念处的讨论
8. Satipaṭṭhānakathā
念处论的注释
Satipaṭṭhānakathāvaṇṇanā
3434. 现在,在“等首论”之后,为了说明能成就他自己所说的神通变化的七种随观的区别,于是对前面已说的、以经文为先导的念处论作前所未有的义理阐释。其中,在经文里,“四”是数量上的限定,以此表明念处的范围:不从这以下,也不在这以上。“这些”是指出所要说明的内容。“比丘们”是对领受教法之人的称呼。“念处”有三种:念的所行境,导师对三类行道弟子超越瞋恨与偏爱的状态,以及念本身。因为在“比丘们,我将宣说四念处的集与灭”等经文中,念的所行境被称为“念处”。它的意思是:安住于其中,所以叫“处”。什么安住?念。念的处所,就是念处。
34. Idāni samasīsakathānantaraṃ attanā vuttassa iddhipāṭihāriyassa sādhake satta anupassanāvisese dassentena kathitāya suttantapubbaṅgamāya satipaṭṭhānakathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Tattha suttante tāva cattāroti gaṇanaparicchedo, tena na tato heṭṭhā, na uddhanti satipaṭṭhānaparicchedaṃ dīpeti. Imeti niddisitabbanidassanaṃ. Bhikkhaveti dhammapaṭiggāhakapuggalālapanaṃ. Satipaṭṭhānāti tayo satipaṭṭhānā satigocaropi, tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatāpi, satipi. ‘‘Catunnaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmī’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.408) hi satigocaro ‘‘satipaṭṭhāna’’nti vutto. Tassattho – patiṭṭhāti tasminti paṭṭhānaṃ. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānanti.
有三类念处,是圣者所修习的;圣者修习它们时,导师才有资格教导僧众。在这里,对于以三种方式行道的弟子们,导师超越了瞋怒与偏爱,这被称为“念处”。它的意思是:应当被安立,所以叫“处”,也就是应当让它运转起来。由什么来安立呢?由念来安立。念的安立处,就是念处。而在“修习四念处、多修习之后,圆满七觉支”等经文里,念本身就被称为“念处”。它的意思是:它安住,所以叫“处”,也就是现起、进入、运作的意思。念本身就是处,所以叫念处。或者也可以这样理解:以忆念为念,以现起为处。这样,既是念又是处,所以叫念处。这里要表达的正是这个意思。如果是这样,为什么说“念处”要用复数呢?因为念有很多种。由于所缘不同,这些念是多种多样的。
‘‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’’ti (ma. ni. 3.304, 311) ettha tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatā ‘‘satipaṭṭhāna’’nti vuttā. Tassattho – paṭṭhapetabbato paṭṭhānaṃ, pavattayitabbatoti attho. Kena paṭṭhapetabbatoti? Satiyā. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānanti. ‘‘Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī’’tiādīsu (ma. ni. 3.147) pana satiyeva ‘‘satipaṭṭhāna’’nti vuttā. Tassattho – patiṭṭhātīti paṭṭhānaṃ, upaṭṭhāti okkanditvā pakkhanditvā vattatīti attho. Satiyeva paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. Atha vā saraṇaṭṭhena sati, upaṭṭhānaṭṭhena upaṭṭhānaṃ. Iti sati ca sā upaṭṭhānañcātipi satipaṭṭhānaṃ. Idamidha adhippetaṃ. Yadi evaṃ kasmā satipaṭṭhānāti bahuvacanaṃ katanti? Satibahuttā. Ārammaṇabhedena hi bahukā tā satiyoti.
“是哪四种?”这是想要解说而提出的问题。“在此”是指在这样的教法中。“比丘”:因为看见轮回中的危险,所以叫比丘。其余这些词句的含义解释,在闻所成智的讨论中、关于道谛解说的注释里已经说过了。
Katame cattāroti kathetukamyatāpucchā. Idhāti imasmiṃ sāsane. Bhikkhūti saṃsāre bhayaṃ ikkhatīti bhikkhu. Sesapadānaṃ atthavaṇṇanā panettha sutamayañāṇakathāya maggasaccaniddesavaṇṇanāyaṃ vuttāyevāti.
那么,为什么世尊只说了四种念处,不多也不少呢?这是为了契合所度化众生的根性。在贪行者、见行者、止行者、观行者当中,由于根性利钝的差别,每一类又各分为两种。对于钝根的贪行者,以粗显的身体为所缘的身念处是清净之道;对于利根的贪行者,则以微细的感受为所缘的受念处是清净之道。对于钝根的见行者,以不太细密的心为所缘的心念处是清净之道;对于利根的见行者,则以极为细密的法为所缘的法念处是清净之道。对于止行者中的钝根者,第一种念处——以容易取得的相为所缘——是清净之道;对于利根者,由于无法停留在粗显的所缘上,所以第二种念处是清净之道。对于观行者中的钝根者,以不太细密的所缘为对象的第三种念处是清净之道;对于利根者,则以极为细密的所缘为对象的第四种念处是清净之道。因此,只说四种,不多也不少。
Kasmā pana bhagavatā cattārova satipaṭṭhānā vuttā anūnā anadhikāti? Veneyyahitattā. Taṇhācaritadiṭṭhicaritasamathayānikavipassanāyānikesu hi mandatikkhavasena dvedhā dvedhā pavattesu mandassa taṇhācaritassa oḷārikaṃ kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa sukhumaṃ vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Diṭṭhicaritassāpi mandassa nātippabhedagataṃ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa atippabhedagataṃ dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Samathayānikassa ca mandassa akicchena adhigantabbanimittaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato dutiyaṃ. Vipassanāyānikassapi mandassa nātippabhedagatārammaṇaṃ tatiyaṃ, tikkhassa atippabhedagatārammaṇaṃ catutthaṃ. Iti cattārova vuttā anūnā anadhikāti.
