礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
阿毗达摩藏· 名为《殊胜义论》· 《法集论》义注巴利
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Abhidhammapiṭake · Aṭṭhasālinī nāma · Dhammasaṅgaṇī-aṭṭhakathā
论母义注
830 段
著作开篇序言巴利
Ganthārambhakathā
就像他对众生的悲悯一样,这位大圣的慧也是如此。
对于一切应当了知的法,智慧都随自己的心意而运转。
因为对众生怀有悲悯,内心受到激励;
神通示现结束之后,他住在三十三天。
在刺桐树根下,那个叫黄毛毯的地方;
坐在石座上,就像太阳在双持山上。
从一万个轮围世界,从四面八方全部聚集而来;
被安坐的诸天众围绕着。
把母亲放在首位,凭借她的智慧威力;
他为天神们宣说了阿毗达摩论道。
向那位具足吉祥的正觉者顶礼双足,
礼敬了他的正法,又向僧团合掌致敬。
对三宝做了这样的恭敬之后,
凭借威力使干涸后,彻底无余尽除障碍。
以清净的戒行和微细无垢的智慧,
由比丘佛音恳切地祈请。
那位天中天为诸天宣说之后,又依理趣,
导师把这件事告诉了舍利弗长老。
在无热恼池,为大圣(世尊)作侍奉;
长老听了之后,就把它带到了大地上。
他对比丘们宣说,因此被比丘们记持。
结集时被结集,又由毗提诃牟尼再结集。
他凭借甚深的智慧,持续不断地深入其中;
从种种理趣庄严的阿毗达摩开头说起。
过去由大迦叶等具足神通的尊者所编集的注疏,
由诸仙人共同结集,后来又复诵结集。
这部最殊胜的法,是由玛欣德长老带来的。
这部论典是为岛上居民、用他们的语言造出来的。
去掉那里的铜叶洲居民的语言之后,
把没有过失、又随顺经典义理的语言安立起来。
不掺杂其他部派的见解,也不混乱。
阐明大寺住派的决断。
我将阐明义理,亦于传承经典与注疏中;
把握住应当把握的,让有智慧的人欢喜。
一切禅修所缘、修行行持、神通与观法;
不过在《清净道论》里,这一切都已经讲清楚了。
因此,不抓住它,即使在整个经典中,
我们将按照字词的顺序来做义注。
当我这样宣说这部阿毗达摩论时,
你们要专心听,不要散乱,因为这样的说法确实很难遇到。巴利
Karuṇā viya sattesu, paññā yassa mahesino; Ñeyyadhammesu sabbesu, pavattittha yathāruci. Dayāya tāya sattesu, samussāhitamānaso; Pāṭihīrāvasānamhi, vasanto tidasālaye. Pāricchattakamūlamhi, paṇḍukambalanāmake; Silāsane sannisinno, ādiccova yugandhare. Cakkavāḷasahassehi, dasahāgamma sabbaso; Sannisinnena devānaṃ, gaṇena parivārito. Mātaraṃ pamukhaṃ katvā, tassā paññāya tejasā; Abhidhammakathāmaggaṃ, devānaṃ sampavattayi. Tassa pāde namassitvā, sambuddhassa sirīmato; Saddhammañcassa pūjetvā, katvā saṅghassa cañjaliṃ. Nipaccakārassetassa, katassa ratanattaye; Ānubhāvena sosetvā, antarāye asesato. Visuddhācārasīlena, nipuṇāmalabuddhinā; Bhikkhunā buddhaghosena, sakkaccaṃ abhiyācito. Yaṃ devadevo devānaṃ, desetvā nayato puna; Therassa sāriputtassa, samācikkhi vināyako. Anotattadahe katvā, upaṭṭhānaṃ mahesino; Yañca sutvāna so thero, āharitvā mahītalaṃ. Bhikkhūnaṃ payirudāhāsi, iti bhikkhūhi dhārito; Saṅgītikāle saṅgīto, vedehamuninā puna. Tassa gambhīrañāṇehi, ogāḷhassa abhiṇhaso; Nānānayavicittassa, abhidhammassa ādito. Yā mahākassapādīhi, vasīhiṭṭhakathā purā; Saṅgītā anusaṅgītā, pacchāpi ca isīhi yā. Ābhatā pana therena, mahindenetamuttamaṃ; Yā dīpaṃ dīpavāsīnaṃ, bhāsāya abhisaṅkhatā. Apanetvā tato bhāsaṃ, tambapaṇṇinivāsinaṃ; Āropayitvā niddosaṃ, bhāsaṃ tantinayānugaṃ. Nikāyantaraladdhīhi, asammissaṃ anākulaṃ; Mahāvihāravāsīnaṃ, dīpayanto vinicchayaṃ. Atthaṃ pakāsayissāmi, āgamaṭṭhakathāsupi; Gahetabbaṃ gahetvāna, tosayanto vicakkhaṇe. Kammaṭṭhānāni sabbāni, cariyābhiññā vipassanā; Visuddhimagge panidaṃ, yasmā sabbaṃ pakāsitaṃ. Tasmā taṃ aggahetvāna, sakalāyapi tantiyā; Padānukkamato eva, karissāmatthavaṇṇanaṃ. Iti me bhāsamānassa, abhidhammakathaṃ imaṃ; Avikkhittā nisāmetha, dullabhā hi ayaṃ kathāti.
在这里,“阿毗达摩”是什么意思呢?是“法上之法、法的殊胜”的意思。这里“阿毗”这个词,表达的就是“超越、殊胜”的意思。就像“剧烈的苦受向我逼来,只进不退”以及“殊胜的光彩”等说法里的用法一样。因此,就像在许多竖起的伞和旗幢当中,那把在尺寸和色泽形状上格外超胜的伞,被称为“超伞”;那面在尺寸上格外超胜、又具有种种不同色彩殊胜的旗幢,被称为“超幢”。又像许多王子和天人聚在一起时,那位在出身、受用、名声、权势等成就上格外超胜、格外殊胜的王子,被称为“超王子”;那位在寿命、容貌、权势、名声等成就上格外超胜、格外殊胜的天人,被称为“超天人”;同样,那样的梵天也被称为“超梵天”。正是如此,这个法也以“法上之法、法的殊胜”这一含义,被称为“阿毗达摩”。巴利
Tattha kenaṭṭhena abhidhammo? Dhammātirekadhammavisesaṭṭhena. Atirekavisesatthadīpako hettha ‘abhi’-saddo. ‘‘Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti’’ (ma. ni. 3.384; saṃ. ni. 5.195) ‘‘abhikkantavaṇṇā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.1-2) viya. Tasmā yathā samussitesu bahūsu chattesu ceva dhajesu ca yaṃ atirekappamāṇaṃ visesavaṇṇasaṇṭhānañca chattaṃ, taṃ ‘aticchatta’nti vuccati, yo atirekappamāṇo nānāvirāgavaṇṇavisesasampanno ca dhajo so ‘atidhajo’ti vuccati, yathā ca ekato sannipatitesu bahūsu rājakumāresu ceva devesu ca yo jātibhogayasaissariyādisampattīhi atirekataro ceva visesavantataro ca rājakumāro so ‘atirājakumāro’ti vuccati, yo āyuvaṇṇaissariyayasasampattiādīhi atirekataro ceva visesavantataro ca devo so ‘atidevo’ti vuccati, tathārūpo brahmāpi ‘atibrahmā’ti vuccati, evameva ayampi dhammo dhammātirekadhammavisesaṭṭhena ‘abhidhammo’ti vuccati.
