第5品 婆罗门品
(20) 5. Brāhmaṇavaggo
《首那经》的注释
1. Soṇasuttavaṇṇanā
191191. 第五品第一经里说的“婆罗门法”,就是指婆罗门的本性。“在狗当中”,就是指在狗类当中。“既不买也不卖”,意思是:不是拿了别人的东西来买,也不是给了别人东西来卖。“只因彼此亲爱而住在一起、结成关系”,是说喜欢的人接近喜欢的对象,为了传宗接代而住在一起。“填饱肚子”,就是把肚子塞满、填满、装满。“拿了剩下的就走”,是说吃不完的那些,打包成捆带走。这部经里只讲了轮回流转本身。
191. Pañcamassa paṭhame brāhmaṇadhammāti brāhmaṇasabhāvā. Sunakhesūti kukkuresu. Neva kiṇanti na vikkiṇantīti na gaṇhantā kiṇanti, na dadantā vikkiṇanti. Sampiyeneva saṃvāsaṃ saṃbandhāya sampavattentīti piyo piyaṃ upasaṅkamitvā paveṇiyā bandhanatthaṃ saṃvāsaṃ pavattayanti . Udarāvadehakanti udaraṃ avadihitvā upacinitvā pūretvā. Avasesaṃ ādāya pakkamantīti yaṃ bhuñjituṃ na sakkonti, taṃ bhaṇḍikaṃ katvā gahetvā gacchanti. Imasmiṃ sutte vaṭṭameva kathitaṃ.
第二部《度那婆罗门经》的注释
2. Doṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā
192192. 在第二经中,“你也是吗?”意思是“你也是吧?”。“令生起者”就是那些使事情发生的人。“其所属”指属于他们的东西。“曼多章句”就是被称为吠陀的咒语本身。“已诵”是阿咤迦等十位古代婆罗门以音声成就而讽诵的内容。“所说”是他人所说,意思是曾被教导读诵的内容。“搜集”即收集、堆积,意思是聚成团存放。“随他们唱者”指现在的婆罗门追随古人曾唱诵的内容而唱诵、讽诵。“随他们说者”即追随复述那些话。下面这些词与前述同义:“随说所说”即追随复述他们所说的话;“随诵所诵”即追随讽诵他们所讽诵的内容;“随读所教”即追随读诵他们所教读的内容。经文中“即他们”意思是“即是那些(所为)”。阿咤迦等是该等人的名字。据说,他们以天眼观察,不伤害他人,并与迦叶正自觉者世尊的圣典契合后,才将曼多结集成典。然而,后世的婆罗门在其中加入了杀生等内容,将三部吠陀弄得支离破碎,从而与佛语相违。至于“那等是此”,这里的“assu”只是助词,意思是那些婆罗门施设了这五种婆罗门。
192. Dutiye tvampi noti tvampi nu. Pavattāroti pavattayitāro. Yesanti yesaṃ santakaṃ. Mantapadanti vedasaṅkhātaṃ mantameva. Gītanti aṭṭhakādīhi dasahi porāṇakabrāhmaṇehi sarasampattivasena sajjhāyitaṃ. Pavuttanti aññesaṃ vuttaṃ, vācitanti attho. Samīhitanti samupabyūḷhaṃ rāsikataṃ, piṇḍaṃ katvā ṭhapitanti attho. Tadanugāyantīti etarahi brāhmaṇā taṃ tehi pubbehi gītaṃ anugāyanti anusajjhāyanti. Tadanubhāsantīti taṃ anubhāsanti. Idaṃ purimasseva vevacanaṃ. Bhāsitamanubhāsantīti tehi bhāsitaṃ anubhāsanti. Sajjhāyitamanusajjhāyantīti tehi sajjhāyitaṃ anusajjhāyanti. Vācitamanuvācentīti tehi aññesaṃ vācitaṃ anuvācenti. Seyyathidanti te katameti attho. Aṭṭhakotiādīni tesaṃ nāmāni. Te kira dibbena cakkhunā oloketvā parūpaghātaṃ akatvā kassapasammāsambuddhassa bhagavato pāvacanena saha saṃsandetvā mante ganthesuṃ. Aparāpare pana brāhmaṇā pāṇātipātādīni pakkhipitvā tayo vede bhinditvā buddhavacanena saddhiṃ viruddhe akaṃsu. Tyāssu’meti ettha assūti nipātamattaṃ, te brāhmaṇā ime pañca brāhmaṇe paññāpentīti attho.
正在学习曼多,是指讽诵、掌握吠陀。师财,指给老师的报酬,也就是老师应得的那一份。不以箭术,是说不用当兵打仗来谋生。不以王臣,是说不用做国王侍从的身份来获取。唯以乞食行,就是只靠清净的乞食生活。不轻视钵盂,就是不鄙视那个乞食用的钵。他拿着装满的钵,洗了头,站在一户户人家门前,这样乞求:我行童贞梵行四十八年,也掌握了曼多,我要把老师的报酬交给老师,请你们给我财物。人们听了之后,各随自己的能力,有的给八钱,有的给十六钱,有的给一百钱,有的给一千钱。他就这样走遍整个村子,把得到的钱财全部交给老师。这段话就是针对这个说的。如此,多那婆罗门就等同于梵天,意思是,因为具备了梵住的品质,这位婆罗门就被称为等同于梵天。
Mante adhīyamānoti vede sajjhāyanto gaṇhanto. Ācariyadhananti ācariyadakkhiṇaṃ ācariyabhāgaṃ. Na issatthenāti na yodhājīvakammena uppādeti. Na rājaporisenāti na rājupaṭṭhākabhāvena. Kevalaṃ bhikkhācariyāyāti suddhāya bhikkhācariyāya eva. Kapālaṃanatimaññamānoti taṃ bhikkhābhājanaṃ anatimaññamāno. So hi puṇṇapattaṃ ādāya sīsaṃ nhāto kuladvāresu ṭhatvā ‘‘ahaṃ aṭṭhacattālīsa vassāni komārabrahmacariyaṃ cariṃ, mantāpi me gahitā, ācariyassa ācariyadhanaṃ dassāmi, dhanaṃ me dethā’’ti yācati. Taṃ sutvā manussā yathāsatti yathābalaṃ aṭṭhapi soḷasapi satampi sahassampi denti. Evaṃ sakalagāmaṃ caritvā laddhadhanaṃ ācariyassa niyyādeti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Evaṃ kho doṇa brāhmaṇo brahmasamo hotīti evaṃ brahmavihārehi samannāgatattā brāhmaṇo brahmasamo nāma hoti.
