第37章
Sattatiṃsatima pariccheda
杰塔帝须去世后,他的幼弟摩诃舍那……
国王在位治理了二十七年。
Jeṭṭhatissaccaye tassa, mahāseno kaniṭṭhako; Sattavīsativassāni, rājā rajjamakārayi.
他的王位灌顶,那
为了让从对岸乘船而来的人来主持;
那位僧伽蜜多长老呢,
知道时机已到,就来到了这里。
Tassa rajjābhisekaṃ taṃ, Kāretuṃ paratīrato; So saṅghamittatthero tu, Kālaṃ ñatvā idhāgato.
给他举行完灌顶仪式后,又做了许多其他事情;
他一心想要摧毁大寺,放纵自己,不加约束。
Tassābhisekaṃ kāretvā, aññaṃ kiccañcanekadhā; Mahāvihāra viddhaṃsaṃ, kātukāmo asaññato.
这些大寺的住众,是主张非律的人。
大王,我们是说律的人,他们就这样执取了国王们。
Avinayavādino ete, mahāvihāravāsino; Vinayavādī mayaṃ rāja, iti gāhiya bhūpabhiṃ.
大寺常住者给比丘布施食物。
凡应受罚一百者,国王由此设立了惩罚。
Mahāvihāravāsissa , āhāraṃ deti bhikkhuno; Yo so sataṃ daṇḍiyo’ti, raññā daṇḍaṃ ṭhapāpayi.
那些大寺的比丘们被他们逼恼,
我舍弃了大寺,去了摩罗耶和罗诃那。
Upaddutā tehi bhikkhū, mahāvihāravāsino; Mahāvihāraṃ chaḍḍetvā, malayaṃ rohaṇaṃ aguṃ.
因此,这座大寺被弃置了九年;
大寺的比丘们离去后,这里就空了。
Tena mahāvihāro’yaṃ, navavassāni chaḍḍito; Mahāvihāravāsīhi, bhikkhūhi āsi suññako.
有个东西成了无主之物,人们说它归国王所有。
那位长老说服了国王——愚者向愚者劝说。
‘‘Hoti assāmikaṃ vatthu, putuvisāmino’’iti; Rājānaṃ saññāpetvā so, thero dummati dummatiṃ.
为了摧毁大寺,已从国王那里获得许可;
那个心怀恶意的人,就这样指使人们去做。
Mahāvihāraṃ nāsetuṃ, laddhānumati rājato; Tathā kātuṃ manusse so, yojesi duṭṭhamānaso.
僧伽蜜多长老的侍者,是国王宠信的人;
索那大臣、达拉那,还有那些无惭无愧的诸比库。
Saṅghamittassa therassa, sevako rājavallabho; Soṇāmacco dāraṇo ca, bhikkhavo ca alajjino.
拆毁了铜殿,那座无与伦比的七层殿堂;
又把各种房舍,从这儿运到了无畏山。
Bhinditvā lohapāsādaṃ, sattabhūmaka muttamaṃ; Ghare nānappakāre ca, ito’bhayagiriṃ nayuṃ.
以从大寺带来的诸物,以及许多殿堂,
这座无畏山寺成为了拥有许多殿堂的寺院。
Mahāvihārā nītehi, pāsādehi bahūhi ca; Abhayagirivihāroyaṃ, bahupāsādako ahu.
僧伽蜜多是个恶友,索那长老是个随从;
因为依靠(恶友),那位国王造下了大量恶业。
Saṅghamittaṃ pāpamittaṃ, theraṃ soṇañca sevakaṃ; Āgamma subahuṃ pāpaṃ, akāsi so mahīpati.
他从东帝须山运来了那尊大石像。
把大石像带到无畏山后,国王让它安立在那里。
Mahāsilāpaṭimaṃ so, pācinatissapabbatā; Ānetvā’bhayagirimhi, patiṭṭhāpesi bhūpati.
他建了像殿、菩提树殿,还有令人心生欢喜的舍利堂。
他让人建了四厅,还让人用石头造了一座名叫拘俱的房。
Paṭimāgharaṃ bodhigharaṃ, dhātusālaṃ manoramaṃ; Catusālañca kāresī, saṅkharī kukkuṭavhayaṃ.
那位名叫僧友的长老,凭着这种残忍的行为;
那时,那座无畏山精舍看上去十分壮观。
Saṅghamittena therena, tena dāruṇakammunā; Vihāro so’bhayagiri, dassaneyyo ahu tadā.
有个叫云色无畏的人,是国王在各处的朋友;
那位朋友兼大臣发怒,是因为大寺被毁的事。
Meghavaṇṇābhayo nāma, rañño sabbattha sākhako; Sakhā amacco kujjhitvā, mahāvihāranāsane.
他当了盗贼,去了摩拉雅,获得了强大的力量;
他把五蕴的防护安置在杜拉提舍迦池边。
Coro hutvāna malayaṃ, gantvā laddhamahabbalo; Khandhāvāraṃ nivesesi, duratissakavāpiyaṃ.
那位国王听了朋友已经来到那里之后,
开战之日,他迎上前去,安下了军营。
Tatrā’gataṃ taṃ sutvā, sahāyaṃ so mahīpati; Yuddhāha paccuggantvāna, khandhāvāraṃ nivesayi.
得到了来自摩罗耶的美酒和肉食,
心想:“没有国王在,我就不跟朋友一起享用了。”
Sādhuṃ pānañca maṃsañca, labhitvā malayāgataṃ; ‘‘Na sevissaṃ sahāyena, vinā raññā’’ti cintiya.
他带上那东西,就在夜里独自一人出发了。
来到国王身边,把这件事报告了他。
Ādāya taṃ sayaṃyeva, rattiṃ nikkhamma ekako; Rañño santikamāgamma, tamatthaṃ paṭivedayi.
他所带来的东西,他安心地与他一起享用;
国王问他说:你为什么成了我的贼?
Tenā’bhataṃ tena saha, vissattho paribhuñjiya; ‘‘Kasmā coro ahu me tvaṃ, ‘‘iti rājā apucchitaṃ.
他回答说:因为你毁坏了大寺。
我将让人住进精舍,这对我死后是安稳的。
‘‘Tayā mahāvihārassa, nāsitattā’’ti abruvi; ‘‘Vihāraṃ vāsayissāmi, khemametaṃ mamaccayaṃ.
国王如此说道:“我正想要这样。”那人便向国王请求宽恕。
被他劝服后,国王就回到了城里。
Iccheva mabravī rājā, rājānaṃ so khamāpayi; Tena saññāpito rājā, nagaraṃyeva āgami.
那个人劝服国王之后,而云色无畏者……
因为要准备物资,他没有和国王一起来。
Rājānaṃ saññapetvā so, meghavaṇṇābhayo pana; Raññā saha na āgañchi, dabbasambhārakāraṇā.
国王的妻子瓦拉巴,是一位书记官的女儿。
在大寺被毁的时候,那个痛苦的毁灭者。
Valabhā bhariyā rañño, ekaṃ lekhakadhītikā; Mahāvihāranāsamhi, dukkhitaṃ taṃ vināsakaṃ.
她愤怒之下拉拢了那个木匠,令他杀害长老。
他带着恶意而来,想要毁掉塔园。
Theraṃ mārāpayi kuddhā, saṃgahetvāna vaḍḍhakiṃ; Thūpārāmaṃ vināsetuṃ, āgataṃ duṭṭhamānasaṃ.
杀害了僧伽蜜多长老之后,那个残暴的罪犯;
那些无识者还杀害了索那大臣的妻子们。
Mārāpetvā saṅghamitta-ttheraṃ dāruṇakārakaṃ; Soṇāmaccadāraṇañca, ghātayiṃsu asaññakā.
他带来了各种物资,那位云色无畏者;
他在大寺里建了好几座精舍。
Ānetvā dabbasambhāraṃ, meghavaṇṇābhayo tu so; Mahāvihārenekāni, pariveṇāni kārayi.
无畏者由那位无畏者(而平息),当(其)平息时,诸比库……
他们从各处来到这里,住在大寺。
Abhayenabhayo tasmiṃ, vūpasante tu bhikkhavo; Mahāvihāraṃ vāsesuṃ, āgantvāna tato tato.
国王在摩诃菩提寺的西侧,
他让人铸造了铜像,并让人把那两尊安放好了。
Rājā mahābodhighare, pacchimāya disāya tu; Kāretvā loharūpāni, ṭhapāpesi duve tu so.
