第十五 无碍解分别
15. Paṭisambhidāvibhaṅgo
经分别
1. Suttantabhājanīyaṃ
摄集品注释
1. Saṅgahavāravaṇṇanā
718718. 现在,紧接着在无碍解分别中,“四种”是数量的限定。“无碍解”就是分别。然而,因为下文说“于义之智是义无碍解”等等,所以应当知道,这不是其他任何东西的分别,而是智的分别。这样,通过“四种无碍解”这个词,就包含了四种智的分别这个意思。“义无碍解”:于义的无碍解,意思是在义的分别中,能够标记、阐明、安立,属于义分别的智。其余几句也是同样的道理。于法的分别中,能够标记、阐明、安立,属于法分别的智,名为法无碍解。于辞的分别中,能够标记、阐明、安立,在辞的表述中属于分别的智,名为辞无碍解。于辩才的分别中,能够标记、阐明、安立,属于辩才分别的智,名为辩才无碍解。
718. Idāni tadanantare paṭisambhidāvibhaṅge catassoti gaṇanaparicchedo. Paṭisambhidāti pabhedā. Yasmā pana parato atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidātiādimāha, tasmā na aññassa kassaci pabhedā, ñāṇasseva pabhedāti veditabbā. Iti ‘‘catasso paṭisambhidā’’ti padena cattāro ñāṇappabhedāti ayamattho saṅgahito. Atthapaṭisambhidāti atthe paṭisambhidā; atthappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇanti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Dhammappabhedassa hi sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā nāma. Niruttippabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ niruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā nāma. Paṭibhānappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanāvavatthānakaraṇasamatthaṃ paṭibhāne pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā nāma.
现在,为了把前面安立好的无碍解分别开来加以说明,就说了“对义的智是义无碍解”等话。其中,“义”简单来说就是因之果。因为依靠因,它应当被寻求、应当被达到、应当被证得,所以称为“义”。如果从分类来说,则应当知道:任何缘所生之法、涅槃、所说的义、异熟、唯作,这五种法就是“义”。观察这个义的人,在那个义中分别所摄的智,就是义无碍解。
Idāni yathānikkhittā paṭisambhidā bhājetvā dassento atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidātiādimāha. Tattha atthoti saṅkhepato hetuphalaṃ. Tañhi hetuvasena araṇīyaṃ gantabbaṃ pattabbaṃ, tasmā atthoti vuccati. Pabhedato pana yaṃkiñci paccayasamuppannaṃ, nibbānaṃ, bhāsitattho, vipāko, kiriyāti ime pañca dhammā atthoti veditabbā. Taṃ atthaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā.
“法”简要来说就是缘。因为它安排、推动并促成各种结果,所以称为“法”。若从分类来说,应当知道:任何能产生结果的因、圣道、所说之法、善、不善,这五种法就是“法”。观察这个法的人,在法中分类所生的智,就是法无碍解。
Dhammoti saṅkhepato paccayo. So hi yasmā taṃ taṃ vidahati pavatteti ceva pāpeti ca, tasmā dhammoti vuccati. Pabhedato pana yo koci phalanibbattako hetu, ariyamaggo, bhāsitaṃ , kusalaṃ, akusalanti ime pañca dhammā dhammoti veditabbā. Taṃ dhammaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
在这里,“于法之自性辞的表述中之智”是指:对于那个义和那个法,存在自性辞;当人以那个自性辞的声音为所缘,去观察那个自性辞的表述时,在那个自性辞的表述中所生起的分别智,就是辞无碍解。这样一来,这个辞无碍解就变成以声音为所缘,而不是以概念为所缘。为什么?因为听了声音之后,就能知道“这是自性辞,这不是自性辞”。证得无碍解的人听到“phasso”时,知道“这是自性辞”;但听到“phassā”或“phassaṃ”时,知道“这不是自性辞”。受等也是如此。那么,他是否也了知其他名词、动词、前缀、辅音的声音呢?从听了声音之后能知道“这是自性辞,这不是自性辞”的那一刻起,他也能了知那些。不过,有人驳斥说“这不是无碍解的功用”,于是讲了这个事例——
Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe ca dhamme ca yā sabhāvanirutti, tassā abhilāpe taṃ sabhāvaniruttiṃ saddaṃ ārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa tasmiṃ sabhāvaniruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Evamayaṃ niruttipaṭisambhidā saddārammaṇā nāma jātā, na paññattiārammaṇā. Kasmā? Yasmā saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī’’ti jānanti. Paṭisambhidāppatto hi ‘‘phasso’’ti vutte ‘‘ayaṃ sabhāvaniruttī’’ti jānāti, ‘‘phassā’’ti vā ‘‘phassa’’nti vā vutte pana ‘‘ayaṃ na sabhāvaniruttī’’ti jānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Aññaṃ panesa nāmaākhyātaupasaggabyañjanasaddaṃ jānāti na jānātīti? Yadaggena saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī’’ti jānāti, tadaggena tampi jānissatīti. Taṃ pana nayidaṃ paṭisambhidākiccanti paṭikkhipitvā idaṃ vatthu kathitaṃ –
据说,帝沙达塔长老在菩提道场拿着一根金筹,用十八种语言问道:“我用哪种语言来说法呢?”不过,他这样问,是站在自己所学的基础上,而不是安住在无碍解中。因为他智慧广大,所以反复让人用各种语言说法,自己跟着学;然后才依据所学,这样发问。
Tissadattatthero kira bodhimaṇḍe suvaṇṇasalākaṃ gahetvā aṭṭhārasasu bhāsāsu ‘katarabhāsāya kathemī’ti pavāresi. Taṃ pana tena attano uggahe ṭhatvā pavāritaṃ, na paṭisambhidāya ṭhitena. So hi mahāpaññatāya taṃ taṃ bhāsaṃ kathāpetvā kathāpetvā uggaṇhi; tato uggahe ṭhatvā evaṃ pavāresi.