既不是自己买来,也不是别人卖给他。“以水浇手”是指用水完成授予和放弃。他的做法是:如果哪家有到了出嫁年龄的女儿,他就走到那家门口站着。有人问“你为什么站在这里”,他就说:“我修了四十八年的童贞梵行,这些功德全都给你们,请把女儿给我。”那家人把女儿领出来,在他手上倒水,然后交给他。他就这样带着这位以水浇手确认的妻子离开。“生于极秽处者”,是说出生在极其污秽的地方,像大粪堆一样。“此是彼”,意思是这个就是他的妻子。“不为嬉戏”,不是为了玩耍取乐;“不为享乐”,不是为了满足爱欲之乐。“令生儿子或女儿后”,意思是生下女儿或儿子之后,他想“现在血脉可以延续了”,于是就离家出家。“善趣天界”这句话,特指梵天世界。被称为“等同于天”,是因为他具备了天界的安住状态,所以才被称为等同于天。
Nevakayena na vikkayenāti neva attanā kayaṃ katvā gaṇhāti, na parena vikkayaṃ katvā dinnaṃ. Udakūpassaṭṭhanti udakena upassaṭṭhaṃ pariccattaṃ. So hi yasmiṃ kule vayappattā dārikā atthi, gantvā tassa dvāre tiṭṭhati. ‘‘Kasmā ṭhitosī’’ti vutte ‘‘ahaṃ aṭṭhacattālīsa vassāni komārabrahmacariyaṃ cariṃ, taṃ sabbaṃ tumhākaṃ demi, tumhe mayhaṃ dārikaṃ dethā’’ti vadati. Te dārikaṃ ānetvā tassa hatthe udakaṃ pātetvā denti. So taṃ udakūpassaṭṭhaṃ bhariyaṃ gaṇhitvā gacchati. Atimīḷhajoti atimīḷhe mahāgūtharāsimhi jāto. Tassa sāti tassa esā. Na davatthāti na kīḷanatthā. Na ratatthāti na kāmaratiatthā. Methunaṃuppādetvāti dhītaraṃ vā puttaṃ vā uppādetvā ‘‘idāni paveṇi ghaṭīyissatī’’ti nikkhamitvā pabbajati. Sugatiṃ saggaṃ lokanti brahmalokameva sandhāyetaṃ vuttaṃ. Devasamo hotīti dibbavihārehi samannāgatattā devasamo nāma hoti.
看到自己的女儿或儿子出生后,对子女的疼爱就生起来了,这就是“子女味”;他渴望、贪求这种滋味。“住在家里”,意思是把家业安顿好,生活在家人当中。这里剩下的内容都很浅显易懂。
Tameva puttassādaṃ nikāmayamānoti yvāssa dhītaraṃ vā puttaṃ vā jātaṃ disvā puttapemaṃ puttassādo uppajjati, taṃ patthayamāno icchamāno. Kuṭumbaṃ ajjhāvasatīti kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā kuṭumbamajjhe vasati. Sesamettha uttānamevāti.
第三部《伤歌逻经》的注释
3. Saṅgāravasuttavaṇṇanā
193193. 在第三经中,“pageva”就是“首先”的意思。“被欲贪缠缚”指被欲贪抓住。“被欲贪控制”指随欲贪而行。“出离”指从欲贪中出离,有三种:镇伏出离、彼分出离、正断出离。其中,以不净为所缘的初禅叫镇伏出离,观叫彼分出离,阿罗汉道叫正断出离。这三种出离,他都不了知,这就是这段的意思。在“自利”等词中,阿罗汉果意义上的自己的利益叫“自利”,布施者所得的利益叫“他利”,这两者合起来叫“自他两利”。按照这个道理,所有相关段落中的词义都应这样理解。
193. Tatiye pagevāti paṭhamaññeva. Kāmarāgapariyuṭṭhitenāti kāmarāgaggahitena. Kāmarāgaparetenāti kāmarāgānugatena. Nissaraṇanti tividhaṃ kāmarāgassa nissaraṇaṃ vikkhambhananissaraṇaṃ, tadaṅganissaraṇaṃ, samucchedanissaraṇanti. Tattha asubhe paṭhamajjhānaṃ vikkhambhananissaraṇaṃ nāma, vipassanā tadaṅganissaraṇaṃ nāma, arahattamaggo samucchedanissaraṇaṃ nāma. Taṃ tividhampi nappajānātīti attho. Attatthampītiādīsu arahattasaṅkhāto attano attho attattho nāma, paccayadāyakānaṃ attho parattho nāma, sveva duvidho ubhayattho nāma. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabbo.
这里有一个差别:在“嗔恚的出离”等说法里,出离其实只有两种——镇伏出离和正断出离。其中,对嗔恚来说,以慈心证得的初禅叫镇伏出离,不来道叫正断出离;对昏沉睡眠来说,光明想叫镇伏出离,阿拉汉道叫正断出离;对掉举和恶作来说,任何一种止禅都是镇伏出离,而在这里,掉举的正断是阿拉汉道,恶作的正断是不来道;对疑来说,法决定叫镇伏出离,初道叫正断出离。
Ayaṃ pana viseso – byāpādassa nissaraṇantiādīsu hi dveva nissaraṇāni vikkhambhananissaraṇañca samucchedanissaraṇañca. Tattha byāpādassa tāva mettāya paṭhamajjhānaṃ vikkhambhananissaraṇaṃ nāma, anāgāmimaggo samucchedanissaraṇaṃ, thinamiddhassa ālokasaññā vikkhambhananissaraṇaṃ , arahattamaggo samucchedanissaraṇaṃ. Uddhaccakukkuccassa yo koci samatho vikkhambhananissaraṇaṃ, uddhaccassa panettha arahattamaggo, kukkuccassa anāgāmimaggo samucchedanissaraṇaṃ. Vicikicchāya dhammavavatthānaṃ vikkhambhananissaraṇaṃ, paṭhamamaggo samucchedanissaraṇaṃ.
