第十 可饮醍醐论
10. Maṇḍapeyyakathā
Maṇḍapeyya叙事的注释
Maṇḍapeyyakathāvaṇṇanā
238238. 现在,为了显示这条道的“醍醐味”性质,对前面以世尊部分教说为引子而说的“醍醐味论”作进一步解释,说明其中还没讲过的含义。
其中,“醍醐味”是这样:就像成熟、无垢、清净的酥油被称为“醍醐”,同样地,以清净之义叫“醍”,以可饮用之义叫“味”。因为喝了之后倒在街边、神志不清,连自己的衣服等物都失去归属,那样的东西即使清净也不该喝。而我这包含三学的教法梵行,因为具足、无垢、清净,所以是“醍”;因为能带来利益和安乐,所以是“味”——因此说明为“醍醐味”。这里有“醍”且可饮用,所以叫“醍醐味”。那是什么?就是教法梵行。为什么三学叫“梵行”?以最胜之义,涅槃叫“梵”;三学是为证涅槃而运作,是为梵而行,所以叫“梵行”。“教法梵行”就是指这个。
“大师现前”这句话在这里是说明原因。因为大师已经现在面前,所以你们应当努力精勤,喝下这份醍。外面的药醍,如果医师不在面前,喝的人会担心:“我们不知道剂量,也不知道它怎么进怎么出。”但医师在面前时,大家会想:“医师会知道。”于是毫无顾虑地喝。同样地,我们的法主大师现在面前,所以应当精勤喝下——这样劝导人饮用醍醐。大师根据现世、来世、究竟的利益,按适合的方式教导,所以叫“大师”。另外,依照“大师、世尊、商队首领”等(《大义释》190)的解释方式,这里的意思也应如此理解。显现出来的面,就是“现前”。
238. Idāni tassa maggassa maṇḍapeyyattaṃ dassentena kathitāya bhagavato vacanekadesapubbaṅgamāya maṇḍapeyyakathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Tattha maṇḍapeyyanti yathā sampannaṃ nimmalaṃ vippasannaṃ sappi sappimaṇḍoti vuccati, evaṃ vippasannaṭṭhena maṇḍo, pātabbaṭṭhena peyyaṃ. Yañhi pivitvā antaravīthiyaṃ patitā visaññino attano sāṭakādīnampi assāmikā honti, taṃ pasannampi na pātabbaṃ. Mayhaṃ pana idaṃ sikkhattayasaṅgahitaṃ sāsanabrahmacariyaṃ sampannattā nimmalattā vippasannattā maṇḍañca hitasukhāvahattā peyyañcāti maṇḍapeyyanti dīpeti. Maṇḍo peyyo etthāti maṇḍapeyyaṃ. Kiṃ taṃ? Sāsanabrahmacariyaṃ. Kasmā sikkhattayaṃ brahmacariyaṃ nāma? Uttamaṭṭhena nibbānaṃ brahmaṃ nāma, sikkhattayaṃ nibbānatthāya pavattanato brahmatthāya cariyāti brahmacariyanti vuccati. Sāsanabrahmacariyanti taṃyeva. Satthāsammukhībhūtoti idamettha kāraṇavacanaṃ. Yasmā pana satthā sammukhībhūto, tasmā vīriyapayogaṃ katvā pivathetaṃ maṇḍaṃ. Bāhirakañhi bhesajjamaṇḍaṃ vejjassa asammukhā pivantānaṃ pamāṇaṃ vā uggamananiggamanaṃ vā na jānāmāti āsaṅkā hoti. Vejjassa sammukhā pana vejjo jānissatīti nirāsaṅkā pivanti. Evamevaṃ amhākañca dhammassāmī satthā sammukhībhūtoti vīriyaṃ katvā pivathāti maṇḍapāne sanniyojeti. Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ anusāsatīti satthā. Apica ‘‘satthā bhagavā satthavāho’’tiādinā (mahāni. 190) niddesanayenapettha attho veditabbo. Sandissamāno mukho bhūtoti sammukhībhūto.
