礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
在《小部》中· 《如是语》义注巴利
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Khuddakanikāye · Itivuttaka-aṭṭhakathā
1. 一集义注
160 段
礼敬那位具大悲的依怙者,已至所知之海的彼岸。
我礼敬那精微深奥、法门多样的教说。
具足明与行的人,凭借它从世间解脱出来;
我礼敬那无上之法,它为圆满正觉者所尊崇。
我礼敬那位具足戒等功德、安住于道与果的人。
我礼敬那圣僧伽,它是无上的福田。
礼敬三宝所生的福德,
我依靠他的威力,一切地方的障碍都已消除。
大仙以“一法”等种种分类来宣说,
特别阐明断除贪等烦恼。
把诸经合在一起,就是《如是语》的语句。
结集法的长老们,那些大仙人们共同结集。
过去那些有知者,确实就以“如是语”这个名称来称呼它。
这部在《小部》里、义理深奥、文句按次第展开的教说。
因为要以甚深的智慧才能深入通达它;
虽然做起来很难,但我将作义理注释。
因为强有力的注释,世尊的教法才得以住持;
前代那些像狮子一样的大德们,他们的决断至今依然成立。
因此,依靠它,深入掌握了五部;
依靠各部经典,遵循古老注疏的传统方法。
依靠的言说之道,极为清净,毫不杂乱。
住在大寺的比丘们,对微细义理的精审抉择。
把反复出现的义理好好舍弃之后,
我会尽力去做《如是语》的注释。
想要正法长久住世的人,就这样
诸位贤善,请仔细听我分别解说其中的义理。巴利
Mahākāruṇikaṃ nāthaṃ, ñeyyasāgarapāraguṃ; Vande nipuṇagambhīra-vicitranayadesanaṃ. Vijjācaraṇasampannā, yena niyyanti lokato; Vande tamuttamaṃ dhammaṃ, sammāsambuddhapūjitaṃ. Sīlādiguṇasampanno, ṭhito maggaphalesu yo; Vande ariyasaṅghaṃ taṃ, puññakkhettaṃ anuttaraṃ. Vandanājanitaṃ puññaṃ, iti yaṃ ratanattaye; Hatantarāyo sabbattha, hutvāhaṃ tassa tejasā. Ekakādippabhedena , desitāni mahesinā; Lobhādīnaṃ pahānāni, dīpanāni visesato. Suttāni ekato katvā, itivuttapadakkharaṃ; Dhammasaṅgāhakā therā, saṅgāyiṃsu mahesayo. Itivuttakamicceva, nāmena vasino pure; Yaṃ khuddakanikāyasmiṃ, gambhīratthapadakkamaṃ. Tassa gambhīrañāṇehi, ogāhetabbabhāvato; Kiñcāpi dukkarā kātuṃ, atthasaṃvaṇṇanā mayā. Sahasaṃvaṇṇanaṃ yasmā, dharate satthu sāsanaṃ; Pubbācariyasīhānaṃ, tiṭṭhateva vinicchayo. Tasmā taṃ avalambitvā, ogāhetvāna pañcapi; Nikāye upanissāya, porāṇaṭṭhakathānayaṃ. Nissitaṃ vācanāmaggaṃ, suvisuddhaṃ anākulaṃ; Mahāvihāravāsīnaṃ, nipuṇatthavinicchayaṃ. Punappunāgataṃ atthaṃ, vajjayitvāna sādhukaṃ; Yathābalaṃ karissāmi, itivuttakavaṇṇanaṃ. Iti ākaṅkhamānassa, saddhammassa ciraṭṭhitiṃ; Vibhajantassa tassatthaṃ, nisāmayatha sādhavoti.
在这里,《如是语》分为一集、二集、三集、四集,共四个集的合集。它在律藏、经藏、论藏这三藏中,属于经藏;在长部、中部、相应部、增支部、小部这五部中,属于小部;在经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广这九分教中,属于如是语这一分。巴利
Tattha itivuttakaṃ nāma ekakanipāto, dukanipāto, tikanipāto, catukkanipātoti catunipātasaṅgahaṃ. Tampi vinayapiṭakaṃ, suttantapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakanti tīsu piṭakesu suttantapiṭakapariyāpannaṃ; dīghanikāyo majjhimanikāyo, saṃyuttanikāyo, aṅguttaranikāyo, khuddakanikāyoti pañcasu nikāyesu khuddakanikāyapariyāpannaṃ; suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthā, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallanti navasu sāsanaṅgesu itivuttakaṅgabhūtaṃ.
我从佛陀那里领受了八十二法门,又从比丘们那里领受了二千法门。
我所使之转起的法,共有八万四千。巴利
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dvesahassāni bhikkhuto; Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti. (theragā. 1027) –
这就是持法藏者所确认的八万四千法蕴中,收录了其中一部分法蕴的概况。按经藏来算:在《一集》里有二十七部经,《二集》里有二十二部,《三集》里有五十部,《四集》里有十三部,总共收录了一百一十二部经。在这些集里,以《一集》开头;在诸品里,以《依怙品》开头;在诸经里,以《贪经》开头。这部经开头“这是世尊所说”等语,是阿难尊者在第一次结集时诵出的缘起部分。而这次第一次结集的内容,在律藏中已经编排进去了。至于这里为了说明缘起方面的善巧而应当讨论的义理,在《善吉祥光》这部《长部》注中已经详细讲过了,所以应当按照那里所说的方法来理解。巴利
Evaṃ dhammabhaṇḍāgārikena paṭiññātesu caturāsītiyā dhammakkhandhasahassesu katipayadhammakkhandhasaṅgahaṃ. Suttato ekakanipāte tāva sattavīsati suttāni, dukanipāte dvāvīsati, tikanipāte paññāsa, catukkanipāte terasāti dvādasādhikasuttasatasaṅgahaṃ. Tassa nipātesu ekakanipāto ādi, vaggesu pāṭibhogavaggo, suttesu lobhasuttaṃ. Tassāpi ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā’’tiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādi. Sā panāyaṃ paṭhamamahāsaṅgīti vinayapiṭake tantimāruḷhā eva. Yo panettha nidānakosallatthaṃ vattabbo kathāmaggo , sopi sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāya-aṭṭhakathāya vitthārato vuttoyevāti tattha vuttanayeneva veditabbo.
至于这里所说的“这是世尊所说”等,是缘起语;“诸比丘,应当断除一法”等,是经文。其中,“世尊所说”等是名词;“iti”是不变词。在“pajahatha”这个词里,“pa”是前缀,“jahatha”是动词。按照这个方法,应当知道一切地方的词都这样拆分。巴利
Yaṃ panetaṃ vuttañhetaṃ bhagavatātiādikaṃ nidānaṃ. Ekadhammaṃ, bhikkhave, pajahathātiādikaṃ suttaṃ. Tattha vuttaṃ bhagavatātiādīni nāmapadāni. Itīti nipātapadaṃ. Pajahathāti ettha pa-iti upasaggapadaṃ, jahathā-ti ākhyātapadaṃ. Iminā nayena sabbattha padavibhāgo veditabbo.
从意义上来说,vutta这个词,不论带前缀还是不带前缀,都可以在播种、耙地、拔除毛发、生活营生、被宣说的状态、作为圣典流传、请求、述说等用法中见到。就像这样:巴利
Atthato pana vuttasaddo tāva saupasaggo anupasaggo ca vapane vāpasamakaraṇe kesohāraṇe jīvitavuttiyaṃ pavuttabhāve pāvacanabhāvena pavattite ajjhesane kathaneti evamādīsu dissati. Tathā hesa –
他的牛群繁衍,田里播下的种子生长;
他享用了所宣说的果实,因为他不欺骗朋友。巴利
‘‘Gāvo tassa pajāyanti, khette vuttaṃ virūhati; Vuttānaṃ phalamasnāti, yo mittānaṃ na dubbhatī’’ti. –
在这些例子中,“vutta”用于播种的意思。在“而实未吐出”等语句中,用于用八齿耙等农具整平播种之地的意思。在“迦婆提青年,年幼剃发”等语句中,用于拔除毛发。在“他头垂被给食,以鹿一般的心而住”等语句中,用于生活生计。在“犹如枯叶从束缚中释放,不能再变绿”等语句中,用于从束缚中释放的状态。在“诸婆罗门,如今这古咒文被讽诵、被传诵、被集结”等语句中,用于以圣典的方式流传。而在世间用法中,在“群众被召集,彼岸被宣说”等语句中,用于请求。在“然而,诸比丘,世尊曾这样说:你们要成为我的法嗣,不要成为财物嗣”等语句中,用于述说。这里也应当理解为述说。因此,“vutta”的意思就是已述说、已讲说、已言说。巴利
Ādīsu (jā. 2.22.19) vapane āgato. ‘‘No ca kho paṭivutta’’ntiādīsu (pārā. 289) aṭṭhadantakādīhi vāpasamakaraṇe. ‘‘Kāpaṭiko māṇavo daharo vuttasiro’’tiādīsu (ma. ni. 2.426) kesohāraṇe. ‘‘Pannalomo paradattavutto migabhūtena cetasā viharatī’’tiādīsu (cūḷava. 332) jīvitavuttiyaṃ. ‘‘Seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritatthāyā’’tiādīsu (pārā. 92; pāci. 666; mahāva. 129) bandhanato pavuttabhāve. ‘‘Yesamidaṃ etarahi, brāhmaṇā, porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihita’’ntiādīsu pāvacanabhāvena pavattite. Loke pana – ‘‘vutto gaṇo vutto pārāyano’’tiādīsu ajjhene. ‘‘Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā’’tiādīsu (ma. ni. 1.30) kathane. Idhāpi kathane daṭṭhabbo. Tasmā vuttaṃ kathitaṃ bhāsitanti attho.
第二个“vutta”一词,应当知道它可以用在“说”和“已行”这两种意思上。“hi”是一个不变词,在这里的意思是“确实”“明显”。它现在表明:正在要说的这部经,是世尊明确说出来的。因为这类不变词要和表示说者的词放在一起使用,才能显出所要表达的意思。“etaṃ”是指示代词,意思是“这个”。巴利
Dutiyo pana vuttasaddo vacane ciṇṇabhāve ca veditabbo. Hi-iti jātu vibyattanti etasmiṃ atthe nipāto. So idāni vuccamānasuttassa bhagavato vibyattaṃ bhāsitabhāvaṃ joteti. Vācakasaddasannidhāne hi payuttā nipātā. Tehi vattabbamatthaṃ jotenti. Etanti ayaṃ etasaddo –
如果有人已经皈依了佛陀、法和僧伽,
他以正慧看清四圣谛。
看见苦、苦的生起,以及超越苦;
以及导向苦的止息的圣八支道。
这皈依确实安稳,这是最殊胜的皈依;
依靠这个皈依,就能从一切苦中解脱出来。巴利
‘‘Yo ca buddhañca dhammañca, saṅghañca saraṇaṃ gato; Cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passati. ‘‘Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ; Ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ. ‘‘Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, etaṃ saraṇamuttamaṃ; Etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatī’’ti. (dha. pa. 190-192) –
在开头等处,指的是前面所说的、已经临近并现前亲证的内容。但在“诸比丘,凡夫称赞如来时所说的,其实只是这少许、低劣、仅仅停留在戒行层面的事”这类经文里,则是指即将宣说、现前亲证的内容。在我们现在这部经里,也应该理解为即将宣说。因为结集时,经典被交付给持法藏者,先安放在他的智慧中,那时所说的“这”,指的就是即将宣说的内容。巴利
Ādīsu yathāvutte āsannapaccakkhe āgato. ‘‘Appamattakaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, oramattakaṃ sīlamattakaṃ, yena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyyā’’tiādīsu (dī. ni. 1.7) pana vakkhamāne āsannapaccakkhe. Idhāpi vakkhamāneyeva daṭṭhabbo. Saṅgāyanavasena vakkhamānañhi suttaṃ dhammabhaṇḍāgārikena buddhiyaṃ ṭhapetvā tadā ‘‘eta’’nti vuttaṃ.
在“Bhagavatā”(由世尊)这个说法里,“世尊”是一种表示敬重的称呼。因为世间人确实把值得敬重的人称为“世尊”。而如来因为具足一切殊胜功德,对众生来说最为尊贵,所以应当知道,他因此被称为“世尊”。古人也这样说过:巴利
Bhagavatāti ettha bhagavāti garuvacanaṃ. Garuṃ hi loke bhagavāti vadanti. Tathāgato ca sabbaguṇavisiṭṭhatāya sattānaṃ garu, tasmā bhagavāti veditabbo. Porāṇehipi vuttaṃ –
“世尊”这个称呼最为殊胜,“世尊”这个称呼至高无上;
他具备可敬的品质,与恭敬相应,因此被称为世尊。巴利
‘‘Bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ, bhagavāti vacanamuttamaṃ; Garu gāravayutto so, bhagavā tena vuccatī’’ti.
“殊胜的言说”是指:因为总是和最殊胜的功德相伴,所以说它殊胜。或者说,“说”就是言说,也就是意义。因此,“世尊”这个词是殊胜的;用这个词所表达的那个含义,就是最殊胜的。在“世尊一词是无上的”这句话里,道理也是一样。“与恭敬相应”是指与深重、可敬的功德相应;或者说,他特别值得别人对他生起恭敬,所以叫“与恭敬相应”,意思就是“值得恭敬”。这样一来,“世尊”就是用来称呼那些功德殊胜、最为尊贵、最值得尊重、最值得恭敬者的称号。再者——巴利
Seṭṭhavācakañhi vacanaṃ seṭṭhaguṇasahacaraṇato seṭṭhanti vuttaṃ. Atha vā vuccatīti vacanaṃ, attho. Tasmā bhagavātivacanaṃ seṭṭhanti bhagavāti iminā vacanena vacanīyo yo attho, so seṭṭhoti attho. Bhagavāti vacanamuttamanti etthāpi eseva nayo. Gāravayuttoti garubhāvayutto garuguṇayogato, garukaraṇaṃ vā sātisayaṃ arahatīti gāravayutto, gāravārahoti attho. Evaṃ guṇavisiṭṭhasattuttamagarugāravādhivacanametaṃ yadidaṃ bhagavāti. Apica –
有福者、亲近者、有分者、已分别者。
他使破碎,被称为值得敬重的有福之人。
他通过许多道理和方法,把自己的自身修得很好。
那位世尊已经到达“有”的尽头,所以被称为世尊。巴利
‘‘Bhagī bhajī bhāgī vibhattavā iti, Akāsi bhagganti garūti bhāgyavā; Bahūhi ñāyehi subhāvitattano, Bhavantago so bhagavāti vuccatī’’ti. –
按照《义释》里讲到的方式——巴利
Niddese āgatanayena –
拥有吉祥,拥有破碎,具备相应,并且以种种吉祥而善加分别。
修习者、已舍弃往生诸有之行的人,在诸有之中,因此被称为世尊。巴利
‘‘Bhāgyavā bhaggavā yutto, bhagehi ca vibhattavā; Bhattavā vantagamano, bhavesu bhagavā tato’’ti.
对于这个偈颂,“世尊”这个词的含义也需要说明。不过这个含义在《清净道论》的“佛随念”解说部分已经全面讲过了,所以应该按照那里所讲的方式来理解。巴利
Imissā gāthāya ca vasena bhagavāti padassa attho vattabbo. So panāyaṃ attho sabbākārena visuddhimagge buddhānussatiniddese vuttoti. Tattha vuttanayeneva veditabbo.
另一种解释:具分者就是世尊,具食者就是世尊,于分中求者就是世尊,于食中求者就是世尊,具食者就是世尊,于食中吐出者就是世尊,于分中吐出者就是世尊。巴利
Aparo nayo – bhāgavāti bhagavā, bhatavāti bhagavā, bhāge vanīti bhagavā, bhage vanīti bhagavā, bhattavāti bhagavā, bhage vamīti bhagavā, bhāge vamīti bhagavā.
世尊是分享者,也是受用者,在诸分享中,也在诸分享中行求者、受者。
于诸分中吐出,如是于诸分中为吐者,故为世尊、胜者。巴利
‘‘Bhāgavā bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā; Bhage vami tathā bhāge, vamīti bhagavā jino’’.
