第十五章
Pañcadasama pariccheda
大寺的受施者
Mahāvihāra paṭiggahako
象厅也拥挤,于是众人就这样聚集到了那里。
他们在可爱的欢喜林里,在南门外面。
Hatthisālāpi sambādhā, iti tattha samāgatā; Te nandanavane ramme, dakkhiṇadvārato bahi.
在王苑里,茂密的树荫下,清凉的青草地上;
人们怀着恭敬心,为长老们铺设了座位。
Rājuyyāne ghanacchāye, sītale nīlasaddale; Paññāpesuṃ āsanāni, therānaṃ sādarā narā.
长老从南门出去后,就在那里坐了下来。
许多出身高贵的妇女也来到了那里。
Nikkhamma dakkhiṇadvārā, thero tattha nisīdi ca; Mahākulīnā cā’gamma, itthiyo bahukā tahiṃ.
她们围在长老身边坐下,把整座园林都坐满了。
长老为她们宣说了《愚人智者经》。
Theraṃ upanisīdiṃsu, uyyānaṃ pūrayantiyo; Bālapaṇḍitasuttantaṃ, tāsaṃ thero adesayi.
在那群女子当中,有一千人证得了初果。
就这样,就在那座园林里,到了傍晚时分。
Sahassaṃ itthiyo tāsu, paṭhamaṃ phalamajjhaguṃ; Evaṃ tattheva uyyāne, sāyaṇhasamayo ahu.
于是长老们便出发了,说道:“我们到那座山去吧。”
他们向国王禀报,国王迅速赶了过来。
Tato therā nikkhamiṃsu, ‘‘yāma taṃ pabbataṃ’’ iti; Rañño paṭinivedesuṃ, sīghaṃ rājā upāgami.
他走上前对长老说:“傍晚了,山又远,
就在这欢喜园里,住着安稳舒适。
Upāgammā’bravī theraṃ, ‘‘sāyaṃ dūro ca pabbato; Idheva nandanuyyāne, nivāso phāsuko iti.
因为离城太近,他们就说“不合适”;
大云林园,不太远,就在附近。
Purassa accāsannattā, ‘‘asāruppa’’nti bhāsite; ‘‘Mahāmeghavanuyyānaṃ, nātidūrāti santike.
那地方让人心生欢喜,有树荫也有水,愿你乐意住在那里。
尊者,该回去了。长老就在那里转身返回了。
Rammaṃ chāyūdakūpetaṃ, nivāso tattha rocatu; Nivattitabbaṃ bhante’’nti, thero tattha nivattayi.
就在那个折返的地方,迦昙婆河畔边上;
有一座塔名叫“返回塔”,人们说它是被建造出来的塔。
Tasmiṃ nivattaṭhānamhi, kadambanadiyantike; Nivattacetiyaṃ nāma, kataṃ vuccati cetiyaṃ.
那位车中之王领着长老,从欢喜园的南边过去。
他领着队伍去了大云林园的东门。
Taṃ nandanā dakkhiṇena, nayaṃ theraṃ rathesabho; Mahāmeghavanuyyānaṃ, pācinadvārakaṃ nayi.
在那里,可爱的王宫里,床和椅子都摆放得妥妥当当。
善哉,铺好之后说:“请在这里住下,安稳快乐。”
Tattha rājaghare ramme, mañcapīṭhāni sādhukaṃ; Sādhūti santharāpetvā, ‘‘vasate’tta sukhaṃ’’ iti.
国王向长老们行礼之后,在众大臣的簇拥下;
长老们进了城,那天夜里就住在那里。
Rājā there’bhivādetvā, amaccaparivārito; Puraṃ pāvisi therā tu, taṃ rattiṃ tattha te vasuṃ.
天刚亮,大地之主就拿起花来,
到了那里,先走近,顶礼之后,再用鲜花供养。
Pabhāteyeva pupphāni, gāhetvā dharaṇīpati; There upacca vanditvā, pūjetvā kusumehi ca.
他问道:您住得还安乐吗?园林是否舒适?
大王,住得安乐,园林对修行者来说很舒适。
Pucchi kacci sukhaṃ vuṭṭhaṃ, uyyānaṃ phāsukaṃ iti; Sukhaṃ vutthaṃ mahārāja, uyyānaṃ yati phāsukaṃ.
他问尊者:“尊者,这座园林可以给僧团用吗?”
那位精通什么是适宜、什么是不适宜的人,说了句“适宜”。
Ārāmo kappate bhante, saṅghassā’’ti apucchi so; ‘‘Kappate’’iti vatvāna, kappākappesu kovido.
长老宣告接受竹林园。
听了之后,他满心欢喜、欢欣雀跃,大众也都欢喜雀跃。
Thero veḷuvanārāma, paṭiggahaṇamabravi; Taṃ sutvā abhihaṭṭho so, tuṭṭhahaṭṭho mahājano.
为了礼敬那些长老,阿努拉王后也一起来了。
她和五百名妇女一起,证得了第二果。
Therānaṃ vandanatthāya, devī tu anulāgatā; Saddhiṃ pañcasatitthīhi, dutiyaṃ phalamajjhagā.
那位有五百位妇女随侍的王后阿努拉对国王说:
“诸天,我们要出家了。”那位国王对长老这样说。
Sā pañcasatā devī, anulā’ha mahīpati; ‘‘Pabbajissāma devā’’ti, rājā theramavoca so.
“让这些女子出家吧。”长老对国王说。
大王,女人是低劣的,不适合出家。
Pabbājetha imāyo’’ti, thero āha mahīpatiṃ; ‘‘Na kappati mahārāja, pabbājetuṃ thiyo hino.
在华氏城,我有个妹妹,她出家成了比丘尼。
她名叫僧伽蜜多,以博学多闻而闻名。
Atthi pāṭaliputtasmiṃ, bhikkhunī me kaniṭṭhikā; Saṅghamittāti nāmena, vissutā sā bahussutā.
从人王与沙门王的大菩提树王,
拿起南边的树枝,殊胜的比丘尼们也同样如此。
Narindasamaṇindassa, mahābodhidumindato; Dakkhiṇaṃ sākhamādāya, tathā bhikkhuniyo varā.
请派使者到我父王那里,传话说:让她来吧!
那位长老尼会让这些前来的女子出家。
Āgacchatū’ti pesehi, rañño no pitu santikaṃ; Pabbājessati sā therī, āgatā itthiyo imā.
国王说了声“善哉”,接过那殊胜的灌顶瓶;
我把这座大云林园施与僧团。
‘‘Sādhu’’ti vatvā gaṇhitvā, rājā bhiṅkāramuttamaṃ; ‘‘Mahāmeghavanuyyānaṃ, dammi saṅghassi’maṃ iti.
在玛欣德长老的手中,倾倒了净水;
当水落到大地上,广阔的大地并未震动。
Mahindatherassa kare, dakkhiṇodakamā’kirī; Mahiyā patite toye, akampittha mahā mahī.
大地之主问他:“因此大地震动。”
他回答说:因为教法在这座岛上已经站稳了。
‘‘Tasmā kampati bhūmī’’ti, bhūmipālo apucchi taṃ; Patiṭṭhitattā dīpamhi, sāsanassā’ti so bravi.
出身高贵的人把素馨花献给了长老;
长老走到王宫,站在他的南边。
Therassa upanāmesi, jātipupphāni jātimā; Thero rājagharaṃ gantvā, tassa dakkhiṇato ṭhito.
在毕丘拉树上,撒了八捧花。
就在那里,大地也震动了,被问后他向他说了原因。
Rukkhamhi picule aṭṭha, pupphamuṭṭhī samokirī; Tatthāpi puthavī kampi, puṭṭho tassā’ha kāraṇaṃ.