在解释“醍醐味”时,“三重醍”就是三种状态,三种状态合起来叫“三重”。“由三重而成为醍”,所以叫“三重醍”,意思是三种醍。“在大师面前”这句话,是为了说明具足一切方面、圆满的三重醍。不过,即使大师已经般涅槃,三重醍仍然以一部分的方式继续存在。正因为这样,在解释中才没有说“在大师面前”,而是说“什么是说法醍”等等,应当这样理解。
Maṇḍapeyyaniddese tidhattamaṇḍoti tidhābhāvo tidhattaṃ. Tidhattena maṇḍo tidhattamaṇḍo, tividhena maṇḍoti attho. Satthari sammukhībhūteti idaṃ sabbākāraparipuṇṇamaṇḍattayadassanatthaṃ vuttaṃ. Parinibbutepi pana satthari ekadesena maṇḍattayaṃ pavattatiyeva. Teneva cassa niddese ‘‘satthari sammukhībhūte’’ti avatvā katamo desanāmaṇḍotiādi vuttanti veditabbaṃ.
说法醍,就是说法本身作为醍。受者醍,就是领受说法的人本身作为醍。梵行醍,就是道的梵行本身作为醍。
Desanāmaṇḍoti dhammadesanā eva maṇḍo. Paṭiggahamaṇḍoti desanāpaṭiggāhako eva maṇḍo. Brahmacariyamaṇḍoti maggabrahmacariyameva maṇḍo.
“宣说”就是用名称讲出应当教导的谛等名目,也就是依名称来讲述。“开示”就是使人看见。“阐明”就是使人知道,或者说是把法摆在智的面前。比如安放座位的人,就说他“敷设座位”。“建立”就是阐明,意思是使法运转起来,或者也是把法摆在智的面前。“开显”就是使它敞开,意思是揭开之后让人看见。“分别”就是做区分,意思是从区分的角度来显示。“令明了”就是使它变得清楚明白。另一种说法是,“宣说”是“开示”等六个词的根本词。“开示”等六个词是为了解释它的含义而说的。其中,“开示”是依敏知者,以简要方式最初以略说的方式开示。敏知者能以简要所说、最初所说而通达。“阐明”是依广演知者,为了令他们心生欢喜并以增长智慧,将最初简要所说的从广说方面以详释的方式阐明。“建立”是依他们已详释的详释,以再详释的方式用更广说的言语阐明。“开显”是以言语反复开显已详释的。“分别”是以反复所说的区分作分别。“令明了”是以更广说的言语开显已开显的,并以显示之语令已分别的明了。这开示也是为了可被引导者的通达。所谓“某些其他者”是指欢喜作母等堕恶趣者被包括在内。“了知者”是通过证得而了知出世间法者。这些比丘等通过证得而领受法之开示,所以是领受者。所谓“此即”等,是在最初智的详释中所说的含义。圣道因与涅槃相合,故为梵行,即为了梵(最上)之利而行的行为,所以被称为梵行。
Ācikkhanāti desetabbānaṃ saccādīnaṃ imāni nāmānīti nāmavasena kathanā. Desanāti dassanā. Paññāpanāti jānāpanā, ñāṇamukhe ṭhapanā vā. Āsanaṃ ṭhapento hi ‘‘āsanaṃ paññāpetī’’ti vuccati. Paṭṭhapanāti paññāpanā, pavattanāti attho, ñāṇamukhe ṭhapanā vā. Vivaraṇāti vivaṭakaraṇaṃ, vivaritvā dassanāti attho. Vibhajanāti vibhāgakiriyā, vibhāgato dassanāti attho. Uttānīkammanti pākaṭabhāvakaraṇaṃ. Atha vā ācikkhanāti desanādīnaṃ channaṃ padānaṃ mūlapadaṃ. Desanādīni cha padāni tassa atthavivaraṇatthaṃ vuttāni. Tattha desanāti ugghaṭitaññūnaṃ vasena saṅkhepato paṭhamaṃ uddesavasena desanā. Ugghaṭitaññū hi saṅkhepena vuttaṃ paṭhamaṃ vuttañca paṭivijjhanti. Paññāpanāti vipañcitaññūnaṃ vasena tesaṃ cittatosanena buddhinisānena ca paṭhamaṃ saṅkhittassa vitthārato niddesavasena paññāpanā. Paṭṭhapanāti tesaṃyeva niddiṭṭhassa niddesassa paṭiniddesavasena vitthārataravacanena paññāpanā. Vivaraṇāti niddiṭṭhassāpi punappunaṃ vacanena vivaraṇā. Vibhajanāti punappunaṃ vuttassāpi