在这里,为什么“具足诸分”就是世尊呢?因为戒等法蕴——那些功德的组成部分——是如来独有、无人能比、确确实实存在并且可以见到的。也就是说,如来有戒、定、慧、解脱、解脱知见,有惭、愧、信、精进、念、正知,有戒清净、心清净、见清净,有止、观,有三善根、三善行、三正思惟、三无过失想、三界,有四念处、四正勤、四神足、四圣道、四圣果、四无碍解、四种判定投生处的智、四圣种、四自信智,有五勤支、五支正定、五智正定、五根、五力、五出离界、五解脱处智、五解脱成熟想,有六随念处、六恭敬、六出离界、六常住、六无上、六抉择分想、六神通、六不共智,有七不退法、七圣财、七觉支、七善士法、七灭尽事、七想、七应供者之别教示、七漏尽者之力教示,有八种得慧因之教示、八种正确、八种超越世间法、八精进事、八非时教示、八大人思惟、八胜处教示、八解脱,有九种以如理作意为根本的法、九清净勤支、九众生住处之教示、九遣除忿怒法、九想、九种种性、九次第住,有十种保护法、十遍处、十善业道、十种正确、十圣居、十无学法、十如来力,有十一慈心利益,有十二法轮行相,有十三头陀功德,有十四佛智,有十五解脱成熟法,有十六种入出息念,有十六种不令他人生热恼法,有十八佛法,有十九种省察智,有四十四种智事,有五十种生灭智,有五十一种善法,有七十七种智事,有二十四亿百千种等至行境的大金刚智,有以无边方式全面审察缘起教说的智,同样,也有在无边世界中对无边众生显示其志趣等差别之智。如此等等,无量无数、种种差别、如来独有、无人能比、作为功德组成部分的功德之分,确实存在,确实可见。因此,正如上面所说的那些功德分,如来具有,所以说“具足诸分”。把“ā”音缩短,就说成“bhagavā”(世尊)。以上就是“具足诸分,所以是世尊”的解释。巴利
Tattha kathaṃ bhāgavāti bhagavā? Ye te sīlādayo dhammakkhandhā guṇakoṭṭhāsā, te anaññasādhāraṇā niratisayā tathāgatassa atthi upalabbhanti. Tathā hissa sīlaṃ, samādhi, paññā, vimutti, vimuttiñāṇadassanaṃ, hirī, ottappaṃ, saddhā, vīriyaṃ, sati, sampajaññaṃ, sīlavisuddhi, cittavisuddhi, diṭṭhivisuddhi, samatho, vipassanā, tīṇi kusalamūlāni, tīṇi sucaritāni, tayo sammāvitakkā, tisso anavajjasaññā, tisso dhātuyo, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, cattāro ariyamaggā, cattāri ariyaphalāni , catasso paṭisambhidā, catuyoniparicchedakañāṇāni, cattāro ariyavaṃsā, cattāri vesārajjañāṇāni, pañca padhāniyaṅgāni, pañcaṅgiko sammāsamādhi, pañcañāṇiko sammāsamādhi, pañcindriyāni, pañca balāni, pañca nissāraṇīyā dhātuyo, pañca vimuttāyatanañāṇāni, pañca vimuttiparipācanīyā saññā, cha anussatiṭṭhānāni, cha gāravā, cha nissāraṇīyā dhātuyo, cha satatavihārā, cha anuttariyāni, cha nibbedhabhāgiyā saññā, cha abhiññā, cha asādhāraṇañāṇāni, satta aparihāniyā dhammā, satta ariyadhanāni, satta bojjhaṅgā, satta sappurisadhammā, satta nijjaravatthūni, satta saññā, satta dakkhiṇeyyapuggaladesanā, satta khīṇāsavabaladesanā, aṭṭha paññāpaṭilābhahetudesanā, aṭṭhasammattāni, aṭṭha lokadhammātikkamo, aṭṭha ārambhavatthūni, aṭṭha akkhaṇadesanā, aṭṭha mahāpurisavitakkā, aṭṭha abhibhāyatanadesanā, aṭṭha vimokkhā, nava yonisomanasikāramūlakā dhammā, nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni, nava sattāvāsadesanā, nava āghātappaṭivinayā, nava saññā, nava nānattā, nava anupubbavihārā, dasa nāthakaraṇā dhammā, dasa kasiṇāyatanāni, dasa kusalakammapathā, dasa sammattāni, dasa ariyavāsā, dasa asekkhā dhammā, dasa tathāgatabalāni, ekādasa mettānisaṃsā, dvādasa dhammacakkākārā, terasa dhutaguṇā, cuddasa buddhañāṇāni, pañcadasa vimuttiparipācanīyā dhammā, soḷasavidhā ānāpānassati, soḷasa aparantapanīyā dhammā, aṭṭhārasa buddhadhammā, ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni, catucattālīsa ñāṇavatthūni, paññāsa udayabbayañāṇāni, paropaṇṇāsa kusaladhammā, sattasattati ñāṇavatthūni, catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattisañcārimahāvajirañāṇaṃ, anantanayasamantapaṭṭhānapavicayapaccavekkhaṇadesanāñāṇāni, tathā anantāsu lokadhātūsu anantānaṃ sattānaṃ āsayādivibhāvanañāṇāni cāti, evamādayo anantā aparimāṇabhedā anaññasādhāraṇā niratisayā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā vijjanti upalabbhanti. Tasmā yathāvuttavibhāgā guṇabhāgā assa atthīti bhāgavāti vattabbe. Ākārassa rassattaṃ katvā ‘‘bhagavā’’ti vutto. Evaṃ tāva bhāgavāti bhagavā.
因为戒等一切功德分,都毫无遗漏地
因为存在于善逝之中,所以被称为世尊。巴利
‘‘Yasmā sīlādayo sabbe, guṇabhāgā asesato; Vijjanti sugate tasmā, bhagavāti pavuccati’’.
世尊是怎样“已修习”的呢?那些为了利益一切世间而精勤努力的人,先具备人身等八种条件,为了证得正等正觉而发起大誓愿,大菩萨应当圆满的:布施波罗蜜、持戒波罗蜜、出离波罗蜜、智慧波罗蜜、精进波罗蜜、忍辱波罗蜜、真实波罗蜜、决意波罗蜜、慈波罗蜜、舍波罗蜜——这十波罗蜜、十近波罗蜜、十究竟波罗蜜,共三十种波罗蜜;还有布施等四种摄众之法、四种决意,以及舍身、舍眼、舍财、舍王位、舍妻儿这五种大舍弃;还有宿世精勤、宿世修行、说法、利益世间之行、利益亲族之行、利益佛之行等。简要来说,这些福德资粮和智慧资粮所摄的成佛之法,从大誓愿开始,经过四阿僧祇劫再加十万大劫,不会落入退失分、不会落入杂染分、不会落入停滞分,而是越来越殊胜。像这样,他以恭敬、不间断、无遗漏的方式修习、积集、圆满这些法,所以称为“已修习者”,也就是世尊;这是按照词源规则,把 ta 音转成 ga 音。或者,“已修习者”的意思是:他按照所说的方式,修习、积集、圆满了那些成佛之法。这样,也能由“已修习者”这个称呼而了解世尊。巴利
Kathaṃ bhatavāti bhagavā? Ye te sabbalokahitāya ussukkamāpannehi manussattādike aṭṭha dhamme samodhānetvā sammāsambodhiyā katamahābhinīhārehi mahābodhisattehi paripūretabbā dānapāramī, sīlanekkhammapaññāvīriyakhantisaccaadhiṭṭhānamettāupekkhāpāramīti dasa pāramiyo, dasa upapāramiyo, dasa paramatthapāramiyoti samatiṃsa pāramiyo, dānādīni cattāri saṅgahavatthūni, cattāri adhiṭṭhānāni, attapariccāgo, nayanadhanarajjaputtadārapariccāgoti pañca mahāpariccāgā, pubbayogo, pubbacariyā, dhammakkhānaṃ, lokatthacariyā, ñātatthacariyā, buddhatthacariyāti evamādayo saṅkhepato vā puññasambhārañāṇasambhārā buddhakaradhammā, te mahābhinīhārato paṭṭhāya kappānaṃ satasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni yathā hānabhāgiyā, saṃkilesabhāgiyā , ṭhitibhāgiyā, vā na honti; atha kho uttaruttari visesabhāgiyāva honti; evaṃ sakkaccaṃ nirantaraṃ anavasesato bhatā sambhatā assa atthīti bhatavāti bhagavā; niruttinayena takārassa gakāraṃ katvā. Atha vā bhatavāti teyeva yathāvutte buddhakaradhamme vuttanayena bhari sambhari paripūresīti attho. Evampi bhatavāti bhagavā.
因为对于正觉来说,一切布施波罗蜜等
这位救护者已经修积了种种资粮,因此也被称为世尊。巴利
‘‘Yasmā sambodhiyā sabbe, dānapāramiādike; Sambhāre bhatavā nātho, tasmāpi bhagavā mato’’.
世尊为什么被称为“分中习行者”呢?那些每天所行的等至之分,数量达到二十四万亿,他为了毫无保留地利益世间,也为了自己现法乐住,恒常不断地亲近、修习、多作这些分,所以世尊被称为“分中习行者”。或者,在应当了知的诸法中——比如善等法、蕴等法——从略说的角度,有四种现观之分:应遍知分、应断除分、应作证分、应修习分;从广说的角度,则如“眼应遍知……乃至老死应遍知”等,有无量的应遍知分;“眼的集起应断除……乃至老死的集起应断除”等,是应断除分;“眼的灭应作证……乃至老死的灭应作证”等,是应作证分;“趣向眼灭的道应修习……乃至四念处应修习”等,是种种应修习分。对于这一切法,他都随宜地亲近,以行境与修习的精勤而修习。这样,世尊也被称为“分中习行者”。或者,那些戒等法蕴,是与弟子们共通的功德分、功德部分,他出于大悲心而亲近、期望:“怎样才能把这些功德分安立在应调伏者的相续中呢?”他的这种期望也如其所愿地产生了果报。这样,世尊也被称为“分中习行者”。巴利
Kathaṃ bhāge vanīti bhagavā? Ye te catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṃ vaḷañjanakasamāpattibhāgā, te anavasesato lokahitatthaṃ attano diṭṭhadhammasukhavihāratthañca niccakappaṃ vani bhaji sevi bahulamakāsīti bhāge vanīti bhagavā. Atha vā abhiññeyyesu dhammesu kusalādīsu khandhādīsu ca ye te pariññeyyādivasena saṅkhepato vā catubbidhā abhisamayabhāgā, vitthārato pana ‘‘cakkhu pariññeyyaṃ …pe… jarāmaraṇaṃ pariññeyya’’ntiādinā (paṭi. ma. 1.21) aneke pariññeyyabhāgā, ‘‘cakkhussa samudayo pahātabbo…pe… jarāmaraṇassa samudayo pahātabbo’’tiādinā pahātabbabhāgā, ‘‘cakkhussa nirodho sacchikātabbo…pe… jarāmaraṇassa nirodho sacchikātabbo’’tiādinā sacchikātabbabhāgā, ‘‘cakkhunirodhagāminīpaṭipadā bhāvetabbā…pe… cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā’’tiādinā ca anekabhedā bhāvetabbabhāgā ca dhammā, te sabbe vani bhaji yathārahaṃ gocarabhāvanāsevanānaṃ vasena sevi. Evampi bhāge vanīti bhagavā. Atha vā ye ime sīlādayo dhammakkhandhā sāvakehi sādhāraṇā guṇakoṭṭhāsā guṇabhāgā, kinti nu kho te veneyyasantānesu patiṭṭhapeyyanti mahākaruṇāya vani abhipatthayi. Sā cassa abhipatthanā yathādhippetaphalāvahā ahosi. Evampi bhāge vanīti bhagavā.
因为如来在应知法等至的功德分上,
世尊侍奉并渴求众生的利益,世尊那样做了。巴利
‘‘Yasmā ñeyyasamāpatti-guṇabhāge tathāgato; Bhaji patthayi sattānaṃ, hitāya bhagavā tato’’.
世尊为什么叫“bhage vanī”(在福分中修行)呢?简单来说,那些有福德、具足修行的人,随自己的能力所享受的种种,就叫“bhagā”,也就是世间和出世间的成就。其中,就世间成就而言,如来在成正觉之前,还是菩萨的时候,就已经以最高程度修行、亲近、实践这些成就,依靠它们,毫无遗漏地圆满了一切成佛之法,使佛的功德成熟。成佛之后,他也同样修行、亲近、实践那些没有过失、带来安乐、不与外道共有的出世间成就。广说来说,就是通过一方之王权、自在、转轮王成就、天王成就等,以及禅那、解脱、定、等至、智见、修道、证果等种种超越常人的法,修行、亲近、实践这些众多而不共外道的成就。如此,他就是“bhage vanī”,所以称为世尊。巴利
Kathaṃ bhage vanīti bhagavā? Samāsato tāva katapuññehi payogasampannehi yathāvibhavaṃ bhajīyantīti bhagā, lokiyalokuttarā sampattiyo. Tattha lokiye tāva tathāgato sambodhito pubbe bodhisattabhūto paramukkaṃsagate vani bhaji sevi, yattha patiṭṭhāya niravasesato buddhakaradhamme samannānento buddhadhamme paripācesi. Buddhabhūto pana te niravajjasukhūpasaṃhite anaññasādhāraṇe lokuttarepi vani bhaji sevi. Vitthārato pana padesarajjaissariyacakkavattisampattidevarajjasampattiādivasena jhānavimokkhasamādhisamāpattiñāṇadassanamaggabhāvanāphala- sacchikiriyādiuttarimanussadhammavasena ca anekavihite anaññasādhāraṇe bhage vani bhaji sevi. Evaṃ bhage vanīti bhagavā.
世间那些成就,以及种种出世间成就;
正等觉者已经受用了那一切,所以他也被称为世尊。巴利
‘‘Yā tā sampattiyo loke, yā ca lokuttarā puthū; Sabbā tā bhaji sambuddho, tasmāpi bhagavā mato’’.
世尊为什么被称为“具足追随者”呢?因为他有许多坚定忠诚的追随者,所以被称为世尊。如来确实具足大悲、一切知智等无量无比的光辉功德,是一切众生中最尊贵的;他以最殊胜的修行成就,先行排除一切不利,再毫无遗漏地成办利益与安乐,因此对包括天人在内的一切众生都做了究竟的饶益。他的色身以三十二大人相、八十随形好、一寻光明等不共他人的殊胜功德而庄严。由于他如实证得功德,具足遍及三界、广大而清净的赞叹之声,以“彼世尊即是……”这样的方式传扬;又因他已达到究竟,在少欲、知足等德行上极为稳固,并具足十力、四无畏等无与伦比的殊胜功德。因此,在这有四种衡量标准的世间,有人以形色衡量而因形色生信,有人以声音衡量而因声音生信,有人以粗朴衡量而因粗朴生信,有人以法衡量而因法生信。他在一切方面都能引发净信,所以是全然可敬可信的。对无量众生,包括天人在内,他是尊重、恭敬、崇仰的对象,是最深切爱敬与坚固皈依的所在。凡是安住于他的教诫、具足不退净信的人,他们的皈依,任何沙门、婆罗门、天、魔或梵天都无法夺走。因为他们即使舍弃自己的生命,也不会舍弃那份净信,这是由于他们对他的教法怀有坚定忠诚。因此说:巴利
Kathaṃ bhattavāti bhagavā? Bhattā daḷhabhattikā assa bahū atthīti bhagavā. Tathāgato hi mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiaparimitanirupamappabhāvaguṇavisesasamaṅgibhāvato sabbasattuttamo, sabbānatthaparihārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantūpakāritāya dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjanabyāmappabhādi- anaññasādhāraṇaguṇavisesapaṭimaṇḍitarūpakāyatāya, yathābhuccaguṇādhigatena ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinayappavattena lokattayabyāpinā suvipulena suvisuddhena ca thutighosena samannāgatattā ukkaṃsapāramippattāsu appicchatāsantuṭṭhitādīsu suppatiṭṭhitabhāvato dasabalacatuvesārajjādiniratisayaguṇavisesasamaṅgibhāvato ca rūpappamāṇo rūpappasanno, ghosappamāṇo ghosappasanno, lūkhappamāṇo lūkhappasanno, dhammappamāṇo dhammappasannoti evaṃ catuppamāṇike lokasannivāse sabbathāpi pasādāvahabhāvena samantapāsādikattā aparimāṇānaṃ sattānaṃ sadevamanussānaṃ ādarabahumānagāravāyatanatāya paramapemasambhattiṭṭhānaṃ. Ye ca tassa ovāde patiṭṭhitā aveccappasādena samannāgatā honti, kenaci asaṃhāriyā tesaṃ sambhatti samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā. Tathā hi te attano jīvitapariccāgepi tattha pasādaṃ na pariccajanti, tassa vā āṇaṃ daḷhabhattibhāvato. Tenevāha –
凡是真正知恩、懂得报恩的智者,
他是善知识,并且忠诚坚固。”(本生经 2.17.78)巴利
‘‘Yo ve kataññū katavedi dhīro; Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī’’ti. (jā. 2.17.78);
比丘们,就像大海安住于自己的法性,不会越过海岸线;同样地,比丘们,我为弟子们制定的学处,我的弟子们即使是为了活命,也不会越过它。巴利
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati; evameva kho, bhikkhave, yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī’’ti (a. ni. 8.20; udā. 45; cūḷava. 385) ca.
bhattavā说成bhagavā,是按照语言习惯的规则,去掉其中一个ta音,再把另一个改成ga音。巴利
Evaṃ bhattavāti bhagavā niruttinayena ekassa takārassa lopaṃ katvā itarassa gakāraṃ katvā.
因为那位一心为世间谋福祉的人,具足了超胜的功德;
众多功德为导师所积聚,因此他被称为世尊。巴利
‘‘Guṇātisayayuttassa, yasmā lokahitesino; Sambhattā bahavo satthu, bhagavā tena vuccatī’’ti.
