第22章
Bāvīsatima pariccheda
关于伽摩尼王子的传闻
Gāmaṇikumāra suti
杀死了伊罗罗之后,杜达伽摩尼成了国王。
为了阐明这个含义,接下来是循序渐进的解说。
Eḷāraṃ ghātayitvāna, rājā’hu duṭṭhagāmaṇi; Tadattha dīpanatthāya, anupubbakathā ayaṃ.
天爱帝须王的二弟,
副王摩诃那伽,是兄长心中的挚爱。
Devānaṃ piyatissassa, rañño dutiyabhātiko; Uparājā mahānāgo, nāmānu bhātuno piyo.
国王那位有儿子的王后,愚痴地贪求王位;
为了杀害副王,生起的杀心一刻不停。
Rañño devī saputtassa, bālā rajjābhikāmini; Uparājavadhatthāya, jātacittā nirantaraṃ.
她送去了(东西)给正在督建名为塔拉遮那水池的他。
把毒药掺进芒果里,再放到芒果堆的顶上。
Vāpiṃ taracchanāmaṃ sā, kārāpentassa pāhiṇi; Ambaṃ visena yojetvā, ṭhapetvā ambamatthake.
她的儿子和副王待在一起,那还是个孩子;
容器刚一打开,他就吃了那颗芒果,然后死了。
Tassā putto sahagato, uparājena bālako; Bhājane vivaṭeyeva, taṃ ambaṃ khādiyā’mari.
副王正是从那里,带着妻子、军队和车乘。
他为了保护自己,便朝罗诃那的方向去了。
Uparājā tatoyeva, sadāra bala vāhano; Rakkhihuṃ sakamattānaṃ, rohaṇā’bhimukho agā.
在杖林寺里,他的王后怀了孕;
他生了一个儿子,给他取了兄弟的名字。
Yaṭṭhālaya vihārasmiṃ, mahesī tassa gabbhinī; Puttaṃ janesi so tassa, bhātu nāma makārayi.
他从那里前往罗诃那。
他是罗诃那的主宰、无荆棘者;
大份在大村,
这位刹帝利做了国王。
Tato gantvā rohaṇaṃ so, Issaro rohaṇe’khilo; Mahā bhāgo mahā gāme, Rajjaṃ kāresi khattiyo.
他让人建造了那座以自己名字命名的龙大精舍。
他还让人建了许多像乌达坎达拉卡那样的精舍。
Kāresi so nāgamahā-vihāraṃ sakanāmakaṃ; Uddhakandarakādī ca, pihāre kārayī bahū.
杖林帝须去世后,他的儿子接着继位;
他亲手治理王国,他的儿子阿巴耶也同样如此。
Yaṭṭhālaya katisso so, tassa putto tadaccaye; Hattheva rajjaṃ kāresi, tassa putto’bhayo tathā.
瞿塔巴耶的儿子,人称“乌鸦色提须”,声名远扬。
他去世之后,那位刹帝利就在那里行使王权,当上了国王。
Goṭṭhābhayasuto kāka-vaṇṇatissoti vissuho; Tadaccaye tattha rajjaṃ, so akāresi khattiyo.
她名叫维哈拉德薇,是那位国王的王后。
具足信心的有信仰者的女儿,是国王的迦罗尼。
Vihāradevi nāmā’si, mahesī tassa rājino; Saddhassa saddhāsampannā, dhītā kalyāṇi rājino.
这位名叫提须的刹帝利王,确实是在迦罗尼亚。
因与王后交合而令国王生起愤怒者的幼弟。
Kalyāṇiyaṃ narindo hi, tisso nāmāsi khattiyo; Devisaññogajanita-ko potassa kaniṭṭhako.
他因为害怕,就从那里逃走了,人们叫他阿由提。
他住在别的地方,那个地方就因此得了这个名字。
Bhīto tato palāyitvā, ayyauttiya nāmako; Aññattha vasi so deso, tena taṃ nāmako ahu.
他把密信交给一个穿着比丘衣服的人;
他派那人去了王后那里,自己则欢喜地站在王宫门口。
Datvā rahassalekhaṃ so, bhikkhuvesadharaṃ naraṃ; Pāhesi deviyā gantvā, rājadvāre ṭhito tuso.