vibhāgakaraṇena vibhajanā. Uttānīkammanti vivaṭassa vitthārataravacanena, vibhattassa ca nidassanavacanena uttānīkaraṇaṃ. Ayaṃ desanā neyyānampi paṭivedhāya hoti. Yevāpanaññepi kecīti piyaṅkaramātādikā vinipātikā gahitā. Viññātāroti paṭivedhavasena lokuttaradhammaṃ viññātāro. Ete hi bhikkhuādayo paṭivedhavasena dhammadesanaṃ paṭiggaṇhantīti paṭiggahā. Ayamevātiādīni paṭhamañāṇaniddese vuttatthāni. Ariyamaggo nibbānena saṃsandanato brahmatthāya cariyāti brahmacariyanti vuccati.
239现在,用“胜解醍”等说法,把在道那一刹那中存在的根、力、觉支、道支,配合到“醍醐可饮”的编排方式里来显示。其中,“胜解醍”就是名为胜解的醍。“浑浊”是指没有净信、混浊不清。“丢弃”是指以彻底断除的方式舍弃。“饮信根的胜解醍,就是醍醐可饮”:虽然信根的胜解醍与信根并非不同的东西,但为了随顺世俗表达,还是把它说得好像另有一物。就像世间虽然“尼萨达磨石杵的身体”与尼萨达磨石杵本身并非不同,却仍说“尼萨达磨石杵的身体”;又如巴利圣典中在“触之状态”等说法里,虽然从法义上说并非另一法,却也把它说得好似另一法;又如义注中在“以触为相的是触”等说法里,虽然从法义上说并非另一相,却也把它说得好似另一相;应当如此理解这里的意思。这里“饮”是指具有彼法的人。所谓具有彼法的人饮那醍,因为那醍应由那人饮用,所以说为“醍醐可饮”。本应说“maṇḍapeyyo”,却因性别错置而说成“maṇḍapeyya”。其余诸项也应以这种方式理解其义。至于先前未出现的“热恼”,是指与具有满足相的喜相对立的烦恼灼热。“粗重”是指与寂止相对立的、由烦恼而有的粗劣状态、不安稳状态。“无审察”是指与审察相对立的、由烦恼而不能等持的状态。
239. Idāni adhimokkhamaṇḍotiādīhi tasmiṃ maggakkhaṇe vijjamānāni indriyabalabojjhaṅgamaggaṅgāni maṇḍapeyyavidhāne yojetvā dasseti. Tattha adhimokkhamaṇḍoti adhimokkhasaṅkhāto maṇḍo. Kasaṭoti pasādavirahito āvilo. Chaḍḍetvāti samucchedavasena pahāya. Saddhindriyassa adhimokkhamaṇḍaṃ pivatīti maṇḍapeyyanti saddhindriyato adhimokkhamaṇḍassa anaññattepi sati aññaṃ viya katvā vohāravasena vuccati, yathā loke nisadapotako nisadapotasarīrassa anaññattepi sati nisadapotassa sarīranti vuccati, yathā ca pāḷiyaṃ ‘‘phusitatta’’ntiādīsu dhammato anaññopi bhāvo añño viya vutto, yathā ca aṭṭhakathāyaṃ ‘‘phusanalakkhaṇo phasso’’tiādīsu (dha. sa. aṭṭha. 1 dhammuddesavāra phassapañcamakarāsivaṇṇanā) dhammato anaññampi lakkhaṇaṃ aññaṃ viya vuttaṃ, evamidanti veditabbaṃ . Pivatīti cettha taṃsamaṅgipuggaloti vuttaṃ hoti. Taṃsamaṅgipuggalo taṃ maṇḍaṃ pivatīti katvā tena puggalena so maṇḍo pātabbato maṇḍapeyyaṃ nāma hotīti vuttaṃ hoti. ‘‘Maṇḍapeyyo’’ti ca vattabbe ‘‘maṇḍapeyya’’nti liṅgavipallāso kato. Sesānampi iminā nayena attho veditabbo. Apubbesu pana pariḷāhoti pīṇanalakkhaṇāya pītiyā paṭipakkho kilesasantāpo. Duṭṭhullanti upasamapaṭipakkho kilesavasena oḷārikabhāvo asantabhāvo. Appaṭisaṅkhāti paṭisaṅkhānapaṭipakkho kilesavasena asamavāhitabhāvo.
