第2品·劫灭品
2. Kappavināsakaṇḍo
现在讲佛陀出世难遇。
Idāni buddhuppādadullabhakathā
佛陀在世间很难遇到,听闻正法也同样难得;
僧团在世间也极难遇到,真正的好人同样极难遇到。
‘‘Buddho ca dullabho loke, saddhammasavanampi ca; Saṅgho ca dullabho loke, sappurisāti dullabhā’’ti.
这首偈颂的注释次第已经到来。在这里,在这个众生界或空间界中,具足一切知的等正觉者极为难得。因为这个世界确实有三种分别:行界、众生界、空间界。他们的兴盛与衰败也应当这样理解。其中,以“毁坏、崩坏”之义,众生界应当被理解为“世间”。以众生群类依止、安住于此之义,空间界应当被理解为“世间”。正如这样,众生在此处栖息,所以称为“空间”。它按处所分为四种:恶趣处、欲善趣处、色界处、无色界处。其中,地狱、畜生道、饿鬼境、阿修罗身,这四种称为恶趣处。人、四大王天、三十三天、夜摩天、兜率天、化乐天、他化自在天,这七种是欲善趣处。在这里,欲爱也遍行于这十一种之中,因此以“欲爱行于此处”之义,称为欲界处。梵众天、梵辅天、大梵天,是初禅处,这是被火遍满的地方。少光天、无量光天、光音天,是第二禅处,这是被水遍满的地方。少净天、无量净天、遍净天,是第三禅处,这是被风遍满的地方;他们的衰败,我们后面再说明。广果天、无想天、净居天,是第四禅处。这样,色界处共有十六种。无烦天、无热天、善现天、善见天、色究竟天,这净居处共有五种。空无边处、识无边处、无所有处、非想非非想处,这四种是无色处。到此为止,即使有三十一种分别,众生群类也栖息于此,因此以“栖息之处”之义,称为空间。其中,八大地狱称为恶趣处。畜生、饿鬼境、阿修罗身,这些没有各自单独的处所;就在人界中,无论在哪里,在森林、林地等处固定居住,那个地方就是他们的处所。从人界往上四万二千由旬,持双山量之须弥第五层是四大王天处。在那上面四万二千由旬,须弥山顶是三十三天的处所。在那上面四万二千由旬的地方,是夜摩天的处所。按这个方式,一直到他化自在天处,都相隔四万二千由旬。因此,从人界一直到他化自在天处,共有二十五万二千由旬,因此这样说。
Imissā gāthāya saṃvaṇṇanākkamo sampatto. Tattha imasmiṃ sattaloke okāsaloke vā sabbaññusammāsambuddho dullabhova tathā hesa loko saṅkhāraloko, sattaloko, okāsalokoti tippabhedo hoti tesaṃ sampattivipatti ca evaṃ veditabbā tattha lujjati palujjatīti lokoti vacanatthena sattaloko veditabbo. Lokiyanti patiṭṭhahanti ettha sattanikāyāti vacanatthena okāsaloko veditabbo. Tathā hesa sattā avakasanti etthātiokāsoti vuccati so bhūmivasena apāyabhūmi, kāmasugatibhūmi, rūpāvacarabhūmi, arūpāvacarabhūmiceti catubbidhā hoti. Tattha nirayaṃ, tiracchānayoni, pettivisayo, asurakāyo, ti catasso apāyabhūmi nāma. Manussā, cātumahārājikā, tāvatiṃsā, yāmā, tusitā, nimmānarati, paranimmitavasavattī ceti sattavidhā hoti kāmasugatibhūmi sāpanāyaṃ ekādasavidhāpi kāmataṇhā avacarati etthāti vacanatthena kāmāvacarabhūmi nāma. Brahmapārisajjā, brahmapurohitā, mahābrahmā ca paṭhamajjhānabhūmi idaṃ agginā pariggahitaṭṭhānaṃ. Parittābhā, appamāṇābhā, ābhassarā ca dutiyajjhānabhūmi idaṃ āpena pariggahitaṭṭhānaṃ. Parittasubhā, appamāṇasubhā, subhakiṇhā ca tatiyajjhānabhūmi idaṃ vātena pariggahitaṭṭhānaṃ, tesaṃ vipattiṃ parato vaṇṇayissāma. Vehapphalā, asaññasattā, suddhāvāsā ca catutthajjhānabhūmiceti rūpāvacarabhūmi soḷasavidhā hoti. Avihā, atappā, sudassā, sudassī, akaniṭṭhāceti suddhāvāsabhūmi pañcavidhā hoti. Ākāsānañcāyatanabhūmi, viññāṇañcāyatanabhūmi, ākiñcaññāyatanabhūmi, nevasaññānāsaññāyatanabhūmiceti catubbidhā hoti arūpabhūmi. Ettāvatā ekatiṃsappabhedāpi bhūmi avakasanti ettha sattanikāyāti vacanatthena okāsoti vuccati. Tattha aṭṭha mahānirayāni apāyabhūmi nāma. Tiracchānaṃ pettivisayo asurakāyoti imesaṃ visuṃ bhūmi nāma natthi, manussabhūmiyaṃyeva yattha katthaci araññavanapatthādīsu nibaddhavāsaṃ vasanti soyeva padeso tesaṃ bhūmi. Manussabhūmito dvitālīsasahassayojano yugandharappamāṇo sineruno pañcamāḷindho cātumahārājikabhūmi. Tatupari dvitālīsasahassayojanaṃ sinerumatthakaṃ tāvatiṃsānaṃ bhūmi. Tatupari dvetālīsasahassayojanaṃ ṭhānaṃ yāmānaṃ bhūmi. Iminā nayena yāva vasavattibhūmi dvitālīsasahassayojane tiṭṭhati, tasmā manussabhūmito yāva vasavattibhūmi dvesahassānipañcana hutāni duvesatasahassāni yojanāni honti, tenetaṃ vuccati.
从人界一直到他化自在天界,
二十五万。
又超过两千由旬,按由旬来计量;
‘‘Manussabhūmito yāva, bhūmi vasavattantarā; Duve satasahassāni, pañcanahutameva ca. Dvesahassañca madhikaṃ, yojanānaṃ pamāṇato;
所谓“计数”,就是在诸地中这样说明的数目。
Gaṇanā nāma bhūmīsu, saṅkhyā evaṃ pakāsitā’’ti.
在它们之上,梵众天等三类梵天,住在五百五十万八千由旬大小的平坦处。第二层和第三层梵天也住在同样大小的平坦处。而第四层则有广果天和无想有情,住在同样大小的平坦处。在它们之上,净居诸地则按各自相应的量,一层比一层高地安住。四层无色界地也按相应的量,一层比一层高地安住。从人间地一直到有顶天,总计有七千万由旬、一百八十万由旬、五万由旬和六千由旬。因此,古人们这样说。
Tatupari brahmapārisajjādayo tayo brahmuno pañcapaññāsasatasahassa aṭṭhasahassayojane samatale ṭhāne tiṭṭhanti. Dutiyatatiyabhūmībrahmunopi tappamāṇesu samatalesu tiṭṭhanti. Catutthabhūmiyaṃ pana vehapphalaasaññasattā tappamāṇe samatale ṭhāne tiṭṭhanti. Tatuparisuddhāvāsabhūmiyo taṃtaṃ pamāṇe ṭhāne uparūpari tiṭṭhanti. Catassopi arūpabhūmiyo tappamāṇe ṭhāne uparūpari tiṭṭhanti. Ettāvatā ca manussabhūmito yāva bhavaggā yojanānaṃ sattakoṭi ca aṭṭhārasalakkhā ca pañcanahutāni ca chasahassāni ca honti tenetaṃ vuccati porāṇehi.
从最下面的梵天世界,一块巨大的岩石落了下来;
一个昼夜之间,上升了四十八。
大地有数千由旬,四个月的路程。
按照这样所说的量,这就是最底层的地。
从此十万,又另有五十七;
六万,按高度显示出来。
即使说到由旬,也已经舍弃了以欲为衡量标准。
其余的属于能自在化现的诸天与梵众天之间。
还有另外五十五个十万。
据说有八千由旬。
从这里往后,在所有的梵天界中,也都应当这样来对应理解。
智者应当用推理的方式,把它们看作就是那么大的量。
从地面直到有顶天,共有十八俱胝(一亿八千万)众生。
吉祥天女五万、六千,一切时施与。
这段审察复注,是依照《行藏》的意趣写成的。
正是针对这一点,才说“凡是日月所及之处”。
他们周行各方,光辉灿烂,远至一切处。
你的统治权在世间千重之中,就在这里确立。
‘‘Heṭṭhimā brahmalokamhā, patitā mahatī silā; Ahorattena ekena, uggatā aṭṭhatālīsaṃ. Yojanānaṃ sahassāni, cātumāsehi bhūmi; Evaṃ vuttappamāṇena, sāyaṃ heṭṭhimabhūmi. Ito satasahassāni, sattapaññāsa cāparaṃ; Saṭṭhi ceva sahassāni, ubbedhena pakāsitā. Yojanesupi vuttesu, hitvā kāmappamāṇakaṃ; Sesāni vasavattīnaṃ, pārisajjāna mantaraṃ. Tañca pañcahi paññāsa, satasahassāni cāparaṃ; Aṭṭha ceva sahassāni, yojanāni pavuccare. Ito parāsu sabbāsu, brahmabhūmīsu yojanā; Tappamāṇāva daṭṭhabbā, nayaggāhena dhīmatā. Bhūmito ābhavaggamhā, sattakoṭi aṭṭhārasa; Lakkhā pañca nahutāni, chasahassāni sabbadāti. Esā ca vicāraṇā ṭīkā cariyamatena katā; Idameva sandhāya, yāvatā candimasūriyā. Pariharanti disā bhanti, virocamānā yāvatā; Tāva sahassadhā loke, ettha te vattatī vaso’’ti.
