劫住论的注释
1. Kappaṭṭhakathāvaṇṇanā
654-657654-657. 现在讲的是“劫住论”。在这个问题上有一种主张认为:“破坏和合僧团之后,会在地狱里被烧煮整整一劫”,“破僧的人会在地狱里停留整整一劫”,比如王山部就是这样主张的。针对他们,自方论师问“劫住”的问题,对方承认了。“佛与世间”这句话,是为了说明如果没有佛陀出世,就不会有破僧这件事。“劫住而僧破”等话,是为了说明“如果他真的住满整整一劫,那么从住立的时候开始,造了那个业之后,就会投生到那里并停留”。“过去”等话,意思和前面说的一样。在“劫住者有神通”这个问难中,是就修所成的神通来否定的;但对方主张有生得的神通,所以就根据这一点来承认。“欲神足”等话,是为了责难而说的:“所谓靠生得神通而有神通,这只不过是一种执见罢了,那有什么用?如果他真有神通,按这个道理,就应该已经修过神足了。”关于“堕恶趣者、地狱者”的那段经文,是把一劫分成八十份之后,只住其中一份那么长的时间称为寿劫来说的,所以不能成立。
654-657. Idāni kappaṭṭhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti ‘‘sakalampi kappaṃ saṅghabhedako niraye tiṭṭhatī’’ti laddhi, seyyathāpi rājagirikānaṃ; te sandhāya kappaṭṭhoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Buddho ca loketi idaṃ vinā buddhuppādena saṅghabhedassa abhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Kappo ca saṇṭhāti saṅgho ca bhijjatītiādi ‘‘yadi so sakalaṃ kappaṃ tiṭṭhati, saṇṭhahanato paṭṭhāya taṃ kammaṃ katvā tattha uppajjitvā tiṭṭheyyā’’ti dassetuṃ vuttaṃ. Atītantiādi heṭṭhā vuttādhippāyameva. Kappaṭṭho iddhimāti pañhe bhāvanāmayaṃ sandhāya paṭikkhipati, parasamaye panassa jātimayaṃ iddhiṃ icchanti, taṃ sandhāya paṭijānāti. Chandiddhipādotiādi ‘‘jātimayāya iddhiyā iddhimāti laddhimattametaṃ, kiṃ tena, yadi panassa iddhi atthi, iminā nayena iddhipādā bhāvitā bhaveyyu’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Āpāyiko nerayikoti suttaṃ yaṃ so ekaṃ kappaṃ asītibhāge katvā tato ekabhāgamattaṃ kālaṃ tiṭṭheyya, taṃ āyukappaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā asādhakanti.
获得善法论的注释
2. Kusalapaṭilābhakathāvaṇṇanā
658-659658-659. 现在说的是“获得善法论”。其中,劫住者依自宗只能获得欲界善法;至于能阻止他往生的那种广大善法或出世间法,他并不能获得。然而,有些人像北道部那样,不作这种区分,笼统地主张“他不能获得善心”。为了破除他们的这种主张,就通过显示这一区分来提问:这是自宗方的提问,对方则予以认可。这里其余的内容都很容易理解。
658-659. Idāni kusalapaṭilābhakathā nāma hoti. Tattha kappaṭṭho sakasamaye kāmāvacarakusalameva paṭilabhati. Yena pana taṃ upapattiṃ paṭibāheyya, taṃ mahaggataṃ lokuttaraṃ vā na paṭilabhati. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ akatvā aviseseneva ‘‘so kusalacittaṃ na paṭilabhatī’’ti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ vibhāgadassanena taṃ laddhiṃ bhindituṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.