为什么说“吐出bhaga”所以称为世尊?因为如来在过去生中还是菩萨的时候,圆满诸波罗蜜时,就把称为bhaga的祥瑞、自在和名声,像吐掉一口唾沫一样,毫无留恋地吐了出来、抛弃了。同样,在善悦王子、护象王子、铁屋智者、默行智者、小须陀素摩王等本生故事里,他为了圆满出离波罗蜜,舍弃了堪比天王统治的王室荣华,这样舍离的事例多得数不清。即使在最后一生,他也把已经到手的转轮王荣华——像天界主宰一样的四洲之主、转轮王七宝具足的显赫名声——看得连一根草都不如,毫不在意地舍弃,出家修行,证得了正等正觉。所以,因为他吐出了这些祥瑞等bhaga,就称为世尊。另一种说法是,bhā是星宿,与星宿一同运行的就叫bhagā,也就是依托须弥山、持双山、北俱卢洲、雪山等器世间殊胜之处而存在的光辉,它们能存续一劫。世尊也吐出了这些,因为他超越了住在其中的众生的居处,断除了对它们的欲贪,所以舍弃了它们。这样,也是因为吐出bhage而称为世尊。巴利
Kathaṃ bhage vamīti bhagavā? Yasmā tathāgato bodhisattabhūtopi purimāsu jātīsu pāramiyo pūrento bhagasaṅkhātaṃ siriṃ issariyaṃ yasañca vami uggiri kheḷapiṇḍaṃ viya anapekkho chaḍḍayi. Tathā hissa somanassakumārakāle, hatthipālakumārakāle, ayogharapaṇḍitakāle, mūgapakkhapaṇḍitakāle, cūḷasutasomakāleti evamādīsu nekkhammapāramipūraṇavasena devarajjasadisāya rajjasiriyā pariccattattabhāvānaṃ parimāṇaṃ natthi. Carimattabhāvepi hatthagataṃ cakkavattisiriṃ devalokādhipaccasadisaṃ catuddīpissariyaṃ cakkavattisampattisannissayaṃ sattaratanasamujjalaṃ yasañca tiṇāyapi amaññamāno nirapekkho pahāya abhinikkhamitvā sammāsambodhiṃ abhisambuddho. Tasmā ime siriādike bhage vamīti bhagavā. Atha vā bhāni nāma nakkhattāni, tehi samaṃ gacchanti pavattantīti bhagā , sineruyugandharauttarakuruhimavantādibhājanalokavisesasannissayā sobhā kappaṭṭhitiyabhāvato. Tepi bhagavā vami taṃnivāsisattāvāsasamatikkamanatotappaṭibaddhachandarāgappahānena pajahīti. Evampi bhage vamīti bhagavā.
因为转轮王的祥瑞、名声、自在与快乐;
他舍弃了世间心,因此被称为善逝、世尊。巴利
‘‘Cakkavattisiriṃ yasmā, yasaṃ issariyaṃ sukhaṃ; Pahāsi lokacittañca, sugato bhagavā tato’’.
世尊是怎样“吐出诸分”的呢?“分”就是部分、类别。这些分可以按蕴、处、界等来分,其中又可以按色、受等来分,也可以按过去等来分,所以有种种不同的类别。世尊把这一切戏论、一切轭、一切系缚、一切结缚全都断除,在证得无死界的过程中,把诸分吐了出来、呕了出来,毫不留恋地舍弃了,不再回头。就像这样,对于一切的地、水、火、风,眼、耳、鼻、舌、身、意,色、声、香、味、触、法,眼识……乃至意识,眼触……乃至意触,眼触所生的受……乃至意触所生的受,眼触所生的想……乃至意触所生的想,眼触所生的思……乃至意触所生的思,对色的渴爱……乃至对法的渴爱,对色的寻……乃至对法的寻,对色的伺……乃至对法的伺等等,他也通过逐一分别诸法的方式,毫无剩余地吐了出来、呕了出来,以毫不留恋的舍弃而抛弃了一切法分。关于这一点,确实有这样的说法——巴利
Kathaṃ bhāge vamīti bhagavā? Bhāgā nāma koṭṭhāsā. Te khandhāyatanadhātādivasena, tatthāpi rūpavedanādivasena, atītādivasena ca anekavidhā. Te ca bhagavā sabbaṃ papañcaṃ, sabbaṃ yogaṃ, sabbaṃ ganthaṃ, sabbaṃ saṃyojanaṃ, samucchinditvā amatadhātuṃ samadhigacchanto vami uggiri anapekkho chaḍḍayi, na paccāgami. Tathā hesa sabbatthakameva pathaviṃ, āpaṃ, tejaṃ, vāyaṃ, cakkhuṃ, sotaṃ, ghānaṃ, jīvhaṃ, kāyaṃ, manaṃ, rūpe, sadde, gandhe, rase, phoṭṭhabbe, dhamme, cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ, cakkhusamphassaṃ …pe… manosamphassaṃ, cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ, cakkhusamphassajaṃ saññaṃ…pe… manosamphassajaṃ saññaṃ; cakkhusamphassajaṃ cetanaṃ…pe… manosamphassajaṃ cetanaṃ; rūpataṇhaṃ …pe… dhammataṇhaṃ; rūpavitakkaṃ…pe… dhammavitakkaṃ; rūpavicāraṃ…pe… dhammavicārantiādinā anupadadhammavibhāgavasenapi sabbeva dhammakoṭṭhāse anavasesato vami uggiri anapekkhapariccāgena chaḍḍayi. Vuttañhetaṃ –
阿难,凡是已经被舍弃、吐出、解脱、断除、放下的,如来再把它拿回来,这是不可能的。巴利
‘‘Yaṃ taṃ, ānanda, cattaṃ vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ, taṃ tathāgato puna paccāgamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti. (Dī. ni. 2.183) –
同样,世尊也是因为“已吐出部分”而被称为世尊。或者说,“已吐出部分”是指:他通过圣道智之门,把一切善与不善、有罪与无罪、低劣与殊胜、黑与白以及相对立的诸法,全都吐出、呕出,无所眷恋地舍弃、断除,并且为了让别人也能达到同样的境地而宣说正法。关于这一点,也曾这样说——巴利
Evampi bhāge vamīti bhagavā. Atha vā bhāge vamīti sabbepi kusalākusale sāvajjānavajje hīnappaṇīte kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme ariyamaggañāṇamukhena vami uggiri anapekkho pariccaji pajahi, paresañca tathattāya dhammaṃ desesi. Vuttampi cetaṃ –
比丘们,诸法尚且应当舍弃,更何况非法呢?比丘们,我要为你们讲说筏喻之法,是为了渡过彼岸,不是为了执取。巴利
‘‘Dhammāpi vo, bhikkhave, pahātabbā pageva adhammā, kullūpamaṃ, vo bhikkhave, dhammaṃ desessāmi, nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyā’’tiādi. (Ma. ni. 1.240) –
同样地,以“吐弃了诸分”之义,他被称为世尊。巴利
Evampi bhāge vamīti bhagavā.
大仙人把诸法分成蕴、处、界等等。
世尊之所以被称为世尊,也是因为已经舍弃了黑与白。巴利
‘‘Khandhāyatanadhātādi-dhammabhedā mahesinā; Kaṇhasukkā yato vantā, tatopi bhagavā mato’’.
因此,世尊这样说过:巴利
Tena vuttaṃ –
世尊已享用诸分、已吃诸分,也在快乐与吉祥中已吃。
他在诸分上吐弃,在诸分上也同样吐弃;因为吐弃,所以是世尊、胜者。巴利
‘‘Bhāgavā bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā; Bhage vami tathā bhāge, vamīti bhagavā jino’’ti.
世尊之所以被称为“阿拉汉”,有这些理由:因为已经远离一切烦恼;或者因为已经彻底杀尽所有烦恼之敌,一个不剩;或者因为已经摧毁轮回之轮的辐条;或者因为在因缘等方面已达阿拉汉果;或者因为在做恶事时毫无隐藏。由于这些理由,所以称为“阿拉汉”。这是此处的简要说明。详细的内容,应当按照《清净道论》中所说的方式去了解。巴利
Tena bhagavatā. Arahatāti kilesehi ārakattā, anavasesānaṃ vā kilesārīnaṃ hatattā, saṃsāracakkassa vā arānaṃ hatattā, paccayādīnaṃ arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvāti imehi kāraṇehi arahatā. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana visuddhimagge vuttanayena veditabbo.
在这里,用“世尊”这个称呼,通过显示他具足吉祥,说明他在无数劫中积累了福德资粮,因此拥有百福之相,具备三十二种大人相、八十种随形好、一寻身光、顶髻光等种种庄严,成就了不与他人共有的色身圆满。用“阿拉汉”这个称呼,通过显示他断尽了一切烦恼,说明他以漏尽为近因而证得一切知智,因此展示了他具足十力、四无畏、六不共智、十八不共佛法等不可思议、无法衡量的法身成就。通过这两者,说明了他受到世间可比者的极大尊重,是在家人和出家人应当亲近的;对于前来亲近的人,他有能力消除他们身体和精神上的痛苦,用财物布施和佛法布施来利益他们,并且能够让他们成就世间和出世间的功德。巴利
Ettha ca bhagavatāti imināssa bhāgyavantatādīpanena kappānaṃ anekesu asaṅkhyeyyesu upacitapuññasambhārabhāvato satapuññalakkhaṇadharassa dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjana- byāmappabhāketumālādipaṭimaṇḍitā anaññasādhāraṇā rūpakāyasampattidīpitā hoti. Arahatāti imināssa anavasesakilesappahānadīpanena āsavakkhayapadaṭṭhānasabbaññutaññāṇādhigamaparidīpanato dasabalacatuvesārajjachaasādhāraṇañāṇaaṭṭhārasāveṇikabuddhadhammādi- acinteyyāparimeyyadhammakāyasampatti dīpitā hoti. Tadubhayenapi lokiyasarikkhakānaṃ bahumatabhāvo, gahaṭṭhapabbajitehi abhigamanīyatā, tathā abhigatānañca tesaṃ kāyikacetasikadukkhāpanayane paṭibalabhāvo, āmisadānadhammadānehi upakāritā, lokiyalokuttarehi guṇehi saṃyojanasamatthatā ca pakāsitā hoti.
“世尊”这个词,是通过说明他与已到达行法顶点的天住等殊胜住相应,来表明他的行成就。“阿拉汉”这个词,是通过说明他证得了一切明中达到顶峰的漏尽智,来表明他的明成就。或者也可以说:前者通过说明他能无误地、正确地分辨障碍法与出离法,表明他与后两种无畏相应;后者通过说明他断尽了一切烦恼连同微细习气,表明他与前两种无畏相应。巴利
Tathā bhagavatāti iminā caraṇadhammesu muddhabhūtadibbavihārādivihāravisesasamāyogaparidīpanena caraṇasampadā dīpitā hoti. Arahatāti iminā sabbavijjāsu sikhāppattaāsavakkhayañāṇādhigamaparidīpanena vijjāsampadā dīpitā hoti. Purimena vā antarāyikaniyyānikadhammānaṃ aviparītavibhattabhāvadīpanena pacchimavesārajjadvayasamāyogo, pacchimena savāsananiravasesakilesappahānadīpanena purimavesārajjadvayasamāyogo vibhāvito hoti.
同样,通过前者——也就是对如来誓愿真实、言语真实和智慧真实的阐明,以及对舍弃欲乐、世间权势、利养恭敬等的阐明,还有对舍弃一切烦恼与造作的阐明——真实依处和舍离依处的圆满就被显示出来了。通过后者——也就是对证得一切行寂止的阐明,以及对正等正觉的阐明——寂止依处和智慧依处的圆满就被显示出来了。确实如此,世尊在菩萨位时,对出世间功德已发大愿,以大悲之力,依照自己的承诺践行一切波罗蜜,从而圆满真实依处;通过舍弃与波罗蜜对立之法,圆满舍离依处;以波罗蜜的功德使心寂静,圆满寂止依处;正是依靠波罗蜜,在利益他人时具足善巧方便,圆满智慧依处。巴利
Tathā purimena tathāgatassa paṭiññāsaccavacīsaccañāṇasaccaparidīpanena, kāmaguṇalokiyādhipaccayasalābhasakkārādipariccāgaparidīpanena, anavasesakilesābhisaṅkhārapariccāgaparidīpanena, ca saccādhiṭṭhānacāgādhiṭṭhānapāripūri pakāsitā hoti; dutiyena sabbasaṅkhārūpasamasamadhigamaparidīpanena, sammāsambodhiparidīpanena ca, upasamādhiṭṭhānapaññādhiṭṭhānapāripūri pakāsitā hoti. Tathā hi bhagavato bodhisattabhūtassa lokuttaraguṇe katābhinīhārassa mahākaruṇāyogena yathāpaṭiññaṃ sabbapāramitānuṭṭhānena saccādhiṭṭhānaṃ, pāramitāpaṭipakkhapariccāgena cāgādhiṭṭhānaṃ, pāramitāguṇehi cittavūpasamena upasamādhiṭṭhānaṃ, pāramitāhi eva parahitūpāyakosallato paññādhiṭṭhānaṃ pāripūrigataṃ.
同样,他这样承诺“我不欺骗乞讨的人,我会布施”,然后真的不欺骗、如实布施,这就圆满了真实依处;因为舍弃了该布施的东西,就圆满了舍离依处;在所施之物、接受布施的人、布施行为和施物耗尽这些方面,止息了贪、嗔、痴、怖畏,就圆满了寂止依处;按照合适的方式、合适的时机、合适的规矩来布施,并以智慧为前导,就圆满了慧依处。按照这个方法,其他波罗蜜中四种依处的圆满也应该这样理解。因为一切波罗蜜都以真实为根本,以舍离为表现,以寂止为滋养,以智慧为清净。这样一来,对于由四种依处成就的如来,由真实依处的成就而有戒清净,由舍离依处的成就而有活命清净,由寂止依处的成就而有心清净,由慧依处的成就而有见清净。同样,由真实依处的成就,可以通过与他共住来了解他的戒行;由舍离依处的成就,可以通过与他交往来了解他的清净;由寂止依处的成就,可以在危难中了解他的坚定;由慧依处的成就,可以在讨论中了解他的智慧。巴利
Tathā ‘yācakajanaṃ avisaṃvādetvā dassāmī’ti paṭijānanena paṭiññaṃ avisaṃvādetvā dānena ca saccādhiṭṭhānaṃ, deyyapariccāgato cāgādhiṭṭhānaṃ, deyyapaṭiggāhakadānadeyyaparikkhayesu lobhadosamohabhayavūpasamena upasamādhiṭṭhānaṃ, yathārahaṃ yathākālaṃ yathāvidhi ca dānena paññuttaratāya ca paññādhiṭṭhānaṃ pāripūrigataṃ. Iminā nayena sesapāramīsupi caturādhiṭṭhānapāripūri veditabbā. Sabbā hi pāramiyo saccappabhāvitā cāgābhibyañjitā upasamānubrūhitā paññāparisuddhāti evaṃ caturādhiṭṭhānasamudāgatassa tathāgatassa saccādhiṭṭhānaṃ saccādhiṭṭhānasamudāgamena sīlavisuddhi, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena ājīvavisuddhi, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena cittavisuddhi, paññādhiṭṭhānasamudāgamena diṭṭhivisuddhi. Tathā saccādhiṭṭhānasamudāgamenassa saṃvāsena sīlaṃ veditabbaṃ, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena saṃvohārena soceyyaṃ veditabbaṃ, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena āpadāsu thāmo veditabbo, paññādhiṭṭhānasamudāgamena sākacchāya paññā veditabbā.
同样,由于真实决意的生起,他不被嗔怒所动而能忍受;由于舍离决意的生起,他不被贪染所动而能受用;由于寂止决意的生起,他无所畏惧而能避开;由于智慧决意的生起,他不被愚痴所动而能消除。同样,由于真实决意的生起,他获得出离之乐;由于舍离决意的生起,他获得远离之乐;由于寂止决意的生起,他获得寂止之乐;由于智慧决意的生起,他获得正觉之乐。或者,由于真实决意的生起,获得由远离而生的喜与乐;由于舍离决意的生起,获得由定而生的喜与乐;由于寂止决意的生起,获得无喜的身乐;由于智慧决意的生起,获得念清净与舍俱的安乐。同样,由于真实决意的生起,说明他与具足眷属之相、作为缘的安乐相结合,因为他不欺诳;由于舍离决意的生起,说明他与知足之相、本性安乐相结合,因为他没有贪着;由于寂止决意的生起,说明他与作福之相、作为因的安乐相结合,因为他没有被烦恼所压倒;由于智慧决意的生起,说明他与解脱成就之相、苦的止息之乐相结合,因为凭借智慧的圆满而证得涅槃。巴利
Tathā saccādhiṭṭhānasamudāgamena aduṭṭho adhivāseti, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena aluddho paṭisevati, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena abhīto parivajjeti, paññādhiṭṭhānasamudāgamena amūḷho vinodeti. Tathā saccādhiṭṭhānasamudāgamena cassa nekkhammasukhappatti, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena pavivekasukhappatti, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena upasamasukhappatti, paññādhiṭṭhānasamudāgamena sambodhisukhappatti dīpitā hoti. Saccādhiṭṭhānasamudāgamena vā vivekajapītisukhappatti, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena samādhijapītisukhappatti, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena apītijakāyasukhappatti, paññādhiṭṭhānasamudāgamena satipārisuddhijaupekkhāsukhappatti. Tathā saccādhiṭṭhānasamudāgamena parivārasampattilakkhaṇapaccayasukhasamāyogo paridīpito hoti avisaṃvādanato, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena santuṭṭhilakkhaṇasabhāvasukhasamāyogo alobhabhāvato, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena katapuññatālakkhaṇahetusukhasamāyogo kilesehi anabhibhūtabhāvato, paññādhiṭṭhānasamudāgamena vimuttisampattilakkhaṇadukkhūpasamasukhasamāyogo paridīpito hoti, ñāṇasampattiyā nibbānādhigamanato.
同样地,通过真实依处的生起,说明了圣戒蕴的随觉通达成就;通过舍离依处的生起,说明了圣定蕴的随觉通达成就;通过慧依处的生起,说明了圣慧蕴的随觉通达成就;通过寂止依处的生起,说明了圣解脱蕴的随觉通达成就。通过真实依处的圆满,成就苦行;通过舍离依处的圆满,成就一切舍离;通过寂止依处的圆满,成就根律仪;通过慧依处的圆满,成就觉悟,由此成就涅槃。同样地,通过真实依处的圆满,获得四圣谛的现观;通过舍离依处的圆满,获得四圣种;通过寂止依处的圆满,获得四圣住;通过慧依处的圆满,获得四圣语——这些都得到了阐明。巴利
Tathā saccādhiṭṭhānasamudāgamena ariyassa sīlakkhandhassa anubodhappaṭivedhasiddhi, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena ariyassa samādhikkhandhassa, paññādhiṭṭhānasamudāgamena ariyassa paññākkhandhassa, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena ariyassa vimuttikkhandhassa anubodhappaṭivedhasiddhi dīpitā hoti. Saccādhiṭṭhānaparipūraṇena ca tapasiddhi, cāgādhiṭṭhānaparipūraṇena sabbanissaggasiddhi, upasamādhiṭṭhānaparipūraṇena indriyasaṃvarasiddhi, paññādhiṭṭhānaparipūraṇena buddhisiddhi, tena ca nibbānasiddhi. Tathā saccādhiṭṭhānaparipūraṇena catuariyasaccābhisamayappaṭilābho, cāgādhiṭṭhānaparipūraṇena catuariyavaṃsappaṭilābho, 0.upasamādhiṭṭhānaparipūraṇena catuariyavihārappaṭilābho, paññādhiṭṭhānaparipūraṇena catuariyavohārappaṭilābho dīpito hoti.