到了经藏那边,五蕴只是部分地被分别说明,并不是完全地逐一分别;但到了阿毗达摩这边,则是依据经分别、论分别和问难三种方式,完全地逐一分别。十二处、十八界、四圣谛、二十二根、十二支缘起也是这样。只是在根分别里没有经分别,在缘起里没有问难。到了经藏那边,四念处只是部分地被分别说明,并不是完全地逐一分别;但到了阿毗达摩这边,则是依据三种方式完全地逐一分别。四正勤、四神足、七觉支、八支圣道、四禅、四无量、五学处、四无碍解也是这样。只是在这里的学处分别中没有经分别。到了经藏那边,智只是部分地被分别说明,并不是完全地逐一分别;烦恼也是这样。但到了阿毗达摩这边,则是以“一种智事”等的方式安立论母之后,完全地逐一分别。烦恼也是如此,从一开始的一种方式直到多种方式。到了经藏那边,地界的区分只是部分地被分别说明,并不是完全地逐一分别;但到了阿毗达摩这边,则是依据三种方式,对地界的区分完全地逐一分别。这样,应当以法之超越、法之殊胜的含义来了知阿毗达摩。巴利
Suttantañhi patvā pañcakkhandhā ekadeseneva vibhattā, na nippadesena; abhidhammaṃ patvā pana suttantabhājanīyaabhidhammabhājanīyapañhapucchakanayānaṃ vasena nippadesato vibhattā. Tathā dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, cattāri saccāni, bāvīsatindriyāni, dvādasapadiko paccayākāro. Kevalañhi indriyavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ natthi, paccayākāre ca pañhapucchakaṃ natthi. Suttantañca patvā cattāro satipaṭṭhānā ekadeseneva vibhattā, na nippadesena; abhidhammaṃ patvā pana tiṇṇampi nayānaṃ vasena nippadesatova vibhattā. Tathā cattāri sammappadhānāni, cattāro iddhipādā, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, cattāri jhānāni, catasso appamaññāyo, pañca sikkhāpadāni, catasso paṭisambhidā. Kevalañhettha sikkhāpadavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ natthi. Suttantaṃ patvā ca ñāṇaṃ ekadeseneva vibhattaṃ na nippadesena; tathā kilesā. Abhidhammaṃ patvā pana ‘‘ekavidhena ñāṇavatthū’’tiādinā (vibha. 751) nayena mātikaṃ ṭhapetvā nippadesatova vibhattaṃ. Tathā ekakato paṭṭhāya anekehi nayehi kilesā. Suttantaṃ patvā ca bhūmantaraparicchedo ekadeseneva vibhatto, na nippadesena; abhidhammaṃ pana patvā tiṇṇampi nayānaṃ vasena bhūmantaraparicchedo nippadesatova vibhatto. Evaṃ dhammātirekadhammavisesaṭṭhena abhidhammoti veditabbo.
不过,从论典的分类来看,这部阿毗达摩是依据《法集论》《分别论》《界论》《人施设论》《论事》《双论》《发趣论》这七部论典而安立的。这是诸位论师在此处的共同说法。但诡辩派却说:“为什么要收入《论事》呢?难道不是世尊般涅槃后过了两百一十八年,才由目犍连子帝须长老编集出来的吗?所以,因为它是弟子所说,应当去掉。”问:“那么,六部论就是阿毗达摩吗?”答:“我不是这样说。”问:“那你怎么说?”答:“七部论。”问:“你取哪一部来凑成七部?”答:“有一部叫《大法心论》,加上它就是七部。”反驳:“《大法心论》里没有新内容,只有少量问答,其余都是从别处取来的。要和《论事》一起才算七部。”辩方:“不是和《论事》一起,而是有一部叫《大界论》,和它一起才是七部。”反驳:“《大界论》里也没有新内容,只有极少量的经文,其余都是从别处取来的。要和《论事》一起才算七部。”巴利
Pakaraṇaparicchedato panesa dhammasaṅgaṇīvibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattikathāvatthuyamakapaṭṭhānānaṃ sattannaṃ pakaraṇānaṃ vasena ṭhito. Ayamettha ācariyānaṃ samānakathā. Vitaṇḍavādī panāha – ‘kathāvatthu kasmā gahitaṃ? Nanu sammāsambuddhassa parinibbānato aṭṭhārasavassādhikāni dve vassasatāni atikkamitvā moggaliputtatissattherenetaṃ ṭhapitaṃ? Tasmā sāvakabhāsitattā chaḍḍetha na’nti. ‘Kiṃ pana chappakaraṇāni abhidhammo’ti? ‘Evaṃ na vadāmī’ti. ‘Atha kiṃ vadesī’ti. ‘Sattappakaraṇānī’ti. ‘Kataraṃ gahetvā satta karosī’ti? ‘Mahādhammahadayaṃ nāma atthi, etena saha sattā’ti. ‘Mahādhammahadaye apubbaṃ natthi, katipayāva pañhāvārā avasesā, kathāvatthunāva saddhiṃ sattā’ti. ‘No kathāvatthunā, mahādhātukathā nāma atthi, tāya saddhiṃ sattā’ti. ‘Mahādhātukathāyaṃ apubbaṃ natthi, appamattikāva tanti avasesā. Kathāvatthunāva saddhiṃ sattā’ti.
正自觉者宣说七部论时,讲到《论事》,先以“补特伽罗论”中四个问题里两个五支论式所形成的八面论法为开端,在所有论道中,用不足一个诵分的巴利文句立下了论母。这个论母是这样的:“补特伽罗依真实义、胜义可得吗?是的。那么,那个真实义、胜义,由此,那个补特伽罗依真实义、胜义可得吗?不应这样说。知道这是反驳……乃至……补特伽罗依真实义、胜义不可得吗?是的。那么,那个真实义、胜义,由此,那个补特伽罗依真实义、胜义不可得吗?不应这样说。知道这是反驳……乃至……于一切处补特伽罗可得,于一切处补特伽罗不可得;于一切时补特伽罗可得,于一切时补特伽罗不可得;于一切法中补特伽罗可得,于一切法中补特伽罗不可得,依真实义、胜义。”(《论事》15-16)导师就是这样,依第一个论题显示第一个反驳,依第二个显示第二个……乃至……依第八个显示第八个反驳,从而建立了论母。应当知道,一切处论母的建立都是依照这个方法。而导师建立这个论母时,是预见到这样一件事才建立的:在我般涅槃后两百一十八年,会有一位名叫目犍连子帝须长老的比丘,坐在一千位比丘中间,把自宗方面的五百经和他宗方面的五百经合起来,共一千经,然后分判出一部篇幅与《长部》相当的《论事》。巴利
Sammāsambuddho hi sattappakaraṇāni desento kathāvatthuṃ patvā yā esā puggalavāre tāva catūsu pañhesu dvinnaṃ pañcakānaṃ vasena aṭṭhamukhā vādayutti taṃ ādiṃ katvā sabbakathāmaggesu asampuṇṇabhāṇavāramattāya pāḷiyā mātikaṃ ṭhapesi. Sā panesā ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti. Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti. Nahevaṃ vattabbe. Ājānāhi niggahaṃ…pe… puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti. Āmantā. Yo saccikaṭṭho paramattho tato so puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti. Nahevaṃ vattabbe. Ājānāhi niggahaṃ…pe…. Sabbattha puggalo upalabbhati sabbattha puggalo nupalabbhati, sabbadā puggalo upalabbhati sabbadā puggalo nupalabbhati, sabbesu puggalo upalabbhati sabbesu puggalo nupalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti (kathā. 15-16) evaṃ paṭhamaṃ vādaṃ nissāya paṭhamaṃ niggahaṃ, dutiyaṃ nissāya dutiyaṃ …pe… aṭṭhamaṃ nissāya aṭṭhamaṃ niggahaṃ dassentena satthārā ṭhapitā. Iminā nayena sabbattha mātikāṭhapanaṃ veditabbaṃ. Taṃ panetaṃ mātikaṃ ṭhapento imaṃ disvā ṭhapesi – mama parinibbānato aṭṭhārasavassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ matthake moggaliputtatissatthero nāma bhikkhu bhikkhusahassamajjhe nisinno sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā dīghanikāyappamāṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ bhājessatīti.