在这部经里,婆罗门,像“盛水的钵”等那些譬喻,其中“水钵”是指装满水的钵。“混杂”是指因颜色变坏而混在一起。“沸腾”就是滚沸。“冒热气”就是产生了热气。“被藻类和浮萍包裹”是指被胡麻籽那样的藻类,或者绿蛙背色的青苔,覆盖在水面上而生成的浮萍包裹住。“被风吹动”就是被风吹得摇来摇去。“浑浊”就是不清澈。“动荡”就是不安定。“变成泥浆”就是变成了烂泥。“放在黑暗中”就是放在像库房深处那样完全没有光的地方。在这部经中,世尊把三种存在的教说收摄归结到阿拉汉果这个顶点;而那位婆罗门却只停留在皈依上。
Yā panettha seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto saṃsaṭṭho lākhāya vātiādikā upamā vuttā, tāsu udapattoti udakabharitā pāti. Saṃsaṭṭhoti vaṇṇabhedakaraṇavasena saṃsaṭṭho. Ukkudhitoti kudhito. Ussadakajātoti usumakajāto. Sevālapaṇakapariyonaddhoti tilabījakādibhedena sevālena vā nīlamaṇḍūkapiṭṭhivaṇṇena vā udakapiṭṭhiṃ chādetvā nibbattena paṇakena pariyonaddho. Vāteritoti vātena erito kampito. Āviloti appasanno. Luḷitoti asannisinno. Kalalībhūtoti kaddamībhūto. Andhakāre nikkhittoti koṭṭhakantarādibhede anālokaṭṭhāne ṭhapito. Imasmiṃ sutte bhagavā tīhi bhavehi desanaṃ nivaṭṭetvā arahattanikūṭena niṭṭhapesi, brāhmaṇo pana saraṇamatte patiṭṭhitoti.
第四部 迦罗那巴利经的注释
4. Kāraṇapālīsuttavaṇṇanā
194第四经中,咖拉那巴利的意思是“护”,这是他的名字。因为他替王族办事,所以被称为咖拉那巴利。所谓“办事”,是指他清早起来后,让人修建城门、堡垒和城墙,修补破损的地方。宾吉亚尼婆罗门,就是名叫宾吉亚尼、已安住于不还果的圣弟子婆罗门。据说他每天清早起来,派人拿着香花等物前往导师那里,礼敬供养之后才进城,这是这位婆罗门每天的常课。他看见这位婆罗门做完日课回来,心想:“这位婆罗门有智慧,智慧超群,这一大早是去了哪里又回来了呢?”于是慢慢走近,认出后便开口说道:“喂,您从哪里来?”等等。
194. Catutthe kāraṇapālīti pāloti tassa nāmaṃ, rājakulānaṃ pana kammante kāretīti kāraṇapālī nāma jāto. Kammantaṃkāretīti pātova uṭṭhāya dvāraṭṭālakapākāre akate kāreti, jiṇṇe paṭijaggāpeti. Piṅgiyāniṃ brāhmaṇanti evaṃnāmakaṃ anāgāmiphale patiṭṭhitaṃ ariyasāvakaṃ brāhmaṇaṃ. So kira pātova uṭṭhāya gandhamālādīni gāhāpetvā satthu santikaṃ gantvā vanditvā gandhamālādīhi pūjetvā nagaraṃ āgacchati, idaṃ brāhmaṇassa devasikaṃ vattanti. Taṃ so evaṃ vattaṃ katvā āgacchantaṃ addasa. Etadavocāti ‘‘ayaṃ brāhmaṇo paññavā ñāṇuttaro, kahaṃ nu kho pātova gantvā āgacchatī’’ti cintetvā anukkamena santikaṃ āgataṃ sañjānitvā ‘‘handa kuto nū’’tiādivacanaṃ avoca.
这里,“白天中的白天”是指白天里的正午时分。“认为他是智者”的意思是:尊者宾耆耶尼,您是认为沙门乔达摩是智者,还是不这样认为?这就是这里的含义。“我又算什么呢,尊者”这段话是说:尊者啊,要了解沙门乔达摩的智慧与辩才,我算什么人呢?我怎么能知道沙门乔达摩的智慧与辩才呢?我凭什么能知道呢?他是用各种方式表明自己完全无知。“那人也一定就是这样”是说:如果有人能了解沙门乔达摩的智慧与辩才,那人也一定是圆满十波罗蜜、成就一切知智的如此佛陀。因为想要测量须弥山、大地或虚空的人,尚且需要获得与它们同等尺度的棍子或绳子;而要知道沙门乔达摩的智慧,也必须获得与他之智相等的一切知智。这是说明此义。这里因恭敬而作了重述。“Uḷārāyā”的意思是:最上、最殊胜的。“我又算什么呢,尊者”这段话是说:尊者啊,在赞叹沙门乔达摩这件事上,我算什么人呢?我怎么能赞叹沙门乔达摩呢?我凭什么赞叹呢?
Tattha divā divassāti divasassāpi divā, majjhanhikakāleti attho. Paṇḍito maññeti bhavaṃ piṅgiyānī samaṇaṃ gotamaṃ paṇḍitoti maññati, udāhu noti ayamettha attho. Ko cāhaṃ, bhoti, bho, samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyajānane ahaṃ ko nāma? Ko ca samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jānissāmīti kuto cāhaṃ samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jānissāmi, kena nāma kāraṇena jānissāmīti evaṃ sabbathāpi attano ajānanabhāvaṃ dīpeti. Sopi nūnassa tādisovāti yo samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jāneyya, sopi nūna dasa pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ patto tādiso buddhoyeva bhaveyya. Sineruṃ vā hi pathaviṃ vā ākāsaṃ vā pametukāmena tappamāṇo daṇḍo vā rajju vā laddhuṃ vaṭṭati, samaṇassa gotamassa paññaṃ jānantenapi tassa ñāṇasadisameva sabbaññutaññāṇaṃ laddhuṃ vaṭṭatīti dīpeti. Ādaravasena panettha āmeḍitaṃ kataṃ. Uḷārāyāti uttamāya seṭṭhāya. Ko cāhaṃ, bhoti, bho, ahaṃ samaṇassa gotamassa pasaṃsane ko nāma. Ko ca samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsissāmīti kena kāraṇena pasaṃsissāmi.
