第39品 阿瓦塔果品
39. Avaṭaphalavaggo
第9篇 首那·拘提维思长老的譬喻注释
9. Soṇakoṭivīsattheraapadānavaṇṇanā
第九譬喻的注释中,从“毗婆尸的教法”等开始的部分,是具寿首那·拘提维思长老的譬喻。这位长老在过去诸佛时代就已积集善行,在一次次投生中不断积累能导向解脱的福德,到了毗婆尸世尊的时代,他出生在一个大富长者的家中,长大后成为长者,和在家信众一起去精舍,听了导师说法,心生净信,便让人用石灰浆修整世尊的经行处,又建了一座石窟,用各种褪色布料铺在石窟地面上,上面还挂了天盖,然后把它献给四方僧伽,举行了七天大布施,并发了愿。导师随喜了他的善行。他凭这善业在天界和人间流转,享受了两种成就。在这个劫中,迦叶佛般涅槃后、我们的世尊还没出世的时候,他出生在波罗奈的一个良家,长大后在恒河岸边搭了间草屋住下,那时有一位独觉佛在安居,他恭敬地用衣服、饮食、卧具、汤药四种资具侍奉了三个月。那位独觉佛安居结束后,资具圆满,就去了香醉山。这位良家子也终生在那里修福,死后在天界和人间流转,到了我们的世尊时代,在瞻波城一位最富的长者家中投生。从他入胎那一刻起,那位长者的庞大财富就不断增长。他从母胎出生的那天,整座城都获得了大供养和恭敬。因为他前世曾以价值十万的金红色毛毯布施给独觉佛,所以他的身体是黄金色,而且极其柔软细嫩,因此大家给他取名叫“首那”。他在盛大的眷属围绕中长大。他的手掌和脚掌呈红莲花色,触感柔软得像反复捶打过的棉花。脚掌上长着像宝石耳环旋纹一样的毛发。他成年后,让人建了三座与三季相应的宫殿,又安排了舞女侍奉。他在那里享受大福报,像天界童子一样住着。
Navamāpadāne pana vipassino pāvacanetiādikaṃ āyasmato soṇassa koṭivīsattherassa apadānaṃ. Ayampi thero purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle mahāvibhave seṭṭhikule nibbatto vuddhippatto seṭṭhi hutvā upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gantvā satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso bhagavato caṅkamanaṭṭhāne sudhāya parikammaṃ kāretvā ekañca leṇaṃ kāretvā nānāvirāgavatthehi leṇabhūmiyā santharitvā upari vitānañca katvā cātuddisassa saṅghassa niyyādetvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā paṇidhānaṃ akāsi. Satthā anumodanaṃ akāsi. So tena kusalakammena devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā imasmiṃ kappe parinibbute kassapadasabale anuppanne amhākaṃ bhagavati bārāṇasiyaṃ kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto gaṅgātīre paṇṇasālaṃ karitvā vasantaṃ ekaṃ paccekabuddhaṃ temāsaṃ catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahi. Paccekabuddho vuṭṭhavasso paripuṇṇaparikkhāro gandhamādanameva agamāsi. Sopi kulaputto yāvajīvaṃ tattha puññāni katvā tato cavitvā devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ bhagavato kāle campānagare aggaseṭṭhissa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa paṭisandhiggahaṇakālato paṭṭhāya seṭṭhissa mahābhogakkhandho abhivaḍḍhi. Tassa mātukucchito nikkhamanadivase sakalanagare mahālābhasakkārasammāno ahosi, tassa pubbe paccekabuddhassa satasahassagghanikarattakambalapariccāgena suvaṇṇavaṇṇo sukhumālataro ca attabhāvo ahosi, tenassa soṇoti nāmaṃ akaṃsu. So mahatā parivārena abhivaḍḍhi. Tassa hatthapādatalāni bandhujīvakapupphavaṇṇāni ahesuṃ, tesaṃ satavāraṃ vihatakappāsaṃ viya mudusamphasso ahosi. Pādatalesu maṇikuṇḍalāvaṭṭavaṇṇalomāni jāyiṃsu. Vayappattassa tassa tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavike tayo pāsāde kārāpetvā nāṭakitthiyo upaṭṭhāpesuṃ. So tattha mahatiṃ sampattiṃ anubhavanto devakumāro viya paṭivasati.