目犍连子帝须长老宣说这部论典时,并不是靠自己的智慧来说的,而是依照世尊所传授的方法、依世尊所安立的论母来说的。因此,因为它是依照世尊所传授的方法、依世尊所安立的论母而宣说的,所以整部论典也就被称为佛所说。这就像什么呢?就像《蜜丸经》等经典那样。在《蜜丸经》中,世尊先安立了论母:“比丘们,凡是那些虚妄分别之想和计量会侵蚀一个人的地方,如果在这里没有什么可欢喜的、可称赞的、可执取的,这就是贪随眠的尽头。”说完之后,世尊就从座位上起身,进入了精舍。巴利
Moggaliputtatissattheropi idaṃ pakaraṇaṃ desento na attano ñāṇena desesi, satthārā pana dinnanayena ṭhapitamātikāya desesi. Iti satthārā dinnanayena ṭhapitamātikāya desitattā sakalampetaṃ pakaraṇaṃ buddhabhāsitameva nāma jātaṃ. Yathā kiṃ? Yathā madhupiṇḍikasuttantādīni . Madhupiṇḍikasuttantasmiñhi bhagavā ‘‘yatonidānaṃ bhikkhu purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhositabbaṃ, esevanto rāgānusayāna’’nti (ma. ni. 1.202) mātikaṃ ṭhapetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
受持佛法的比丘们来到大迦旃延长老那里,向长老请教十力(佛陀)所立论母的含义。长老没有只就他们所问的来回答,而是为了表达对十力的恭敬,先举出实木的譬喻:“贤友,譬如有人想要实木、寻求实木……”(《中部》1.203),以实木之树比喻世尊,以枝叶比喻声闻弟子,然后赞叹导师:“贤友,那位世尊是知者、见者,是眼、是智、是法、是梵,是宣说者、开示者,是义的引导者、甘露的施与者、法主、如来。”之后,长老们一再请求,他便对导师所立论母的含义作了详细解说。他怀着这样的用意说道:“诸位贤友,如果你们愿意,可以亲自前往世尊那里,再问这个含义。如果(我的解释)与一切知智相印证、相符合,你们就接受;如果不相符,就不要接受。”接着又说:“你们应当依照世尊所解答的那样来受持。”说完便让他们离开了。巴利
Dhammappaṭiggāhakā bhikkhū mahākaccānattheraṃ upasaṅkamitvā dasabalena ṭhapitamātikāya atthaṃ pucchiṃsu. Thero pucchitamattakeneva akathetvā dasabalassa apacitidassanatthaṃ ‘‘seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī’’ti (ma. ni. 1.203) sāropamaṃ āharitvā sārarukkho viya bhagavā sākhāpalāsasadisā sāvakā, ‘‘so hāvuso bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato’’ti satthāraṃ thometvā punappunaṃ therehi yācito satthārā ṭhapitamātikāya atthaṃ vibhajitvā ‘‘ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha sace sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsandiyamānaṃ sameti gaṇheyyātha, no ce mā gaṇhitthā’’ti iminā adhippāyena ‘‘yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāthā’’ti vatvā uyyojesi.
他们走到导师面前,向导师请教。导师没有说“迦旃延讲得不好”,而是像竖起一面金制的项圈那样,抬起头来,张开那张像盛开的百瓣莲花一样庄严的大嘴,发出梵音,赞叹“善哉!善哉!”,对这位长老表示赞许,然后说道:“比丘们,大迦旃延是智者;比丘们,大迦旃延有大智慧。比丘们,如果你们来问我这个义理,我也会像大迦旃延所解答的那样来解答。”巴利
Te satthāraṃ upasaṅkamitvā pucchiṃsu. Satthā dukkathitaṃ kaccānenāti avatvā suvaṇṇāliṅgaṃ ussāpento viya gīvaṃ unnāmetvā supupphitasatapattasassirikaṃ mahāmukhaṃ pūrento brahmassaraṃ nicchāretvā sādhu sādhūti therassa sādhukāraṃ datvā ‘‘paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno, mahāpañño bhikkhave mahākaccāno, maṃ cepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi taṃ evamevaṃ byākareyyaṃ yathā taṃ mahākaccānena byākata’’nti (ma. ni. 1.205) āha.
从导师(佛陀)随喜赞叹之时开始,整部经就成了佛所说的。在阿难长老等人详细阐释的经中,也是同样的道理。同样地,正自觉者在宣说七部论典时,讲到《论事》,就按照前面所说的方式建立了论母。而在建立的时候,他看到了这一点——巴利
Evaṃ satthārā anumoditakālato paṭṭhāya ca pana sakalaṃ suttaṃ buddhabhāsitaṃ nāma jātaṃ. Ānandattherādīhi vitthāritasuttesupi eseva nayo. Evameva sammāsambuddho sattappakaraṇāni desento kathāvatthuṃ patvā vuttanayena mātikaṃ ṭhapesi. Ṭhapento ca pana imaṃ addasa –
在我般涅槃之后的第二百一十八年,有一位名叫目犍连子帝须长老的比丘,坐在一千位比丘中间,将把自宗的五百部经和他宗的五百部经合起来,一共一千部经,编集为篇幅相当于《长部》的《论事》。巴利
Mama parinibbānato aṭṭhārasavassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ matthake moggaliputtatissatthero nāma bhikkhu bhikkhusahassamajjhe nisinno sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā dīghanikāyappamāṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ bhājessatīti.
目犍连子帝须长老宣说这部论时,并不是靠自己的智慧来说的,而是依照导师所传授的方式、依据已安立的论母来说的。正因为是依照导师所传授的方式、依据已安立的论母而宣说,所以整部论典都可说是佛所说的。如此,连同《论事》在内,一共七部论,就称为阿毗达摩。巴利
Moggaliputtatissattheropi imaṃ pakaraṇaṃ desento na attano ñāṇena desesi, satthārā pana dinnanayena ṭhapitamātikāya desesi. Iti satthārā dinnanayena ṭhapitamātikāya desitattā sakalampetaṃ pakaraṇaṃ buddhabhāsitameva jātaṃ. Evaṃ kathāvatthunāva saddhiṃ satta pakaraṇāni abhidhammo nāma.
其中,在《法集论》里有四种分类:心分类、色分类、安立集、义理阐发。其中,欲界善心有八种,不善心有十二种,善果报心有十六种,不善果报心有七种,唯作心有十一种;色界善心有五种,果报心有五种,唯作心有五种;无色界善心有四种,果报心有四种,唯作心有四种;出世间善心有四种,果报心有四种,这样一共八十九种心,就叫作心分类。“心生起品”也是它的名称。就诵出的分量来说,它超过六个诵分;如果详细展开,那就无穷无尽、无量无边。巴利
Tattha dhammasaṅgaṇīpakaraṇe catasso vibhattiyo – cittavibhatti rūpavibhatti nikkheparāsi atthuddhāroti. Tattha kāmāvacarakusalato aṭṭha, akusalato dvādasa, kusalavipākato soḷasa, akusalavipākato satta, kiriyato ekādasa; rūpāvacarakusalato pañca, vipākato pañca, kiriyato pañca; arūpāvacarakusalato cattāri, vipākato cattāri, kiriyato cattāri; lokuttarakusalato cattāri, vipākato cattārīti ekūnanavuti cittāni cittavibhatti nāma. Cittuppādakaṇḍantipi etasseva nāmaṃ. Taṃ vācanāmaggato atirekachabhāṇavāraṃ, vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.
紧接着,用“一种、二种”等分类方式安立论母之后,再详细分别开示出来的,就叫作“色分别”。“色品”也是它的名称。从诵出的篇幅来看,它超过两个诵分。但如果详细展开,那就无穷无尽、无量无边了。巴利
Tadanantaraṃ ekavidhena duvidhenātiādinā nayena mātikaṃ ṭhapetvā vitthārena vibhajitvā dassitā rūpavibhatti nāma. Rūpakaṇḍantipi etasseva nāmaṃ. Taṃ vācanāmaggato atirekadvibhāṇavāraṃ. Vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.
紧接着,从根本、蕴、门、地、义、法、名、相这些方面,按照根本等分类方式安立并开示出来的,就叫作“安立集”。它——巴利
Tadanantaraṃ mūlato khandhato dvārato bhūmito atthato dhammato nāmato liṅgatoti evaṃ mūlādīhi nikkhipitvā desito nikkheparāsi nāma. So –
从根本、从蕴,也从门、从地;
从含义、从法,也从名称、从性别特征;
因为放置后宣说之故,所以被称为安立。巴利
Mūlato khandhato cāpi, dvārato cāpi bhūmito; Atthato dhammato cāpi, nāmato cāpi liṅgato; Nikkhipitvā desitattā, nikkhepoti pavuccati.
“安立品”也是它的名称。从诵出的分量来说,大约有三个诵分。如果详细展开,那就无穷无尽、无法计量。巴利
Nikkhepakaṇḍantipi tasseva nāmaṃ. Taṃ vācanāmaggato timattabhāṇavāraṃ. Vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.
紧接着,就是名为“义释品”的部分,它即是三藏佛语的义理阐发,一直安立到“归依双”为止。因为那些不熟悉《大论》中计数行相的比丘们,可以据此校准计数行相。就讽诵分量来说,它大约是两个诵分。如果详细展开,那就无穷无尽、无量无边。巴利
Tadanantaraṃ pana tepiṭakassa buddhavacanassa atthuddhārabhūtaṃ yāva saraṇadukā nikkhittaṃ aṭṭhakathākaṇḍaṃ nāma. Yato mahāpakaraṇiyā bhikkhū mahāpakaraṇe gaṇanacāraṃ asallakkhentā gaṇanacāraṃ samānenti. Taṃ vācanāmaggato dvimattabhāṇavāraṃ. Vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.