说到“众生学习语言”之后,这里又进一步作了说明。父母在孩子年幼时,把他们放在床上或椅子上,一边说这说那,一边做各种事情。孩子们就逐渐分辨出他们说的各种话:用这个词表示这个,用那个词表示那个。随着时间慢慢过去,他们就能懂得全部语言了。如果母亲是达弥腊人,父亲是安陀人,他们生的孩子如果先听到母亲说话,就会说达弥腊语;如果先听到父亲说话,就会说安陀语。但如果父母双方的话都没有听到,他就会说摩揭陀语。
Bhāsaṃ nāma sattā uggaṇhantīti vatvā ca panettha idaṃ kathitaṃ. Mātāpitaro hi daharakāle kumārake mañce vā pīṭhe vā nipajjāpetvā taṃ taṃ kathayamānā tāni tāni kiccāni karonti. Dārakā tesaṃ taṃ taṃ bhāsaṃ vavatthāpenti – iminā idaṃ vuttaṃ, iminā idaṃ vuttanti. Gacchante gacchante kāle sabbampi bhāsaṃ jānanti. Mātā damiḷī, pitā andhako. Tesaṃ jāto dārako sace mātukathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, damiḷabhāsaṃ bhāsissati; sace pitukathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, andhakabhāsaṃ bhāsissati. Ubhinnampi pana kathaṃ assuṇanto māgadhabhāsaṃ bhāsissati.
即使有人出生在没有村落的原始大森林里,那里没有别人说话,他凭自己的天性开口说话时,也只会说摩揭陀语。在地狱、畜生道、饿鬼界、人间、天界,一切地方都是摩揭陀语最盛行。在那里,其余像奥咤语、基罗咤语、安陀语、臾那语、达弥腊语等十八种语言都会发生变化,唯独这一种被称为如实语、梵语、圣语的摩揭陀语不变。正等觉者把三藏佛语编成典籍时,也是用摩揭陀语编成的。为什么?因为这样理解义理才容易。用摩揭陀语编成典籍的佛语,对于已经证得无碍解的人来说,仅仅传入耳中就如同儿戏一般轻松;刚一触及耳根,义理就以百种方式、千种方式呈现在眼前。但如果是用别的语言编成典籍,就得反复敲打、反复学习才能掌握。即使学了很多,凡夫也不可能证得无碍解。而圣弟子中没有不证得无碍解的。
Yopi agāmake mahāraññe nibbatto, tattha añño kathento nāma natthi, sopi attano dhammatāya vacanaṃ samuṭṭhāpento māgadhabhāsameva bhāsissati. Niraye, tiracchānayoniyaṃ, pettivisaye, manussaloke, devaloketi sabbattha māgadhabhāsāva ussannā. Tattha sesā oṭṭakirātaandhakayonakadamiḷabhāsādikā aṭṭhārasa bhāsā parivattanti . Ayamevekā yathābhuccabrahmavohāraariyavohārasaṅkhātā māgadhabhāsā na parivattati. Sammāsabuddhopi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ tantiṃ āropento māgadhabhāsāya eva āropesi. Kasmā? Evañhi atthaṃ āharituṃ sukhaṃ hoti. Māgadhabhāsāya hi tantiṃ āruḷhassa buddhavacanassa paṭisambhidāppattānaṃ sotapathāgamanameva papañco; sote pana saṅghaṭṭitamatteyeva nayasatena nayasahassena attho upaṭṭhāti. Aññāya pana bhāsāya tantiṃ āruḷhaṃ pothetvā pothetvā uggahetabbaṃ hoti. Bahumpi uggahetvā pana puthujjanassa paṭisambhidāppatti nāma natthi. Ariyasāvako no paṭisambhidāppato nāma natthi.