阿罗汉总是在国王的宫中进食。
他未被长老认出时,来到了国王的住处。
Rāja gehe arahatā, bhuñjamānena sabbadā; Aññāyamāno therena, rañño gharamupāgami.
和长老一起吃完饭,国王也出宫了。
他当着王后的面,把信扔到了地上。
Therena saddhiṃ bhuñjitvā, rañño saha viniggame; Pātesi bhūmiyaṃ lekhaṃ, pekkhamānāya deviyā.
因那个声音,转身后张望国王;
那个愚痴的家伙知道信里的内容后,气得对长老发怒。
Saddena tena rājānaṃ, nivattitvā vilokayaṃ; Ñatvāna lekhasandesaṃ, kuddho therassa dummati.
因为发怒,他叫人杀死了那位长老和那个男子;
天神对他发怒后,叫人把他扔进海里。
Theraṃ taṃ purisaṃ tañca, mārāpetvāna kodhasā; Samuddasmiṃ khipāpesi, kujjhitvā tena devatā.
海水淹没了那个地方,国王听说后(得知了此事)。
把自己的女儿天女送去战争,她容貌极其美丽。
Samuddeno’ttharā pesuṃ, taṃ desaṃ sotubhūpati; Attano dhītaraṃ yuddhaṃ, deviṃ nāma surupiniṃ.
写下“国王之女”之后,迅速放进金匣里;
就在那里让她坐下,然后直接放进海里漂走。
Likhitvā rājadhītāti, sovaṇṇakkhaliyā lahuṃ; Nisīdāpiya tattheva, samuddasmiṃ vissajjayi.
兰卡迦迦凡那国王,那个已进入的她从此……
为她灌了顶,她因此得名“毗诃罗”。
Okkantaṃ taṃ tato laṃke-kākavaṇṇo mahīpati; Abhisecayi tenā’si, vihāropapadavhayā.
提舍大寺,还有质多罗山;
在精舍里,像伽弥塔瓦利和库塔利这样的地方。
Tissa mahāvihārañca, tathā cittalapabbataṃ; Gamitthavāliṃ kuṭāliṃ, vihāre evamādike.
以对三宝极为清净的信心,建造(诸精舍)后,
那时,他以四种资具供养僧团。
Kāretvā supasannena, manasāratanattaye; Upaṭṭhahi tadā saṅghaṃ, paccayehi catūhi so.
在名叫拘咤山的精舍里,他持守戒行;
那时,他是一位沙弥,始终做种种善行。
Koṭipabbata nāmamhi, vihāre sīlavattimā; Tadā ahu sāmaṇero, nānāpuññakaro sadā.
为了能轻松地登上去,他在塔院中做了(准备)。
他安放了三块石头,还有石板。
Sukhenārohaṇatthāya, akāsa cetiyaṅgaṇe; Ṭhapesi tīṇi pāsāṇe, pāsāṇa phalakāni so.
他布施了饮水,也为僧团履行了义务。
他身体总是疲惫不堪,他的无觉极为广大。
Adā pānīya dānañca, vattaṃ saṅghassa cā’kari; Sadā kilantakāyassa, tassā’bodho mahā ahu.
用轿子抬着(他)前行后,那些尽责的比库们。
他们在石卧室附近、提萨园中随侍奉事。
Sivikāya kamānetvā, bhikkhavo katavedino; Silāpassaya pariveṇe, tissārāme upaṭṭhahuṃ.
她始终是王舍城中布置精致的毗诃罗女神。
向持戒自制者们布施了饭前的大布施,给僧团。
Sadā vihāradevīsā, rājagehe susaṅkhate; Purebhattaṃ mahādānaṃ, datvā saṅghassa saññatā.
午后,还有香、花鬘、药品和衣物。
让人带上供品后,她去了园子,就按合适的礼数恭敬供养。
Pacchābhattaṃ gandhamālaṃ, bhesajjavasanāni ca; Gāhayitvā gatā’rāmaṃ, sakkaroti yathārahaṃ.