已说。在这中间,众生安住。要详细讲说他们,因为无法做到不重复地讲完,所以在这里我们不打算说。在这众生世间和空间世间里,只有一切知的正等正觉者才极为难得。正如这样,有四种觉者:随觉者、声闻觉者、独觉者、正等正觉者。其中,称赞多闻比丘的人也不该说“昆达,他不是你的声闻弟子,他实是佛陀”,而认可多闻比丘具有佛陀境界的人则说“昆达,这位就是佛陀”。
Vuttaṃ. Etthantare sattā tiṭṭhanti, tesaṃ vitthāro apubbaṃ katvā kathetuṃ asakkuṇeyyattā na vakkhāma imasmiṃ sattaloke okāsaloke ca sabbaññusammāsambuddhova dullabho, tathā hi cattāro buddhā anubuddho, sāvakabuddho, paccekabuddho, sammāsambuddhoti. Tattha bahussutaṃ bhikkhuṃ pasaṃsantena ca na so tumhākaṃ sāvako nāma, buddhonāmesa cundāti bahussutassa bhikkhuno buddhabhāvaṃ anujānantena ca.
导师就是法身,因此法被认为是导师之身;
安住于法的僧团,也可以算作导师。
Dhammakāyo yato satthā, dhammo satthukāyo mato; Dhammāsikoso saṅgho ca, satthusaṅkhyampi gacchatīti.
当说到“凡夫”时,凡夫也由于随顺教法的力量而能理解教法之道,所以称为“随觉者”。而圣弟子则是依靠他人的教导之力觉悟四谛,或者仅仅只是觉悟,因此从“觉悟”这个意义来说,因为具有觉悟的本性,所以称为“声闻觉者”。至于像犀牛独角那样独行的人,以自生智不依赖他人而觉悟,因为是自己觉悟的缘故,所以称为“独觉者”。正自觉者也是指这一类。再说,那位以如实通达有为与无为等一切法的自性特相,依靠自己积累的波罗蜜所生的自生智,不依赖他人教导而自己觉悟,彻底远离一切烦恼习气的昏睡,如同太阳光线照射使最美丽的莲花盛开一般,以最上道智的现前而达到具足无量功德的一切知智,觉悟了一切法,了知了一切法,所以称为“正自觉者”、“世尊”。这样的人在世间极为难得。因为即使独觉者们在一个时期以百千之数一同出现,他们虽然也难得,但并不稀奇,而且他们没有为他人证得道果作增上缘,所以只有正自觉者才真正在世间极为难得。这是对世间成就的考察。
Vutte puthujjanopi upacāravasena vācanāmaggassa bodhattā anubuddho nāma. Ariyasāvako pana parato yosavasena cattāri saccāni bujjhati bujjhanamattameva vāti vacanatthena bujjhanasabhāvattā sāvakabuddho nāma. Yo pana khaggavisāṇakappo sayambhūñāṇena anaññabodhako hutvā sāmaṃ bujjhanatthena paccekabujjhattā paccekabuddho nāma. Sambuddhotipi etasseva nāmaṃ. Yo pana saṅkhatāsaṅkhatappabhedaṃ sakalampi dhammajātaṃ yāthāvasarasalakkhaṇappaṭivedhavasena sammā pakārena sayaṃ pacitupāramitāsayambhūtena sayambhūñāṇena sayameva anaññabodhito hutvā savāsanasammohaniddāya accantaṃ vigato dinakarakiraṇasamāgamena paramarucirasirīsobhaggappattiyā vikasitamiva padumaṃ aggamaggañāṇasamāgamena aparimitaguṇagaṇālaṅkatasabbaññutaññāṇappattiyā sabbadhamme bujjhi abujjhi aññāsīti sammāsambuddho, bhagavā, sova loke dullabho paccekasambuddhānampi hi ekasmiṃ kāle satasahassādivasena ekato pavattattā te dullabhāpi anacchariyajātattā paresaṃ maggaphalādhigamāya upanissayarahitattā ca sammāsambuddhova loke dullabho, ayaṃ lokasampattivicāraṇā.
怎样理解世间的毁灭呢?因为这个世界在毁灭时,确实是以火、以水、以风而毁灭的。这方面的详细说明,在《清净道论》等书中也有讲到,但由于某些人的见解是错误执取,所以即使用梵天的寿命来计算,也还是对不上,连毁灭的界限也互相矛盾。因此,我们抛开他们的说法,依据经典会通之后再来讲述。
其中,有四个无数劫。是哪四个无数劫呢?就是坏劫、坏住劫、成劫、成住劫。三种坏劫是水坏劫、火坏劫、风坏劫。三种坏劫的界限是光音天、遍净天、广果天。这就是这里的总说。其中,坏劫名为减损的劫。由它也就包含了坏住劫,因为它是根本。增长的成劫名为成劫。由它也就包含了成住劫,因为它是根本。其中,坏即毁灭。当劫毁灭时以火而坏,从光音天以下直至初禅地都被火烧尽。当以水而坏时,从遍净天以下直至二禅地都被水消融。当以风而坏时,从广果天以下直至三禅地都被风所坏。详细来说,依生处田、命令田、境界田而有三佛田,其中命令田毁灭。那毁灭时,生处田也必定毁灭。其中,生处田以一万轮围世界为限。它在如来入胎、寿行舍等时也震动。命令田以百千俱胝轮围世界为限。在那里,《宝经》《蕴护经》《幢顶护经》《阿吒那吒护经》《孔雀护经》这些护经的威力得以现行。境界田则无边无量。其中,依生处田和命令田,二田一起毁灭,成立时也一起成立。它的毁灭和成立应如是了知:当劫为火所灭时,那时从最初起,劫灭大云降雨,于百千俱胝轮围世界降下一场大雨,人们欢喜而播种种子,当谷物长到被牛啃食的程度时,驴鸣雷响,一滴雨也不落。当完全断雨时,依雨而活的众生死后,生于少光等梵天处;依福果而活的诸天也就在那里生于梵天界。如是经过长久时间,那里那里之水渐尽,鱼鳖等依水而生的众生死后,于人间天界受生,修起禅那,生于梵天界。地狱众生也因第七日出现而毁灭,他们也依在天界所得的禅那而生于梵天界。那时,名为世间庄严的欲界诸天,披头散发、散发哭泣、以手拭泪、身着红衣、极度丑陋,行于人间道中,这样宣告:“诸贤,从此百年千岁之后,将有劫起,此世间将毁灭,大海将干涸,这大地及须弥山王将燃烧毁灭,直至梵天界都将毁灭。诸贤,当修慈。诸贤,当修悲、喜、舍。当奉养母亲,当奉养父亲,于族中当尊敬长者。”听了他们的话,多数人和地居天心生警惧,彼此柔软其心,修慈等福业,生于天界。在那里,食甘露食后,作风遍业,获得禅那。如是地狱众生也以种种业生于天界。然而那些定邪见者,因业未尽,于其他轮围世界随其业受报。因此,由于邪见,没有名为不应作的恶业,因为那成为轮回的残桩。所以说:“诸比丘,邪见是最大的过失。”因为说“没有众生轮回而不受种种业报”之故。由于种种业,从邪见受持,依善知识之力而离染,从有中出离,这是我们的忍可。如是依在天界所得禅那,一切也都生于梵天界。从雨断之后,经过长久时间,第二日出现。那出现时,既没有夜的界限,也没有昼的界限可知,一日升起,一日落下。世间成为太阳持续不断炙热。
Kathaṃ lokassa vipatti veditabbā tathā hesa loko vinassamāno tejenapi āpenapi vāyunāpi vinassati. Tassa vitthāro visuddhimaggādīsu vuccamānopi kesañci puggalānaṃ matena micchāgāhattā brahmūnaṃ āyunā minitepi asamānaṃ saṃvaṭṭasīmāpi viruddhā, tasmā tesaṃ vādaṃ apanetvā ganthato samānetvā vakkhāma. Tattha cattāri asaṅkhyeyyāni. Katamāni cattāri asaṅkhyeyyāni saṃvaṭṭo, saṃvaṭṭaṭṭhāyī, vivaṭṭo, vaṭṭaṭṭhāyīti. Tayo saṃvaṭṭā āposaṃvaṭṭo, tejosaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭo. Tisso saṃvaṭṭasīmā ābhassarā, subhakiṇhā, vehapphalāti. Ayamettha uddeso. Tattha saṃvaṭṭo nāma parihāyamāno kappo. Tena saṃvaṭṭaṭṭhāyīpi gahito hoti, taṃ mūlakattā. Vaḍḍhayamāno vivaṭṭakappo nāma. Tena vivaṭṭaṭṭhāyīpi gahito taṃ mūlakattā. Tattha saṃvaṭṭoti vināso. Yadā kappo vinassamāno tejena saṃvaṭṭati, ābhassarato heṭṭhā paṭhamajjhānabhūmi agginā dayhati. Yadā āpena saṃvaṭṭati, subhakiṇhato heṭṭhā yāva dutiyajjhānabhūmi udakena vilīyati. Yadā vāyunā saṃvaṭṭati, vehapphalato heṭṭhā yāva tatiyajjhānabhūmi vātena saṃvaṭṭati. Vitthārato pana jātikhetta āṇākhettavisayakhettavasena tiṇṇaṃ buddhakhettānaṃ āṇākhettaṃ vinassati. Tasmiṃ vinaṭṭhe jātikhettampi vinassateva. Tattha jātikhettaṃ dasasahassacakkavāḷapariyantaṃ hoti. Taṃ tathāgatassa paṭisandhiggahaṇaāyusaṅkhārossajjanādikālesupi kampati. Āṇākhettaṃ koṭisatasahassacakkavāḷapariyantaṃ. Yattha ratanasuttaṃ khandhaparittaṃ dhajaggaparittaṃ āṭānāṭiyaparittaṃ moraparittanti imesaṃ parittānaṃ ānubhāvo pavattati. Visayakhettaṃ anantaṃ aparimāṇaṃ. Tattha jātikhettaāṇākhettāvasena dve khettāni ekato vinassanti. Saṇṭhahantampi ekato saṇṭhahati. Tassa vināsoca saṇṭhahantañca evaṃ veditabbaṃ yasmiṃ samaye kappo agginā