在诸智之中,“智”是指:以一切处智作为所缘,去观察智的时候,所生起的差别智,就是辩才无碍解。不过应当知道,这四种无碍解在两种境地中产生差别,并通过五种原因而变得清晰。是哪两种呢?有学地和无学地。其中,舍利弗长老、大目犍连长老、大迦叶长老、大迦旃延长老、大拘絺罗长老等八十位大长老的无碍解,是在无学地中产生差别。阿难长老、质多居士、法护近事男、优波离居士、久寿多罗近事女等人的无碍解,是在有学地中产生差别。这样,它们就是在这两种境地中产生差别。
Ñāṇesu ñāṇanti sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā ñāṇaṃ paccavekkhantassa pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidāti. Imā pana catassopi paṭisambhidā dvīsu ṭhānesu pabhedaṃ gacchanti, pañcahi kāraṇehi visadā hontīti veditabbā. Katamesu dvīsu? Sekkhabhūmiyañca asekkhabhūmiyañca. Tattha sāriputtattherassa mahāmoggallānattherassa mahākassapattherassa mahākaccāyanattherassa mahākoṭṭhitattherassāti asītiyāpi mahātherānaṃ paṭisambhidā asekkhabhūmiyaṃ pabhedaṃ gatā. Ānandattherassa cittassa gahapatino dhammikassa upāsakassa upālissa gahapatino khujjuttarāya upāsikāyāti evamādīnaṃ paṭisambhidā sekkhabhūmiyaṃ pabhedaṃ gatāti imāsu dvīsu bhūmīsu pabhedaṃ gacchanti.
无碍解由哪五种原因而变得明晰?由证得、教理、听闻、遍问、宿习。其中,“证得”指的是阿罗汉果。证得阿罗汉果的人,无碍解变得明晰。“教理”指的是佛语。学习佛语的人,无碍解变得明晰。“听闻”指的是听法。恭敬听法的人,无碍解变得明晰。“遍问”指的是义注。为他人讲解所学巴利语之义的人,无碍解变得明晰。“宿习”指的是过去世的修行,即在过去生中以运回运出的方式把握了业处;过去世修行的人,无碍解变得明晰。其中,因为证得阿罗汉果,再世良家子帝沙长老的无碍解变得明晰。据说他在铜掌岛学习佛语后,前往对岸,在希腊法护长老座下学习佛语,返回时在登船码头对一处产生疑惑,折返百由旬的路程前往老师处,途中为一位居士解答了问题。居士生起信心,赠送了价值十万的毯子。他带着毯子献给老师。长老用刀裁开,在坐处铺设了地面装饰。为了什么目的?为了利益未来众生。据说他这样想:“忆念我们所行之道,未来梵行者会认为应圆满修行。”帝沙长老在老师座下断除疑惑后,在阎浮果码头下船,于扫塔院时到达沙寺并扫地。众人见他扫过之处,心想“这是离欲比丘扫过之处”,为了考验长老而提问。长老因证得无碍解,对每一个所问的问题都作了回答。
Katamehi pañcahi kāraṇehi paṭisambhidā visadā hontīti? Adhigamena, pariyattiyā, savanena, paripucchāya, pubbayogenāti. Tattha ‘adhigamo’ nāma arahattaṃ. Tañhi pattassa paṭisambhidā visadā honti. ‘Pariyatti’ nāma buddhavacanaṃ. Tañhi uggaṇhantassa paṭisambhidā visadā honti. ‘Savanaṃ’ nāma dhammassavanaṃ. Sakkaccañhi dhammaṃ suṇantassa paṭisambhidā visadā honti. ‘Paripucchā’ nāma aṭṭhakathā. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassa hi paṭisambhidā visadā honti. ‘Pubbayogo’ nāma pubbayogāvacaratā, atītabhave haraṇapaccāharaṇanayena pariggahitakammaṭṭhānatā; pubbayogāvacarassa hi paṭisambhidā visadā honti . Tattha arahattappattiyā punabbasukuṭumbikaputtassa tissattherassa paṭisambhidā visadā ahesuṃ. So kira tambapaṇṇidīpe buddhavacanaṃ uggaṇhitvā paratīraṃ gantvā yonakadhammarakkhitattherassa santike buddhavacanaṃ uggaṇhitvā āgacchanto nāvaṃ abhiruhanatitthe ekasmiṃ pade uppannakaṅkho yojanasatamaggaṃ nivattitvā ācariyassa santikaṃ gacchanto antarāmagge ekassa kuṭumbikassa pañhaṃ kathesi. So pasīditvā satasahassagghanikaṃ kambalaṃ adāsi. Sopi taṃ āharitvā ācariyassa adāsi. Thero vāsiyā koṭṭetvā nisīdanaṭṭhāne paribhaṇḍaṃ kāresi. Kimatthāyāti? Pacchimāya janatāya anuggahatthāyāti. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘amhākaṃ gatamaggaṃ āvajjetvā anāgate sabrahmacārino paṭipattiṃ pūretabbaṃ maññissantī’’ti. Tissattheropi ācariyassa santike kaṅkhaṃ chinditvā jambukolapaṭṭane oruyha cetiyaṅgaṇaṃ sammajjanavelāya vālikavihāraṃ patvā sammajji. Tassa sammajjitaṭṭhānaṃ disvā ‘idaṃ vītarāgassa bhikkhuno sammaṭṭhaṭṭhāna’nti therassa vīmaṃsanatthāya pañhaṃ pucchiṃsu. Thero paṭisambhidāppattatāya pucchitapucchite pañhe kathesīti.