那时,她照那样做了之后,就在僧团长老面前;
她坐下后,正在说法的长老就在这里对她说了这句话。
Tadā tatheva katvā sā, saṅghattherassa santike; Nisīdi dhammaṃ desento, thero taṃ idha mabravi.
你们靠着善业,已经得到了这份大成就;
现在也还是应当不放逸地去做善业。
‘‘Mahāsampatti tumhehi, laddhā’yaṃ puññakammunā; Appamādo’va kātabbo, puññakamme idānipi’’.
如是说已,那位女子便说道:但这是什么成就,在这里?
那些没有孩子的人,这就是他们的无子状态。
Evaṃ vutte tu sā āha, ‘‘kiṃ sampatti ayaṃ idha; Yesaṃ no dārakā natthi, vañjhāsampatti tena no’’.
六神通具足的大长老,看着得子的好处;
他对她说:女居士,你去看看那位生病的沙弥。
Chaḷabhiñño mahāthero, puttalābhamavekkhiya; ‘‘Gilānaṃ sāmaṇeraṃ taṃ, passadevī’’ti abravi.
她走过去,靠近那个快要死的人,对那位沙弥说:
请你发愿做我的儿子吧,我们的成就实在广大。
Sā gantvā’sanna maraṇaṃ, sāmaṇeramavoca taṃ; ‘‘Patthehi mama puttattaṃ, sampattī mahatī hi no’’.
知道他不愿意后,为了那件事,广大的、美妙的,
善慧王后做完花的供养后,她又再次恳求。
Na icchatīti ñatvāna, tadatthaṃ mahatiṃ subhaṃ; Pupphapūjaṃ kārayitvā, puna yāci sumedhasā.
即使他这样不愿意,精通利益之方法的人
把各种药物和衣物布施给僧团后,又提出了请求。
Evampa’nicchamānassa, atthāyu’pāyakovidā; Nānā bhesajja vatthāni, saṅghe datvā’tha yācitaṃ.
他渴望投生到王族,而她则用种种方式装饰那个地方。
装饰打扮好、行礼之后,就登上车乘离开了。
Patthesi so rājakulaṃ, sā taṃ ṭhānaṃ anekadhā; Alaṅkaritvā vanditvā, yānamāruyha pakkami.
从那里死后的沙弥,在行进中的王后;
他投生到了那位夫人的胎中,知道这件事后,就退了回去。
Tato cuto sāmaṇero, gacchamānāya deviyā; Tassā kucchimhi nibbatti, taṃ jāniya nivattisā.
向国王传达了那个口信之后,又和国王一起回来了。
为沙弥办完丧事/葬礼后,他们两人都得到了教诫。
Rañño taṃ sāsanaṃ datvā, raññā saha punā’gamā; Sarīrakiccaṃ kāretvā, sāmaṇerassu’bhopite.
就在那座精舍里,他们住着,内心寂静安宁;
他们一直为比丘僧团举办大布施。
Tasmiṃyeva pariveṇe, vasantā santamānasā; Mahādānaṃ pavattesuṃ, bhikkhusaṅghassa sabbadā.
她就这样生起了渴望,这位有大福德的母亲。
自己把像公牛那么大的蜜团做好后,放在头枕处。
Tasse’vaṃ dohaḷo āhi, mahā puññāya mātuyā; ‘‘Usabhamattaṃ madhugaṇḍaṃ, katvā ussīsake sayaṃ.
躺在左侧清净的卧榻上,
吃给了一万两千位比丘之后所剩余的蜂蜜。
Vāmetarena passena, nipannāsayane subhe; Dvādasannaṃ sahassānaṃ, bhikkhūnaṃ dinnasesakaṃ.
你想吃蜂蜜,然后是伊罗罗王;
战士中的勇士,砍头之剑。
Madhuṃ bhuñjitukāmā’si, atha eḷāra rājino; Yodhāna maggayodhassa, sīsacchinnāsidevanaṃ.
她就站在那头顶上,并且渴望饮用。
阿努拉达普拉城就在正前方,从莲花田那边开始。
Tasseva sīse ṭhatvāna, pātuñceva akāmayi; Anurādha purasseva, uppalakkhettato pana.