住在南园、心术不正的欺诳者,
对结交恶友、不自律的帝须长老生起净信之后,
Dakkhiṇārāmavāsimhi, kuhake jimhamānase; Pasīditvā pāpamitte, tissatthere asaññate.
在大寺边界的名为乔提的园中,
即使他阻拦着,还是让人建起了祇陀林寺。
Mahāvihārasīmante , uyyāne jotināmake; Jetavanavihāraṃ so, vārayantopi kārayi.
于是他请比丘僧团撤销结界。
那些比丘不想给,就从僧房离开了。
Tato sīmaṃ samugghātuṃ, bhikkhusaṅghamayāciso; Adātukāmā taṃ bhikkhū, vihāramhā apakkamuṃ.
在这里,正由他人施行结界撤除;
有些比库为了破坏(撤界程序),就到处躲藏起来。
Idha sīmāsamugghātaṃ, parehi kariyamānakaṃ; Kopetuṃ bhikkhavo keci, nilīyiṃsu tahiṃ tahiṃ.
大寺就这样被比丘们弃置了九个月。
其他比丘们却不以为:“我们已经把它彻底铲除了。”
Mahāvihāro navamāse, evaṃ bhikkhūhi vajjito; ‘‘Samugghātaṃ karimhā’’ti-pare bhikkhū amaññisuṃ.
从那以后,废除界域的事务完成后,
诸比库来到此地后,住在大寺。
Tato sīmāsamugghāte, byāpāre pariniṭṭhite; Mahāvihāraṃ vāsesuṃ, idhāgantvāna bhikkhavo.
帝须长老对那个占据寺院的长老的呵责;
那是最重罪行之事,他如实进入了僧团之中。
Tassa vihāragāhissa, tissattherassa codanā; Antimavatthunā āsi, bhūtatthaṃ saṅghamajjhagā.
大宰相裁决之后,同样被公认为如法之人;
他依照正法把那人赶了出去,尽管国王并不愿意。
Vinicchiya mahāmacco, tathā dhammikasammato; Uppabbājesi dhammena, taṃ anicchāya rājino.
正是那位国王让人建造了玛尼希罗迦精舍。
他建造了三座精舍,还毁坏了天祠。
Soyeva rājā kāresi, vihāraṃ maṇihīrakaṃ; Tayo vihāre kāresi, devālayaṃ vināsiya.
在牛耳村、埃拉卡皮拉村和迦兰达婆罗门村;
鹿村精舍和恒河军山。
Gokaṇṇaṃ erakāpillaṃ, kalandabrāhmaṇagāmake; Migagāmavihārañca, gaṅgasenakapabbataṃ.
在西方,还有界军山;
国王在拘迦瓦达建了一座大寺。
Pacchimāya disāyātha, dhātusenañca pabbataṃ; Rājā mahāvihārañca, kokavātamhi kārayi.
他建造了色所缘住处和小维咤寺;
还有北无畏的两处比丘尼住处。
Rūpārammavihārañca, cūḷaviṭṭañca kārayi; Uttarābhayasavhe ca, duve bhikkhūnupassaye.
他在卡拉韦拉夜叉所在的地方,也建了一座佛塔。
在岛上许多破旧的住所,做了修缮。
Kālaveḷakayakkhassa, ṭhāne thūpañca kārayi; Dīpamhi jiṇṇakāvāse, bahū ca paṭisaṅkhari.
他向一千位僧团长老布施了价值一千金的供养;
他布施给所有长老,并且每年布施僧衣。
Saṅghattherasahassassa, sahassagghamadāsi so; Theradānañca sabbesaṃ, anuvassañca cīvaraṃ.
对饮食等布施,并没有限量。
为了让粮食充足,他让人建了十六座水库。
Annapānādidānassa, paricchedo na vijjati; Subhikkhatthāya kāresi, so’va soḷasa vāpiyo.
摩尼希罗大池、阇卢罗池、卡努池;
大摩尼池、科迦瓦陀池、莫罗迦巴罗迦瓦皮卡池。
Maṇihīramahāvāpiṃ , jalluraṃ khāṇunāmakaṃ; Mahāmaṇiṃ kokavātaṃ, morakaparakavāpikaṃ.
库巴哈卡池、瓦哈卡池,还有红茉莉荆棘池;
提萨瓦达摩那迦池和维朗伽维提迦池,
Kubbāhakaṃ vāhakañca, rattamālakaṇḍakampi ca; Tissavaḍḍhamānakañca, veḷaṅgaviṭṭhikampi ca.
还有摩诃伽罗吉利瓦池和摩诃达罗伽罗迦池;
以及迦罗巴沙那池,这十六座池。
Mahāgallacīravāpiṃ, mahādāragallakampi ca; Kāḷapāsāṇavāpiñca, imā soḷasa vāpiyo.
他从恒河源头建造了水渠,还建造了大运河。
他就这样积累了极多的福业和非福业。
Gaṅgāya pabbavavhaṃso, mahāmātiñca kārayi; Evaṃ puññamapuññañca, subahuṃ so upācinīti.
就这样,一辈子以这种方式跟坏人混在一起,会经历善与恶。
那位大军王做了业之后,就随着自己的业力而去。
Asādhusaṅgamenevaṃ, yāvajīvaṃ subhāsubhaṃ; Katvā gato yathākammaṃ, so mahāsenabhūpati.
因此,应当远远避开与恶友的交往;
智者应该像迅速躲开蛇的毒一样,赶快去做对自己和他人都有利的事。
Tasmā asādhusaṃsaggaṃ, ārakā parivajjiya; Ahiṃ vā’si visaṃ khippaṃ, kareyya’tthahitaṃ budho.
其后,他的儿子吉祥云色成为了国王。
就像世间的曼陀多王,赐予一切成就。
Ahu rājā sirimegha-vaṇṇo tassa suto tato; Vandhātā viya lokassa, sabbasampattidāyako.
摩诃斯那王被恶人所支配而被毁坏了。
在大寺召集所有比库聚集。
Mahāsenena pāpānaṃ, vasagena vināsite; Mahāvihāre sabbepi, sannipātiya bhikkhavo.
他走上前去,顶礼之后,恭敬地坐下问道:
被父亲和僧伽蜜多的朋友一起毁掉了。
Upasaṅkamma vanditvā, nisinno pucchi sādaro; ‘‘Pitarā saṅghamittassa, sahāyena vināsitaṃ.
比库们对那位人主说:“什么是什么?”
你的父亲也曾努力,想要毁掉结界。
Kiṃ kimevā’’ti āhaṃsu, bhikkhavo taṃ narissaraṃ; ‘‘Sīmāyugghāṭanaṃ kātuṃ, vāyamitvāpi te pitā.
他没能成功,因为结界范围内有比丘在场。
诸比库,曾有七位比丘卧在此处地室中。
Nāsakkhi antosīmāyaṃ, bhikkhūnaṃ vijjamānato; Bhūmigabbhanilīnāhi, sattāsuṃ ettha bhikkhavo.
那个大臣索那,还有更邪恶的僧伽蜜多,
他们劝服了国王,然后让他做了恶事。
Amacco soṇāmacco ca, saṅghamitto ca pāpiyo; Rājānaṃ saññāpetvāna, apuññaṃ tena kārayuṃ.
摧毁了那座殊胜的七层铜殿;
把各种家什从家里运到无畏山去。
Bhinditvā lohapāsādaṃ, sattabhūmakamuttamaṃ; Ghare nānappakāre ca, ito’bhayagiriṃ nayuṃ.
在豆子(播种时),在四位佛陀曾住过的塔院中;
无慧者们播种了,看这愚者的交往。
Māsake catubuddhehi, nivutthe cetiyaṅgaṇe; Vapāpesuñca duppaññā, passa bālasamāgamaṃ’’.
他听了之后,对父亲的做法感到厌烦,也对和愚人厮混心生厌倦。
父亲在那里毁坏的一切,他都让它们恢复了原样。
Taṃ sutvā pitukammaṃ so, nibbinno bālasaṅgame; Pitarā nāsitaṃ tattha, sabbaṃ pākatikaṃ akā.
就像对待铜殿的医师一样,他建起了那座无与伦比的殿堂。
就像把大帕那陀王的展示在大地上一样。
Lohapāsādamagado’va, kāsi pāsādamuttamaṃ; Rañño mahāpanādassa, dassento viya bhūtale.