被称为“受称赞者所称赞”,意思是:他凭自己的功德,就已经被一切世间所称赞,而这些功德在一切功德中是最上的;并不需要别人再来称赞他。就像占巴花、青莲花、莲花或红栴檀,凭自身的色泽和香气,就已经既美丽又芬芳,并不需要外来的色泽和香气来为它增添赞叹。又像摩尼宝珠或月轮,凭自身的光明就能照耀,并不需要别的光明来照亮。同样,沙门乔达摩凭自身那些被一切世间所称赞的功德,就已经受到称赞、赞叹,并被推为一切世间最胜;他并不需要别人再来称赞他。
Pasatthappasatthoti sabbaguṇānaṃ upari carehi sabbalokapasatthehi attano guṇeheva pasattho, na tassa aññehi pasaṃsanakiccaṃ atthi. Yathā hi campakapupphaṃ vā nīluppalaṃ vā padumaṃ vā lohitacandanaṃ vā attano vaṇṇagandhasiriyāva pāsādikañceva sugandhañca, na tassa āgantukehi vaṇṇagandhehi thomanakiccaṃ atthi. Yathā ca maṇiratanaṃ vā candamaṇḍalaṃ vā attano ālokeneva obhāsati, na tassa aññena obhāsanakiccaṃ atthi, evaṃ samaṇo gotamo sabbalokapasatthehi attano guṇeheva pasattho thomito, sabbalokassa seṭṭhataṃ pāpito. Na tassa aññena pasaṃsanakiccaṃ atthi.
“pasatthappasattho”也可以理解为“被那些受称赞的人所称赞”。那么,哪些人算是“受称赞的人”呢?波斯匿王受到憍萨罗国人的称赞,频婆娑罗王受到鸯伽和摩揭陀人的称赞,毗舍离的离车族人受到跋耆国人的称赞,巴瓦的末罗族人和拘尸那的末罗族人,以及其他各地的刹帝利,都各自受到自己所在邦国人民的称赞;商吉等婆罗门受到婆罗门大众的称赞,给孤独等近事男受到近事男大众的称赞,毗舍佉等近事女受到数百近事女的称赞,善生优陀夷等游方者受到数百游方者的称赞,莲华色长老尼等大女声闻受到数百比丘尼的称赞,舍利弗长老等大长老受到数百比丘的称赞,帝释等天神受到数千天人的称赞,大梵天等梵天受到数千梵天的称赞。他们全都赞叹、称扬、褒美十力者,所以世尊被称为“pasatthappasattho”。“Atthavasa”就是义利、利益。
Pasatthehi vā pasatthotipi pasatthappasattho. Ke pana pasatthā nāma? Rājā pasenadi kosalo kāsikosalavāsikehi pasattho, bimbisāro aṅgamagadhavāsīhi, vesālikā licchavī vajjitaṭṭhavāsīhi pasatthā, pāveyyakā mallā kosinārakā mallā aññepi te te khattiyā tehi tehi jānapadehi pasatthā, caṅkiādayo brāhmaṇā brāhmaṇagaṇehi, anāthapiṇḍikādayo upāsakā upāsakagaṇehi, visākhāādikā upāsikā anekasatāhi upāsikāhi, sakuludāyiādayo paribbājakā anekehi paribbājakasatehi, uppalavaṇṇattheriādikā mahāsāvikā anekehi bhikkhunisatehi, sāriputtattherādayo mahātherā anekasatehi bhikkhūhi, sakkādayo devā anekasahassehi devehi, mahābrahmādayo brahmāno anekasahassehi brahmehi pasatthā. Te sabbepi dasabalaṃ thomenti vaṇṇenti pasaṃsantīti bhagavā ‘‘pasatthappasattho’’ti vuccati. Atthavasanti atthānisaṃsaṃ.
这时,为了说明自己生起净信的理由,宾耆亚尼说道:“贤者们,就像一个人……”等等。在这里,“aggarasaparititto”是指:在食物的各种味道中,乳粥是最上等的味道;在油脂类的味道中,牛酥是最上等的;在涩味中,纯净的小蜜是最上等的;在甜味中,糖等是最上等的——像这样一类就叫做最上等的味道。对其中任何一种最上等味道感到满足,吃饱到喉咙口,就停在那里了。“Aññesaṃ hīnānaṃ”是指比起那些最上等味道,其他低劣的味道。“Suttasoti”是指从线,即处于线的状态,这是意思。其余的也以此类推。“Tato tatoti”是指在经等之中,从那些、从各处。“Aññesaṃ puthusamaṇabrāhmaṇāppavādānanti”是指那些其他众多沙门婆罗门的主张,即被称为见解的种种主张,属于他们的。“Na pihetīti”是指不希求、不渴望,当那些被宣说时,连听都不想听。“Jighacchādubbalyaparetoti”是指被饥饿和虚弱所征服。“Madhupiṇḍikanti”是指将米磨成粉后,用四种甜味调和做成的一个紧实的团,或者就是甜糕。“Adhigaccheyyāti”是指能得到。“Asecanakanti”是指为了造成甜味,没有用其他味道掺杂,具有养分、殊胜味道的。
Athassa so attano pasādakāraṇaṃ ācikkhanto seyyathāpi, bho, purisotiādimāha. Tattha aggarasaparitittoti bhojanarasesu pāyāso sneharasesu gosappi, kasāvarasesu khuddakamadhu aneḷakaṃ, madhurarasesu sakkarāti evamādayo aggarasā nāma. Tesu yena kenaci parititto ākaṇṭhappamāṇaṃ bhuñjitvā ṭhito. Aññesaṃ hīnānanti aggarasehi aññesaṃ hīnarasānaṃ. Suttasoti suttato, suttabhāvenāti attho. Sesupi eseva nayo. Tato tatoti suttādīsu tato tato. Aññesaṃ puthusamaṇabrāhmaṇāppavādānanti ye aññesaṃ puthūnaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ laddhisaṅkhātappavādā, tesaṃ. Na pihetīti na pattheti, te kathiyamāne sotumpi na icchati. Jighacchādubbalyaparetoti jighacchāya ceva dubbalabhāvena ca anugato. Madhupiṇḍikanti sālipiṭṭhaṃ bhajjitvā catumadhurena yojetvā kataṃ baddhasattupiṇḍikaṃ, madhurapūvameva vā. Adhigaccheyyāti labheyya. Asecanakanti madhurabhāvakaraṇatthāya aññena rasena anāsittakaṃ ojavantaṃ paṇītarasaṃ.