或者,是为了断除净、乐、常、我这四种颠倒。身体确实是不净的,可众生却在这上面被“净”的颠倒所迷惑。为了让他们通过看见身体的不净本质来断除那种颠倒,所以先说第一个念处。即使有人把感受等执取为乐、常、我,但感受其实是苦,心是无常,诸法是无我,而众生却被乐、常、我的颠倒所迷惑。为了让他们通过看见苦等本质来断除这些颠倒,所以说了其余三个念处。这样一来,就是为了断除净、乐、常、我这四种颠倒,才说了四种念处。而且应当知道,不只是为了断除颠倒,也是为了断除四种暴流、四种轭、四种漏、四种结、四种取、四种邪行,以及为了遍知四种食,才只说这四种。
Subhasukhaniccaattavipallāsappahānatthaṃ vā. Kāyo hi asubho, tattha ca subhavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha asubhabhāvadassanena tassa vipallāsassa pahānatthaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Sukhaṃ niccaṃ attāti gahitesupi ca vedanādīsu vedanā dukkhā, cittaṃ aniccaṃ, dhammā anattā, tesu ca sukhaniccaattavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha dukkhādibhāvadassanena tesaṃ vipallāsānaṃ pahānatthaṃ sesāni tīṇi vuttānīti evaṃ subhasukhaniccaattavipallāsappahānatthaṃ vā cattārova vuttā. Na kevalañca vipallāsappahānatthameva, caturoghayogāsavaganthaupādānaagatippahānatthampi catubbidhāhārapariññatthampi cattārova vuttāti veditabbaṃ.
35在经文的解释中,“地身”指的是这个色身里的地界。不过,因为整个身体中地界有很多,为了总括一切地界,就用集合的含义称为“身”。“水身”等等也是同样的道理。头发等所成的“身”也是因为种类多,才用“发身”等说法。至于肾脏等,因为是各个分立的有限部分,不适合称为“身”,所以没有采用这种说法,应当这样理解。
35. (Ka) suttantaniddese pathavīkāyanti imasmiṃ rūpakāye pathavīdhātu. Sakalasarīre pana pathavīdhātūnaṃ bahukattā sabbapathavīdhātusaṅgahatthaṃ samūhatthena kāyaggahaṇaṃ kataṃ. Āpokāyādīsupi eseva nayo. Kesakāyādīnampi bahukattā kesakāyādigahaṇaṃ kataṃ. Vakkādīni pana paricchinnattā kāyaggahaṇaṃ nārahantīti tesaṃ gahaṇaṃ na katanti veditabbaṃ.
关于“乐受”等说法当中,“乐受”是指身体的乐受或心理的乐受;“苦受”也是这样。而“不苦不乐受”只指心理的舍受。“有染的乐受”是指六种依于世俗的喜受;“无染的乐受”是指六种依于出离的喜受。“有染的苦受”是指六种依于世俗的忧受;“无染的苦受”是指六种依于出离的忧受。“有染的不苦不乐受”是指六种依于世俗的舍受;“无染的不苦不乐受”是指六种依于出离的舍受。
(Kha) sukhaṃvedanantiādīsu sukhaṃ vedananti kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ. Tathā dukkhaṃ vedanaṃ. Adukkhamasukhaṃ vedananti pana cetasikameva upekkhāvedanaṃ. Sāmisaṃ sukhaṃ vedananti cha gehasitasomanassavedanā. Nirāmisaṃ sukhaṃ vedananti cha nekkhammasitasomanassavedanā . Sāmisaṃ dukkhaṃ vedananti cha gehasitadomanassavedanā. Nirāmisaṃ dukkhaṃ vedananti cha nekkhammasitadomanassavedanā. Sāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedananti cha gehasitaupekkhāvedanā. Nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedananti cha nekkhammasitaupekkhāvedanā.
“有贪心”等说法,在《智论》那段解释里已经讲过了。
(Ga) sarāgaṃ cittantiādīni ñāṇakathāyaṃ vuttatthāni.
“其余的法”:是指除了那些身、受、心之外,其余三地的诸法。“于一切处,以彼智”:就是以那七种随观智。而这里中间没有说到的含义,就是前面各处已经说过的含义。
(Gha) tadavasese dhammeti tehi kāyavedanācittehi avasese tebhūmakadhamme. Sabbattha tena ñāṇenāti tena sattavidhena anupassanāñāṇena. Yāni panettha antarantarā avuttatthāni, tāni heṭṭhā tattha tattha vuttatthānevāti.