曾有讲堂,甚至在三位佛陀的时代,就在这里。
如今,它也将成为国王与僧团举行羯磨的场所。
Ahosi tiṇṇaṃ buddhānaṃ, kāle’pi idha mālako; Narindasaṅghakammatthaṃ, bhavissati idānipi.
他从王宫向北,来到了一座美丽的莲花池。
长老在那里也同样撒下那么多花。
Rājagehā uttarato, cārupokkharaṇiṃ agā; Tattakā neva pupphāni, thero tatthāpi okiri.
就在那里,大地也震动了。当被问到其中的原因时,他这样回答:
蒸汽浴房和莲池,这将成为国王的。
Tatthā’pi puthuvī kampi, puṭṭho tassā’ha kāraṇaṃ; ‘‘Jantaghara pokkharaṇī, ayaṃ hessati bhūmipa’’.
他走到那座王宫的城门楼,
那位仙人就用同样那些花,供养了那个地方。
Tasseva rājagehassa, gantvāna dvārakoṭṭhakaṃ; Tattakehe’va pupphehi, taṃ ṭhānaṃ pūjayī isi.
就在那里,大地也震动了,他毛发直竖,激动得不得了。
国王问起这件事的缘由,长老便对他说明了缘由。
Tatthāpi puthuvīkampi, haṭṭhalomo atīvaso; Rājā taṃ kāraṇaṃ pucchi, thero tassā’ha kāraṇaṃ.
在这个劫中,从三位佛陀的菩提树……
把南边的枝条取来,大王啊,种在这里。
Imamhi kappe buddhānaṃ, tiṇṇannaṃ bodhirukkhato; Ānetvā dakkhiṇāsākhā, ropitā idha bhūmipa.
我们的如来的菩提枝,也是南方的;
就在这个地方,大王啊,菩提枝将会站稳脚跟。
Tathāgatassa amhākaṃ, bodhisākhāpi dakkhiṇā; Imasmiṃyeva ṭhānamhi, patiṭṭhissati bhūmipa.
随后,大长老去了大目真邻陀树坛场处;
就在那个地方,把同样多的花撒了下去。
Tato’gamā mahāthero, mahāmucalamālakaṃ; Tattakāneva pupphāni, tasmiṃ ṭhāne samokiri.
即使这样,大地还是震动了;被问到大地震动的缘由时,长老对他讲明了原因。
大地之主啊,僧团的布萨堂将会在这里出现。
Tathāpi puthavī kampi, puṭṭho tassā’ha kāraṇaṃ; Saṅghassu posathā gāraṃ, idha hessati bhūmipa.
国王随后离开,前往问芒果台。
熟透的芒果,色香味都达到极致。
Pañhambamālakaṭṭhānaṃ, tato’gamā mahīpati; Supakkaṃ ambapakkañca, vaṇṇagandharasuttamaṃ.
御苑的看守人向国王献上了一个大芒果。
国王把那个极其令人欢喜的芒果献给了长老。
Mahantaṃ upanāmesi, rañño uyyānapālako; Taṃ therassupanāmesi, rājā atimanoramaṃ.
这位利益众生的长老,示现了坐下的姿态。
国王就在那里铺上了一块上等的垫布。
Thero nisīdanākāraṃ, dassesi janatā hito; Attharāpesi tattheva, rājā attharaṇaṃ varaṃ.
国王在那里把芒果施给了坐着的那位长老。
长老受用之后,为了给国王种植。
Adā tattha nisinnassa, therassambaṃ mahīpati; Thero taṃ paribhuñjitvā, ropanatthāya rājino.
国王给了芒果核,他亲自在那里栽种。
将它放在手上,长老用viruḷhiyā洗了身体。
Ambaṭṭhikaṃ adā rājā, taṃ sayaṃ tattha ropayi; Hatthe tassoparithero, dhovi tassa viruḷhiyā.
就在那一刹那,嫩芽从种子里冒了出来。
逐渐地,它成了一棵大树,持有叶与熟果。
Taṃ khaṇaṃyeva bījamhā, tamhā nikkhamma aṅkuro; Kamenā’ti mahārukkho, pattapakkadharo ahu.
看见了这个神通变化后,那群人连同国王一起,
她恭敬地站在那里,身毛竖立。
Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā, parisā sā sarājikā; Namassamānā aṭṭhāsi, there hatthatanuruhā.
那时,长老把八把花撒在那里。
即使这样,大地也震动了;被问及此,长老道出了其中的原因。
Thero tadā pupphamuṭṭhi, aṭṭha tattha samokiri; Tathāpi puthavīkampi, puṭṭho tassā’ha kāraṇaṃ.
人主啊,对于众多僧众未获得的利养,
这里将会成为僧众聚集和分配利养的地方。
Saṅghassappannalābhānaṃ, anekesaṃ narādhipa; Saṅgammabhājanaṭhānaṃ, idaṃ ṭhānaṃ bhavissati.
随后去了四堂之处,在那里撒下;
那些花还是那么多,大地在那里也同样震动了。
Tato gantvā catussāla-ṭhānaṃ tattha samokiri; Tattakāneva pupphāni, kampi tatthāpi medinī.
国王问起大地震动的原因,长老便为他解说。
三位过去佛接受王家园林之处。
Taṃ kampakāraṇaṃ pucchi, rājā thero viyākari; Tiṇṇannaṃ pubbabuddhānaṃ, rājuyyāna paṭiggahe.
岛民们从各处带来了布施的物品。
在这里,摆放好之后,他们供养了三位善逝和比丘僧团。
Dāna vatthunā’haṭāni, dīpavāsīhi sabbato; Idha ṭhapetvā bhojesuṃ, sasaṅghe sugate tayo.
现在就在这里,将会有一座四方殿堂;
大王,这里将会成为僧团的斋堂。
Idāni pana ettheva, catussālā bhavissati; Saṅghassa idha bhattaggaṃ, bhavissati narādhipa.
大塔所在的地方,从深谙处与非处者;
大长老玛欣德,那照亮岛屿的明灯,来到了。
Mahathūpaṭhitaṭhānaṃ, ṭhānāṭhānavidūtato; Agamāsi mahāthero, mahindo dīpadīpano.
那时,在王家园苑围墙内,有一个小水池;
有一座名为迦俱陀的水池,在其上近水处。
Tadā antoparikkhepe, rājuyyānassa khuddikā; Kakudhavhā ahu vāpī, tasso’pari jalantike.
当那位长老到达那里时,出现了一处适合建塔的高地。
他们为国王采来了八袋瞻波迦花。
Thūpārahaṃ thalaṭhānaṃ, ahu there tahiṃ gate; Rañño campakapupphānaṃ, puṭakāna’ṭṭha āharuṃ.
国王把那些瞻波迦花递给了长老。
长老用那些瞻波迦花供养了那个果实。
Tāni campakapupphāni, rājā therassu’pānayi; Thero campakapupphehi, tehi pūjesi taṃ phalaṃ.
就在那里,大地也震动了,国王问起那震动的原因;
长老接着询问了先前那个震动的原因。
Tatthāpi puthavī kampi, rājā taṃ kampakāraṇaṃ; Pucchi thero’nu pubbena, āhataṃ kampakāraṇaṃ.
大王,这里是四位佛陀曾经安住受用的地方。
应当为它建塔,为了众生的利益,也为了众生的安乐。
Idaṃ ṭhānaṃ mahārāja, catubuddha nisevitaṃ; Thūpārahaṃ hitatthāya, sukhatthāya ca pāṇinaṃ.
在这个劫里,拘留孙是最先出现的胜者。
了知一切法的导师,悲悯一切世间。
Imamhi kappe paṭhamaṃ, kakusandho jino ahu; Sabba dhammavidū satthā, sabbalokānukampako.