这样,整部《法集论》按诵读的篇幅来算,有十三个诵分多一点。如果详细展开,则是无穷无尽、无法计量的。事情就是这样——巴利
Iti sakalampi dhammasaṅgaṇīpakaraṇaṃ vācanāmaggato atirekaterasamattabhāṇavāraṃ. Vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti. Evametaṃ –
心的分别与色法,安立和义理阐明;
这个甚深又微细的境地,也是佛陀所宣说的。巴利
Cittavibhatti rūpañca, nikkhepo atthajotanā; Gambhīraṃ nipuṇaṃ ṭhānaṃ, tampi buddhena desitaṃ.
紧接着是《分别论》。它用十八种分别来展开:蕴分别、处分别、界分别、谛分别、根分别、缘起分别、念处分别、正勤分别、神足分别、觉支分别、道支分别、禅那分别、无量分别、学处分别、无碍解分别、智分别、小事分别、法心分别。巴利
Tadanantaraṃ vibhaṅgappakaraṇaṃ nāma. Taṃ khandhavibhaṅgo āyatanavibhaṅgo dhātuvibhaṅgo saccavibhaṅgo idriyavibhaṅgo paccayākāravibhaṅgo satipaṭṭhānavibhaṅgo sammappadhānavibhaṅgo iddhipādavibhaṅgo bojjhaṅgavibhaṅgo maggaṅgavibhaṅgo jhānavibhaṅgo appamaññāvibhaṅgo sikkhāpadavibhaṅgo paṭisambhidāvibhaṅgo ñāṇavibhaṅgo khuddakavatthuvibhaṅgo dhammahadayavibhaṅgoti aṭṭhārasavidhena vibhattaṃ.
在这当中,蕴分别按经分别、论分别和问难三种方式,分成三类。从诵出的篇幅来看,大约有五个诵分;但如果详细展开,则是无穷无尽、无量无边的。此后,处分别等也是用这三种方式作分别。其中,处分别从诵出篇幅来看,超过一个诵分;界分别大约两个诵分;谛分别也一样。根分别中没有经分别;但从诵出篇幅来看,它超过一个诵分。缘起分别大约六个诵分,不过这里没有问难。念处分别超过一个诵分;正勤、神足、觉支、道支分别也一样。禅分别大约两个诵分,无量分别超过一个诵分。学处分别中也没有经分别;但从诵出篇幅来看,它超过一个诵分;无碍解分别也一样。智分别按十种方式作分别;从诵出篇幅来看,大约三个诵分。小事分别也按十种方式作分别;从诵出篇幅来看,大约三个诵分。法心分别按三种方式作分别;从诵出篇幅来看,超过两个诵分。所有这些如果详细展开,都是无穷无尽、无量无边的。这样,这部《分别论》从诵出篇幅来看,大约三十五个诵分;但如果详细展开,则是无穷无尽、无量无边的。巴利
Tattha khandhavibhaṅgo suttantabhājanīyaabhidhammabhājanīyapañhapucchakānaṃ vasena tidhā vibhatto. So vācanāmaggato pañcamattabhāṇavāro, vitthāriyamāno pana ananto aparimāṇo hoti. Tato paraṃ āyatanavibhaṅgādayopi eteheva tīhi nayehi vibhattā. Tesu āyatanavibhaṅgo vācanāmaggato atirekabhāṇavāro, dhātuvibhaṅgo dvimattabhāṇavāro. Tathā saccavibhaṅgo. Indriyavibhaṅge suttantabhājanīyaṃ natthi; vācanāmaggato panesa atirekabhāṇavāramatto. Paccayākāravibhaṅgo chamattabhāṇavāro, pañhapucchakaṃ panettha natthi. Satipaṭṭhānavibhaṅgo atirekabhāṇavāramatto; tathā sammappadhāna iddhipādabojjhaṅgamaggaṅgavibhaṅgā. Jhānavibhaṅgo dvibhāṇavāramatto, appamaññāvibhaṅgo atirekabhāṇavāramatto. Sikkhāpadavibhaṅgepi suttantabhājanīyaṃ natthi; vācanāmaggato panesa atirekabhāṇavāramatto; tathā paṭisambhidāvibhaṅgo. Ñāṇavibhaṅgo dasavidhena vibhatto; vācanāmaggato panesa timattabhāṇavāro. Khuddakavatthuvibhaṅgopi dasavidhena vibhatto; vācanāmaggato panesa timattabhāṇavāro. Dhammahadayavibhaṅgo tividhena vibhatto; vācanāmaggato panesa atirekadvibhāṇavāramatto. Sabbepi vitthāriyamānā anantā aparimāṇā honti. Evametaṃ vibhaṅgappakaraṇaṃ vācanāmaggato pañcatiṃsamattabhāṇavāraṃ; vitthārato pana anantamaparimāṇaṃ hoti.
紧接着是名为《界论》的论书。它按十四种方式加以分别:摄与不摄、以所摄对不摄、以不摄对所摄、以所摄对所摄、以不摄对不摄;相应与不相应、以相应对不相应、以不相应对相应、以相应对相应、以不相应对不相应;以所摄对相应、不相应;以相应对所摄、不摄,以不摄对相应、不相应,以不相应对所摄、不摄。从诵出的篇幅来看,它略多于六个诵分;但如果详细展开,则是无穷无尽、无量无边的。巴利
Tadanantaraṃ dhātukathāpakaraṇaṃ nāma. Taṃ saṅgaho asaṅgaho, saṅgahitena asaṅgahitaṃ, asaṅgahitena saṅgahitaṃ, saṅgahitena saṅgahitaṃ, asaṅgahitena asaṅgahitaṃ; sampayogo vippayogo, sampayuttena vippayuttaṃ, vippayuttena sampayuttaṃ, sampayuttena sampayuttaṃ, vippayuttena vippayuttaṃ; saṅgahitena sampayuttaṃ vippayuttaṃ; sampayuttena saṅgahitaṃ asaṅgahitaṃ, asaṅgahitena sampayuttaṃ vippayuttaṃ, vippayuttena saṅgahitaṃ asaṅgahitanti cuddasavidhena vibhattaṃ. Taṃ vācanāmaggato atirekachabhāṇavāramattaṃ, vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.
紧接着是《人施设论》。它分为六种:蕴施设、处施设、界施设、谛施设、根施设、人施设。从诵出的篇幅来说,它超过五个诵分;如果详细展开,那就无穷无尽、无量无边。巴利
Tadanantaraṃ puggalapaññatti nāma. Sā ‘‘khandhapaññatti āyatanapaññatti dhātupaññatti saccapaññatti indriyapaññatti puggalapaññattī’’ti chabbidhena vibhattā. Sā vācanāmaggato atirekapañcabhāṇavārā; vitthāriyamānā pana anantā aparimāṇāva hoti.
紧接着是名为《论事》的论典。它把自宗五百经和他宗五百经汇合起来,共一千经,然后加以分别。从诵出的篇幅来说,如果不把如今写在书本上的分量算进去,而是按结集时确立的诵出方式来衡量,它的篇幅相当于《长部》;但如果详细展开,那就无穷无尽、无量无边。巴利
Tadanantaraṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ nāma. Taṃ sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā vibhattaṃ. Taṃ vācanāmaggato idāni potthake likhitaṃ aggahetvā saṅgītiāropitanayena dīghanikāyappamāṇaṃ, vitthāriyamānaṃ pana anantamaparimāṇaṃ hoti.
紧接着是《双论》。它分为十种:根本双、蕴双、处双、界双、谛双、行双、随眠双、心双、法双、根双。从诵持的篇幅来说,有两千个诵段;如果详细展开,则是无穷无尽、无法计量的。巴利
Tadanantaraṃ yamakaṃ nāma. Taṃ mūlayamakaṃ khandhayamakaṃ āyatanayamakaṃ dhātuyamakaṃ saccayamakaṃ saṅkhārayamakaṃ anusayayamakaṃ cittayamakaṃ dhammayamakaṃ indriyayamakanti dasavidhena vibhattaṃ. Taṃ vācanāmaggato vīsabhāṇavārasataṃ, vitthārato pana anantamaparimāṇaṃ hoti.
紧接着的是名为《大论》的论典,也叫《发趣论》。它按二十四缘来分别:因缘、所缘缘、增上缘、无间缘、等无间缘、俱生缘、相互缘、依止缘、亲依止缘、前生缘、后生缘、习行缘、业缘、异熟缘、食缘、根缘、禅那缘、道缘、相应缘、不相应缘、有缘、无有缘、离去缘、不离去缘。这就是先从缘的角度,按二十四种所做的分类。巴利
Tadanantaraṃ mahāpakaraṇaṃ nāma. Paṭṭhānantipi tasseva nāmaṃ. Taṃ hetupaccayo ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo anantarapaccayo samanantarapaccayo sahajātapaccayo aññamaññapaccayo nissayapaccayo upanissayapaccayo purejātapaccayo pacchājātapaccayo āsevanapaccayo kammapaccayo vipākapaccayo āhārapaccayo indriyapaccayo jhānapaccayo maggapaccayo sampayuttapaccayo vippayuttapaccayo atthipaccayo natthipaccayo vigatapaccayo avigatapaccayoti. Paccayavasena tāva catuvīsatividhena vibhattaṃ.