他把所有已经毁坏的僧房都重新建了起来。
他把净人们的财物安置在合适的地方。
Pariveṇāni sabbāni, nāsitāni nivesayi; Bhoge ārāmikānañca, yathāṭhāne ṭhapesi so.
因为生活来源被父亲断绝了,这位无智的人……
这位智者把住处建成了有孔洞的居所和有密集结构的居所。
Pitarā paccayānañca, pacchinnattā vibuddhinā; Chiddāvāsaṃ ghanāvāsaṃ, vihāraṃ’kāsi buddhimā.
父亲建造的光林居所里,他住在那里。
那位人主把一切成熟的业都做完了。
Kārite pitarā joti vanece’so vihārake; Kammaṃ vippakataṃ sabbaṃ, niṭṭhāpesi narissaro.
马欣德长老之子、沙门尊者的儿子
那位人主听了从一开始的全部事情经过。
Therassā’tha mahindassa, samaṇindassa sununo; Sutvāna manujindo so, pavattiṃ sabbamādito.
国王对那位能使灯生起净信的功德生起净信后,
他心想:“这位长老真是这座岛的主人。”
Pasīditvā guṇe tassa, rājā dippapasādake; ‘‘Issaro vata dīpassa, thero’’ iti vicintiya.
按照那个尺寸,用黄金做成了一尊影像,安置在那里;
在前迦提月的前半个月,第七天。
Paṭibimbaṃ suvaṇṇassa, katvā tammāṇa nissitaṃ; Pubbakattikamāsassa, pabbapakkhe tu sattame.
在某日把他带到名叫长老芒果的塔芒果地后,
在那里,到了第八天,穿好衣服之后,接着在第九天,
Dine netvā cetiyamba-thale therambasaññite; Tatraṭṭhame nivāsetvā, tato tu navame pana.
他带上大军,那阵势就像天兵天将一样。
在后宫与城中,以及没有家宅守卫的情况下,
Mahāsenaṃ gahetvā so, devasenā samūpamaṃ; Orodhe nagare ceva, geharakkhaṇake vinā.
在楞伽岛等所有地方,召集了所有比库;
释放了众人,以及那些被关押在城中监狱里的人。
Laṃkādīpe ca sakale, sabbe ādāya bhikkhavo; Vissajjetvā manusse ca, nagare cārakaṭṭhite.
做了大布施之后,这也是为了给一切众生;
用一切供品来作供养,这供养是无与伦比的。
Paṭṭhapetvā mahādānaṃ, ayañcākhilapāṇinaṃ; Pūjaṃ sabbopahārehi, karonto ca anūpamaṃ.
这是对那位岛屿导师、世尊的迎接;
他就像天王迎接导师那样,迎接了那位殊胜之子。
Paccuggamanametassa, dīpasatthussa satthuno; Varaputtassa so katvā, devarājā’va satthuno.
从支提园的基坛一直到城里,都好好地布置妥当了。
就像从毗舍离到舍卫城的整条道路一样。
Cetiyambathalā yāva, nagaraṃ sādhusajjayi; Maggaṃ vesālito yāva, sāvatthinagaraṃ yathā.
那位父亲把那里的财物全部让渡给了长老。
就像国王在目犍连子长老到来时那样。
Vissajjetvā tahiṃ bhogaṃ, sabbaṃ therassa so pitā; Rājā moggaliputtassa, therassā’gamane viya.
在那里施予大布施,给贫苦者、旅人与乞丐;
又用四种资具让比丘们也都欢喜。
Datvā tattha mahādānaṃ, kapaṇaddhivanibbake; Bhikkhavopi ca tosetvā, paccayehi catūhi’pi.
长老一到来,就让大众这样看见。
大名鼎鼎的(国王)以盛大的恭敬接引了他。
Therassā’gamane evaṃ, passatūti mahājane; Gahetvā taṃmahantena, sakkārena mahāyaso.
那位大人物从那里下来后,亲自走在前面。
诸比库也被安排围绕在四周。
Tamhā oruyha so mahā, sayaṃ hutvā purecaro; Bhikkhavo cāpi katvāna, parivāre samantato.
长老的金色身体,像从乳海中央浮现出来;
傍晚的云霞密密裹住他,他就像金色的须弥山一样光彩夺目。
Therassa bimbaṃ sovaṇṇaṃ, khirasāgaramajjhago; Sañjhā ghanaparikkhitto, hemameru’va sobhatha.
人天导师为了前往毗舍离城宣说经教,
他就是这样去的,并且向大众示现了。
Vesālinagaraṃ suttaṃ, desetuṃ lokanāyako; Agamā evamevāti, dassesi ca mahājanaṃ.
这位人中之雄这样做,就是在行持恭敬与尊重;
在这座城的东门旁边,有一座他自己建造的建筑。
Evaṃ karonto sakkāra-sammānaṃ so narāsabho; Nagarassa’ssa pācina-dvārapasse sayaṃkataṃ.
傍晚时他走近精舍,行作吉祥之事。
在那里,他也让胜者之子的身像停留了三天。
Upasaṅkamma sāyaṇhe, vihāraṃ sotthiyā karaṃ; Tīhaṃ tatthāpi vāsesi, bimbaṃ taṃ jinasununo.
把都城好好布置好之后,到了第十二天,
就像世尊在王舍城前闪耀进入时那样。
Nagaraṃ sādhusajjetvā, tato dvādasame dine; Satthussā’dippavesamhi, puraṃ rājagahaṃ yathā.
把那尊像请出来之后,为了求平安而造了那座精舍。
当在如海一般的城中正举行大庆典时。
Paṭimaṃ nīharitvā taṃ, vihāraṃ sotthiyā karaṃ; Nagare sāgarākāre, vattamāne mahāmahe.
把他带到大寺后,让他在菩提场中三个月;
让他安顿下来并使他进入后,就以同样的方式进城。
Mahāvihāraṃ netvāna, temāsaṃ bodhiyaṅgaṇe; Nivāsetvā pavesetvā, teneva vidhinā puraṃ.
在王舍城附近的东南角,
他让人为那尊影像建造了一处好住所。
Rājagehasamīpamhi, pubbadakkhiṇakoṇake; Paṭibimbassa kāresi, tassa sādhunivesanaṃ.
那位善巧者让人造好了神通等像,
大主与长老就在那里,安置(佛像)下来。
Kāretvā iddhiyādīnaṃ, paṭimāyo visārado; Therena saha tatthe’va, nivesesi mahāpati.
安排好守护,又为供养备好花费;
就这样安排每年都要做。
Ārakkhaṃ paṭṭhapetvā, pūjāya ca paribbayaṃ; Anusaṃvaccharaṃ kātuṃ, evameva niyojayi.
未保护他的人,国王和那样的在这里……
直到今天还在守护它,没有让这个规矩失坏。
Tassāṇamanurakkhantā , rājā tabbaṃsikā idha; Yāva’jjaparirakkhanti, taṃ vidhiṃ na vināsiya.
在自恣之日,从城里带到精舍,然后从那里。
每年都安排人举行十三日的供养。
Pavāraṇādine netvā, vihāraṃ nagarā tato; Kātuṃ terasiyaṃ pūjaṃ, anuvassaṃ niyojayi.
在无畏的精舍,公牛提舍的菩提树下;
他让人建造了石栏,还造了一座赏心悦目的围墙。
Vihāre abhaye tissa-vasabhe bodhipādape; Silāvediñca kāresi, pākārañca manoharaṃ.
在他第九年时,大仙的佛牙舍利
一位婆罗门女把它从迦陵伽国带到了这里。
Navame tassa vassamhi, dāṭhādhātuṃ mahesino; Brāhmaṇīkāci ādiya, kāliṅgamhā idhānayi.
按照《佛牙舍利史传》中所说的安奉方式
带着极大的恭敬捧持之后,正确地做了至上的敬重。
Dāṭhādhātussa vaṃsamhi, vuttena vidhasanaṃ; Gahetvā bahumānena, katvā sammā na muttamaṃ.
将(佛牙)放入匣中,再装入名为纯净水晶瓶的容器中;
天爱帝须王让人在王宫之地建好了它。
Pakkhiptvā karaṇḍamhi, visuddhaphalikumbhavhe; Devānaṃpiyatissena, rājavatthumhi kārite.
国王在名为法轮的宫殿里使之兴盛。
从那时起,那座房子就成了佛牙舍利殿。
Dhammacakkavhaye gehe, vaḍḍhayittha mahīpati; Tato paṭṭhāya taṃ gehaṃ, dāṭhādhātugharaṃ ahu.