还有那串被人献上、还没枯萎的优钵罗花鬘,是用来给你佩戴的。
王后对国王说了这件事,国王便询问了占相师。
Ānītuppalamālañca, amilā taṃ pilandhituṃ; Taṃ devī rājino āha, nemitte pucchi bhūpati.
占相者们听了之后就说:天女之子消灭了;
征服了泰米尔人、完成一统王国后,他将让教法光耀。
Taṃ sutvā āhu nemittā, ‘‘deviputto nighātiya; Damiḷe katve’karajjaṃ, sāsanaṃ jotayissati’’.
若有人出示这样的蜜团,他便示现这样的赏赐。
这位大地之主让人宣告:国王赐予成就。
Edisaṃ madhugaṇḍaṃ so, dasseti tassa īdisiṃ; Sampattiṃ deti rājā’’ti, ghosāpesi mahīpati.
在牛海的海边,有一个倒扣着的满蜜容器;
乡间有个人认出那是船之后,就向国王报告了。
Goṭṭhasamuddavelante, madhupuṇṇaṃ nikujjitaṃ; Nāvaṃ ñatvāna ācikkhi, rañño janapade naro.
国王把王后带到那里,带到一座精心搭好的彩棚中;
她想要什么,就让她享用那蜂蜜。
Rājā deviṃ tahiṃ netvā, maṇḍapamhi susaṅkhate; Yathicchithaṃ tāya madhuṃ, paribhogamakārayi.
国王为了满足她其余的那些孕期愿望,
国王就派了那个叫威卢苏摩诺的勇士去那里。
Itare dohaḷe tassā, sampādetuṃ mahīpati; Veḷusumana nāmaṃ taṃ, yodhaṃ tattha niyojayi.
他到了阿努拉德普勒,国王的吉祥宝马的;
勇士与瞿波迦结为朋友,也一直为他办事。
So’nurādhapuraṃ gantvā, rañño maṅgalavājino; Gopakena akā mettiṃ, tassa kiccañca sabbadā.
他知道了对方已经信任自己,清晨就献上了莲花与剑。
在迦昙波河的岸边,他毫无畏惧地把它放下。
Tassa vissattha taṃ ñatvā, pātova uppalāna’siṃ; Kadambanadiyā tīre, ṭhapetvāna asaṅkito.
把马牵过来,骑上马背,手里拿着莲花与剑。
告知了自己的身份之后,他就以不羞耻的方式离开了。
Assaṃ netvā tamāruyha, gaṇhitvāna uppalāna’siṃ; Nivedayitvāna attānaṃ, assavegena pakkami.
国王听说后,为了抓住他,就派出了大批勇士。
他骑上第二匹已调伏并洗净的马,然后追赶。
Sutvā rājā gahetuṃ taṃ, mahā yodhānapesayi; Dutiyaṃ sammathaṃ assaṃ, āruyha sonudhāpitaṃ.
他靠着灌木丛,就坐在马背上。
他随后在其背后拔出剑伸出。
So gumbanissito assa-piṭṭheyeva nisīdiya; Entassa piṭṭhito tassa, ubbayhā’siṃ pasārayi.
那骑马飞奔而来的人,一刀砍下了他的脑袋和两匹马;
他拿起那颗头,傍晚时来到了大村庄。
Assavegenayantassa, sīsaṃ chijja ubhohaye; Sīsañcā’dāya sāyaṃ so, mahāgāmamupāgami.
那位王后也随自己的喜好享用了那些(渴望之物)。
国王让人按那位勇士应得的待遇,为他举行了恭敬供养。
Dohaḷe te ca sā devī, paribhuñji yathāruci; Rājā yodhassa sakkāraṃ, kārāpesi yathārahaṃ.
那位王后在吉时生下了财富和最殊胜的儿子。
在那大王族里,也产生了极大的欢喜。
Sā devī samaye dhaññaṃ, janayī puttamuttamaṃ; Mahārājakule tasmiṃ, ānando ca mahā ahu.
靠着他的福德威力,就在当天,他们就到达了。
满载各种珍宝的七艘船,从四面八方纷纷而来。
Tassa puññānubhāvena, tadaheva upāgamuṃ; Nānāratanasampuṇṇā, sattanāvā tato tato.