不过在这里,应该把《发趣论》结合起来说明。也就是善三法等二十二个三集,以及“因法、非因法……有诤法、无诤法”这一百个二集。此外还有“明分法、无明分法……尽智、无生智”这四十二个经教二集。其中,二十二个三集和一百个二集,是一切知佛陀亲口所说、作为七部论典论母的教法。巴利
Imasmiṃ pana ṭhāne paṭṭhānaṃ samānetabbaṃ. Kusalattikādayo hi dvāvīsati tikā, nāma hetū dhammā nahetū dhammā…pe… saraṇā dhammā araṇā dhammāti ime sataṃ dukā. Aparepi vijjābhāgino dhammā avijjābhāgino dhammā…pe… khaye ñāṇaṃ, anuppāde ñāṇanti dvācattālīsa suttantikadukā nāma. Tesu dvāvīsati tikā sataṃ dukāti ayaṃ āhaccabhāsitā jinavacanabhūtā sabbaññubuddhena desitā sattannaṃ pakaraṇānaṃ mātikā nāma.
那么,另外那四十二个经教二法是从哪里来的?是谁安立的?是谁宣说的?它们出自法将舍利弗长老,是他安立的,是他宣说的。不过,长老安立这些法时,并不是靠他自己高人一等的智慧来安立的,而是把《增支部》中《一集》《二集》的诵品、《等诵经》和《十上经》汇合在一起,为了让阿毗达摩论师们掌握经教而不至于太辛苦,才安立了这些。这些法只在“安立品”这一处被详细分别到极致,其余地方则分别到阿毗达摩的“有诤二法”为止。巴利
Athāpare dvācattālīsa suttantikadukā kutopabhavā kena ṭhapitā kena desitāti? Dhammasenāpatisāriputtattherappabhavā, tena ṭhapitā, tena desitāti. Ime ṭhapento pana thero na sāmukkaṃsikena attano ñāṇena ṭhapesi. Ekuttariyaṃ pana ekanipātadukanipātasaṅgīti dasuttarasuttantehi samodhānetvā ābhidhammikattherānaṃ suttantaṃ patvā akilamatthaṃ ṭhapitā. Te panete ekasmiṃ nikkhepakaṇḍeyeva matthakaṃ pāpetvā vibhattā. Sesaṭṭhānesu yāva saraṇadukā abhidhammo vibhatto.
正自觉者依据顺发趣,依托二十二个三法,开示了名为“三法发趣”的论说;依托一百个二法,开示了名为“二法发趣”的论说。此后,取二十二个三法放入一百个二法之中,显示了名为“二法三法发趣”的论说。此后,取一百个二法放入二十二个三法之中,显示了名为“三法二法发趣”的论说。接着,把三法放入三法之中,显示了名为“三法三法发趣”的论说;把二法放入二法之中,显示了名为“二法二法发趣”的论说。如此——巴利
Sammāsambuddhena hi anulomapaṭṭhāne dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Sataṃ duke nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tike pana tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Duke ca dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Evaṃ –
三法发趣殊胜,二法发趣最上,
以及二法三法和三法二法。
以及三法三法与二法二法这两组。
这六种顺发趣的理趣极为深奥。巴利
Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ, Dukatikañceva tikadukañca; Tikatikañceva dukadukañca, Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti. (paṭṭhā. 1.1.39);
在逆发趣中,依止二十二种三法,称为三法发趣;依止一百种二法,称为二法发趣;把二十二种三法归入一百种二法,称为二法三法发趣;把一百种二法归入二十二种三法,称为三法二法发趣;把三法归入三法本身,称为三法三法发趣;把二法归入二法本身,称为二法二法发趣。这样,在逆发趣中也以六种方式说明了发趣。因此说:巴利
Paccanīyapaṭṭhānepi dvāvīsatitike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma. Dvāvīsatitike dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma. Tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma. Duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāmāti paccanīyepi chahi nayehi paṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ. Tena vuttaṃ –
以及最殊胜的三法发趣和最上等的二法发趣,
二法三法和三法二法,
三法三法以及二法二法,
在逆发趣中,这六种理趣极为深奥。巴利
Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ, Dukatikañceva tikadukañca; Tikatikañceva dukadukañca, Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti. (paṭṭhā. 1.1.44);
从那之后,在顺逆两方面,也用同样的方式展示了六种理趣。因此说:巴利
Tato paraṃ anulomapaccanīyepi eteneva upāyena cha nayā dassitā. Tenāha –
殊胜的三法发趣和至上的二法发趣,
二法三法这一组,以及三法二法这一组;
三法三法与二法二法,
这顺逆法中的六种理趣,极为深奥。巴利
Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ, Dukatikañceva tikadukañca; Tikatikañceva dukadukañca, Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti. (paṭṭhā. 1.1.48);
紧接着,在逆顺法里也是用这六种理趣来说明的。因此说:巴利
Tadanantaraṃ paccanīyānulomepi eteheva chahi nayehi niddiṭṭhaṃ. Tenāha –
殊胜的三法发趣和最上等的二法发趣,
二法三法这一组,以及三法二法这一组;
三法三法一组和二法二法一组,
在逆顺这六种理趣里,这些理则非常深奥。巴利
Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ, Dukatikañceva tikadukañca; Tikatikañceva dukadukañca, Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti. (paṭṭhā. 1.1.52);
这样,顺向有六种发趣,逆向有六种,顺逆有六种,逆顺有六种,这就是总摄二十四种全面发趣的《发趣大论》。巴利
Evaṃ anulome cha paṭṭhānāni, paṭilome cha, anulomapaccanīye cha, paccanīyānulome cha paṭṭhānānīti idaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānaṃ mahāpakaraṇaṃ nāma.
现在,为了让人明白这部阿毗达摩的深奥之处,应当知道有四种海:轮回海、水海、理趣海、智慧海。其中,所谓轮回海——巴利
Idāni imassa abhidhammassa gambhīrabhāvavijānanatthaṃ cattāro sāgarā veditabbā – saṃsārasāgaro, jalasāgaro, nayasāgaro, ñāṇasāgaroti. Tattha saṃsārasāgaro nāma –
诸蕴的次第,以及界与处;
不间断地流转,就叫做轮回。巴利
Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca; Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatīti.
轮回的轮转就是这样说的。这个轮回海,对于这些众生的生起,找不到最初的边际。因为不能说“这些众生是在百岁、千岁、百千岁之后才生起的,在此之前没有生起”,也不能说“是在百劫、千劫、百千劫之后才生起的,在此之前没有生起”;不能说“是在某位国王的时代生起的,在此之前没有生起”,也不能说“是在某位佛的时代生起的,在此之前没有生起”——这样的界限根本不存在。而依照“诸比丘,无明的最初边际不可知,不能说‘在此之前没有无明,之后才生起’”这一道理,轮回海是无始的。巴利
Evaṃ vuttaṃ saṃsāravaṭṭaṃ. Svāyaṃ yasmā imesaṃ sattānaṃ uppattiyā purimā koṭi na paññāyati ettakānañhi vassasatānaṃ vā vassasahassānaṃ vā vassasatasahassānaṃ vā, kappasatānaṃ vā kappasahassānaṃ vā kappasatasahassānaṃ vā matthake sattā uppannā, tato pubbe nāhesunti vā, asukassa nāma rañño kāle uppannā, asukassa buddhassa kāle uppannā tato pubbe nāhesunti vā, ayaṃ paricchedo natthi; ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe avijjā nāhosi atha pacchā samabhavī’’ti (a. ni. 10.61) iminā pana nayena saṃsārasāgaro anamataggova.
不过,大海应当理解为所谓的“水海”。它的深度是八万四千由旬。在那里,水的量不能用百阿罗迦、千阿罗迦或百千阿罗迦来衡量,而只能算作不可数、不可量的一大团水。这就叫作水海。巴利
Mahāsamuddo pana jalasāgaro nāmāti veditabbo. So caturāsītiyojanasahassagambhīro. Tattha udakassa āḷhakasatehi vā āḷhakasahassehi vā āḷhakasatasahassehi vā pamāṇaṃ nāma natthi . Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṃ gacchati. Ayaṃ jalasāgaro nāma.