国王心满意足地(布施)九十万(金钱)。
把它花费出去之后,便为佛牙舍利举行了盛大的供养。
Rājā satasahassānaṃ, navakaṃ puṇnamānaso; Vissajjetvā tato’kāsi, dāṭhādhātu mahāmahaṃ.
每年都带他前往无畏北精舍;
为了给他举办如是形式的供养仪式,就把这色身安排了上去。
Anusaṃvaccharaṃ netvā, vihāramabhayuttaraṃ; Tassa pūjāvidhiṃ kātu, meva rūpaṃ niyojayi.
国王还让人建了十八座精舍。
因为怜悯众生,还建了水源稳固的水池。
Aṭṭhārasa vihāre ca, kārāpesi mahīpati; Anukampāya pāṇīnaṃ, vāpiyo ca thirodikā.
菩提供养等功德无量,应予以行持。
第二十八年,他的入胎和去向是这样。
Bodhi pūjādi puññāni, appameyyāni kāriya; Aṭṭhavīsatime vasse, gabho so tassa yā gati.
王子是长子,他的弟弟是幼弟。
他跳过伞盖,也跳过了粪堆,在象牙工艺上是个高手。
Kumāro jeṭṭhatiso’tha, bhātā tassa kaniṭṭhako; Chattaṃ laṅghesi saṃkāyaṃ, dantasippamhi kovido.
国王做了四种难行的业;
这门技艺是他的本事,他让许多人变得精明能干。
Katvā kammāni catrāni, dukkarāni mahīpati; Sippāyatana metaṃ so, tikkhāpesi bahūjane.
奉父亲之命制作了,如同以神通变化出来的一样;
菩萨的真实色身,是善妙而令人心生欢喜的。
Aṇatto pitunā’kāsi, iddhihi viya nimmitaṃ; Bodhisatta sarūpañca, rūpaṃ sādhu manoharaṃ.
还有卧具、坐垫、伞盖和宝帐;
用各种象牙雕刻做成的物品,他的作品就在那里各处显现。
Apasayañca pallaṅkaṃ, chattaṃ ratanamaṇḍapaṃ; Citradantamayaṃ kiñci, tassa kammaṃ tahiṃ tahiṃ.
他执行兰卡岛的教化达九年。
他依业而趋近了许多福德。
Katvā so navavassāni, laṃkādīpānusāsanaṃ; Anekāni ca puññāni, yathākammamupāgami.
从那以后,他的儿子佛奴就成了国王。
他是种种功德的矿藏,就像蕴藏一切珍宝的大海。
Buddhadāso tato tassa, putto āsi mahīpati; Guṇānaṃ ākaro sabba-ratanānaṃ’va sāgaro.
用尽一切方法,为岛民带来安乐;
就像富有的毗沙门天王守护阿罗迦曼陀城一样。
Sukhaṃ sabbapayogehi, karonto dīpavāsinaṃ; Rakkhamālakamandaṃ’va, puraṃ vassavaṇo dhanī.
他具备慧与福德的功德,是清净悲悯的依止处。
同样,他具足了十种国王之法。
Paññā puññaguṇūpeto, visuddhkaruṇālayo; Tathā dasahi rājūnaṃ, dhammehi samugāgato.
舍弃四种错误的行径,做出裁决;
他用四种摄受的方式去摄受大众。
Catasso agati hitvā, kārayanto vinicchayaṃ; Janaṃ saṅgahavatthūhi, saṅgahesi catūhipi.
为了向众生作证,而开示菩萨的修行。
那位国王就像父亲疼爱自己的孩子一样,怜悯众生。
Cariyaṃ bodhisattānaṃ, dassento sakkhipāṇinaṃ; Pitā’va putte so satte, anukampittha bhūpati.
他用财物布施给贫穷的人,让他们心中所求得以圆满。
让安乐的人,一切财富与生命都得到守护。
Daḷidde dhanadānenā-kāsi puṇṇamanorathe; Sukhite sabbabhogānaṃ, jīvitassa ca guttiyā.
善者用摄受来对待,恶者用惩治来对待。
这位大丈夫用治病行医的方式照顾病人。
Sādhavo saṅgahenā’tha, niggahena asādhavo; Gilāne vejjakammena, saṅgahesi mahāpati.
有一天,国王登上了殊胜的象背。
正走在通往提萨池的大路上,要去池中沐浴。
Atheka divasaṃ rājā, hatthikkhandhavaraṃ gato; Tissavāpiṃ nahānattaṃ, gacchamāno mahāpathe.
他看见一头大龙象,正被腹部疾病折磨。
儿子份额的精舍东侧,靠近蚁丘顶端。
Addase’kaṃ mahānāgaṃ, kucchiroga samappitaṃ; Puttabhāga vihārassa, passe vammikamatthake.
为了显示被称为肿块的疾病在腹部表面;
他躺着,心里琢磨:“照这样看来,这肯定是个病人。”
Uttāna mudare rogaṃ, dassetuṃ gaṇḍasaññitaṃ; Nipannaṃso’tha cintesi, tato rogīti nicchayaṃ.
于是登上大龙,走近那条大龙;
大龙这样说道,他是无过失者、清净者。
Atho’ruyha mahānāgaṃ, mahānāga samīpago; Evamāha mahānāgo, mahānāgamanāgavā.
大龙啊,你来的原因我已经知道了。
你们这些大威神者,确实一被触怒就性情暴躁,说翻脸就翻脸。
‘‘Kāraṇaṃ te mahānāga, ñātamāgamane mayā; Kumhe khalu mahātejā, khippaṃ kuppitasīlino.
因此,我触碰了那个业之后,也无法替你去做。
就算没有碰到,也不能,那在这里还能怎么办呢?
Tasmā phusitvā taṃ kammaṃ, kātuṃ sakkā na te mayā; Aphusitvāpi no sakkā, kinnukātabbametthī’ti.
如是,对儿子,那头冠者只留下了自己的头冠。
钻进洞穴里面之后,他就安定地躺了下来。
Evaṃ putte phaṇindo so, kevalaṃ phaṇamattano; Bilassa’nto pavesetvā, nippajjittha samāhito.
然后他走近那个人,自己怀里所置的
拿起刀,剖开那条蛇的肚子。
Athe’na mupasaṅkamma, ucchaṅgagatamattano Satthaṃ gahetvā phāletvā, udaraṃ tassa bhogino.
把病灶从那里清除掉,配成最上等的药。
就在那一刹那,就让那条蛇变得快乐了。
Nīharitvā tato dosaṃ, katvā bhesajja muttamaṃ; Sappaṃ taṃ taṅkhaṇeneva, akāsi sukhitaṃ tadā.
他这样夸赞自己:“我的大悲心……”
连畜生也知道:我做的善事,它们也感到满意。
Attāna mevaṃ thomesi, ‘‘mahākāruññataṃ mama; Tiracchānāpi jāniṃsu, sādhu rajjanti me kataṃ.
看到蛇王自己过得安乐,那位大地之主。
为了供养他,献上了自己那颗价值连城的宝珠。
Disvā sukhitamattānaṃ, pannagoso mahīpatiṃ; Pūjetuṃ tassa pādāsi, mahagghaṃ maṇimattano.
他为石制正自觉者像而制作。
国王把那颗宝石做成了眼睛,安在无畏精舍的佛像上。
Silāmayāya sambuddha-paṭimāya akārayi; Miṇiṃ taṃ nayanaṃ rājā, vihāre abhayuttare.
即使单独一位比丘,在村里下雨时乞食;
得到干粮之后,又为了牛乳施食而四处行乞。
Ekopi bhikkhu bhikkhanto, gāmamhi thusavitthike; Sukkhaṃ bhikkhaṃ labhitvāna, khīrabhikkhāya sañcaraṃ.
得到带虫的牛奶后,就把它喝进了肚子里;
那些虫子变得强壮后,就啃食他的肚子。
Khīraṃ sappāṇakaṃ laddhā, paribhuñjittha kucchiyaṃ; Pāṇakā balavo hutvā, udaraṃ tassa khādisuṃ.
于是那人走上前去,把这件事禀告了国王。
国王问:“这个尖桩已制成,你是什么时候带来的?是什么样子的?”
Tato so upasaṅkamma, taṃ nivedesi rājino; Rāha ‘‘jāto sulo’yaṃ, kadā hāresi kīdisaṃ.