不过,通过教理,帝沙达多长老和那先长老的无碍解都变得明晰。善法沙弥因为恭敬地听闻佛法,无碍解变得明晰。据说他是住在塔朗伽罗的法授长老的外甥,在剃度时就已经证得阿罗汉果;他坐在舅父长老裁断法义的地方,一边听一边就精通了三藏。而帝沙达多长老因为为别人讲解所学巴利语的意义,无碍解变得明晰。至于那些圆满了往返义务、精勤修行业处直到随顺智之后才来的过去世修行者,他们达到明晰的无碍解,则数不清有多少。
Pariyattiyā pana tissadattattherassa ceva nāgasenattherassa ca paṭisambhidā visadā ahesuṃ. Sakkaccadhammasavanena sudhammasāmaṇerassa paṭisambhidā visadā ahesuṃ. So kira talaṅgaravāsī dhammadinnattherassa bhāgineyyo khuraggeyeva arahattaṃ patto mātulattherassa dhammavinicchayaṭṭhāne nisīditvā suṇantoyeva tīṇi piṭakāni paguṇāni akāsi. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassa pana tissadattattherassa eva paṭisambhidā visadā ahesuṃ. Gatapaccāgatavattaṃ pana pūretvā yāva anulomaṃ kammaṭṭhānaṃ ussukkāpetvā āgatānaṃ visadabhāvappattapaṭisambhidānaṃ pubbayogāvacarānaṃ anto natthi.
在这些原因当中,教理、听闻、追问这三样,是让无碍解的分类得以显现的强有力原因。那么,宿世修行是证得的有力助缘,它对无碍解的分类来说,是不是也算原因呢?是的,但不像前三者那样。因为不管过去有没有教理、听闻、追问,即使有宿世修行,若过去和现在都不观照诸行,就不可能有所谓无碍解。而这两者结合起来,就能支撑无碍解,使它变得清晰明了。
Etesu pana kāraṇesu pariyatti, savanaṃ, paripucchāti imāni tīṇi pabhedasseva balavakāraṇāni. Pubbayogo adhigamassa balavapaccayo, pabhedassa hoti na hotīti? Hoti, na pana tathā. Pariyattisavanaparipucchā hi pubbe hontu vā mā vā, pubbayogena pubbe ceva etarahi ca saṅkhārasammasanaṃ vinā paṭisambhidā nāma natthi. Ime pana dvepi ekato hutvā paṭisambhidā upatthambhetvā visadā karontīti.
2. 谛段等注释
2. Saccavārādivaṇṇanā
719现在,为了按分类展示的方式,对摄门中所摄的五种义和法作分别,从而辨析无碍解,又以“四”等的方式开始了分类门。这个分类门按谛门、因门、法门、缘起门、教理门分为五种。其中,为了显示以缘所生的苦谛,以及以缘而应证的涅槃的义性,以及能生果的集谛和导至涅槃的圣道的法性,所以说了“谛门”。为了显示能生果的因的法性,以及因果的义性,所以说了“因门”。在因门中,按因果次第,先列出了法无碍解。为了显示那些由种种色与非色之因所生的法的义性,以及种种色与非色差别法的因的法性,所以说了“法门”。为了显示老死等的义性,以及称为老死等之集的生等的法性,所以说了“缘起门”。接着,为了显示名为教理的各种所说法的法性,以及以所说为缘而应证的所说义的义性,所以说了“教理门”。
719. Idāni ye saṅgahavāre pañca atthā ca dhammā ca saṅgahitā, tesaṃ pabhedadassananayena paṭisambhidā vibhajituṃ puna catassotiādinā nayena pabhedavāro āraddho. So saccavārahetuvāradhammavārapaccayākāravārapariyattivāravasena pañcavidho. Tattha paccayasamuppannassa dukkhasaccassa paccayena pattabbassa nibbānassa ca atthabhāvaṃ, phalanibbattakassa samudayassa nibbānasampāpakassa ariyamaggassa ca dhammabhāvañca dassetuṃ ‘saccavāro’ vutto. Yassa kassaci pana hetuphalanibbattakassa hetuno dhammabhāvaṃ, hetuphalassa ca atthabhāvaṃ dassetuṃ ‘hetuvāro’ vutto. Tattha ca hetuphalakkamavasena uppaṭipāṭiyā paṭhamaṃ dhammapaṭisambhidā niddiṭṭhā. Ye pana dhammā tamhā tamhā rūpārūpappabhedā hetuto jātā, tesaṃ atthabhāvaṃ, tassa tassa ca rūpārūpadhammappabhedassa hetuno dhammabhāvaṃ dassetuṃ ‘dhammavāro’ vutto. Jarāmaraṇādīnaṃ pana atthabhāvaṃ, jarāmaraṇādisamudayasaṅkhātānaṃ jātiādīnañca dhammabhāvaṃ dassetuṃ ‘paccayākāravāro’ vutto. Tato pariyattisaṅkhātassa tassa tassa bhāsitassa dhammabhāvaṃ, bhāsitasaṅkhātena paccayena pattabbassa bhāsitatthassa ca atthabhāvaṃ dassetuṃ ‘pariyattivāro’ vutto.
