第61章
Ekasaṭṭhima pariccheda
前往僧佉塔利城
Saṅkhatthalipurābhigamano
无法修正:现有译文只有“第1偈颂”,而所给内容中没有巴利原文可依据,也没有可确定的具体译义。请提供该偈颂对应的巴利原文。
1.
听了另外两位兄弟的事,长兄(是)第三十二位;
他们很快从自己的国家赶来,为他举行了最后的仪式。
Sutvā dve bhātaro aññe, jeṭṭhasso paratiṃsadā; Khippaṃ saraṭṭhā āgamma, kāresuṃ antimaṃ vidhiṃ.
于是,吉提西里梅伽把长兄的国土
把他收归自己掌控之后,就叫来了幼弟。
Atha kittisirimegho, raṭṭhaṃ jeṭṭhassa bhātuno; Attādhīnaṃ karitvāna, āmantiya kaṇiṭṭhakaṃ.
给了另外两个王国,就在那里指定了一处住处。
他也接受了长兄的话。
Datvā raṭṭhadvayaṃ aññaṃ, vatthuṃ tattheva ādisi; So’pi jeṭṭhassa bhātussa, vacanaṃ sampaṭicchiya.
带着王子、王后和宝链。
两个女儿也去了那座名叫大那摩胡罗的城市。
Samādāya kumārañca, deviñca ratanāvaliṃ; Dhītaro dve ca gantāna, mahā nāmahulaṃ puraṃ.
他们和合地住在那里,同时为王子举行了顶髻庆典。
总是用丰厚的供养来培育他,使他不断增长。
Samaggā nivasaṃ tattha, kumārassa sikhāmahaṃ; Kāretvā parihārena, vaḍḍhesi mahatā sadā.
然后,他娶了天后的长女,名为密特
想布施的人跟自己的儿子和同伴们商量。
Tato so deviyā jeṭṭhaṃ-dhītaraṃ mittanāmikaṃ; Dātukāmo saputtassa, sahāmaccehi mantayi.
迦陵伽族系出身的那些国王,确实并非大地之主。
他们在这座兰卡岛上,大多已获得了主人的身份。
Kāliṅganvayasambhūtā, pāyenakhalu bhūmipā; Sāmibhāvaṃ gatā asmiṃ, laṅkādīpamhī bhūyaso.
迦陵伽族所生者,应给予象臂王;
如果这位王后以隐秘的形象,把女儿送出去。
Kāliṅgagotta sambhūta, gajabāhussa dātave; Gūḷarūpena devī’yaṃ, yadi peseyya dhītaraṃ.
他会因为更多的姻亲关系而变得强大。
我的这个儿子将彻底无依无靠。
Bhiyyo vivāhasambaddho, balavā so bhavissati; Mayhaṃ eso nirālambo, putto hehīti sabbathā.
所以,这位少女应该许配给我的儿子。
如果这样的话,我们的习俗只会增长。他们这样说。
Tasmā me sunūno esā, dātuṃ yuttā kumārikā; Evaṃ sati vatamhākaṃ, vaḍḍhiye’va siyā ‘‘iti’’.
王后听后,也(知道)那一切太阳世系的庄严。
他们完全不想要它,这话是对国王说的:
Devīpi sutvā taṃ sabba-mādiccanvaya maṇḍanā; Sabbathā tamanicchanti, idamāha mahīpatiṃ.
王子维阇耶杀光了所有的夜叉,
他让这座兰卡岛永远成为人类居住的地方。
Ghātetvā sakale yakkhe, kumāro vijayavhayo; Laṃkādīpamimaṃ’kāsi, manussāvāsakaṃ sadā.
从那时起,我们家族就开始致力于延续胜利者的世系。
先前与迦陵伽族系的人结成了姻亲关系。
Tato pabhuti amhākaṃ, ghaṭesuṃ vijayanvayaṃ; Kāliṅgavaṃsajeheva, sambandhaṃ katva pubbakaṃ.
与别国国王的联姻关系,我们过去曾经听说过,却是贪财之人所想要的;
除了苏摩族系所生的那些世间君主。
Aññabhūpāla sambandho, sutapubbo pinatthino; Somavaṃsa samumbhūte, ṭhapetvā dharaṇissare.
你是我的族人,我们之间怎么会有这样的亲属关系呢?
由圣族所生,与王子及那位共同出身。
Tuyhaṃ jātoti amhākaṃ, sambandho so kathaṃ siyā; Ariyanvaya sambhūta, kumārena sahāmunā.
他再三被那位女神劝阻。
他使那个少女陶醉,交给了可忍受的儿子。
Evaṃ so deviyā tāya, nekaso vārayantiyā; Pasayhasaka putthassa, taṃ kumārimadāpayi.
他从此由拥有许多美好品质和崇高德行的妻子伴随。
他让所有人都欢喜,住在父亲身边。
So anekaguṇodāra- bhariyānugato tato; Rañjayanto jane sabbe, janakasantike vasi.