他说:在图萨维提村,以牛奶为食的时候。
国王听了“已经吃了”这句话,就明白过来,心想:“这牛奶里有活虫。”
So āha’’ thusavitthimhi, gāme khīrena bhojane; Bhutte’ti rājā aññāsi, khīraṃ sappāṇakaṃ’’iti.
那匹马也一样,哪怕只有一匹,也该用静脉放血来治疗。
国王给他做了刺脉放血,然后取了血。
Tadeva asso ekopi, sirāvedha tikicchiyo; Rājā tassa sirāvedhaṃ, katvā ādāya lohitaṃ.
他让沙门喝下后,说道:请稍等片刻。
听到“马血魂”这个名字后,沙门就吐了。
Pāyetvā samaṇaṃ āha, muhuttaṃ vītināmaya; ‘‘Assalohitamaṇa’’nti, taṃ sutvā samaṇovami.
那些虫子随着血一起出来了,他这才舒服了。
国王把发生在自己肚子里的这件事告诉了那位比丘。
Pāṇakā lohiteneva, nikkhamiṃbhu sukhī ahu; Bhikkhuṃ rājā nivedesi, kucchimevaṃ panattano.
以一刀之击,虫子、沙门、马。
做了之后无病,这才是真正的大医之术。
‘‘Ekasatthapahārena , pāṇakā samaṇo hayo; Katā arogā sammame, vejjakamma maho’’iti.
独自喝着水,确实。
水蛇之卵不知;
那时已经被吞下去了。
因为他是从那里生出来的,所以叫“水蛇”。
Pivanto toyameko hi, Deḍḍubhaṇḍaṃ majāniya; Ajjhoharitadā āsi, Tato jāto’ti deḍḍubho.
然而,他在内部被那以已见之喙的痛苦所折磨;
国王去到另一位国王那里,问起了他的缘由。
Anto tu ditthatuṇḍena, tena dukkhena pīḷito; Rājānaṃ magamā rājā, nidānaṃ tassa pucchiya.
但他被那毒牙刺入后,内心被那种痛苦折磨着;
国王前往另一位国王那里,问清楚那位国王的原因。
Anto tu ditthatuṇḍena, tena dukkhena pīḷito; Rājānaṃ magamā rājā, nidānaṃ tassa pucchiya.
认出那是蛇之后,自己断食了七天。
在善加铺好的床座上,善沐浴并善涂香。
Aentā sappo’ti viññāya, sattāhamupavāsiya; Sunhātasu vilittañca, sayane sādhu santhate.
于是那人然后让他躺下,因睡眠而自己的嘴;
他张开嘴睡着了,随后就在他的嘴边。
Sayāpesi tato so’ti, niddāya mukhamattano; Vivaritvā tadā sutto, tato tassa mukhantike.
他把一块肉放好,那条系着绳子的蛇就从那里爬了出来。
以气味咬住它之后,它就开始往里钻。
Maṃsapesiṃ ṭhapāpesi, sarajjuṃ tassa niggato; Gandhena taṃ ḍaṃsitvāna, anto visitumārabhi.
然后用绳子抓住之后,把水拖拽过来;
把他扔进水里之后,说了这番话。
Rajjuyā’tha gahetvāna, samākaḍḍhika pāṇiyaṃ; Udake pātayitvāna, idaṃ vacanamabravi.
据说,耆婆确实是正等觉的医生。
世间确实有业,他做了什么难做的事呢?
‘‘Vejjo ahosi sammāsa-mbuddhassa kira jīvako; Kammaṃ vijjati lokassa, kataṃ kiṃtena dukkaraṃ.
像这样艰难的业,在这里也没有疑问。
以全然恭敬去做,啊,我的福德生起。
Īdisaṃ kasirāso’pi, kammaṃ natthe’ttha saṃsayo; Sabbādarena kubbanto, aho puñño dayo mama.
同样,在赫洛利村,一个旃陀罗女怀了死胎,
她在七次天界中出生,怀胎平安安乐地生了。
Tathā helloligāmamhi, caṇḍāli muḷhagabbhiniṃ; Jātaṃ sattasu vāresu, sagabbhaṃ sukhitaṃ akā.
一位比丘也因风病而被弄得站起身来;
当肋骨像屋椽一样断裂塌落时,那位智者就使(他)从痛苦中解脱了。
Vātabodhena eko’pi, bhikkhu uṭṭhāpito ahu; Gopānasī gatetamhi, dukkhāmocesi buddhimā.
当青蛙喝下带有蛙卵的水时,水顺着舌头轻快地流进去;
从鼻孔洞而出,爬上种子的顶端。
Pivantassāpi maṇḍūka, jībayuttaṃ jalaṃ lahuṃ; Nāsikā bilato gantvā, bījamāruyha matthakaṃ.
青蛙孵化后,它在那里长大;
云来了,那个青年就因此厌患了。
Bhijjitvā āsi maṇḍūko, so vuddho tattha gacchati; Meghassā’gamane tena, so’nibbajjati māṇavo.
国王劈开头颅,把那只青蛙取了出来;
你把颅骨拼合起来,刹那间就使之恢复原状。
Phāletvā matthakaṃ rājā, maṇḍūkamapanīya so; Kapālāni ghaṭetvāna-kāsi pākatikaṃ khaṇe.
为了让岛上的居民得到利益,国王在每一个村庄……
建好医馆之后,就把医生安排在那里。
Hitatthaṃ dīpāvāsinaṃ, gāme gāme mahīpati; Kāretvā vejjasālāyo, vajje tattha niyojayi.
对一切医书编集了一部精华要义汇编;
他为该岛的医生做了安排,以治疗未来发生的疾病。
国王给十个村庄各安排了一位医生。
Sabbesaṃ vajjasatthānaṃ, katvā sāratthasaṅgahaṃ; Ṭhapesi vejje dīpassa, tikicchatthamanāgate; Yojesi vejja mekekaṃ, rājā gāma dvipañcake.
他把稳固的田地布施出去,作为医生们的生活来源。
他为象、马以及军队安排了医生。
Adā visaddha khettānaṃ, vejjānamupajīvanaṃ; Vejjehatthīnamassānaṃ, balassa ca niyojayi.
爬行者和随行者到处都有,还有各处的厅堂。
他用自己的财富,在大路旁建了厅堂。
Piṭṭhasappinamanvānaṃ, sālāyo ca tahiṃ tahiṃ; Kāresi saha bhogena, sālāyo ca mahāpathe.
他始终听闻正法,恭敬说法者。
他还在各处设立了说法者之轮。
Niccamassosi saddhammaṃ, sakkatvā dhammabhāṇake; Dhammabhāṇakavaṭṭañca, paṭṭhapesi tahiṃ tahiṃ.
大悲者把刀卷藏于衣服内衬中。
每当国王见到那些受苦的人,他就让他们从痛苦中解脱出来。
Sāṭakantarato katvā, sattha vaṭṭiṃ mahādayo; Diṭṭhe diṭṭhe pamocesi, dukkhamhā dukkhite jane.
有一天,国王佩戴着王室的装饰,
他跟着军队一起走,就像帝释天被众天神簇拥着一样。
Atheka divasaṃ rājā, rājābharaṇa maṇḍito; Saddhiṃ gacchati senāya, devehi viya vāsavo.
看见这位已经走上吉祥与荣耀之路的大地之主,
他带着王者的威势光芒四射,却是前世结下怨仇的人。
Taṃ disvā sirisobhagga-maggaṃ pattaṃ mahī patiṃ; Rājiddhihi virājantaṃ, baddhavero bhavantare.
一个麻风病人发了火,用高兴的手打向āvatiṃ;
他用拐杖一遍又一遍地击打地面。
Kuṭṭhi eko pakuppitvā, haṭṭhenāhaniyā’vatiṃ; Pothento tañca pothento, bhūmiṃ kattarayaṭṭhiyā.
他用许多骂人的话辱骂了对方,
国王从远处就看见了这一幕惨状。
Akkosesi anekehi, akkosavacanehi ca; Vippakāraṃmimaṃ disvā, dūrato’va mahīpati.
我不记得自己曾对任何众生做过让人不喜欢的事;
这个人肯定是我前世的仇敌,我要把这桩恩怨平息掉。
‘‘Nāhaṃ sarāmi sattassa, kassā’pi katamappiyaṃ; Pubbaverī ayaṃ jātu, nibbāpessāmitaṃ’’ iti.