在这里,因为先了解了所说的内容,才能知道它的含义,所以按照所说内容及其含义的逆序,最先讲的是法辨析。为了显示教法的种种分别,先以“其中,什么是法辨析”发问,然后接着讲分别解说的部分。在这里,通过“经”等九种分类,毫无遗漏地把握了教法。在这个地方也是一样,按照所说的内容,毫无遗漏地把握了教法,即“这是这个所说的含义,这是这个所说的含义”。
Tattha ca yasmā bhāsitaṃ ñatvā tassattho ñāyati, tasmā bhāsitabhāsitatthakkamena uppaṭipāṭiyā paṭhamaṃ dhammapaṭisambhidā niddiṭṭhā. Pariyattidhammassa ca pabhedadassanatthaṃ ‘‘tattha katamā dhammapaṭisambhidā’’ti pucchāpubbaṅgamo paṭiniddesavāro vutto. Tattha suttantiādīhi navahi aṅgehi nippadesato tanti gahitā. Ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa atthoti imasmimpi ṭhāne bhāsitavasena nippadesato tanti eva gahitāti.
2. 阿毗达摩分别注释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
725其中,三种无碍解属于世间。义无碍解则兼通世间与出世间,因为它依以涅槃为所缘的道智和果智,也可以是出世间的。在《阿毗达摩分别》中,依善、不善、异熟、唯作,用四种方式作了分别。其中,下面《心生起品》(《法集论》等)里分别了多少种善心,就应当知道,依那一切善心,在每一心的解说中都分别了四种无碍解。不善心也一样。在异熟与唯作这两部分中,因为异熟心和唯作心已经以“义”的方式被含摄了,所以除去法无碍解,在每一异熟心和唯作心中都只分别了三种无碍解。不过,巴利圣典只显示了概要,所以是简略的;应当依照以下所来的详细解说方式来理解。
725. Tattha tisso paṭisambhidā lokiyā. Atthapaṭisambhidā lokiyalokuttaramissakā . Sā hi nibbānārammaṇānaṃ maggaphalañāṇānaṃ vasena lokuttarāpi hoti. Abhidhammabhājanīye kusalākusalavipākakiriyānaṃ vasena catūhi vārehi vibhattaṃ. Tattha yattakāni heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. 1 ādayo) kusalacittāni vibhattāni, tesaṃ sabbesampi vasena ekekasmiṃ cittaniddese catasso catasso paṭisambhidā vibhattāti veditabbā. Akusalacittesupi eseva nayo. Vipākakiriyavāresu vipākakiriyānaṃ atthena saṅgahitattā, dhammapaṭisambhidaṃ chaḍḍetvā, ekekasmiṃ vipākacitte ca kiriyacitte ca tisso tissova paṭisambhidā vibhattā. Pāḷi pana mukhamattameva dassetvā saṃkhittā. Sā heṭṭhā āgatavitthāravaseneva veditabbā.
为什么在善与不善的篇章里说“对它们的果报的智是义辨析”,而在这里却不这样说——“这些是那些法的果报,对它们的智是法辨析”呢?因为前面已经说过了。如果是这样,那么前面既然已经说了“对它们的果报的智是义辨析”,这里的义辨析也就不应该再说了吗?并非不应该说。为什么呢?因为前面不是按照果报心和唯作心的生起来说的。而在唯作篇章里,“这些是那些法的唯作”这种说法本身就不成立。所以在这两个篇章里,都各自分别宣说了三种辨析。
Kasmā pana yathā kusalākusalavāresu ‘‘tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti vuttaṃ, evamidha ‘‘yesaṃ dhammānaṃ ime vipākā, tesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’ti evaṃ na vuttanti? Heṭṭhā vuttattā. Yadi evaṃ, ‘‘tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti heṭṭhā vuttattā ayaṃ atthapaṭisambhidāpi idha na vattabbā siyāti? No na vattabbā. Kasmā? Heṭṭhā vipākakiriyacittuppādavasena avuttattā. Kiriyavāre ca ‘‘yesaṃ dhammānaṃ ime kiriyā’’ti vacanameva na yujjatīti dvīsupi imesu vāresu tisso tissova paṭisambhidā vibhattā.