有一座名叫大渡口的,就是这片大云林;
有一座城名叫无畏,位于东方。
Mahātitthavhayaṃ āsi, mahāmeghavanaṃ idaṃ; Nagaraṃ abhayaṃ nāma, puratthimadisāya’hu.
在迦昙波河的对岸,那里有一位国王名叫无畏。
那时这座岛的名字叫能量岛。
Kadamba nadiyā pāre, tattha rājā’bhayo ahu; Ojadīpoti nāmena, ayaṃ dīpo tadāahu.
由罗刹所致,这里的人们疫病蔓延。
拘留孙佛,具足十力,看见那场灾祸,
Rakkhasehi janasse’ttha, rogo pajjarako ahu; Kakusandho dasabalo, disvāna tadupaddavaṃ.
到了那里之后,调伏众生,以及宣说教法流传的事。
为了在这个岛上完成这件事,被悲的力量所驱使。
Taṃ gantvā sattavinayaṃ, pavattiṃ sāsanassa ca; Kātuṃ imasmiṃ dīpasmiṃ, karuṇā balacodito.
被四万位这样的圣者环绕着,
他从空中而来,站在天峰山上。
Cattālīsasahassehi, tādīhi parivārito; Nabhasā’gamma aṭṭhāsi, devakūṭamhi pabbate.
以正等觉者的威神力,此处之pajjarako病。
大王,那时整个岛上已归于平静。
Sambuddhassā’nubhāvena, rogo pajjarako idha; Upasanto mahārāja, dīpamhi sakale tadā.
这位人王啊、牟尼之主安住在哪里,又是在哪里立下决意?
愿在奥遮岛上的人们今天都看见我。
Kattha ṭhito adhiṭṭhāsi, narissara munissaro; Sabbe maṃ ajja passantu, ojadīpamhi mānusā.
所有的人都想来到我身边;
请他们轻松到来,也请大牟尼快快到来。
Āgantukāmā sabbeva, manussā mama santikaṃ; Āgacchantu akicchena, khippañcāpi mahāmuni.
照耀那位牟尼王,也照耀那座山;
国王和城里的人们看见之后,很快就走上前去。
Obhāsayantaṃ munindaṃ taṃ, obhāsantañca pabbataṃ; Rājā ca nāgarā ceva, disvā khippaṃ upāgamuṃ.
天神们为了献祭去到那里,人们也去了。
他们认为伴随僧团的世间导师是天神。
Devatā balidānatthaṃ, manussā ca tahiṃ gatā; Devatā iti maññiṃsu, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ.
那位国王非常欢喜,向那位牟尼王顶礼后,
用食物邀请后,把他带到城里。
Rājā so munirājaṃ taṃ, atihaṭṭho’bhi vādiya; Nimantayitvā bhattena, ānetvā purasanti kaṃ.
为牟尼王和比丘僧众,准备好了最上等的座位;
他这样想:“这个地方真让人喜欢,又不拥挤。”
Sasaṅghassa munindassa, nisajjārahamuttamaṃ; Ramaṇīyamidaṃ ṭhāna-masambādhanti cintiya.
在建造好的宜人凉亭里,在殊胜的坐具上,那位正等觉者;
国王请正等觉者和僧团在这里坐下。
Kārite maṇḍape ramme, pallaṅkesu vare sutaṃ; Nisīdāpesi sambuddhaṃ, sasaṅghaṃ idha bhūpati.
人们也看见世间导师和僧团一起坐在那里;
岛上的人们从四面八方把叶子包裹(的礼物)带来了。
Nisinnampi ca passantā, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ; Dīpe manussā ānesuṃ, paṇṇākāre samantato.
用自己的嚼食和啖食,以及他们各自带来的那些食物;
那位国王让僧团和世间导师都得到了满足。
Attano khajjabhojjehi, tehi tehā’bhatehi ca; Santappesi sasaṅghaṃ taṃ, rājā so lokanāyakaṃ.
就在这里,那位胜者吃完午饭后坐着的时候,
国王把大渡津园作为殊胜的布施献了出去。
Idheva pacchābhattaṃ taṃ, nisinnassa jinassa so; Mahā titthakamuyyānaṃ, rājā’dā dakkhiṇaṃ varaṃ.
那时,在兰卡的大渡口林中,非时节开放的花朵。
佛陀接受的时候,大地震动了。
Akālapupphā laṅkāre, mahātitthavane tadā; Paṭiggahite buddhena, akampittha mahāmahī.
就在这里,那位导师坐下后宣说了法。
四万人证得了道果。
Ettheva so nisīditvā, dhammaṃ desesi nāyako; Cattālīsa sahassāni, pattā maggaphalaṃ narā.
佛陀在渡口大林里做完白天的禅修后,
傍晚时分出发,前往适合作为菩提道场的地方。
Divāvihāraṃ katvāna, mahātitthavane jino; Sāyaṇhasamaye gantvā, bodhiṭhānārahaṃ mahi.
他坐在那里,进入定境,随后又从定中出来;
正等觉者这样想:为了岛上众生的利益。
Nisinno tattha appetvā, samādhiṃ vuṭṭhito tato; Iti cintayi sambuddho, hitatthaṃ dīpavāsinaṃ.
从我的尸利沙树上,折下朝南的树枝;
请色难陀比丘尼和比丘尼众一起过来。
Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ, bodhito me sirīsato; Āgacchatu rūpanandā, bhikkhunī sahabhikkhunī.
那位长老尼知道了他的心思,紧接着……
她带着国王到了那里,走近那棵树。
Tassa taṃ cittamaññāya, sā therī tadanantaraṃ; Gahetvā tattha rājānaṃ, upasaṅkamma taṃ taruṃ.
有大神通的人让人在南边的树枝上画了图样后,
用雄黄截下的那一枝,安放在金盆里。
Lekhaṃ dakkhiṇasākhāya, dāpetvāna mahiddhikā; Manosilāya chinnaṃ taṃ, ṭhitaṃ hemakaṭāhake.
带着神通力护送菩提树,与五百位比丘尼一起;
大王,带到此处后,被众天神簇拥着。
Iddhiyā bodhimādāya, sapañcasata bhikkhunī; Idhā’netvā mahārāja, devatā parivāritā.
那金盆由正等觉者展开。
如来把它拿过来,放在右手上。
Sasuvaṇṇa kaṭāhaṃ taṃ, sambuddhena pasārite; Ṭhapesi dakkhiṇe hatthe, taṃ gahetvā tathāgato.
为了让菩提树能够安立下来,他把那棵菩提树交给了无畏王。
国王把它安立在大渡口的园林里。
Patiṭṭhāpetuṃ pādāsi, bodhiṃ rañño’bhayassa taṃ; Mahātitthamhi uyyāne, patiṭṭhāpesi bhūpati.
从那里离开后,正觉者……
从这里再往北。
在美丽的尸利沙树园里,
如来坐了下来。
Tato gantvāna sambuddho, Ito uttarato pana; Sirīsamālake ramme, Nisīditvā tathāgato.
他向众人宣说了法,在那里,众人对法生起了现观。
两万众生存在,大地之主啊。
Janassa dhammaṃ desesi, dhammābhisamayo tahiṃ; Vīsatiyā sahassānaṃ, pāṇānaṃ āsi bhūmipa.
世尊又从那里继续向北走,到了塔园。
他坐在那里,进入定境,随后又从定中出来。
Tatopi uttaraṃ gantvā, thūparāmamahiṃ jino; Nisinno tattha appetvā, samādhiṃ vuṭṭhito tato.
正等觉者在那个地方,为大众宣说了法。
我为十千众生的道与果。
Dhammaṃ desesi sambuddho, parisāya tahiṃpana; Dasapāṇa sahassāni, pattamaggaphalāna’huṃ.
