礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
小部· 《所行藏》的义注巴利
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Khuddakanikāye · Cariyāpiṭaka-aṭṭhakathā
所行藏义注·序说
122 段
那位大仙的修行,利益了一切世间;
我礼敬那位世间最上导师,他拥有不可思议的威力。
具足明行者们,凭这个被引领出世间。
我礼敬那无上之法,它为圆满正觉者所尊崇。
具足戒等功德、安住于道果的圣僧伽,
我礼敬那圣僧伽,它是无上的福田。
由敬礼所生的福德,即三宝中的……
我依靠他的威力,一切地方的障碍都已消除。
在这个贤劫中,所积累的种种极难行。
布施波罗蜜等,都已达到最高、最圆满的境地。
那些趋向正觉的修行所具有的威力的阐明;
住在释迦族的榕树园里的大仙,
凡是法将——一切声闻弟子中最顶尖的那位——
由世间怙主所宣说的,名为《行藏》。
大仙们在小部中结集了它;
结集法的人是阐明导师的因缘成就。
这是依照正觉资粮的差别理趣与相应修习来编排的。
虽然由我来作义释很难做到。
因为只有连同注释一起,导师的教法才能延续下去;
过去那些如狮子般的先代论师,他们的决断至今依然成立。
所以,依靠它并彻底深入之后,
依靠本生经,依照古注的方法。
依赖的言语之道,极为清净,没有杂乱。
这是大寺住众对精微义理的判定。
此外,通过辨明已引导之义和应引导之义的区别,也阐明了波罗蜜;
我将撰写那部《行藏》的义注。
想要正法长久住世的人,就这样
正在为你们分别解说其中的义理,诸位善士,请用心听。巴利
Cariyā sabbalokassa, hitā yassa mahesino; Acinteyyānubhāvaṃ taṃ, vande lokagganāyakaṃ. Vijjācaraṇasampannā, yena nīyanti lokato; Vande tamuttamaṃ dhammaṃ, sammāsambuddhapūjitaṃ. Sīlādiguṇasampanno, ṭhito maggaphalesu yo; Vande ariyasaṅghaṃ taṃ, puññakkhettaṃ anuttaraṃ. Vandanājanitaṃ puññaṃ, iti yaṃ ratanattaye; Hatantarāyo sabbattha, hutvāhaṃ tassa tejasā. Imasmiṃ bhaddakappasmiṃ, sambhatā yā sudukkarā; Ukkaṃsapāramippattā, dānapāramitādayo. Tāsaṃ sambodhicariyānaṃ, ānubhāvavibhāvanaṃ; Sakkesu nigrodhārāme, vasantena mahesinā. Yaṃ dhammasenāpatino, sabbasāvakaketuno; Lokanāthena cariyā-piṭakaṃ nāma desitaṃ. Yaṃ khuddakanikāyasmiṃ, saṅgāyiṃsu mahesayo; Dhammasaṅgāhakā satthu, hetusampattidīpanaṃ. Tassa sambodhisambhāra-vibhāganayayogato; Kiñcāpi dukkarā kātuṃ, atthasaṃvaṇṇanā mayā. Saha saṃvaṇṇanaṃ yasmā, dharate satthu sāsanaṃ; Pubbācariyasīhānaṃ, tiṭṭhateva vinicchayo. Tasmā taṃ avalambitvā, ogāhitvā ca sabbaso; Jātakānupanissāya, porāṇaṭṭhakathānayaṃ. Nissitaṃ vācanāmaggaṃ, suvisuddhamanākulaṃ; Mahāvihāravāsīnaṃ, nipuṇatthavinicchayaṃ. Nītaneyyatthabhedā ca, pāramī paridīpayaṃ; Karissāmi taṃ cariyā-piṭakassatthavaṇṇanaṃ. Iti ākaṅkhamānassa, saddhammassa ciraṭṭhitiṃ; Vibhajantassa tassatthaṃ, nisāmayatha sādhavoti.
在这里,《所行藏》是按什么意义称为“所行藏”的呢?因为它是显示导师在过去生中的所行威力的教法,所以这里的“藏”字是“教法”的意思,就像在“不要因为藏之传承……”(《增支部》3.66)等处的用法一样。或者也可以说,因为那教法通过彰显那位导师过去生中所行的威力而成为承载它的容器,所以称为“所行藏”,因为“藏”字也有“容器”的意思,就像在“这时,有一个人拿着锄头和篮子过来……”(《中部》1.228;《增支部》3.70)等处的用法一样。而这部《所行藏》,在三藏中属于经藏,在五部中属于小部,在九分教中归入偈颂的结集。巴利
Tattha cariyāpiṭakanti kenaṭṭhena cariyāpiṭakaṃ? Atītāsu jātīsu satthu cariyānubhāvappakāsinī pariyattīti katvā, pariyattiattho hi ayaṃ piṭakasaddo, ‘‘mā piṭakasampadānenā’’tiādīsu (a. ni. 3.66) viya. Atha vā yasmā sā pariyatti tasseva satthu purimajātīsu cariyānaṃ ānubhāvappakāsanena bhājanabhūtā, tasmāpi ‘‘cariyāpiṭaka’’nti vuccati, bhājanatthopi hi piṭakasaddo niddiṭṭho ‘‘atha puriso āgaccheyya, kudālapiṭakaṃ ādāyā’’tiādīsu (ma. ni. 1.228; a. ni. 3.70) viya. Taṃ panetaṃ cariyāpiṭakaṃ vinayapiṭakaṃ, suttantapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakanti tīsu piṭakesu suttantapiṭakapariyāpannaṃ. Dīghanikāyo, majjhimanikāyo, saṃyuttanikāyo, aṅguttaranikāyo, khuddakanikāyoti pañcasu nikāyesu khuddakanikāyapariyāpannaṃ. Suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthā, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallanti navasu sāsanaṅgesu gāthāsaṅgahaṃ.
我从佛陀那里受了八万二千法蕴,从比丘那里受了二千法蕴;
八万四千法蕴,都是我所弘传的。巴利
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dvesahassāni bhikkhuto; Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti. (theragā. 1027) –
就这样,在法藏守护者所认可的八万四千法蕴中,这里只收录了其中少数法蕴。按品来分,收录了不称品、象王品、战胜品这三品。按行持来分,不称品有十种,象王品有十种,战胜品有十五种,一共收录了三十五种行持。三品之中,以不称品为首;诸行持之中,以不称行持为先。关于它——巴利
Evaṃ dhammabhaṇḍāgārikena paṭiññātesu caturāsītiyā dhammakkhandhasahassesu katipayadhammakkhandhasaṅgahaṃ. Vaggato akittivaggo, hatthināgavaggo, yudhañjayavaggoti vaggattayasaṅgahaṃ. Cariyato akittivagge dasa, hatthināgavagge dasa, yudhañjayavagge pañcadasāti pañcatiṃsacariyāsaṅgahaṃ. Tīsu vaggesu akittivaggo ādi, cariyāsu akitticariyā. Tassāpi –
在十万劫和四阿僧祇劫当中,
在这中间所修的一切,全都是能成熟菩提的资粮。巴利
‘‘Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye; Etthantare yaṃ caritaṃ, sabbaṃ taṃ bodhipācana’’nti. –
这首偈颂是开头。从这以后,就逐步依次解释它的含义。巴利
Ayaṃ gāthā ādi. Tassa ito pabhuti anukkamena atthasaṃvaṇṇanā hoti.
这部义注之所以要先把远因缘、不远因缘、近因缘这三种因缘提出来,然后才加以讲述,是因为这样一来,从头开始听闻的人就能真正透彻地理解它。因此,应当了解这三种因缘的如下区分。巴利
Sā panāyaṃ atthasaṃvaṇṇanā yasmā dūrenidānaṃ, avidūrenidānaṃ, santikenidānanti imāni tīṇi nidānāni dassetvā vuccamānā suṇantehi samudāgamato paṭṭhāya suṭṭhu viññātā nāma hoti. Tasmā tesaṃ nidānānaṃ ayaṃ vibhāgo veditabbo.
在燃灯佛(Dīpaṅkara)足下发愿的大菩萨,从他发愿开始,一直到投生兜率天为止,这期间所讲述的故事脉络,叫做“远因缘”。从兜率天开始,一直到在菩提座上证得一切知智为止,这期间所讲述的故事脉络,叫做“不远因缘”。而从大菩提座开始,一直到当前这件事为止,这期间所讲述的故事脉络,叫做“近因缘”。在这三种因缘当中,因为“远因缘”和“不远因缘”是一切佛陀共通的,所以应当依照《本生注》中详细解释的方式来广泛了解。而“近因缘”则有不同之处,因此这里是对三种因缘的简要叙述。巴利
Dīpaṅkaradasabalassa pādamūlasmiñhi katābhinīhārassa mahābodhisattassa yāva tusitabhavane nibbatti, tāva pavatto kathāmaggo dūrenidānaṃ nāma. Tusitabhavanato paṭṭhāya yāva bodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇappatti, tāva pavatto kathāmaggo avidūrenidānaṃ nāma. Mahābodhimaṇḍato pana paṭṭhāya yāva paccuppannavatthu, tāva pavatto kathāmaggo santikenidānaṃ nāma. Imesu tīsu nidānesu yasmā dūrenidānaavidūrenidānāni sabbasādhāraṇāni, tasmā tāni jātakaṭṭhakathāyaṃ (jā. aṭṭha. 1.dūrenidānakathā) vitthāritanayeneva vitthārato veditabbāni. Santikenidāne pana atthi visesoti tiṇṇampi nidānānaṃ ayamādito paṭṭhāya saṅkhepakathā.
在燃灯佛的足下发过愿、处在菩萨阶段的这位世间怙主,按照自己当初的发愿,圆满修成了三十种波罗蜜,把成就一切知智所需的资粮推到了顶点,然后投生到兜率天,等待成佛的时机到来。他在那里住满了一整世的寿命,从那里命终后,受生于释迦王族。在无尽的供养和盛大的荣华富贵中成长,逐渐到了青年时期。二十九岁时完成了伟大的出家,六年里精勤修行大精进。在毗舍佉月圆日,坐在菩提树下,太阳还没落山就摧破了魔军;初夜时分回忆起过去世的种种;中夜时分净化了天眼;后夜时分断除了一千五百种烦恼,证得了无上正等正觉。巴利
Dīpaṅkarassa bhagavato pādamūle katābhinīhāro bodhisattabhūto lokanātho attano abhinīhārānurūpaṃ samattiṃsapāramiyo pūretvā, sabbaññutaññāṇasambhāraṃ matthakaṃ pāpetvā, tusitabhavane nibbatto buddhabhāvāya uppattikālaṃ āgamayamāno, tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto sakyarājakule paṭisandhiṃ gahetvā anantena parihārena mahantena sirisobhaggena vaḍḍhamāno anukkamena yobbanaṃ patvā ekūnatiṃse vayasmiṃ katamahābhinikkhamano, chabbassāni mahāpadhānaṃ padahitvā, vesākhapuṇṇamāyaṃ bodhirukkhamūle nisinno sūriye anatthaṅgamiteyeva mārabalaṃ vidhamitvā purimayāme pubbenivāsaṃ anussaritvā, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā, pacchimayāme diyaḍḍhakilesasahassaṃ khepetvā, anuttaraṃ sammāsambodhimabhisambujjhi.
