Tattha ‘‘niraye nerayikakammāneva nirayapālarūpavasena vadhenti, natthi nirayapālā nāma sattā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi tattha nirayapālā na siyuṃ, kammakāraṇāpi na bhaveyyuṃ. Kāraṇikesu hi sati kāraṇā’’ti codetuṃ natthi nirayesūtiādimāha.
867-868“在人类当中存在”这句话,是为了用现量让人明白。就像在人类当中,有执行刑罚的人,就有刑罚;在那里也是如此——这就是这里的用意。“在地狱当中存在”是他宗的提问,自宗则承认。他宗从自己的宗义中引出经文说“不是毗舍婆,也不是饿鬼王”。不过,自宗认可那属于教说所摄。其中,毗舍婆是一位天神。饿鬼王是在饿鬼界中具有饿鬼大神通者。苏摩等则是众所周知的。这里要说的是:被自己的业从这个世界驱赶到他世、到达彼处的众生,并不是被这些毗舍婆等所杀。而是那些业把他驱赶到那里,正是他自己的那些业在那里杀害他。这是显示业属于自己,而不是说明地狱狱卒不存在。至于自宗所引的“诸比丘,彼……”等经文,则是义理已经确定的了。
867-868.Atthi manussesūti paccakkhena ñāpanatthaṃ. Yathā hi manussesu sati kāraṇikesu kāraṇā, evaṃ tatthāpīti ayamettha adhippāyo. Atthi nirayesūti pucchā paravādissa, paṭiññā itarassa. Na vessabhū nopi ca pettirājāti paravādinā sakasamayato suttaṃ ābhataṃ. Taṃ pana sāsanāvacarikanti sakavādinā anuññātaṃ. Tattha vessabhūti eko devo. Pettirājāti pettivisaye petamahiddhiko. Somādayo pākaṭā eva. Idaṃ vuttaṃ hoti – attano kammehi ito paṇunnaṃ paralokaṃ pattaṃ purisaṃ na ete vessabhūādayo hananti. Yehi pana so kammehi tattha paṇunno, tāni sakāni kammāniyeva naṃ tattha hanantīti kammassakataṃ dīpeti, na nirayapālānaṃ abhāvaṃ. Sakavādinā pana tamenaṃ, bhikkhaveti ābhatāni suttapadāni nītatthānevāti.
4. 畜生论释
4. Tiracchānakathāvaṇṇanā
869-871869-871. 现在说的是“畜生论”。在这里,有些天子像伊罗婆那等,会在天界变化出象的形象、马的形象,但天界里并没有真正投生为畜生的众生。可是有些人看到这些现畜生形象的天子,就认定“天界里有投生为畜生的众生”,比如盲人那些人。针对他们,他方提出质问,自宗承认了。于是自宗为了用“如果天界有投生为畜生的众生,那畜生界也该有天神”来驳斥他们,就说了“于畜生趣中有……”等话。“昆虫”等话,是为了指出那些认为(天界)没有(畜生)的人。在“伊罗婆那”这个问题上,自宗承认它存在,但不是承认有投生为畜生的众生。“象缚者”等话,是为了质难“如果那里有象等,那也该有象缚者等”。其中,“施草者”就是施草的人。“作因者”就是象师等,他们令象等作种种事。“备食者”就是为象等煮食的人。“确实不是”等话,是那样不认可而拒绝。
869-871. Idāni tiracchānakathā nāma hoti. Tattha devesu erāvaṇādayo devaputtā hatthivaṇṇaṃ assavaṇṇaṃ vikubbanti, natthi tattha tiracchānagatā. Yesaṃ pana tiracchānavaṇṇino devaputte disvā ‘‘atthi devesu tiracchānagatā’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi devayoniyaṃ tiracchānagatā siyuṃ, tiracchānayoniyampi devā siyu’’nti codetuṃ atthi tiracchānagatesūtiādimāha. Kīṭātiādi yesaṃ so abhāvaṃ icchati, te dassetuṃ vuttaṃ. Erāvaṇoti pañhe tassa atthitāya paṭiññā sakavādissa , na tiracchānagatassa. Hatthibandhātiādi ‘‘yadi tattha hatthiādayo siyuṃ, hatthibandhādayopi siyu’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Tattha yāvasikāti yavassa dāyakā. Kāraṇikāti hatthācariyādayo, yehi te nānāvidhaṃ kāraṇaṃ kareyyuṃ. Bhattakārakāti hatthiādīnaṃ bhattarandhakā. Na hevanti tathā anicchanto paṭikkhipatīti.