另一种解释方式:通过“世尊”这个称呼,显示出众生对世间和出世间成就的渴望,从而表明如来具有大悲。通过“阿拉汉”这个称呼,显示出舍断的成就,从而表明舍断的智慧。其中,以智慧达成法王之位,以悲心促成法的分享;以智慧厌离轮回之苦,以悲心承受轮回之苦;以智慧遍知他人的痛苦,以悲心着手对治他人的痛苦;以智慧朝向般涅槃,以悲心证得般涅槃;以智慧自己渡越,以悲心渡越他人;以智慧成就佛果,以悲心成就佛的事业。或者说,因为悲心,在菩萨阶段面向轮回;因为智慧,对轮回不生欢喜。同样,因为悲心,不伤害他人;因为智慧,自己不畏惧他人。因为悲心,在保护他人时保护了自己;因为智慧,在保护自己时保护了他人。同样,因为悲心,不折磨他人;因为智慧,不折磨自己。由此,在为自利而行道等四类人中,第四种人的成立就得到了证明。巴利
Aparo nayo – bhagavatāti etena sattānaṃ lokiyalokuttarasampattiabhikaṅkhādīpanena tathāgatassa mahākaruṇā pakāsitā hoti. Arahatāti etena pahānasampattidīpanena pahānapaññā pakāsitā hoti. Tattha paññāyassa dhammarajjapatti, karuṇāya dhammasaṃvibhāgo; paññāya saṃsāradukkhanibbidā, karuṇāya saṃsāradukkhasahanaṃ; paññāya paradukkhaparijānanaṃ, karuṇāya paradukkhappaṭikārārambho. Paññāya parinibbānābhimukhabhāvo , karuṇāya tadadhigamo; paññāya sayaṃ taraṇaṃ, karuṇāya paresaṃ tāraṇaṃ; paññāya buddhabhāvasiddhi, karuṇāya buddhakiccasiddhi. Karuṇāya vā bodhisattabhūmiyaṃ saṃsārābhimukhabhāvo, paññāya tattha anabhirati. Tathā karuṇāya paresaṃ avihiṃsanaṃ, paññāya sayaṃ parehi abhāyanaṃ; karuṇāya paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati, paññāya attānaṃ rakkhanto paraṃ rakkhati. Tathā karuṇāya aparantapo, paññāya anattantapo. Tena attahitāya paṭipannādīsu catutthapuggalabhāvo siddho hoti .
同样,因为悲,他成为世间的依怙;因为慧,他成为自己的依怙。因为悲,他有俯就的状态;因为慧,他有崇高的状态。同样,因为悲,他对一切众生都生起饶益;由于与慧同行,他并非在一切处都不离染心;因为慧,他对一切法离染;由于与悲同行,他并非不为了利益一切众生而行动。正如如来的悲远离了爱着与忧愁,慧也同样脱离了我执与我所执,因此应当看到,这两者互相净化,达到极其清净。其中,慧的领域是诸力,悲的领域是诸无所畏。由于与诸力结合,他不被他人战胜;由于与诸无所畏结合,他战胜他人。由诸力成就导师的圆满,由诸无所畏成就教法的圆满。同样,由诸力成就佛宝,由诸无所畏成就法宝。这就是对“世尊、阿拉汉”这一词组进行意义关联的简要说明。巴利
Tathā karuṇāya lokanāthatā, paññāya attanāthatā; karuṇāya cassa ninnatābhāvo, paññāya unnatābhāvo. Tathā karuṇāya sabbasattesu janitānuggaho, paññānugatattā na ca na sabbattha virattacitto; paññāya sabbadhammesu virattacitto, karuṇānugatattā na ca na sabbasattānuggahāya pavatto. Yathā hi karuṇā tathāgatassa sinehasokavirahitā, evaṃ paññā ahaṃkāramamaṃkāravinimuttāti aññamaññaṃ visodhitā paramavisuddhāti daṭṭhabbā. Tattha paññākhettaṃ balāni, karuṇākhettaṃ vesārajjāni. Tesu balasamāyogena parehi na abhibhuyyati, vesārajjasamāyogena pare abhibhavati. Balehi satthusampadāsiddhi, vesārajjehi sāsanasampadāsiddhi. Tathā balehi buddharatanasiddhi, vesārajjehi dhammaratanasiddhīti ayamettha ‘‘bhagavatā arahatā’’ti padadvayassa atthayojanāya mukhamattadassanaṃ.
为什么在这里说了“这是世尊所说的”之后,又再说一次“所说”呢?这是为了通过排除传闻,来显示它的确定性。因为,比如有人从别人那里听来之后再说出来,即使说的人自己也知道,那也不只是他说的,因为别人也说过;而且那并非仅仅是由他说出的,而是也听来的。但这里不是这样。因为世尊不是从别人那里听来的,而是以自证智亲自证得之后才说的。为了显示这个特别之处,所以两次说“所说”。这里的意思是:“这是世尊所说的”,而且确实是世尊本人说的,不是别人说的;是亲自说的,不是听来的。因为增添的词语表达了另一层意思,所以不存在重复的过失。这个道理也适用于后面那些地方。巴利
Kasmā panettha ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā’’ti vatvā puna ‘‘vutta’’nti vuttaṃ? Anussavapaṭikkhepena niyamadassanatthaṃ. Yathā hi kenaci parato sutvā vuttaṃ yadipi ca jānantena vuttaṃ, na teneva vuttaṃ parenapi vuttattā. Na ca taṃ tena vuttameva, apica kho sutampi, na evamidha. Bhagavatā hi parato asutvā sayambhuñāṇena attanā adhigatameva vuttanti imassa visesassa dassanatthaṃ dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā’’ tañca kho bhagavatāva vuttaṃ, na aññena, vuttameva ca, na sutanti. Adhikavacanañhi aññamatthaṃ bodhetīti na punaruttidoso. Esa nayo ito paresupi.
同样地,为了表明并没有预先构思这回事,所以两次说“所说”。因为世尊是以正自觉者的身份,凭依处非处智和应机辩才,随顺在场听众的意乐而说法,对他来说,并不像布施等那样需要预先构思准备。因此这里显示:此确由世尊所说,而且并非通过预先构思、逻辑推论或反复考察而来,而是随顺应受教化者的意乐,应机而说的。巴利
Tathā pubbaracanābhāvadassanatthaṃ dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Bhagavā hi sammāsambuddhatāya ṭhānuppattikappaṭibhānena sampattaparisāya ajjhāsayānurūpaṃ dhammaṃ deseti, na tassa kāraṇā dānādīnaṃ viya pubbaracanākiccaṃ atthi. Tenetaṃ dasseti – ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā, tañca kho na pubbaracanāvasena takkapariyāhataṃ vīmaṃsānucaritaṃ, apica kho veneyyajjhāsayānurūpaṃ ṭhānaso vuttamevā’’ti.
或者,为了显示“所说”具有不可退转的性质,所以两次说“所说”。因为凡是世尊所说的,它就是如此所说,任何人都不可能从文字或义理上加以反驳。这里确实这样说过——巴利
Appaṭivattiyavacanabhāvadassanatthaṃ vā dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Yañhi bhagavatā vuttaṃ, vuttameva taṃ, na kenaci paṭikkhipituṃ sakkā akkharasampattiyā atthasampattiyā ca. Vuttaṃ hetaṃ –
世尊在波罗奈城的仙人堕处鹿野苑所转起的这个无上法轮,是任何沙门或婆罗门都无法使之退转的。巴利
‘‘Etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ kenaci samaṇena vā brāhmaṇena vā’’tiādi (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 17).
另外还有一种说法——巴利
Aparampi vuttaṃ –
比丘们,假如有沙门或婆罗门来到这里,说:“沙门乔达摩所安立的这个苦圣谛并不是真正的苦圣谛,我要放下这个苦圣谛,另外安立一个不同的苦圣谛。”这是根本不可能的事。等等。巴利
‘‘Idha, bhikkhave, āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā ‘na yidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ, yaṃ samaṇena gotamena paññattaṃ, ahamidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ ṭhapetvā aññaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ paññāpessāmī’ti, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’tiādi. –
因此,为了显示世尊的言教具有不可退转的特性,才两次说“所说”。巴利
Tasmā appaṭivattiyavacanabhāvadassanatthampi dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ.
或者,为了说明听众能因此获得实际利益,所以两次说“所说”。因为,如果一个人不是遍知者,不了解他人的根性和意向等等,在不恰当的地方或时间说法,那么即使说的是真话,因为无法让听众获得实际利益,也就等于“没说”,更何况说的是假话。但世尊因为是正等正觉者,能如实了知他人的根性、意向、说法的时间地点以及能否达成利益,所以他说的话必定能让听众获得所期望的利益,因此确实是“所说”,绝没有等同于“没说”的情况。所以,为了说明听众能因此获得实际利益,也两次说“所说”。再者,就像没有理解含义就不算“已闻”,没有照着去做也不算“已闻”一样,没有正确领受就不算真正的“所说”。而世尊的教法,四众弟子都能正确领受并照着去做。所以,为了说明这是被正确领受的,也两次说“所说”。巴利
Atha vā sotūnaṃ atthanipphādakabhāvadassanatthaṃ dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Yañhi paresaṃ āsayādiṃ ajānantena asabbaññunā adese akāle vā vuttaṃ, taṃ saccampi samānaṃ sotūnaṃ atthanipphādane asamatthatāya avuttaṃ nāma siyā, pageva asaccaṃ. Bhagavatā pana sammāsambuddhabhāvato sammadeva paresaṃ āsayādiṃ desakālaṃ atthasiddhiñca jānantena vuttaṃ ekantena sotūnaṃ yathādhippetatthanipphādanato vuttameva, natthi tassa avuttatāpariyāyo. Tasmā sotūnaṃ atthanipphādakabhāvadassanatthampi dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Apica yathā na taṃ sutaṃ nāma, yaṃ na viññātatthaṃ yañca na tathattāya paṭipannaṃ, evaṃ na taṃ vuttaṃ nāma, yaṃ na sammā paṭiggahitaṃ. Bhagavato pana vacanaṃ catassopi parisā sammadeva paṭiggahetvā tathattāya paṭipajjanti. Tasmā sammadeva paṭiggahitabhāvadassanatthampi dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ.
或者,为了显示所说的话与圣者们不相违背,所以两次说“已说”。就像世尊在善与不善、有罪与无罪这些法的差别上,对于该生起与该止息、世俗与胜义,都能毫无欺诳地宣说;同样,以法将舍利弗为首的圣者们,无论世尊在世还是般涅槃后,也都只是跟随世尊的教说而说,其中并没有不同的说法。因此,先说“由阿拉汉所说”,之后又说“也由阿拉汉圣僧团所说”,这样也是为了显示与圣者们不相违背而如此说。巴利
Atha vā ariyehi aviruddhavacanabhāvadassanatthaṃ dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Yathā hi bhagavā kusalākusalasāvajjānavajjabhede dhamme pavattinivattiyo sammutiparamatthe ca avisaṃvādento vadati, evaṃ dhammasenāpatippabhutayo ariyāpi bhagavati dharamāne parinibbute ca tasseva desanaṃ anugantvā vadanti, na tattha nānāvādatā. Tasmā vuttamarahatā tato parabhāge arahatā ariyasaṅghenāpīti evaṃ ariyehi aviruddhavacanabhāvadassanatthampi evaṃ vuttaṃ.
或者,为了说明过去诸正自觉者所说的方式也是如此,所以两次说“已说”。因为,尽管诸佛在出生、种姓、寿命长短等方面各有不同,但在说法上,就像在十力等功德上一样,彼此并无差别;他们前后所说都互不相违。因此,正如过去诸佛和自己过去所说,现在我们的世尊、阿拉汉也同样这样说,所以为了说明与过去诸佛以及自己在其他经中所说的方式相同,也两次说“已说”。由此就表明了:诸佛的教法在一切处都无相违。巴利
Atha vā purimehi sammāsambuddhehi vuttanayabhāvadassanatthaṃ dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Satipi hi jātigottāyuppamāṇādivisese dasabalādiguṇehi viya dhammadesanāya buddhānaṃ viseso natthi, aññamaññaṃ attanā ca te pubbenāparaṃ aviruddhameva vadanti. Tasmā vuttañhetaṃ yathā buddhehi attanā ca pubbe, idānipi amhākaṃ bhagavatā tatheva vuttaṃ arahatāti evaṃ purimabuddhehi attanā ca suttantaresu vuttanayabhāvadassanatthampi dvikkhattuṃ ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Tena buddhānaṃ desanāya sabbattha avirodho dīpito hoti.
或者,“已说”这第二个词,应当理解为表示“阿拉汉已说”的意思。这里说的是:这确实是世尊所说的,也是阿拉汉所说的——也就是“比丘们,一法……”等现在正要说的内容。或者,“已说”这第二个词,不是“言说”的意思,而应当理解为“播种”的意思。由此表明:这确实是世尊所说的,而且不只是说了、不只是讲了而已,而是在应当受调伏的人心中播下了善根的种子——这就是它的含义。或者,“已说”这第二个词,应当理解为“行持”的意思。它的含义是这样的:这确实是世尊、阿拉汉所说的,而且不只是说了而已,更进一步,所说的义理已经被实行、已经被践履了。由此表明“世尊是如其所言而行持者”。或者,意思是:由世尊所说,由那位堪能言说的阿拉汉所说。巴利
Atha vā ‘‘vutta’’nti yadetaṃ dutiyaṃ padaṃ, taṃ arahantavuttabhāvavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – vuttañhetaṃ bhagavatā arahatāpi vuttaṃ – ‘‘ekadhammaṃ, bhikkhave’’tiādikaṃ idāni vuccamānaṃ vacananti. Atha vā ‘‘vutta’’nti yadetaṃ dutiyaṃ padaṃ, taṃ na vacanatthaṃ, atha kho vapanatthaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenetaṃ dasseti – ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā, tañca kho na vuttamattaṃ, na kathitamattaṃ; atha kho veneyyānaṃ kusalamūlaṃ vapita’’nti attho. Atha vā yadetaṃ vuttanti dutiyaṃ padaṃ, taṃ vattanatthaṃ. Ayaṃ hissa attho – vuttañhetaṃ bhagavatā arahatā, tañca kho na vuttamattaṃ, apica tadatthajātaṃ vuttaṃ caritanti. Tena ‘‘yathā vādī bhagavā tathā kārī’’ti dasseti. Atha vā vuttaṃ bhagavatā, vuttavacanaṃ arahatā vattuṃ yuttenāti attho.
或者,“已说”是指略说式的开示,所以这样说;再说“已说”,则是显示广说的方式。因为世尊既以略说、也以广说来宣说法。又或者,为了显示世尊从没有说过不好的话,先说了“这确实是世尊所说”,然后再说“已说”。因为世尊的一切语业始终与智相应,他已断尽一切烦恼连同习气,言语绝不会失误,任何时候都不可能有所谓说错话的情况。世间有些人因为失念,或者开玩笑,或者喧哗,说了一些话,等恢复清醒后,就把先前说过的当作没说过,或者加以修正;世尊不是这样。世尊始终处于定中,具有不忘失法、不迷乱法,以被一切知智完全贯注的辩才无碍解,用那经过无量时劫积集福德资粮而成就的、不与任何人共有的清净明澈的殊胜能力,宣说如同耳根甘露一般的四圣谛,好像为听闻者降下甘露雨,开示最殊胜的听闻。他以迦陵频伽鸟般美妙的声音,用自性语言,随顺所化众生的意乐而说法。其中连毛发尖那么小的过失都没有,哪里还有说错话的可能?因此,为了显示“凡是世尊所说的,就是真正已说的,任何时候都不是未说或说错的”,先说了“这确实是世尊所说”,然后再说“已由阿拉汉所说”。在这里,重复用“已说”这个词并不算过失。应当这样理解:这里“已说”一词的重复使用是有意义的。巴利
Atha vā ‘‘vutta’’nti saṅkhepakathāuddisanaṃ sandhāyāha, puna ‘‘vutta’’nti vitthārakathānidassanaṃ. Bhagavā hi saṅkhepato vitthārato ca dhammaṃ deseti. Atha vā bhagavato duruttavacanābhāvadassanatthaṃ ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā’’ti vatvā puna ‘‘vutta’’nti vuttaṃ. Sabbadā ñāṇānugatavacīkammatāya hi bhagavato savāsanapahīnasabbadosassa akkhalitabyappathassa kadācipi duruttaṃ nāma natthi. Yathā keci loke satisammosena vā davā vā ravā vā kiñci vatvā atha paṭiladdhasaññā pubbe vuttaṃ avuttaṃ vā karonti paṭisaṅkharonti vā, na evaṃ bhagavā. Bhagavā pana niccakālaṃ samāhito. Asammosadhammo asammohadhammo ca sabbaññutaññāṇasamupabyūḷhāya paṭibhānapaṭisambhidāya upanītamatthaṃ aparimitakālaṃ sambhatapuññasambhārasamudāgatehi anaññasādhāraṇehi visadavisuddhehi karaṇavisesehi sotāyatanarasāyanabhūtaṃ suṇantānaṃ amatavassaṃ vassanto viya sotabbasāraṃ savanānuttariyaṃ catusaccaṃ pakāsento karavīkarutamañjunā sarena sabhāvaniruttiyā veneyyajjhāsayānurūpaṃ vacanaṃ vadati, natthi tattha vālaggamattampi avakkhalitaṃ, kuto pana duruttāvakāso. Tasmā ‘‘yaṃ bhagavatā vuttaṃ, taṃ vuttameva, na avuttaṃ duruttaṃ vā kadāci hotī’’ti dassanatthaṃ – ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā’’ti vatvā puna – ‘‘vuttamarahatā’’ti vuttanti na ettha punaruttidosoti. Evamettha punaruttasaddassa sātthakatā veditabbā.