正是靠着他自己的福德威力,从六牙象族中来了一头象;
把幼象带来,安置在这里后就离开了。
Tasseva puññatejena, chaddantakulato karī; Hatthicchāpaṃ āharitvā, ṭhapetvā idha pakkami.
在提陀沙罗池岸边看见它站在灌木丛中;
渔夫康杜拉立刻禀报了国王。
Taṃ titthasaratīramhi, disvā gumbantare ṭhitaṃ; Kaṇḍulavho bālisiko, rañño ācikkhi tāvade.
国王派老师前去,又把他接回来抚养。
他之所以被称为“康杜拉”,是因为他曾被康杜拉看见。
Pesetvā’cariye rājā, tamāṇāpiya posayi; Kaṇḍulo iti ñāyittha, diṭṭhattā kaṇḍulena so.
满载金器等的船只已经来到这里;
他们就这样禀报了国王,国王便派人把那些东西取来。
‘‘Suvaṇṇabhājanādīnaṃ , puṇṇā nāvā idhāgatā’’; Iti rañño nivedasuṃ, rājā tānā’harāpayi.
在儿子命名典礼上,在吉祥场合,国王啊,
他邀请了由一万二千位比丘组成的僧团。
Puttassa nāmakaraṇe, maṅgalamhi mahīpati; Dvādasa sahassasaṅkhaṃ, bhikkhusaṅghaṃ nimantiya.
他这样想:“如果我这儿子,在整个兰卡岛上……
他掌握王权后,将让正自觉者的教法光耀起来。
Evaṃ cintesi ‘‘yadime, putto laṃkātale’khile; Rajjaṃ gahetvā sambuddha-sāsanaṃ jotayissati.
一千八百位比库也请进来;
愿他们全都把钵举高,把袈裟披好。
Aṭṭhuttarasahassañca, bhikkhavo pavisantu ca; Sabbe te uddhapattañca, cīvaraṃ pārapantu ca.
愿他们先把右脚跨过门槛,再安放下来;
愿他们请出那与一顶华盖相连的法事用具。
Paṭhamaṃ dakkhiṇaṃ pādaṃ, ummāranto ṭhapentu ca; Ekacchattayutaṃ dhamma-karaṇaṃ nīharantu ca.
名叫乔达摩的长老,请接纳这个孩子;
他应授予皈依与学处,一切就这样办成。
Gotamo nāma thero ca, patiggaṇhātu puttakaṃ; So ca saraṇasikkhā yo, detu’’ sabbaṃ tathā ahu.
国王看见这一切景象,满心欢喜。
把乳粥布施给僧团后,就给儿子取了名字。
Sabbaṃ nimittaṃ disvāna, tuṭṭhacitto mahīpati; Datvā saṅghassa pāyāsaṃ, nāmaṃ puttassa kārayi.
把大村中的首领身份和父亲的名字合在一起;
把两者合在一起,称为“畏村长”。
Mahāgāme nāyakattaṃ, pitunāmañca ekato; Ubho katvāna ekajjhaṃ, gāmaṇiabhayo iti.
进入大村后,从那时起的第九天;
他与王后交合,她因此怀了孕。
Mahāgāmaṃ pavisitvā, navame divase tato; Saṅgamaṃ deviyā kāsi, tena gabbhamagaṇhi sā.
国王给适时出生的儿子取名叫提萨。
在精心的养育下,两个孩子都长大了。
Kāle jātaṃ sutaṃ rājā, tissanāmaṃ akārayi; Mahatā parihārena, ubhato vaḍḍhiṃsu dārakā.
在辞行吉祥的时刻,两人都怀着恭敬;
让五百位比丘喝到乳粥。
Sitthappavesamaṅgala-kāle dvinnampi sādaro; Bhikkhusatānaṃ pañcanaṃ, dāpayitvāna pāyasaṃ.
当他们吃了一半时,取来一点点;
国王与王后一起,用金杯(饮器)盛着这些。
Tehi upaḍḍhe bhuttamhi, gahetvā thokathokakaṃ; Sovaṇṇasarakene’saṃ, deviyā saha bhūpati.