为了供人们礼敬他自己的法水壶,
把那座连同随从女众的(精舍)布施出去后,又在这里安顿了那位比丘尼。
Attano dhammakaraṇaṃ, manussānaṃ namassituṃ; Datvā saparivāraṃ taṃ, ṭhapetvā idha bhikkhuniṃ.
和一千位比丘一起,还有弟子大天;
正觉者在此安置(大天等弟子)之后,又从那里转向东方。
Saha bhikkhusahassena, mahādevañca sāvakaṃ; Ṭhapetvā idha sambuddho, tato pācinato pana.
站在宝花环上,教导大众;
胜者与僧团一起升上天空,来到了赡部洲。
Ṭhito ratanamālamhi, janaṃ samanusāsiya; Sasaṅgho nabhamuggantvā, jambudīpaṃ jino agā.
在这个劫中,第二位导师是拘那含佛。
有一位遍知一切的导师,悲悯整个世间。
Imamhi kappe dutiyaṃ, koṇāgamana nāyako; Ahu sabbavidū satthā, sabbalokānukampako.
这座大云林,名叫大名称;
有一座名叫增长城的城,在南方。
Mahānāmavhayaṃ āsi, mahāmeghavanaṃ idaṃ; Vaḍḍhamānapuraṃ nāma, dakkhiṇāya disāya’hu.
那时,有一位名叫萨弥陀的国王就在那里。
那时,这座岛的名字叫胜岛。
Samiddho nāma nāmena, tattha rājā tadā ahu; Nāmena varadīpo’ti, ayaṃ dīpo tadā ahu.
那时,胜灯岛上发生了旱灾之祸。
胜者拘那含牟尼看见那场灾祸。
Dubbuṭṭhupaddavo ettha, varadīpe tadā ahu; Jino sakoṇāgamano, disvāna tadupaddavaṃ.
他成为这样的人之后,调伏众生,以及教法的流传;
为了在这座岛上完成(这件事),他被悲的力量所推动。
Taṃ hutvā sattavinayaṃ, pavattiṃ sāsanassa ca; Kātuṃ imasmiṃ dīpasmīṃ, karuṇā balacodito.
被三万位那样的比丘围绕着;
他从空中而来,停立在妙峰山的上空。
Tiṃsa bhikkhusahassehi, tādīhi parivārito; Nabhasā’gamma aṭṭhāsi, nabhe sumanakūṭake.
靠着正等觉者的威神之力,那场大旱彻底消失了。
由于教法隐没,那时还降下了大雨。
Sambuddhassā’nubhāvena, dubbuṭṭhi sā khayaṃ gatā; Sāsanāntaradhānattā, suvuṭṭhi ca tadāahu.
他站在那里,下定决心。人中之主、牟尼之主。
今天,就让殊胜岛上所有的人都看见吧。
Tatta ṭhito adhiṭṭhāsi, narissaramunissaro; Sabbeva ajja passantu, varadīpamhi mānusā.
所有想来到我这里的人,都是人,来到我面前。
大牟尼说:“愿他们毫无困难、迅速地到来。”
Āgantukāmā sabbeva, manussā mama santikaṃ; Āgacchantu akicchena, khippañcā’ti mahāmuni.
那位大士、牟尼之主,以及那光芒照耀的山。
国王和城里的人们看到之后,就很快地走了过来。
Mahāsattaṃ munindaṃ taṃ, obhāsantañca pabbataṃ; Rājā ca nāgarā ceva, disvā khippamupāgamuṃ.
人们是为了向天神献祭才去那里,人们也去了那里。
人们以为,那位与僧团同在的世间导师就是天神。
Devatābalidānatthaṃ , manussā ca tahiṃ gatā; Devatā iti maññiṃsu, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ.
那位国王非常欢喜,向那位牟尼王顶礼后,
用食物邀请后,把他带到城邑附近。
Rājā so munirājaṃ taṃ, atihaṭṭho’bhivādiya; Nimantayitvā bhattena, ānetvā purasantikaṃ.
为牟尼尊和僧团,准备了最殊胜的、值得坐的座位。
这地方真让人喜欢,一点也不拥挤,他这样想着。
Sasaṅghassa munindassa, nisajjāraha muttamaṃ; Ramaṇīyamidaṃ ṭhānaṃ, asambādhanti cintiya.
在造好的漂亮亭阁里,在殊胜的座床上,
这位国王请正觉者和僧团在这里坐下。
Kārite maṇḍape ramme, pallaṅkesu varesu taṃ; Nisīdāpayi sambuddhaṃ, sasaṅghaṃ idha bhūpati.
在这里,人们也看见端坐着的世间导师和他的僧团;
岛上的人们从四面八方把叶子包裹(的礼物)带来了。
Nisinnampi’dha passantā, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ; Dīpe manussā ānesuṃ, paṇṇākāre samantato.
用自己的嚼食和啖食,
用那些,用那些无光者,以及用那些;
他让那位连同僧团一起得到了满足。
那位国王(礼敬/称呼)世间导师。
Attano khajjabhojjehi, Tehi tehā’bha tehi ca; Santappesi sasaṅghaṃ taṃ, Rājā so loka nāyakaṃ.
就在此处,食后,那位安坐的胜者的他……
国王向“大名林”献出了殊胜的布施。
Idheva pacchābhattaṃ taṃ, nisinnassa jinassa so; Mahānāmakamuyyānaṃ, rājā’dā dakkhiṇaṃ varaṃ.
那时,在大名林里,非时绽放的花朵装点着它。
佛陀接受的时候,大地震动了。
Akālapupphālaṅkāre, mahānāmavane tadā; Paṭiggahite buddhena, akampittha mahāmahī.
就在这里,那位导师坐下后宣说了法。
那时,三万人证得了道果。
Ettheva so nisīditvā, dhammaṃ desesi nāyako; Tadā tiṃsa sahassāni, pattā maggaphalaṃ narā.
胜者在大名园里做完白天的禅修。
傍晚时分出发,前往过去诸佛菩提树所立之处的大地。
Divāvihāraṃ katvāna, mahānāmavane jino; Sāyaṇhasamaye gantvā, pubbadhodhiṭhitaṃ mahiṃ.
他在那里坐下,进入定中,随后又从定中出来;
正觉者这样想:为了岛上众生的利益。
Nisinno tattha appetvā, samādhiṃ vuṭṭhito tato; Iti cintesi sambuddho, hitatthaṃ dīpavāsinaṃ.
从我那棵优昙钵罗菩提树上,折下朝南的枝条;
金施比丘尼,带着随行的比丘尼们,请来吧。
Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ, mamodumbarabodhito; Āyātu kanakadattā, bhikkhunī sahabhikkhunī.
那位长老尼知道了他的心思,紧接着
带着国王到那里,走近那棵树。
Tassa taṃ cittamaññāya, sā therī tadanantaraṃ; Gahetvā tattha rājānaṃ, upasaṅkamma taṃ taruṃ.
那位大神力者让人把信放到右边的树枝上后,
那个用雄黄刻画的,安放在金盆里。
Lekhaṃ dakkhiṇasākhāya, dāpetvāna mahiddhikā; Manosilāya chinnaṃ taṃ, ṭhitaṃ hemakaṭāhake.
她以神通力带着菩提树,和五百位比丘尼一起;
大王,她来到这里,身边围绕着众天神。
Iddhiyā bodhimādāya, sapañcasahabhikkhunī; Idhāgantvā mahārāja, devatāparivāritā.
正自觉者展开那带着金盆的枝条。
把它放在右手上,如来接过来。
Sasuvaṇṇakaṭāhaṃ taṃ, sambuddhena pasārite; Ṭhapesi dakkhiṇe hatthe, taṃ gahetvā tathāgato.