此后,他在原地度过了七个七天。到了阿沙阇月圆日,他前往波罗奈,在仙人堕处鹿野苑,以憍陈如为首的十八俱胝梵天众畅饮法甘露,转动法轮之后,让耶舍等应当受教化的人安立于阿拉汉果。他把这全部六十位阿拉汉都派遣出去,为了饶益世间。前往优楼频螺的途中,他在迦波蕰林让三十位贤众安立于入流果等果位。到达优楼频螺后,示现了一千五百种神变,调伏了优楼频螺·迦叶三兄弟以及他们各自带领的千位螺髻随从。之后,他被这些人围绕,坐在王舍城附近的杖林苑中,度化以频婆娑罗王为首的十二那由他婆罗门和居士,使他们进入教法,随后住在摩揭陀王兴建的竹林精舍。巴利
Tato tattheva sattasattāhe vītināmetvā, āsāḷhipuṇṇamāyaṃ bārāṇasiṃ gantvā isipatane migadāye aññāsikoṇḍaññappamukhā aṭṭhārasa brahmakoṭiyo dhammāmataṃ pāyento, dhammacakkaṃ (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13 ādayo; paṭi. ma. 2.30) pavattetvā, yasādike veneyye arahatte patiṭṭhāpetvā, te sabbeva saṭṭhi arahante lokānuggahāya vissajjetvā, uruvelaṃ gacchanto kappāsikavanasaṇḍe tiṃsa bhaddavaggiye sotāpattiphalādīsu patiṭṭhāpetvā, uruvelaṃ gantvā aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā uruvelakassapādayo sahassajaṭilaparivāre tebhātikajaṭile vinetvā, tehi parivuto rājagahanagarūpacāre laṭṭhivanuyyāne nisinno bimbisārappamukhe dvādasanahute brāhmaṇagahapatike sāsane otāretvā, magadharājena kārite veḷuvanavihāre viharati.
世尊住在竹林精舍的时候,舍利弗和目犍连已被立为上首弟子,僧众也聚集了起来。净饭大王听说:“我儿子据说修了六年苦行,证得无上正等觉,转起殊胜的法轮之后,现在依止王舍城,住在竹林精舍。”于是先后派了十位大臣,每人带一万随从,吩咐道:“把我儿子带到这里来让我见见。”这些人到了王舍城,在世尊说法时证得了阿拉汉果。伽留陀夷长老把国王的心意禀告世尊后,世尊由两万漏尽者围绕,从王舍城出发,走了六十由旬,花了两个月才到达迦毗罗卫。释迦族的国王们心想:“我们要见一见亲族中最尊贵的人。”便聚在一起,为世尊和比丘僧团建好了适合居住的榕树园,手拿香花等物前去迎接,把导师迎进了榕树园。在那里,世尊由两万漏尽者围绕,坐在铺设好的殊胜佛座上。释迦族人因为傲慢而顽固,不肯向导师行礼。世尊看出他们的心性,为了摧折他们的傲慢、让他们成为堪受教法的法器,便以神通为基础,进入第四禅,出定后升上虚空,仿佛把脚上的尘土洒在他们头上一样,示现了如同在芒果树下所现的双神变。国王看到这稀有之事,心想“这是世间最上的人”,便行了礼。国王一礼拜,其他人就再也站不住了,所有释迦族人都跟着礼拜了。巴利
Athevaṃ bhagavati veḷuvane viharante sāriputtamoggallānesu aggasāvakaṭṭhāne ṭhapitesu sāvakasannipāte jāte, suddhodanamahārājā ‘‘putto kira me chabbassāni dukkarakārikaṃ caritvā paramābhisambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakko rājagahaṃ nissāya veḷuvane viharatī’’ti sutvā dasapurisasahassaparivāre, anukkamena dasa amacce pesesi ‘‘puttaṃ me idhānetvā dassethā’’ti. Tesu rājagahaṃ gantvā satthu dhammadesanāya arahatte patiṭṭhitesu kāḷudāyittherena rañño adhippāye ārocite bhagavā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto rājagahato nikkhamitvā saṭṭhiyojanaṃ kapilavatthuṃ dvīhi māsehi sampāpuṇi. Sakyarājāno ‘‘amhākaṃ ñātiseṭṭhaṃ passissāmā’’ti sannipatitvā nigrodhārāmaṃ bhagavato ca bhikkhusaṅghassa ca vasanayoggaṃ kāretvā, gandhapupphādihatthā paccuggamanaṃ katvā, satthāraṃ nigrodhārāmaṃ pavesesuṃ. Tatra bhagavā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi. Sākiyā mānatthaddhā satthu paṇipātaṃ nākaṃsu. Bhagavā tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā mānaṃ bhañjitvā te dhammadesanāya bhājane kātuṃ abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya ākāsaṃ abbhuggantvā tesaṃ sīse pādapaṃsuṃ okiramāno viya, kaṇḍambarukkhamūle katapāṭihāriyasadisaṃ yamakapāṭihāriyaṃ akāsi. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā ‘‘ayaṃ loke aggapuggalo’’ti vandi. Raññā pana vandite te ṭhātuṃ nāma na sakkonti, sabbepi sākiyā vandiṃsu.
那时,据说世尊在示现双神变的时候,也示现了开显世界的神变。当这个神变正在进行时,人间的人们不管是站着的还是坐着的,都凭着佛陀的威神力,用自己这双肉眼,就能看见从四大王天开始,一直到阿迦腻咤天为止的所有天人——他们在各自的天宫里嬉戏,以天界的威光闪耀,享受着广大的天界福报,体验着寂静的等至之乐,还互相谈论着法。同样,他们也看见下方大地上的八大地狱、十六小地狱,以及世界中间的地狱等处,那些正在遭受大苦的众生。在一万个世界当中,天人们以大天神的威力来到如来面前,心里生起稀有奇妙之感,合掌礼敬、亲近侍奉,用赞叹佛陀功德的偈颂来歌颂,欢呼、欢笑,流露出喜悦之情。正是针对这个情形,才说了下面的话:巴利
Tadā kira bhagavā yamakapāṭihāriyaṃ karonto lokavivaraṇapāṭihāriyampi akāsi – yasmiṃ vattamāne manussā manussaloke yathāṭhitā yathānisinnāva cātumahārājikato paṭṭhāya yāva akaniṭṭhabhavanā sabbe deve tattha tattha attano bhavane kīḷante dibbānubhāvena jotante mahatiṃ dibbasampattiṃ anubhavante santāni samāpattisukhāni anubhavante aññamaññaṃ dhammaṃ sākacchante ca buddhānubhāvena attano maṃsacakkhunāva passanti. Tathā heṭṭhāpathaviyaṃ aṭṭhasu mahānirayesu, soḷasasu ca ussadanirayesu, lokantaraniraye cāti tattha tattha mahādukkhaṃ anubhavamāne satte passanti. Dasasahassilokadhātuyaṃ devā mahaccadevānubhāvena tathāgataṃ upasaṅkamitvā acchariyabbhutacittajātā pañjalikā namassamānā payirupāsanti, buddhaguṇapaṭisaṃyuttā gāthāyo udāharantā thomenti apphoṭenti hasanti pītisomanassaṃ pavedenti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –
地居天、四大王天、三十三天、夜摩天、兜率天、化乐天,
他化自在天的天神们和梵身天的天神们也都满心欢喜,发出了宏大的声音。巴利
‘‘Bhummā mahārājikā tāvatiṃsā, yāmā ca devā tusitā ca nimmitā; Paranimmitā yepi ca brahmakāyikā, ānanditā vipulamakaṃsu ghosa’’nti. (bu. vaṃ. 1.6)
那时,十力世尊心想:“我要展示自己无与伦比的佛力。”他被大悲心所激励,在空中化现出一条经行道,仿佛万界齐集,然后站在那条宽十二由旬、由各种宝物铺成的经行道上,示现了前面所说的那种神变——那是天与人众目如飞鸟齐聚落下般奇妙罕见的景象,也不是其他人能共有的,唯有彰显诸佛定与智的威神。之后,他又在那条经行道上经行,随顺所教化者的根性,以不可思议的威神、无可比拟的佛陀威仪为他们说法。因此这样说:巴利
Tadā hi dasabalo ‘‘atulaṃ attano buddhabalaṃ dassessāmī’’ti mahākaruṇāya samussāhito ākāse dasasahassacakkavāḷasamāgame caṅkamaṃ māpetvā, dvādasayojanavitthate sabbaratanamaye caṅkame ṭhito yathāvuttaṃ devamanussanayanavihaṅgānaṃ ekanipātabhūtamacchariyaṃ anaññasādhāraṇaṃ buddhānaṃ samādhiñāṇānubhāvadīpanaṃ pāṭihāriyaṃ dassetvā, puna tasmiṃ caṅkame caṅkamanto veneyyānaṃ ajjhāsayānurūpaṃ acinteyyānubhāvāya anopamāya buddhalīḷāya dhammaṃ desesi. Tena vuttaṃ –
这些天界与人间的人根本不知道,这位人中最殊胜的佛陀,究竟是怎样的一种存在。
神通力和智慧力是什么样的?利益世间的佛力又是怎样的?
这些天界与人间的众生并不知道,这位佛陀、这位人中最胜者,竟是如此。
神通力和智慧力就是这样,利益世间的佛力也是这样。
来吧,我要展示那无与伦比的佛力。
我要在虚空中化现出一条宝石庄严的经行处。巴利
‘‘Na hete jānanti sadevamānusā, buddho ayaṃ kīdisako naruttamo; Iddhibalaṃ paññābalañca kīdisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa kīdisaṃ. ‘‘Na hete jānanti sadevamānusā, buddho ayaṃ edisako naruttamo; Iddhibalaṃ paññābalañca edisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa edisaṃ. ‘‘Handāhaṃ dassayissāmi, buddhabalamanuttaraṃ; Caṅkamaṃ māpayissāmi, nabhe ratanamaṇḍita’’nti. (bu. vaṃ. 1.3-5);
如来这样展示彰显自己佛力威德的神变并说法时,尊者法将舍利弗站在王舍城灵鹫山上,用天眼看见了。因为亲眼见到这佛力威德的展现,他心中生起稀有、未曾有之感,心想:“我要让佛陀的威德在世间更加广为人知。”他生起这个念头后,就告诉了自己的随从——五百位比丘,随即以神通从空中飞来,带着随从们来到世尊面前,以五体投地礼敬,把十指合拢、光洁明亮的双手举到头顶,向如来询问了大誓愿和波罗蜜的圆满。世尊让他成为身证者,并为聚集在那里的人们以及十千小千世界中的诸天与梵天,彰显自己的佛力威德,开示了《佛种姓》。因此经中这样说:巴利
Evaṃ tathāgate attano buddhānubhāvadīpanaṃ pāṭihāriyaṃ dassetvā dhammaṃ desente āyasmā dhammasenāpati sāriputto rājagahe gijjhakūṭapabbate ṭhito dibbacakkhunā passitvā, tena buddhānubhāvasandassanena acchariyabbhutacittajāto ‘‘handāhaṃ bhiyyosomattāya buddhānubhāvaṃ lokassa pākaṭaṃ karissāmī’’ti sañjātaparivitakko attano parivārabhūtānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ tamatthaṃ ārocetvā iddhiyā ākāsena tāvadeva āgantvā saparivāro bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā dasanakhasamodhānasamujjalamañjaliṃ sirasi paggayha tathāgatassa mahābhinīhāraṃ pāramiparipūraṇañca pucchi. Bhagavā taṃ kāyasakkhiṃ katvā tattha sannipatitamanussānañceva dasasahassacakkavāḷadevabrahmānañca attano buddhānubhāvaṃ paridīpayanto buddhavaṃsaṃ desesi. Tena vuttaṃ –
舍利弗有大智慧,精通定与禅那;
他凭智慧到达了彼岸,向世间导师提问。
大雄啊,人中最胜者,你的大誓愿是怎样的?