如是我闻这句话里,iti这个词有多种不同的用法,可以表示原因、结束、开头、词义替换、方式、举例、确定等等。比如在“比丘们,因为它坏灭,所以称为色”这类句子里,它是表示原因。在“因此,比丘们,你们要做法上的继承人,不要做财物上的继承人。我对你们有慈悯:怎样让我的弟子们成为法上的继承人,而不是财物的继承人呢?”这类句子里,它是表示结束。在“这样或那样种种不如法的观看娱乐,他都远离了”这类句子里,它是表示开头。在“所谓‘摩犍提’,就是对那位婆罗门的记认、名称、假名、称谓、名字、命名、名称、语言、音节、言说”这类句子里,它是表示词义替换。在“比丘们,就这样,愚人是有怖畏的,智者是没有怖畏的;愚人是有灾患的,智者是没有灾患的;愚人是有祸害的,智者是没有祸害的”这类句子里,它是表示方式。在“迦旃延,一切存在,这是一个极端;一切不存在,迦旃延,这是第二个极端”这类句子里,它是表示举例。在“阿难,如果被问‘是以此为缘而有老死吗’,应该回答‘是的’;如果又问‘是以什么为缘而有老死呢’,就应该回答‘是以生为缘而有老死’”这类句子里,它是表示确定,也就是断定。在这里,应当把它理解为表示方式和举例、确定。巴利
Iti me sutanti ettha itīti ayaṃ itisaddo hetuparisamāpanādipadatthavipariyāyapakāranidassanāvadhāraṇādianekatthappabhedo. Tathā hesa – ‘‘ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā rūpanti vuccatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.79) hetuatthe dissati. ‘‘Tasmātiha me, bhikkhave, dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā – kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā’’tiādīsu (ma. ni. 1.30) parisamāpane. ‘‘Iti vā iti evarūpā visūkadassanā paṭivirato’’tiādīsu (dī. ni. 1.10) ādiatthe. ‘‘Māgaṇḍiyoti vā tassa brāhmaṇassa saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpo’’tiādīsu (mahāni. 75) padatthavipariyāye. ‘‘Iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito; saupaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito; saupasaggo bālo , anupasaggo paṇḍito’’tiādīsu (a. ni. 3.1) pakāre. ‘‘Sabbamatthīti kho, kaccāna, ayameko anto, sabbaṃ natthīti kho, kaccāna, ayaṃ dutiyo anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15) nidassane . ‘‘Atthi idappaccayā jarāmaraṇanti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. Kiṃpaccayā jarāmaraṇanti iti ce vadeyya, jātipaccayā jarāmaraṇanti iccassa vacanīya’’ntiādīsu (dī. ni. 2.96) avadhāraṇe, sanniṭṭhāneti attho. Svāyamidha pakāranidassanāvadhāraṇesu daṭṭhabbo.
在这里,用“iti”这个词的方式义,要表明的意思是:世尊的言教理趣多样而精微,由种种不同的意乐所生起,具足义理与文辞,有种种神变,在法义、教导与体悟上甚深深邃,能随顺一切众生各自的语言而传入他们的耳中。对这样的言教,谁能以一切方式完全了知呢?然而,即使以全部心力生起了想听闻的心,也只是以某一种方式听到,所以说“如是我闻”——“我也只是以某一种方式听到了”。巴利
Tattha pakāratthena itisaddena etamatthaṃ dīpeti – nānānayanipuṇamanekajjhāsayasamuṭṭhānaṃ atthabyañjanasampannaṃ vividhapāṭihāriyaṃ dhammatthadesanāpaṭivedhagambhīraṃ sabbasattānaṃ sakasakabhāsānurūpato sotapathamāgacchantaṃ tassa bhagavato vacanaṃ sabbappakārena ko samattho viññātuṃ, sabbathāmena pana sotukāmataṃ janetvāpi iti me sutaṃ, mayāpi ekena pakārena sutanti.
在这里,“种种理趣”指的是以单一性、差异性、无作用、如是法性等为内容的理趣,以及以欢喜回转、三种人、狮子游戏、遍观四方、钩等为内容的理趣,因为所缘等不同而分成许多种类,所以叫种种理趣。或者说,理趣就是圣典的理路,这些理路又按施设与增设施等、按杂染分与世间及二者混合等、按善等、按蕴等、按摄等、按时解脱等、按安立等、按善根等、按三法发趣等,而有种种差别,所以叫种种理趣。这些理趣精微、柔和、细妙,所以叫种种理趣精微。巴利
Ettha ca ekattanānattaabyāpāraevaṃdhammatāsaṅkhātā nandiyāvattatipukkhalasīhavikkīḷitadisālocanaaṅkusasaṅkhātā ca visayādibhedena nānāvidhā nayā nānānayā. Nayā vā pāḷigatiyo, tā ca paññattianupaññattiādivasena saṃkilesabhāgiyādilokiyāditadubhayavomissatādivasena, kusalādivasena, khandhādivasena, saṅgahādivasena, samayavimuttādivasena, ṭhapanādivasena, kusalamūlādivasena, tikapaṭṭhānādivasena ca nānappakārāti nānānayā. Tehi nipuṇaṃ saṇhaṃ sukhumanti nānānayanipuṇaṃ.
意乐就是内心的倾向,而它按常见等类别、按少尘垢等类别,有许多种。或者,以自我意乐等为首的各种意乐,就是多种意乐。这些意乐是它的生起原因,所以叫由多种意乐所生起。巴利
Āsayova ajjhāsayo, so ca sassatādibhedena apparajakkhatādibhedena ca anekavidho. Attajjhāsayādiko eva vā aneko ajjhāsayo anekajjhāsayo. So samuṭṭhānaṃ uppattihetu etassāti anekajjhāsayasamuṭṭhānaṃ.
因为具足善等义理的成就,以及具足能阐明这些义理的文辞的成就——也就是通过开示、阐明、显露、分别、显了、施设这六种义理方式,以及通过字、句、文、语法、语言、解说这六种文辞方式而圆满具足,所以称为具足义理与文辞。巴利
Kusalādiatthasampattiyā tabbibhāvanabyañjanasampattiyā saṅkāsanapakāsanavivaraṇavibhajanauttānīkaraṇapaññattivasena chahi atthapadehi akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatattā atthabyañjanasampannaṃ.
神变分为神变、记说、教诫三类,每一类又按所缘等差别而多种多样,所以叫种种神变。在这里,如果按“破除对立面”即去除贪等烦恼的意思来理解“神变”,那么世尊并没有贪等烦恼可去除;即使是凡夫,在心远离染污、具足八等至时,也能生起摧破对立面的神变。因此,不能简单地沿用那种语境下的通用说法,把这里的神变直接说成拔除烦恼。然而,大悲的世尊可以把应受调伏众生心中的烦恼看作对立面,所以由拔除这些烦恼而称为神变。或者,世尊的教法所面对的外道也是对立面,由拔除他们而称为神变。那些外道因为邪见被驳倒,无法展示自己的见解,就通过神变、记说、教诫被拔除、被遣除。或者,“paṭi”有“之后”的意思。因此,在心等持、远离染污、所作已办之后,应当生起、应当拔除的,就是神变。或者,当自己的烦恼通过第四禅与道被拔除之后,再进一步拔除,这也是神变。至于神变、记说、教诫这三者,是已离染、所作已办者为了利益众生而再度生起的,而且在拔除自己内心的烦恼后,它们又成为拔除他人相续中烦恼的手段,所以这三者都称为神变。神变本身就是神变;或者在神变、记说、教诫这个集合中,每一个都称为神变。又或者,神变就是第四禅与道,因为它们能拔除对立面;在它们之中生起的,或者以它们为因相的,或者从它们而来的,就是神变。巴利
Iddhiādesanānusāsanībhedena tesu ca ekekassa visayādibhedena vividhaṃ bahuvidhaṃ vā pāṭihāriyaṃ etassāti vividhapāṭihāriyaṃ. Tattha paṭipakkhaharaṇato rāgādikilesāpanayanato paṭihāriyanti atthe sati bhagavato paṭipakkhā rāgādayo na santi ye haritabbā, puthujjanānampi vigatūpakkilese aṭṭhaguṇasamannāgate citte hatapaṭipakkhe iddhividhaṃ pavattati. Tasmā tattha pavattavohārena ca na sakkā idha pāṭihāriyanti vattuṃ. Yasmmāā pana mahākāruṇikassa bhagavato veneyyagatā ca kilesā paṭipakkhā, tasmā tesaṃ haraṇato pāṭihāriyaṃ. Atha vā bhagavato sāsanassa ca paṭipakkhā titthiyā, tesaṃ haraṇato pāṭihāriyaṃ. Te hi diṭṭhiharaṇavasena diṭṭhippakāsane asamatthabhāvena ca iddhiādesanānusāsanīhi haritā apanītā honti. Paṭīti vā pacchāti attho. Tasmā samāhite citte vigatūpakkilese katakiccena pacchā haritabbaṃ pavattetabbanti paṭihāriyaṃ. Attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchā haraṇaṃ paṭihāriyaṃ. Iddhiādesanānusāsaniyo ca vigatūpakkilesena katakiccena sattahitatthaṃ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upakkilesesu parasantāne upakkilesaharaṇāni hontīti paṭihāriyāni bhavanti. Paṭihāriyameva pāṭihāriyaṃ, paṭihāriye vā iddhiādesanānusāsanisamudāye bhavaṃ ekekaṃ pāṭihāriyanti vuccati. Paṭihāriyaṃ vā catutthajjhānaṃ maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṃ, tasmiṃ vā nimittabhūte, tato vā āgatanti pāṭihāriyaṃ.
因为,被称为“经教、义理、开示、表述、现观”的法义开示与证悟,或者被称为“因、果、二者、施设、通达”的法义开示与证悟,是甚深的;对于没有积集资粮的人来说,它就像大海对小动物一样,难以潜入,也找不到立足之处。因此,它具备这四种甚深的性质,所以称为“法义开示与证悟甚深”。巴利
Yasmā pana tantiatthadesanātabbohārābhisamayasaṅkhātā hetuhetuphalatadubhayapaññattipaṭivedhasaṅkhātā vā dhammatthadesanāpaṭivedhā gambhīrā, anupacitasambhārehi sasādīhi viya mahāsamuddo dukkhogāḷhā alabbhaneyyappatiṭṭhā ca. Tasmā tehi catūhi gambhīrabhāvehi yuttanti dhammatthadesanāpaṭivedhagambhīraṃ.
世尊只用同一个说法的声音,在一个刹那中响起时,就能让说不同语言的众生,各自按照自己的语言,不先不后地领受它,从而证得义理。确实,诸佛的佛力是不可思议的,所以要知道:这法音会随顺一切众生各自的语言,进入他们的耳中。巴利
Eko eva bhagavato dhammadesanāghoso ekasmiṃ khaṇe pavattamāno nānābhāsānaṃ sattānaṃ attano attano bhāsāvasena apubbaṃ acarimaṃ gahaṇūpago hutvā atthādhigamāya hoti. Acinteyyo hi buddhānaṃ buddhānubhāvoti sabbasattānaṃ sakasakabhāsānurūpato sotapathamāgacchatīti veditabbaṃ.
以“指示”之义:为了表明“我不是自生自悟的,这个法也不是我亲证的”,从而把自己从中解脱出来,现在要说的就是“我这样听闻,我也是这样听来的”这句话,用它来指示接下来要讲述的整部经。巴利
Nidassanatthena – ‘‘nāhaṃ sayambhū, na mayā idaṃ sacchikata’’nti attānaṃ parimocento – ‘‘iti me sutaṃ, mayāpi evaṃ suta’’nti idāni vattabbaṃ sakalaṃ suttaṃ nidasseti.
为了显示“决定”这个意思,世尊曾这样说:“比丘们,在我的弟子比丘当中,多闻第一的就是阿难,善解教法第一的、具念第一的、精勤第一的、侍奉第一的,也都是阿难。”(增支部1.219–223)法将(舍利弗)也这样赞叹:“具寿阿难通达义理、通达法、通达文句、通达语言表达、通达前后关联。”(增支部5.169)阿难为了显示自己与这些赞叹相符的忆持力,同时为了激发众生想听闻佛法的愿望,就说“如是我闻”。意思是:我这样听闻,而且无论在义理上还是文句上,都不增不减,正是如此,而非别样,应当这样看待。所谓“别样”,是指不同于从世尊面前听闻的形态,而不是指不同于世尊开示的形态。因为世尊的开示具有不可思议的威力,它不可能以一切方式被完全了知,所以这里所说的含义便是如此。不与所闻形态相违,正是忆持力。这里并非舍弃另一义理,因为两种义理是同一所缘。否则,长老就应被说成要么能够、要么不能够完全领受世尊的开示。巴利
Avadhāraṇatthena – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ ānando, gatimantānaṃ, satimantānaṃ, dhitimantānaṃ, upaṭṭhākānaṃ yadidaṃ ānando’’ti (a. ni. 1.219-223) evaṃ bhagavatā, ‘‘āyasmā ānando atthakusalo dhammakusalo byañjanakusalo niruttikusalo pubbāparakusalo’’ti (a. ni. 5.169) evaṃ dhammasenāpatinā ca pasatthabhāvānurūpaṃ attano dhāraṇabalaṃ dassento sattānaṃ sotukamyataṃ janeti – ‘‘iti me sutaṃ, tañca kho atthato vā byañjanato vā anūnamanadhikaṃ, evameva, na aññathā, daṭṭhabba’’nti. Aññathāti bhagavato sammukhā sutākārato aññathā, na pana bhagavatā desitākārato. Acinteyyānubhāvā hi bhagavato desanā, sā na sabbākārena sakkā viññātunti vuttovāyamattho. Sutākārāvirujjhanameva hi dhāraṇabalaṃ. Na hettha atthantaratāparihāro dvinnampi atthānaṃ ekavisayattā. Itarathā hi thero bhagavato desanāya sabbathā paṭiggahaṇe samattho asamatthoti vā āpajjeyyāti.
“me”这个词出现在三种含义里。比如在“以偈颂吟唱所得的食物,我不该吃”这类句子里,意思是“由我”。在“善哉,尊者,愿世尊为我简要说法”这类句子里,意思是“为我”。在“诸比丘,你们要成为我的法嗣”这类句子里,意思是“我的”。而在这里,“由我所听闻”和“我的听闻”这两种含义都说得通。巴利
Me-saddo tīsu atthesu dissati. Tathā hissa – ‘‘gāthābhigītaṃ me abhojaneyya’’ntiādīsu (saṃ. ni. 1.194; su. ni. 81) mayāti attho. ‘‘Sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetū’’tiādīsu (saṃ. ni. 4.88; 5.381; a. ni. 4.257) mayhanti attho. ‘‘Dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavathā’’tiādīsu (ma. ni. 1.29) mamāti attho. Idha pana ‘‘mayā suta’’nti ca ‘‘mama suta’’nti ca atthadvaye yujjati.
在这里,如果有人说“不是别人的那个,就是自己”,那么由于这三种“me”都发生在被称为自身内在相续的自己之中,所以虽然它们看起来只有同一个意思,但实际上确实存在由具格、为格等区别所构成的意义差异。因此说:“‘me’这个词出现在三种意义中。”巴利
Ettha ca yo paro na hoti, so attāti evaṃ vattabbe niyakajjhattasaṅkhāte sakasantāne vattanato tividhopi me-saddo yadipi ekasmiṃyeva atthe dissati, karaṇasampadānādivisesasaṅkhāto panassa vijjatevāyaṃ atthabhedoti āha – ‘‘me-saddo tīsu atthesu dissatī’’ti.
所谓“所闻”这个“闻”字,可以带前缀,也可以不带前缀,有多种不同的含义,比如行走、闻名、湿润、累积、随学、耳识所知、依耳门随转而了知等等。虽然前缀本来是区分动作的,但由于它有显明的作用,所以即使带上前缀,“闻”这个字本身仍然表达那些相应的含义。因此,在列举不带前缀的“闻”字的含义时,也可以引用带前缀的例子。巴利
Sutanti ayaṃ suta-saddo saupasaggo anupasaggo ca gamanavissutakilinnūpacitānuyogasotaviññeyyasotadvārānusāraviññātādianekatthappabhedo. Kiñcāpi hi kiriyāvisesako upasaggo, jotakabhāvato pana satipi tasmiṃ suta-saddo eva taṃ taṃ atthaṃ vadatīti anupasaggassa sutasaddassa atthuddhāre saupasaggopi udāharīyati.
