13. 无量分别
13. Appamaññāvibhaṅgo
《经分别》的注释
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
642现在,紧接着的《无量分别》中,“四种”是数量的界定。“无量”是指以遍满、无量的方式而成为无量。因为这些心以所缘的方式遍满无量的众生,或者即使对单一众生也以无余遍满的方式遍满,所以以遍满无量的方式称为无量。这里“比丘”是指在这教法中的比丘。“与慈俱行”即具有慈。“以心”即用心。“一个方向”即对一个方向。这是就最初摄取的众生,说遍满属于那一方的众生。“遍满后”即触及之后,将其作为所缘。“住”即安住于以梵住为依止的威仪行持。同样地,“第二”等,意思是如同在东方等方向中,遍满任意一个方向而住之后,紧接着对第二、第三、第四方向也是如此。
642. Idāni tadanantare appamaññāvibhaṅge catassoti gaṇanaparicchedo. Appamaññāyoti pharaṇaappamāṇavasena appamaññāyo. Etā hi ārammaṇavasena appamāṇe vā satte pharanti, ekasattampi vā anavasesapharaṇavasena pharantīti pharaṇaappamāṇavasena appamaññāyoti vuccanti. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Mettāsahagatenāti mettāya samannāgatena. Cetasāti cittena. Ekaṃ disanti ekissā disāya. Paṭhamapariggahitaṃ sattaṃ upādāya ekadisāpariyāpannasattapharaṇavasena vuttaṃ. Pharitvāti phusitvā ārammaṇaṃ katvā. Viharatīti brahmavihārādhiṭṭhitaṃ iriyāpathavihāraṃ pavatteti. Tathā dutiyanti yathā puratthimādīsu disāsu yaṃ kiñci ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tatheva tadanantaraṃ dutiyaṃ tatiyaṃ catutthañcāti attho.
“如此向上”这句话,就是按照同样的方式说明上方。“向下、横向”则是对下方和横向的方向也同样处理。这里,“向下”指下方,“横向”指隅方。这样,在一切方向上,就像在调马场里调伏马匹一样,引导和回导与慈俱行的心——到这里为止,就是逐一取每一个方向之后,按特定范围遍满慈心的说明。而“一切处”等话,则是为了说明不限定范围的遍满。其中,“一切处”就是一切地方。“以一切处的自我等同”意思是:对一切低劣、中等、优——对于一切低、中、高,朋友、怨敌、中立等各类众生,不作“这是其他众生”的区分,而视同自身一般遍满;或者说,“以同己性”是指以全副心意、丝毫也不向外散乱。“一切有”:遍摄一切众生,与一切众生相连之义。“世间”即众生世间。
Iti uddhanti teneva ca nayena uparimaṃ disanti vuttaṃ hoti. Adho tiriyanti adhodisampi tiriyaṃdisampi evameva. Ettha ca adhoti heṭṭhā, tiriyanti anudisā. Evaṃ sabbadisāsu assamaṇḍale assamiva mettāsahagataṃ cittaṃ sāretipi paccāsāretipīti ettāvatā ekamekaṃ disaṃ pariggahetvā odhiso mettāpharaṇaṃ dassitaṃ. Sabbadhītiādi pana anodhiso dassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha sabbadhīti sabbattha. Sabbattatāyāti sabbesu hīnamajjhimukkaṭṭhamittasapattamajjhattādippabhedesu attatāya ‘ayaṃ parasatto’ti vibhāgaṃ akatvā attasamatāyāti vuttaṃ hoti; atha vā sabbattatāyāti sabbena cittabhāvena īsakampi bahi avikkhipamānoti vuttaṃ hoti. Sabbāvantanti sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttanti attho. Lokanti sattalokaṃ.
因为这里通过“广大的”等不同的说法来显示,所以又说了“与慈俱行”。或者说,因为在这里不像按特定对象遍满那样再次使用“同样地”或“如此”这个词,所以才又说“与慈俱行之心”;或者,这是作为总结来说的。在“广大的”这个说法里,应当从遍满的角度来理解其广大性。而就禅那的层次来说,那是广大;就熟练程度来说,那是无量;就所缘众生来说,也是无量;因为断除了嗔恚这个敌对法,所以是无怨;因为断除了忧恼,所以是无恼、无苦。以上就是对以“与慈俱行之心”等方式安立的论母的解释。
Vipulenātievamādipariyāyadassanato panettha puna ‘‘mettāsahagatenā’’ti vuttaṃ. Yasmā vā ettha odhiso pharaṇe viya puna ‘tathā’saddo ‘iti’saddo vā na vutto, tasmā puna ‘‘mettāsahagatena cetasā’’ti vuttaṃ; nigamanavasena vā etaṃ vuttaṃ. Vipulenāti ettha ca pharaṇavasena vipulatā daṭṭhabbā. Bhūmivasena pana taṃ mahaggataṃ, paguṇavasena appamāṇaṃ, sattārammaṇavasena ca appamāṇaṃ, byāpādapaccatthikappahānena averaṃ, domanassappahānato abyāpajjhaṃ, niddukkhanti vuttaṃ hoti. Ayaṃ tāva ‘‘mettāsahagatena cetasā’’tiādinā nayena ṭhapitāya mātikāya attho.