nassati, tadā ādito kappavināsakamahāmegho vuṭṭhahitvā koṭisatasahassacakkavāḷaṃ ekameghavassaṃ vasi, tuṭṭhā manussā bījāni vappenti, sassesu gokhāyitamattesu jātesu gadrabharavaṃ viravanto ekabindupi na patati. Yadā pacchinnameva hoti tadā vassūpajīvino sattā kālaṃ katvā parittābhesu brahmabhūmīsu uppajjanti puññaphalūpajīvinopi devatā tattheva brahmaloke uppajjanti, evaṃ dīghassa addhuno accayena tattha tattha udakaṃ parikkhayaṃ gacchati, macchakacchapādi udakanissitā pāṇā kālaṃ katvā manussadevalokesu nibbattitvā jhānaṃ uppādetvā brahmaloke nibbattanti. Nerayikasattāpi sattamasūriyapātubhāvā vinassanti, tepi devaloke paṭiladdhajjhānavasena brahmaloke uppajjanti, tadā hi lokabyūhā nāma kāmāvacaradevā ukkhittasirā vikiṇṇakesā rudamukhā assūni hatthehi muñcamānā rattavatthanivatthā ativiya virūpavesadhārino hutvā manussapathe vicarantā evaṃ ārocenti ‘‘mārisā bho ito vassasata sahassaccayena kappavuṭṭhānaṃ bhavissati ayaṃ loko vinassissati mahāsamuddopisussissati ayañca mahāpathavī sinerupabbatarājā ḍayhissati vinassissati yāvabrahmalokā vināso bhavissati mettaṃ mārisā bhāvetha. Karuṇaṃ, muditaṃ, upekkhaṃ mārisā bhāvetha mātaraṃ upaṭṭhahatha, pitaraṃ upaṭṭhahatha, kule jeṭṭhāpacāyino hothā’’ti. Tesaṃ vacanaṃ sutvā yebhuyyena manussā ca bhummadevatā ca saṃvegajātā aññamaññaṃ muducittā hutvā mettādīni puññāni karitvā devaloke nibbattanti. Tattha sudhābhojanaṃ bhuñjitvā vāyo parikammaṃ katvā jhānaṃ paṭilabhanti, evaṃ nerayikasattāpi aparāpariyakammena devalokaṃ nibbattanti. Ye pana niyatamicchādiṭṭhikā tesaṃ kammassa aparikkhayā aññacakkavāḷesu attano kammānurūpaṃ vipākamanubhonti. Teneva ahosikamme micchādiṭṭhivasena akattabbaṃ nāma pāpaṃ natthi, yato saṃsārakhāṇubhāvova nāma hotīti āha ‘‘diṭṭhi paramāni bhikkhave vajjānī’’ti. ‘‘Aparāpariyavedanīyakammarahitopi saṃsaranto satto nāma natthī’’ti vuttattā. ‘‘Aparāpariyakammavasena yato micchādiṭṭhisamādānato sappurisūpanissayavasena virājetvā bhavato vuṭṭhānaṃ nāma bhaveyyāti amhākaṃ khanti. Evaṃ devaloke paṭiladdhajjhānavasena sabbepi brahmaloke nibbattanti. Vassupacchedato pana uddhaṃ dīghassa addhuno accayena dutiyo sūriyo pātubhavati. Pātubhūte ca tasmiṃ neva rattiparicchedo, na divā paricchedo paññāyati, eko sūriyo uṭṭheti, eko sūriyo atthaṃ gacchati. Avicchinnasūriyasantāpova loko hoti.
平常的太阳存在时,有日天子;但坏劫的太阳出现时,就没有日天子了。平常太阳的光照在空中,云和烟柱都会飘行。坏劫太阳的光一照,除了恒河、耶牟那河、萨罗浮河、阿致罗筏底河、摩醯河这五大河以外,其余五百条小河等地方的水都干涸了,天空变得像擦干净的镜面一样,没有烟云。过了很久很久,第三个太阳出现。它一出现,连五大河也都干涸了。又过了很久很久,第四个太阳出现。它一出现,雪山中作为大河源头的狮子崖、天鹅崖、曼陀吉尼、迦ṇṇamuṇḍako、车匠湖、无热湖、六牙湖、拘那罗湖这七个大湖都干涸了。又过了很久很久,第五个太阳出现。它一出现,大海的水渐渐减少,连一个指节那么深的水都留不住。又过了很久很久,第六个太阳出现。它一出现,整个轮围世界变成一团烟,就像被烧尽的油脂冒出的烟一样,百千万亿个轮围世界也都是这样。又过了很久很久,第七个太阳出现。它一出现,整个轮围世界变成一片火网,连同百千万亿个轮围世界一起,须弥山顶等百由旬大的地方全都崩坏,在空中就消失了。那火网升起来,烧到四天王天,把那里的黄金宫殿、宝石宫殿都烧掉,又烧到三十三天宫,这样一路烧上去,一直烧到初禅天。在那里,把三个梵天界也烧掉,碰到光音天就停住了。只要还有极微细的行存在,火就烧;行灭尽了,火就熄了。一切行灭尽时,就像烧酥油的火苗一样,连灰都不剩,彻底熄灭了。下面的虚空和上面的虚空连成一片,变成一大团黑暗。这样,从坏劫大火云到火网结束,叫做“坏劫”,是一个无数劫。后来,过了很久很久,起了大云,先下细雨,渐渐下大,雨滴像莲茎、杵、棕榈树干那么大,下满百千万亿个轮围世界所有该满的地方,然后停住。那水在下面和横面被风吹动,聚成坚实的一团,圆圆的,像莲叶上的水珠。这样,从火网熄灭到百千万亿个轮围世界充满,叫做“坏住劫”,是第二个无数劫。有人问:风怎么能把那么大的水聚成坚实的一团呢?因为风从空隙吹进去,把水聚拢、压紧、消减,渐渐往下退。水退下去以后,先前梵天界的地方,依梵众天、梵辅天、大梵天的次第,初禅天最先出现。然后水继续退,在四欲界天的地方,依次出现他化自在天、化乐天、兜率天、夜摩天这四欲界天。然后水退到先前大地的地方时,起了强风,把水封住,像封住鼓口一样,让水停住不动。甜水渐渐耗尽,上面生出一层味地,具足色香味,像无水的粥上面结的一层膜。那时,在光音天中先前化生的众生,有的寿命尽了,有的福尽了,从那里死去,投生到这里。所谓“福尽”,是指梵天还没到寿命的界限,就因为业尽而死了。他们自身发光,能在空中飞行。他们按照《起世因本经》所说,尝了那味地,被贪欲征服,开始用手撮着吃。于是他们自身的光消失了,变成一片黑暗,他们看见黑暗就害怕。为了消除他们的恐惧、让他们生出勇气,出现了一个圆满五十由旬的日轮。他们看见后,高兴欢喜地说:“我们得到光明了!它为我们消除恐惧、生出勇气而出现,所以就叫它太阳吧。”于是给它取名叫太阳。太阳白天照亮,落下去以后,他们又想:“我们得到的光明也消失了。”又害怕起来。他们想:“但愿我们能再得到另一种光明。”好像知道他们的心念一样,出现了一个四十九由旬的月轮。他们看见后,更加欢喜,说:“好像知道我们的愿望才出现的,所以就叫它月亮吧。”于是给它取名叫月亮。从那时起,有了昼夜之分。渐渐有了月、半月、季节、年岁。日月出现的那一天,须弥山、轮围山、雪山也同时出现,而且是在二月满月日同时出现,没有先后。就像煮粳米粥时,一下子冒出许多泡,有的地方鼓起来像小塔,有的地方凹下去,有的地方平;同样,鼓起来的地方成了山,凹下去的地方成了海,平的地方成了洲。这样人间形成以后,四天王天和三十三天这两个欲界天随后出现。这两个天界是依地而住的。这样,从大水充满到日月出现,叫做“成劫”,是第三个无数劫。那时,众生吃味地,因为业力,有的长得好看,有的长得难看。好看的就轻视难看的。因为骄慢,味地消失了。接着出现地皮,又因为同样的原因,地皮也消失了。接着出现藤蔓,又同样消失了。接着出现自然成熟的稻米,没有糠、没有壳,纯净芳香,米粒饱满。然后他们有了器皿,把稻米放在石板上,自然有火焰升起把饭煮熟。那饭像素馨花一样,不需要汤和菜,想吃什么味道就有什么味道。他们吃这种粗食以后,从此就有了大小便。为了排泄,身上裂开了孔道。男子有男子的相,女子有女子的相。于是女子盯着男子看,男子也盯着女子看,看得太久,就生起了欲火,然后行淫欲之事。他们因为行这种不善法,被有智慧的人呵责、厌烦,为了掩盖这种不善法,就建造了房屋。
Pakatisūriye sūriyadevaputto atthi kappavināsakasūriye pana natthi. Pakatisūriyobhāsena ākāse valāhakā dhūmasikhāpi caranti. Kappavināsakasūriyobhāsena vigatadhūmavalāhakaṃ ādāsamaṇḍalaṃ viya nimmalaṃ hoti nabhaṃ ṭhapetvā gaṅgā, yamunā, sarabhū, aciravatī, mahīti, imā pañca mahānadiyo ṭhapetvā avasesapañcasatakunnadīādīsu udakaṃ sussati tato dīghassa addhuno accayena tatiyo sūriyo pātubhavati tasmiṃ pātubhūte pañca mahānadiyopi sussanti. Tato dīghassa addhuno accayena catuttho sūriyo pātubhavati. Yassa pātubhāvā himavatī mahānadīnaṃ pabhavā sīhapatano, haṃsapatano, mandākinī, kaṇṇamuṇḍako, rathakāradaho, anotattadaho, chaddantadaho, kuṇāladahoti ime satta mahāsarā sussanti. Tato dīghassa addhuno accayena pañcamo sūriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā anupubbena mahāsamuddo aṅgulipabbatemanamattampi udakaṃ na saṇṭhāti. Tato dīghassa addhuno accayena