3. 无间业相应论的注释
3. Anantarāpayuttakathāvaṇṇanā
660-662660-662. 现在说的是“无间业相应论”。其中,所谓“无间业相应者”,是指有人被教唆去造杀母等无间业,这种业在命终之后无间地带来果报。在这当中,如果一个人是被确定性的教唆所驱使,将要去做那件事,那么因为他已经生起了以达成目的为作用的思,他就成为邪决定性者,不可能进入正决定性的轨道。如果一个人是被不确定的教唆所驱使,将要去做那件事,那么因为他还没有生起以达成目的为作用的思,他就不是邪决定性者,有可能进入正决定性的轨道。这是自宗的定论。然而,有些人持有这样的见解:“即使是被不确定的教唆所驱使,也根本不可能进入正决定性。”比如北道部的人就是这样。为了破除他们的这种见解,自宗先立出前分,以“无间业相应者”来让对方论者向自己提问。因此,这里第一个问题是自宗者问对方论者的,对方论者则是就“没有以达成目的为作用的思”这一点来作答。接着,对方论者以为,仅仅因为被教唆去造杀母等业,这个人就是邪决定性者,所以问:“是邪决定性吗?”自宗者则只是就一个人不可能同时进入两种决定性这一点,否定说:“不是。”
660-662. Idāni anantarāpayuttakathā nāma hoti. Tattha anantarāpayutto nāma yena khandhabhedato anantarā vipākadāyakaṃ mātughātādi ānantariyakammaṃ āṇattaṃ. Tattha yassa niyatāya āṇattiyā āṇatto taṃ kammaṃ karissati, so atthasādhikāya cetanāya uppāditattā micchattaniyato hoti, abhabbo sammattaniyāmaṃ okkamituṃ. Yassa aniyatāya āṇattiyā āṇatto taṃ kammaṃ karissati, so atthasādhikāya cetanāya anuppāditattā na micchattaniyato, bhabbo sammattaniyāmaṃ okkamitunti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yesaṃ pana ‘‘aniyatāyapi āṇattiyā abhabboyeva sammattaniyāmaṃ okkamitu’’nti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ sakavādī pubbapakkhaṃ datvā anantarāpayuttoti paravādinā attānaṃ pucchāpeti. Tenettha paṭhamapucchā paravādissa, atthasādhikacetanāya abhāvaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Tato paravādī mātughātādikammassa āṇattattāva ‘‘so micchattaniyato’’ti maññati. Tasmā micchattaniyāmañcāti pañhaṃ pucchati. Sakavādī pana ekassa puggalassa dvinnaṃ niyāmānaṃ anokkantimattameva sandhāya na hevanti paṭikkhipati.
难道那不是业吗?这里指的是杀母之类的业。对此,针对不决定的教唆,自宗论者回答“是”。因为即使是被不决定的教唆推动而行事的人,也一定会生起“我做了不恰当的事”这种追悔,一定会生起懊恼。“若已……”等语,是对方论者只抓住追悔的生起这一点,为了确立自己的见解而说的。
Nanu taṃ kammanti mātughātādikammaṃ. Tattha aniyatāṇattiṃ sandhāya ‘‘āmantā’’ti paṭiññā sakavādissa. Aniyatampi hi āṇattiṃ payojetvā ṭhitassa ‘‘ananucchavikaṃ mayā kata’’nti kukkuccaṃ uppajjateva, vippaṭisāro jāyateva. Hañcītiādi kukkuccuppattimattaṃ gahetvā paravādinā laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ vuttaṃ.
661现在,对于那个虽然属于不定非自性者、却与无间业相应的人,他宗已经否定他能进入正性决定。于是自宗抓住这个人来问:“与无间业相应的人不能吗?”他宗按照自己的见解承认了。接着自宗为了责难他,说:“所谓不能,是指造作杀母等业的人。难道那些业被他造作了吗?”于是说“母亲被夺命了吗?”等等。他宗因为那些事体安然无恙,不见有那样的作用,就否定说“不是这样”。
661. Idāni yassa aniyatāṇattikassāpi anantarāpayuttassa paravādinā sammattaniyāmokkamanaṃ paṭisiddhaṃ, tameva puggalaṃ gahetvā anantarāpayuttopuggalo abhabboti pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī ‘‘abhabbo nāma mātughātādikammānaṃ kārako, kiṃ te tena tāni kammāni katānī’’ti codetuṃ mātā jīvitā voropitātiādimāha. Itaro tesaṃ vatthūnaṃ arogatāya tathārūpaṃ kiriyaṃ apassanto ‘‘na heva’’nti paṭikkhipati.