他强行夺取了王位,统治了二十一年。
按照各自的业报受完果报后,身体坏灭,就去了下一世。
Ekavīsatiṃ vassāni, rajjaṃ vikkama bāhuso; Anubhotvā yathākammaṃ, kāyabhedā gato paraṃ.
从那时起,象臂王(护持着)安稳的、具足兵力与车乘的王国……
把王权拿到手之后,他住在普罗提城。
Tato gajabhujo ṭhitaṃ, sampannabalavāhanaṃ; Rajjaṃ hatthagataṃ katvā, pulattinagare vasī.
从那以后,那些名为名闻吉祥云、吉祥爱者的国王们,
他们明白了所说的这件事后,就这样一起思量。
Tato kittisirīmegha, sirīvallabha bhūmipā; Vuttanta metaṃ viññāya, evaṃ samanucintayuṃ.
他的臂力,因年老而在许多方面(衰退)。
那根本王权不该受我们责备,母亲。
Tassa vikkama bāhussa, vuddhabhāvena nekadhā; Mūlarajjādhipaccaṃ taṃ, ammaṃ nindākaraṃ na hi.
为此目的而生的那个愚人,统治着根本王国;
可是,我们的漠视确实不合适。
Tadatthajassa bālassa, mūlarajjaṃ pasāsano; Upekkhaṇaṃ panamhākaṃ, nevānucchavikaṃ vata.
他们若在自己的王国里,根基将会稳固。
先用强力把那王国夺过来,这样做是合适的。
Te soyāva sarajjamhi, baddhamūlo bhavissati; Pasayha tāva taṃ rajjaṃ, vaṭṭati gaṇhituṃ iti.
他们因为布施财富,把整支雇佣兵的军队都瓦解了。
那时,除了一些身边的近侍之外,没有任何人留在他的内部。
Velakkāra balaṃ sabbaṃ, bhindiṃsu dhana dānato; Ṭhapetvā sevake keci, tassabbhantarike tadā.
象臂王在位时,国中居民对他离心离德。
两位国王多次从那里派出使者。
Gajabāhu mahīpāle, virattā raṭṭhavāsino; Ubhinnaṃ rājūnaṃ dūte, pesayuṃ nekaso tato.
我们团结一致,但获得王位之后我们将奉献它。
只要充当支持的角色就行了。
Rajjaṃ sādhetvā dassāma, ekībhūtā mayaṃ pana; Upatthambhakabhāvo’va, kātabbo kevalaṃ iti.
随后,两兄弟迅速整顿自己的军队。
他们从两边、从前方进入他的国土中央。
Tato dve bhātukā senaṃ, sakaṃ sannayha vegasā; Ubhato mukhato tassa, raṭṭhamajjhamupāgamuṃ.
于是他们派出了使者,然后是象臂国王。
护地王把本国的大臣们召集起来,一起商议。
Pahiṇiṃsu ca te dūte, tato gajabohuvhayo; Bhūmipālo nijāmacce, sannipātiya mantayi.
雇佣兵的兵力对所有人都成了公开的仇敌。
两位国王带着军队来到我们的国土,是为了打仗。
Veḷakkārabalaṃ sabba-mujupaccattikaṃ ahu; Rājāno dve ca no raṭṭhaṃ, saṅgāmatthamupāgatā.
首先,要集中力量猛攻对方阵营里最强的那一个;
一旦把对方的正面击溃,其余的很快就能轻松搞定。
Paṭhamaṃ tesu pakkhassa, ekassa balino bhusaṃ; Mukhabhaṅge kate khippaṃ, tato aññe susādhiyā.
就这样下定决心后,他带上自己的全部军队。
他迎面朝斯里瓦拉巴王冲去,投入了战斗。
Iti nicchiya senaṅgaṃ, sabbamādāya attano; Sirivallabharājābhi-mukhaṃ yuddhā’yupāgami.
斯里瓦拉巴王也投入了一场让大地都为之震恐的战斗。
从清晨开始,一直到傍晚时分,持续不断。
Sirivallabharājāpi, saṅgāma mahibhiṃsanaṃ; Pāto paṭṭhāya sāyanha-kālaṃ yāva pavattayaṃ.
他无法对那人施加任何压制,
他于是从那里转身离开,迅速回到了自己的国家。
Asakkuṇanto’bhibhavaṃ, vidhātuṃ tassa kañcipi; Tatova so nivattitvā, sakaṃ raṭṭhaṃ gato lahuṃ.
被象臂的长耳谋臣所败。
名声远扬的斯里梅伽王也回到了自己的国土。
Gajabāhussagokaṇṇa-sacivena parājito; Agā raṭṭhaṃ sakaṃ kitti-sirimegho’pi bhūpati.