chaṭṭho sūriyo pātubhavati, yasmiṃ pātubhāve sakalacakkavāḷaṃ ekadhūmaṃ hoti, pariyādinnasinehadhūmena yathā ca evaṃ koṭisatasahassacakkavāḷampi. Tatopi dīghassa addhuno accayena sattamo sūriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā sakalacakkavāḷaṃ ekajālaṃ hoti saddhiṃ koṭisatasahassacakkavāḷehi yojanasatikādibhedā sinerukūṭāni palujjitvā ākāseyeva antaradhāyanti. Sāpi aggijālā uṭṭhahitvā cātumahārājike gaṇhāti, tattha kanakavimānaratanavimānāni jhāpetvā tāvatiṃsabhavanaṃ gaṇhāti etenūpāyena yāva paṭhamajjhānabhūmi gaṇhāti. Tattha tayopi brahmaloke jhāpetvā ābhassare āhacca aṭṭhāsi. Sā yāva aṇumattampi saṅkhāragataṃ atthi, tāva nanibbāyi. Sabbasaṅkhāraparikkhayā pana sappitelajhāpanaaggisikhā viya chārikampi anavasesetvā nibbāyi. Heṭṭhā ākāsena saha upari ākāso eko hoti mahandhakāro. Evaṃ kappavināsakamahāmeghato yāvajālaparicchedā saṃvaṭṭo nāma ekamasaṅkhyeyyaṃ nāma. Atha dīghassa addhuno accayena mahāmegho vuṭṭhahitvā paṭhamaṃ sukhumaṃ vassati. Anupubbena kumudanāḷayaṭṭhimusalatālakkhandhādippamāṇāhi dhārāhi vassanto koṭisatasahassacakkavāḷesu sabbaḍaḍḍhaṭṭhānaṃ pūretvā antaradhāyati. Taṃ udakaṃ heṭṭhā ca tiriyañca vāto samuṭṭhahitvā ghanaṃ karoti. Parivaṭumaṃ paduminipatte udakabindusadisaṃ. Evaṃ aggijālanibbāyanato yāva koṭisatasahassacakkavāḷaparipūrato sampattimahāmegho, idaṃ saṃvaṭṭaṭṭhāyī nāma, dutiyamasaṅkhyeyyaṃ nāma. Kathaṃ tāva mahantaṃ udakarāsiṃ vāto ghanaṃ karotīti ce. Vivarasampadānato taṃ vā tena piṇḍiyamānaṃ ghanaṃ kariyamānaṃ parikkhayamānaṃ anupubbena heṭṭhā otarati. Otiṇṇotiṇṇe udake pubbe brahmalokaṭṭhāne brahmapāri sajja-brahmapurohitamahābrahmāvasena paṭhamajjhānabhūmi paṭhamaṃ pātubhavati. Tato otiṇṇotiṇṇe udake catukāmāvacaradevalokaṭṭhāne anukkamena paranimmitavasavattī, nimmānaratī, tusitā, yāmāti cattāro kāmāvacaradevalokā pātubhavanti. Tato purimapathaviṭṭhānaṃ otiṇṇe pana udake balavavātā uppajjanti. Te taṃ pidahitadvāre dhamakaraṇe ṭhitaudakamiva nirussāsaṃ katvā nirujjhanti. Madhurodakaṃ parikkhayaṃ gacchamānaṃ upari rasapathaviṃ samuṭṭhāpeti sā vaṇṇasampannāceva hoti gandharasasampannā ca, nirudakapāyāsassa upari paṭalaṃ viya tadā ca ābhassarabrahmaloke paṭhamatarābhinibbattā sattā āyukkhayā vā puññakkhayā vā tato cavitvā idhūpapajjanti. ‘‘Puññakkhayā vā’’ti iminā brahmūnaṃ āyuparicchedaṃ appatvāva kammakkhayena maraṇaṃ viññāyati. Te honti sayaṃpabhā antalikkhacarā. Te aggaññasutte vuttanayena taṃ rasapathaviṃ sāyitvā taṇhābhibhūtā āluppakāraṃ paribhuñjituṃ upakkamanti. Atha nesaṃ sayaṃ pabhā antaradhāyati, andhakāro hoti te andhakāraṃ disvā bhāyanti. Tato nesaṃ bhayaṃ nāsetvā sūrabhāvaṃ janayantaṃ paripuṇṇapaṇṇāsayojanaṃ sūriyamaṇḍalaṃ vā pātubhavati. Te taṃ disvā ‘‘ālokaṃ paṭilabhimhā’’ti haṭṭhatuṭṭhā hutvā ‘‘amhākaṃ bhayaṃ nāsetvā sūrabhāvaṃ janayanto uṭṭhito, tasmā sūriyo hotū’’ti sūriyo tvevassa nāmaṃ karonti. Atha sūriye divasaṃ ālokaṃ katvā atthaṅgate ‘‘yampi ālokaṃ labhimhā, sopi no naṭṭho’’ti puna bhītā honti. Tesaṃ evaṃ hoti ‘‘sādhuvatassa aññaṃ ālokaṃ labheyyāmā’’ti. Tesaṃ cittaṃ ñatvā viya ekūnapaññāsayojanaṃ candamaṇḍalaṃ pātubhavati . Te taṃ disvā bhiyyosomattāya haṭṭhatuṭṭhā hutvā ‘‘amhākaṃ chandaṃ ñatvā viya uṭṭhito, tasmā cando hotū’’ti candotvevassa nāmaṃ karonti. Tato pabhuti rattidivā paññāyanti. Anukkamena ca māsaddhamāsautusaṃvaccharā. Candimasūriyānaṃ pana pātubhūtadivaseyeva sinerucakkavāḷahimavantapabbatā pātubhavanti, te ca kho apubbaṃ acarimaṃ phagguṇapuṇṇamadivaseyeva pātubhavanti. Kathaṃ yathānāma kaṅgubhatte paccamāne ekappahāreneva bubbuḷakāni uṭṭhahanti. Eke padesā thūpathūpā honti, eke ninnaninnā, eke samasamā evameva thūpathūpaṭṭhāne pabbatā honti, ninnaninnaṭṭhāne samuddā, samasamaṭṭhāne dīpāti evaṃ manussaloke saṇṭhite cātumahārājikā, tāvatiṃsāti dve kāmāvacaradevalokā pacchato pātubhavanti. Bhūmanissitā nāma hete dve devalokā. Evaṃ sampattimahāmeghato yāva candimasūriyapātubhāvo, idaṃ vivaṭṭo nāma tatiyamasaṅkhyeyyaṃ nāma. Atha tesaṃ sattānaṃ rasapathaviṃ paribhuñjantānaṃ kammena ekacce vaṇṇavanto, ekacce dubbaṇṇā honti tattha vaṇṇavanto dubbaṇṇe atimaññanti. Tesaṃ mānātimānapaccayā sāpi rasapathavī antaradhāyati. Bhūmipappaṭako pātubhavati atha nesaṃ teneva nayena sopi antaradhāyati, patālatā pātubhavati, teneva nayena sāpi antaradhāyati. Akaṭṭhapāko sāli pātubhavati akaṇo athuso suddho sugandho taṇḍulapphalo. Tato nesaṃ bhājanāni uppajjanti te sālī bhājane ṭhapetvā pāsāṇapiṭṭhiyā ṭhapenti, sayameva jālasikhā uṭṭhahitvā pacati. So hoti odano sumanajātipupphasadiso, na tassa sūpena vā byañjanena vā karaṇīyaṃ atthi. Yaṃyaṃ rasaṃ bhuñjitukāmā honti, taṃtaṃ rasova hoti. Tesaṃ taṃ oḷārikaṃ āhāraṃ āharataṃ tato pabhuti muttakarīsaṃ sañjāyati. Atha nesaṃ tassa nikkhamanatthāya vaṇamukhāni pabhijjanti. Purisassa purisabhāvo, itthiyā itthibhāvo pātubhavati. Tatrasudaṃ itthī purisaṃ, puriso ca itthiṃ ativelaṃ upanijjhāyati. Tesaṃ ativelaṃ upanijjhāyanabhāvā kāmapariḷāho uppajjati. Tato methunadhammaṃ paṭisevanti. Te asaddhammapaṭisevanapaccayā viññūhi garahiyamānā viheṭhiyamānā tassa asaddhammassa paṭicchādanahetu agārāni karonti.