什么是理趣之海?就是三藏佛语。因为具足信心、充满净信、以智慧为最上的善男子们,在观察两种教典时,会生起无边的喜悦和欢愉。哪两种?律藏和阿毗达摩藏。持律的比丘们观察律典时,看到制戒是随顺过失而制定的——针对这种过失、这种违犯,制定这样的学处——这不是其他人的领域,只有诸佛才能了知。当他们观察上人法品、青莲色品、媒嫁品时,会生起无边的喜悦和欢愉。持阿毗达摩的比丘们观察阿毗达摩论典时,把色法与非色法一段一段、一部分一部分地分别开示——蕴的差别、处的差别、界的差别、根的差别、力与觉支与业果的差别、色与非色的区分,这些甚深微细之法,就像在虚空中摘取星辰一样——我们的导师确实开示了啊!这样观察阿毗达摩论典时,会生起无边的喜悦和欢愉。巴利
Katamo nayasāgaro? Tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ. Dvepi hi tantiyo paccavekkhantānaṃ saddhāsampannānaṃ pasādabahulānaṃ ñāṇuttarānaṃ kulaputtānaṃ anantaṃ pītisomanassaṃ uppajjati. Katamā dve? Vinayañca abhidhammañca. Vinayadharabhikkhūnañhi vinayatantiṃ paccavekkhantānaṃ dosānurūpaṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ nāma – imasmiṃ dose imasmiṃ vītikkame idaṃ nāma hotīti sikkhāpadapaññāpanaṃ – aññesaṃ avisayo, buddhānameva visayoti. Uttarimanussadhammapeyyālaṃ paccavekkhantānaṃ nīlapeyyālaṃ paccavekkhantānaṃ sañcarittapeyyālaṃ paccavekkhantānaṃ anantaṃ pītisomanassaṃ uppajjati. Ābhidhammikabhikkhūnampi khandhantaraṃ āyatanantaraṃ dhātvantaraṃ indriyantaraṃ balabojjhaṅgakammavipākantaraṃ rūpārūpaparicchedaṃ saṇhasukhumadhammaṃ gaganatale tārakarūpāni gaṇhanto viya rūpārūpadhamme pabbaṃ pabbaṃ koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ katvā vibhajanto dassesi vata no satthāti abhidhammatantiṃ paccavekkhantānaṃ anantaṃ pītisomanassaṃ uppajjati.
关于它的生起,还应当知道这样一个故事:据说有一位名叫大迦提伽弥耶帝沙达多的长老,为了礼敬大菩提树而渡海前往对岸。他坐在船的上层,眺望大海。那时,他既看不到彼岸,也看不到此岸,只看到波浪激荡、涌起的水沫四散飞洒,整个大海看起来就像铺展开来的银布,又像铺满素馨花的毯子。他心想:到底是大海的波浪之力更强,还是分为二十四种的《发趣论》理趣门之力更强?接着他观察到,大海是有边界的——下方以大地为界,上方以虚空为界,一边以轮围山为界,另一边以海岸为界;而《发趣论》的理趣门却看不到边界。当他这样观察这微细甚深之法时,心中生起了强烈的喜悦。他压伏喜悦,增长观慧,就在原地断尽一切烦恼,证得最高的果位——阿罗汉果,并说出这样的感兴语:巴利
Evaṃ uppattiyā panassa idaṃ vatthupi veditabbaṃ – mahāgatigamiyatissadattatthero kira nāma mahābodhiṃ vandissāmīti paratīraṃ gacchanto nāvāya uparitale nisinno mahāsamuddaṃ olokesi. Athassa tasmiṃ samaye neva paratīraṃ paññāyittha, na orimatīraṃ, ūmivegappabhedasamuggatajalacuṇṇaparikiṇṇo pana pasāritarajatapaṭṭasumanapupphasantharasadiso mahāsamuddova paññāyittha. So kiṃ nu kho mahāsamuddassa ūmivego balavā udāhu catuvīsatippabhede samantapaṭṭhāne nayamukhaṃ balavanti cintesi. Athassa mahāsamudde paricchedo paññāyati – ayañhi heṭṭhā mahāpathaviyā paricchinno, upari ākāsena, ekato cakkavāḷapabbatena, ekato velantena paricchinno; samantapaṭṭhānassa pana paricchedo na paññāyatīti saṇhasukhumadhammaṃ paccavekkhantassa balavapīti uppannā. So pītiṃ vikkhambhetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā yathānisinnova sabbakilese khepetvā aggaphale arahatte patiṭṭhāya udānaṃ udānesi –
确实存在一种极其深奥、极难被彻底了悟的法。
自己亲自证知了有因有缘的生起。
按照顺序,完整无遗地宣说,
凡大仙所说,皆如见色法一般而见。巴利
Attheva gambhīragataṃ sudubbudhaṃ, Sayaṃ abhiññāya sahetusambhavaṃ; Yathānupubbaṃ nikhilena desitaṃ, Mahesinā rūpagataṃva passatīti.
这叫作理趣之海。巴利
Ayaṃ nayasāgaro nāma.
什么是智海?一切知智就叫智海。因为“这是轮回之海,这是水海,这是理趣之海”,这些不是靠别的能知道的,只有靠一切知智才能知道,所以一切知智就叫智海。在这四种海里,这里指的是理趣之海。此理趣之海,只有一切知佛才能通达。巴利
Katamo ñāṇasāgaro? Sabbaññutaññāṇaṃ ñāṇasāgaro nāma. Ayaṃ saṃsārasāgaro nāma, ayaṃ jalasāgaro nāma, ayaṃ nayasāgaro nāmāti hi aññena na sakkā jānituṃ, sabbaññutaññāṇeneva sakkā jānitunti sabbaññutaññāṇaṃ ñāṇasāgaro nāma. Imesu catūsu sāgaresu imasmiṃ ṭhāne nayasāgaro adhippeto. Imañhi sabbaññubuddhāva paṭivijjhanti.
世尊坐在菩提树下,通达了法之后,这样回顾自己所证得的法:我为了寻求、探索这个法,经过了四大阿僧祇劫再加十万劫那么漫长的时间;如今坐在这座位上,断除了一千五百种烦恼,终于通达了这个法。他就这样回顾所证得的法,以同一个坐姿坐了七天。然后从那个座位上起来,心里想:我确实是在这个座位上通达了一切知智,便以不眨眼的眼睛注视着座位站立了七天。接着,诸天心里生起了这样的念头:看来今天悉达多还有该完成的事,因为他还没有放下对那个座位的执著。巴利
Ayampi bhagavā bodhimūle nisinno ‘imaṃ paṭivijjhitvā imaṃ vata me dhammaṃ esantassa gavesantassa kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni vītivattāni, atha me imasmiṃ pallaṅke nisinnena diyaḍḍhakilesasahassaṃ khepetvā ayaṃ dhammo paṭividdho’ti paṭividdhadhammaṃ paccavekkhanto sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi. Tato tamhā pallaṅkā vuṭṭhāya ‘imasmiṃ vata me pallaṅke sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdha’nti animisehi cakkhūhi sattāhaṃ pallaṅkaṃ olokento aṭṭhāsi. Tato devatānaṃ ‘ajjāpi nūna siddhatthassa kattabbakiccaṃ atthi, pallaṅkasmiñhi ālayaṃ na vijahatī’ti parivitakko udapādi.
导师知道诸天心里的想法后,为了立刻平息她们的思虑,当即升上空中,示现双神变。他在大菩提金刚座上示现的神变、在亲族聚会时示现的神变、在波咤厘子聚会时示现的神变,全都和他在甘达庵婆罗树下所示现的双神变一样。就这样示现双神变之后,他从空中降落到金刚座和站立处之间,经行了七天。而在这二十一天里,哪怕一天,导师的身体都没有放出光芒。巴利
Satthā devatānaṃ vitakkaṃ ñatvā tāvadeva tāsaṃ vitakkavūpasamanatthaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṃ dassesi. Mahābodhipallaṅkasmiñhi katapāṭihāriyañca, ñātisamāgame katapāṭihāriyañca, pāṭiyaputtasamāgame katapāṭihāriyañca, sabbaṃ kaṇḍambarukkhamūle katayamakapāṭihāriyasadisameva ahosi. Evaṃ yamakapāṭihāriyaṃ katvā pallaṅkassa ṭhitaṭṭhānassa ca antare ākāsato oruyha sattāhaṃ caṅkami. Imesu ca ekavīsatiyā divasesu ekadivasepi satthu sarīrato rasmiyo na nikkhantā.
