制伏论的注释
1. Niggahakathāvaṇṇanā
743-744743-744. 现在说的是制伏论。其中,世间那些已经获得力量、达到自在的人,如果他们不能制伏他人的心,那他们获得力量算什么?自在又算什么?然而,有些人主张:凭借获得力量和自在,他们一定能制伏他人的心,比如大众部。针对他们,自宗论师问“他人对他人”,他宗论师承认。其中,“制伏”就是从杂染和犯戒中阻止。其余内容按巴利原文直接理解即可。策励论也是同样的道理。
743-744. Idāni niggahakathā nāma hoti. Tattha ye loke balappattā vasībhūtā, te yadi parassa cittaṃ niggaṇhituṃ na sakkuṇeyyuṃ, kā tesaṃ balappatti, ko vasībhāvo. Balappattiyā pana vasībhāvena ca addhā te parassa cittaṃ niggaṇhantīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya paro parassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha niggaṇhātīti saṃkilesāpattito nivāreti. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti. Paggahakathāyapi eseva nayo.
3. 乐生起论的解释
3. Sukhānuppadānakathāvaṇṇanā
747-748现在讲的是“给予乐”的讨论。其中,有些人依据“世尊确实为我们带来了许多乐法”这段经文,主张一个人把乐给予另一个人,比如因由论者就是这样。针对他们,自宗论师发问,他宗论师承认。可是被问到“给予苦”时,他因为找不到那样的经文句子,就否认。在“自己的乐”等问题中,无论是自己的还是他人的乐,都不可能给予。如果就是那乐本身,那又有什么“给予”可说呢?他以此否认。但在“非自非他”等问题中,他依自己的见解承认:像那样的东西,不应成为已被给予的。而“不,尊者”等回答,是就那种乐不存在而说的。“带来乐法”这句话,显示的是世尊成为他人乐生起的条件,并不是像食物等那样直接给予乐,所以这个主张不能成立。
747-748. Idāni sukhānuppadānakathā nāma hoti. Tattha ‘‘bahūnaṃ vata no bhagavā sukhadhammānaṃ upahattā’’ti (ma. ni. 2.148) suttaṃ nissāya paro parassa sukhaṃ anuppadetīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Dukkhaṃ anuppadetīti puṭṭho pana tādisaṃ suttapadaṃ apassanto paṭikkhipati. Attano sukhantiādipañhe yaṃ attano parassa vā, taṃ anuppadātuṃ na sakkā. Yaṃ tasseva, kiṃ tattha anuppadānaṃ nāmāti paṭikkhipati. Nevattanotiādipañhe pana yaṃ evarūpaṃ, na taṃ anuppadinnaṃ nāma bhavitumarahatīti laddhiyāpaṭijānāti. No ca vata retitādisassa sukhassa abhāvā vuttaṃ. Sukhadhammānaṃ upahattātivacanaṃ bhagavato paresaṃ sukhuppattiyā paccayabhāvaṃ dīpeti, na annādīnaṃ viya sukhassa anuppadānaṃ, tasmā asādhakanti.
强行作意论注释
4. Adhigayhamanasikārakathāvaṇṇanā
749-753749-753. 现在要讲的是“强行作意论”。这里面,作意有两种分法:从理路来说,以及从所缘来说。其中,即使只见到某一行的无常性,就能由此了知“一切行都是无常的”,这是对其余诸行从理路来作意。但是,当一个人对过去诸行作意时,他就无法同时对未来的行作意。如果对过去等某一类行作意,那就是从所缘来作意。其中,当一个人对现在的行作意时,他用來作意那些行的那个心,本身无法在现在那一刹那被作意。其中,有些人依据“一切行无常”等说法,抱持这样的见解:“所谓作意,就是强行地、执取地、总括地对一切行同时作意”,比如东山住部和西山住部就是这样。针对他们,自宗论师提出质问,他宗论师则予以承认。
749-753. Idāni adhigayha manasikārakathā nāma hoti. Tattha duvidho manasikāro nayato ca ārammaṇato ca. Tattha ekasaṅkhārassāpi aniccatāya diṭṭhāya sabbe saṅkhārā aniccāti avasesesu nayato manasikāro hoti. Atīte pana saṅkhāre manasikaronto na anāgate manasikātuṃ sakkoti. Atītādīsu aññataraṃ manasikaroto ārammaṇato manasikāro hoti . Tattha paccuppanne manasikaronto yena cittena te manasikaroti, taṃ paccuppannakkhaṇe manasikātuṃ na sakkoti. Tattha yesaṃ ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādivacanaṃ nissāya ‘‘manasikaronto nāma adhigayha adhigaṇhitvā saṅgaṇhitvā sabbe saṅkhāre ekato manasikarotī’’ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.