643现在,对于以“诸比丘,如何以与慈俱行之心……”等方式所说的分别解说,其中,因为这个业处适合嗔行者,所以为了先显示慈能达到安止的那种人,也就是作为慈的基础的人,便说了“譬如对一个人”等话。其中,“譬如”是表示比喻的虚词,意思是“如同对一个人”。“可爱的”指令人喜爱的。“可意的”指能使心增长的。在这里,由于过去曾共同生活或现在有利益关系,就成为“可爱”;由于具备戒等功德,就成为“可意”;或者也可以这样理解:由于布施和平等相待,而有可爱性;由于爱语和利行,而有可意性。又因为在这里,依靠可爱性,能断除这种嗔恚,因此慈能遍满安乐;依靠可意性,舍心不会停留不动,惭与愧也会现前,因此被惭与愧守护的慈不会退失,所以拿这个作比喻而说“可爱的、可意的”。“应以慈遍满”就是以慈遍满;意思是对那个人修慈、让慈生起。“同样地,对一切众生”的意思是,就像对可爱的人遍满慈一样,以对那个人已达到安止、获得自在的慈,依次遍满包括中立者和怨敌在内的一切众生。“慈爱、慈相”等词的意义如前所说。
643. Idāni yadetaṃ ‘‘kathañca, bhikkhave, mettāsahagatena cetasā’’tiādinā nayena vuttaṃ padabhājanīyaṃ, tattha yasmā idaṃ kammaṭṭhānaṃ dosacaritassa sappāyaṃ, tasmā yathārūpe puggale ayaṃ mettā appanaṃ pāpuṇāti, taṃ mettāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ tāva dassetuṃ seyyathāpi nāma ekaṃ puggalantiādi vuttaṃ. Tattha seyyathāpi nāmāti opammatthe nipāto, yathā ekaṃ puggalanti attho. Piyanti pemanīyaṃ. Manāpanti hadayavuḍḍhikaraṃ. Tattha pubbeva sannivāsena paccuppannahitena vā piyo nāma hoti, sīlādiguṇasamāyogena manāpo nāma; dānasamānattatāhi vā piyatā, piyavacanaatthacariyatāhi manāpatā veditabbā. Yasmā cettha piyatāya imassa byāpādassa pahānaṃ hoti, tato mettā sukhaṃ pharati, manāpatāya udāsīnatā na saṇṭhāti, hirottappañca paccupaṭṭhāti, tato hirottappānupālitā mettā na parihāyati, tasmā taṃ upamaṃ katvā idaṃ vuttaṃ – piyaṃ manāpanti. Mettāyeyyāti mettāya phareyya; tasmiṃ puggale mettaṃ kareyya pavatteyyāti attho. Evamevasabbe satteti yathā piyaṃ puggalaṃ mettāyeyya, evaṃ tasmiṃ puggale appanāppattāya vasībhāvaṃ upagatāya mettāya majjhattaverisaṅkhātepi sabbe satte anukkamena pharatīti attho. Metti mettāyanātiādīni vuttatthāneva.
644“或向方角”这个词,是为了说明“或向横向”的意思才说的。
644.Vidisaṃ vāti padaṃ tiriyaṃ vāti etassa atthavibhāvanatthaṃ vuttaṃ.
645“遍满”是指以取所缘的方式接触之后。“胜解”是指以殊胜的方式释放之后,意思是像被释放的东西被很好地释放、很好地展开、很好地扩展那样释放之后。
645.Pharitvāti ārammaṇakaraṇavasena phusitvā. Adhimuñcitvāti adhikabhāvena muñcitvā, yathā muttaṃ sumuttaṃ hoti suppasāritaṃ suvitthataṃ tathā muñcitvāti attho.
648在“一切处”等的解说中,因为这三个词都能统摄一切,所以为了说明它们共同的含义,就说了“以一切、一切”等。它的意思和前面说过的完全一样。
648.Sabbadhiādiniddese yasmā tīṇipi etāni padāni sabbasaṅgāhikāni, tasmā nesaṃ ekatova atthaṃ dassetuṃ sabbena sabbantiādi vuttaṃ. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva.