那时,当我们的世尊已经证得一切知智、转动了殊胜的法轮,住在王舍城附近时,首那受频婆娑罗王召请,带着八万名村长一同来到王舍城,前往导师面前听闻佛法,生起了坚定的信心,于是请求父母允许他出家。父母同意后,他就在世尊身边出家并受了具足戒。从导师那里领受了禅修业处后,为了避开人群的干扰,他住在寒林里。
住在那里时,他心想:“我的身体这么娇嫩,不可能只靠舒服的方式就证得安乐。就算让身体吃点苦,也应该努力修行沙门之法。”于是他决定只以站立和经行来精勤用功。即使脚底磨出了水泡,他也只是旁观这些苦受,坚定地精进努力。但因为精进过度,反而无法生起殊胜的证悟。这时他又想:“我这样努力,竟然连道果都证不到,出家还有什么用?不如还俗回家,既能享受财富,又能继续行善积福。”
世尊知道了他的心思,就来到他那里,用弹琴的比喻来开导他(《大品》243),开示了调节精进使之均衡的方法,帮他理清了禅修业处,然后回到了灵鹫山。首那从世尊那里得到教导后,将精进调整到均衡状态,努力修习观禅,最终证得了阿罗汉果。
Atha amhākaṃ bhagavati sabbaññutaṃ patvā pavattitavaradhammacakke rājagahaṃ upanissāya viharante bimbisāraraññā pakkosāpito tehi asītiyā gāmikasahassehi saddhiṃ rājagahaṃ āgato satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho mātāpitaro anujānāpetvā bhagavato santike pabbajitvā laddhūpasampado satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā janasaṃsaggapariharaṇatthaṃ sītavane vihāsi. So tattha vasanto ‘‘mama sarīraṃ sukhumālaṃ, na ca sakkā sukheneva sukhaṃ adhigantuṃ, kāyaṃ kilametvāpi samaṇadhammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāya padhānamanuyuñjanto pādatalesu phoṭesu uṭṭhitesupi vedanaṃ ajjhupekkhitvā daḷhaṃ vīriyaṃ karonto accāraddhavīriyatāya visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto ‘‘evaṃ ahaṃ vāyamantopi maggaphalāni nibbattetuṃ na sakkomi, kiṃ me pabbajjāya, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjāmi, puññāni ca karissāmī’’ti cintesi. Atha satthā tassa cittācāraṃ ñatvā tattha gantvā vīṇopamovādena (mahāva. 243) ovaditvā vīriyasamatāyojanavidhiṃ dassento kammaṭṭhānaṃ sodhetvā gijjhakūṭaṃ gato. Soṇopi kho satthu santikā ovādaṃ labhitvā vīriyasamataṃ yojetvā vipassanaṃ ussukkāpetvā arahatte patiṭṭhāsi.
4949. 他成为阿罗汉后,忆起自己过去的业行,心生欢喜,为了宣说自己过去所修的殊胜事迹,便诵出了“毗婆尸佛的教法”等偈颂。其中,“毗婆尸”的意思是:以殊胜的方式,或者以种种方式观见,所以叫毗婆尸。“教法”的意思是:以种种方式宣说,所以叫教法,也就是三藏经典。整句的意思是:在那位毗婆尸佛的教法中。“窟”的意思是:众生在其中隐没、藏身,所以叫窟,也就是精舍。“班度摩王都”中,“槃头摩”的意思是:亲属们因家族传承而互相联结,所以叫槃头摩,即亲戚。这些亲戚住在这里,所以叫槃头摩;或者因为他有亲戚,所以叫槃头摩。国王居住的地方叫王都,槃头摩又是王都,所以合称班度摩王都。整句的意思是:在那班度摩王都中,由我建造的精舍。这里其余的内容都很容易理解。
49. So arahā hutvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento vipassino pāvacanetiādimāha. Tattha vipassīti visesena, vividhaṃ vā passatīti vipassī. Pāvacaneti pakārena vuccatīti pāvacanaṃ, piṭakattayaṃ. Tassa vipassino tasmiṃ pāvacaneti attho. Leṇanti linante nilīyante etthāti leṇaṃ vihāraṃ. Bandhumārājadhāniyāti bandhanti kulaparamparāya vasena aññamaññaṃ sambajjhantīti bandhū, ñātakā. Te ettha paṭivasantīti bandhumā, bandhu assa atthīti vā bandhumā. Rājūnaṃ vasanaṭṭhānanti rājadhānī, bandhumā ca sā rājadhānī ceti bandhumārājadhānī, tassā bandhumārājadhāniyā, leṇaṃ mayā katanti sambandho. Sesamettha uttānatthamevāti.