他吩咐旁边的男子:“去,麻风病人的;
你认出某某人的心行。于是他从那里离开。
Aṇāpesi samīpaṭṭhaṃ, purisaṃ ‘‘gaccha kuṭṭhino; Amukassā’bhijānāhi, cittācāra’’nti so tato.
就像朋友一样,坐在麻风病人的旁边;
他问:“贤者,你为了什么发怒?”那人就把一切都说了出来。
Sahāyo viya kuṭṭhissa, samīpamhi nisīdiya; ‘‘Ruṭṭho kimatthaṃ bho tva’’nti, pucchi sabbamavoca so.
“这个佛奴是我的奴仆。”他因功德业而成了国王;
他轻视我之后,就骑着大象从我这里走了。
‘‘Dāso me buddhadāso’yaṃ, rājāhu puññakammunā; Avamaññāya maṃ mayhaṃ, parato to yāti hatthinā.
过几天,我将使自己被知晓,如果他……
使他落入我的手中后,对奴仆们作全面的惩治。
Jānāpessāmi attānaṃ, katipāhena soyadi; Hatthaṃ me eti kāretvā, sabbaṃ dāsāna niggahaṃ.
如果他不来到我的手中,那就杀掉他,取他的喉血;
我一定会喝下去,这毫无疑问,用不了多久你就会看到。
No ce hatthaṃ mamā’yāti, māretvā galalohitaṃ; Pivissāmi na sandeho, na cireneva passasi’’.
他到了国王那里,把这件事报告给了国王。
宿敌们视为己有,大智者已经下定决心。
So gantvā narapālassa, pavattiṃ taṃ nivedayi; ‘‘Pubbaveri mamāyanti, nicchinitvā mahāmati.
用计谋消除怨恨,仇敌却憎恨儿子;
很好,你接受他吧。他这样说服了那个人。
Vino detumupāyena, puttaṃveranti verino; ‘‘Sādhu saṅgaṇutaṃ tva’’nti, purisaṃ taṃ niyejayi.
他走近那个麻风病人,像亲爱的朋友一样对他说。
为了要除掉那位国王,心里盘算了一段时间。
So kuṭṭhimupasaṅkamma, sahāyo piya āhataṃ; ‘‘Rājānaṃ taṃ vināsetuṃ, cetetvā kālamettakaṃ.
得不到同伴的帮助,我没法杀死他;
既然得到了你们,我就会带你们去,实现我心中的愿望。
Alabhanto sahāyaṃ me, nāsakkhi tassa ghātane; Laddhātumhe nayissāmi, matthakaṃ me manorathaṃ.
你们来住到我家里,做我的随从吧。
我要亲自在几天之内就把他弄死。
Etha gehe vasitvā me, hotha me anuvattakā; Ahameva’ssa nāsemi, katipāhena jīvitaṃ.
他这样说完,就把那个麻风病人带回了自己家。
洗得干干净净,涂上香膏,穿着柔软细布的衣服。
Iti vatvāna taṃ kuṭṭhaṃ, netvā so gharamattano; Sunhāta suvilittañca, nivatthasukhumambaraṃ.
吃着美味可口的食物,还喜欢聊年轻女人的话题;
他让人躺在舒适柔软、铺设精美的床上。
Subhuttamadhurāhāraṃ, yobbanitthikathādaraṃ; Sayāpesi manuññamhi, sayane sādhu santhate.
这些并不以规制,住了两三天;
知道对方已经生起信任,身心安乐、诸根调柔。
Ete neva niyāmena, katipāhaṃ nīvāsiya; Ñatvā taṃ jātavissāsaṃ, sukhitaṃ piṇitindriyaṃ.
他对国王说了句“这是给国王的”,就把各种吃的用的都给了出去。
他拒绝了两三次,经他请求,才接受了他。
‘‘Rañño dinna’’nti vatvāna, khajjabhojjādikaṃ adā; Dvattikkhattuṃ nisedhetvā, tena’jjhiṭṭho namaggahi.
由国王逐渐成为被信任者,如同大地之主一般。
他听到“母亲已经死了”,心脏当场裂成两半。
Bhūpālena kamenā’si, vissattho’tiva bhūmipo; Matoti sutvā tassā-si hadayaṃ phalitaṃ dvidhā.
国王就是这样治好了身心疾病,
他为岛屿安排了医生,为了未来的治疗。
Evaṃ roge tikicchesi, rājā sārīramānase; Ṭhapesi vejje dīpassa, tikacchattha manāgate.
二十五肘高的宫殿中,未以殿堂装饰得庄严。
他在大寺建造了孔雀园。
Pañcavīsatihatthena, pāsāde nopasobhitaṃ; Mahāvihāremoravha-pariveṇamakārayi.
在那里,他把两座村庄——沙门村和牛乳粥村——布施了出去。
给持法比丘们做合法事务的净人。
Samaṇaṃ goḷapānuñca, adā gāmadvayaṃ tahiṃ; Dhammaghāsaka bhikkhūnaṃ, bhoge kappiyakārake.
在精舍和僧院里,四种生活用品都齐备。
他还建了水池、布施堂和佛像。
Vihāre pariveṇe ca, sampanna catupaccaye; Vāpiyo dānasālāyo, paṭimāyoca kārayi.
就在那位国王的国土里,他被称作大法讲者;
他把诸经转成了僧伽罗语来诵。
Tasseva rañño rajjamhi, mahādhammakathīyati; Suttāni parivattesi, sīhaḷāyaniruttiyā.
她的儿子们名叫无畏,个个英勇,有着英雄般的相貌。
以八十位弟子之名身示现。
Abhīti puttā tassā’suṃ, sūrāviraṅgarūpino; Asītiyā sāvakānaṃ, nāmakāyipadassanā.
被舍利弗等名字的儿子们围绕着;
佛陀达萨就像正等正觉的国王一样光辉闪耀。
Sāriputtādināmehi, puttehi parivārito; Buddhadāso sasambuddha-rājāviya virocatha.
他这样为岛上的人们做了有益的事之后,就转生到了天界。
在第二十九年,佛陀达萨这位人中之王。
Evaṃ katvā hitaṃdīpa-vīsīnaṃ tidivaṃ gato; Vasse ekūnatiṃsamhi, buddhadāso narādhipo.
从那以后,他的长子优波帝须成为国王。
他具备一切国王应有的美德,持戒始终清净,心怀大悲。
Tato jeṭṭhasuto tassa, upatisso’si bhūpati; Sabbarājaguṇopeso, niccasīlo mahādayo.
舍弃十种非福德行,受持十种福德行;
他圆满践行了国王应有的正法,也具足了十种王者的波罗蜜。
Dasāpuññakriyāhitvā, dasapuññakriyā’dīyi; Rājadhammeca pūresi, rājapāramitā dasa.
他用四种摄受之法,摄受四方。
他在大殿里让诸王享用饮食。
Gaṇhi saṅgahavatthūhi, cathūhi ca catuddisaṃ; Mahāpāḷimhi dāpesi, rājārājānubhojanaṃ.
在北方,从吉祥塔那边;
他建了佛塔和佛像殿,也造了佛像。
Uttaramhi disābhāge, cetiyamhā tu maṅgalā; Thūpañca paṭimāgehaṃ, paṭimañcā’pi kārayi.
那位国王一边建造,一边说道:愿众人不要劳累。
他让童子们去做,还叫人把糖球分给他们。
Karonto tañca so rājā, mākhijjantu janā iti; Kārāpesi kumārehi, dāpetvā guḷakaṇḍulaṃ.
名叫王莲的、秃鹫峰、莲花石座;
瓦拉哈萨池和安布提池,以及贡迪戈玛的小池。
Rājuppalavhayaṃ gijjha-kūṭaṃ pokkharapāsayaṃ; Vālāhassañca ambuṭṭhiṃ, goṇḍigomamhi vāpikaṃ.
他建了精舍、残垣断壁,还有水池和坚固的堤岸;
他在各处让人建起了无量的福德。
Vihāraṃ khaṇḍarājiñca, vāpiyo ca thirodikā; Appamāṇāni puññāni, kārāpesi tahiṃ tahiṃ.
就算在雨季下雨的时候,他也还是坐在卧处。
他整夜只这样度过:“众生受累了。”
Vassāmānepi so vasse, sayane sannisinnako; Kevalaṃ pariṇāmesi, rattiṃ ‘‘khedo janassī’’ti.