在这里,对于“以何种言说而有那些法的施设”这句话,意思是:依照“这些法有触”等等方式所说的那些法,以何种言说而有“这是触,这是受”这样的施设。其中,“于法之言说表达中的智”,是指在关于那个义与法而现起的、对那法之言说及自性施设的表达中的智。这里也是就以表达之声为所缘而生起的智本身来说的。“以那种智”,是指以那种辩无碍解智。“了知那些智”,是指了知其余三种无碍解智。
Tattha yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hotīti yāya niruttiyā tesaṃ phasso hotītiādinā nayena vuttānaṃ dhammānaṃ ‘‘ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā’’ti evaṃ paññatti hoti. Tattha dhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe dhamme ca pavattamānāya tassā dhammaniruttiyā sabhāvapaññattiyā abhilāpe ñāṇaṃ. Abhilāpasaddaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannañāṇameva idhāpi kathitaṃ. Yena ñāṇenāti yena paṭibhānapaṭisambhidāñāṇena. Tāniñāṇāni jānātīti itarāni tīṇi paṭisambhidāñāṇāni jānāti.
现在,为了说明“那智如何了知那些智”,以及“它如何在那些智中运作”,所以说了“这些智是此义的照明者”。其中,“此义的照明者”是指对此义的照明者、开显者;意思是:它们照明、开显、界定此义。这样,以“于诸智中之智”的方式在三种智中运作的智,就叫做辩无碍解。
Idāni yathā yaṃ ñāṇaṃ tāni ñāṇāni jānāti, tathā tassa tesu pavattiṃ dassetuṃ imāni ñāṇāni idamatthajotakānīti vuttaṃ. Tattha idamatthajotakānīti imassa atthassa jotakāni pakāsakāni; imaṃ nāma atthaṃ jotenti pakāsenti paricchindantīti attho. Iti ñāṇesu ñāṇanti iminā ākārena pavattaṃ tīsu ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā nāma.
在这里,辩无碍解虽然能知道其他几种无碍解各自的作用——“这是这个的作用,这是那个的作用”——但它自己却做不了那些作用,就像多闻的说法师和少闻的说法师那样。据说有两位比丘,一位多闻,一位少闻。他们一起学了一部说法的方法。其中少闻的那位音声美妙,另一位音声低沉。少闻的那位无论走到哪里,都凭自己美妙的音声说法,让整群听众都震动起来。听法的人满心欢喜,说:“照他这样说法,想必是一位持三藏的人吧。”多闻比丘却说:“听法的时候,你们就会知道这人是不是持三藏的人。”他虽然这么说,却没有能力像少闻者那样让整群听众震动起来而说法。在这里应当知道:辩无碍解就像多闻者对少闻者那样,虽然知道其他几种无碍解的作用,自己却做不了那种作用。其余部分意思很明白。
Tattha kiñcāpi ayaṃ paṭibhānapaṭisambhidā ‘imissā idaṃ kiccaṃ, imissā idaṃ kicca’nti itarāsaṃ paṭisambhidānaṃ kiccaṃ jānāti, sayaṃ pana tāsaṃ kiccaṃ kātuṃ na sakkoti, bahussutadhammakathiko viya appassutadhammakathikassa. Dve kira bhikkhū. Eko bahussuto, eko appassuto. Te ekatova ekaṃ dhammakathāmaggaṃ uggaṇhiṃsu. Tattha appassuto sarasampanno ahosi, itaro mandassaro. Tesu appassuto gatagataṭṭhāne attano sarasampattiyā sakalaparisaṃ khobhetvā dhammaṃ kathesi. Dhammaṃ suṇamānā haṭṭhatuṭṭhamānasā hutvā – ‘yathā esa dhammaṃ kathesi, eko tipiṭakadharo maññe bhavissatī’ti vadanti. Bahussutabhikkhu pana – ‘dhammasavane jānissatha ayaṃ tipiṭakadharo vā no vā’ti āha. So kiñcāpi evamāha, yathā pana sakalaparisaṃ khobhetvā dhammaṃ kathetuṃ sakkoti, evamassa kathanasamatthatā natthi. Tattha kiñcāpi paṭibhānapaṭisambhidā, bahussuto viya appassutassa, itarāsaṃ kiccaṃ jānāti, sayaṃ pana taṃ kiccaṃ kātuṃ na sakkotīti veditabbaṃ. Sesaṃ uttānatthameva.