智者啊,您在什么时候发愿追求这无上正觉?
布施、戒、出离、慧和精进,是怎样的?
忍辱、真实与决意,还有慈和舍,又是怎样的呢?
智者啊,世间导师啊,您的十波罗蜜是怎样的?
近波罗蜜怎样圆满?究竟波罗蜜怎样圆满?
他被人问到时,用像迦陵频伽鸟一样甜美的声音作了回答;
他让心清凉下来,也让包括诸天在内的世间众生都生起欢喜。巴利
‘‘Sāriputto mahāpañño, samādhijjhānakovido; Paññāya pāramippatto, pucchati lokanāyakaṃ. ‘‘Kīdiso te mahāvīra, abhinīhāro naruttama; Kamhi kāle tayā dhīra, patthitā bodhimuttamā. ‘‘Dānaṃ sīlañca nekkhammaṃ, paññā vīriyañca kīdisaṃ; Khanti saccamadhiṭṭhānaṃ, mettupekkhā ca kīdisā. ‘‘Dasa pāramī tayā dhīra, kīdisī lokanāyaka; Kathaṃ upapāramī puṇṇā, paramatthapāramī kathaṃ. ‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, karavīkamadhuragiro; Nibbāpayanto hadayaṃ, hāsayanto sadevaka’’nti. (bu. vaṃ. 1.74-78);
世尊这样宣说《佛种姓经》时,法将尊者心里生起这样的念头:“真是稀有啊,诸佛的因缘资粮如此圆满!真是稀有啊,诸佛的修行成就如此圆满!真是稀有啊,诸佛的伟大誓愿如此成办!世尊实在做了一件极难做的事——在那么漫长的时间里圆满种种波罗蜜。对于这样积集菩提资粮的人,得到这样的果报正是相称的,那就是一切知智、于诸力中得自在、具有如此大的神通、如此大的威德。”于是他把心转向以佛德为所缘的智慧。
对于世尊那些不共于任何其他人的功德——戒、定、慧、解脱、解脱知见、惭、愧、信、精进、念、正知、戒清净、见清净、止、观、三善根、三善行、三正思惟、三种无过失想、三界、四念处、四正勤、四神足、四圣道、四圣果、四无碍解、四种抉择众生根性的智、四圣种、四无畏智、五精勤支、五支正定、五根、五力、五种出离界、五种解脱处智、五种令解脱成熟的法、六和敬法、六随念处、六种尊重、六种出离界、六种常住处、六种无上法、六种抉择分想、六神通、六不共智、七不退法、七圣财、七觉支、七善士法、七种极成事、七种想、七种应受供养者的开示、七种漏尽者之力的开示、八种得慧因缘的开示、八正性、八种超越世间法、八种勤勇事、八种非时非处、八种大人思惟、八种胜处开示、八解脱、九种以如理作意为根本的法、九种遍清净精勤支、九种有情居处的开示、九种调伏瞋恨的法、九种慧、九种差别开示、九种次第住、十种能作依靠的法、十遍处、十善业道、十正性、十圣住、十无学法、十宝、十如来力、十一种慈心的功德、十二种法轮行相、十三种头陀功德、十四种佛智、十五种令解脱成熟的法、十六种入出息念、十六种无间法、十八种佛法、十九种观察智、四十四种智事、五十种生灭智、五十余种善法、七十七种智事、以二十四俱胝百千等至所行的大金刚智、无边理趣周遍发趣简择省察宣说的诸智,以及于无边世界中彰显无边有情意乐等的诸智——如此等等不可思议威力的佛德,尊者依法随行、随念之时,既看不到它们的尽头,也看不到它们的限量。
长老连自己的功德,省察起来都看不到尽头或限量,他又怎么能看到世尊功德的限量呢?一个人的智慧越广大、智见越明澈,他就越能对佛德的广大生起深信。就这样,长老看不到世尊功德的限量或边际,心中确定:“像我这样安住在声闻波罗蜜智中的人,尚且不能用智慧测度佛德,更何况其他人呢!一切知者的功德真是不可思议、差别无量、具有大威力!然而这些功德唯有独一佛智才能完全了知,不是其他智慧所能了知的。即便是正等觉者,也无法详尽宣说。”他就是这样下了定论。因为这样说——巴利
Evaṃ bhagavatā buddhavaṃse desite āyasmā dhammasenāpati ‘‘aho buddhānaṃ hetusampadā, aho samudāgamasampatti, aho mahābhinīhārasamijjhanā, dukkaraṃ vata bhagavatā kataṃ ettakaṃ kālaṃ evaṃ pāramiyo pūrentena, evaṃvidhassa bodhisambhārasambharaṇassa anucchavikameva cetaṃ phalaṃ, yadidaṃ sabbaññutā balesu ca vasībhāvo evaṃmahiddhikatā evaṃmahānubhāvatā’’ti buddhaguṇārammaṇaṃ ñāṇaṃ pesesi. So anaññasādhāraṇaṃ bhagavato sīlaṃ samādhi paññā vimutti vimuttiñāṇadassanaṃ hiriottappaṃ saddhāvīriyaṃ satisampajaññaṃ sīlavisuddhi diṭṭhivisuddhi samathavipassanā tīṇi kusalamūlāni tīṇi sucaritāni tayo sammāvitakkā tisso anavajjasaññāyo tisso dhātuyo cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā cattāro ariyamaggā cattāri ariyaphalāni catasso paṭisambhidā catuyoniparicchedakañāṇāni cattāro ariyavaṃsā cattāri vesārajjañāṇāni pañca padhāniyaṅgāni pañcaṅgiko sammāsamādhi pañcindriyāni pañca balāni pañca nissaraṇiyā dhātuyo pañca vimuttāyatanañāṇāni pañca vimuttiparipācanīyā dhammā cha sāraṇīyā dhammā cha anussatiṭṭhānāni cha gāravā cha nissaraṇiyā dhātuyo cha satatavihārā cha anuttariyāni cha nibbedhabhāgiyā saññā cha abhiññā cha asādhāraṇañāṇāni satta aparihāniyā dhammā satta ariyadhanāni satta bojjhaṅgā satta sappurisadhammā satta niddasavatthūni satta saññā satta dakkhiṇeyyapuggaladesanā satta khīṇāsavabaladesanā aṭṭha paññāpaṭilābhahetudesanā aṭṭha sammattāni aṭṭha lokadhammātikkamā aṭṭha ārambhavatthūni aṭṭha akkhaṇadesanā aṭṭha mahāpurisavitakkā aṭṭha abhibhāyatanadesanā aṭṭha vimokkhā nava yonisomanasikāramūlakā dhammā nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni nava sattāvāsadesanā nava āghātappaṭivinayā nava paññā nava nānattadesanā nava anupubbavihārā dasa nāthakaraṇā dhammā dasa kasiṇāyatanāni dasa kusalakammapathā dasa sammattāni dasa ariyavāsā dasa asekkhā dhammā dasa ratanāni dasa tathāgatabalāni ekādasa mettānisaṃsā dvādasa dhammacakkākārā terasa dhutaṅgaguṇā cuddasa buddhañāṇāni pañcadasa vimuttiparipācanīyā dhammā soḷasavidhā ānāpānassatī soḷasa aparampariyā dhammā aṭṭhārasa buddhadhammā ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni catucattālīsa ñāṇavatthūni paññāsa udayabbayañāṇāni paropaṇṇāsa kusaladhammā sattasattati ñāṇavatthūni catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattisañcāritamahāvajirañāṇaṃ anantanayasamantapaṭṭhānapavicayapaccavekkhaṇadesanāñāṇāni tathā anantāsu lokadhātūsu anantānaṃ sattānaṃ āsayādivibhāvanañāṇāni cāti evamādike acinteyyānubhāve buddhaguṇe dhammanvayato anugacchanto anussaranto neva antaṃ, na pamāṇaṃ passi. Thero hi attanopi nāma guṇānaṃ antaṃ vā pamāṇaṃ vā āvajjento na passati, so bhagavato guṇānaṃ pamāṇaṃ kiṃ passissati? Yassa yassa hi paññā mahatī ñāṇaṃ visadaṃ, so so buddhaguṇe mahantato saddahati, iti thero bhagavato guṇānaṃ pamāṇaṃ vā paricchedaṃ vā apassanto ‘‘mādisassa nāma sāvakapāramiñāṇe ṭhitassa buddhaguṇā ñāṇena paricchindituṃ na sakkā, pageva itaresaṃ. Aho acinteyyā aparimeyyabhedā mahānubhāvā sabbaññuguṇā, kevalaṃ panete ekassa buddhañāṇasseva sabbaso gocarā, nāññesaṃ. Kathetuṃ pana sammāsambuddhehipi vitthārato na sakkāyevā’’ti niṭṭhamagamāsi. Vuttañhetaṃ –
即使一尊佛去赞叹另一尊佛的功德,哪怕用整整一劫那么长的时间也不说别的,
劫数可以在漫长的时间里耗尽,如来的功德却说不尽。巴利
‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ, kappampi ce aññamabhāsamāno; Khīyetha kappo ciradīghamantare, vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.304; 3.141; udā. aṭṭha. 53);
舍利弗因为诸佛功德如此伟大,生起了强有力的喜与悦,他又想:“能成为这样诸佛功德之因的成佛之法——那些波罗蜜,真是有大神力啊。这些波罗蜜是在哪些生中修习圆满的?又是怎样达到圆满的?让我来问这个问题,好让包括天界在内的这个世界,从修行起步开始,对佛陀的威神之力了解得更清楚。”他这样想后,就向世尊问这个问题:“尊者,这些成佛之法是在哪些生中修习圆满的?又是怎样达到圆满的呢?”于是,世尊在宝经行处盘起三叠跏趺坐,像从持双山升起的朝阳一样光明照耀,坐在那里,为了开示而说道:“舍利弗,我的成佛之法,从最初受持开始,因为不间断地认真实行,再加上精进的支撑,在一切劫中,一生又一生、一世又一世地逐渐成熟。而在这个贤劫里,在以下这些生中,它们圆满了。”世尊接着用“于十万劫……”等语句,宣说了名为《行藏》——又叫《佛种姓》——的第二法门。另有一种说法:“天中之天在宝经行处经行,受到天、梵等众的供养,然后降落到榕树园,由两万漏尽者围绕,坐在敷设好的胜妙佛座上。世尊就这样,按前面说的方式,被舍利弗尊者提问后,宣说了《行藏》。”到这里为止,应知是以简略方式显示了远因缘和不远因缘,而《行藏》的近因缘则已详细说明。至于远因缘,将在解释无数劫时显现。巴利
Evaṃ buddhānaṃ guṇamahantataṃ nissāya uppannabalavapītisomanasso puna cintesi – ‘‘evarūpānaṃ nāma buddhaguṇānaṃ hetubhūtā buddhakārakā dhammā pāramiyo aho mahānubhāvā. Katamāsu nu kho jātīsu pāramitā paripācitā, kathaṃ vā paripākaṃ gatā, handāhaṃ imamatthaṃ pucchanto evampi samudāgamato paṭṭhāya buddhānubhāvaṃ imassa sadevakassa lokassa pākaṭataraṃ karissāmī’’ti. So evaṃ cintetvā bhagavantaṃ imaṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘katamāsu nu kho, bhante , jātīsu ime buddhakārakā dhammā paripācitā, kathaṃ vā paripākaṃ gatā’’ti? Athassa bhagavā tasmiṃ ratanacaṅkame tisandhipallaṅkaṃ ābhujitvā yugandharapabbate bālasūriyo viya virocamāno nisinno ‘‘sāriputta, mayhaṃ buddhakārakā dhammā samādānato paṭṭhāya nirantaraṃ sakkaccakāritāya vīriyūpatthambhena ca sabbesu kappesu bhavato bhavaṃ jātito jātiṃ paripaccantāyeva ahesuṃ, imasmiṃ pana bhaddakappe imāsu jātīsu te paripakkā jātā’’ti dassento ‘‘kappe ca satasahasse’’tiādinā cariyāpiṭakaṃ buddhāpadāniyanti dutiyābhidhānaṃ dhammapariyāyaṃ abhāsi. Apare pana ‘‘ratanacaṅkame caṅkamanto devātidevo devabrahmādīhi pūjiyamāno nigrodhārāme otaritvā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paññattavarabuddhāsane nisinno bhagavā vuttanayeneva āyasmatā sāriputtena pucchito cariyāpiṭakaṃ desesī’’ti vadanti. Ettāvatā dūrenidānaavidūrenidānāni saṅkhepato dassetvā cariyāpiṭakassa santikenidānaṃ vitthārato niddiṭṭhanti veditabbaṃ. Dūrenidānaṃ pana asaṅkhyeyyavibhāvanāyaṃ āvi bhavissatīti.