为了给国王安立,他给了萨弥达一百,在那里。
国王把它安立在大名园中。
Patiṭṭhāpetuṃ rañño’dā, samiddhassa sataṃ tahiṃ; Mahānāmamhi uyyāne, patiṭṭhāpesi bhūpati.
随后,正觉者去了尸利沙树园的上方。
他坐在龙亭里,为众人说法。
Tato gantvāna sambuddho, sirīsamālakuttare; Janassa dhammaṃ desesi, nisinno nāgamālake.
听了那场说法之后,就在那里通达了法。
两万众生当场证得法眼,大地之主啊。
Taṃ dhammadesanaṃ sutvā, dhammābhisamayo tahiṃ; Vīsatiyā sahassānaṃ, pāṇānaṃ āsi bhūmipa.
他前往过去诸佛曾坐过的那处城北之地;
在那里坐下,入定之后,便从定中出来。
Pubbabuddhanisinnaṃ taṃ, ṭhānaṃ gantvā puruttaraṃ; Nisinno tattha appetvā, samādhiṃ vuṭṭhito tato.
正等觉者在那个地方,为大众宣说了法。
我已证得道果,涉及一万个众生。
Dhammaṃ desesi sambuddho, parisāya tahiṃ pana; Dasapāṇasahassāni, pattā maggaphalaṃ ahuṃ.
他为了让人礼敬,把身体系缚元素(交给众人)。
布施了那位比丘尼及其随众之后,将这位比丘尼安置在此。
Kāyabandhanadhātuṃ so, manussehi namassituṃ; Datvā saparivāraṃ taṃ, ṭhapetvā idha bhikkhuniṃ.
和一千位比丘一起,还有大善贤弟子;
安置正觉者在这里,在宝珠花鬘之内。
Saha bhikkhusahassena, mahāsummañca sāvakaṃ; Ṭhapetvā idha sambuddho, oraṃ ratanamālato.
安置在善见园后,他教导了大众;
僧团升到空中,胜者前往赡部洲。
Ṭhapetvā sudassane māle, janaṃ samanusāsiya; Sasaṅgho nabhamuggamma, jambudīpaṃ jino agā.
在这个劫中,第三位是名为迦叶、出身(某)族的胜者;
有一位遍知一切的大师,悲悯整个世间。
Imamhi kappe tatiyaṃ, kassapo gottato jino; Ahu sabbavidū satthā, sabbalokānukampako.
有一座叫大云林的地方,也叫大海洋。
有一座城名叫毗舍离,位于西方。
Mahāmeghavanaṃ āsi, mahāsāgaranāmakaṃ; Visālaṃ nāma nagaraṃ, pacchimāya disāya’hu.
那时,在那里,有一位名叫胜者的国王。
那时,这座岛的名字叫曼陀岛。
Jayanto nāma nāmena, tattha rājā tadā ahu; Nāmena maṇḍadīpoti, ayaṃ dīpo tadā ahu.
那时,胜敌王的和国王的幼弟的;
一场可怕又残害众生的战争已经逼近。
Tadā jayantarañño ca, rañño kaniṭṭhabhātu ca; Yuddhaṃ upaṭṭhitaṃ āsi, bhiṃsanaṃ sattahiṃsanaṃ.
那位迦叶佛、具足十力者,凭那场战争,为众生……
看见巨大的灾难后,具足大悲的牟尼。
Kassapo so dasabalo, tena yuddhena pāṇinaṃ; Mahantaṃ byasanaṃ disvā, mahākāruṇiko muni.
平息了那灾祸之后,为了调伏众生,也为了教法的流传,
为了在这座岛上做,被悲心的力量所驱使。
Taṃ hantvā sattavinayaṃ, pavattiṃ sāsanassa ca; Kātuṃ imasmiṃ dīpasmiṃ, karuṇābalacodito.
被两万位这样的圣者围绕着;
他从空中降下,站在了善峰山上。
Vīsatiyā sahassehi, tādīhi parivārito; Nabhasā’gamma aṭṭhāsi, subhakūṭamhi pabbate.
他站在那里,人中之主、牟尼之主,下定决心。
愿今天在曼陀岛上的人们都看见我。
Tatraṭhito adhiṭṭhāsi, narissara munissaro; ‘‘Sabbe maṃ ajja passantu, maṇḍadīpamhi mānusā.
所有想来的众人,都到我这里来吧。
大牟尼说:愿他们毫无困难、迅速地到来。
Āgantukāmā sabbeva, mānusā mama santikaṃ; Āgacchantu akicchena, khippañcā’ti mahāmuni.
那位闪耀的牟尼王,以及那座闪耀的山岩;
国王和城里的人们看见后,很快就赶到了。
Obhāsantaṃ munindaṃ taṃ, obhāsantañca pabbakaṃ; Rājā ca nāgarā ceva, disvā khippaṃ upāgamuṃ.
人们为了各自已获得的胜利,众多。
天神们为了献供祭品,来到了那座山上。
Attano attano patta-vijayāya janā bahū; Devatā balidānatthaṃ, taṃ pabbatamupāgatā.
众人以为,那位与僧团同行的世间导师就是天神。
国王和王子都惊呆了,放弃了战斗。
Devatā iti maññiṃsu, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ; Rājā ca so kumāro ca, yuddhamujjhiṃsu vimhitā.
那位国王非常欢喜,向那位牟尼王顶礼后,
用食物邀请他之后,把他带到王城附近。
Rājā so munirājaṃ taṃ, atihaṭṭho’bhivādiya; Nimantayitvā bhattena, ānetvā purasantikaṃ.
为僧团大众,为牟尼王,准备好了最上等的、适合坐下的地方;
他心想:这地方真让人喜欢,也不拥挤。
Sasaṅghassa munindassa, nisajjārahamuttamaṃ; Ramaṇīyamidaṃ ṭhāna-masambādhanti cintiya.
在已令人建好的可爱凉亭中,在上等的坐具上,他……
国王请正觉者与僧团一起坐在这里。
Kārite maṇḍape ramme, pallaṅkesu varesu taṃ; Nisīdāpesi sambuddhaṃ, sasaṅghaṃ idha bhūpati.
看见世间导师与僧团坐在此处,
岛上的人们从四面八方把叶子包裹(的礼物)带来了。
Nisinnampidha passantā, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ; Dīpe manussā ānesuṃ, paṇṇākāre samantato.
用自己的嚼食和噉食,以及他们各自带来的那些食物;
那位国王用食物让僧众吃饱,布施对象是世尊。
Attano khajjabhojjehi, tehi tehā’bhatehi ca; Sasantappesi sasaṅghaṃ taṃ, rājā so lokanāyakaṃ.
就在这里,那位胜者吃完午饭后坐着的时候,
国王把大海洋园作为殊胜的布施献给了(僧众)。
Idhe’va pacchābhattaṃ taṃ, nisinnassa jinassa so; Mahāsāgaramuyyānaṃ, rājā’dā dakkhiṇaṃ varaṃ.
在大海般的园林里,用不合时节的花来装饰;
佛陀接受的时候,大地震动了。
Akālapupphalaṅkāre , mahāsāgarakānane; Paṭiggahite buddhena, akampittha mahāmahī.
就在这里,那位导师坐下后宣说了法。
那时,有两万人证得预流果。
Ettheva so nisīditvā, dhammaṃ desesi nāyako; Tadā vīsaṃ sahassāni, sotāpattiphalaṃ narā.
白天在大海林中做完日间禅修后,
傍晚时,善逝去到昔日菩提树所在的那片大地。
Divā vihāraṃ katvāna, mahāsāgarakānane; Sāyanhe sugato gantvā, pubbabodhiṭṭhitaṃ mahiṃ.