到了第四个七日,世尊坐在西北方的宝屋里。所谓宝屋,并不是指用七宝建成的房子,而应当理解为审察七部论典的地方,所以叫宝屋。他在那里审察《法集论》时,身体没有放出光芒;审察《分别论》《界论》《人施设论》《论事》《双论》时,身体也没有放出光芒。可是,当他从大论入手,开始审察“因缘、所缘缘……不离去缘”这二十四缘时,一切知智才唯独在大论中得到了充分发挥的余地。就像名叫提弥罗宾伽罗的大鱼,只有在八万四千由旬深的大海里才能自在游弋一样,一切知智也唯独在大论中才完全得以舒展。巴利
Catutthe pana sattāhe pacchimuttarāya disāya ratanaghare nisīdi – ratanagharaṃ nāma neva sattaratanamayaṃ gehaṃ. Sattannaṃ pana pakaraṇānaṃ sammasitaṭṭhānaṃ ratanagharanti veditabbaṃ – tattha dhammasaṅgaṇiṃ sammasantassāpi sarīrato rasmiyo na nikkhantā. Vibhaṅgappakaraṇaṃ dhātukathaṃ puggalapaññattiṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ yamakappakaraṇaṃ sammasantassāpi sarīrato rasmiyo na nikkhantā. Yadā pana mahāpakaraṇaṃ oruyha ‘‘hetupaccayo ārammaṇapaccayo…pe… avigatapaccayo’’ti sammasanaṃ ārabhi, athassa catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ sammasantassa ekantato sabbaññutaññāṇaṃ mahāpakaraṇeyeva okāsaṃ labhi. Yathā hi timirapiṅgalamahāmaccho caturāsītiyojanasahassagambhīre mahāsamuddeyeva okāsaṃ labhati, evameva sabbaññutaññāṇaṃ ekantato mahāpakaraṇeyeva okāsaṃ labhi.
世尊就这样得到了施展一切知智的机会,随心所欲地审察微细精妙的法时,从身体放出了蓝、黄、红、白、深红和光耀六种颜色的光芒。从头发、胡须以及眼中蓝色的部位放出了蓝光;凭借这些光芒的威力,整个虚空就好像撒满了安阇那粉末,好像铺满了亚麻花和青莲花瓣,好像飘动着宝石棕榈扇,又好像铺展开一块黑色绸缎。巴利
Satthu evaṃ laddhokāsena sabbaññutaññāṇena yathāsukhaṃ saṇhasukhumadhammaṃ sammasantassa sarīrato nīlapītalohitodātamañjiṭṭhapabhassaravasena chabbaṇṇarasmiyo nikkhamiṃsu. Kesamassūhi ceva akkhīnañca nīlaṭṭhānehi nīlarasmiyo nikkhamiṃsu, yāsaṃ vasena gaganatalaṃ añjanacuṇṇasamokiṇṇaṃ viya umāpupphanīluppaladalasañchannaṃ viya vītipatantamaṇitālavaṇṭaṃ viya sampasāritamecakapaṭaṃ viya ca ahosi.
从皮肤和眼睛的黄色部位,放出了黄色的光芒。凭借这些光芒的威力,各方各处就像被金色的液体流浇灌着,像铺展开的金色布匹,又像撒满了藏红花粉和迦尼迦罗花一样,光明灿烂。巴利
Chavito ceva akkhīnañca pītaṭṭhānehi pītarasmiyo nikkhamiṃsu; yāsaṃ vasena disābhāgā suvaṇṇarasadhārābhisiñcamānā viya suvaṇṇapaṭapasāritā viya kuṅkumacuṇṇakaṇikārapupphasamparikiṇṇā viya ca virociṃsu.
从血肉和眼中的红色部位,流出了红色的光芒。凭着这些光芒的威力,各方各处就像被朱砂粉末染过一样,像被上等熬煮的紫胶液浇灌一样,像被红毛毯包裹起来一样,又像撒满了胜利花、珊瑚树花和班度吉瓦卡花一样,显得格外辉煌。巴利
Maṃsalohitehi ceva akkhīnañca rattaṭṭhānehi lohitarasmiyo nikkhamiṃsu yāsaṃ vasena disābhāgā cīnapiṭṭhacuṇṇarañjitā viya supakkalākhārasasiñcamānā viya rattakambalaparikkhittā viya jayasumanapāribhaddakabandhujīvakakusumasamparikiṇṇā viya ca virociṃsu.
白色光芒从骨头、牙齿以及眼睛的白色部位放射出来。借着这些光芒的威力,各方看起来就像被银罐倾倒的乳汁流遍洒,就像铺开的银布帷幔,就像挥动交错的银扇,就像覆盖了白睡莲、白莲花、辛杜瓦拉花、素馨花、茉莉花等各种白色花朵一样,光辉灿烂。巴利
Aṭṭhīhi ceva dantehi ca akkhīnañca setaṭṭhānehi odātarasmiyo nikkhamiṃsu; yāsaṃ vasena disābhāgā rajataghaṭehi āsiñcamānakhīradhārāsamparikiṇṇā viya sampasāritarajatapaṭṭavitānā viya, vītipatantarajatatālavaṇṭā viya, kundakumudasinduvārasumanamallikādikusumasañchannā viya ca virociṃsu.
深红色与光耀色的亮光则从身体的各个部位放射出来。就这样,这六色光芒放射出去,遍及了厚重的大地。巴利
Mañjiṭṭhapabhassarā pana tamhā tamhā sarīrappadesā nikkhamiṃsu. Iti tā chabbaṇṇarasmiyo nikkhamitvā ghanamahāpathaviṃ gaṇhiṃsu.
厚达二十四万由旬的大地,变得像一块经过提炼的纯金块。然后,光芒穿透大地,照到了下方的水。那支撑大地的水厚达四十八万由旬,变得像用金瓶灌注、倾泻而下的熔金一样。光芒穿透水之后,照到了风。那厚达九十六万由旬的风,变得像竖立起来的金柱一样。光芒穿透风之后,向下射入了无碍虚空。巴利
Catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā mahāpathavī niddhantasuvaṇṇapiṇḍi viya ahosi. Atha mahāpathaviṃ bhinditvā heṭṭhā udakaṃ gaṇhiṃsu. Pathavisandhārakaṃ aṭṭhanahutādhikacatuyojanasatasahassabahalaṃ udakaṃ suvaṇṇakalasehi āsiñcamānavilīnasuvaṇṇaṃ viya ahosi. Udakaṃ vinivijjhitvā vātaṃ aggahesuṃ. Chanahutādhikanavayojanasatasahassabahalo vāto samussitasuvaṇṇakkhandho viya ahosi. Vātaṃ vinivijjhitvā heṭṭhā ajaṭākāsaṃ pakkhandiṃsu.
他们又从上方升上去,也照到了四大王天。穿透这些天界后,又照到三十三天,再从那里照到夜摩天,再从那里照到兜率天,再从那里照到化乐天,再从那里照到他化自在天,再从那里照到九层梵天界,再从那里照到广果天,再穿透五净居天之后,照到了四无色界。穿透四无色界后,他们便射入无碍虚空。巴利
Uparibhāgena uggantvāpi cātumahārājike gaṇhiṃsu. Te vinivijjhitvā tāvatiṃse tato yāme tato tusite tato nimmānaratī tato paranimmitavasavattī tato nava brahmaloke tato vehapphale tato pañca suddhāvāse vinivijjhitvā cattāro āruppe gaṇhiṃsu. Cattāro ca āruppe vinivijjhitvā ajaṭākāsaṃ pakkhandiṃsu.
佛光横向穿透了无边的世界。在这些地方,月亮没有月光,太阳没有阳光,星辰没有星光;天人们的园林、宫殿、如意树,以及他们的身体和饰物,到处都没有光明。在三千大千世界里,连能够遍放光明的大梵天,也像日出时的萤火虫一样。月亮、太阳、星辰、天人的园林、宫殿、如意树,只能勉强辨认出轮廓而已。这么大的范围,完全被佛光笼罩。这并不是诸佛的决意神通,也不是修习所成的神通。而是当世间怙主观照微细法时,血液变得清净,所依色变得清净,肤色变得清净。由心生起的色法,在周围约八十肘的范围内,静止不动地安住着。他就以这种方式观照了七天。巴利
Tiriyabhāgehi anantā lokadhātuyo pakkhandiṃsu. Ettakesu ṭhānesu candamhi candappabhā natthi, sūriye sūriyappabhā natthi, tārakarūpesu tārakarūpappabhā natthi, devatānaṃ uyyānavimānakapparukkhesu ceva sarīresu ca ābharaṇesu cāti sabbattha pabhā natthi. Tisahassimahāsahassilokadhātuyā ālokapharaṇasamattho mahābrahmāpi sūriyuggamane khajjopanako viya ahosi. Candasūriyatārakarūpadevatuyyānavimānakapparukkhānaṃ paricchedamattakameva paññāyittha. Ettakaṃ ṭhānaṃ buddharasmīhiyeva ajjhotthaṭaṃ ahosi. Ayañca neva buddhānaṃ adhiṭṭhāniddhi, na bhāvanāmayiddhi. Saṇhasukhumadhammaṃ pana sammasato lokanāthassa lohitaṃ pasīdi, vatthurūpaṃ pasīdi, chavivaṇṇo pasīdi. Cittasamuṭṭhānā vaṇṇadhātu samantā asītihatthamatte padese niccalāva aṭṭhāsi. Iminā nīhārena sattāhaṃ sammasi.