大臣知道后,就把他带到园林里的生母家;
他这样依靠自己,没有让众生受苦。
Ñatvā amacco taṃ netvā, uyyānaṃ jādayīgharaṃ; Evaṃ paṭicca attānaṃ, dukkhaṃ nākāsi pāṇinaṃ.
那时,他被疾病和痛苦折磨着,身心备受煎熬。
灯灯能驱除黑暗,他内心欢喜。
Kāle tassā’sī dukkhitta-rogadukkhehi pīḷito; Dīpo dīpo pamopāpa-tamaso so sumānaso.
比丘们问道:“尊者,在饥荒等怖畏逼迫的世间,
世间无有利益世间之事,大仙们未曾做过任何事。
Bhikkhū pucchittha’’kiṃbhante, dubbhikkhādibhayaddite; Loke lokahitaṃ natthi, kataṃ kiñci mahesīnā.
他们说明了《入恒河经》的起源;
听了此事后,那尊纯金造的正觉者舍利像。
Gahghārohaṇasuttassa, uppattiṃtassa niddisuṃ; Sutvā taṃ sabbasovaṇṇaṃ, bimbaṃ sambuddhadhātuno.
把导师的石钵洗净,盛上水,用双手捧起。
把那辆大车安置好,把你的那个色像安置上去之后。
Katvā satthusilāpattaṃ, sodakaṃ pāṇisampuṭe; Ṭhapetvā tassa te rūpa-māropetvā mahārathaṃ.
自己受持戒律,也让大众受持;
举行了盛大布施,让铜掌国的人们获得无畏。
Sayaṃ sīlaṃ samādāya, samādetvā mahājanaṃ; Mahādānaṃ pavattetvā, abhayaṃ tambapāṇinaṃ.
把都城装饰得令天界喜悦;
被岛上所有比丘围绕着。
Alaṅkatvā ca nagaraṃ, devalokamanoharaṃ; Dīpavāsīhi sabbehi, bhikkhūhi parivārito.
你们走下大道,比丘们聚集在那里;
正在诵宝经的人,一边同样洒着水。
Otarittha mahāvīthiṃ, bhikkhū tattha samāgatā; Bhaṇantā ratanaṃ suttaṃ, siñcamānā jalaṃ tathā.
在王舍城附近的大路上,靠近城墙的地方;
他们在后夜时分,向右绕行。
Rājagehantike vīti-magge pākārasantike; Vicariṃsu tiyāmante, kurumānā padakkhiṇaṃ.
天快亮的时候,大云降下大雨,落在大地上;
所有生病受苦的人也都变得快乐,一起庆祝节日。
Bhijjamāne’ruṇe vassi, mahāmegho mahītale; Rogāturāca sabbepi, sukhitākaṃsu ussavaṃ.
当岛上出现饥荒、疾病等灾难威胁时,
国王就这样命令他们:你们也照这样做吧。
‘‘Yadā dubbhikkharogādi-bhayaṃ dīpamhi hessati; Evameva karontū’’ti, niyojesi narādhipo.
登上塔庙后,不要看蚂蚁、小虫等。
问过之后,用孔雀羽,又说道:“请慢慢走到林园去。”
Āruḷho cetiyaṃ kunta-kipillādimavekkhiya; Pucchitvā morapiñcena, ‘‘saṇikaṃ yantuvanaṃti ca.
带着洗身用的螺贝和水,在洗浴处行走时,
让人在南边的偏房里,从王宫那边安排好了之后。
Saṅkhaṃ sodakamādāya, caratā’sanadhovane; Dakkhiṇaparitoṇamhi, kāretvā rājagehato.
布萨堂以及佛陀像殿。
围墙环绕着,还有一座令人心旷神怡的园林。
Uposathagharaṃ buddha-paṭimāgeha meva ca; Pākārena parikkhittaṃ, uyyānañca manoramaṃ.
十四日、十五日,以及每半月的第八日;
以及具足八支的神变半月日。
Cātuddasiṃpañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasamupāgataṃ.
受持布萨后,他次第乞食,于彼而住。
他一生都吃大钵里的食物。
Uposathaṃsamādāya, sāpadānaṃ tahaṃ vasī; Yāvajīvañca so bhuñji, mahāpāḷimhi bhojanaṃ.
他漫步时,无量地施予自己的饭食给松鼠们。
他设好饲料让人布施,这个做法到今天还在沿用。
Carantocakalandāna muyyāne bhattamattano; Katvā nivāpaṃ dāpesi, tadajjāpi ca vattati.
看见盗贼被押到面前,心里生起惊恐;
把尸体搬到坟场,扔进铜锅里。
Coraṃ vajjamupanītaṃ, disvā saṃviggamānaso; Chavaṃ susānaṃ ānetvā, khipitvā lohakumbhiyaṃ.
夜里把财物给了盗贼,又把他放走;
太阳愤怒时,像烧掉盗贼一样烧掉了那具尸体。
Datvā dhamaṃ palāpetvā, coraṃ rattiyamuggate; Sūriye kujjhito coraṃ-viyajhāpayi taṃ chavaṃ.
他在岛上为所有的塔庙举办了盛大庆典;
在塔园里,还为佛塔安置了金顶盖和金罩衣。
Akā dīpamhi sabbesaṃ, cetiyānaṃ mahāmahaṃ; Thūpārāme ca thūpassa, hemacumbaṭakañcukaṃ.
他做了四十二年的欺骗,而且他还是个骗子。
他做了功德,投生到与天王为伴的地方。
Dvācattālīsavassāni, katvā vañcuṃkhaṇampiso; Katvā puññamupāgañchi, devarājasahabyataṃ.
被那位国王的幼弟摩诃男所爱慕的女人;
王后下刀刺杀,当场把他杀了。
Rañño tassa kaniṭṭhena, mahānāmena vallabhā; Devī satthaṃ nipātetvā, tamaṭhānamhi mārayi.
他的弟弟在他哥哥还活着的时候就出家了。
国王被杀后,惊恐的你转身成了君主。
Pabbajitkā kaniṭṭho so, jīvamānamhi bhātari; Hate rājini bhītāya, āvattitvā’si bhūpati.
他把那个杀害兄弟的女人立为自己的王后。
他让人建了病房,还扩建了大斋堂。
Mahesiṃattano’kāsi, mahesiṃ bhātughātiniṃ; Gilānasālā kāresi, mahāpāḷiñca vaḍḍhayi.
在铁门、拉罗村和名叫拘胝巴萨婆那的地方;
建了三座精舍后,施给阿跋耶优多罗寺的比丘们。
Lohadvāra ralaggāma-koṭipassavanavhaye; Tayo vihāre katvā’dā, bhikkhūnamabhayuttare.
在烟护山上建好精舍后,
按大王后的方式,施予那些奉行长老之说的比丘们。
Vihāraṃ kārayitvāna, dhumarakkhamhi pabbate; Mahesiyā nayenā’dā, bhikkhūnaṃ theravādīnaṃ.
他在破旧的寺院里,兴建了新的工程;
他始终乐于布施和持戒,也一直恭敬供养塔庙。
Navakammañca jiṇṇesu, vihāresu sakārayi; Dānasīlarato vatthu-pūjako ca ahu sadā.
在菩提道场附近,有个婆罗门青年出生了。
他精通各种学问、技艺和艺术,也彻底通晓三部吠陀。
Bodhimaṇḍasamīpamhi, jāto brohmaṇamāṇavo; Vijjāsippakalāvedī, tīsu vedesu pārago.
他彻底明白了时机,对一切论说都无所畏惧。
有一位辩论师,在赡部洲四处游历辩论。
Sammāviññātasamayo, sabbavādavisārado; Vādatthi jambudīpamhi, āhiṇḍanto pavādiko.
来到一座寺院后,夜里被认为是波颠阇利。
他转诵了圆满的句子,极其圆融完美。
Vihāramekaṃ āgamma, rattiṃ pātañjalaṃ mataṃ; Parivattesi sampuṇṇa-padaṃ suparimaṇḍalaṃ.
在那里,有一位名叫离婆多的大长老,已经了知。
这个商队有大智慧,正好能调伏。
Tattheko revatonāma, mahāthero vijāniya; ‘‘Mahāpañño ayaṃ sattho, dametuṃ vaṭṭatī’’ti so.
“到底是谁在用驴叫一样的声音乱喊?”他说道。
有人回他说:你哪里懂得驴叫声的意思?