240240. 接着,想用另一种方式说明“醍醐味”的规则,所以说“有醍”等话。其中,“此处”指的就是那个信根。在“义味”等当中,信根的胜解作用就是“义”,信根本身就是“法”,这信根因为从种种烦恼中解脱出来,所以是“解脱”;那“义”的圆满,就是“义味”;那“法”的圆满,就是“法味”;那“解脱”的圆满,就是“解脱味”。或者也可以说,获得“义”的喜悦就是“义味”,获得“法”的喜悦就是“法味”,获得“解脱”的喜悦就是“解脱味”。这里说的“喜”,是指与它们相应、或者以它们为所缘的喜。按照这个道理,其余句子的意思也应该这样理解。在这一种方式里,说的就是醍的可饮用性,也就是“醍醐味”的意思。
240. Puna aññena pariyāyena maṇḍapeyyavidhiṃ niddisitukāmo atthi maṇḍotiādimāha. Tattha tatthāti tasmiṃ saddhindriye. Attharasotiādīsu saddhindriyassa adhimuccanaṃ attho, saddhindriyaṃ dhammo, tadeva nānākilesehi vimuttattā vimutti, tassa atthassa sampatti attharaso. Tassa dhammassa sampatti dhammaraso. Tassā vimuttiyā sampatti vimuttiraso. Atha vā atthapaṭilābharati attharaso, dhammapaṭilābharati dhammaraso, vimuttipaṭilābharati vimuttiraso. Ratīti ca taṃsampayuttā, tadārammaṇā vā pīti. Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo. Imasmiṃ pariyāye maṇḍassa peyyaṃ maṇḍapeyyanti attho vutto hoti.
就这样,先按根等菩提分法的顺序,通过根、力、觉支、道支展示了可饮用的醍醐,接着为了展示最后安立的梵行醍醐,由于道是最重要的,所以把道放在前面,再以逆序展示了道支、觉支、力、根。从增上的意义来说,“根为醍醐”等,是指相应于世间或出世间的醍醐。这应当按前面所说的方法来理解。从真实的意义来说,“谛为醍醐”:但在这里,因为苦和集没有醍醐的性质,所以应知如同《大象迹喻经》那样,是把谛智称为谛。
Evaṃ indriyādibodhipakkhiyadhammapaṭipāṭiyā indriyabalabojjhaṅgamaggaṅgānaṃ vasena maṇḍapeyyaṃ dassetvā puna ante ṭhitaṃ brahmacariyamaṇḍaṃ dassento maggassa padhānattā maggaṃ pubbaṅgamaṃ katvā uppaṭipāṭivasena maggaṅgabojjhaṅgabalaindriyāni dassesi . Ādhipateyyaṭṭhena indriyā maṇḍotiādayo yathāyogaṃ lokiyalokuttarā maṇḍā. Taṃ heṭṭhā vuttanayena veditabbaṃ. Tathaṭṭhena saccā maṇḍoti ettha pana dukkhasamudayānaṃ maṇḍattābhāvā mahāhatthipadasutte (ma. ni. 1.300) viya saccañāṇāni saccāti vuttanti veditabbaṃ.