就连象臂王,在那场战斗中,一点/任何
没有遭受任何损失,又再次来到了城邑附近。
Gajabāhunarindopi, saṅgāme tamhi kiñcipi; Parihānimasampatto, punā’gamma purantikaṃ.
用武力制伏了那些有罪又势力强大的众多强者,
平定国土之后,他进入了自己的都城。
Balanāthe viniggayha, sāparādhe bahū balī; Raṭṭhaṃ vūpasametvāna, pāvekkhi nagaraṃ sakaṃ.
从那时起,各地的国王就各自守在自己的国土上。
他们互相结成朋友和盟友,共同生活在一起。
Raṭṭhe sake sakeyeva, tato pabhūti bhūmipā; Aññoññamitte sambandhaṃ, vidhāya vihariṃsu te.
从那以后,这位臂力过人的大地守护者之子,
聪慧的他极好地研习各种技艺。
Tato parakkamabhujo, dharaṇī pālanandano; Medhāvīnekasippesu, sikkhamāno susādhukaṃ.
由于被赋予了审察的能力与智慧,能在各种事务中多方应对;
因为志向极其高远,也因为具有大福德。
Vicārakkhamapaññattā , kiccā kiccesu nekaso; Accuḷārāsayattā ca, mahābhāgattanena ca.
对自己的姨母,以及共住时的安乐;
不执著于种种欲乐与游戏游乐。
Attano mātubhaginī, sahavāsa sukhamhi ca; Alaggamānasoneka, balākīḷārasesu ca.
像我这样的王子,天生就具备英勇等品质;
在这样偏远的边地,他们到底要怎么住下去呢?
Sūrabhāvādisaṃyuttā, rājaputtā tu mādisā; Paccante īdise dese, kathaṃ nāma vasissare.
如今,我要前往我的出生地以及王太子领地。
他想着“我要走了”,就从那随从人群中离开了。
Jātadesañca me dāni, yuvarājapabhogiyaṃ; Gamissāmīti niggañchi, tamhā parijanatthito.
他按顺序渐渐走近一个叫桑卡那亚卡塔利的地方。
吉祥云象龙到达那个村庄后,仔细想了想那件事。
Kamena santikaṃ saṅkha-nāyakatthalisaññino; Gāmassāgā ahiṃ kitti-sirimegho nisamma taṃ.
由于我没有与王位继承人同等的亲生儿子。
那个独自一人的人,内心的灼烧已达到极点。
Abhāvā rajja dāyāda-samānassa’trajassa me; Ekākī’hanti yo citta-santāpo santataṃ gato.
就像我的兄长一样,那是我身体的映像。
为了见我,他不断地积累了福德,广大而心生欢喜。
Jeṭṭhaṃva bhātaraṃ mayhaṃ, taṃ dehapaṭibimbakaṃ; Daṭṭhuṃ me sattataṃ puññaṃ, mahantamuditaṃtica.
被喜悦的冲动所控制,那座迷人的都城;
用各种装饰物打扮好,又用牌楼等种种方式装点起来。
Pāmujjavegavasago, nagaraṃ taṃ manoharaṃ; Alaṅkārā payitvāna, toraṇādīhi nekadhā.
他带着一大群随从,径直迎面走去。
国王在众人公认吉祥的特定星宿与吉日里。
Gantvā paṭipathaṃyeva, baloghaparivārito; Narindo tithinakkhatta-visese subhasammate.
不共于他人,且具足已得的功德;
而且,与一切善妙之相圆满相应。
Anaññasādhāraṇataṃ, sampattehi guṇehi ca; Lakkhaṇehi ca sabbehi, kalyāṇeyi susaṃyutaṃ.
看见王子后满心欢喜,出于疼爱便把他抱在怀里。
把他抱在胸前,一次又一次亲吻他的头顶。
Disvā kumāraṃ santuṭṭho, āliṅgitvāna pemato; Ure katvāna cumbitvā, matthakamhi punappunaṃ.
那愚痴之人的,他以双眼看见;
知足的泪水不停流淌。
Janassa balato tassa, passato locanehi so; Santosa assudhārāyo, vassāpento nirantaraṃ.
他登上了一辆令人欢喜的车乘,和儿子一起。
以鼓声充满十方一切处。
Manuññameka māruyha, vāhanaṃ saha sūnunā; Bherini dena pūrento, disā dasa samantato.
进了城,那里到处是让人看了就欢喜的装饰。
他让儿子看着,自己走进了王宫。
Pavisitvā puraṃ tattha, alaṅkāre manorame; Dassayanto saputtassa, pāvisi rājamandiraṃ.
从那时起,他得到了穿甲衣的侍从和厨师。
有些侍从则来自婆伽族。
心意被种种功德取悦的人,
因父亲的快乐而快乐地住在父亲身边。
Laddhā tato kañcukī-supakāra, Vagādineke paricārake so; Nānāguṇā rādhitamānasassa, Vasīsakāse pituno sukhena.