孩子们,如果你们舍弃了正觉者的教法,
愿吃进你们肚子里的这东西不要消化,他就这样喂给他们吃。
‘‘Sambuddhasāsanaṃ tumhe, yadi chaḍḍetha puttakā; Mā jīratu kucchigataṃ, idaṃ vo’’ti apāpayi.
两位王子明白了你所说的义理,
他们满心欢喜地吃了那乳粥,就像吃甘露一样。
Viññāya bhāsitatthaṃ te, ubho rājakumārakā; Pāyāsaṃ taṃ abhuñjiṃsu, tuṭṭhacittā’mataṃ viya.
在第十和第十二年,那些希望考验他们的人,
同样地,供养了比丘们之后,他们剩下的食物。
Dasa dvādasavassesu, tesu vīmaṃsanatthiko; Tatheva bhikkhū bhojetvā, tesaṃ ucchiṭṭhamodanaṃ.
用药板取来,放在他们面前;
把它分成三份后,这位大地之主就在这里说道:
Gāhayitvā taṭṭakena, ṭhapāpetvā tadantike; Tibhāgaṃ kārayitvāna, idha māha mahīpati.
我们的家神啊,亲爱的孩子,我们背离了比丘们。
心里想“我们不会……”,然后说“请享用这一份吧”。
‘‘Kuladevatānaṃ no tātā, bhikkhūnaṃ vimukhā mayaṃ; Na hessāmā’’ti cintetvā, bhāgaṃ bhuñjathi’manti ca.
我们兄弟二人,永远互不欺骗。
心里想着“我们还要活下去”,就说:“请吃这一份吧。”
‘‘Dve bhātaro mayaṃ niccaṃ, aññamaññamadūbhakā; Bhavissāmā’’ti cintetvā, bhāgaṃ bhuñjithi’manti ca.
他们两人把那两份都吃了,就像在吃不死甘露一样。
我们不会跟泰米尔人打仗,就这样说着,你们吃这个吧。
Amataṃ viya bhuñjiṃsu, te dve bhāge ubhopi ca; ‘‘Na yujjhissāma damiḷehi’’, iti bhuñjathi’maṃ iti.
他这样说完,提萨就用手把食物扔了出去。
他把村长家布施的那团饭食一扔,就回睡觉的地方去了。
Evaṃ vuttetu tisso so, pāṇinā khipi bhojanaṃ; Gāmaṇibhattapiṇḍaṃ tu, khipitvā sayanaṃ gato.
收拢手脚,自己躺到了床上。
王后走上前去,讨村长欢心,对他这样说道。
Saṃkucitvā hatthapādaṃ, nipajji sayena sayaṃ; Devī gantvā tosayantī, gāmaṇiṃ etadabravi.
你舒展身体躺在床上,为什么舍弃了听闻到的快乐?
恒河对岸是泰米尔人的地界,从这里一直到牛栏和大海。
Pasāritaṅgo sayane, kiṃ nasesi sukhaṃ suta; ‘‘Gaṅgāpāramhi damīḷā, ito goṭṭhamahodadhi.
“我怎么能伸开四肢躺下睡觉呢?”他这样说道。
国王听了他的心思,就沉默不语。
Kathaṃ pasāritaṅgo’haṃ, nipajjāmī’ti so bravi; Sutvāna tassādhippāyaṃ, tuṇhī āsi mahīpati.
他就这样一步步长大,到了十六岁。
他拥有福报、名望和智慧,具备威光、力量与勇猛。
So kamenā’bhivaḍḍhanto, ahu soḷasavassiko; Puññavā yasavā dhīmā, tejo balaparakkamo.
众生在动摇与不动的趣处中,
他们靠着福德,投生到自己喜欢的趣处。
这样思虑“如此”之后,始终怀着极大的敬意,
有智慧的人应当在积累福德上下功夫。
Calācalāyaṃ gatiyañhi pāṇino, Upenti puññena yathāruciṃ gatiṃ; Itīti mantetvā satataṃ mahādaro, Bhaveyya puññapacayamhi buddhimāti.