金栴檀,就是金色栴檀;红栴檀,就是红色栴檀。妙香,就是好闻的香气。轮回的疲劳等等,就是轮回的疲劳、轮回的倦累、轮回的热恼。优陀那,就是发出了感叹语。就像油如果容器装不住,溢出来流走,这就叫“溢出”;水如果湖泽容不下,漫出来流去,这就叫“暴流”。同样地,那充满喜悦的话语,心已经装不住了,变得盈满,在里面安住不下,向外泄出来,这就叫“优陀那”。意思是说,他说出了这样由喜悦所形成的话语。
Haricandanassāti suvaṇṇavaṇṇacandanassa. Lohitacandanassāti rattavaṇṇacandanassa. Surabhigandhanti sugandhaṃ. Darathādayo vaṭṭadarathā, vaṭṭakilamathā, vaṭṭapariḷāhā eva. Udānaṃ udānesīti udāhāraṃ udāhari. Yathā hi yaṃ telaṃ mānaṃ gahetuṃ na sakkoti, vissanditvā gacchati, taṃ avasekoti vuccati. Yañca jalaṃ taḷākaṃ gahetuṃ na sakkoti, ajjhottharitvā gacchati, taṃ oghoti vuccati. Evamevaṃ yaṃ pītivacanaṃ hadayaṃ gahetuṃ na sakkoti, adhikaṃ hutvā anto asaṇṭhahitvā bahi nikkhamati, taṃ udānanti vuccati. Evarūpaṃ pītimayavacanaṃ nicchāresīti attho.
《宾耆亚尼经》的注释
5. Piṅgiyānīsuttavaṇṇanā
195第五项中,“青”是总称。“青色的”等说法,是为了显示它的分类。这里并不是说他们本来的肤色是青色,而是因为涂了青色涂料,才这么说。“穿青衣”是指他们的麻布、绢绸等衣物也都是青色的。“青色装饰”是指用青宝石、青莲花来装饰,他们的手饰、马饰、车饰、布篷和紧身衣,全都是青色的。按照这个道理,应当理解一切词句的含义。
195. Pañcame nīlāti idaṃ sabbasaṅgāhikaṃ. Nīlavaṇṇātiādi tasseva vibhāgadassanaṃ. Tattha na tesaṃ pakativaṇṇo nīlo, nīlavilepanavilittattā panetaṃ vuttaṃ. Nīlavatthāti paṭadukūlakoseyyādīnipi tesaṃ nīlāneva honti. Nīlālaṅkārāti nīlamaṇīhi nīlapupphehi alaṅkatā, tesaṃ hatthālaṅkāra-assālaṅkāra-rathālaṅkāra-sāṇivitānakañcukāpi sabbe nīlāyeva honti. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo.
就像红莲花一样,是指百瓣的红莲花。kokanada(红睡莲)是它的另一个叫法。pāto(清晨)是指太阳还没升起之前。siyā(会是)就是将会如此。avītagandhaṃ(香气未散)就是香气还在。aṅgīrasa(辉煌者):因为光明从世尊的大小肢节中放射出来,所以称为辉煌者。tapantamādiccamivantalikkhe(犹如在空中照耀的太阳),就像在两千座岛屿围绕的四大洲中,以照亮一切的姿态在空中照耀的太阳那样,光辉灿烂。aṅgīrasaṃ passa(请看那辉煌者)这句话,可能是对自己说的,也可能是对大众说的。
Padumaṃyathāti yathā satapattaṃ rattapadumaṃ. Kokanadanti tasseva vevacanaṃ. Pātoti pageva suriyuggamanakāle . Siyāti bhaveyya. Avītagandhanti avigatagandhaṃ. Aṅgīrasanti bhagavato aṅgamaṅgehi rasmiyo niccharanti, tasmā aṅgīrasoti vuccati. Tapantamādiccamivantalikkheti dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu ālokakaraṇavasena antalikkhe tapantaṃ ādiccaṃ viya virocamānaṃ. Aṅgīrasaṃ passāti attānameva vā mahājanaṃ vā sandhāya evaṃ vadati.
《大梦经》注释
6. Mahāsupinasuttavaṇṇanā
196第六项,大梦:因为是大人物所见的,又因为它们是重大事件的前兆,所以叫大梦。显现了,就是变得明显了。在这里,做梦的人由四种原因而做梦:或者因为四大不调,或者因为过去曾经经历过,或者因为天神告知,或者因为是将要发生之事的前兆。
196. Chaṭṭhe mahāsupināti mahantehi purisehi passitabbato mahantānañca atthānaṃ nimittabhāvato mahāsupinā. Pāturahesunti pākaṭā ahesuṃ. Tattha supinaṃ passanto catūhi kāraṇehi passati dhātukkhobhato vā anubhūtapubbato vā devatopasaṃhārato vā pubbanimittato vāti.
在这里,由于胆汁等扰乱因缘的作用,界被扰动,四大界扰动之后就会做梦。做梦时会梦到各种各样的景象,比如从山上坠落、在空中行走、被猛兽、大象、盗贼等追赶。所谓“曾受”,是指梦见过去曾经经历过的事物。所谓“天神授”,是指天神为了利益或损害,或者为了有利之事或不利之事,示现种种所缘;他凭借那些天神的威力而看到那些所缘。所谓“前行相”,是指由福业或非福业的力量,即将发生有利或不利之事的前兆之梦,比如菩萨之母梦见得子的征兆、憍萨罗王的十六个梦,以及这位世尊还在菩萨位时所做的五个大梦等。
Tattha pittādīnaṃ khobhakaraṇapaccayappayogena khubhitadhātuko dhātukkhobhato supinaṃ passati. Passanto ca nānāvidhaṃ supinaṃ passati pabbatā patanto viya, ākāsena gacchanto viya, vāḷamigahatthicorādīhi anubaddho viya ca. Anubhūtapubbato passanto pubbe anubhūtapubbaṃ ārammaṇaṃ passati. Devatopasaṃhārato passantassa devatā atthakāmatāya vā anatthakāmatāya vā atthāya vā anatthāya vā nānāvidhāni ārammaṇāni upasaṃharanti. So tāsaṃ devatānaṃ ānubhāvena tāni ārammaṇāni passati. Pubbanimittato passanto puññāpuññavasena uppajjitukāmassa atthassa vā anatthassa vā pubbanimittabhūtaṃ supinaṃ passati bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimittaṃ, kosalarājā viya soḷasa supine, ayameva bhagavā bodhisattabhūto ime pañca mahāsupine viya cāti.
在这里,如果是由于界扰动、或是由于过去曾经历过而在梦中看到的,那就不真实。如果是由于天神示现而看到的,那可能真实,也可能虚假。因为发怒的天神想用手段来毁害人,也会把颠倒的影像显示出来。然而,如果是由于前兆而看到的,那就必定真实。这四种根本原因各自结合方式不同,梦也就随之有种种差别。
Tattha yaṃ dhātukkhobhato anubhūtapubbato ca supine passati, na taṃ saccaṃ hoti. Yaṃ devatopasaṃhārato passati, taṃ saccaṃ vā hoti alikaṃ vā. Kuddhā hi devatā upāyena vināsetukāmā viparītampi katvā dassenti. Yaṃ pana pubbanimittato passati, taṃ ekantaṃ saccameva hoti. Etesaṃ catunnaṃ mūlakāraṇānaṃ saṃsaggabhedatopi supinabhedo hotiyeva.