他们住在家里,渐渐地跟着某个懒惰众生的做法学,开始囤积东西。从那时起,碎米也好、糠也好,都会把稻米包住,收割过的地方也长不出新芽。他们聚在一起哀叹说:“贤者们啊,恶法确实已经在众生中出现了,我们以前可是意所成的啊。”这要按照《起世因本经》里说的那样详细展开。然后他们立下了界限。这时,有个众生拿走了别人没给的那一份。大家两次呵责他,到第三次就用土块和棍棒打他。就这样,偷盗、争吵、妄语、用刑这些事都出现了,他们聚在一起商量:“不如我们选出一个众生吧,他能该责备的就责备,该呵斥的就呵斥,该驱逐的就驱逐,我们大家就分给他稻米的一份。”众生这样决定之后,在这个劫里,这位世尊当时还是菩萨,在那些众生中相貌最美、最耐看、最有势力、最有智慧,有能力做奖惩的事,他们就走近他,请求他,然后选了他。他因为被大众选出,所以叫“大选出”;因为是田地的领主,所以叫“刹帝利”;因为能如法公平地让众人欢喜,所以叫“王”。他就以这三个名字为人所知。世间但凡有希奇的事,菩萨就是那里最初的人。这样以菩萨为开端,刹帝利众建立起来之后,婆罗门等种姓也渐渐形成了。从月亮、太阳出现,直到再次出现毁坏劫的大云,这叫作“住劫”,是第四个无数劫。因此这里说:以火网为界限的坏劫,叫作火网界限的坏劫;以云为界限的成劫,叫作云界限的成劫;以太阳为界限的坏劫,叫作太阳界限的坏劫;以云为界限的住劫,叫作云界限的住劫。这四个劫合起来叫一个大劫。诸佛等只出现在成住劫里。就像在这个成住无数劫里,诸佛、独觉佛、声闻弟子、转轮王会出现,而在另外三个无数劫里不会出现。而且只出现在不空劫里,不出现在空劫里。那里因为有诸佛、独觉佛、声闻弟子、转轮王这些有功德的人,所以不空,叫“不空劫”。与此相反,就该知道是“空劫”。在不空劫里,又有五种:沙劫、满劫、胜劫、沙满劫、善劫。其中,只有一个佛出现的劫叫“沙劫”;有两个佛出现的劫叫“满劫”;有三个佛出现的劫叫“胜劫”;有四个佛出现的劫叫“沙满劫”;有五个佛出现的劫叫“善劫”。这五种劫合在一起,就是产生时的缘起。
Te agāraṃ ajjhāvasamānā anukkamena aññatarassa alasajātikassa sattassa diṭṭhānugatiṃ āpajjantā sannidhiṃ karonti. Tato pabhuti kaṇopi thusopi taṇḍulaṃ pariyonaddhanti, lāyitaṭṭhānampi nappaṭivirūhati. Te sannipatitvā anuṭṭhunanti ‘‘pāpakā vata bho dhammā sattesu pātubhūtā, mayaṃ pubbe manomayā ahumhā’’ti. Aggaññasutte vuttanayena vittharetabbaṃ. Tato mariyādaṃ ṭhapenti. Athaññataro satto aññassa bhāgaṃ adinnaṃ ādiyati. Taṃ dvikkhattuṃ paribhāsitvā tatiyavāre leḍḍudaṇḍehi paharanti. Te evaṃ adinnādānakalahamusāvādadaṇḍadānesu uppannesu sannipatitvā cintayanti, ‘‘yaṃnūna mayaṃ ekaṃ sattaṃ sammanneyyāma, yo no sammā khiyitabbaṃ khiyeyya, garahitabbaṃ garaheyya, pabbājetabbaṃ pabbājeyya, mayaṃ panassa sālīnaṃ bhāgaṃ anupadassāmā’’ti. Evaṃ katasanniṭṭhānesu pana sattesu imasmiṃ tāva kappe ayameva bhagavā bodhisattabhūto tena samayena tesu sattesu abhirūpataro ca dassanīyataro ca mahesakkhataro ca buddhisampanno paṭibalo niggahapaggahaṃ kātuṃ te taṃ upasaṅkamitvā yācitvā sammaniṃsu. So tena mahājanena sammatotipi mahāsammato, khettānaṃ adhipatīti khattiyo, dhammena samena paresaṃ rañjetīti rājāti, tīhi nāmehi paññāyittha. Yañhi loke acchariyaṃ ṭhānaṃ bodhisattova tattha ādi purisoti evaṃ bodhisattaṃ ādiṃ katvā khattiyamaṇḍale saṇṭhite anupubbena brāhmaṇādayopi vaṇṇā saṇṭhahiṃsu. Evaṃ candimasūriyapātu bhāvato yāva puna kappavināsakamahāmegho, idaṃ vivaṭṭaṭṭhāyī nāma catutthamasaṅkhyeyyaṃ nāma. Tenetaṃ vuccati megho jālaparicchinno saṃvaṭṭoti jālā meghaparicchinno saṃvaṭṭaṭṭhāyīti vuccati. Meghā sūriyaparicchinno vivaṭṭoti vuccati. Sūriyā meghaparicchinno vivaṭṭaṭṭhāyīti vuccati. Cattāri imāni kappāni mahākappoti vuccati. Vivaṭṭaṭṭhāyikappeyeva uppajjanti buddhādayoti. Tathā hi imasmiṃyeva vivaṭṭaṭṭhāyiasaṅkhyayyakappe buddhapacceka buddhasāvakacakkavattino uppajjanti, na tīsu asaṅkhyeyyakappesu. Tañca kho asuññakappeyeva, na suññakappe. Tattha buddhapaccekabuddhasāvakacakkavattīhi puññavantapuggalehi asuññattā asuññakappo nāma. Tabbigamena suññakappo veditabbo. Tesupi asuññakappo pañcavidho hoti sārakappo , maṇḍakappo, varakappo, sāramaṇḍakappo, bhaddakappoti, tesu yasmiṃ kappe ekova buddho uppajjati, so sārakappo nāma. Yasmiṃ kappe dve buddhā uppajjanti, so maṇḍakappo nāma. Yasmiṃ kappe tayo uppajjanti, so varakappo nāma. Yasmiṃ kappe cattāro buddhā uppajjanti, so sāramaṇḍakappo nāma. Yasmiṃ kappe pañca buddhā uppajjanti, so bhaddakapponāma. Imāni pañcakappāniyeva saheva samodhānetvā jātattakīsotattakiyā nidāne.