1 现在开始解释《行藏》正文中“于十万劫……”这一段话的含义。这里“劫”这个词,有时带前缀,有时不带前缀,出现在多种不同的用法里:寻、方式、相似、施设、时间、最高寿命、沙门称呼、周遍、深信、剪裁、适用、律行、方便、中劫、爱、见、无数劫、大劫等等。比如在“出离寻、无瞋寻”这类说法里,它指的是“寻”。在“对衣生起非法想”这类说法里,它指的是“方式”,意思是生起额外的分别。在“我们竟然不知道,是在跟一位像导师一样的弟子交谈”这类说法里,它指的是“相似”,意思是跟导师相似。在“这位尊者是劫”这类说法里,它指的是“施设”,也就是名字。在“我常常就住在那里”这类说法里,它指的是“时间”。在“阿难,如来若愿意,可以住一劫或一劫有余”这类说法里,它指的是“最高寿命”,这里说的“劫”就是寿劫。在“比丘们,我允许你们用五种沙门方式吃果实”这类说法里,它指的是“沙门称呼”。在“照亮了整个祇园”这类说法里,它指的是“周遍”。在“信、深信、认可、完全净信”这类说法里,它指的是“深信”,意思是相信。在“打扮好、修剪了头发和胡须”这类说法里,它指的是“剪裁”。在“同样,从这里布施出去的东西,能够利益亡者”这类说法里,它指的是“适用”。在“用合法方式做的东西,跟不合法方式做的东西缝在一起”这类说法里,它指的是“律行”。在“有办法躺下,那我现在就躺下吧”这类说法里,它指的是“方便”。在“造五无间业、堕地狱、住一劫的破僧者……在地狱里受一劫的果报”这类说法里,它指的是“中劫”。巴利
1. Idāni ‘‘kappe ca satasahasse’’tiādinayappavattāya cariyāpiṭakapāḷiyā atthasaṃvaṇṇanā hoti. Tatrāyaṃ kappa-saddo saupasaggo anupasaggo ca vitakkavidhānapaṭibhāgapaññattikālaparamāyusamaṇavohārasamantabhāvābhisaddahana- chedanaviniyogavinayakiriyālesantarakappataṇhādiṭṭhiasaṅkhyeyyakappamahākappādīsu dissati. Tathā hesa ‘‘nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo’’tiādīsu (ma. ni. 3.137) vitakke āgato. ‘‘Cīvare vikappaṃ āpajjeyyā’’tiādīsu (pārā. 642) vidhāne, adhikavidhānaṃ āpajjeyyāti attho. ‘‘Satthukappena vata kira, bho, sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimhā’’tiādīsu (ma. ni. 1.260) paṭibhāge. Satthusadisenāti ayañhi tattha attho. ‘‘Idhāyasmā, kappo’’tiādīsu (su. ni. 1098) paññattiyaṃ. ‘‘Yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’tiādīsu (ma. ni. 1.387) kāle. ‘‘Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’tiādīsu (dī. ni. 2.178; udā. 51) paramāyumhi. Āyukappo hi idha kappoti adhippeto. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’ntiādīsu (cūḷava. 250) samaṇavohāre. ‘‘Kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā’’tiādīsu (khu. pā. 5.1; su. ni. maṅgalasutta) samantabhāve. ‘‘Saddhā saddahanā okappanā abhippasādo’’tiādīsu (dha. sa. 12) abhisaddahane, saddhāyanti attho. ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’tiādīsu (vi. va. 1094; jā. 2.22.1368) chedane. ‘‘Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappatī’’tiādīsu (khu. pā. 7.7; pe. va. 20) viniyoge. ‘‘Kappakatena akappakataṃ saṃsibbitaṃ hotī’’tiādīsu (pāci. 371) vinayakiriyāyaṃ. ‘‘Atthi kappo nipajjituṃ, handāhaṃ nipajjāmī’’tiādīsu lese. ‘‘Āpāyiko nerayiko kappaṭṭho saṅghabhedako…pe… kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti (itivu. 18; cūḷava. 354; kathā. 657, 862) ca ādīsu antarakappe.
他们不构想,也不偏爱,对诸法也不接受。
婆罗门不是被持戒苦行所引导的,已到彼岸的如是者不会再退转回来。巴利
‘‘Na kappayanti na purekkharonti, dhammāpi tesaṃ na paṭicchitāse; Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo, pāraṅgato na pacceti tādī’’ti. –
在“渴爱与邪见”等(《经集》809)的语境中,“劫”指的是渴爱与邪见。正如《义释》中所说:“‘劫’:从总说来看,有两种劫——渴爱之劫和邪见之劫。”(《大义释》28)在“无量坏劫、无量成劫”等(《长部》1.244;《中部》1.68)中,指的是无数劫。在“比丘们,有这四种劫之无数”等(《增支部》4.156)中,指的是大劫。这里也应当理解为大劫。巴利
Ādīsu (su. ni. 809) taṇhādiṭṭhīsu. Tathā hi vuttaṃ niddese ‘‘kappāti uddānato dve kappā taṇhākappo diṭṭhikappo’’ti (mahāni. 28). ‘‘Anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe’’tiādīsu (dī. ni. 1.244; ma. ni. 1.68) asaṅkhyeyyakappe. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyānī’’tiādīsu (a. ni. 4.156) mahākappe. Idhāpi mahākappeyeva daṭṭhabbo (dī. ni. aṭṭha. 1.29; 3.275; saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.1; a. ni. aṭṭha. 2.3.128; khu. pā. aṭṭha. 5.evamiccādipāṭhavaṇṇanā).
这里,“劫”这个词的成立方式是这样的:它被称为“劫”,是因为要被推算出来。由于无法用“多少年”“多少百年”“多少千年”“多少十万年”这样按年数来计算,所以只能通过芥子堆等比喻来推算、估量它的量。它的意思就是:只能这样被推算、被估量。巴利
Tatrāyaṃ padasiddhi – kappīyatīti kappo, ettakāni vassānīti vā ettakāni vassasatānīti vā ettakāni vassasahassānīti vā ettakāni vassasatasahassānīti vā saṃvaccharavasena gaṇetuṃ asakkuṇeyyattā kevalaṃ sāsaparāsiupamādīhi kappetabbo parikappetabbaparimāṇoti attho. Vuttañhetaṃ –
“尊者,一个劫到底有多长?”
“比丘,一个劫非常漫长。它很难用‘多少年’、‘多少百年’、‘多少千年’、‘多少十万年’来算清楚。”
“尊者,能不能打个比方?”
“可以,比丘。”世尊说。
“比丘,就好比有一座长一由旬、宽一由旬、高一由旬的大芥子堆。每过一百年、一千年,就从里面取出一粒芥子。比丘,用这种方式,那座大芥子堆会更快被取完、被耗尽,而一个劫却还不会结束。比丘,一个劫就是这么漫长。”巴利
‘‘Kīva dīgho nu kho, bhante, kappoti? Dīgho kho, bhikkhu, kappo, so na sukaro saṅkhātuṃ ‘ettakāni vassānī’ti vā ‘ettakāni vassasatānī’ti vā ‘ettakāni vassasahassānī’ti vā ‘ettakāni vassasatasahassānī’ti vā. Sakkā pana, bhante, upamaṃ kātunti? ‘Sakkā, bhikkhū’ti bhagavā avoca. Seyyathāpi, bhikkhu, yojanaṃ āyāmena yojanaṃ vitthārena yojanaṃ ubbedhena mahāsāsaparāsi. Tato vassasatassa vassasahassassa accayena ekamekaṃ sāsapaṃ uddhareyya, khippataraṃ kho so, bhikkhu, mahāsāsaparāsi iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva kappo, evaṃ dīgho kho, bhikkhu, kappo’’ti (saṃ. ni. 2.128).