这四种梦,只有有学圣者和凡夫才见得到,因为他们还没有断除颠倒想;无学圣者见不到,因为他们已经断除了颠倒想。那么,见梦的人是在睡着时见,还是醒来时见,还是既不在睡也不在醒的状态见?这里如果说是睡着时见,就与阿毗达摩相违。因为睡眠是有分心在运作,而有分心不会以色境等为所缘,也不会与贪等相应。可是见梦时生起的心,却会取那些所缘,并与贪等相应。如果说是醒来时见,就与律相违。因为醒来时所见,是以普运心见的。凡是普运心所作的行为,一旦违犯,就不可能说是无犯;但在梦中违犯,则绝对是无犯。如果说是既不在睡也不在醒的状态见,那就根本谈不上“见”了。这样一来,梦岂不是不存在?并非不存在。为什么?因为处于猴睡状态的人能见梦。经中确实这样说:“大王,处于猴睡的人见梦。”
Taṃ panetaṃ catubbidhampi supinaṃ sekhaputhujjanāva passanti appahīnavipallāsattā, asekhā na passanti pahīnavipallāsattā. Kiṃ panetaṃ passanto sutto passati paṭibuddho, udāhu neva sutto na paṭibuddhoti? Kiñcettha yadi tāva sutto passati, abhidhammavirodho āpajjati. Bhavaṅgacittena hi supati, taṃ rūpanimittādiārammaṇaṃ rāgādisampayuttaṃ vā na hoti. Supinaṃ passantassa ca īdisāni cittāni uppajjanti. Atha paṭibuddho passati, vinayavirodho āpajjati. Yañhi paṭibuddho passati, taṃ sabbohārikacittena passati. Sabbohārikacittena ca kate vītikkame anāpatti nāma natthi. Supinaṃ passantena pana katepi vītikkame ekantaṃ anāpatti eva. Atha neva sutto na paṭibuddho passati, na nāma passati. Evañca sati supinassa abhāvo ca āpajjati? Na abhāvo. Kasmā? Yasmā kapimiddhapareto passati. Vuttañhetaṃ – ‘‘kapimiddhapareto kho, mahārāja, supinaṃ passatī’’ti.
被猴睡所控制,就是与猴子的睡眠相应。就像猴子的睡眠轻浅、容易转变一样,有一种睡眠因为一再夹杂着善等心,所以也轻浅易转;在这种睡眠进行时,会一再从有分心中出来,与这种睡眠相应的人就会做梦。因此,这种梦有善的、不善的,也有无记的。其中,在梦的最后阶段做礼塔、听法、说法等事,是善;做杀生等事,是不善;不属于这两种,在转向心和彼所缘心的刹那,应当知道是无记。这个梦因为所依的基地很弱,所以它的思没有能力牵引结生。但在生命流转中,得到其他善或不善法的支持时,它就能感果。虽然它能感果,但因为是在不属于自己行境的状况下生起的,所以梦最后阶段的思极其微弱,几乎不起作用。再者,这种梦按时间来说:白天做的梦不会应验,初夜、中夜、后夜做的也一样。只有在精力充沛的黎明时分,所吃、所喝、所嚼的东西已经好好消化,身体里的诸界安稳,太阳初升之际所做的梦,才会应验。梦见可意的相,就会得到可意的事;梦见不可意的相,就会遭遇不可意的事。
Kapimiddhaparetoti makkaṭaniddāya yutto. Yathā hi makkaṭassa niddā lahuparivattā hoti, evaṃ yā niddā punappunaṃ kusalādicittavokiṇṇattā lahuparivattā, yassā pavattiyaṃ punappunaṃ bhavaṅgato uttaraṇaṃ hoti, tāya yutto supinaṃ passati. Tenāyaṃ supino kusalopi hoti akusalopi abyākatopi. Tattha supinante cetiyavandanadhammassavanadhammadesanādīni karontassa kusalo, pāṇātipātādīni karontassa akusalo, dvīhi antehi mutto āvajjanatadārammaṇakkhaṇe abyākatoti veditabbo. Svāyaṃ dubbalavatthukattā cetanāya paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ asamattho. Pavatte pana aññehi kusalākusalehi upatthambhito vipākaṃ deti. Kiñcāpi vipākaṃ deti, atha kho avisaye uppannattā abbohārikāva supinantacetanā. So panesa supino kālavasenapi divā tāva diṭṭho na sameti, tathā paṭhamayāme majjhimayāme pacchimayāme ca. Balavapaccūse pana asitapītakhāyite sammā pariṇāmaṃ gate kāyasmiṃ ojāya patiṭṭhitāya aruṇe uggacchamāneva diṭṭho supino sameti. Iṭṭhanimittaṃ supinaṃ passanto iṭṭhaṃ paṭilabhati, aniṭṭhanimittaṃ passanto aniṭṭhaṃ.
这五大梦,不是普通世人能梦见的,也不是大王、转轮王能梦见的,不是上首弟子能梦见的,不是独觉佛能梦见的,也不是正自觉者能梦见的,只有那位一切知菩萨才能梦见。那么,我们的菩萨是什么时候梦见这些梦的呢?是在他想着“明天我就要成佛了”的那个十四日夜晚,天快亮的时候梦见的。也有人说是十三日。他梦见这些梦之后,起身盘腿坐好,心里这样想:“如果我是在迦毗罗卫城里梦见这些梦,我就会告诉父王;如果我母亲还活着,我就会告诉她。可是在这个地方,根本没有能接受这些梦的人,那就由我自己来接受吧。”于是他自己接受了这些梦,心里明白“这个梦是那个的前兆,这个梦是这个的前兆”。后来,他在乌汝韦喇村吃了苏雅陀供养的乳糜,登上菩提座,证得菩提,之后一路游行到祇园精舍住下时,为了详细讲述自己初成佛时所见的这五大梦,召集比丘们,开始了这段开示。
Ime pana pañca mahāsupine neva lokiyamahājano passati, na mahārājāno, na cakkavattirājāno, na aggasāvakā, na paccekabuddhā, na sammāsambuddhā, eko sabbaññubodhisattoyeva passati. Amhākaṃ pana bodhisatto kadā ime supine passīti? ‘‘Sve buddho bhavissāmī’’ti cātuddasiyaṃ pakkhassa rattivibhāyanakāle passi. Terasiyantipi vadantiyeva. So ime supine disvā uṭṭhāya pallaṅkaṃ ābhuñjitvā nisinno cintesi – ‘‘sace mayā kapilavatthunagare ime supinā diṭṭhā assu, pitu mahārājassa katheyyaṃ. Sace pana me mātā jīveyya, tassā katheyyaṃ. Imasmiṃ kho pana ṭhāne imesaṃ paṭiggāhako nāma natthi, ahameva paṭigaṇhissāmī’’ti. Tato ‘‘idaṃ imassa pubbanimittaṃ idaṃ imassā’’ti sayameva supine paṭiggaṇhitvā uruvelagāme sujātāya dinnaṃ pāyāsaṃ paribhuñjitvā bodhimaṇḍaṃ āruyha bodhiṃ patvā anukkamena jetavane viharanto attano makulabuddhakāle diṭṭhe pañca mahāsupine vitthāretuṃ bhikkhū āmantetvā imaṃ desanaṃ ārabhi.