难陀、善难陀、大地、曼达、持地、大海;
芬陀利迦,这些七个阿僧祇已被宣说。
在名为欢喜的阿僧祇劫中,有五千尊佛陀出现。
有九千位佛陀,出现在名叫善欢喜的阿僧祇劫中。
有一万尊佛,出现在名为“大地”的阿僧祇劫中。
有一万一千,在那个曼陀阿僧祇劫中。
两万尊佛陀,出现在名为“持地”的无量劫中。
三万尊佛,出现在名为大海的阿僧祇劫中。
四万尊佛,出现在名为白莲的阿僧祇劫中;
在七阿僧祇劫中,这数目就是这样说的。
整整一百个千,再加上二十个千;
其余五千,都由一切诸佛装饰。
‘‘Nando sunando pathavī, maṇḍo dharaṇī sāgaro; Puṇḍarīko ime satta, asaṅkhyeyyā pakāsitā. Pañca buddhasahassāni, honti nande asaṅkhyeyye; Nava buddhasahassāni, sunandamhi asaṅkhyeyye. Dasa buddhasahassāni, pathavimhi asaṅkhyeyye; Ekādasa sahassāni, tamhi maṇḍe asaṅkhyeyye. Vīsati buddhasahassāni, dharaṇimhi asaṅkhyeyye; Tiṃsa buddhasahassāni, sāgaramhi asaṅkhyeyye. Cattālīsa sahassāni, puṇḍarīke asaṅkhyeyye; Asaṅkhyeyyesu sattasu, ettakāti pavuccati. Ekaṃsatasahassāni, vīsati ca sahassañca; Sesā pañcasahassāni, sabbabuddhehi maṇḍitā’’ti.
吉祥者,一切花都盛开,一切宝都具足,有着牛王一样的肩膀;
受人尊敬的贤善者与莲花者,以及牛王忍辱最胜者;
一切言说都不可计量,这被称为第九。
在名为至善的无量劫中,有五万尊佛陀。
六万尊佛陀,在一切花中,于无量处。
七万尊佛,出现在名为“一切宝”的无量劫中。
有八万尊佛,出现在名为牛王肩的无数劫中。
九万尊佛,出现在名为“敬善”的阿僧祇劫中。
两万尊佛,在莲花阿僧祇劫中。
一万位佛陀,在不可计量的公牛劫中;
在无可计量的最胜忍辱劫中,有五千尊佛。
还有两千位佛陀,在一切语言中,在无数劫中。
在数不清的第九劫中,就被说成是这么多。
三十万,以及八万七千;
诸佛的数目,由一切佛共同庄严。
他们把这一切正自觉者,直到弥勒佛,全都归拢在一起。
我礼敬二十八位正等觉佛,以及一万二千位正等觉佛;
我以头顶礼五百千位,极大地(恭敬地)。
我怀着敬意,顶礼他们的法与僧。
依靠礼敬的威力,消除了一切灾祸;
愿种种障碍都彻底消灭,一个也不剩。
‘‘Bhaddo sabbaphullo, sabbaratano usabhakkhandho; Mānitabhaddo ca padumo, usabhakkhantuttameva ca; Sabbabhāso asaṅkhyeyyo, navamoti pavuccati. Paṇṇāsa buddhasahassāni, sabbabhadde asaṅkhyeyye; Saṭṭhi buddhasahassāni, sabbaphulle asaṅkhyeyye. Sattati buddhasahassāni, sabbaratane asaṅkhyeyye; Asīti buddhasahassāni, usabhakkhandhe asaṅkhyeyye. Navuti buddhasahassāni, mānitabhadde asaṅkhyeyye; Vīsati buddhasahassāni, padumamhi asaṅkhyeyye. Dasa buddhasahassāni usabhamhi asaṅkhyeyye; Pañca buddhasahassāni, khantuttame asaṅkhyeyye. Dve ca buddhasahassāni, sabbabhāse asaṅkhyeyye; Aṅkhyeye navasmiṃ, ettakāti pavuccati. Tīṇi satasahassāni, sattāsītisahassañca; Gaṇanānañca buddhānaṃ, sabbabuddhehi maṇḍitā’’ti. Te sabbepi sammāsambuddhe yāva arimetteyyā samodhānetvā ‘‘Sambuddhe aṭṭhavīsañca, dvādasañca sahassake; Pañcasatasahassāni, namāmi sirasā mahaṃ; Tesaṃ dhammañca saṅghañca, ādarena namāmahaṃ. Namakkārānubhāvena, hitvā sabbe upaddave; Anekaantarāyāpi, vinassantu asesato’’ti.
礼赞偈颂展开之后,应当知道它是按“略计”的方式来说的。为什么呢?因为照我们的情况来说:从古梵天佛开始,一直到古释迦乔达摩佛,以心意思惟而言,已经经过了七个无数劫;从古释迦乔达摩佛开始,一直到中燃灯佛,仅仅以言语而言,已经经过了九个无数劫;从中燃灯佛开始,一直到莲华上佛,以身、语支分而言,已经经过了四个无数劫;从莲华上佛一直到拘留孙佛,经过了一个无数劫。这样一来,在这二十个无数劫当中,古梵天佛和古释迦乔达摩佛之间,七个无数劫全部合计,再加上十万二千五百;古释迦乔达摩佛和中燃灯佛之间,九个无数劫全部合计,再加上三十八万七千;从中燃灯佛一直到弥勒佛,全部合起来计算,是二十八个无数劫,再加上五十一万二千零二十八。所以应当知道,这就是“略计”。如果想按“圆满无数”来计算,那就应当另外去思择。而这种关于计算的详细讨论,在因缘部分里已经说过了。
Namassanagāthā pavattā sā ūnasaṅkhyāvaseneva katāva bhavitabbaṃ, tathā hi amhākaṃ bhagavā porāṇabrahmadevabuddhaṃ ādiṃ katvā yāva porāṇasakyagotamā manasāva cintentassa sattaasaṅkhyeyyāni vītivattāni porāṇasakyagotamabuddhaṃ ādiṃ katvā yāva majjhimadīpaṅkarā vācāmattena nava asaṅkhyeyyāni vītivattāni. Majjhimadīpaṅkarato paṭṭhāya yāva padumuttarabuddhā kāyaṅgavācaṅgavasena cattāri asaṅkhyeyyāni vītivattāni. Padumuttarabuddhato yāva kakusandhā ekamasaṅkhyeyyaṃ vītivattaṃ. Evamimesu vīsatiasaṅkhyeyyesu brahmadevaporāṇasakyagotamabuddhānamantare satta asaṅkhyeyye sabbaṃ sampiṇḍetvā ekasatasahassañca vīsati sahassañca pañcasahassāni ca honti. Porāṇasakyagotamamajjhimadīpaṅkarānamantare nava asaṅkhyeyye sabbaṃ sampiṇḍetvā tīṇisatasahassāni sattāsītisahassāni ca honti. Majjhimadīpaṅkarato yāva metteyyā aṭṭhavīsāti sabbaṃ samodhānetvā aṭṭhavīsañca dvādasasahassañca pañcasatasahassāni ca honti tasmā ūnasaṅkhyāti veditabbā. Paripuṇṇasaṅkhyāvasena icchamānehi cintetabbāva. Esā ca saṅkhyāvicāraṇā nidāne vuttāva.
如此,以七无数劫为所思量,以九无数劫为所言说;
身与语历经四个不可数劫,成就了佛位。
Evaṃ ‘‘cintitaṃ sattasaṅkhyeyyaṃ, navasaṅkhyeyyavācakaṃ; Kāyavācā catusaṅkhyeyyaṃ, buddhattaṃsamupāgamī’’ti.