撤回那件事,是针对不定教敕业而说的。因为当有人阻止受教唆者去做“不要做我教唆的事”时,这就叫作撤回。正因为已经撤回,在这里追悔就被消除了,懊恼也就被遣除了。即便如此,对方论者仍然认为依先前的教唆就已经成为决定,于是回答“是的”。这时自宗者让他承认那业已被撤回的事实,确立自己的主张后,便说“若已……”等话。
Taṃ kammaṃ paṭisaṃharitvāti aniyatāṇattikammaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi ‘‘mā kho mayā āṇattaṃ ākāsī’’ti āṇattaṃ nivārentena paṭisaṃhaṭaṃ nāma hoti. Paṭisaṃhaṭattāyeva cettha kukkuccaṃ paṭivinoditaṃ, vippaṭisāro paṭivinīto nāma hoti. Evaṃ santepi panettha purimāṇattiyāyeva niyatabhāvaṃ maññamāno paravādī ‘‘āmantā’’ti paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī tassa kammassa paṭisaṃhaṭabhāvaṃ sampaṭicchāpetvā attano laddhiṃ patiṭṭhāpetvā hañcītiādimāha.
662662. 再者,在最后“与无间业相应”的问题中,像第一个问题那样,是对方发问,自方回答。“难道不是那业吗?”这一追问是对方提出的;自方则针对撤回之前曾加行的时段来作答。对方只抓住“曾经加行”这一点,以教敕不定为理由说“若已”,从而建立自己的主张。然而这种主张因为是不恰当地建立的,所以实际上根本没有建立。
662. Puna anantarāpayuttoti pariyosānapañhe paṭhamapañhe viya pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Nanu taṃ kammanti anuyogo paravādissa, paṭisaṃhaṭakālato pubbe payuttakālaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Payuttapubbatāmattaṃ gahetvā aniyatāṇattivasena hañcīti laddhipatiṭṭhāpanaṃ paravādissa. Ayaṃ pana laddhi ayoniso patiṭṭhitattā appatiṭṭhitāva hotīti.
已决定者的法则论的注释
4. Niyatassa niyāmakathāvaṇṇanā
663-664现在要讨论的是“已决定者的决定”这一论题。其中,决定有两种:邪性决定,也就是无间业;正性决定,也就是圣道。除了这两种决定之外,再没有别的决定。因为其余所有属于三界的法,都叫做“不定”,即使具足了那些法,也还是不定。不过,诸佛以自己的智慧之力授记说“这个众生未来将会证得菩提”,这样的菩萨因为福德特别深厚,所以被称为“已决定”。因此,有些人只是抓住这种世俗说法,认为“最后生菩萨在那一生中有能力证悟法”,于是主张“已决定者进入决定”,比如东山部和西山部。针对他们,自宗论师提出质问,对方则承认了自己的主张。说“邪性决定者”等等,是为了说明:以另一种决定而决定的人,并没有别的决定。说“先前修习道”等等,是为了说明决定的分类。说“念处”等等,是为了说明即使在同一种决定中,也有法的分类。说“有能力的菩萨”这句话,只是表明菩萨有能力,并不是说已决定者进入决定,所以这个说法不能成立。因为他在此前并没有由任何一种决定法而成为决定,而是在菩提树下通过见谛才进入决定的。
663-664. Idāni niyatassa niyāmakathā nāma hoti. Tattha duvidho niyāmo – micchattaniyāmo ca ānantariyakammaṃ, sammattaniyāmo ca ariyamaggo. Ime dve niyāme ṭhapetvā añño niyāmo nāma natthi. Sabbepi hi sesā tebhūmakadhammā aniyatā nāma. Tehi samannāgatopi aniyatoyeva. Buddhehi pana attano ñāṇabalena ‘‘ayaṃ satto anāgate bodhiṃ pāpuṇissatī’’ti byākato bodhisatto puññussadattā niyatoti vuccati. Iti imaṃ vohāramattaṃ gahetvā ‘‘pacchimabhaviko bodhisatto tāya jātiyā bhabbo dhammaṃ abhisametu’’nti adhippāyena ‘‘niyato niyāmaṃ okkamatī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Micchattaniyatotiādi aññena niyāmena niyatassa aññaniyāmābhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Pubbe maggaṃ bhāvetvātiādi niyāmappabhedadassanatthaṃ vuttaṃ. Satipaṭṭhānantiādi ekasmimpi niyāme dhammappabhedadassanatthaṃ vuttaṃ. Bhabbo bodhisattoti vacanaṃ kevalaṃ bodhisattassa bhabbataṃ dīpeti, na niyatassa niyāmokkamanaṃ, tasmā asādhakaṃ. So hi pubbe ekenapi niyatadhammena aniyato bodhimūle saccadassanena niyāmaṃ okkantoti.
