第3篇 家族经的注释
3. Kulasuttavaṇṇanā
1313. 在第二经和第三经中,“nālaṃ”就是不适合、不相应。“na manāpena”是说,不是以让人喜欢的方式从座位上起身,只是表现出轻慢。“santamassa pariguhanti”是说,即使有可以布施的东西,也对他隐藏、遮盖起来。“asakkaccaṃ denti no sakkaccanti”是说,不论东西是粗劣还是精美,都不是亲手给,是以不尊重的态度施与,而不是以尊重的态度施与。
13. Dutiyassa tatiye nālanti na yuttaṃ nānucchavikaṃ. Na manāpenāti na manamhi appanakena ākārena nisinnāsanato paccuṭṭhenti, anādarameva dassenti. Santamassa pariguhantīti vijjamānampi deyyadhammaṃ etassa niguhanti paṭicchādenti. Asakkaccaṃ denti no sakkaccanti lūkhaṃ vā hotu paṇītaṃ vā, asahatthā acittīkārena denti, no cittīkārena.
第4章 人经的注释
4. Puggalasuttavaṇṇanā
14第十四段里说的“俱分解脱”,是指从两个方面解脱:通过无色定从色身解脱,通过道从名身解脱。这样的人共有五种:四种是依次从四种无色定出定后,观照诸行而证得阿罗汉果的人;还有一种是从灭尽定出定后证得阿罗汉果的不还者。不过,这里引的圣典原文是“什么是俱分解脱的人?在此,有人亲身触证八解脱而安住,又以慧看见之后,诸漏已尽”,这是从获得八解脱者的角度来说的。
14. Catutthe ubhatobhāgavimuttoti dvīhi bhāgehi vimutto, arūpasamāpattiyā rūpakāyato vimutto, maggena nāmakāyato. So catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pattānaṃ catunnaṃ, nirodhā vuṭṭhāya arahattaṃ pattaanāgāmino ca vasena pañcavidho hoti. Pāḷi panettha ‘‘katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto? Idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontī’’ti (pu. pa. 208) evaṃ aṭṭhavimokkhalābhino vasena āgatā.
“以慧解脱”就是“慧解脱者”。这类人有五种:干观行者,以及从四种禅那出定后证得阿罗汉果的四种人。不过,这里的圣典只是从遮止八解脱的角度来引述的。正如经中所说:“他确实不能亲身触证八解脱而安住,但以慧观见之后,诸漏已尽。这样的人就叫做慧解脱者。”
Paññāya vimuttoti paññāvimutto. So sukkhavipassako, catūhi jhānehi vuṭṭhāya arahattaṃ pattā cattāro cāti imesaṃ vasena pañcavidho hoti. Pāḷi panettha aṭṭhavimokkhapaṭikkhepavaseneva āgatā. Yathāha – ‘‘na heva kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo paññāvimutto’’ti.
触证所触,就是身证者。他先触到禅那的触,之后才现证灭尽涅槃。从入流果位开始,直到阿罗汉道位,共有六种。因此说:“在这里,有一种人亲身触证八解脱而安住,又以智慧看见之后,一部分诸漏已经灭尽。这个人就叫作身证者。”
Phuṭṭhantaṃ sacchikatoti kāyasakkhī. So jhānaphassaṃ paṭhamaṃ phusati, pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikaroti. So sotāpattiphalaṭṭhaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggaṭṭhā chabbidho hoti. Tenāha – ‘‘idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo kāyasakkhī’’ti (pu. pa. 208).