这时,因为当一个人把一切行合在一起作意时,他用哪个心作意它们,那个心也应当被作意。因此,为了用“以那个心”来责难他“以那个心”,就说了这句话。对方则以“不能把心作为所缘而了知它”为理由而否认。但由于已经知道“具有这种特征的就是心”,所以他也承认那个心确实已被了知。或者,他否认说“那个心本身并不是它自己的所缘”。他依据“一切行无常,当以慧观见时”等经文,就生起和获得的情形而承认。其余两个问答也是同样的道理。但在“以那个触”等说法中,他因为找不到那样的经文,就直接否认。在过去等问答中,否认和承认应当按前面所说的方式理解。其余部分则照巴利原文本身推出。“一切行”等说法,是就理趣上的观察而说的,并不是就同一刹那从所缘来说的,所以不能成立。
Atha naṃ yasmā sabbe ekato manasikarontena yena cittena te manasikaroti, tampi manasikātabbaṃ hoti. Tasmā taṃcittatāya codetuṃ tena cittenāti āha. Itaro ārammaṇaṃ katvā na sakkā jānitunti sandhāya paṭikkhipati. Evaṃlakkhaṇaṃ cittanti ñātattā pana tampi cittaṃ ñātameva hotīti sandhāya paṭijānāti. Atha vā taññeva tassa ārammaṇaṃ na hotīti paṭikkhipati. ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā, yadā paññāya passatī’’tiādīni nissāya uppannaladdhivasena paṭijānāti. Sesapañhadvayepi eseva nayo. Tena phassenātiādīsu pana tathārūpaṃ suttaṃ apassanto paṭikkhipateva. Atītādipañhesu heṭṭhā vuttanayeneva paṭikkhepapaṭiññā veditabbā. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti. Sabbe saṅkhārātiādivacanaṃ nayato dassanaṃ sandhāya vuttaṃ, na ekakkhaṇe ārammaṇato, tasmā asādhakanti.
5. 对“色是因”这一说法的注释。
5. Rūpaṃ hetūtikathāvaṇṇanā
754-756现在要讨论的是“色是因”这个主张。这里说的“因”,既可以是善根等因的因的名称,也可以是任何一种缘的名称。然而,有些人不作这种区分,只凭着“四大种是因”这句话,不加分别地就执取“色是因”的见解,比如北道派。针对他们,自宗论师发问,他宗论师承认。问的是:“无贪是因,你的色是不是无贪所称的因?”他宗论师否认。其余各项也是同样的方式。“四大种是所造色的依止因”这里,是从缘的意义上说因性,不是从根的意义上说,所以不能成立。
754-756. Idāni rūpaṃ hetūti kathānāma hoti. Tattha hetūti kusalamūlādino hetuhetussāpi nāmaṃ, yassa kassaci paccayassāpi. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā ‘‘cattāro mahābhūtā hetū’’ti vacanamattaṃ nissāya aviseseneva rūpaṃ hetūti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Alobho hetūti kiṃ te rūpaṃ alobhasaṅkhāto hetūti pucchati, itaro paṭikkhipati. Sesesupi eseva nayo. Mahābhūtā upādāyarūpānaṃ upādāyahetūti ettha paccayaṭṭhena hetubhāvo vutto, na mūlaṭṭhena, tasmā asādhakanti.
757-759在有因论的讨论中,也应该按同样的方法理解它的含义。
757-759. Sahetukakathāyampi imināva nayena attho veditabboti.