第十篇 过去业行残留的佛陀譬喻注释
10. Pubbakammapilotikabuddhaapadānavaṇṇanā
64在第十个譬喻里说到“阿耨达湖岸边”。阿耨达:因为被群山遮住,日月的光热没法把这里的水晒热,所以叫“无热”。湖:许多大河从这里发源、流出、汇成,所以叫“湖”。从狮子口等地方流出的大河,先绕湖三圈,然后朝着各自流出的方向奔流而去,这就是它的意思。它既是无热,又是湖,所以叫“阿耨达湖”。靠近它的地方、在它附近,就是“阿耨达湖岸边”,意思是就在阿耨达湖旁边。可悦意:这是天、阿修罗、乾闼婆、紧那罗、龙、佛、独觉佛等喜欢待、愿意亲近的地方,所以叫“可悦意”,也就是在那个可悦意的地方。石坪:意思是整块山岩形成的平坦石面。耀众宝光:红莲宝石、猫眼石、琉璃等种种不同的宝石发出光亮、闪闪照耀。种种香林之间:旃檀、沉香、樟脑、他玛拉、底罗迦、无忧树、龙树、普那伽、凯塔迦等种种香花长成密林,在这样一片密林之间——这里和前面的“石坪”连起来理解。
64. Dasamāpadāne anotattasarāsanneti pabbatakūṭehi paṭicchannattā candimasūriyānaṃ santāpehi otattaṃ uṇhaṃ udakaṃ ettha natthīti anotatto. Saranti gacchanti pabhavanti sandanti etasmā mahānadiyoti saro. Sīhamukhādīhi nikkhantā mahānadiyo tikkhattuṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā nikkhantanikkhantadisābhāgena saranti gacchantīti attho. Anotatto ca so saro cāti anotattasaro . Tassa āsannaṃ samīpaṭṭhānanti anotattasarāsannaṃ, tasmiṃ anotattasarāsanne, samīpeti attho. Ramaṇīyeti devadānavagandhabbakinnaroragabuddhapaccekabuddhādīhi ramitabbaṃ allīyitabbanti ramaṇīyaṃ, tasmiṃ ramaṇīye. Silātaleti ekagghanapabbatasilātaleti attho. Nānāratanapajjoteti padumarāgaveḷuriyādinānāanekehi ratanehi pajjote pakārena jotamāne. Nānāgandhavanantareti nānappakārehi candanāgarukappūratamālatilakāsokanāgapunnāgaketakādīhi anekehi sugandhapupphehi gahanībhūtavanantare silātaleti sambandho.
6565. 因为德行伟大、数量众多,所以是“大比丘僧伽”。被这样的大比丘僧伽围绕簇拥着,那位引导世间的导师、三界之主的正等正觉者,坐在那里的石座上,宣说自己过去世所做的种种业,特别清楚地把它显示出来——这就是这段的意思。这里剩下的内容,因为下面《佛陀譬喻》(Apa. Thera 1.1.1 等)中已经说过,而且义理本身也浅显易懂,所以很容易明白。不过,虽然《佛陀譬喻》中已经包含了这些内容,但为了在这里的譬喻中说明善业与不善业的关联,并按品目归类整理,结集法的长老们还是把它诵了出来。
65. Guṇamahantatāya saṅkhyāmahantatāya ca mahatā bhikkhusaṅghena, pareto parivuto lokanāyako lokattayasāmisammāsambuddho tattha silāsane nisinno attano pubbāni kammāni byākarī visesena pākaṭamakāsīti attho. Sesamettha heṭṭhā buddhāpadāne (apa. thera 1.1.1 ādayo) vuttattā uttānatthattā ca suviññeyyameva. Buddhāpadāne antogadhampi idhāpadāne kusalākusalaṃ kammasaṃsūcakattā vaggasaṅgahavasena dhammasaṅgāhakattherā saṅgāyiṃsūti.