在这里,“senāya pasuto”(随军而行)等说法里,意思是“行走”。“sutadhammassa passato”(见闻法者)等说法里,意思是“闻名于法”。“avassutā avassutassa”(漏泄者的漏泄者)等说法里,意思是“湿润者的湿润者”。“tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakaṃ”(你们积集了众多福德)等说法里,意思是“累积”。“ye jhānappasutā dhīrā”(致力于禅定的智者)等说法里,意思是“专注于禅定”。“diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ”(所见、所闻、所觉)等说法里,意思是“耳识所知”。“sutadharo sutasannicayo”(持闻、积闻)等说法里,意思是“依耳门随从而知的持受者”。然而在这里,它的意思是“依耳门随从而领受”或“领受”。因为me一词在“由我”的意思存在时,“iti me sutaṃ, mayā sotadvārānusārena upadhāritaṃ”(如是我闻,由我依耳门随从而领受)就是其意思。在“我的”的意思存在时,“iti mama sutaṃ sotadvārānusārena upadhāraṇaṃ”(如是我闻,我的依耳门随从而领受)就是其意思。巴利
Tattha ‘‘senāya pasuto’’tiādīsu gacchantoti attho. ‘‘Sutadhammassa passato’’tiādīsu (udā. 11) vissutadhammassāti attho. ‘‘Avassutā avassutassā’’tiādīsu (pāci. 657) kilinnā kilinnassāti attho. ‘‘Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’ntiādīsu (khu. pā. 7.12) upacitanti attho. ‘‘Ye jhānappasutā dhīrā’’tiādīsu (dha. pa. 181) jhānānuyuttāti attho. ‘‘Diṭṭhaṃ sutaṃ muta’’ntiādīsu (ma. ni. 1.241) sotaviññeyyanti attho. ‘‘Sutadharo sutasannicayo’’tiādīsu (ma. ni. 1.339) sotadvārānusāraviññātadharoti attho. Idha panassa ‘‘sotadvārānusārena upadhārita’’nti vā ‘‘upadhāraṇa’’nti vā attho. Me-saddassa hi mayāti atthe sati ‘‘iti me sutaṃ, mayā sotadvārānusārena upadhārita’’nti attho. Mamāti atthe sati ‘‘iti mama sutaṃ sotadvārānusārena upadhāraṇa’’nti attho.
在这三个词(如是、我、闻)当中,因为“闻”这个字是配合“如是”一词而用的,而“如是”一词所表明的是听闻的作用,所以应当理解为:正在听闻。因此,“如是”显示的是耳识等识的作用;“我”显示的是具有这种识的人。而且,一切语句都带有“正是如此”的限定含义,因为限定本身就是它们产生的结果。由此,“闻”通过排除“没有听闻”的情况,表明所领受的内容既没有缺漏,也没有颠倒。就像所听闻的那样,才配称为“已闻”;那正确地听闻,就是没有缺漏地领受、没有颠倒地领受。或者,从词语排除其他含义而表达特定含义的角度来说,词语是在表达它的含义;既然“闻”意味着“不是没有听闻”,那么“闻”就是通过排除“没有听闻”的情况,表明所领受的内容既没有缺漏,也没有颠倒。这里要表达的是:这是我听闻的,不是我看见的,不是我用自己产生的智慧亲自证得的,也不是以其他方式获得的,而确实是听闻所得,并且是正确无误地听闻的。或者,当“如是”一词表示限定时,可以这样理解其含义:与它所关联的“闻”字具有决定性的含义,因此可以知道,它既排除了“没有听闻”的情况,也表明了没有缺漏、没有颠倒地领受。应当知道,这样就从听闻的原因和听闻的具体差别这两个方面,完成了对这三个词的含义说明。巴利
Evametesu tīsu padesu yasmā sutasaddasannidhāne payuttena itisaddena savanakiriyājotakena bhavitabbaṃ. Tasmā itīti sotaviññāṇādiviññāṇakiccanidassanaṃ. Meti vuttaviññāṇasamaṅgipuggalanidassanaṃ. Sabbānipi vākyāni evakāratthasahitāniyeva avadhāraṇaphalattā. Tena sutanti assavanabhāvappaṭikkhepato anūnāviparītaggahaṇanidassanaṃ. Yathā hi sutaṃ sutamevāti vattabbataṃ arahati, taṃ sammā sutaṃ anūnaggahaṇaṃ aviparītaggahaṇañca hotīti. Atha vā saddantaratthāpohanavasena saddo atthaṃ vadatīti, yasmā sutanti etassa asutaṃ na hotīti ayamattho, tasmā sutanti assavanabhāvappaṭikkhepato anūnāviparītaggahaṇanidassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – iti me sutaṃ, na diṭṭhaṃ, na sayambhuñāṇena sacchikataṃ, na aññathā vā upaladdhaṃ, apica sutaṃva, tañca kho sammadevāti. Avadhāraṇatthe vā itisadde ayamatthayojanāti tadapekkhassa suta-saddassa niyamattho sambhavatīti assavanabhāvappaṭikkhepo, anūnāviparītaggahaṇanidassanatā ca veditabbā. Evaṃ savanahetusavanavisesavasena padattayassa atthayojanā katāti daṭṭhabbaṃ.
同样地,“如是”这个词表示样态义,因为识路是依耳门而转起的,它通过执取种种不同的义理和文句,显示出以各种方式在所缘中运作的状态。“我”是自我的标示。“闻”是法的标示,因为如前所说的识路,是以所学的教法为所缘。这里的大意是:识路以种种方式在所缘中转起,以此为因,我没有做其他事,而是做了这件事,这个法是我听闻的。巴利
Tathā itīti sotadvārānusārena pavattāya viññāṇavīthiyā nānatthabyañjanaggahaṇato nānappakārena ārammaṇe pavattibhāvappakāsanaṃ ākārattho itisaddoti katvā. Meti attappakāsanaṃ. Sutanti dhammappakāsanaṃ yathāvuttāya viññāṇavīthiyā pariyattidhammārammaṇattā. Ayañhettha saṅkhepo – nānappakārena ārammaṇe pavattāya viññāṇavīthiyā kāraṇabhūtāya mayā na aññaṃ kataṃ, idaṃ pana kataṃ, ayaṃ dhammo sutoti.
同样地,“如是”这个词是用来指示应当被指出和说明的内容,它的意思是“指示”,因为如果没有应当被指示的对象,就不存在能指示与所指示的关系。因此应当知道,用“如是”这个词,已经把全部所闻都统摄进去了。“我”是在标明补特伽罗。“闻”是在标明补特伽罗的作用。因为通过“闻”这个词,可以得知正在发生的听闻行为是依附于听闻识的相续的,而在那里就有补特伽罗的安立。如果没有被安立为补特伽罗的法之相续,听闻的行为就无从获得。这段话的简要含义是:我将要指出的这部经,是我这样听闻的。巴利
Tathā itīti nidassitabbappakāsanaṃ nidassanattho iti-saddoti katvā nidassetabbassa nidassitabbattābhāvābhāvato. Tasmā itisaddena sakalampi sutaṃ paccāmaṭṭhanti veditabbaṃ. Meti puggalappakāsanaṃ. Sutanti puggalakiccappakāsanaṃ. Suta-saddena hi labbhamānā savanakiriyā savanaviññāṇappabandhappaṭibaddhā, tattha ca puggalavohāro. Na hi puggalavohārarahite dhammappabandhe savanakiriyā labbhati. Tassāyaṃ saṅkhepattho – yaṃ suttaṃ niddisissāmi, taṃ mayā iti sutanti.
同样地,所谓“如是”,是针对这样的心相续而说的:当它随着各种不同的所缘而转起时,会抓取各种不同的义理和文句;这是以“如是”一词具有“样态”之义,来说明它这种种不同的样态。因为“如是”这个施设,正是依据诸法各自那种种转起的样态,而具有可被施设的自性。所谓“我”,是指出作者。所谓“闻”,是指出对象。应当听闻的法,就是依着听的作用,成为那位被施设为作者的补特伽罗听的作用得以转起之处。到这里,就已经显示出:以种种方式转起的心相续,使具有该心相续的作者,在对象上产生了领纳和确定。巴利
Tathā itīti yassa cittasantānassa nānārammaṇappavattiyā nānatthabyañjanaggahaṇaṃ hoti, tassa nānākāraniddeso ākārattho itisaddoti katvā. Itīti hi ayaṃ ākārapaññatti dhammānaṃ taṃ taṃ pavattiākāraṃ upādāya paññāpetabbasabhāvattā. Meti kattuniddeso. Sutanti visayaniddeso. Sotabbo hi dhammo savanakiriyākattupuggalassa savanakiriyāvasena pavattiṭṭhānaṃ hoti. Ettāvatā nānappakārappavattena cittasantānena taṃsamaṅgino kattu visaye gahaṇasanniṭṭhānaṃ dassitaṃ hoti.
或者,“如是”是对个人作用的说明。因为对于所听闻的诸法,其被把握的方式、被显示的样态或被确定的状态,是通过“如是”一词表明其执取此种样态等,属于施设人我的法之运作,所以就说为个人作用。“闻”是对识的作用的说明。因为即使主张有人我的人,听的行为也不可能离开识。“我”是兼具这两种作用的个人的说明。因为“我”这个词的使用,完全以特定众生的差别为对象,而识的作用也应归入其中。这里简要地说:由我这位具有听的行为和识的个人,依识而获得被称为听的行为,这就是“闻”。巴利
Atha vā itīti puggalakiccaniddeso. Sutānañhi dhammānaṃ gahitākārassa nidassanassa avadhāraṇassa vā pakāsanabhāvena itisaddena tadākārādidhāraṇassa puggalavohārūpādānadhammabyāpārabhāvato puggalakiccaṃ nāma niddiṭṭhaṃ hotīti. Sutanti viññāṇakiccaniddeso. Puggalavādinopi hi savanakiriyā viññāṇanirapekkhā na hotīti. Meti ubhayakiccayuttapuggalaniddeso . Meti hi saddappavatti ekanteneva sattavisesavisayā, viññāṇakiccañca tattheva samodahitabbanti. Ayaṃ panettha saṅkhepo – mayā savanakiccaviññāṇasamaṅginā puggalena viññāṇavasena laddhassavanakiccavohārena sutanti.
同样地,“如是”和“我”这两种说法,从真实胜义的角度来看,是不存在的施设。因为一切可以通过语言了知的义理,都必须经由施设才能通达;而一切施设都可以归入“存在”等六种施设之中。因此,那些像幻象、阳焰一样不真实的义理,或者像从传闻等途径得来而并非最胜义的义理,都不属于胜义。色、声等,以及领受苦等,这些是胜义自性,从真实胜义的角度来说,是存在的。然而,被称为“如是”和“我”的,那种以样态等为特征的胜义自性,在真实胜义中无法找到,所以叫做“不存在的施设”。在这里,从胜义的角度来看,哪里有什么可以被称为“如是”或“我”的呢?而“闻”则是存在的施设。因为由耳朵所领受到的那个法,从胜义的角度来说是存在的。巴利
Tathā itīti ca meti ca saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānapaññatti. Sabbassa hi saddādhigamanīyassa atthassa paññattimukheneva paṭipajjitabbattā sabbapaññattīnañca vijjamānādīsu chasveva paññattīsu avarodho, tasmā yo māyāmarīciādayo viya abhūtattho, anussavādīhi gahetabbo viya anuttamattho ca na hoti. So rūpasaddādiko ruppanānubhavanādiko ca paramatthasabhāvo saccikaṭṭhaparamatthavasena vijjati. Yo pana itīti ca meti ca vuccamāno ākārādiaparamatthasabhāvo saccikaṭṭhaparamatthavasena anupalabbhamāno avijjamānapaññatti nāma, kimettha taṃ paramatthato atthi, yaṃ itīti vā meti vā niddesaṃ labhetha. Sutanti vijjamānapaññatti. Yañhi taṃ sotena upaladdhaṃ, taṃ paramatthato vijjamānanti.
同样地,“如是”这个词,是就到达耳门的诸法,从它们被领受的方式等角度来引述的。“我”这个词,是就属于自身相续的诸蕴,带着作者等差别来说的,所以是“取施设”。“闻”是就“见”等相比较来说的,所以是“类比施设”。即使“闻”这个说法是在没有见等自性的声处生起的,也应当像第二、第三等依止第一等那样,依于见等来理解:“凡是不依赖见、受、识的,就是闻。”因此,它是通过跟见等类比来说的。因为“不是不闻”这句话,正是为了显示这个意思。巴利
Tathā itīti sotapathamāgate dhamme upādāya tesaṃ upadhāritākārādīnaṃ paccāmasanavasena. Meti sasantatipariyāpanne khandhe karaṇādivisesavisiṭṭhe upādāya vattabbato upādāpaññatti. Sutanti diṭṭhādīni upanidhāya vattabbato upanidhāpaññatti. Diṭṭhādisabhāvarahite saddāyatane pavattamānopi sutavohāro dutiyaṃ, tatiyanti ādiko viya paṭhamādiṃ nissāya ‘‘yaṃ na diṭṭhamutaviññātanirapekkhaṃ, taṃ suta’’nti viññeyyattā diṭṭhādīni upanidhāya vattabbo hoti. Asutaṃ na hotīti hi sutanti pakāsitoyamatthoti.
在这里,“如是”这个说法表明的是不迷乱。因为义理的种种差别已经被通达,这些差别在此由具寿阿难以“如是”一词引述出来,这就表明了他的不迷乱。迷乱的人不可能通达种种方式——而这些以断除贪等为内容、以种种方式呈现的甚深经义,正在被宣说出来。“所闻”这个词表明的是不忘失,因为听闻的样态被如实显示出来。如果一个人所听闻的内容已经忘失,事隔多时后,他就不会承认说“这是我听闻过的”。这样一来,由不迷乱——也就是没有迷乱——以闻法时生起的慧为基础,就成就了闻法时和闻法后的慧;同样,由不忘失,就成就了正念。其中,以慧为先的正念,有能力准确决定言辞——因为言辞方面所应通达的特性并不甚深,只需按照所听闻的样子持守即可,所以正念的作用更主要,慧则处于次要地位,因此称为“以慧为先”。以念为先的慧,则有能力通达义理——因为义理方面所应通达的特性甚深,所以慧的作用更主要,念则处于次要地位,因此称为“以念为先”。由于具足了这两种能力,便能守护具足义与辞的法藏,由此成就法库藏师的身份。巴利
Ettha ca itīti vacanena asammohaṃ dīpeti. Paṭividdhā hi atthassa pakāravisesā itīti idha āyasmatā ānandena paccāmaṭṭhā, tenassa asammoho dīpito. Na hi sammūḷho nānappakārappaṭivedhasamattho hoti, lobhappahānādivasena nānappakārā duppaṭividdhā ca suttatthā niddisīyanti . Sutanti vacanena asammosaṃ dīpeti sutākārassa yāthāvato dassiyamānattā yassa hi sutaṃ sammuṭṭhaṃ hoti, na so kālantare mayā sutanti paṭijānāti. Iccassa asammohena sammohābhāvena paññāya eva vā savanakālasambhūtāya taduttarikālapaññāsiddhi, tathā asammosena satisiddhi. Tattha paññāpubbaṅgamāya satiyā byañjanāvadhāraṇasamatthatā. Byañjanānañhi paṭivijjhitabbo ākāro nātigambhīro, yathāsutadhāraṇameva tattha karaṇīyanti satiyā byāpāro adhiko, paññā tattha guṇībhūtā hoti paññāya pubbaṅgamāti katvā. Satipubbaṅgamāya paññāya atthappaṭivedhasamatthatā. Atthassa hi paṭivijjhitabbo ākāro gambhīroti paññāya byāpāro adhiko, sati tattha guṇībhūtā hoti satiyā pubbaṅgamāti katvā. Tadubhayasamatthatāyogena atthabyañjanasampannassa dhammakosassa anupālanasamatthatāya dhammabhaṇḍāgārikattasiddhi.
另一种解释:用“iti(如是)”这个说法,是在显示如理作意。因为下面将要讲到的那些内容,是在说明各种样态、作出确定等,它们能阐明种种通达,而这些都是以不颠倒的正法为对象。因为对不如理作意的人来说,种种通达不可能发生。用“sutaṃ(闻)”这个说法,是在显示心不散乱。因为以序分和提问为因缘而听闻即将宣说的经典,如果没有心的等持,就不可能做到;心散乱的人根本听不进去。就像心散乱的人,即使别人把一切圆满都说给他听,他还是会说:“我没听到,你再说一遍。”在这里,由如理作意,能成就自我正确的愿向和过去所造的福业,因为内心没有正确愿向、或过去没有造作福业的人,就不会有如理作意。由心不散乱,能成就听闻正法和亲近善士,因为没有听闻的人、或不具备亲近善士条件的人,就不会有心不散乱。心散乱的人不可能听闻正法,不亲近善士的人也不可能有听闻。巴利
Aparo nayo – itīti vacanena yonisomanasikāraṃ dīpeti. Tena vuccamānānaṃ ākāranidassanāvadhāraṇatthānaṃ upari vakkhamānānaṃ nānappakārappaṭivedhajotakānaṃ aviparītasaddhammavisayattā. Na hi ayoniso manasikaroto nānappakārappaṭivedho sambhavati. Sutanti vacanena avikkhepaṃ dīpeti, nidānapucchāvasena pakaraṇappattassa vakkhamānassa suttassa savanaṃ na samādhānamantarena sambhavati vikkhittacittassa savanābhāvato. Tathā hi vikkhittacitto puggalo sabbasampattiyā vuccamānopi ‘‘na mayā sutaṃ, puna bhaṇathā’’ti vadati. Yonisomanasikārena cettha attasammāpaṇidhiṃ pubbekatapuññatañca sādheti, sammā appaṇihitattassa pubbe akatapuññassa vā tadabhāvato. Avikkhepena saddhammassavanaṃ sappurisūpanissayañca sādheti, assutavato sappurisūpanissayarahitassa ca tadabhāvato. Na hi vikkhittacitto saddhammaṃ sotuṃ sakkoti, na ca sappurise anupassayamānassa savanaṃ atthi.
