第五十四章
Catupaññāsatima pariccheda
将王之子命名为“奋臂”(维迦摩巴忽)……
全体僧伽罗人皆恭敬遵其号令行事。
Katvā vikkamma bāhū’ti, nāma bhūpālasūnuto; Tassāṇāya pavattiṃsu, sādaraṃ sīhaḷā khilā.
那位国王为了消灭泰米尔人,用各种方式积攒了财富;
按照合适的方式,对随从们给予摄受照顾。
So rājā damiḷe hantuṃ, dhanaṃ sañciya’nekādhā; Saṅgahaṃ sevakānañca, kurumāno yathocitaṃ.
各种装饰品和王冠,还有伞盖和狮子座;
让人准备好加冕典礼后,又被大臣们请求。
Alaṅkārakirīṭāni, chattasīhāsanāni ca; Kārayitvā’bhisekatthaṃ, sacivehā’bhiyācito.
只要我还没拿到王国,
用伞盖加冕这件事,又有什么用呢?他以此拒绝了。
Na yāva rājaraṭṭhassa, gahaṇaṃ hoti tāva me; Chattussāpanakammena, kiṃ tenā’ti vivāriya.
他召集了十万人,拥有强大的兵力;
正要开战的时候,被风病所折磨。
Sataṃ narasahassānaṃ, saṅkaletvā mahabbalo; Saṅgāmārabbha kālamhi, vātarogābhipīḷito.
不是交战的时候,十二年转瞬就过去了。
到了天城之后,就去往与诸天同住。
Yujjhituṃ samayo neti, dvādase vacchare lahuṃ; Upecca devanagaraṃ, gañchidevasahabyataṃ.
名叫基提的大臣,被委任为统帅。
想当国王的人,不到八天他的统治就结束了。
Kittināmo ca sacivo, senāpaccamadhiṭṭhito; Rajjatthiko dinānaṭṭha, nijāṇaṃ sampavattayi.
那位名叫摩诃拉那基提、拥有强大军队势力的人,把他杀掉之后,
灌顶之后,他享用着那个叫罗诃那的地方。
Ghātetvā taṃ mahālāna-kittināmo mahabbalo; Patvā’bhisekaṃ bhuñjanto, desaṃ taṃ rohaṇavhayaṃ.
在第三年,他在朱罗战争中战败;
他用自己那只手,猛地砍下自己的头,当场就死了。
Saṃvaccharamhi tatiye, coḷayuddhe parājito; Sahatthena sakaṃ sīsaṃ, chinditvā sahasā mari.
那时,他们又拿走了宝冠等最珍贵的财物;
达米拉人送到了朱罗国王跟前。
Tadāpite kirīṭādi-dhanasāraṃ samādiya; Pesesuṃ damiḷā coḷa-mahīpālassa santikaṃ.
因为害怕,他抛弃了自己的国家,那时住在险恶的地方。
有一位名叫维卡玛潘都的刹帝利,声名远扬。
Bhayā saraṭṭhaṃ hitvā’tha, duṭṭhadese vasaṃ tadā; Eko vikkamapaṇḍūti, vissuto patthivattajo.
已知并详述楞伽岛者,来到罗哈纳。
在迦罗帝多住了雨安居一年,治理国家。
Viññātalaṅkāvuttanto, desamāgamma rohaṇaṃ; Kāḷatitthe vasaṃ vassa-mekaṃ rajjamakārayi.
他出身于罗摩族系,那时已经先到了战场。
他因为护世之名而广为人知,是大地之主所生之子。
Rāmanvayasamubbhūto , tadāyujjha purāgato; Jagatī pālanāmena, vissuto bhūbhujattajo.
他杀死了战场上勇猛果敢的维克拉玛·般度,势力强大。
从那以后,他在罗诃那统治了四年。
Raṇe vikkamapaṇḍutaṃ, ghātāpetvā mahabbalo; Tato cattāri vassāni, rajjaṃ kāresi rohaṇe.
在乔罗战场上杀了那位大仙,连同他的女儿。
他们把全部财宝都送往了朱罗国。
Tampi coḷāraṇe hantvā, mahesiṃ dhītarā saha; Vittasārañca sākalaṃ, coḷaraṭṭhamapesayuṃ.
此后国王名叫波罗迦摩,是般度罗王之子。
朱罗人统治了两年,他们作战并杀了他。
Rājā parakkamo nāma, paṇḍurājasuto tato; Akā vassadvayaṃ coḷā, ghātesuṃ tampi yujjhiya.
这些人被贪欲之力彻底压倒。
他们已彻底消逝,无依无靠,走向毁灭。
智者就是这样始终了知。
应当在渴爱灭尽本身之中生起欢喜。
Ime bhusaṃ lobhabalābhibhūtā, Gatā asesā vivasā vināsaṃ; Iccevamaññāya sadā sapañño, Taṇhakkhayeyeva ratiṃ kareyya.