他在那里坐下,进入定中,随后又从定中出来。
正等觉者这样想:为了岛上居民的利益。
Nisinno tattha appetvā, samādhiṃ vuṭṭhito tato; Iti cintesi sambuddho, hitatthaṃ dīpavāsinaṃ.
从我的榕树菩提树那里,取来右边的树枝;
须达摩比丘尼现在就和众比丘尼一起来吧。
Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ, mama nigrodhabodhito; Sudhammā bhikkhunī etu, idāni sahabhikkhunī.
那位长老尼明白了他的心思,随即……
把国王带到那里,走近那棵树。
Tassa taṃ cittamaññāya, sā therī tadanantaraṃ; Gahetvā tattha rājānaṃ, upasaṅkamma taṃ taruṃ.
那位有大神通的长老尼,让人在右边的树枝上画了标记;
用马西拉药石切割后,安放在金制的容器中。
Lekhaṃ dakkhiṇasākhāya, dāpetvāna mahiddhikā; Manosilāya chinnaṃ taṃ, ṭhitaṃ hemakaṭāyake.
带着神通和菩提,与五百位比丘尼一起;
大王,被天众围绕着带到这里后。
Iddhiyā bodhimādāya, sapañcasatabhikkhunī; Idhānetvā mahārāja, devatāparivāritā.
由正自觉者所展开的那带有金盆者。
她把它放在右手上,如来拿着它。
Sasuvaṇṇakaṭāhaṃ taṃ, sambuddhena pasārite; Ṭhapesi dakkhiṇe hatthe, taṃ gahetvā tathāgato.
为了在那里给阇延陀王安立一百(件/物),世尊献出了……
国王在大海园中安置了(舍利)。
Patiṭṭhāpetuṃ rañño’dā, jayantassa sataṃ tahiṃ; Mahāsāgaramuyyāne, patiṭṭhāpesi bhūpati.
于是,正觉者从那里离开后,前往北方的龙亭。
坐在无忧树园里,为檀那说法。
Tato gantvāna sambuddho, nāgamāḷakauttare; Dhanassa dhammaṃ desesi, nisinno’sokamāḷake.
听完那场说法后,就在那里通达了法。
曾有四千众生,四位人王啊。
Taṃ dhammadesanaṃ sutvā, dhammābhisamayo tahiṃ; Ahu pāṇasahassānaṃ, catunnaṃ manujādhipa.
到了过去诸佛所亲近的那个地方之后,又再向更远处前行。
他在那里坐下,走近(那里/对象),随后从定中出来。
Pubbabuddhanisitaṃ taṃ, ṭhānaṃ gantvā punuttaraṃ; Nisinno tattha appetvā, samādhiṃ vuṭṭhito tato.
正等觉者在那个地方,为大众宣说了法。
有一万位众生获得了道与果。
Dhammaṃ desesi sambuddho, parisāya tahiṃ pana; Dasapāṇasahassāni, pattamaggaphalāna’huṃ.
他为了供人们礼敬水衣的舍利。
把那带着随从眷属的比丘尼安置好之后,就在这里(住下)。
Jalasāṭikadhātuṃ so, manassehi namassituṃ; Datvā saparivāraṃ taṃ; Ṭhapetvā idha bhikkhunī.
和一千位比丘一起,还有萨婆难提弟子;
撇开河的此岸,他从善见堂。
Saha bhikkhusahassena, sabbanandiñca sāvakaṃ; Ṭhapetvā nadīto oraṃ, so sudassanamāḷato.
在喜悦堂里,他教导众人;
僧团升上天空,胜者来到了阎浮提洲。
Somanasse māḷakasmiṃ, janaṃ samanusāsiya; Saṅghena nabhamuggantvā, jambudīpaṃ jino agā.
在这个劫中,乔达摩是第四位胜者。
导师了知一切法,悲悯一切世间。
Ahu imasmiṃ kappasmiṃ, catutthaṃ gotamo jino; Sabbadhammavidū satthā, sabbalokānukampako.
他第一次来到这里,就做了驱除夜叉的事。
第二次,他又回来,调伏了那些龙。
Paṭhamaṃ so idhāgantvā, yakkhaniddhamanaṃ akā; Dutiyaṃ punarāgamma, nāgānaṃ damanaṃ akā.
在善贤城,摩尼眼被龙王邀请;
第三次,他又回来,和僧团一起在那里吃了。
Kalyāṇiyaṃ maṇiakkhi nāgenā’bhinimantito; Tatiyaṃ punarāgamma, sasaṅgho tattha bhuñjiya.
过去诸佛菩提树所在之处,以及这座塔所在之处;
受用遗物的地点,以及那些坐处,也都曾被(牟尼)受用过。
Pubbabodhiṭhitaṭhānaṃ, thūpaṭhānamidampi ca; Paribhogadhātuṭhānañca, nisajjāyo’pabhuñjiya.
大牟尼走到前佛曾经站立之处附近,
那时,世间之光(佛陀)因为兰卡岛没有人类,所以去了兰卡岛。
Pubbabuddhaṭhitaṭṭhānā, oraṃ gantvā mahāmuni; Laṃkādīpe lokadīpo, manussābhāvato tadā.
在岛上教导了天众与龙众,
胜者与僧团一起升上天空,来到了阎浮提洲。
Dīpaṭṭhaṃ devasaṅghañca, nāge samanusāsiya; Sasaṅgho nabhamuggantvā, jambudīpaṃ jino agā.
大王,这个地方就是这样,曾有四位佛陀来过。
大王,在那个地方,未来将会有一座佛塔。
Evaṃ ṭhānamidaṃ rāja, catubuddhanisevitaṃ; Tasmiṃ ṭhāne mahārāja, thūpo hessati’nāgate.
藏有一斗佛身舍利的,
高二千肘,以“金环”之名广为人知。
Buddhasārīradhātūnaṃ, doṇadhātunidhānavā; Vīsaṃhatthasataṃ ucco, hemamālī’ti vissuto.
我自己要去做,我渴望成为大地之主。
在这里,大地之主,你还有许多别的事要做。
Ahameva kāressāmi, icchāha puthavissaro; Idha aññāni kiccāni, bahūni tava bhūmipa.
那些事情你去做吧,你的孙子将来会完成这一件。
他是你哥哥副王摩诃那伽的儿子。
Tāni kārehi nattāte, kāressati imaṃ pana; Mahānāgassa te bhātu, uparājassa atrajo.
他将来会成为国王,名叫耶塔拉亚提索。
名为果塔巴耶的国王,他的儿子将会出生。
So yaṭṭhālayatissoti, rājā hessata’nāgate; Rājā goṭṭhābhayo nāma, tassa putto bhavissati.
他的儿子将会名叫迦迦文那提索。
那位国王的儿子将成为国王,成为大王。
Tassa putto kākavaṇṇa-tisso nāma bhavissati; Tassa rañño suto rāja, mahārājā bhavissati.
因杜塔伽摩尼的声誉,他广为人知,名叫“无畏”。
他将在这里建造一座塔,他拥有大神通与大威力。
Duṭṭhagāmaṇisaddena, pākaṭo’bhayanāmako; Kāressatī’dha thūpaṃ so, mahā tejiddhivikkamo.
长老如此说。国王不在此,也不依那位长老的话。
他让人竖起石柱,又命人把这件事刻在上面。
Iccāha thero therassa, vacane ne’ttha bhūpati; Ussāpesi silāthambhaṃ, taṃ pavattiṃ likhāpiya.
美丽的大云林,提舍禅苑所在的大地;
那位有大神通的玛欣德大长老,接过了它。
Rammaṃ mahāmeghavanaṃ, tissārāmaṃ mahāmahī; Mahāmahindathero so, paṭiggayha mahiddhiko.