这一个大劫,按坏劫等阶段来算,包含四个无数劫。这也是说过的:巴利
Svāyaṃ mahākappo saṃvaṭṭādivasena catuasaṅkhyeyyakappasaṅgaho. Vuttampi cetaṃ –
比丘们,劫有四种不可计数的阶段。是哪四种呢?坏劫、坏住劫、成劫、成住劫。巴利
‘‘Cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyāni. Katamāni cattāri? Saṃvaṭṭo, saṃvaṭṭaṭṭhāyī, vivaṭṭo, vivaṭṭaṭṭhāyī’’ti (a. ni. 4.156).
其中,坏劫有三种:火坏劫、水坏劫、风坏劫。坏劫的界限也有三种:光音天、遍净天、广果天。当劫被火毁灭时,从光音天以下都被火焚烧;当劫被水毁灭时,从遍净天以下都被水消融;当劫被风毁灭时,从广果天以下都被风吹散。详细来说,有十万俱胝轮围世界被毁灭,这被称为诸佛的教化区域。在这三种坏劫中,从毁灭劫的大云开始,直到火焰、水或风断绝为止,这是第一个无数劫,名为坏劫。从毁灭劫的火焰等断绝之后,直到那遍满十万俱胝轮围世界、带来成就的大云生起为止,这是第二个无数劫,名为坏住劫。巴利
Tattha tayo saṃvaṭṭā – tejosaṃvaṭṭo, āposaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti. Tisso saṃvaṭṭasīmā – ābhassarā, subhakiṇhā, vehapphalāti. Yadā hi kappo tejena saṃvaṭṭati, ābhassarato heṭṭhā agginā ḍayhati. Yadā āpena saṃvaṭṭati, subhakiṇhato heṭṭhā udakena vilīyati. Yadā vāyunā saṃvaṭṭati, vehapphalato heṭṭhā vātena viddhaṃsati. Vitthārato pana koṭisatasahassacakkavāḷaṃ vinassati, yaṃ buddhānaṃ āṇākkhettanti vuccati. Tesu tīsu saṃvaṭṭesu yathākkamaṃ kappavināsakamahāmeghato yāva jālāya vā udakassa vā vātassa vā upacchedo idaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ saṃvaṭṭo nāma. Kappavināsakajālādipacchedato yāva koṭisatasahassacakkavāḷaparipūrako sampattimahāmegho uṭṭhahati, idaṃ dutiyaṃ asaṅkhyeyyaṃ saṃvaṭṭaṭṭhāyī nāma.
从成就世界的大雨云开始,一直到日月出现,这是第三个无数劫,名叫“成劫”。从日月出现开始,一直到再次生起毁坏劫的大雨云为止,这是第四个无数劫,名叫“成住劫”。这成住劫包含了六十四个中劫。应当知道,成劫等各个阶段的时间长度,也是按同样的方式划分的。也有人说,它包含二十个中劫。这样,这四个无数劫合起来就是一个大劫。因此说:“这一个大劫,是由坏劫等四个无数劫组成的。”巴利
Sampattimahāmeghato yāva candimasūriyapātubhāvo, idaṃ tatiyaṃ asaṅkhyeyyaṃ vivaṭṭo nāma. Candimasūriyapātubhāvato yāva puna kappavināsakamahāmegho, idaṃ catutthaṃ asaṅkhyeyyaṃ vivaṭṭaṭṭhāyī nāma. Imesu catusaṭṭhiantarakappasaṅgahaṃ vivaṭṭaṭṭhāyī. Tena samānakālaparicchedā vivaṭṭādayo veditabbā. ‘‘Vīsatiantarakappasaṅgaha’’nti eke. Iti imāni cattāri asaṅkhyeyyāni eko mahākappo hoti. Tena vuttaṃ ‘‘svāyaṃ mahākappo saṃvaṭṭādivasena catuasaṅkhyeyyakappasaṅgaho’’ti.
这里用“持续关联”的方式,采用了受用格复数。“百千”这个词因为和“劫”这个词相关联,所以这里也显示为阳性;在这里同样只是因为持续关联才用复数。这两个词其实是同位关系。“四”和“不可计数”这里也是一样的道理。那么是谁的“不可计数”呢?因为没有提到别的,而前面已经说到了“劫”,所以从上下文就能知道,意思是“诸劫的不可计数”。因为抛开已经说过的,去拿没说过的东西来理解,是不合理的。“ca”这个词是总集的意思,所以这里的整体意思就是:大劫的四个不可计数和百千大劫。“不可计数”在这里,因为无法计算,所以叫“不可计数”,意思是超越了计数。有人说:“不可计数是一种特定的计数单位。”他们解释说:从一开始,除去到“大百千”为止的五十九个数位,以十个大百千为一个不可计数,位于第六十位。这说不通,因为所谓计数位本身就是一种特定的计数,它并不具备不可计数的性质,却把某一个计数位叫作不可计数,这是矛盾的。难道不是即使以不可计数的性质而称为不可计数,它的四种情况也不成立吗?不,并非不成立。因为在四种情况中,不可计数的性质是被认可的。其中,从最初开始的说明如下:巴利
Kappeti ca accantasaṃyogavasena upayogabahuvacanaṃ. Satasahasseti kappasaddasambandhena cāyaṃ pulliṅganiddeso, idhāpi accantasaṃyogavaseneva bahuvacanaṃ. Samānādhikaraṇañhetaṃ padadvayaṃ. Caturo ca asaṅkhiyeti etthāpi eseva nayo. Kassa pana asaṅkhiyeti aññassa avuttattā kappassa ca vuttattā pakaraṇato kappānanti ayamattho viññāyateva. Na hi vuttaṃ vajjetvā avuttassa kassaci gahaṇaṃ yuttanti. Ca-saddo sampiṇḍanattho, mahākappānaṃ caturo asaṅkhyeyye satasahasse ca mahākappeti ayañhettha attho. Asaṅkhiyeti ettha saṅkhātuṃ na sakkāti asaṅkhiyā, gaṇanaṃ atikkantāti attho. ‘‘Asaṅkhyeyyanti eko gaṇanaviseso’’ti eke. Te hi ekato paṭṭhāya mahābalakkhapariyosānāni ekūnasaṭṭhiṭṭhānāni vajjetvā dasamahābalakkhāni asaṅkhyeyyaṃ nāma, saṭṭhimaṭṭhānantaranti vadanti. Taṃ na yujjati, saṅkhyāṭhānantaraṃ nāma gaṇanaviseso, tassa asaṅkhyeyyabhāvābhāvato ekaṃ ṭhānantaraṃ asaṅkhyeyyañcāti viruddhametaṃ. Nanu ca asaṅkhyabhāvena asaṅkhyeyyattepi tassa catubbidhabhāvo na yujjatīti? No na yujjati. Catūsu ṭhānesu asaṅkhyeyyabhāvassa icchitattā. Tatrāyamādito paṭṭhāya vibhāvanā –
据说在过去某一劫中,爱欲佛、美达佛、皈依佛、燃灯这四位正自觉者依次出现在世间。在燃灯世尊的时代,有一座叫阿玛拉瓦提的城市。城里住着一位名叫善慧的婆罗门,他父母双方血统都很高贵,母系和父系都清净无瑕,往上追溯七代都没有因为出身被人指责或非议过。他相貌端正,看着让人欢喜,令人心生敬信,肤色之美无与伦比。他不去做别的事,只专心学习婆罗门的技艺。他还在少年时,父母就去世了。那时,管账的大臣拿来账本,打开装满金、银、宝石、珍珠等物的坚固库房,把财产一一指给他看,说:“公子,这些是你母亲的,这些是你父亲的,这些是你祖父曾祖他们的。”一直说到第七代,然后说:“这笔财产就交给你来接管吧。”善慧智者心想:“我父母他们积攒了这么多财产,临终去往来世时,连一枚钱币都带不走。我倒是应该拿一些,为将来上路做准备。”于是他禀告国王,让人在城里击鼓宣告,向大众做了盛大的布施,然后前往雪山地区,出家做了苦行沙门。仅仅七天之内,他就修成了八种禅定和五种神通,安住在禅定的境界中。巴利
Atīte kira ekasmiṃ kappe taṇhaṅkaro medhaṅkaro saraṇaṅkaro dīpaṅkaroti cattāro sammāsambuddhā anukkamena loke uppajjiṃsu. Tesu dīpaṅkarassa bhagavato kāle amaravatī nāma nagaraṃ ahosi. Tattha sumedho nāma brāhmaṇo paṭivasati ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā kulaparivaṭṭā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. So aññaṃ kammaṃ akatvā brāhmaṇasippameva uggaṇhi. Tassa daharakāleyeva mātāpitaro kālamakaṃsu. Athassa rāsivaḍḍhako amacco āyapotthakaṃ āharitvā suvaṇṇarajatamaṇimuttādibharite sāragabbhe vivaritvā ‘‘ettakaṃ te, kumāra, mātusantakaṃ, ettakaṃ te pitusantakaṃ, ettakaṃ te ayyakapayyakāna’’nti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhanaṃ ācikkhitvā ‘‘etaṃ dhanaṃ paṭipajjāhī’’ti āha. Sumedhapaṇḍito cintesi – ‘‘imaṃ evaṃ bahuṃ dhanaṃ saṃharitvā mayhaṃ mātāpitādayo paralokaṃ gacchantā ekakahāpaṇampi gahetvā na gatā, mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti. So rañño ārocetvā nagare bheriṃ carāpetvā mahājanassa dānaṃ datvā himavantappadesaṃ gantvā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā sattāheneva aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo nibbattetvā samāpattivihārehi viharati.
那时候,具足十力的燃灯佛已经证得最高的正觉,转动了殊胜的法轮,被四十万位漏尽者围绕,次第游行教化,来到了一座叫拉玛瓦蒂的城市,住在离城不远的善见大精舍里。拉玛瓦蒂城的居民听说“导师已经来到我们的城市,正住在善见大精舍”,就手拿香、花等物品,前去拜见导师,顶礼之后,用香花等供养,然后坐到一边听法。听完法,他们邀请导师第二天来应供,才起身离开。第二天,他们准备好了盛大的供养,把城市装饰起来,欢欢喜喜地清扫十力者要来的道路。巴利
Tasmiñca kāle dīpaṅkaradasabalo paramābhisambodhiṃ patvā pavattitavaradhammacakko catūhi khīṇāsavasatasahassehi parivuto anupubbena cārikaṃ caramāno rammavatīnagaraṃ nāma patvā tassa avidūre sudassanamahāvihāre paṭivasati. Rammavatīnagaravāsino ‘‘satthā kira amhākaṃ nagaraṃ patvā sudassanamahāvihāre paṭivasatī’’ti sutvā gandhamālādihatthā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā gandhamālādīhi pūjetvā ekamantaṃ nisinnā dhammadesanaṃ sutvā svātanāya nimantetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Te punadivase mahādānaṃ sajjetvā nagaraṃ alaṅkaritvā dasabalassa āgamanamaggaṃ haṭṭhatuṭṭhā sodhenti.