746像这样,按照善心生起等类别分析了无碍解之后,现在为了显示它们生起的处所——也就是它们生长的田地,又说了“四种无碍解”等话。其中,“三种无碍解从欲界善的、与四智相应的心生起”这句话,是就有学来说的。因为他们在审察法的时候,以如前所说的五类法作为所缘,在与四智相应的善心中,法无碍解就生起了。同样,在审察言辞的时候,以声音作为所缘,辞无碍解就生起了;在审察智的时候,以一切处智作为所缘,辩无碍解就生起了。
746. Evaṃ kusalacittuppādādivasena paṭisambhidā vibhajitvā idāni tāsaṃ uppattiṭṭhānabhūtaṃ khettaṃ dassetuṃ puna catasso paṭisambhidātiādimāha. Tattha tisso paṭisambhidā kāmāvacarakusalato catūsu ñāṇasampayuttesu cittuppādesūti idaṃ sekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tesañhipi dhammapaccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttaṃ pañcappakāraṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakusalacittesu dhammapaṭisambhidā uppajjati. Tathā niruttipaccavekkhaṇakāle saddaṃ ārammaṇaṃ katvā niruttipaṭisambhidā; ñāṇaṃ paccavekkhaṇakāle sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paṭibhānapaṭisambhidāti.
“从唯作的四者中”这一句,是就无学圣者来说的。因为他们在审察法的时候,以如下所说的五类法作为所缘,法辨析就在四种与智相应的唯作心中生起。同样,在审察言辞的时候,以声音作为所缘,辞辨析就生起;在审察智的时候,以一切处智作为所缘,辩辨析就生起。
Kiriyato catūsūti idaṃ pana asekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tesañhi dhammaṃ paccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttaṃ pañcappakāraṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakiriyacittesu dhammapaṭisambhidā uppajjati. Tathā niruttipaccavekkhaṇakāle saddaṃ ārammaṇaṃ katvā niruttipaṭisambhidā; ñāṇaṃ paccavekkhaṇakāle sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paṭibhānapaṭisambhidāti.
“义辨析在这些心中生起”,这句话是就有学和无学来说的。因为确实,有学在省察义的时候,以刚才所说的那种种义为所缘,这个义辨析就在四个与智相应的善心中生起;在道和果的时候,则在道与果中生起。而无学在省察义的时候,同样以刚才所说的那种种义为所缘,义辨析就在四个与智相应的唯作心中生起;在果的时候,则在上等的沙门果中生起。这样,为了显示这些在有学和无学中生起的义辨析是在哪些地中生起,才开示了这一方法。
Atthapaṭisambhidā etesu ceva uppajjatīti idaṃ pana sekkhāsekkhānaṃ vasena vuttaṃ. Tathā hi sekkhānaṃ atthapaccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttappabhedaṃ atthaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakusalacittesu ayaṃ uppajjati, maggaphalakāle ca maggaphalesu. Asekkhassa pana atthaṃ paccavekkhaṇakāle heṭṭhā vuttappabhedameva atthaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsu ñāṇasampayuttakiriyacittesu uppajjati, phalakāle ca uparime sāmaññaphaleti. Evametā sekkhāsekkhānaṃ uppajjamānā imāsu bhūmīsu uppajjantīti bhūmidassanatthaṃ ayaṃ nayo dassitoti.
3. 提问者注释
3. Pañhāpucchakavaṇṇanā
747在问分里,应该依巴利文的意义来理解四种无碍解具有善等性质。不过,在所缘三法(小所缘、大所缘、无量所缘)当中,词无碍解只以声音为所缘,所以是小所缘。义无碍解:当人省察欲界的果报、唯作,以及缘所生之义时,是小所缘;当人省察前面所说的色界、无色界之义时,是大所缘;当人省察出世间果报之义和胜义涅槃时,是无量所缘。法无碍解:当人省察欲界的善法、不善法和缘法时,是小所缘;当人省察色界、无色界的善法和缘法时,是大所缘;当人省察出世间的善法和缘法时,是无量所缘。辩无碍解:当人省察欲界的善、果报、唯作之智时,是小所缘;当人省察色界、无色界的善、果报、唯作之智,并了知它们的所缘时,是大所缘;当人省察出世间的善、果报之智时,是无量所缘。
747. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva catunnaṃ paṭisambhidānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana niruttipaṭisambhidā saddameva ārammaṇaṃ karotīti parittārammaṇā. Atthapaṭisambhidā kāmāvacaravipākakiriyasaṅkhātañceva paccayasamuppannañca atthaṃ paccavekkhantassa parittārammaṇā; vuttappabhedameva rūpāvacarārūpāvacaraṃ atthaṃ paccavekkhantassa mahaggatārammaṇā; lokuttaravipākatthañceva paramatthañca nibbānaṃ paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā. Dhammapaṭisambhidā kāmāvacaraṃ kusaladhammaṃ akusaladhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa parittārammaṇā; rūpāvacarārūpāvacaraṃ kusalaṃ dhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa mahaggatārammaṇā ; lokuttaraṃ kusalaṃ dhammaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā kāmāvacarakusalavipākakiriyañāṇāni paccavekkhantassa parittārammaṇā; rūpāvacarārūpāvacarāni kusalavipākakiriyañāṇāni paccavekkhantassa tesaṃ ārammaṇāni vijānantassa mahaggatārammaṇā; lokuttarāni kusalavipākañāṇāni paccavekkhantassa appamāṇārammaṇā.