第5章 关于被障蔽者的讨论注释
5. Nivutakathāvaṇṇanā
665-667665-667. 现在说的是“被覆障者”这一段。在这里,有人认为:清净的人没有清净的作用,所以被诸盖覆障、笼罩、缠裹的人能断除盖——比如北道部就是这样主张的。针对他们,自宗论师提问“被覆障者……”,对方则承认。说“染欲者断除欲”等,是为了显示被覆障者断除盖的过失。说“在清净、洁白中”等,是为了显示以镇伏而清净者的断除清净。说“他如此知”等,是表明知者、见者的漏尽,而不是被覆障者断除盖,因此不能成立。
665-667. Idāni nivutakathā nāma hoti. Tattha suddhassa suddhakiccābhāvato nīvaraṇehi nivuto ophuṭo pariyonaddho ca nīvaraṇaṃ jahatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya nivutotipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Ratto rāgantiādi nivutassa nīvaraṇajahane dosadassanatthaṃ vuttaṃ. Parisuddhe pariyodātetiādi vikkhambhanavisuddhiyā visuddhassa samucchedavisuddhidassanatthaṃ vuttaṃ. Tassa evaṃ jānatotiādi jānato passato āsavakkhayaṃ dīpeti, na nivutassa nīvaraṇajahanaṃ, tasmā asādhakanti.
第6章 现前状态的讨论注释
6. Sammukhībhūtakathāvaṇṇanā
668-670现在讲的是“现前成就论”。其中,“现前成就者”是指已经达到诸结的现前状态,也就是已经具备与它们相应的状态。这里剩下的内容和“覆障论”里相似。
668-670. Idāni sammukhībhūtakathā nāma hoti. Tattha sammukhībhūtoti saṃyojanānaṃ sammukhībhāvaṃ tehi samaṅgībhāvaṃ upagato. Sesamettha nivutakathāsadisamevāti.
关于“入定者会贪著”的论释
7. Samāpanno assādetītikathāvaṇṇanā
671-673现在讲的是“入定者会贪著”这一论题。其中,有人依据“他进入初禅而安住,他贪著它”这类经文,主张“入定者会贪著,而且他的禅那贪爱以禅那为所缘”,比如案达罗派就是这种见解。针对他们,自宗论师问“入定者……”,对方承认。在“那禅那是那禅那的所缘”这些问题上,对方因为看不到入定时有这种所缘关系,又怕违背经文,所以否定这一点,只凭“他贪著它”这句话来承认。其实“他贪著它”这段经文,说的是得到禅那的人出定之后,对禅那的滋味产生贪著,而不是在入定当中;禅那贪爱以禅那为所缘,因此不能成立。
671-673. Idāni samāpanno assādetītikathā nāma hoti. Tattha ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, so tadassādetī’’tiādivacanaṃ (a. ni. 4.123) nissāya ‘‘samāpanno assādeti, sā cassa jhānanikanti jhānārammaṇā hotī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya samāpannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Taṃ jhānaṃ tassa jhānassa ārammaṇanti pañhesu tasseva tadārammaṇataṃ apassanto suttavirodhabhayena paṭikkhipati, ‘‘tadassādetī’’tivacanamattena paṭijānāti. So tadassādetīti suttaṃ jhānalābhino jhānā vuṭṭhāya jhānassādaṃ sādheti, na antosamāpattiyaṃyeva jhānanikantiyā jhānārammaṇataṃ, tasmā asādhakanti.
第八,关于对不悦意境之贪的解说。
8. Asātarāgakathāvaṇṇanā
674现在要讲的是“对不适意之贪”这一段。其中,经里说“无论他感受什么受,或乐、或苦、或不苦不乐,他都欢喜、欢迎那受”,这是依“见欢喜”而说的。有人依据“欢喜”这个词,主张“对苦受也有以贪的味著而生的欢喜,所以存在对不适意之贪”,比如北道部就是如此。针对他们,自宗论师问难说“存在对不适意之贪吗”。这里,“对不适意之贪”是指对不适意的苦受,生起“啊,但愿我只有这个”这样的染著。对方依自己的见解承认“是的”。其余内容在这里意思很明白。
674. Idāni asātarāgakathā nāma hoti. Tattha ‘‘yaṃkiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ abhinandati abhivadatī’’ti (ma. ni. 1.409) sutte diṭṭhābhinandanavasena vuttaṃ. ‘‘Abhinandatī’’tivacanaṃ nissāya ‘‘dukkhavedanāyapi rāgassādavasena abhinandanā hoti. Tasmā atthi asātarāgo’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya atthi asātarāgoti pucchā sakavādissa. Tattha asātarāgoti asāte dukkhavedayite ‘‘aho vata me etadeva bhaveyyā’’ti rajjanā. Āmantāti laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthameva.