“已到达见”就是“见至者”。这里简要的特征是:当“诸行是苦,灭是乐”这一点已经被知道、见到、明了、现证、触证、以慧通达时,就是见至者。详细来说,他也像身证者一样有六种。因此经中说:“在这里,有一种人如实了知‘这是苦’……乃至如实了知‘这是导向苦灭之道’,并且对如来所说的法,已经以智慧善见、以智慧善加分别……这样的人就称为见至者。”
Diṭṭhantaṃ pattoti diṭṭhippatto. Tatridaṃ saṅkhepalakkhaṇaṃ – dukkhā saṅkhārā, sukho nirodhoti ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ phusitaṃ paññāyāti diṭṭhippatto. Vitthārato pana sopi kāyasakkhī viya chabbidho hoti. Tenevāha – ‘‘idhekacco puggalo ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā paññāya…pe… ayaṃ vuccati puggalo diṭṭhippatto’’ti.
所谓“信解脱”,就是靠信仰而得到解脱。这种人同样按照前面说过的方式分为六种。因此经里说:“在这里,有某一种人,他如实知道‘这是苦’……乃至如实知道‘这是通向苦灭的道路’,并且对如来所宣说的法,已经用智慧看清、用智慧审察……但还不能像见至者那样。这种人就叫作信解脱者。”因为对这个信解脱者来说,在正式进入圣道之前的修行阶段,他像是靠着相信、认可、倾向来决定,烦恼就在这种情况下被断尽;而见至者在进入圣道之前的修行阶段,断除烦恼的智慧则是毫不迟钝、锐利、勇猛地运作。所以,就像用一把不太锋利的刀去砍芭蕉,砍断的地方不平整,刀走得慢,还会有声音,得花很大力气——信解脱者在入圣道之前那个阶段的修行就是这样。而像用一把磨得非常锋利的刀去砍芭蕉,砍断的地方平整,刀走得快,没有声音,也不费大力气——应当知道,慧解脱者在入圣道之前那个阶段的修行就是这样。
Saddhāya vimuttoti saddhāvimutto. Sopi vuttanayeneva chabbidho hoti. Tenāha – ‘‘idhekacco puggalo ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā paññāya…pe… no ca kho yathādiṭṭhippattassa. Ayaṃ vuccati puggalo saddhāvimutto’’ti. Etassa hi saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggakkhaṇe saddahantassa viya okappentassa viya adhimuccantassa viya ca kilesakkhayo hoti, diṭṭhippattassa pubbabhāgamaggakkhaṇe kilesacchedakañāṇaṃ adandhaṃ tikhiṇaṃ sūraṃ hutvā vahati. Tasmā yathā nāma nātitikhiṇena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ maṭṭhaṃ na hoti, asi sīghaṃ na vahati, saddo suyyati, balavataro vāyāmo kātabbo hoti, evarūpā saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggabhāvanā. Yathā pana sunisitena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ maṭṭhaṃ hoti, asi sīghaṃ vahati, saddo na suyyati, balavavāyāmakiccaṃ na hoti, evarūpā paññāvimuttassa pubbabhāgamaggabhāvanā veditabbā.
随法行者,就是随念法的人。这里的“法”指慧,意思是说他修习以慧为先导的道。随信行者也是同样的道理。这两种人都还处在入流道的阶段。经中也是这样说的:“有一个人,为了现证入流果而修行,他的慧根特别强,于是修习以慧为运载、以慧为先导的圣道,这个人就称为随法行者。有一个人,为了现证入流果而修行,他的信根特别强,于是修习以信为运载、以信为先导的圣道,这个人就称为随信行者。”这里是简要的说明。至于详细展开的俱分解脱者等内容,则见于《清净道论》中讲慧的修习那一部分,应当按那里所说的方式来理解。
Dhammaṃ anussaratīti dhammānusārī. Dhammoti paññā, paññāpubbaṅgamaṃ maggaṃ bhāvetīti attho. Saddhānusārimhipi eseva nayo. Ubhopete sotāpattimaggaṭṭhāyeva. Vuttampi cetaṃ – ‘‘yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññāvāhiṃ paññāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo dhammānusārī. Yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhāvāhiṃ saddhāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo saddhānusārī’’ti (pu. pa. 208). Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panesā ubhatobhāgavimuttādikathā visuddhimagge (visuddhi. 2.771, 889) paññābhāvanādhikāre vuttā. Tasmā tattha vuttanayeneva veditabbāti.