5. 道论注释
5. Maggakathāvaṇṇanā
872-875现在讲“道论”。在这里,有些人依据“他的身业、语业、活命早已极为清净”这部经,以及正语、正业、正命与心不相应这一点,主张“按究竟义说,道只有五支”,比如化地部。针对他们,自宗问“是五支吗”,对方承认。接着“正语是道支,但它不是道”等等,是顺着对方的立场说的。因为在对方的立场里,正语等虽然是道支,但因为是色法,所以被说成不是道。而“正见是道支”等等,则是为了说明道支没有“不是道”这回事。经中“他的身业……早已”这句话,是为了显示在预备修行阶段戒清净的情况,也就是说,只有戒行清净的人才能修习道,别人不行,所以说“身业、语业、活命极为清净”,并不是为了说明离开这些也能有五支的道。所以经文才说:“这样,他的这圣八支道就修习圆满。”自宗引的这部经,正是了义之说。
872-875. Idāni maggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī’’ti (a. ni. 3.431) idañceva suttaṃ sammāvācākammantājīvānañca cittavippayuttataṃ nissāya ‘‘nippariyāyena pañcaṅgikova maggo’’ti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānaṃ, te sandhāya pañcaṅgikoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sammāvācā maggaṅgaṃ, sā ca na maggotiādi parasamayavasena vuttaṃ. Parasamayasmiñhi sammāvācādayo maggaṅganti āgatā. Rūpattā pana maggo na hotīti vaṇṇitā. Sammādiṭṭhi maggaṅgantiādi maggaṅgassa amaggatā nāma natthīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Pubbeva kho panassāti sutte parisuddhasīlassa maggabhāvanā nāma hoti, na itarassāti āgamaniyapaṭipadāya visuddhibhāvadassanatthaṃ ‘‘kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī’’ti vuttaṃ, na imehi vinā pañcaṅgikabhāvadassanatthaṃ. Tenevāha ‘‘evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī’’ti. Sakavādinā ābhatasuttaṃ nītatthamevāti.
6. 智论注释
6. Ñāṇakathāvaṇṇanā
876-877现在讲的是“智论”。其中,关于转法轮时的十二行相智,有些人主张“以十二事为所依的智是出世间智”,比如东山住部,自宗针对他们发问,对方承认。然后为了用“如果那是以十二事为所依的,就应该有十二种道智”来驳斥他,说了“十二”等话。对方着眼于道的单一性而否认,又着眼于在每一个谛上有谛智、作用智、已作智的差别而承认智有不同。在“十二入流道”等处,道理也是这样。“世尊不是说过吗”等话,是连同经文一起说明前分和后分阶段的智有不同,而不是说明圣道有十二种智。所以这种说法不能成立。
876-877. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha dhammacakkappavattane dvādasākārañāṇaṃ sandhāya ‘‘dvādasavatthukaṃ ñāṇaṃ lokuttara’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘sace taṃ dvādasavatthukaṃ, dvādasahi maggañāṇehi bhavitabba’’nti codetuṃ dvādasātiādimāha. Itaro maggassa ekattaṃ sandhāya paṭikkhipati, ekekasmiṃ sacce saccañāṇakiccañāṇakatañāṇānaṃ vasena ñāṇanānattaṃ sandhāya paṭijānāti. Dvādasa sotāpattimaggātiādīsupi eseva nayo. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ saddhiṃ pubbabhāgaparabhāgehi ñāṇanānattaṃ dīpeti, na ariyamaggassa dvādasa ñāṇataṃ. Tasmā asādhakanti.