义辨析:从俱生因的角度看,可能是道因;从以精进为上首的道修习来看,可能是道增上;如果以欲和心为上首,就不可说;在果位时也不可说。法辨析:在省察道的时候,以道为所缘;当人尊重道而作省察时,从所缘增上的角度说,是道增上。辩辨析:在省察道智的时候,以道为所缘;当人尊重道而作省察时,是道增上;在省察其余智的时候,是不可说所缘。辞辨析只以当下的声音为所缘,所以是现在所缘。
Atthapaṭisambhidā sahajātahetuvasena siyā maggahetukā, vīriyajeṭṭhikāya maggabhāvanāya siyā maggādhipati, chandacittajeṭṭhikāya navattabbā, phalakālepi navattabbā eva. Dhammapaṭisambhidā maggaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantassa ārammaṇādhipativasena maggādhipati. Paṭibhānapaṭisambhidā maggañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantassa maggādhipati, sesañāṇaṃ pañcavekkhaṇakāle navattabbārammaṇā . Niruttipaṭisambhidā paccuppannameva saddaṃ ārammaṇaṃ karotīti paccuppannārammaṇā.
义辨析:当人观察过去的果报义、唯作义以及缘所生义时,它是以过去为所缘;当人观察未来时,它是以未来为所缘;当人观察现在时,它是以现在为所缘;当人观察出世间胜义时,它是以不可说为所缘。法辨析:当人观察过去的善、不善以及缘法时,它是以过去为所缘;当人观察未来时,它是以未来为所缘;当人观察现在时,它是以现在为所缘。辩辨析:当人观察过去的善智、果报智以及唯作智时,它是以过去为所缘;当人观察未来时,它是以未来为所缘;当人观察现在时,它是以现在为所缘。
Atthapaṭisambhidā atītaṃ vipākatthaṃ kiriyatthaṃ paccayasamuppannañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā, lokuttaraṃ paramatthaṃ paccavekkhantassa navattabbārammaṇā. Dhammapaṭisambhidā atītaṃ kusalaṃ akusalaṃ paccayadhammañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā atītaṃ kusalañāṇaṃ vipākañāṇaṃ kiriyañāṇañca paccavekkhantassa atītārammaṇā, anāgataṃ paccavekkhantassa anāgatārammaṇā, paccuppannaṃ paccavekkhantassa paccuppannārammaṇā.
辞辨析以声音为所缘,所以是外所缘。在其余三种当中,义辨析在省察内在的果报义、唯作义和缘所生义时,是内所缘;在省察外在的这类义时,是外所缘;在省察内外时,是内外所缘;在省察胜义时,则只是外所缘。法辨析在省察内在的善、不善和缘法时,是内所缘;在省察外在的善、不善和缘法时,是外所缘;在省察内外的善、不善和缘法时,是内外所缘。辩辨析在省察内在的善、果报、唯作的智时,是内所缘;在省察外在的……乃至……在省察内外的善、果报、唯作的智时,是内外所缘。
Niruttipaṭisambhidā saddārammaṇattā bahiddhārammaṇā. Itarāsu tīsu atthapaṭisambhidā ajjhattaṃ vipākatthaṃ kiriyatthaṃ paccayasamuppannañca paccavekkhantassa ajjhattārammaṇā, bahiddhā paccavekkhantassa bahiddhārammaṇā, ajjhattabahiddhā paccavekkhantassa ajjhattabahiddhārammaṇā , paramatthaṃ paccavekkhantassa bahiddhārammaṇā eva. Dhammapaṭisambhidā ajjhattaṃ kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattārammaṇā, bahiddhā kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle bahiddhārammaṇā, ajjhattabahiddhā kusalākusalaṃ paccayadhammaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattabahiddhārammaṇā. Paṭibhānapaṭisambhidā ajjhattaṃ kusalavipākakiriyañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattārammaṇā, bahiddhā…pe… ajjhattabahiddhā kusalavipākakiriyañāṇaṃ paccavekkhaṇakāle ajjhattabahiddhārammaṇāti.
在这里,三种无碍解也是世间的;义无碍解则通于世间和出世间。因为在这部《无碍解分别》里,正自觉者把三种理趣都归为同一分判来说,原因是它们混合了世间与出世间。也就是说,在这三者当中,三种无碍解属于世间,义无碍解则属于世间和出世间。这样,这部《无碍解分别》也是先以三转的方式导出,然后再加以分别显示的。
Idhāpi tisso paṭisambhidā lokiyā; atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarā. Imasmiñhi paṭisambhidāvibhaṅge sammāsambuddhena tayopi nayā lokiyalokuttaramissakattā ekaparicchedāva kathitā. Tīsupi hi etāsu tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarāti. Evamayaṃ paṭisambhidāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.