那时,善慧苦行者正从空中飞行,看见那些欢天喜地的人,就问道:“诸位,你们在为谁清扫这条路?”他们回答说:“我们在为正自觉者清扫来路。”他因为过去诸佛座下所积的善根,一听到“佛”这个字,立刻生起欢喜与喜悦,当下就从空中降下,说:“也给我一个位置吧,我也来清扫。”他们指了一处给他。他心想:“我虽然能用神通把这里变成七宝庄严,但今天我应该亲身出力,修集以身力相应的福德。”于是他把草屑垃圾等清走,运来泥土,把地面整平。可是那一处地面还没清理完,燃灯世尊就被四十万具足六神通、已尽诸漏的大威德弟子围绕,走上了那条路。善慧智者心想:“不要让正自觉者和佛弟子们踩到泥浆。”就把自己的树皮衣、兽皮片和结起的发辫铺开,自己朝世尊的方向,头朝下伏在地上。他又这样想:“如果我愿意,今天就能做这位世尊的弟子,当天灭尽烦恼。可是只靠我一个人渡过轮回的大海,又有什么意义?不如我也成为这样的正自觉者,把包括天人在内的世间众生从轮回的大海中渡过去。”于是他以具足八支的大誓愿,发起了成佛之心。这时,世尊走过来,站在他头边,知道他的心意和愿望已经成熟,便授记说:“从现在起,经过四阿僧祇又十万劫之后,他会成为名叫乔达摩的正自觉者。”世尊把这一切经过都预言之后,就离开了。巴利
Tasmiñca kāle sumedhatāpaso ākāsena gacchanto te haṭṭhatuṭṭhe manusse disvā ‘‘ambho, kassa tumhe imaṃ maggaṃ sodhethā’’ti pucchi? Tehi ‘‘sammāsambuddhassa āgamanamaggaṃ sodhemā’’ti vutte atītesu buddhesu katādhikārattā ‘‘buddho’’ti vacanaṃ sutvā uppannapītisomanasso tāvadeva ākāsato oruyha ‘‘mayhampi okāsaṃ detha, ahampi sodhessāmī’’ti tehi dassitaṃ okāsaṃ ‘‘kiñcāpi ahaṃ imaṃ iddhiyā sattaratanavicittaṃ katvā alaṅkarituṃ pahomi, ajja pana mayā kāyaveyyāvaccaṃ kātuṃ vaṭṭati, kāyārahaṃ puññaṃ gaṇhissāmī’’ti cintetvā tiṇakacavarādayo nīharitvā paṃsuṃ āharitvā samaṃ karonto sodheti. Aniṭṭhiteyeva pana tassa padesassa sodhane dīpaṅkaro bhagavā mahānubhāvānaṃ chaḷabhiññānaṃ khīṇāsavānaṃ catūhi satasahassehi parivuto taṃ maggaṃ paṭipajji. Sumedhapaṇḍito ‘‘sammāsambuddho buddhasāvakā ca mā cikkhallaṃ akkamantū’’ti attano vākacīrañca cammakhaṇḍañca jaṭākalāpañca pasāretvā sayañca yena bhagavā tena sīsaṃ katvā avakujjo nipajji. Evañca cintesi – ‘‘sacāhaṃ icchissāmi, imassa bhagavato sāvako hutvā ajjeva kilese ghātessāmi. Kiṃ mayhaṃ ekakeneva saṃsāramahoghato nittharaṇena? Yaṃnūnāhampi evarūpo sammāsambuddho hutvā sadevakaṃ lokaṃ saṃsāramahaṇṇavato tāreyya’’nti. Iti so aṭṭhaṅgasamannāgatamahābhinīhāravasena cittaṃ paṇidhesi. Atha bhagavā āgantvā tassa ussīsake ṭhatvā cittācāraṃ samijjhanabhāvañcassa ñatvā ‘‘ayaṃ ito kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake gotamo nāma sammāsambuddho bhavissatī’’ti sabbaṃ imaṃ bhagavato pavattiṃ byākaritvā pakkāmi.
从那以后,还有其他正自觉者依次出现,从憍陈如世尊开始,一直到迦叶十力为止,他们都为这位大士授记说:“你将会成佛。”就这样,在我们的菩萨圆满波罗蜜的期间,共有二十四位正自觉者出现。而在燃灯十力出世的那一劫里,另外还有三位佛陀。但菩萨没有在他们面前得到授记,所以这里没有把他们算进去。不过,古注为了显示从那一劫以来的所有佛陀,才作了下面这样的叙述——巴利
Tato aparepi koṇḍaññabhagavantaṃ ādiṃ katvā anukkamena uppannā yāva kassapadasabalapariyosānā sammāsambuddhā mahāsattaṃ ‘‘buddho bhavissatī’’ti byākariṃsu. Iti amhākaṃ bodhisattassa pāramiyo pūrentasseva catuvīsati sammāsambuddhā uppannā. Yasmiṃ pana kappe dīpaṅkaradasabalo udapādi, tasmiṃ aññepi tayo buddhā ahesuṃ. Tesaṃ santike bodhisattassa byākaraṇaṃ nāhosi, tasmā te idha na gahitā. Porāṇaṭṭhakathāyaṃ pana tamhā kappā paṭṭhāya sabbabuddhe dassetuṃ idaṃ vuttaṃ –
渴爱作佛、慧作佛,还有皈依作佛;
燃灯正等觉佛,以及衮丹雅——两足者中最上者。
吉祥佛、善意佛,离婆多佛、庄严牟尼;
无比见佛、莲华佛,那罗陀佛、莲华上佛。
善慧佛、善生佛、喜见佛、大名称佛;
见义者、见法者,悉达多、世间导者。
提舍佛、普沙佛与正觉佛;毗婆尸佛、尸弃佛、毗舍婆佛。
拘留孙佛、拘那含牟尼佛,还有迦叶导师。
这些曾是大觉者,已离贪,心得安定;
就像太阳带着百道光芒升起,驱散浓重的黑暗;
他们像燃烧的大火堆一样,烧尽之后,就和弟子们一起归于寂灭。巴利
‘‘Taṇhaṅkaro medhaṅkaro, athopi saraṇaṅkaro; Dīpaṅkaro ca sambuddho, koṇḍañño dvipaduttamo. ‘‘Maṅgalo ca sumano ca, revato sobhito muni; Anomadassī padumo, nārado padumuttaro. ‘‘Sumedho ca sujāto ca, piyadassī mahāyaso; Atthadassī dhammadassī, siddhattho lokanāyako. ‘‘Tisso phusso ca sambuddho, vipassī sikhi vessabhū; Kakusandho koṇāgamano, kassapo cāpi nāyako. ‘‘Ete ahesuṃ sambuddhā, vītarāgā samāhitā; Sataraṃsīva uppannā, mahātamavinodanā; Jalitvā aggikkhandhāva, nibbutā te sasāvakā’’ti. (jā. aṭṭha. 1.dūrenidānakathā; apa. aṭṭha. 1.dūrenidānakathā);
在这里,燃灯十力佛与憍陈如十力佛之间,世间没有佛,经过了整整一个不可数劫;同样,憍陈如世尊与吉祥世尊之间,光耀世尊与无比见世尊之间,那罗陀世尊与莲华上世尊之间,也是如此。这一点在《佛种姓经》中已经说过。巴利
Tattha dīpaṅkaradasabalassa ca koṇḍaññadasabalassa ca antare mahākappānaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ buddhasuñño loko ahosi, tathā bhagavato koṇḍaññassa ca bhagavato maṅgalassa ca antare, tathā bhagavato sobhitassa ca bhagavato anomadassissa ca antare, tathā bhagavato nāradassa ca bhagavato padumuttarassa ca antare. Vuttañhetaṃ buddhavaṃse (bu. vaṃ. 28.3, 4, 6, 9) –
燃灯世尊的、以及憍陈如导师的,
这些劫数之间,多到无法计算。
在憍陈如之后,还有一位名叫吉祥的导师;
甚至这些劫在它们之间,按数目来算也是无法计量的。
在庄严佛之后,是名声广大的无比见佛;
他们之间相隔的劫数,也是多得数不清。
那罗陀世尊、莲华上导师,
他们之间相隔的劫数,按数量来算,也是无法计算的。巴利
‘‘Dīpaṅkarassa bhagavato, koṇḍaññassa ca satthuno; Etesaṃ antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā. ‘‘Koṇḍaññassa aparena, maṅgalo nāma nāyako; Tesampi antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā. ‘‘Sobhitassa aparena, anomadassī mahāyaso; Tesampi antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā. ‘‘Nāradassa bhagavato, padumuttarassa satthuno; Tesampi antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā’’ti.
正因为这样,虽然从计算的角度说已经超越了一切计算、属于不可数,但在四个地方,还是以“超越大劫之数”而说“四不可数”,要知道,这并不是因为有一个特别的数目。
然而,因为莲华上十力佛和善慧十力佛之间有三万劫,善生十力佛和喜见十力佛之间有六万九千八百八十二劫,见法十力佛和义成就十力佛之间有二十劫,义成就十力佛和提舍十力佛之间有一劫,毗婆尸世尊和尸弃世尊之间有六十劫,毗舍浮世尊和拘留孙世尊之间有三十劫。这样一来,从莲华上十力佛出世的那一劫开始,往下一直算到那些佛陀各自出世的劫,再加上这个贤劫,总共是十万大劫。针对这个数目,才说“在十万劫中”。
不过,如果要把这里的意思详细展开,就得把整部《佛种姓经》的经文都引出来加以解释。我们因为顾念大众害怕内容太冗长,所以没有详细展开。有兴趣的人,应当自己从《佛种姓经》里去了解。另外,这里本来应该说明的论述方式,也应当依照《殊胜义注》中《善慧谈》和《法集论注释》以及《本生经注》中《远因缘谈》所讲的方法来理解。巴利
Evaṃ gaṇanātītatāya asaṅkhyeyyattepi catūsu ṭhānesu mahākappānaṃ gaṇanātikkamena ‘‘caturo ca asaṅkhiye’’ti vuttaṃ, na saṅkhyāvisesenāti veditabbaṃ. Yasmā pana padumuttaradasabalassa ca sumedhadasabalassa ca antare tiṃsakappasahassāni, sujātadasabalassa ca piyadassīdasabalassa ca antare navasahassādhikānaṃ kappānaṃ saṭṭhisahassāni dvāsītuttarāni aṭṭha ca satāni, dhammadassīdasabalassa ca siddhatthadasabalassa ca antare vīsati kappā, siddhatthadasabalassa ca tissadasabalassa ca antare eko kappo , bhagavato vipassissa ca bhagavato sikhissa ca antare saṭṭhi kappā, bhagavato ca vessabhussa bhagavato ca kakusandhassa antare tiṃsa kappā, iti padumuttaradasabalassa uppannakappato paṭṭhāya heṭṭhā tesaṃ tesaṃ buddhānaṃ uppannakappehi iminā ca bhaddakappena saddhiṃ satasahassamahākappā. Te sandhāya vuttaṃ ‘‘kappe ca satasahasse’’ti. Imasmiṃ panatthe vitthāriyamāne sabbaṃ buddhavaṃsapāḷiṃ āharitvā saṃvaṇṇetabbaṃ hotīti ativitthārabhīrukassa mahājanassa cittaṃ anurakkhantā na vitthārayimha. Atthikehi buddhavaṃsato (bu. vaṃ. 1.1 ādayo) gahetabbo. Yopi cettha vattabbo kathāmaggo, sopi aṭṭhasāliniyā (dha. sa. aṭṭha. sumedhakathā) dhammasaṅgahavaṇṇanāya jātakaṭṭhakathāya (jā. aṭṭha. 1.dūrenidānakathā) ca vuttanayeneva veditabbo.