7. 关于“色是善还是不善”这一论题的注释。
7. Rūpaṃ kusalākusalantikathāvaṇṇanā
760-764现在讲的是“色是善还是不善”这个议题。其中,有些人依据“身业和语业既是善的也是不善的”这种说法,主张称为身业、语业的身表色和语表色既是善的也是不善的,比如化地部和正量部就是如此。针对他们,自宗论师问“色是善的吗”,他宗论师承认了。接着为了用“如果你的色是善的,那它就应该具有这样的性质”来驳斥对方,便说出“有所缘”等话。后面问不善时,方式也一样。这里其余的内容意思都很清楚。
760-764. Idāni rūpaṃ kusalākusalantikathā nāma hoti. Tattha ‘‘kāyakammaṃ vacīkammaṃ kusalampi akusalampī’’tivacanaṃ nissāya kāyavacīkammasaṅkhātaṃ kāyaviññattivacīviññattirūpaṃ kusalampi akusalampīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya rūpaṃ kusalanti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te rūpaṃ kusalaṃ, evaṃvidhena anena bhavitabba’’nti codetuṃ sārammaṇanti ādimāha. Parato akusalapañhepi eseva nayo. Sesamettha uttānatthamevāti.
8. 关于“色是果报”之论的注释
8. Rūpaṃ vipākotikathāvaṇṇanā
765-767765-767. 现在讲的是“色是果报”这个议题。其中,有些人主张:就像由业所作而生起的心和心所那样,由业所作而生起的色也是果报——比如案达罗派和正量部就是这种见解。针对他们,自宗论师发问,对方承认。然后为了责难他,说“如果你的色是果报,那它就应当具有这样的性质”,于是说出“应被乐受”等话。其余部分按照巴利原文本身来交代。
765-767. Idāni rūpaṃ vipākotikathā nāma hoti. Tattha yaṃ kammassa katattā uppannā cittacetasikā viya kammassa katattā uppannaṃ taṃ rūpampi vipākoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te rūpaṃ vipāko, evaṃvidhena anena bhavitabba’’nti codetuṃ sukhavedanīyantiādimāha. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.
关于“色是色界与无色界”之论的注释
9. Rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathāvaṇṇanā
768-770现在要讨论的是“色是色界法还是无色界法”这个问题。其中,有人主张:欲界业所生的色,因为是欲界的,所以色界业和无色界业所生的色也应该是色界、无色界的——比如案达迦派就是这样执持的。针对他们,自宗方问:“色是色界、无色界的吗?”对方承认。这里剩下的内容,和前面说过的格式一样。
768-770. Idāni rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathā nāma hoti. Tattha yaṃ kāmāvacarakammassa katattā rūpaṃ, taṃ yasmā kāmāvacaraṃ, tasmā rūpāvacarārūpāvacarakammānampi katattā rūpena rūpāvacarārūpāvacarena bhavitabbanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacaranti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayamevāti.
10. 关于“色界与无色界所摄”之论的注释
10. Rūpārūpadhātupariyāpannakathāvaṇṇanā
771-775现在要讨论的是“色贪属于色界,无色贪属于无色界”这个论题。其中,有些人——比如案达迦派——持有这样的主张:既然欲贪属于欲界,那么色贪和无色贪也应该分别属于色界和无色界。针对他们,自宗的人提出问题,对方承认。剩下的内容按照前面说过的方式理解。只是这里有一句不同,就是“随眠于色界,随眠于无色界”。这个主张是案达迦派和正量派共有的。这里只针对案达迦派来说。
771-775. Idāni rūparāgo rūpadhātupariyāpanno arūparāgo arūpadhātupariyāpannoti kathā nāma hoti. Tattha yasmā kāmarāgo kāmadhātupariyāpanno, tasmā rūparāgārūparāgehipi rūpadhātuarūpadhātupariyāpannehi bhavitabbanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi tattha ‘‘rūpadhātuṃ anuseti, arūpadhātuṃ anusetī’’ti padaṃ viseso. Sā ca laddhi andhakānañceva sammitiyānañca. Ayaṃ andhakānaṃyevāti.
关于“色贪属于色界,无色贪属于无色界”这一说法的注释。
Rūparāgo rūpadhātupariyāpanno arūparāgo arūpadhātupariyāpannotikathāvaṇṇanā.