另一种解释:前面说过,当心相续以种种方式活动、从而抓取种种义理和言辞时,对种种方式的描述就是“如是”。这种美好的方式,是通过辨别佛陀言教中义理和言辞的差别、以贯通整个教法的方式,成为圆满无余利他的因。然而,这种状态不会出现在内心没有正确愿向、或过去没有积累福业的人身上。因此,用“如是”这一美好方式,显示了自己获得后二轮(戒清净与心清净之后的见清净与解脱)的成就;用与听闻相关的“闻”字,显示了自己获得前二轮(戒清净与心清净)的成就。因为住在不适宜的地方、或不亲近善士的人,是不可能有所听闻的。这样,通过后二轮的成就,意乐清净也就成立了——内心有正确愿向、过去又造过福业的人,意乐是清净的,因为那些使意乐不清净的烦恼已经远离了。正如经中所说:“善加愿向的心,能使人因此更殊胜”(《法句经》43偈),以及“阿难,你造过福业,精勤修习加行吧,不久你将成为无漏者”(《长部》2.207)。通过前二轮的成就,加行清净也就成立了。因为住在适宜的地方、亲近善士、随顺善士们的见解而行,加行就能清净。又因为意乐清净,证得的通达也就成立;由于先前已经净化了贪爱与邪见等杂染,通过加行清净,教理的通达也就成立。身语加行极为清净的人,因为没有追悔,心不散乱,在教法中就能无所畏惧。这样,具足加行清净和意乐清净、成就教理与证得的人,他的话语就像太阳升起前的曙光、像善法的如理作意一样,堪能成为佛陀言教的前导。因此,在适当之处安立缘起,说出了“如是我闻”等语。巴利
Aparo nayo – ‘‘yassa cittasantānassa nānākārappavattiyā nānatthabyañjanaggahaṇaṃ hoti, tassa nānākāraniddeso’’ti vuttaṃ. Yasmā ca so bhagavato vacanassa atthabyañjanappabhedaparicchedavasena sakalasāsanasampatiogāhanena niravasesaparahitapāripūrikāraṇabhūto evaṃbhaddako ākāro na sammā appaṇihitattano pubbe akatapuññassa vā hoti, tasmā itīti iminā bhaddakena ākārena pacchimacakkadvayasampattimattano dīpeti, sutanti savanayogena purimacakkadvayasampattiṃ. Na hi appatirūpe dese vasato sappurisūpanissayarahitassa vā savanaṃ atthi. Iccassa pacchimacakkadvayasiddhiyā āsayasuddhi siddhā hoti, sammā paṇihitatto pubbe ca katapuñño visuddhāsayo hoti, tadavisuddhihetūnaṃ kilesānaṃ dūrībhāvato. Tathā hi vuttaṃ – ‘‘sammā paṇihitaṃ cittaṃ, seyyaso naṃ tato kare’’ti (dha. pa. 43) ‘‘katapuññosi tvaṃ, ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṃ hohisi anāsavo’’ti (dī. ni. 2.207) ca. Purimacakkadvayasiddhiyā payogasuddhi. Patirūpadesavāsena hi sappurisūpanissayena ca sādhūnaṃ diṭṭhānugatiāpajjanenapi visuddhappayogo hoti. Tāya ca āsayasuddhiyā adhigamabyattisiddhi, pubbe eva taṇhādiṭṭhisaṃkilesānaṃ visodhitattā payogasuddhiyā āgamabyattisiddhi. Suparisuddhakāyavacīpayogo hi vippaṭisārābhāvato avikkhittacitto pariyattiyaṃ visārado hoti. Iti payogāsayasuddhassa āgamādhigamasampannassa vacanaṃ aruṇuggamanaṃ viya sūriyassa udayato, yonisomanasikāro viya ca kusaladhammassa, arahati bhagavato vacanassa pubbaṅgamaṃ bhavitunti ṭhāne nidānaṃ ṭhapento iti me sutantiādimāha.
另一种解释方式:用“如是”这个词,按照前面所说的、能显示种种通达的方式,说明自己具备了义无碍解和辩无碍解。用“闻”这个词,因为紧挨着“如是”一词,或者是因为着眼于接下来要说的内容,以显示所应听闻之差别的方式,说明自己具备了法无碍解和辞无碍解。而且,说出“如是”这句和前面一样能显示如理作意的话时,他表明:“这些法已经被我以心审察过,用见善加通达了。”因为教法所说的法,以“这里讲了戒,这里讲了定,这里讲了慧,这里有这么多连接”等方式,被心审察,伴随着随听闻而来的思索,成为法审察忍,或者称为了知遍知的见。用这种见,在教法各处所说的色法和无色法上,以“这是色,色有这么多”等方式善加确定、通达,这些法就能给自己和他人带来利益和安乐。说出“闻”这句显示与听闻相关的话时,他表明:“许多法已被我听闻、受持、用言语反复习诵。”因为对教法的听闻、受持和熟悉,是与专心倾听紧密相连的。通过这两者,他显示这个法是善说的,义理和言辞都圆满,从而让人对听闻生起恭敬心。因为一个人如果不恭敬地听闻义理和言辞都圆满的法,就会错失大利益。所以应当生起恭敬心,认真地听闻法。巴利
Aparo nayo – itīti iminā pubbe vuttanayena nānappakārappaṭivedhadīpakena attano atthapaṭibhānapaṭisambhidāsampattisabbhāvaṃ dīpeti. Sutanti iminā itisaddasannidhānato vakkhamānāpekkhāya vā sotabbabhedappaṭivedhadīpakena dhammaniruttipaṭisambhidāsampattisabbhāvaṃ dīpeti. Itīti ca idaṃ vuttanayeneva yonisomanasikāradīpakaṃ vacanaṃ bhāsamāno ‘‘ete mayā dhammā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā’’ti dīpeti. Pariyattidhammā hi ‘‘idha sīlaṃ kathitaṃ, idha samādhi, idha paññā, ettakā ettha anusandhiyo’’tiādinā nayena manasā anupekkhitā anussavākāraparivitakkasahitāya dhammanijjhānakkhantibhūtāya ñātapariññāsaṅkhātāya vā diṭṭhiyā tattha tattha vuttarūpārūpadhamme ‘‘iti rūpaṃ, ettakaṃ rūpa’’ntiādinā nayena suṭṭhu vavatthapetvā paṭividdhā attano paresañca hitasukhāvahā hontīti. Suttanti idaṃ savanayogaparidīpakavacanaṃ bhāsamāno ‘‘bahū mayā dhammā sutā dhātā vacasā paricitā’’ti dīpeti. Sotāvadhānappaṭibaddhā hi pariyattidhammassa savanadhāraṇaparicayā. Tadubhayenapi dhammassa svākkhātabhāvena atthabyañjanapāripūriṃ dīpento savane ādaraṃ janeti. Atthabyañjanaparipuṇṇañhi dhammaṃ ādarena assuṇanto mahatā hitā paribāhiro hotīti ādaraṃ janetvā sakkaccaṃ dhammo sotabbo.
阿难尊者通过“如是我闻”这整句话,不把如来所宣说的法与律当成是自己证得的,这样就超越了非善人的境地;他承认自己只是弟子的身份,于是进入了善人的境地。同样,他让心从不正法上脱离,把心安立在正法上。他表明“这只是我所听闻的,而且正是那位世尊的言教”,借此为自己澄清,指出导师是谁,印证了胜者的言教,确立了法的传承。巴利
Iti me sutanti iminā pana sakalena vacanena āyasmā ānando tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ attano adahanto asappurisabhūmiṃ atikkamati, sāvakattaṃ paṭijānanto sappurisabhūmiṃ okkamati. Tathā asaddhammā cittaṃ vuṭṭhāpeti, saddhamme cittaṃ patiṭṭhāpeti. ‘‘Kevalaṃ sutamevetaṃ mayā, tasseva pana bhagavato vacana’’nti dīpento attānaṃ parimoceti, satthāraṃ apadisati, jinavacanaṃ appeti, dhammanettiṃ patiṭṭhāpeti.
另外,“如是我闻”这句话,是在表明阿难并不承认这是他自己创说的,而是在开显他先前听闻的内容:这是我从那位世尊面前亲自领受的——那位世尊已得四无所畏、具足十力、安住牛王位、能作狮子吼、是一切众生中最尊上者、是法之主、法王、法的主宰、法的明灯、法的归依处、正法的殊胜转轮王、正等正觉者。对于这里的义理、法、词句或文句,都不应生起任何疑惑或犹豫。这样便能灭除一切天神与人类对法与律的不信,令净信的圆满得以生起。因此,这样说:巴利
Apica iti me sutanti attanā uppāditabhāvaṃ appaṭijānanto purimassavanaṃ vivaranto sammukhā paṭiggahitamidaṃ mayā tassa bhagavato catuvesārajjavisāradassa dasabaladharassa āsabhaṭṭhānaṭṭhāyino sīhanādanādino sabbasattuttamassa dhammissarassa dhammarājassa dhammādhipatino dhammadīpassa dhammasaraṇassa saddhammavaracakkavattino sammāsambuddhassa. Na ettha atthe vā dhamme vā pade vā byañjane vā kaṅkhā vā vimati vā kātabbāti sabbadevamanussānaṃ imasmiṃ dhammavinaye assaddhiyaṃ vināseti, saddhāsampadaṃ uppādeti. Tenetaṃ vuccati –
在教法中,它摧毁不信,让信心增长。
他说“我这样听说”,说这话的正是乔达摩的弟子。巴利
‘‘Vināsayati assaddhaṃ, saddhaṃ vaḍḍheti sāsane; Iti me sutamiccevaṃ, vadaṃ gotamasāvako’’ti.
这里有人问:“为什么别的经里都会先点明时间和地点,说‘如是我闻,一时世尊……’等等,然后才说缘起,而这部经却不这样呢?”对此,有些人先解释说:因为这不是由长老(阿难)说的。这个缘起部分并不是阿难尊者最先说的,而是久寿多罗最先说的。她被世尊赞为在家女弟子中多闻第一,是一位已证得无碍解的有学圣弟子。她最先是为以舍摩伐提为首的五百位女子说这部经的。巴利
Etthāha – ‘‘kasmā panettha yathā aññesu suttesu ‘evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā’tiādinā kāladese apadisitvāva nidānaṃ bhāsitaṃ, evaṃ na bhāsita’’nti? Apare tāva āhu – na pana therena bhāsitattā. Idañhi nidānaṃ na āyasmatā ānandena paṭhamaṃ bhāsitaṃ khujjuttarāya pana bhagavatā upāsikāsu bahussutabhāvena etadagge ṭhapitāya sekkhappaṭisambhidāppattāya ariyasāvikāya sāmāvatippamukhānaṃ pañcannaṃ itthisatānaṃ paṭhamaṃ bhāsitaṃ.
关于这件事,从头到尾的经过是这样的:据说,从现在往前数一百千劫之前,有一位叫莲华上的正自觉者出现在世间,转动了殊胜的法轮,住在天鹅城。有一天,天鹅城里有一位良家女子,和那些要去听世尊说法的在家女信众一起去了僧园。她看到世尊正在把一位在家女弟子列为多闻第一,就发起了大愿,希望自己将来也能得到这个位置。世尊也给她授记说:未来在名叫乔达摩的正自觉者的教法中,你会成为在家女弟子中多闻第一。她一生行善,死后生到天界,之后又转生人间,就这样在天界和人间之间流转,过了一百千劫。后来到了现在这个贤劫,在我们的世尊住世的时候,她从天道命终,投生到瞿沙迦长者家里一个女仆的胎中,取了结生识,被起名叫上胜。她出生时就是个驼背,所以大家就叫她久寿多罗。后来,瞿沙迦长者把她送给优陀延王、给舍摩伐提当侍女的时候,她就住在优陀延王的后宫里。巴利
Tatrāyaṃ anupubbīkathā – ito kira kappasatasahassamatthake padumuttaro nāma sammāsambuddho loke uppajjitvā pavattitavaradhammacakko haṃsavatiyaṃ viharati. Athekadivasaṃ haṃsavatiyaṃ ekā kuladhītā satthu dhammadesanaṃ sotuṃ gacchantīhi upāsikāhi saddhiṃ ārāmaṃ gatā. Satthāraṃ ekaṃ upāsikaṃ bahussutānaṃ etadagge ṭhapentaṃ disvā adhikāraṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthesi. Satthāpi naṃ byākāsi ‘‘anāgate gotamassa nāma sammāsambuddhassa sāvikānaṃ upāsikānaṃ bahussutānaṃ aggā bhavissatī’’ti. Tassā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devaloke nibbattitvā puna manussesūti evaṃ devamanussesu saṃsarantiyā kappasatasahassaṃ atikkantaṃ. Atha imasmiṃ bhaddakappe amhākaṃ bhagavato kāle sā devalokato cavitvā ghosakaseṭṭhissa gehe dāsiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi, uttarātissā nāmaṃ akaṃsu. Sā jātakāle khujjā ahosīti khujjuttarātveva paññāyittha. Sā aparabhāge ghosakaseṭṭhinā rañño utenassa sāmāvatiyā dinnakāle tassā paricārikabhāvena dinnā rañño utenassa antepure vasati.
那时,如来正在各地游化。当如来来到憍赏弥城时,瞿沙迦长者、鸡长者和衣长者这三位长者,为了敬奉世尊而建了三座精舍,把精舍献给以佛陀为首的比丘僧团,并举办了盛大的布施,持续了整整一个月。之后他们心想:“佛陀是悲悯一切世间的,我们也该给别人机会。”于是也让憍赏弥城的市民们参与进来。从那时起,城里的人们就按街道、按团体轮流举办大布施。有一天,世尊被比丘僧众围绕着,坐在一位花鬘师首领的家里。就在那时,久寿多罗为了替舍摩伐提取花,带着八个迦沙潘钱来到那户人家。花鬘师首领看见她,就说:“上胜啊,今天没空给你取花了,我正在供养以佛陀为首的比丘僧团。你也来帮忙做侍奉吧,这样以后就不用再替别人跑腿干活了。”于是久寿多罗就在供佛的斋堂里帮忙服务。她借着世尊应机开示的因缘,把所说的法全都学会了;听完随喜开示之后,她就证得了入流果。巴利
Tena ca samayena kosambiyaṃ ghosakaseṭṭhikukkuṭaseṭṭhipāvārikaseṭṭhino bhagavantaṃ uddissa tayo vihāre kāretvā janapadacārikaṃ carante tathāgate kosambinagaraṃ sampatte buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa vihāre niyyādetvā mahādānāni pavattesuṃ, māsamattaṃ atikkami. Atha nesaṃ etadahosi – ‘‘buddhā nāma sabbalokānukampakā, aññesampi okāsaṃ dassāmā’’ti kosambinagaravāsinopi janassa okāsaṃ akaṃsu. Tato paṭṭhāya nāgarā vīthisabhāgena gaṇasabhāgena mahādānaṃ denti. Athekadivasaṃ satthā bhikkhusaṅghaparivuto mālākārajeṭṭhakassa gehe nisīdi. Tasmiṃ khaṇe khujjuttarā sāmāvatiyā pupphāni gahetuṃ aṭṭha kahāpaṇe ādāya taṃ gehaṃ agamāsi. Mālākārajeṭṭhako taṃ disvā ‘‘amma uttare, ajja tuyhaṃ pupphāni dātuṃ khaṇo natthi, ahaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ parivisāmi, tvampi parivesanāya sahāyikā hohi, evaṃ ito paresaṃ veyyāvaccakaraṇato muccissasī’’ti āha. Tato khujjuttarā buddhānaṃ bhattagge veyyāvaccaṃ akāsi. Sā satthārā upanisinnakathāvasena kathitaṃ sabbameva dhammaṃ uggaṇhi, anumodanaṃ pana sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāsi.
她在别的日子只给四个钱币,拿了花就走。但那天,因为她已经亲证了真理,对别人的财物不再生起贪占之心,就给了八个钱币,把篮子装得满满的,拿了花,来到舍摩伐提那里。舍摩伐提问她:“上胜啊,你别的日子带回来的花不多,今天却这么多,是不是国王对你更宠爱了?”她因为已经不可能说谎,就没有隐瞒自己过去做过的事,全都说了出来。于是有人问她:“那你今天为什么带这么多花回来?”她说:“今天我听了正自觉者的法,亲证了不死之法,所以我不欺骗你们。”听了这话,她们没有骂她说:“嘿,你这坏婢女,把你这么长时间拿走的钱币还来!”反而因为过去的善根因缘,对她说:“善女人,你喝了不死甘露,也让我们喝吧。”她说:“那就给我沐浴吧。”她们就用十六缸香汤为她沐浴,又给了她两件细软的衣服。她穿上一件作下衣,披上一件作上衣,铺好座位,坐在座位上,拿起一把彩扇,招呼坐在低座上的五百名女子,然后站在有学无碍解的阶位上,完全按照世尊所教导的方式为她们说法。说法结束时,她们全都证得了入流果。她们全都向久寿多罗行礼,说:“善女人,从今天起你不要再做那些污秽的事了,请你在我们心中成为母亲和老师一样的存在。”于是把她放在了尊贵的位置上。巴利
Sā aññesu divasesu cattārova kahāpaṇe datvā pupphāni gahetvā gacchati, tasmiṃ pana divase diṭṭhasaccabhāvena parasantake cittaṃ anuppādetvā aṭṭhapi kahāpaṇe datvā pacchiṃ pūretvā pupphāni gahetvā sāmāvatiyā santikaṃ agamāsi. Atha naṃ sā pucchi ‘‘amma uttare, tvaṃ aññesu divasesu na bahūni pupphāni āharasi, ajja pana bahukāni, kiṃ no rājā uttaritaraṃ pasanno’’ti? Sā musā vattuṃ abhabbatāya atīte attanā kataṃ anigūhitvā sabbaṃ kathesi. Atha ‘‘kasmā ajja bahūni āharasī’’ti ca vuttā ‘‘ajjāhaṃ sammāsambuddhassa dhammaṃ sutvā amataṃ sacchākāsiṃ, tasmā tumhe na vañcemī’’ti āha. Taṃ sutvā ‘‘are duṭṭhadāsi, ettakaṃ kālaṃ tayā gahite kahāpaṇe dehī’’ti atajjetvā pubbahetunā codiyamānā ‘‘amma, tayā pītaṃ amataṃ, amhepi pāyehī’’ti vatvā ‘‘tena hi maṃ nhāpehī’’ti vutte soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhāpetvā dve maṭṭhasāṭake dāpesi. Sā ekaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā āsanaṃ paññāpetvā āsane nisīditvā vicitrabījaniṃ ādāya nīcāsanesu nisinnāni pañca mātugāmasatāni āmantetvā sekhappaṭisambhidāsu ṭhatvā satthārā desitaniyāmeneva tāsaṃ dhammaṃ desesi. Desanāvasāne tā sabbā sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Tā sabbāpi khujjuttaraṃ vanditvā ‘‘amma, ajja paṭṭhāya tvaṃ kiliṭṭhakammaṃ mā kari, amhākaṃ mātuṭṭhāne ācariyaṭṭhāne ca patiṭṭhāhī’’ti garuṭṭhāne ṭhapayiṃsu.