例如,在“etthantare”这个词中,“antara”这个词——巴利
Etthantareti ettha antarasaddo –
在河岸边、在集会处、在街道上;
人们聚在一起议论:我和他之间,到底有何差别?巴利
‘‘Nadītīresu saṇṭhāne, sabhāsu rathiyāsu ca; Janā saṅgamma mantenti, mañca tañca kimantara’’nti. (saṃ. ni. 1.228) –
在“原因”等语境中,它表示“原因”。在“尊者,有个女人在闪电出现的那一刻正在洗器皿,她看见了我”这类句子中,它表示“刹那”,也就是闪电闪烁的那一瞬间。在“若人内心没有愤怒”这类句子中,它表示“心”。在“在伽耶和菩提之间”这类句子中,它表示“空隙”。在“亲教师正在说话时,不应该在中间插话”这类句子中,它表示“中间”。在这里也应当理解为“中间”,所以“于此之间”的意思就是“在……中间”。这段话要表达的是——在某个大劫中,我们的世尊身为善慧智者,在燃灯世尊的脚下——巴利
Ādīsu kāraṇe āgato. ‘‘Addasā kho maṃ, bhante, aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṃ dhovantī’’tiādīsu (ma. ni. 2.149) khaṇe, vijjuniccharaṇakkhaṇeti attho. ‘‘Yassantarato na santi kopā’’tiādīsu (udā. 20) citte. ‘‘Antarā ca gayaṃ antarā ca bodhi’’ntiādīsu (ma. ni. 1.285; mahāva. 11) vivare. ‘‘Na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā’’tiādīsu (mahāva. 66) vemajjhe. Idhāpi vemajjheyeva daṭṭhabbo (dī. ni. aṭṭha. 1.1; a. ni. aṭṭha. 2.4.36), tasmā etasmiṃ antare vemajjheti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmiṃ mahākappe amhākaṃ bhagavā sumedhapaṇḍito hutvā dīpaṅkarassa bhagavato pādamūle –
人的身份、男根具足、因、得见导师,
出家、德行圆满、资格,以及愿求。巴利
‘‘Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ; Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā’’ti. (bu. vaṃ. 2.59) –
说完这些话之后,他以具足八支的大精进,拣择并受持了三十种波罗蜜,开始圆满一切成佛之法;并且就在那贤劫中,圆满了一切波罗蜜,证得了无上正等正觉。在这两大劫之间,按照前面所说的分际,就是时节的差别。那么,这一点怎么知道呢?因为“于百千劫与四不可数劫”这一句,是从有分际和无分际两方面来显示大劫的数量。而这种数量,如果不把握所数之事的开始和结束,就不可能成立。所以,菩萨资粮的开始处和圆满处,这两者作为界限,就是这里在义理上所说的“在这中间”。而且应当知道,这里的界限是依周遍分际来说的,不是依边际来说的,因为开始劫和结束劫的一部分也包含在其中。难道不是因为他们并非无余地穷尽,所以这里的周遍分际也不成立吗?不是这样的,因为即使对那一部分,世间也是这样称呼的。也就是说,凡是成为那一部分的劫,在无余地的意义上,它就是穷尽的。巴利
Evaṃ vuttehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgataṃ mahābhinīhāraṃ akāsi, samattiṃsa pāramiyo pavicini samādiyi, sabbepi buddhakārake dhamme sampādetuṃ ārabhi, yamhi cetasmiṃ bhaddakappe sabbaso pūritapāramī hutvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhi. Imesaṃ dvinnaṃ mahākappānaṃ antare yathāvuttaparicchede kālaviseseti. Kathaṃ panetaṃ viññāyatīti? ‘‘Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye’’ti idañhi mahākappānaṃ paricchedato aparicchedato ca saṅkhyādassanaṃ. Sā kho panāyaṃ saṅkhyā saṅkhyeyyassa ādipariyosānaggahaṇaṃ vinā na sambhavatīti yattha bodhisambhārānamārambho yattha ca te pariyositā tadubhayampi avadhibhāvena ‘‘etthantare’’ti ettha atthato dassitanti viññāyati. Avadhi ca panāyaṃ abhividhivasena veditabbo, na mariyādāvasena, ārambhosānakappānaṃ ekadesena antogadhattā. Nanu ca nippadesena tesaṃ apariyādānato abhividhi ca idha na sambhavatīti? Na idamevaṃ tadekadesepi tabbohārato. Yo hi tadekadesabhūto kappo, so nippadesato pariyādinnoti.
“无论什么所行,那一切都是能成熟菩提的。”在这里,“所行”就是指行持,也就是被三十种波罗蜜所统摄的布施、持戒等实践,因为自身义行、世间义行和佛义行都包含在其中。同样地,还有这八种行:具足愿的人,在四种威仪中的威仪行;守护根门的人,在内六处中的处行;安住于不放逸的人,在四念处中的念行;致力于增上心的人,在四禅中的定行;具足智慧的人,在四圣谛中的智行;正确行道的人,在四圣道中的道行;已证果的人,在四沙门果中的得行;三位佛陀对一切众生的世间义行。其中,部分意义上的世间义行属于两位菩萨、独觉佛和佛弟子;而大菩萨和正自觉者的世间义行则是无余的。这在《义释》中已经说过:“行就是八种行:威仪行、处行……”这样详细展开。还有另外八种行也被说到:“以信决意而行,以精进策励而行,以念安住而行,以定不散乱而行,以慧了知而行,以识识别而行——这样行道的人,善法因此增长,所以是以处行而行;这样行道的人,能证得殊胜,所以是以殊胜行而行。”应当知道,这一切行全都归摄在波罗蜜之中。因此说:“所行就是行持,是被三十种波罗蜜所统摄的布施、持戒等实践。”不过,因为这里指的是以因行为核心,所以道行和得行在这里并不被排除。因此说:“那一切都是能成熟菩提的。”巴利
Yaṃ caritaṃ, sabbaṃ taṃ bodhipācananti ettha caritanti cariyā, samattiṃsapāramisaṅgahā dānasīlādipaṭipatti, ñātatthacariyālokatthacariyābuddhatthacariyānaṃ tadantogadhattā. Tathā yā cimā aṭṭha cariyā, seyyathidaṃ – paṇidhisampannānaṃ catūsu iriyāpathesu iriyāpathacariyā, indriyesu guttadvārānaṃ ajjhattikāyatanesu āyatanacariyā, appamādavihārīnaṃ catūsu satipaṭṭhānesu saticariyā, adhicittamanuyuttānaṃ catūsu jhānesu samādhicariyā, buddhisampannānaṃ catūsu ariyasaccesu ñāṇacariyā, sammā paṭipannānaṃ catūsu ariyamaggesu maggacariyā, adhigataphalānaṃ catūsu sāmaññaphalesu patticariyā, tiṇṇaṃ buddhānaṃ sabbasattesu lokatthacariyāti. Tattha padesato dvinnaṃ bodhisattānaṃ paccekabuddhabuddhasāvakānañca lokatthacariyā, mahābodhisattānaṃ pana sammāsambuddhānañca nippadesato. Vuttañhetaṃ niddese (cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 121; paṭi. ma. 1.197) ‘‘cariyāti aṭṭha cariyāyo iriyāpathacariyā āyatanacariyā’’ti vitthāro. ‘‘Adhimuccanto saddhāya carati, paggaṇhanto vīriyena carati, upaṭṭhahanto satiyā carati, avikkhipanto samādhinā carati, pajānanto paññāya carati, vijānanto viññāṇena carati, evampi paṭipannassa kusalā dhammā āyatantīti āyatanacariyāya carati, evampi paṭipanno visesamadhigacchatīti visesacariyāya caratī’’ti yā imā aparāpi aṭṭha cariyā vuttā, tāsaṃ sabbāsaṃ pāramitāsveva samorodho veditabbo. Tena vuttaṃ ‘‘caritanti cariyā, samattiṃsapāramisaṅgahā dānasīlādipaṭipattī’’ti. Hetucariyāya eva pana idhādhippetattā maggacariyāpatticariyānaṃ idha anavarodho veditabbo. Tena vuttaṃ ‘‘sabbaṃ taṃ bodhipācana’’nti.
在这里,“一切”这个词出现在四种含义里:一切的一切、处的全部、有身的全部、局部的全部。比如在“一切法都以一切方式出现在佛陀世尊的智门前”这类语句中,指的是“一切的一切”。在“比丘们,我要为你们讲说‘一切’,你们听好:比丘们,什么是‘一切’?就是眼与色……乃至意与法”中,指的是“处的全部”。在“从一切处了知一切”这类语句中,指的是“有身的全部”。在“舍利弗,你们所有人的善说,也都有其方式”这类语句中,指的是“局部的全部”。在这里也应当只理解为“局部的全部”,因为这里特指作为菩提资粮的修行。巴利
Tattha sabba-saddo sabbasabbaṃ āyatanasabbaṃ sakkāyasabbaṃ padesasabbanti catūsu atthesu dissati. Tathā hi ‘‘sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthamāgacchantī’’tiādīsu (mahāni. 156; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85) sabbasabbasmiṃ. ‘‘Sabbaṃ vo, bhikkhave, desessāmi taṃ suṇātha, kiñca, bhikkhave, sabbaṃ cakkhuñceva rūpā ca…pe… mano ceva dhammā cā’’ti (saṃ. ni. 4.23) ettha āyatanasabbasmiṃ. ‘‘Sabbaṃ sabbato sañjānātī’’tiādīsu (ma. ni. 1.6) sakkāyasabbasmiṃ. ‘‘Sabbesampi vo, sāriputta, subhāsitaṃ pariyāyenā’’tiādīsu (ma. ni. 1.345) padesasabbasmiṃ. Idhāpi padesasabbasmiṃ eva veditabbo, bodhisambhārabhūtassa caritassa adhippetattā.