这里,“大地”是指充满轮围世界内部、安住不动的大地。“成了大卧具”是说成了尊贵的卧具。“放置”就是被安放。不过,它并不是只被放在水上,而是应当理解为:从东面大海的上方一路延伸过去,被安放在东面轮围山的顶上。西面大海、南面大海等处,也是同样的情形。“名叫提利雅的草类”指的就是茅草。“从肚脐长出,触到虚空而停住”是说:像犁柄那么粗的红色草茎从肚脐长出,在观看者眼前,一寸寸地增长,一搩手、一宝、一寻、一杖、一拘卢舍、半由旬、一由旬,这样不断增长,增长到许多千由旬,触到虚空而停住。“以脚向上攀登”是从最高处开始,用脚向上登。“种种色”是指有的现为青色,有的现为黄色,有的现为红色,有的现为枯叶色等,示现种种色泽。“白色”是指洁白、清净。“大粪山”是指高三由旬的粪山。“在上方经行”是指在顶上、顶顶上行经行。然而,长寿诸佛则是进入三由旬的粪山中,如同坐在里面一样。
Tattha mahāpathavīti cakkavāḷagabbhaṃ pūretvā ṭhitā mahāpathavī. Mahāsayanaṃ ahosīti sirisayanaṃ ahosi. Ohitoti ṭhapito. So pana na udakasmiṃyeva ṭhapito ahosi, atha kho pācīnasamuddassa uparūparibhāgena gantvā pācīnacakkavāḷamatthake ṭhapito ahosīti veditabbo. Pacchime samudde dakkhiṇe samuddeti etesupi eseva nayo. Tiriyā nāma tiṇajātīti dabbatiṇaṃ vuccati. Nābhiyā uggantvā nabhaṃ āhacca ṭhitā ahosīti naṅgalamattena rattadaṇḍena nābhito uggantvā passantassa passantasseva vidatthimattaṃ ratanamattaṃ byāmamattaṃ yaṭṭhimattaṃ gāvutamattaṃ aḍḍhayojanamattaṃ yojanamattanti evaṃ uggantvā uggantvā anekayojanasahassaṃ nabhaṃ āhacca ṭhitā ahosi. Pādehi ussakkitvāti agganakhato paṭṭhāya pādehi abhiruhitvā. Nānāvaṇṇāti eko nīlavaṇṇo, eko pītavaṇṇo, eko lohitavaṇṇo, eko paṇḍupalāsavaṇṇoti evaṃ nānāvaṇṇā. Setāti paṇḍarā parisuddhā. Mahato mīḷhapabbatassāti tiyojanubbedhassa gūthapabbatassa. Uparūparicaṅkamatīti matthakamatthake caṅkamati . Dīghāyukabuddhā pana tiyojanike mīḷhapabbate anupavisitvā nisinnā viya honti.
像这样,先用这些情形显示出前兆之后,现在为了显示连同这些前兆一起的证得,又说了“诸比丘”等话。其中,因为能赐予一切功德,佛陀的阿罗汉道就叫作无上正自觉。所以,他看见那像华丽卧榻一样的轮围大地,这是成佛的前兆;他看见作为枕垫的大雪山王,这是一切知智之枕垫的前兆;他看见四手四脚放在轮围山顶上,这是法轮不退转的前兆;他看见自己仰面躺着,这是在三有中脸朝下趴着的众生转为脸朝上的前兆;他好像睁开眼睛在看,这是获得天眼的前兆;从下到有顶都成了一片光明,这是无碍智的前兆。其余内容,按经文本身来理解即可。
Evaṃ ettakena ṭhānena pubbanimittāni dassetvā idāni saha pubbanimittehi paṭilābhaṃ dassetuṃ yampi, bhikkhavetiādimāha. Tattha sabbaguṇadāyakattā buddhānaṃ arahattamaggo anuttarā sammāsambodhi nāma. Tasmā yaṃ so cakkavāḷamahāpathaviṃ sirisayanabhūtaṃ addasa, taṃ buddhabhāvassa pubbanimittaṃ. Yaṃ himavantapabbatarājānaṃ bimbohanaṃ addasa, taṃ sabbaññutaññāṇabimbohanassa pubbanimittaṃ. Yaṃ cattāro hatthapāde cakkavāḷamatthake ṭhite addasa, taṃ dhammacakkassa appaṭivattiyabhāve pubbanimittaṃ. Yaṃ attānaṃ uttānakaṃ nipannaṃ addasa, taṃ tīsu bhavesu avakujjānaṃ sattānaṃ uttānamukhabhāvassa pubbanimittaṃ. Yaṃ akkhīni ummīletvā passanto viya ahosi, taṃ dibbacakkhupaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Yaṃ yāva bhavaggā ekālokaṃ ahosi, taṃ anāvaraṇañāṇassa pubbanimittaṃ. Sesaṃ pāḷivaseneva veditabbanti.
第七 雨经的注释
7. Vassasuttavaṇṇanā
197第七经的注释:“相士”就是解读征兆的人。“火界被激怒”,意思是生起一大团火焰。“用手接水”,是用长达三百由旬的手接住由时节所生的水。“放逸”,是说他们沉迷于自己的玩乐,失去正念。因为他们心里生起“我们来享乐吧”的念头时,即使不是雨季,天也会下雨;没有这个念头时,就不会下雨。就是针对这一点才说“不按时下雨”。第八经和第九经的意思很浅显。
197. Sattame nemittāti nimittapāṭhakā. Tejodhātu pakuppatīti mahāaggikkhandho uppajjati. Pāṇinā udakaṃ sampaṭicchitvāti uppannaṃ utusamuṭṭhānaṃ udakaṃ tiyojanasatena hatthena paṭiggahetvā. Pamattā hontīti attano kīḷāya pamattā honti vippavuṭṭhasatino. Tesañhi sakāya ratiyā ‘‘ramāmā’’ti citte uppanne akālepi devo vassati, tadabhāve na vassati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘na kālavassa’’nti. Aṭṭhamanavamāni uttānatthāneva.