5. 水喻经的注释
5. Udakūpamāsuttavaṇṇanā
1515. 第五经的“水喻”,是抓住沉没等情形之后,用水来作比喻。“一次沉没”,就是只沉没了一次。“一向极黑”,是就决定邪见而说的。“浮出”,就是浮起来。“善妙的”,就是庄严的、美好的。“只会减损”,就像倒在滤水器底座上的水一样,只会流失。“浮出后观察、眺望”,就是浮起来之后,朝应该去的方向观察、眺望。“游向”,就是朝着应该去的方向游过去。“到达立足处”,就是浮出、观察、游过去之后,在某个地方站住了脚,就站在那里,不再退回去。“已渡、达彼岸、立于陆地”,就是渡过了所有烦恼的洪流,到达彼岸,站在涅槃的陆地上。这部经讲的是轮回与出离。
15. Pañcame udakūpamāti nimujjanādiākāraṃ gahetvā udakena upamitā. Sakiṃ nimuggoti ekavārameva nimuggo. Ekantakāḷakehīti niyatamicchādiṭṭhiṃ sandhāya vuttaṃ. Ummujjatīti uṭṭhahati. Sādhūti sobhanā bhaddakā. Hāyatiyevāti caṅkavāre āsittaudakaṃ viya parihāyateva . Ummujjitvā vipassati viloketīti uṭṭhahitvā gantabbadisaṃ vipassati viloketi. Pataratīti gantabbadisābhimukho tarati nāma. Paṭigādhappatto hotīti uṭṭhāya viloketvā pataritvā ekasmiṃ ṭhāne patiṭṭhāpatto nāma hoti, tiṭṭhati na punāgacchati. Tiṇṇopāraṅgato thale tiṭṭhatīti sabbakilesoghaṃ taritvā paratīraṃ gantvā nibbānathale patiṭṭhito nāma hoti. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
第六部 随观无常经的注释
6. Aniccānupassīsuttavaṇṇanā
16第十六项:说到“无常”,他以智慧这样遍照并随观,所以叫“无常随观”。“无常”就是他对无常有这样的想,所以叫“无常想”。他以智慧这样亲自体验到“无常”,所以叫“无常证知”。“恒常”是指在一切时刻。“随顺”是指像前一个心念和后一个心念这样相连、贴近、紧接在一起。“不断”是指没有间断,不被其他心念掺杂。“以心胜解”是指用心来决定、确定。“以慧深入”是指以观智进入、洞察。
16. Chaṭṭhe aniccāti evaṃ paññāya pharanto anupassatīti aniccānupassī. Aniccāti evaṃ saññā assāti aniccasaññī. Aniccāti evaṃ ñāṇena paṭisaṃveditā assāti aniccapaṭisaṃvedī. Satatanti sabbakālaṃ. Samitanti yathā purimacittena pacchimacittaṃ samitaṃ samupagataṃ ghaṭṭitaṃ hoti, evaṃ. Abbokiṇṇanti nirantaraṃ aññena cetasā asaṃmissaṃ. Cetasā adhimuccamānoti cittena sanniṭṭhāpayamāno. Paññāya pariyogāhamānoti vipassanāñāṇena anupavisamāno.