上面说的是在二十个不可数劫里,按照已经过去的不可数劫的方式来算的。但从含义上来说,应当知道有五种劫:核心劫、杖劫、胜劫、核心杖劫和贤劫。这五个名称只在有佛出世的劫里才有,在没有佛出世的劫里,只叫做“空劫”。因为在劫初形成的时候,最先是在大菩提座那个地方,生出一朵莲花胎。在某个时候会有一尊佛出世,那时就有一个莲花胎连同八种资具一起出现。净居天的梵天们——那些能看征兆的漏尽阿拉汉——看到这个,知道“在这个劫里会有一尊佛出世”,于是生起欢喜雀跃之心,拿上八种资具,把它们安放在梵天世界里,想着“等佛出世的时候,我们就供养”。像这样,会有两尊、三尊、四尊、五尊佛出世,那时就有两个、三个、四个、五个莲花胎连同八种资具一起出现。而且这些莲花胎是在同一条莲茎上连着生出来的。所以应当知道,从劫初形成的时候起,这五个名称就已经存在了。到这里为止,就在这个住劫的不可数劫里,诸佛、有大威力的、有福德的转轮王们会出现,在寿命劫和中间劫里也是一样。其中,寿命劫是指那些众生的寿命限度。中间劫是指:在那里,由于战争、瘟疫、饥荒等其中一种毁灭,许多众生消亡之后,剩下的众生因为所剩善业的力量,从十岁开始逐渐增长,直到寿命达到不可数劫那么长;然后又因为不如法行事而逐渐减退,到寿命十岁时,由于疾病等其中一种毁灭,众生消亡,这就是一个中间劫。有人说,这样以有限的中间劫来计算,六十四个中间劫是一个不可数劫,二十个中间劫是一个大劫的量。这四个不可数劫叫做一个大劫。像这样,在火毁灭的时候,大劫与大劫之间是被火毁灭的。当劫被水毁灭的时候,从一开始就生起劫灭的大云,然后按照前面说的方式详细展开。这里的不同之处是:就像那时出现第二个太阳一样,这里也生起劫灭的咸水大云。它最初下细雨,然后逐渐变成大雨,充满百千俱胝的轮围世界。凡是咸水碰到的地方,大地、山岳等都融化掉。那水被风从四面挡住,从大地一直到少光天、无量光天、光音天,这三层第二禅天都被水淹没。在那里,把三层梵天世界也融化掉,一直冲到遍净天就停住了。只要还有极微量的行法存在,它就不会停息。但水一旦吞没了一切行法,就迅速停息、消失不见。下面虚空和上面虚空变成一片,成为大黑暗。这和前面说的完全一样。只是这里应当知道,水淹没之后,从光音天梵天世界开始,世界又重新出现。从遍净天死后,众生在光音天等处投生。这里从劫灭大云到劫灭水为止,叫做坏劫,是第一个不可数劫。四个不可数劫就像前面说的那样。像这样,七个大劫被火毁灭七次,在第八个大劫里被水毁灭,然后又重新形成,应当知道。像这样,七个七个大劫被火毁灭七次,在第八次、第八次的时候被水毁灭,逐渐满六十四个大劫。那时,水灾被挡住,在第六十四个大劫时被风毁灭。那时,从一开始就生起劫灭大风,一切都和前面说的一样。这里的不同之处是:就像火毁灭的劫里出现第二个太阳一样,这里为了劫灭也生起风。它最初吹起细尘,然后吹起粗尘、细沙、细砂砾、碎石等,直到像楼阁那么大的石头,以及在坎坷不平处站立的大树,都被吹起来。它们从大地升上天空后不再落回,就在那里碎成粉末,归于消失。按照次第,从下方大地生起的风,把大地翻转过来,根朝上扔到空中。一百由旬那么大块的大地,两由旬、三由旬、四由旬、五由旬、六由旬、七由旬那么大的,也都碎裂开来,被风猛力抛到空中,就在空中碎成粉末,归于消失。风还把轮围山也举起来扔到空中,它们互相撞击,碎成粉末而消失。用这种方式,风毁灭了地面上的宫殿和空中的宫殿,摧毁了六欲天界,毁灭了百千俱胝的轮围世界。在那里,轮围世界与轮围世界、雪山与雪山、须弥山与须弥山互相碰撞,碎成粉末而消失。从大地一直到少净天、无量净天、遍净天,这三层第三禅天都被风吞没。在那里,把三层梵天世界也毁灭掉,一直冲到广果天就停住了。像这样,毁灭了一切行法之后,它自己也消失。下面虚空和上面虚空变成一片,成为大黑暗。这和前面说的完全一样。但这里是从遍净天梵天世界开始,世界重新出现。从广果天死后,众生在遍净天等处投生。那里从劫灭大云到劫灭风为止,这叫做坏劫,是第一个不可数劫。四个不可数劫叫做一个大劫。一切都和火坏劫里说的一样。
Vuttesu vīsatiasaṅkhyeyyesu pavattaasaṅkhyeyyakappavaseneva katā. Atthato pana sārakappamaṇḍakappavarakappasāramaṇḍakappabhaddakappavasena pañcavidhāti veditabbā. Imāni pañcanāmāni buddhuppādakappeyeva labbhanti, anuppannakappe pana suññakappotveva nāmaṃ labbhati tathā hi kappasaṇṭhahanakāle sabbapaṭhamaṃ mahābodhipallaṅkaṭṭhāneyeva paduminigabbhā uppajjati. Sā yasmiṃ kāle eko buddho uppajjissati, eko paduminigabbho aṭṭhaparikkhārehi saha uppajjati. Taṃ disvā suddhāvāsabrahmuno nemittapāṭhakā arahanto imasmiṃ kappe eko buddho uppajjissatīti sañjātapītisomanassā hutvā aṭṭhaparikkhāre gahetvā brahmaloke ṭhapenti ‘‘yadā buddho uppajjissati, tadā dassāmā’’ti. Evaṃ dve tayo cattāro pañca buddhā uppajjissanti, tadā dve tīṇi cattāri pañca paduminigabbhā aṭṭhaparikkhārehi saha uppajjanti. Tañca kho ekasmiṃ yeva nāḷekeka baddhā hutvā uppajjanti. Evaṃ kappasaṇṭhahanakālato paṭṭhāyeva imāni pañca nāmāni labbhantīti veditabbāni. Ettāvatā imasmiṃyeva vivaṭṭaṭṭhāyīasaṅkhyeyyakappe buddhādayo mahesakkhā puññavanto cakkavattirājāno uppajjanti, tathā āyukappantarakappānipi. Tattha āyukappo nāma tesaṃ tesaṃ sattānaṃ āyuparicchedo. Antarakappo nāma tattha sattharogadubbhikkhānaṃ aññatarasaṃvaṭṭanena bahūsu vināsamupagatesu avasiṭṭhasattasantā nappavattakusalakammānubhāvena dasavassato paṭṭhāya anukkamena asaṅkhyeyyāyukappappamāṇesu sattesu pana adhammasamādānavasena kamena parihāyitvā dasavassāyukesu jātesu rogādīnamaññatarasaṃvaṭṭanena sattānaṃ vināsappatti yāva ayameko antarakappo. Evaṃ paricchinnaantarakappavasena catusaṭṭhiantarakappo eko asaṅkhyeyyakappo vīsati antarakappappamāṇoti apare vadanti. Imāni cattāri asaṅkhyeyyakappāni eko mahākappo nāma. Evaṃ tejo saṃvaṭṭavasena tāva mahākappānaṃ antaraṃ aggināva vinassati. Yasmiṃ pana samaye kappo udakena nassati, tadā āditova kappavināsakamahāmegho vuṭṭhahitvāti pubbe vuttanayeneva vitthāretabbaṃ ayaṃ pana viseso yathā tattha dutiyasūriyo, evamidhapi kappavināsako khārudakamahāmegho vuṭṭhāti so ādito sukhumaṃ vassanto anukkamena mahādhārāhi koṭisatasahassacakkavāḷaṃ pūrento vassati. Khārudakena phuṭṭhaphuṭṭhā pathavīpabbatādayo vilīyanti taṃ udakaṃ vātena samantato dhāritaṃ pathavito yāva parittābhā appamāṇābhā ābhassarāti tayopi dutiyajjhānabhūmi udakaṃ gaṇhāti. Tattha tayopi brahmaloke vilīyāpetvā subha kiṇhe āhacca tiṭṭhati yāva aṇumattaṃ saṅkhāragataṃ atthi, tāva na vūpasamati. Udakānugataṃ pana sabbasaṅkhāragataṃ abhibhavitvā sahasā vūpasamati antaradhānaṃ gacchati, heṭṭhā ākāsena saha upari ākāso eko hoti mahandhakāroti sabbaṃ vuttasadisameva. Kevalaṃ panidha otiṇṇotiṇṇe udake ābhassarabrahmalokaṃ ādiṃ katvā lokapātubhāvo veditabbo. Subhakiṇhato cavitvā ābhassaraṭṭhānādīsu sattā nibbattanti etthāpi kappavināsakamahāmeghato yāva kappavināsakaudakaparicchedo saṃvaṭṭo nāma paṭhamamasaṅkhyeyyakappo nāmāti cattāriasaṅkhyeyyakappāni vuttasadisāni evaṃ satta mahākappāni sattakkhattuṃ agginā vilīyitvā aṭṭhame mahākappe udakenapi vināso ca saṇṭhahanañca veditabbaṃ, evaṃ sattasattamahākappo sattasattavāraṃ agginā vilīyitvā aṭṭhame aṭṭhame vāre āpena vilīyitvā anukkamena tesaṭṭhimahākappāni paripuṇṇāni tadā āpavāraṃ paṭibāhitvā catusaṭṭhime mahākappe vātena vinassati tadā ādito kappavināsakamahāvāto vuṭṭhahitvāti sabbaṃ pubbe vuttanayameva. Ayaṃ pana viseso yathā agginā vināsakappe dutiyasūriyo, evamidhāpi kappavināsanatthaṃ vāto samuṭṭhāti so paṭhamaṃ sukhumarajaṃ uṭṭhāpeti, tato thūlarajaṃ saṇharajaṃ sukhumavālikaṃ sakkharapāsāṇādayoti yāva kūṭāgāramatte pāsāṇepi visamaṭṭhāne ṭhitamahārukkheca uṭṭhāpeti, te pathavito nabhamuggatā na puna patanti, tattheva cuṇṇavicuṇṇā hutvā abhāvaṃ gacchanti. Yathānukkamena heṭṭhā mahāpathaviyā vāto samuṭṭhahitvā pathaviṃ parivattetvā uddhaṃmūlaṃ katvā ākāse khipati yojanasatappamāṇāpi pathavippadesā dviyojanatiyojanacatuyojanapañcayojanachayojanasattayojanappamāṇāpi bhijjitvā te vegakkhittā ākāseyeva cuṇṇavicuṇṇā hutvā abhāvaṃ gacchanti cakkavāḷapabbatampi vāto ukkhipitvā ākāse khipati te aññamaññaṃ ghaṭṭayantā cuṇṇavicuṇṇā hutvā vinassanti eteneva bhūmaṭṭhakavimānāni ākāsaṭṭhakavimānāni ca vināsento chakāmāvacaradevaloke nāsetvā koṭisatasahassacakkavāḷāni vināseti. Tattha cakkavāḷā cakkavāḷehi, himavantā himavantehi, sinerū sinerūhi aññamaññaṃ samāgantvā cuṇṇavicuṇṇā hutvā vinassanti. Pathavito yāva parittasubhā, appamāṇasubhā, subhaṇiṇhāti tayopi tatiyajjhānabhūmī vāto gaṇhāti tattha tayopi brahmaloke vināsetvā vehapphalaṃ āhacca aṭṭhāsi. Evaṃ sabbaṃ saṅkhāragataṃ vināsetvā sayaṃ vinassati, heṭṭhā ākāsena saha upari ākāso eko hoti mahandhakāroti sabbaṃ vuttasadisaṃ. Idha pana subhakiṇhabrahmalokaṃ ādiṃ katvā loko pātubhavati. Vehapphalato cavitvā subhakiṇhādīsu sattā nibbattanti, tatthakappavinā sakamahāmeghato yāva kappavināsakavātupacchedo, idaṃ saṃvaṭṭo nāma, paṭhamamasaṅkhyeyyaṃ nāmāti cattāri asaṅkhyeyyakappāni eko mahākappo nāmāti sabbaṃ tejosaṃvaṭṭe vuttanayameva.