‘‘Ko nu gadrabharāvena, viravanto’’ti abravi; ‘‘Gadrabhānaṃ rave atthaṃ, kiṃ jānāsī’’ti āhataṃ.
他说“我知道”,然后讲出了自己的主张;
凡是问到的,他都一一作了解答,还指出了其中的矛盾。
‘‘Ahaṃ jāne’’ti vuttoso, otāresi sakaṃ mataṃ; Vuttaṃ vuttaṃ viyākāsi, virodhampi ca dassayi.
既然这样,你就提出自己的主张吧——他被人这样一逼问,
他诵出了阿毗达摩的圣典,却未能通达其中的义理。
‘‘Tenahi tvaṃ sakavāda-motārehī’’ti codito; Pāḷimāhā’bhidhammassa, atthamassa na so’migā.
他说:“这是谁的咒语?”那人答道:“这是佛陀的咒语。”
当有人说“把它给我”时,对方就说“那就接受出家吧”。
Āha kasse’samanto’ti, buddhamanto’ti sobravi; ‘‘Dehi me ta’’nti vuttehi, ‘‘gaṇhu pabbajjataṃ’’iti.
为了学咒语而出家,也学完了三藏。
后来他才接受了这个说法:这是一条唯一的道路。
Mantatthī pabbajitvāso, uggaṇhi piṭakattayaṃ; ‘‘Ekāyano ayaṃ maggo’’, iti pacchā tamaggahi.
他们宣称了像佛陀一样的甚深音声性,
人们称他为“佛音”,因为他的声音像佛陀一样,在世间回荡。
Buddhassa viya gambhīra-ghosattātaṃ viyākaruṃ; ‘‘Buddhaghoso’’ti ghosohi, buddho viya mahītale.
在那里,他完成了名为《智生》的写作。
他为《法集论》写了注释《殊胜义》。
Tattha ñāṇodayaṃ nāma, katvā makaraṇaṃ tadā; Dhammasaṅgaṇīyā’kāsi, kacchaṃ so aṭṭhasāliniṃ.
他先依据原有的注释书,凭智慧着手开始这项工作。
雷瓦多长老看见他之后,就说了这番话:
Patittaṭṭhakathañceva , kārāmārabhibuddhimā; Taṃ disvā revato thero, idaṃ vacanamabruvi.
这里只有巴利原文,没有义注。
同样,那些持不同见解的宗师之说也已不存在了。
Pāḷimattaidhānitaṃ, natthi aṭṭhakathā idha; Tathācariyavādā ca, bhinnarūpā na vijjare.
锡兰的义注是清净的,由智慧聪敏的摩哂陀传来。
它被收入三次结集,是正等正觉者所宣说的。
Sīhaḷāṭṭhakathā suddhā, mahindena matīmatā; Saṃgītittayamāruḷaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ.
又观察舍利弗等人所唱的教说之道,
有一种用僧伽罗语,在僧伽罗人中流传。
Sāriputtādigītañca, kathāmaggaṃ samekkhiya; Ekā sīhaḷabhāsāya, sīhaḷesu pavattati.
他到了那里,听了那之后,用摩揭陀语;
若转述出来,它就成了能带来一切世间利益者。
Taṃ tattha gantvā sutvā taṃ, māgadhānaṃ niruttiyā; Parivattesi sā hoti, sabbalokahitā vahā.
他听了这话,生起净信,就从那里离开,来到这个地方。
大智者在这位国王的时代来到了这个岛。
Evaṃ vutto pasanno so, nikkhamitvā tatoimaṃ; Dīpamāgā imasseva, raññokāle mahāmati.
到达了大寺,那是所有善人的精舍;
去了大精进堂,从僧护尊者那里。
Mahāvihāraṃ sampatto, vihāraṃ sabbasādhūnaṃ; Mahāpadhānagharaṃ gantvā, saṅghapālassa santikā.
锡兰的义注是纯净的,也完全符合上座部教义。
他认定:这就是法主的意图。
Sīhaḷaṭṭhakathā suddhā, theravādañca sabbaso; ‘‘Dhammasāmissa esova, adhippāyo’’ti nicchiya.
在那里,他把僧团召集起来后,说:“为了撰写义注,给我
请把所有的书都给我,他这样说,是为了让善士们去考察。
Tattha saṅghaṃ samānetvā, ‘‘kātumaṭṭhakathāmama; Potthake detha sabbe’’ti, āha vīmaṃsituṃ sataṃ.
僧团给了她两首偈颂:“你的平等;
在这里,你把它展示出来,看到之后,我们全都给,典籍中说。
Saṅgho gāthādvayaṃ tassā-dāsi ‘‘sāmattiyaṃ tava; Ettha dassehi taṃ disvā, sabbe demā’’ti potthake.
他就在这里,连同三藏和注疏一起。
他把这些法义收集起来,简要地编成了《清净道论》。
Piṭakattayamettheva, saddhimaṭṭhakathāya so; Visuddhimagga nāmākā, saṅgahetvā samāsato.
于是召集了僧团,那些通晓正觉者教法的人;
在大菩提树附近,他开始诵读它(那部论著)。
Tato saṅghaṃ samuhetvā, sambuddhamatakovidaṃ; Mahābodhisamīpamhi, so taṃ vācetumārabhi.
天神为了在大众面前展示他的聪明才智,
他们把典籍藏了起来,他这样干了有两三次。
Devatā tassa nepuññaṃ, pakāsetuṃ mahājane; Chādesuṃ potthakaṃso’yi, dvattikkhattumpi taṃ akā.
到了第三遍诵读时,典籍被取出来之后,
诸天们在那里又安放了另外两部典籍。
Vācetuṃ tatiye vāre, potthake samudāhaṭe; Potthakadvayamaññampi, saṇṭhāpesuṃ tahiṃ marū.
那时,那些外来的比丘们把三部典籍合在一起诵出;
从经文的角度,也从义理的角度,或者从前后次第的角度。
Vācayiṃsu tadābhikkhū, potthakattaya mekato; Ganthato atthato cāpi, pubbāparavasena vā.
上座部所用的巴利语,以及其中的词句和文辞;
在其他方面也是如此,在三个经卷中也是如此。
Theravādehi pāḷihi, padehi byañjanehi ca; Aññatthattamahūneva, potthatthakesupi tīsupi.
这时僧团高声宣布,特别地满心欢喜、兴高采烈。
“这无疑是弥勒!”他这样一再地说。
Atha ugghosayi saṅgho, tuṭṭhahaṭṭho tisesato; ‘‘Nissaṃsayā’yaṃ metteyyo’’, iti vatvā punappunaṃ.
连同注疏一起,给予三藏典籍,
他与经藏编纂者同住,住在远离喧杂的精舍。
Saddhimaṭṭhakathāyā’dā, potthake piṭakattaye; Ganthakāre vasanto so, vihāre durasaṅkare.
那时,他把所有锡兰注释都转译了过来。
以一切众生的根本语言,也就是摩揭陀语。
Parivattesi sabbāpi, sīhaḷaṭṭhakathā tadā; Sabbesaṃ mūlabhāsāya, māgadhāya niruttiyā.
她为一切众生、一切语言带来了利益;
长老尼的一切行持,她都像抓住圣典一样牢牢掌握了。
‘‘Sattānaṃ sabbabhāsānaṃ, sā ahosi hitāvahā; Theriyā cariyāsabbe, pāḷiṃviya tamaggayhaṃ.
于是,在应当做的事情当中,取得了完成。
他为了礼敬大菩提树,来到了赡部洲。
Atha kattabbakiccesu, gahetu pariniṭṭhitiṃ; Vandituṃ so mahābodhiṃ, jambudīpamupāgami.
听闻已二十二年,大名(听受了)大地……
做了种种善行后,就如盲于业般而去。
Sutvā dvāvīsavassāni, mahānāmo mahāmahiṃ; Katvā puññāni citrāni, yathā kammamugāgami.
所有这些大地之主,都在努力战胜死亡,
我未能成为善积福乐之力、具足圆满财富者;
一切众生都这样被死亡所控制,恒常如此。
智者应当于财富和生命方面正确地调伏贪欲。
Sabbe’pe te dharaṇīpatayo maccumaccetumante, No sakkhiṃ sūpacitasukhabalāsādhu sampannabhogo; Evaṃ sabbe nidhanavasagā honti sattā’ti niccaṃ, Rāgaṃ sammā vinayatudhane jīvite cāpi dhīmā.