“菩提”这个词,既指树,也指圣道、涅槃和一切知智。在“在菩提树下最初现等觉”(《大品》1;《自说》1)以及“在伽耶和菩提之间”(《中部》1.285;《大品》11)这些出处中,因为是在那里觉悟,所以那棵树就叫菩提。在“于四种道上的智称为菩提”(《小义释·犀牛角经义释》121)这个出处中,因为通过它觉悟四圣谛,所以圣道就是菩提。在“证得不死、无为的菩提”这个出处中,因为在那无为的相状中被觉知,所以涅槃就是菩提。在“具广大智慧者证得殊胜菩提”(《长部》3.217)这个出处中,因为通过它以一切方式觉悟一切法,所以一切知智就是菩提。在这里,指的也是一切知智。或者,在这里应当知道,阿拉汉道智和一切知智都可称为菩提(《波罗夷注》1.11),因为这里指的是世尊的大菩提。事实上,以漏尽智为近因的一切知智,以及以一切知智为近因的漏尽智,被称为“大菩提”。这里简要的意思是:在如前所说的时间范围内,我那些被称为布施、持戒等修行实践的行持,这一切毫无遗漏,都是大菩提的成熟因素、助成因素和产生因素。以此说明菩提资粮的持续不断修习。或者,“一切”在这里的范围内,是指在如前所说的时间范围内,那一切行持,全部无余,都是菩提资粮。以此说明一切资粮的修习。巴利
Bodhīti rukkhopi ariyamaggopi nibbānampi sabbaññutaññāṇampi. ‘‘Bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho’’ti (mahāva. 1; udā. 1) ca ‘‘antarā ca gayaṃ antarā ca bodhi’’nti (ma. ni. 1.285; mahāva. 11) ca āgataṭṭhāne bujjhati etthāti rukkho bodhi. ‘‘Bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇa’’nti (cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 121) āgataṭṭhāne cattāri ariyasaccāni bujjhati etenāti ariyamaggo bodhi. ‘‘Patvāna bodhiṃ amataṃ asaṅkhata’’nti āgataṭṭhāne bujjhati etasmiṃ nimittabhūteti nibbānaṃ bodhi. ‘‘Pappoti bodhiṃ varabhūrimedhaso’’ti (dī. ni. 3.217) āgataṭṭhāne sabbe dhamme sabbākārena bujjhati etenāti sabbaññutaññāṇaṃ bodhi. Idhāpi sabbaññutaññāṇaṃ adhippetaṃ. Arahattamaggasabbaññutaññāṇāni vā idha bodhīti veditabbāni (pārā. aṭṭha. 1.11), mahābodhiyā adhippetattā bhagavato. Āsavakkhayañāṇapadaṭṭhānañhi sabbaññutaññāṇaṃ sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañca āsavakkhayañāṇaṃ ‘‘mahābodhī’’ti vuccati. Etthāyaṃ saṅkhepattho – yathāvuttakālaparicchede yaṃ mama dānāsīlādipaṭipattisaṅkhātaṃ caritaṃ, taṃ sabbaṃ anavasesaṃ mahābodhiyā pācanaṃ sādhakaṃ nibbattakanti. Etena bodhisambhārānaṃ nirantarabhāvanaṃ dasseti. Atha vā sabbanti etthantare yathāvuttakālaparicchede yaṃ caritaṃ, taṃ sabbaṃ sakalameva anavasesaṃ bodhisambhārabhūtameva. Etena sabbasambhārabhāvanaṃ dasseti.
对他来说,在菩提资粮中的修习有四种:修习一切资粮、无间修习、长时修习和恭敬修习。其中,“于百千劫与四不可数劫”这句话说的是长时修习。在这里,通过“完全”这个紧密关联的表述,在第一种义解中以“一切”一词说明了无间修习;在第二种义解中,以“一切已行持的”说明了修习一切资粮,以“能成熟菩提的”说明了恭敬修习,因为它表明那样的行持确实能成熟正等觉。正因如此,它才配称为“能成熟菩提的”,否则就不配。那么,在这里应当如何理解菩提行的无间性呢?如果从心的无间性来理解,那不合理,因为不能说大菩萨从发大誓愿之后,就没有生起过摄集菩提资粮心以外的其他心。如果说是就唯作心的生起来说,那也不合理,因为他们并非所有的唯作心都是为摄集菩提资粮而生起的。由此也应知道,勤行的无间性同样被否定了。然而,应当通过“生世的无间性”来理解无间修习。因为,从大菩萨生起大誓愿的那一生开始,直到最后一生,找不到有哪一生是完全不摄集菩提资粮的,哪怕仅仅是以布施波罗蜜为起点。这正是已决定趣入者的菩萨们的法性。而且,只要他们还没有获得对业等的自在,就还会在部分资粮上努力;一旦完全获得了对业等的自在,从那时起,就能在菩提资粮上毫无遗漏地精勤和持续行动。而恭敬行则是一切时候都存在的,如此,菩萨无论何时何地都能如愿成就。应当知道,通过这首偈颂,已经阐明了在菩提资粮中的修习一切资粮、长时修习、无间修习和恭敬修习这四种修习。巴利
Tasso hi bodhisambhāresubhāvanā sabbasambhārabhāvanā nirantarabhāvanā cirakālabhāvanā sakkaccabhāvanā cāti. Tāsu ‘‘kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye’’ti iminā cirakālabhāvanā vuttā. Yo cettha accantasaṃyogo, tena paṭhame atthavikappe sabbaggahaṇena ca nirantarabhāvanā, dutiye atthavikappe sabbaṃ carita’’nti iminā sabbasambhārabhāvanā, bodhipācana’’nti iminā sakkaccabhāvanā vuttā hoti, yathā taṃ caritaṃ sammāsambodhiṃ pāceti evaṃbhūtabhāvadīpanato. Tathā hi taṃ ‘‘bodhipācana’’nti vattabbataṃ arahati, na aññathāti. Kathaṃ panettha bodhicariyāya nirantarabhāvo veditabbo? Yadi cittanirantaratāya taṃ na yujjati, na hi mahābodhisattānaṃ mahābhinīhārato uddhaṃ bodhisambhārasambharaṇacittato aññaṃ cittaṃ nappavattatīti sakkā vattuṃ. Atha kiriyamayacittappavattiṃ sandhāya vucceyya, evampi na yujjati, na hi sabbāni tesaṃ kiriyamayacittāni bodhisambhārasambharaṇavaseneva pavattanti. Eteneva payoganirantaratāpi paṭikkhittāti daṭṭhabbā. Jātinirantaratāya pana nirantarabhāvanā veditabbā. Yassañhi jātiyaṃ mahābodhisattena mahāpaṇidhānaṃ nibbattitaṃ, tato paṭṭhāya yāva carimattabhāvā na sā nāma jāti upalabbhati, yā sabbena sabbaṃ bodhisambhārasambhatā na siyā antamaso dānapāramimattaṃ upādāya. Ayañhi niyatipatthitānaṃ bodhisattānaṃ dhammatā. Yāva ca te kammādīsu vasībhāvaṃ na pāpuṇanti, tāva sappadesampi sambhāresu payogamāpajjanti. Yadā pana sabbaso kammādīsu vasībhāvappattā honti, atha tato paṭṭhāya nippadesato eva bodhisambhāresu samīhanaṃ sātaccakiriyā ca sampajjati. Sakkaccakāritā pana sabbakālaṃ hoti, evaṃ yena yena bodhisattānaṃ tattha tattha yathādhippāyaṃ samijjhanaṃ sampajjatīti. Evametāya gāthāya bodhisambhāresu sabbasambhārabhāvanā cirakālabhāvanā nirantarabhāvanā sakkaccabhāvanā cāti catassopi bhāvanā pakāsitāti veditabbā.
在这里,因为菩萨行、菩提资粮、菩提行、最上乘、波罗蜜,从含义上说是同一个,只是言辞不同;又因为后面将分别详细解说的布施波罗蜜等,这里所说的“行”是一个不加区分的通称,所以,为了让人对一切菩提资粮生起善巧,现在应当在这里解说波罗蜜。我将在后面的杂论中,以一切方式详细解说它们。巴利
Tatra yasmā bodhisattacaritaṃ bodhisambhārā bodhicariyā aggayānaṃ pāramiyoti atthato ekaṃ, byañjanameva nānaṃ, yasmā ca parato vibhāgena vakkhamānānaṃ dānapāramiādīnaṃ caritanti idaṃ avisesavacanaṃ, tasmā sabbabodhisambhāresu kosallajananatthaṃ pāramiyo idha saṃvaṇṇetabbā. Tā parato pakiṇṇakakathāyaṃ sabbākārena saṃvaṇṇayissāma.
2 世尊这样不加区分地说明:从他开始行持自己的菩萨地起,直到最终,全都只是为了成熟大菩提。现在,为了显示它达到最极超胜,从而以特别的方式显示菩提成熟的性质,他在这个贤劫中,通过分别讲述若干过去本行,开始说“在过去劫”等。巴利
2. Iti bhagavā attano bodhisattabhūmiyaṃ caritaṃ ārambhato paṭṭhāya yāva pariyosānā mahābodhiyā paripācanamevāti avisesato dassetvā idāni tassa paramukkaṃsagamanena atisayato bodhiparipācanabhāvaṃ dassetuṃ imasmiṃ bhaddakappe katipayā pubbacariyā vibhāgato vibhāvento ‘‘atītakappe’’tiādimāha.
在这里,“过去劫”是指从这一劫往前,或者更早以前,所有已经过去的、按前面所说的范围来算的大劫,也就是超过百千劫的四个无数劫。“行持”是指已经修习过的布施等实践。“除了”就是放开、不取,意思是不说。“有有”是指有和无有:在“如此有有之论”这句里,增长和减损被称为有有;在“已超越如此有有之状态”这句里,成就与失败、增长和减损、常见和断见、福和非福被称为有有;而在“比丘们,比丘的渴爱或因有有之缘而生起”这句里,则是殊胜又更殊胜的酥、生酥等药物被称为有有。在成就之有中,更殊胜、最殊胜的被称为有有,他们也是这样说的,因此这里也应理解为此义,即所说的“在小有大有之中”。 “此劫”是指这个贤劫。“将说”是指将讲述。“请听”是令法将专心听闻。“我”是指在我身边,即我所说之义。巴利
Tattha atītakappeti ito purime purimatare vā sabbasmiṃ atikkante yathāvuttaparicchede mahākappe, kappānaṃ satasahassādhikesu catūsu asaṅkhyeyyesūti attho. Caritanti ciṇṇaṃ dānādipaṭipattiṃ. Ṭhapayitvāti muñcitvā aggahetvā, avatvāti attho. Bhavābhaveti bhave ca abhave ca, ‘‘itibhavābhavakatha’’nti (dī. ni. 1.17) ettha hi vuddhihāniyo bhavābhavāti vuttā. ‘‘Itibhavābhavatañca vītivatto’’ti (udā. 20) ettha sampattivipattivuddhihānisassatucchedapuññapāpānibhavābhavāti adhippetāni. ‘‘Itibhavābhavahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjatī’’ti (a. ni. 4.9; itivu. 105) ettha pana paṇītapaṇītatarāni sappinavanītādibhesajjāni bhavābhavāti adhippetāni. Sampattibhavesu paṇītatarā paṇītatamā bhavābhavātipi vadanti eva, tasmā idhāpi so eva attho veditabbo, khuddake ceva mahante ca bhavasminti vuttaṃ hoti. Imamhi kappeti imasmiṃ bhaddakappe. Pavakkhissanti kathayissaṃ. Suṇohīti dhammasenāpatiṃ savane niyojeti. Meti mama santike, mama bhāsatoti attho.