675不过,在“他欢喜那受”这句经文里,并不是单就苦受本身来说有贪生起;而是通过总体执取,把具有领纳特相的法,或者干脆把苦受当作“我”来看待,以属于见慢的见欢喜去欢喜那受;他欢喜苦受的变坏;被苦受压服的人,即使希求与苦受相反的欲乐,也叫做欢喜苦受。意思是说:这样就是对苦受有欢喜。因此,这不能证明存在对不适意之境的贪。
675.So taṃ vedanaṃ abhinandatīti sutte pana vinivaṭṭetvā dukkhavedanameva ārabbha rāguppatti nāma natthi, samūhaggahaṇena pana vedayitalakkhaṇaṃ dhammaṃ dukkhavedanameva vā attato samanupassanto diṭṭhimaññanāsaṅkhātāya diṭṭhābhinandanāya vedanaṃ abhinandati, dukkhāya vedanāya vipariṇāmaṃ abhinandati, dukkhāya vedanāya abhibhūto tassā paṭipakkhaṃ kāmasukhaṃ patthayantopi dukkhavedanaṃ abhinandati nāma. Evaṃ dukkhavedanāya abhinandanā hotīti adhippāyo. Tasmā asādhakametaṃ asātarāgassāti.
第九,关于“对法的渴爱是无记”的论释。
9. Dhammataṇhāabyākatātikathāvaṇṇanā
676-680676-680. 现在说的是“法渴爱是无记”这一论题。其中,在色渴爱……乃至……法渴爱这六种渴爱里,因为最后一种渴爱被称为法渴爱,所以那些主张它是无记的人——比如东山部——就是针对他们,自宗论师提出质问,他宗论师予以承认。其余问题的含义,从圣典本文即可明了。这里用欲渴爱等三种,把六种渴爱归纳起来显示。也就是说,在色等六种所缘中,以贪著欲乐的方式生起的渴爱,是欲渴爱;与“我将存在、世界也将存在”这种常见相伴的渴爱,是有渴爱;与“将不存在”这种断见相伴的渴爱,是无有渴爱。难道“法渴爱”这个词,是在说明渴爱缘法所缘而生起,而不是在说明它是无记吗?所以这个说法不能成立。
676-680. Idāni dhammataṇhā abyākatātikathā nāma hoti. Tattha rūpataṇhā…pe… dhammataṇhāti imāsu chasu taṇhāsu yasmā sabbapacchimā taṇhā dhammataṇhāti vuttā, tasmā sā abyākatāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesapañhānaṃ pāḷiyā attho niyyāti. Kāmataṇhātiādīhi tīhi koṭṭhāsehi chapi taṇhā saṅkhipitvā dassitā. Rūpādīsu hi chasu ārammaṇesu kāmassādavasena pavattā taṇhā kāmataṇhā. ‘‘Bhavissati attā ca loko cā’’ti sassatadiṭṭhisahagatā taṇhā bhavataṇhā. ‘‘Na bhavissatī’’ti ucchedadiṭṭhisahagatā taṇhā vibhavataṇhāti. Nanu sā dhammataṇhāti padaṃ taṇhāya dhammārammaṇaṃ ārabbha pavattiṃ dīpeti, na abyākatabhāvaṃ tasmā asādhakanti.
第十篇 关于“对法的渴爱不是苦的起因”的解说
10. Dhammataṇhānadukkhasamudayotikathāvaṇṇanā
681-685681-685. 现在要讲的是“对法的渴爱不是苦集”这一段论议。在这里,因为那种渴爱被称为“对法的渴爱”,所以有些人主张它不是苦集,比如东山部就是这样。针对他们,自宗的人提问,对方承认。剩下的部分和前面那段论议一样。
681-685. Idāni dhammataṇhā nadukkhasamudayotikathā nāma hoti. Tatrāpi yasmā sā dhammataṇhāti vuttā, tasmā na dukkhasamudayoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.