他自身纹丝不动,却让大地在八个地方震动起来。
为了乞食走进那座像大海一样的城市。
Akampo kampayitvāna, mahiṃ ṭhānesu aṭṭhasu; Piṇḍāya pavisitvāna, nagaraṃ sāgarūpamaṃ.
在国王的宫殿里吃完饭,就出了宫殿;
在欢喜林里坐下,就在那里,[诵]《火聚喻经》。
Rañño ghare bhattakiccaṃ, katvā nikkhamma mandiraṃ; Nisajja nandanavane, aggikkhandhopamaṃ tahiṃ.
在那里向人们宣说经法后,那里有一千个人;
他证得道果后,住在大云林里。
Suttaṃ janassa desetvā, sahassaṃ mānuse tahiṃ; Pāpayitvā maggaphalaṃ, mahāmeghavane vasi.
第三天,长老在王宫里用餐;
坐在欢喜园里,开示了毒蛇的譬喻。
Tatiye divase thero, rājagehamhi bhuñjiya; Nisajja nandanavane, desiyā’sivisopamaṃ.
让一千人证得悟道之后,从那时起;
长老来到帝须园,国王也已听闻佛法。
Pāpayitvā’bhisamayaṃ, sahassapurise tato; Tissārāmaṃ agā thero, rājā ca sutadesano.
他靠近长老坐下,然后问起胜者的教法:
“尊者,教法已经确立了吗?”“人主,还没有。”
Theraṃ upanisīditvā, so pucchi jinasāsanaṃ; Patiṭṭhitannu bhante’ti, na tāva manujā’dhipa.
人主啊,为了做布萨等事务,依照胜者的教令,
在这里,当界被划定之后,教法就会稳固建立。
Uposathādikammatthaṃ, jinā’ṇāya janādhipa; Sīmāya idha baddhāya, patiṭṭhissati sāsanaṃ.
大长老这样说完,国王就对他说了这番话:
我将遵从正自觉者的教令,持光明者啊,我愿住于其内安居。
Icca’bravi mahāthero, taṃ rājā idamabravi; Sambuddhā’ṇāya antohaṃ, vassissāmi jutindhara.
因此,先把城内划定为界内,再把界结好。
大王这样说完后,长老便对他这样说道。
Tasmā katvā puraṃ anto-sīmaṃ bandhatha sajjukaṃ; Iccā’bravi mahārājā, thero taṃ idhamabravi.
既然这样,那就唯由你自己去知悉吧,大地之主。
我们要划定结界通行的地方,作为有益的安排。
Evaṃ sati tuvaṃyeva, pajāna puthavissara; Sīmāya gamanaṭṭhānaṃ, bandhissāma mayaṃ hitaṃ.
大地之主说了声“善哉”,就像天王在欢喜园里一样;
他从大云林园出发,进入了属于自己的宫殿。
‘‘Sādhū’’ti vatvā bhūmindo, devindo viya nandanā; Mahāmeghavanārammā, pāvisi mandiraṃ sakaṃ.
第四天,长老在王宫里吃了饭;
在欢喜林中坐下后,宣说了《始知经》。
Catutthe divase thero, rañño gehamhi bhuñjiya; Nisajja nandanavane, desesa’namanaggiyaṃ.
他让一千人喝下了不死之水,就在那个地方;
大长老来到了大云林园。
Pāyetvā’matapānaṃ so, sahassapurise tahiṃ; Mahāmeghavanārāmaṃ, mahāthero upāgami.
清晨让人击鼓巡城,把这座殊胜的城装饰起来;
还有精舍通往村落的道路,以及四周的精舍。
Pāto bheriṃ carāpetvā, maṇḍayitvā puraṃ varaṃ; Vihāragāmimaggañca, vihārañca samantato.
他是战车中的雄主,站在战车上,全身装饰着各种庄严饰品;
带着大臣,带着后宫眷属,带着车乘、军队与坐骑。
Rathesabho rathaṭṭho so, sabbālaṅkārabhūsito; Sahāmacco sahorodho, sayoggabalavāhano.
带着庞大的随从队伍,他来到了自己的园林。
在那里,他走到长老们跟前,向值得礼敬的他们顶礼。
Mahatā parivārena, sakārāmamupāgami; Tattha there upagantvā, vanditvā vandanārahe.
和长老们一起去了河的上游渡口,
于是耕者拿着金犁走了过来。
Saha therehi gantvāna, nadiyo’parititthakaṃ; Tato kasanto agami, hemanaṅgalamādiya.
大莲花象和战象,这两头象都是吉祥的。
套上金犁,在第一道矛饰处。
Mahāpadumo kuñjaro ca, ubho nāgā sumaṅgalā; Suvaṇṇanaṅgale yuttā, paṭhame kuntamāḷake.
率领四种大军的刹帝利王,与长老们同行。
拿起犁,展示出犁沟,这位调伏怨敌者。
Caturaṅgamahā seno, saha therehi khattiyo; Gahetvā naṅgalaṃ sītaṃ, dassayitvā arindamo.
装饰得整整齐齐、盛满水的瓶子,还有种种色彩、庄严美好的旗帜。
钵、栴檀香粉,还有金杖和银杖。
Samalaṅkataṃ puṇṇaghaṭaṃ, nānārāgaṃ dhajaṃ subhaṃ; Pātiṃ candanacuṇṇañca, soṇṇarajata daṇḍakaṃ.
一面装满鲜花的明镜、一个饰以鲜花的妆奁。
被一群手拿拱门、芭蕉叶和伞盖等物的女子簇拥围绕着。
Ādāsaṃ pupphabharitaṃ, samuggaṃ kusumagghiyaṃ; Toraṇakadalīchattādiṃ, gahititthi parivārito.
各种乐器齐声响起,被大军团团围住;
用赞颂和吉祥的歌声,让四方都充满。
Nānāturiya saṅghuṭṭho, balogha parivārito; Thutimaṅgalagītehi, pūrayanto catuddisaṃ.
众人发出“善哉”的欢呼声,还数百次抛掷衣物。
他以纯洁的供养,国王一边耕犁一边前行。
Sādhukāra ninādeti, celukkhepasatehi ca; Mahatā chaṇapujāya, kasanto bhūmipo agā.
无论是精舍还是城市,都作右绕礼而行。
界的去处,抵达河流后,就结束了。
Vihārañca purañceva, kurumāno padakkhiṇaṃ; Sīmāya gamanaṭhānaṃ, nadiṃ patvā samāpayi.
如果有人问:是以什么标记,才说结界在这里?
想要了解界场所在之处的人,请这样去理解。
Kenakena nimittena, sīmā ettha gatāti ce; Evaṃ sīmāgataṭhānaṃ, icchamānā nibodhatha.
在河边的石渡口,石头上有一道矮墙围栏;
从那里到昆巴拉瓦塔,再从那里到大尼帕。
Najjāpāsāṇatitthamhi , pāsāṇe kuḍḍavāṭakaṃ; Tato kumbalavāṭaṃ taṃ, mahānipaṃ tato agā.
从那里到库库达帕林伽,再从那里到大庭院;
从那里到库贾玛杜拉,再从那里到风池。
Tato kukudhapāḷiṅgo, mahāaṅgaṇago tato; Tato khujjamadhulañca, maruttapokkharaṇiṃtato.
在胜利园的园林里,去到北门城楼。
象额岩,位于谷壳堆的中央。
Vijayārāma uyyāne, uttaradvārakoṭṭha go; Gajakumbhaka pāsāṇaṃ, thusavaṭṭhika majjhago.
在无畏处的鹤岩,位于大坟场中间;
从铁匠村出发,去到长石那里。
Abhaye balākapāsāṇaṃ, mahāsusāna majjhago; Dīghapāsāṇakaṃ gantvā, kammāradeva gāmato.