她为什么投生成了婢女呢?据说,在迦叶正自觉佛的时代,她投生在波罗奈城一位长者家里,是长者的女儿。有一次,一位已断尽烦恼的长老尼来到她家——她家是这位长老尼的施主。她对长老尼说:“尊者,请把那个妆奁盒给我吧。”然后就指使长老尼为她做服侍的事。长老尼心想:“如果我不给她,她就会对我生起嗔恨,因而堕入地狱;如果给了她,她就会因此投生为他人的婢女。比起地狱的灼烧之苦,做婢女还是好得多。”长老尼出于悲悯,就顺从了她的要求。由于这个业,她在五百世中都投生为他人的婢女。巴利
Kasmā panesā dāsī hutvā nibbattāti? Sā kira kassapasammāsambuddhakāle bārāṇasiyaṃ seṭṭhidhītā hutvā nibbattā. Ekāya khīṇāsavattheriyā upaṭṭhākakulaṃ gatāya ‘‘etaṃ me ayye, pasādhanapeḷikaṃ dethā’’ti veyyāvaccaṃ kāresi. Therīpi ‘‘adentiyā mayi āghātaṃ uppādetvā niraye nibbattissati, dentiyā paresaṃ dāsī hutvā nibbattissati, nirayasantāpato dāsibhāvo seyyo’’ti anuddayaṃ paṭicca tassā vacanaṃ akāsi. Sā tena kammena pañca jātisatāni paresaṃ dāsīyeva hutvā nibbatti.
她为什么会长成驼背呢?据说,在佛陀还没有出世的时候,她住在波罗奈国王的宫里。那时她看见一位常到王宫来的独觉佛,身体稍微有点驼,就当着和她住在一起的宫女们的面,拿他开玩笑,故意学他驼背的样子来取乐。因为造了这个恶业,她死后就投生成了驼背。巴利
Kasmā pana khujjā ahosi? Anuppanne kira buddhe ayaṃ bārāṇasirañño gehe vasantī ekaṃ rājakulūpakaṃ paccekabuddhaṃ thokaṃ khujjadhātukaṃ disvā attanā sahavāsīnaṃ mātugāmānaṃ purato parihāsaṃ karontī yathāvajjaṃ keḷivasena khujjākāraṃ dassesi, tasmā khujjā hutvā nibbatti.
她到底做了什么,才生来就有智慧呢?据说,在佛陀还没出世的时候,她住在波罗奈国王的宫里。那时她看见八位辟支佛从王宫出来,钵里盛满了热乳粥,因为太烫,他们只好把钵在手里倒来倒去地接。她看到后,就把自己的八个象牙环放在那里,说:“请把钵放在这上面拿吧。”那八位辟支佛照做了,然后回头看了看她。她说:“这些东西已经布施给你们了,请带走吧。”他们就去了欢喜窟。据说那些象牙环到现在还完好无损。她就是凭着这个善业的果报,生来就有智慧。巴利
Kiṃ pana katvā paññavantī jātāti? Anuppanne kira buddhe ayaṃ bārāṇasirañño gehe vasantī aṭṭha paccekabuddhe rājagehato uṇhapāyāsassa pūrite patte parivattitvā parivattitvā gaṇhante disvā attano santakāni aṭṭha dantavalayāni ‘‘idha ṭhapetvā gaṇhathā’’ti adāsi. Te tathā katvā olokesuṃ. ‘‘Tumhākaññeva tāni pariccattāni, gahetvā gacchathā’’ti āha. Te nandamūlakapabbhāraṃ agamaṃsu. Ajjāpi tāni valayāni arogāneva. Sā tassa nissandena paññavantī jātā.
那时,以沙摩婆提为首的那五百个女人对她说:“阿姨,您每天去导师那里,听了世尊所说的法,回来再讲给我们听吧。”她就照这样做了,后来成了通达三藏的人。因此,世尊把她列为第一,说:“比丘们,在我的在家女弟子中,多闻第一的,就是久寿多罗。”就这样,这位以多闻而被世尊列为第一、证得无碍解的圣弟子久寿多罗,在世尊住在憍赏弥的时候,时常去导师那里闻法,然后回到后宫,为以沙摩婆提为首的那五百位圣弟子在家女信徒,按照导师所教导的方式,把如其所闻的法讲给她们听。她既使自己得到解脱,也为了表明这些法是从世尊面前亲自听来的,便安立了这样的缘起:“这是世尊所说的,这是阿拉汉所说的,我是这样听来的。”巴利
Atha naṃ sāmāvatippamukhāni pañca itthisatāni ‘‘amma, tvaṃ divase divase satthu santikaṃ gantvā bhagavatā desitaṃ dhammaṃ sutvā amhākaṃ desehī’’ti vadiṃsu. Sā tathā karontī aparabhāge tipiṭakadharā jātā. Tasmā naṃ satthā – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvikānaṃ bahussutānaṃ upāsikānaṃ yadidaṃ khujjuttarā’’ti etadagge ṭhapesi. Iti upāsikāsu bahussutabhāvena satthārā etadagge ṭhapitā paṭisambhidāppattā khujjuttarā ariyasāvikā satthari kosambiyaṃ viharante kālena kālaṃ satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā antepuraṃ gantvā sāmāvatippamukhānaṃ pañcannaṃ itthisatānaṃ ariyasāvikānaṃ satthārā desitaniyāmena yathāsutaṃ dhammaṃ kathentī attānaṃ parimocetvā satthu santike sutabhāvaṃ pakāsentī ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatā vuttamarahatāti me suta’’nti nidānaṃ āropesi.
不过,因为她就是在憍赏弥那座城里亲耳从世尊那里听闻这些法,并且当天就对她们讲述,所以根本没必要再标出“一时,世尊住在憍赏弥”这样的时间和地点,因为这件事本来就人人皆知。比丘尼们也是从她那里领受了这些经。就这样一代代传下来,比丘们也都清楚是她安立的缘起。后来,如来般涅槃之后,具寿阿难在阿阇世王所建的七叶窟正法殿堂里,坐在以大迦叶为首的一群漏尽者中间结集法时,为了避免这些经的缘起出现混乱,就按照她所安立的方式安立了缘起。巴利
Yasmā pana tasmiṃyeva nagare bhagavato sammukhā sutvā tadaheva tāya tāsaṃ bhāsitaṃ, tasmā ‘‘ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharatī’’ti kāladesaṃ apadisituṃ payojanasambhavova natthi supākaṭabhāvato. Bhikkhuniyo cassā santike imāni suttāni gaṇhiṃsu. Evaṃ paramparāya bhikkhūsupi tāya āropitaṃ nidānaṃ pākaṭaṃ ahosi. Atha āyasmā ānando tathāgatassa parinibbānato aparabhāge sattapaṇṇiguhāyaṃ ajātasattunā kārāpite saddhammamaṇḍape mahākassapappamukhassa vasīgaṇassa majjhe nisīditvā dhammaṃ saṅgāyanto imesaṃ suttānaṃ nidānassa dveḷhakaṃ pariharanto tāya āropitaniyāmeneva nidānaṃ āropesīti.
有些人却在这里用各种方式把它讲得越来越复杂。这有什么必要呢?其实,结集经典的人是用不同的方式结集法与律的。那些负责结集法的大长老们都已经如实通达了法,他们完全懂得结集法与律的方式,所以有时用“我这样听闻”等来安立缘起,有时用“那时”等,有时用偈颂的形式来安立缘起,有时则完全不安立缘起,而是按品等分类来结集法与律。在这里,他们是用“这里所说的确实……”等来安立缘起之后才结集的。这九分教的佛语,有些部分是按契经、应颂等来分类的。这部经如此,一切正等正觉者的教法也都是如此。确实这样说过:“他们的契经和应颂等是很少的……”等等。在这里,除了“这确实是所说的……我听闻”这句话之外,看不到别的什么可以作为如是语这一分教的依据。因此,注释师们说:“以‘这确实是世尊所说的’等开头的一百一十二部经,就是《如是语》。”所以应当知道,那些了知导师意图的结集法者们,或者那位圣弟子,为了让人们知道这些经属于如是语这一分教,就是按照这种方式来安立缘起的。巴利
Keci panettha bahuppakāre papañcenti. Kiṃ tehi? Apica nānānayehi saṅgītikārā dhammavinayaṃ saṅgāyiṃsu. Anubuddhā hi dhammasaṅgāhakamahātherā, te sammadeva dhammavinayassa saṅgāyanākāraṃ jānantā katthaci ‘‘evaṃ me suta’’ntiādinā, katthaci ‘‘tena samayenā’’tiādinā, katthaci gāthābandhavasena nidānaṃ ṭhapentā, katthaci sabbena sabbaṃ nidānaṃ aṭṭhapentā vaggasaṅgahādivasena dhammavinayaṃ saṅgāyiṃsu. Tattha idha vuttañhetantiādinā nidānaṃ ṭhapetvā saṅgāyiṃsu, kiñci suttageyyādivasena navaṅgamidaṃ buddhavacanaṃ. Yathā cetaṃ, evaṃ sabbesampi sammāsambuddhānaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘appakañca nesaṃ ahosi suttaṃ geyya’’ntiādi. Tattha itivuttakaṅgassa aññaṃ kiñci na paññāyati tabbhāvanimittaṃ ṭhapetvā ‘‘vuttañhetaṃ…pe… me suta’’nti idaṃ vacanaṃ. Tenāhu aṭṭhakathācariyā ‘‘vuttañhetaṃ bhagavatāti ādinayappavattā dvādasuttarasatasuttantā itivuttaka’’nti. Tasmā satthu adhippāyaṃ jānantehi dhammasaṅgāhakehi ariyasāvikāya vā imesaṃ suttānaṃ itivuttakaṅgabhāvañāpanatthaṃ imināva nayena nidānaṃ ṭhapitanti veditabbaṃ.
那么,在结集法与律时,安立缘起语又是为了什么目的呢?难道不是只应当结集世尊所说的话吗?回答是:这是为了让开示能够长久住世、不被遗忘,并且使人产生信心。因为开示一旦与地点、时间、说法者、听众等信息关联起来而安立,就能长久住世,具有不被遗忘的特性,也能让人生起信心;就像世间的判决,要与地点、时间、当事人、事由、依据等关联起来才能成立一样。正因如此,具寿大迦叶在结集《梵网经》《根本法门经》等经典时,被问到说法地点等问题,作为法库执掌者的他在作答时,就说了“如是我闻”等作为缘起。而在这里,之所以不标明地点和时间,理由前面已经说过了。巴利
Kimatthaṃ pana dhammavinayasaṅgahe kayiramāne nidānavacanaṃ? Nanu bhagavatā bhāsitavacanasseva saṅgaho kātabboti? Vuccate – desanāya ṭhitiasammosasaddheyyabhāvasampādanatthaṃ. Kāladesadesakaparisāpadesehi upanibandhitvā ṭhapitā hi desanā ciraṭṭhitikā hoti asammosadhammā saddheyyā ca desakālakattuhetunimittehi upanibaddho viya vohāravinicchayo. Teneva ca āyasmatā mahākassapena brahmajālamūlapariyāyasuttādīnaṃ desādipucchāsu katāsu tāsaṃ vissajjanaṃ karontena dhammabhaṇḍāgārikena ‘‘evaṃ me suta’’ntiādinā nidānaṃ bhāsitaṃ. Idha pana desakālassa aggahaṇe kāraṇaṃ vuttameva.
另外,缘起语也是为了显示导师的成就。因为如来世尊并不是靠事先的撰作、推理、传统和思择,才成立为正自觉者。正自觉者不需要靠事先撰作等等,因为他在一切处都具足无碍的智行,对一切所知法也都是平等通达的。同样,由于他没有师拳、法悭吝、对弟子和听众偏心贪著,所以成立为漏尽者。因为彻底漏尽的人根本不会有这些,他极其清净,一切作为都只是为了利益他人。这样,通过显示说法者已经完全断除了邪见、戒行败坏等杂染,以及无明和渴爱,并且显示出智的成就和舍断的成就——也就是自觉和清净——就成立了前两种无所畏;又因为对障碍法和出离法不再迷惑,就成立了后两种无所畏。因此,世尊具足四无所畏,以及自利利他的实践,都通过缘起语显示出来,因为他在各处都能随顺在场听众的根机,以应机而起的辩才开示法教。在这里则应这样理解:通过无余地断除欲贪等而开示法教。因此说“缘起语是为了显示导师的成就”。而这里用“世尊”“阿拉汉”这些词来阐明上述意义,前面已经说明过了。巴利
Apica satthu sampattippakāsanatthaṃ nidānavacanaṃ. Tathāgatassa hi bhagavato pubbaracanānumānāgamatakkābhāvato sammāsambuddhabhāvasiddhi. Na hi sammāsambuddhassa pubbaracanādīhi attho atthi sabbattha appaṭihatañāṇācāratāya ekappamāṇattā ca ñeyyadhammesu. Tathā ācariyamuṭṭhidhammamacchariyasāsanasāvakānurāgābhāvato khīṇāsavabhāvasiddhi. Na hi sabbaso khīṇāsavassa te sambhavantīti suvisuddhassa parānuggahapavatti. Evaṃ desakasaṃkilesabhūtānaṃ diṭṭhisīlasampadādūsakānaṃ avijjātaṇhānaṃ accantābhāvasaṃsūcakehi ñāṇasampadāpahānasampadābhibyañjakehi ca sambuddhavisuddhabhāvehi purimavesārajjadvayasiddhi, tato ca antarāyikaniyyānikadhammesu asammohabhāvasiddhito pacchimavesārajjadvayasiddhīti bhagavato catuvesārajjasamannāgamo attahitaparahitapaṭipatti ca nidānavacanena pakāsitā hoti, tattha tattha sampattaparisāya ajjhāsayānurūpaṃ ṭhānuppattikappaṭibhānena dhammadesanādīpanato. Idha pana anavasesato kāmadosappahānaṃ vidhāya desanādīpanato cāti yojetabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘satthu sampattippakāsanatthaṃ nidānavacana’’nti. Ettha ca ‘‘bhagavatā arahatā’’ti imehi padehi yathāvuttaatthavibhāvanatā heṭṭhā dassitā eva.
同样地,缘起语是为了阐明教法的成就。因为世尊的一切行为都被智与悲所摄持,所以他没有无意义的行持,也没有自利之行。因此,正自觉者的一切行为都只是为了利益他人而发起,他的全部身业、语业、意业,无论怎样发生,当它被如实宣说时,就依其情形,通过现法利益、来世利益和究竟利益,成为对众生的教诫——这就是教法,而不是诗颂创作。而这位导师的所行,正是通过各处缘起语中对时间、地点、说法者和听众等的说明,依其情形得以彰显。在这里,应当结合说法者和听众等的说明来理解。因此说:缘起语是为了阐明教法的成就。巴利
Tathā sāsanasampattippakāsanatthaṃ nidānavacanaṃ. Ñāṇakaruṇāpariggahitasabbakiriyassa hi bhagavato natthi niratthakā paṭipatti attahitā vā. Tasmā paresaṃyevatthāya pavattasabbakiriyassa sammāsambuddhassa sakalampi kāyavacīmanokammaṃ yathāpavattaṃ vuccamānaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ sattānaṃ anusāsanatthena sāsanaṃ, na kabbaracanā. Tayidaṃ satthu caritaṃ kāladesadesakaparisāpadesehi tattha tattha nidānavacanehi yathārahaṃ pakāsiyati. Idha pana desakaparisāpadesehīti yojetabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘sāsanasampattippakāsanatthaṃ nidānavacana’’nti.
另外,通过说明导师是权威,缘起语也是为了显示教法是权威。而教法的这种权威的显示,应当依照前面所说的方式,由“世尊”“阿拉汉”这些词得到阐明,这一点应当这样理解。这里只是简略展示缘起语的作用。巴利
Apica satthuno pamāṇabhāvappakāsanena sāsanassa pamāṇabhāvadassanatthaṃ nidānavacanaṃ. Tañcassa pamāṇabhāvadassanaṃ heṭṭhā vuttanayānusārena ‘‘bhagavatā arahatā’’ti imehi padehi vibhāvitanti veditabbaṃ. Idamettha nidānavacanappayojanassa mukhamattanidassananti.