第十经《出离经》的注释
10. Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā
200第十经的注释:“出离”是指已经出离、已经脱离。“界”是指自性空、无我的特相。“若作意于欲”的意思是:当他作意于欲时,也就是从不净禅那出定之后,像拿了药去检验毒性那样,为了考察而把心朝向欲的所缘送去。心“不投入”,就是不进入;“不净信”,就是不生起净信;“不安住”,就是不安立、不站稳;“不解脱”,就是不决然信解。又好像把鸡毛或筋腱丢进火里,它会蜷缩、卷曲、退缩,不会舒展;心也是这样蜷缩,不会舒展。然而“若作意于出离”:这里,出离是指以不净为所缘的初禅。当他作意这个出离时,心就投入、进入。“他的那个心”,是指他那不净禅那的心。“善行”,因为已行于所缘,所以是善行。“善修习”,因为是决定分的助缘,所以是善修习。“善起”,是从欲中起来。“善解脱”,是从欲中好好解脱。“缘于欲的诸漏”,就是以欲为因的四种漏。“损害”,就是苦。“热恼”,就是欲贪的热恼。“他不感受那种感受”,就是他不感受那种欲的感受,也不感受损害、热恼的感受。“这便名为欲的出离”:这个不净禅那因为已经出离欲,所以称为欲的出离。如果有人以这个禅那作为基础,观照诸行,到达第三道,以不还果看见涅槃,知道“再也没有所谓的欲了”,那么他的心就是究竟出离。其余几句也是同样的道理。
200. Dasame nissāraṇīyāti nissaṭā visaññuttā. Dhātuyoti attasuññasabhāvā. Kāmaṃ manasikarototi kāmaṃ manasikarontassa, asubhajjhānato vuṭṭhāya agadaṃ gahetvā visaṃ vīmaṃsanto viya vīmaṃsanatthaṃ kāmābhimukhaṃ cittaṃ pesentassāti attho. Na pakkhandatīti nappavisati. Nappasīdatīti pasādaṃ nāpajjati. Na santiṭṭhatīti nappatiṭṭhahati. Na vimuccatīti na adhimuccati. Yathā pana kukkuṭapattaṃ vā nhārudaddulaṃ vā aggimhi pakkhittaṃ paṭilīyati patikuṭati pativaṭṭati na saṃpasārīyati, evaṃ paṭilīyati na saṃpasārīyati. Nekkhammaṃ kho panāti idha nekkhammaṃ nāma asubhesu paṭhamajjhānaṃ, tadassa manasikaroto cittaṃ pakkhandati. Tassa taṃ cittanti tassa taṃ asubhajjhānacittaṃ. Sugatanti gocare gatattā suṭṭhu gataṃ. Subhāvitanti ahānabhāgiyattā suṭṭhu bhāvitaṃ. Suvuṭṭhitanti kāmato vuṭṭhitaṃ. Suvimuttanti kāmehi suṭṭhu vimuttaṃ. Kāmapaccayā āsavā nāma kāmahetukā cattāro āsavā. Vighātāti dukkhā. Pariḷāhāti kāmarāgapariḷāhā. Na so taṃ vedanaṃ vediyatīti so taṃ kāmavedanaṃ vighātapariḷāhavedanañca na vediyati. Idamakkhātaṃ kāmānaṃ nissaraṇanti idaṃ asubhajjhānaṃ kāmehi nissaṭattā kāmānaṃ nissaraṇanti akkhātaṃ. Yo pana taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tatiyamaggaṃ patvā anāgāmiphalena nibbānaṃ disvā ‘‘puna kāmā nāma natthī’’ti jānāti. Tassa cittaṃ accantanissaraṇameva. Sesapadesupi eseva nayo.
这里说的差别是:在第二组里,慈心禅那被称为嗔恚的出离;在第三组里,悲心禅那被称为害意的出离;在第四组里,无色禅那被称为色的出离。而这里所说的究竟出离,应当配合阿拉汉果来理解。在第五组里,“作意有身”是指:那些把握纯粹诸行、证得阿拉汉的干观者,从果等至出定后,为了省察而将心转向五取蕴。“这称为有身的出离”:这是指一位比丘通过阿拉汉道与阿拉汉果见涅槃而安住,生起“再也没有所谓的有身”的阿拉汉果等至心,这就称为有身的出离。现在,为了说明安住于有身出离之灭的漏尽者的功德,而说“他也不会随眠于身中的喜爱”等。其中,“不会随眠”就是不再生起;“无随眠”就是由于不再生起。其余的意义在这里都很清楚。
Ayaṃ pana viseso – dutiyavāre mettājhānāni byāpādassa nissaraṇaṃ nāma. Tatiyavāre karuṇājhānāni vihiṃsāya nissaraṇaṃ nāma. Catutthavāre arūpajjhānāni rūpānaṃ nissaraṇaṃ nāma. Accantanissaraṇañcettha arahattaphalaṃ yojetabbaṃ. Pañcamavāre sakkāyaṃ manasikarototi suddhasaṅkhāre pariggaṇhitvā arahattaṃ pattassa sukkhavipassakassa phalasamāpattito vuṭṭhāya vīmaṃsanatthaṃ pañcupādānakkhandhābhimukhaṃ cittaṃ pesentassa. Idamakkhātaṃ sakkāyassa nissaraṇanti idaṃ arahattamaggena ca phalena ca nibbānaṃ disvā ṭhitassa bhikkhuno ‘‘puna sakkāyo natthī’’ti uppannaṃ arahattaphalasamāpatticittaṃ sakkāyassa nissaraṇanti akkhātaṃ. Idāni evaṃ sakkāyanissaraṇaṃ nirodhaṃ patvā ṭhitassa khīṇāsavassa vaṇṇaṃ kathento tassa kāmanandīpi nānusetītiādimāha. Tattha nānusetīti na nibbattati. Ananusayāti anibbattiyā. Sesamettha uttānatthamevāti.
第五个五十经品
5. Pañcamapaṇṇāsakaṃ