去到希耶伽拉附近的尼拘陀庭院
迪亚瓦萨婆罗门的天宫,在东南方。
Nigrodha maṅgaṇaṃ gantvā, hiyagallasamīpake; Diyāvasabrāhmaṇassa, devokaṃ pubbadakkhiṇaṃ.
接着是特鲁摩帕林伽,
接着是四棵棕榈树;
在马场左侧,
两棵咖丹巴树生长了出来。
Tato telumapāliṅgo, Tato tālacatukkago; Assamaṇḍalavāmena, Dve kadambā ajāyisuṃ.
从那里到碎石渡口,再向上到河流;
在最初那座塔的东边,长出了两棵咖丹巴树。
Tato marumbatittaṅgo, tato uddhaṃ nidiṃ agā; Paṭhama cetiya pācine, dve kadambā ajāyisuṃ.
在森因达古塔王的王国里,泰米尔人是净水者;
把远处的河流截断,让它改道流到城边。
Senindaguttarajjamhi, damiḷā dakasuddhikā; Nadiṃ dūranti bandhitvā, nagarāsannamakaṃsu taṃ.
活着的卡丹巴树,已进入界内;
死去的卡丹巴树岸边,界水卡丹巴树。
Jīva mānakadambañca, antosīmagataṃ ahu; Mataka dambatīrena, sīmāuddakadambagā.
从狮子洲渡口出发,渡到对岸后继续前行;
到了石渡口后,仙人碰触了标记。
Sīhasinā natitthena, uggantvā tīrato vajaṃ; Pāsāṇatitthaṃ gantvāna, nimittaṃ ghaṭṭayi isi.
当此征兆被触动时,诸天与人类
发出赞叹之声,教法善加安立。
Nimittetu pane’tasmiṃ, ghaṭṭite devamānusā; Sādhukāraṃ pavattesuṃ, sāsanaṃ suppatiṭṭhitaṃ.
他以国王所赐的犁沟宣告了界标。
还有三十二座庭院的事,以及塔园的事。
Rañño dinnāya sītāya, nimitte parikittayi; Dvattiṃsamāḷakatthañca, thūpārāmatthameva ca.
大长老以殊胜智慧,宣说了诸相之后,
还按照规矩宣说了边界之相。
Nimitte kittayitvāna, mahāthero mahāmati; Sīmantaranimitte ca, kittayitvā yathāvidhiṃ.
就在同一天,他结定了所有的界域,并在当天住下;
当结界完成时,大地震动了。
Abandhī sabbā sīmāyo, tasmiṃyeva dinevasī; Mahāmahī akampittha, sīmābandhe samāpite.
第五天,长老在国王的宫中用餐后;
坐在欢喜园里,讲说《嚼食经》。
Pañcame divase thero, rañño gehamhi bhuñjiya; Nisajja nandanavane, suttantaṃ khajjanīyakaṃ.
为大众说法之后,在那里度化了上千人。
让人饮下不死甘露后,他住在大云林。
Mahājanassa desetvā, sahassaṃ mānuse tahiṃ; Pāyetvā amataṃ pānaṃ, mahāmeghavane vasī.
第六天也,长老在王宫里吃过饭后;
坐在欢喜园里,诵读《牛粪团经》。
Chaṭṭhepi divase thero, raññogehamhi bhuñjiya; Nisajja nandanavane, sutta gomaya piṇḍikaṃ.
宣说教法后,深谙说法者,向大众,向众人。
让众人证得现观后,他这位得自在者住在大云林。
Desayitvā desanaññū, mahassaṃyeva mānuse; Pāpayitvā’bhisamayaṃ, mahā meghavane vasī.
到了第七天,长老也在王宫里吃了饭;
在欢喜园中坐下,转动了法轮。
Sattamepi dine thero, rājagehamhi bhuñjiya; Nisajja nandanavane, dhammacakkappavattanaṃ.
讲完这部经以后,就在人间度化了整整一千人;
让人证悟现观后,他住在大云林里。
Suttantaṃ desayitvāna, sahassaṃyeva mānuse; Pāpayitvā’bhisamayaṃ, mahā meghavane vasi.
就这样,这位光芒持有者,八,第九千。
在第七百天使证得悟道。
Evañhi aṭṭha navama-sahassāni jutindharo; Kārayitvā’bhisamayaṃ, divaseheva sattati.
那座大欢喜园,被那位如如者这样称呼。
教法照耀之地,所以叫光林。
Taṃ mahānandanavanaṃ, vuccate tena tādinā; Sāsanajotitaṭṭhāna-mīti jotivanaṃ iti.
他在帝须园里让人建造了。
国王先从长老开始。
迅速用火把(照亮)宫殿,
把陶土彻底晒干之后。
Tissarāmamhi kāresi, Rājā therassa ādito; Pāsādaṃ sīghamukkāya, Sukkhā petvāna mattikā.
那座宫殿看起来乌黑发亮,
他因为那个缘故就在那里。
它被称为黑殿僧居所。
Pāsādo kāḷakābhāso, Āsi so tena taṃ tahiṃ; Kāḷapāsāda pariveṇa-mīti saṅkhamupāgataṃ.
从那以后,大菩提寺和铜殿;
他让人建了签堂和斋堂,都建得很好。
Tato mahābodhigharaṃ, lohapāsāda meva ca; Salākaggañca kāresi, bhattasālañca sādhukaṃ.
很多精舍,还有美好的池塘;
他还建造了夜间住处、白天住处等各类场所。
Bahūni pariveṇāni, sādhu pokkharaṇīpi ca; Rattiṭhāna divāṭhāna-pabhutīni ca kārayi.
他的浴池边洗澡之恶行,
善浴精舍,说的就是精舍。
Tassa nahānapāpassa, nhānapokkharaṇītaṭe; Sunahātapariveṇanti, pariveṇaṃ pavuccati.
在那位善士经行的地方,有那岛屿之明灯,属于那位善士。
这个经行处就被叫作“长经行处”。
Tassa caṅkamitaṭhāne, dīpa dīpassa sādhuno; Vuccate pariveṇaṃ taṃ, dīghacaṅkamanaṃ iti.
他进入最胜果等至,在那里他很高兴。
因此被称为“果最胜精舍”。
Aggaphalasamāpattiṃ, samāpajja yahiṃ tuso; Phalagga pariveṇanti, etaṃ tena pavuccati.
长老倚靠着依靠,就坐在那里。
长老们所依止的精舍,因此被称为“长老依止精舍”。
Apassiya apassenaṃ, thero tattha nisīdiso; Therā passaya pariveṇaṃ, etaṃ tena pavuccati.
许多天神成群结队在那里亲近侍奉已超越者,
正因为这样,那里才被称为天神群围绕的精舍。
Bahū marugaṇā yattha, upāsiṃsu upaccataṃ; Teneva taṃ marugaṇa-pariveṇanti vuccati.
身为将军的国王的长老,长隐尊者;
他让人用八根大柱建了一座小殿堂。
Senāpatitassa rañño, therassa dīghasandako; Kāresi cūḷapāsādaṃ, mahāthambhehi aṭṭhahi.
那里就是被称为长隐将军的精舍。
这座精舍被称为首要的、最胜的精舍。
Dīghasanda senāpati-pariveṇanti taṃ tahiṃ; Vuccate pariveṇaṃ taṃ, pamukhaṃ pamukhākaraṃ.
名叫帕古拉的天爱语
在楞伽岛,这是第一座大寺。
那位国王具慧的大玛欣德长老
由于依止,他在这里造作了垢秽与心。
Devānaṃpiyavacano’paguḷanāmo, Laṃkāyaṃ paṭhamamimaṃ mahāvihāraṃ; Rājā so sumatimahāmahindatheraṃ, Āgammā malamatimetthakārayitthāti.