650在“广大”等词的解说中:由于成为尚未达到安止者,以遍满无量众生的方式而成为“广大”,它必然依于地遍而成为“大”。而“大”的,以无量所缘境而成为“无量”。“无量”的,以摧破怨敌而成为“无怨”。“无怨”的,以断除恼害而成为“无害”。因此说“凡是广大的,即是大的”等等。在这里,“无怨”和“无害”是就语法词性的变化而说的。或者,应与“意”连结起来理解:凡是无量的心,就是无怨的意;凡是无怨的,就是无害的。此外,在这里应当知道,下面的词是上面那个词的意思,或者上面的词是下面那个词的意思。
650.Vipulādiniddese yasmā yaṃ appanāppattaṃ hutvā anantasattapharaṇavasena vipulaṃ, taṃ niyamato bhūmivasena mahaggataṃ hoti. Yañca mahaggataṃ taṃ appamāṇagocaravasena appamāṇaṃ. Yaṃ appamāṇaṃ taṃ paccatthikavighātavasena averaṃ. Yañca averaṃ taṃ vihatabyāpajjatāya abyāpajjaṃ. Tasmā ‘‘yaṃ vipulaṃ taṃ mahaggata’’ntiādi vuttaṃ. Avero abyāpajjoti cettha liṅgavipariyāyena vuttaṃ. Manena vā saddhiṃ yojanā kātabbā – yaṃ appamāṇaṃ cittaṃ, so avero mano; yo avero so abyāpajjoti. Apicettha heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ padaṃ uparimassa uparimassa, uparimaṃ vā uparimaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa atthotipi veditabbo.
653就像说“一个不幸的人、一个恶行具足的人”那样,这也是为了显示作为悲悯所依的人而说的。对于这样的人,会生起强烈的悲悯。其中,“不幸的”是指已经落入与苦相伴的状态。“恶行具足”是指具足身恶行等。或者,从趣、家族、财富等方面来说,处于那种匮乏状态的人就是“不幸的”;由于具足身恶行等而处于趣向恶趣状态的人就是“恶行具足”的。在这里应当这样理解其含义。
653.Seyyathāpi nāma ekaṃ puggalaṃ duggataṃ durupetanti idampi karuṇāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Evarūpasmiñhi puggale balavakāruññaṃ uppajjati. Tattha duggatanti dukkhena samaṅgībhāvaṃ gataṃ. Durupetanti kāyaduccaritādīhi upetaṃ. Gatikulabhogādivasena vā tamabhāve ṭhito puggalo duggato, kāyaduccaritādīhi upetattā tamaparāyaṇabhāve ṭhito durupetoti evamettha attho veditabbo.
663“一个可爱、可意的人”——这句话也是为了指出作为喜(muditā)所依的人而说的。其中应当知道:依靠投生趣处、家族、财富等而处在光明状态的人,就是“可爱”;因为具备身善行等而处在趣向光明的状态的人,就是“可意”。
663.Ekaṃ puggalaṃ piyaṃ manāpanti idampi muditāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha gatikulabhogādivasena jotibhāve ṭhito piyo, kāyasucaritādīhi upetattā jotiparāyaṇabhāve ṭhito manāpoti veditabbo.
673“既不是可意的,也不是不可意的”——这也是为了指出作为舍所依的人而说的。其中应当知道:因为还没有达到朋友的状态,所以不是可意的;因为还没有达到非朋友的状态,所以不是不可意的。这里其余应当说的,全都和前面心生品里说过的一样。这些业处的修习方法,也在《清净道论》中详细讲过了。
673.Neva manāpaṃ na amanāpanti idampi upekkhāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha mittabhāvaṃ asampattatāya neva manāpo, amittabhāvaṃ asampattatāya na amanāpoti veditabbo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe vuttameva. Bhāvanāvidhānampi etesaṃ kammaṭṭhānānaṃ visuddhimagge vitthārato kathitamevāti.
2. 阿毗达摩分别注释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
阿毗达摩分别,无论从善、异熟还是唯作的角度,都完全按照前面心生品中分别的方式来分别。它的含义也应该按照那里所说的方式来理解。
Abhidhammabhājanīyaṃ kusalatopi vipākatopi kiriyatopi heṭṭhā cittuppādakaṇḍe bhājitanayeneva bhājitaṃ. Atthopissa tattha vuttanayeneva veditabbo.
3. 问答品注释
3. Pañhāpucchakavaṇṇanā
在问分里,应该按照巴利文本身来理解:慈等属于善等。不过在“所缘三法”中,三个三法里的一切都只是“不可说所缘”。在“内所缘三法”中,则是“外所缘”。但在这个“无量分别”里,正自觉者在经分别中只说了世间的无量,在阿毗达摩分别和问分中也是这样。因为这三种方法都属于世间,所以是同一个界限。这样,这个“无量分别”也是把三转取出来之后才分别显示的。
Pañhāpucchake pāḷianusāreneva mettādīnaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbāpi tīsu tikesu navatabbārammaṇā eva. Ajjhattārammaṇattike bahiddhārammaṇāti. Imasmiṃ pana appamaññāvibhaṅge sammāsambuddhena suttantabhājanīyepi lokiyā eva appamaññāyo kathitā, abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi. Tayopi hi ete nayā lokiyattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ appamaññāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.