“非前非后”是指不在之前、不在之后,而是在同一刹那。这里说的是“等首者”。它有四种:病等首者、受等首者、威仪等首者、命等首者。其中,有人被某种疾病触及时,疾病的平息和漏尽在同一刹那发生,这叫病等首者。有人正在感受某种受时,受的平息和漏尽在同一刹那发生,这叫受等首者。有人以站立等某种威仪修行观照时,那种威仪的结束和漏尽在同一刹那发生,这叫威仪等首者。有人不论是通过加行还是自然,寿命的终结和漏尽在同一刹那发生,这叫命等首者。这里指的就是这一种。在这个情形中,虽然漏尽是由道心完成的,寿命终结是由死心完成的,两者不可能在同一刹那同时存在,但因为他漏尽之后,紧接着省察的刹那之后寿命就终结了,中间看不出有间隔,所以才这样说。
Apubbaṃ acarimanti apure apacchā ekakkhaṇeyeva. Idha samasīsī kathito. So catubbidho hoti rogasamasīsī, vedanāsamasīsī, iriyāpathasamasīsī, jīvitasamasīsīti. Tattha yassa aññatarena rogena phuṭṭhassa sato rogavūpasamo ca āsavakkhayo ca ekappahāreneva hoti, ayaṃ rogasamasīsī nāma. Yassa pana aññataraṃ vedanaṃ vedayato vedanāvūpasamo ca āsavakkhayo ca ekappahāreneva hoti, ayaṃ vedanāsamasīsī nāma. Yassa pana ṭhānādīsu iriyāpathesu aññatarasamaṅgino vipassantassa iriyāpathassa pariyosānañca āsavakkhayo ca ekappahāreneva hoti, ayaṃ iriyāpathasamasīsī nāma. Yassa pana upakkamato vā sarasato vā jīvitapariyādānañca āsavakkhayo ca ekappahāreneva hoti, ayaṃ jīvitasamasīsī nāma. Ayamidha adhippeto. Tattha kiñcāpi āsavapariyādānaṃ maggacittena, jīvitapariyādānaṃ cuticittena hotīti ubhinnaṃ ekakkhaṇe sambhavo nāma natthi. Yasmā panassa āsavesu khīṇamattesu paccavekkhaṇavārānantarameva jīvitapariyādānaṃ gacchati, antaraṃ na paññāyati, tasmā evaṃ vuttaṃ.
中般涅槃者:如果有人生在五净居天中的任何一处,在投生那一刹那,或者稍过一点时间,或者到了寿命中途,证得阿罗汉果,这就叫这个名字。生般涅槃者:就是在那同一个地方,过了寿命中途之后才证得阿罗汉果的人。无行般涅槃者:就是那些人不用加行、不必努力,就灭尽烦恼。有行般涅槃者:就是那些要加行、要努力,才灭尽烦恼的人。上流至阿迦腻吒者:就是生在下面四个净居天中的任何一处,从那里死后,次第往生到阿迦腻吒天,然后证得阿罗汉果的人。
Antarāparinibbāyīti yo pañcasu suddhāvāsesu yattha katthaci uppanno nibbattakkhaṇe vā thokaṃ atikkamitvā vā vemajjhe ṭhatvā vā arahattaṃ pāpuṇāti, tassetaṃ nāmaṃ. Upahaccaparinibbāyīti yo tattheva āyuvemajjhaṃ atikkamitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Asaṅkhāraparinibbāyīti yo tesaṃyeva puggalānaṃ asaṅkhāreneva appayogena kilese khepeti. Sasaṅkhāraparinibbāyīti yo sasaṅkhārena sappayogena kilese khepeti. Uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti yo heṭṭhā catūsu suddhāvāsesu yattha katthaci nibbattitvā tato cuto anupubbena akaniṭṭhe uppajjitvā arahattaṃ pāpuṇāti.
第7至9经《苦随观经》等的注释
7-9. Dukkhānupassīsuttādivaṇṇanā
17-1917-19. 在第七部经里,“苦随观”是指:以逼迫、恼害的样子,把它观为苦。在第八部经里,“无我随观”是指:以不能自主、不受控制的样子,把它观为无我。在第九部经里,“乐随观”是指:以智慧这样观照,把它观为乐。
17-19. Sattame dukkhānupassīti pīḷanākāraṃ dukkhato anupassanto. Aṭṭhame anattānupassīti avasavattanākāraṃ anattāti anupassanto. Navame sukhānupassīti sukhanti evaṃ ñāṇena anupassanto.