七次七次是火劫,第八次第八次是水劫。
当六十四圆满时,可能是一次风灾的回合。
以火(毁灭)至光音天以下,以水(毁灭)自遍净天以下;
或者,世间就这样被风毁灭,一直到广果天。
‘‘Satta satta gginā vārā, aṭṭhame aṭṭhame dakā; Catusaṭṭhi yadā puṇṇā, eko vāyuvaro siyā. Agginā’bhassarā heṭṭhā, āpena subhakiṇhato; Vehapphalato vātena, evaṃ loko vinassatī’’ti.
因此,这三层初禅天的众生即使在一个成劫期间也不会完全毁灭,但在整个大劫中不可能一直存在,所以他们的寿命应该按无数劫来计算。从第二禅天开始,寿命则应按圆满的大劫来计算,而不是按无数劫。如果从第二禅天开始就按圆满的大劫来计算寿命,那光音天等梵天众生的寿命,怎么能按八大劫等来计算圆满呢?因为初禅天每七次被火毁灭一次,第八次时一直到光音天都被水毁灭;然后又经过七次被火毁灭初禅天,再到第八次被水毁灭第二禅天;这样到第八次时,水灾停止,一直到遍净天都被风毁灭,如此满六十四劫。这是真的。在下方以成住不可数劫算作一劫,加上七个大劫,共八劫,是光音天梵天的寿量。住于坏劫之前的无数劫算作一劫,加上六十三个大劫,总共六十四个大劫,就是遍净天梵天的寿命。正如古人所说。
Tasmā tiṇṇampi paṭhamajjhānatalānaṃ ekakappepi avināsābhāvato sakalakappe tesaṃ sambhavo natthīti asaṅkhyeyya kappavasena tesaṃ āyuparicchedo daṭṭhabbo. Dutiyajjhānatalato paṭṭhāya pana paripuṇṇamahākappavasena āyuparicchedo daṭṭhabbo, na asaṅkhyeyyakappavasena. Yadi dutiyajjhānatalato paṭṭhāya paripuṇṇamahākappavasena āyuparicchedo siyā, kathaṃ ābhassarādīsu brahmūnaṃ aṭṭhamahākappādivasena āyu paripuṇṇaṃ siyā, tathā hi paṭhamajjhānatalaṃ sattasu vāresu agginā vinassati. Aṭṭhame vāre yāva ābhassarā udakena vinassati puna sattavāresu agginā paṭhamajjhānatalaṃ, puna aṭṭhamevāre udakena dutiyajjhānatalaṃ vinassatīti evaṃ aṭṭhame vāre āpavāraṃ paṭibāhitvā yāva subhakiṇhā vātena vinassati evaṃ catusaṭṭhi paripuṇṇā hotīti saccaṃ , heṭṭhāvivaṭṭaṭṭhāyī asaṅkhyeyyakappavasena eko satta mahākappāni cāti aṭṭha kappāni ābhassarabrahmūnaṃ āyuppamāṇaṃ hoti. Catusaṭṭhikappesupi vivaṭṭaṭṭhāyīasaṅkhyeyyakappavasena eko te saṭṭhimahākappāni cāti catusaṭṭhikappāni subhakiṇhānaṃ brahmūnaṃ āyuppamāṇaṃ hoti tena vuttaṃ porāṇehi.
七回七回遭劫火,第八回第八回遭劫水;
当六十四圆满时,会有一阵单独殊胜的风。
Satta satta’gginā vārā, aṭṭhame aṭṭhame dakā; Catusaṭṭhi yadā puṇṇā, eko vāyuvaro siyā’ti.
以火(坏灭)光音天以下,以水从遍净天以下。
世间就是这样被广果天的风吹毁的。
‘‘Agginā’bhassarā heṭṭhā, āpena subhakiṇhato; Vehapphalato vātena, evaṃ loko vinassatī’’ti.
有人没有注意到,在这首偈颂里,“光音天”“遍净天”“广果天”是依照各自不同的区分来说的,也没有注意到即使诸地平等,它们作为最胜之地的性质仍是依据论门来说的,于是便以为像在净居天那样,是一层一层往上递升的诸地。
Imissā gāthāya ‘‘ābhassarāti’’ca ‘‘subhakiṇhato’’ti ca ‘‘vehapphalato’’ti ca abhividhivasena vuttabhāvañca samatalabhāvepi seṭṭhabhūmittā paṭṭhānavasena vuttabhāvañca amaññitvā suddhāvāsabhūmīsu viya uparūparivasena bhūmikkamoti maññitvā.
火毁灭五地,水毁灭八地;
风毁灭九地,那时风也毁灭世间。
第一有火三十二,第二有初始十六;
在第二地当中,这是第八个,也就是那个五十六回。
在光音天中是第四,在少净天中有二水;
无量净天一次,被称为第七水。
‘‘Pañcabhūmi naṭṭhā aggi, aṭṭha bhūmi naṭṭhā dakā; Navabhūmi naṭṭhā vātā, lokanaṭṭhā tadā siyuṃ. Paṭhame aggi dvattiṃsa, dutiye ādi soḷasa; Dutiyabhūme majjhe aṭṭhamaṃ, taṃ chappaññāsa vārakaṃ. Ābhassaramhi catutthaṃ, parittasubhamhi dve jalaṃ; Appamāṇasubhaṃ ekavāraṃ, mataṃ udakasattama’’nti.
他们说:在他们的主张里,从光音天往下是五地,为火所毁;从遍净天往下是八地,为水所毁。为了阐明同等层面、断除疑惑,才这样受持,并就“以一生为终结”而说到结生有等等。有人以错误的理解去领会这段话的含义,把它当成结生有和有分在性质上相同,于是这样推测。这种看法显得不合理,而且是极大的邪执,因为它与《起世因本经》《清净道论》等相违。也与“坏劫的界限”之说相违,因为那里说:以初禅地为依据,世界被火毁灭;以第二禅地为依据,被水毁灭;以第四禅地为依据,被风毁灭。因此,这里应当按“光音天”“遍净天”“广果天”等各自分别包含的差别来理解其含义。否则,就像“山上下雨”那样,光音天、遍净天、广果天也不会被各自相应的坏劫所毁灭了。这是关于世间败坏的分段说明。“佛在世间难得出现”这句话的含义,到这里也已经讲过了。
Vadanti tesaṃ vāde ābhassarato heṭṭhā pañcabhūmi agginaṭṭhā, subhakiṇhato heṭṭhā aṭṭhabhūmi udakanaṭṭhāti vadanti. Samataladīpanatthaṃ sandehacchedanatthaṃ evaṃ gahitāti ekabhavapariyosānaṃ sandhāya paṭisandhibhavañcāti ādi vuttanti. Imissāpi atthaṃ duggahitena gahetvā paṭisandhibhavaṅgavasena sadisabhāvameva sandhāya vuttanti parikappenti so ayuttarūpo viya dissati ativiya micchāgāho ca hoti aggaññasuttavisuddhimaggādīhi virujjhanato saṃvaṭṭasīmāpi viruddhā tattha paṭhamajjhānatalaṃ upādāya agginā, dutiyajjhānatalaṃ upādāya udakena, catutthajjhānatalaṃ upādāya vātena vinassatīti vuttavacanenāpi virujjhateva tasmā ‘‘ābhassarā’’ti ca ‘‘subhakiṇhato’’ti ca ‘‘vehapphalato’’ti ca etthābhividhivasena attho gahetabbo. Aññathā ‘‘upari pabbatā devo vassatī’’ti ettha viya ābhassarasubhakiṇhavehapphalānaṃ tena tena saṃvaṭṭena vināsopi na bhaveyya. Ayaṃ lokavipattiparicchedo. Evaṃ buddho ca dullabho loke ti imassa attho vuttoyeva.