第10章《无十事经》的注释
10. Niddasavatthusuttavaṇṇanā
2020. 第十项,“无十等事”,就是“无十”“无二十”“无三十”“无四十”“无五十”这些说法的由来。据说,这个问题是在外道流行的时期出现的。外道把十岁时死去的尼干陀称为“无十”。据说他不会再是十岁。不但不会是十岁,九岁、一岁也不会是。按照同样的道理,对于二十岁等年龄死去的尼干陀,他们就说“无二十”“无三十”“无四十”“无五十”。具寿阿难在村落间游化时听到这种说法,回到精舍后禀告世尊。世尊说:“阿难,这不是外道的说法,在我的教法中,这是对漏尽者的称呼。因为漏尽者若在十岁时般涅槃,就不会再是十岁。不但不会是十岁,九岁……乃至一岁也不会是。不但不会是一岁,十一个月……乃至一个月、一个须臾也不会是。”为什么呢?因为不会再结生。对于“无二十”等说法,道理也是这样。世尊就这样宣说了“在我的教法中,这是对漏尽者的称呼”,接着为了说明成为“无十”等称呼的原因,开始了这段开示。
20. Dasame niddasavatthūnīti niddasādivatthūni, ‘‘niddaso bhikkhu, nibbīso, nittiṃso, niccattālīso, nippaññāso’’ti evaṃ vacanakāraṇāni. Ayaṃ kira pañho titthiyasamaye uppanno. Titthiyā hi dasavassakāle mataṃ nigaṇṭhaṃ niddasoti vadanti. So kira puna dasavasso na hoti. Na kevalañca dasavasso, navavassopi ekavassopi na hoti. Eteneva nayena vīsativassādikālepi mataṃ nigaṇṭhaṃ ‘‘nibbīso nittiṃso niccattālīso nippaññāso’’ti vadanti. Āyasmā ānando gāme vicaranto taṃ kathaṃ sutvā vihāraṃ gantvā bhagavato ārocesi. Bhagavā āha – ‘‘na idaṃ, ānanda, titthiyānaṃ adhivacanaṃ, mama sāsane khīṇāsavassetaṃ adhivacanaṃ. Khīṇāsavo hi dasavassakāle parinibbuto puna dasavasso na hoti. Na kevalañca dasavassova, navavassopi…pe… ekavassopi. Na kevalañca ekavassova, ekādasamāsikopi…pe… ekamāsikopi ekamuhuttikopi na hotiyeva’’. Kasmā? Puna paṭisandhiyā abhāvā. Nibbīsādīsupi eseva nayo. Iti bhagavā ‘‘mama sāsane khīṇāsavassetaṃ adhivacana’’nti vatvā yehi kāraṇehi niddaso hoti, tāni dassetuṃ imaṃ desanaṃ ārabhi.
其中,“在此”是指在这样的教法里。“对受持学处有强烈的欲求”,是指对圆满三种学处有很强的意愿。“并且对未来受持学处不离爱乐”,是指即使到了未来的第二天等时候,也仍然对圆满学处不离爱乐。“聆听法”,就是听闻法,这是“观”的另一种说法。“调伏欲求”,就是调伏渴爱。“独处”,就是独自安住。“策励精进”,就是圆满身精进和心精进。“具念与警觉”,就是既有念,又有警觉。“通达于见”,就是以道而见。其余各处都很容易明白。
Tattha idhāti imasmiṃ sāsane. Sikkhāsamādāne tibbacchando hotīti sikkhāttayapūraṇe balavacchando hoti. Āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemoti anāgate punadivasādīsupi sikkhāpūraṇe avigatapemeneva samannāgato hoti. Dhammanisantiyāti dhammanisāmanāya. Vipassanāyetaṃ adhivacanaṃ. Icchāvinayeti taṇhāvinaye. Paṭisallāneti ekībhāve. Vīriyārambheti kāyikacetasikassa vīriyassa pūraṇe. Satinepakketi satiyañceva nipakabhāve. Diṭṭhipaṭivedheti maggadassane. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.