七个昼夜中,他思惟的法到底有多少?是无边无际、无法计量的。这还只是叫作“意示”而已。不过,不能说导师把七日中以心意思惟的法转成言语来宣说时,即使经过一百年、一千年、十万年,也无法说到尽头。因为后来如来坐在三十三天的波利质多罗树下、黄毯石上,在一万世界的天众中间,令母亲成为身证者,宣说“善法、不善法、无记法”时,也是以百分之一、千分之一、十万分之一的方式,从一法辗转进入另一法,再进入另一法而宣说的。三个月不间断地宣说,其势头就像空中的恒河,又像倒置的水罐中流出的水流一样,成为无量无边。巴利
Satta rattindivāni sammasitadhammo kittako ahosīti? Ananto aparimāṇo ahosi. Ayaṃ tāva manasādesanā nāma. Satthā pana evaṃ sattāhaṃ manasā cintitadhammaṃ vacībhedaṃ katvā desento vassasatenapi vassasahassenapi vassasatasahassenapi matthakaṃ pāpetvā desetuṃ na sakkotīti na vattabbaṃ. Aparabhāgepi hi tathāgato tāvatiṃsabhavane pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ majjhe nisinno mātaraṃ kāyasakkhiṃ katvā kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammāti dhammaṃ desento satabhāgena sahassabhāgena satasahassabhāgena dhammantarā dhammantaraṃ saṅkamitvā saṅkamitvāva desesi. Tayo māse nirantaraṃ pavattitadesanā vegena pavattā ākāsagaṅgā viya adhomukhaṭhapitaudakaghaṭā nikkhantaudakadhārā viya ca hutvā anantā aparimāṇā ahosi.
诸佛在随喜供养的时候,即使只稍微展开一点来随喜,开示的篇幅也相当于长部、中部那么多。而在饭后为聚集而来的大众开示法时,开示的篇幅就相当于相应部、增支部这两大部那么多。为什么呢?因为诸佛的有分持续很轻快,齿龈善合,口腔滑润,舌头柔软,声音甜美,言语轻快流利。所以,即便只是片刻之间所开示的法,也有那么多。而三个月里所开示的法,则是无量无边的。巴利
Buddhānañhi bhattānumodanakālepi thokaṃ vaḍḍhetvā anumodentānaṃ desanā dīghamajjhimanikāyappamāṇā hoti. Pacchābhattaṃ pana sampattaparisāya dhammaṃ desentānaṃ desanā saṃyuttaaṅguttarikadvemahānikāyappamāṇāva hoti. Kasmā? Buddhānañhi bhavaṅgaparivāso lahuko dantāvaraṇaṃ suphusitaṃ mukhādānaṃ siliṭṭhaṃ jivhā mudukā saro madhuro vacanaṃ lahuparivattaṃ. Tasmā taṃ muhuttaṃ desitadhammopi ettako hoti. Temāsaṃ desitadhammo pana ananto aparimāṇoyeva.
阿难长老确实博学多闻,是持三藏的人。他能像把藤蔓上的花一把拉过来那样,就着固定的句文,直接掌握、诵出或宣说一万五千首偈颂、六万句。这就是长老的一种“总说”方式。要是有人想逐句地给长老做总说,别人根本给不了,也跟不上。只有正等正觉者才能跟得上。像这样一位念力极强、智慧极强、意志极强的弟子,即使花一百年、一千年去学习导师以这种方式在三个月里所宣说的教法,也无法学到尽头。巴利
Ānandatthero hi bahussuto tipiṭakadharo pañcadasa gāthāsahassāni saṭṭhi padasahassāni latāpupphāni ākaḍḍhanto viya ṭhitapadeneva ṭhatvā gaṇhāti vā vāceti vā deseti vā. Ettako therassa eko uddesamaggo nāma hoti. Therassa hi anupadaṃ uddesaṃ dadamāno añño dātuṃ na sakkoti, na sampāpuṇāti. Sammāsambuddhova sampāpuṇeyya. Evaṃ adhimattasatimā adhimattagatimā adhimattadhitimā sāvako satthārā temāsaṃ iminā nīhārena desitadesanaṃ vassasataṃ vassasahassaṃ uggaṇhantopi matthakaṃ pāpetuṃ na sakkoti.
如来就这样连续三个月不间断地说法,那他这个依靠段食、被执受的身体是怎么维持下去的呢?靠的是照料。因为诸佛的每个时间段都安排得清清楚楚、划分得明明白白、现前了了分明。所以世尊一边说法,一边观察人间的时间。他留意到乞食的时段后,就化现出一尊化佛,决意:“这尊化佛的持衣方式、持钵方式、音声腔调和威仪举止应当如此如此,应当宣说如此如此的法。”然后自己拿起衣钵,前往阿耨达池。天人们献上龙藤做的齿木,他嚼完后,在阿耨达池里照料身体,站在摩尼石板上,穿上深红色的下裙,披上上衣,拿着四大王天所供养的石钵,前往北俱卢洲。从那里取来食物,坐在阿耨达池岸边吃完后,前往旃檀林作昼日住。巴利
Evaṃ temāsaṃ nirantaraṃ desentassa pana tathāgatassa kabaḷīkārāhārappaṭibaddhaṃ upādinnakasarīraṃ kathaṃ yāpesīti? Paṭijagganeneva. Buddhānañhi so so kālo suvavatthito suparicchinno supaccakkho. Tasmā bhagavā dhammaṃ desentova manussaloke kālaṃ oloketi. So bhikkhācāravelaṃ sallakkhetvā nimmitabuddhaṃ māpetvā ‘imassa cīvaraggahaṇaṃ pattaggahaṇaṃ sarakutti ākappo ca evarūpo nāma hotu, ettakaṃ nāma dhammaṃ desetū’ti adhiṭṭhāya pattacīvaramādāya anotattadahaṃ gacchati. Devatā nāgalatādantakaṭṭhaṃ denti. Taṃ khāditvā anotattadahe sarīraṃ paṭijaggitvā manosilātale ṭhito surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā cīvaraṃ pārupitvā cātumahārājadattiyaṃ selamayaṃ pattaṃ ādāya uttarakuruṃ gacchati. Tato piṇḍapātaṃ āharitvā anotattadahatīre nisinno taṃ paribhuñjitvā divāvihārāya candanavanaṃ gacchati.
法军统领舍利弗长老也去那里,向正自觉者尽了义务后,坐在一边。那时,导师给他指导,告诉他:“舍利弗,我所宣说的法有这么多。”当正自觉者这样给予指导时,对于证得无碍解的首席弟子,那给予指导就如同站在海岸边伸出手来指示大海一般。对于长老,世尊所宣说的法也以一百种指导、一千种指导、十万种指导的方式呈现。巴利
Dhammasenāpatisāriputtattheropi tattha gantvā sammāsambuddhassa vattaṃ katvā ekamantaṃ nisīdati. Athassa satthā nayaṃ deti. ‘Sāriputta, ettako dhammo mayā desito’ti ācikkhati. Evaṃ sammāsambuddhe nayaṃ dente paṭisambhidāppattassa aggasāvakassa velante ṭhatvā hatthaṃ pasāretvā dassitasamuddasadisaṃ nayadānaṃ hoti. Therassāpi nayasatena nayasahassena nayasatasahassena bhagavatā desitadhammo upaṭṭhātiyeva.
导师白天静坐之后,到了该去说法的时候就去吗?舍卫城的善家子弟们有一个听法的固定时间,他就在那个时间前去。说法之后,无论是去还是回来,谁知道,谁不知道呢?有大威力的天神知道,没什么威力的天神不知道。为什么不知道呢?因为正自觉者和化身佛在光芒等方面没有差别。这两者在光芒、声音或言语上都没有任何差别。巴利
Satthā divāvihāraṃ nisīditvā dhammaṃ desetuṃ kāya velāya gacchatīti? Sāvatthivāsīnaṃ kulaputtānaṃ sampattānaṃ dhammadesanavelā nāma atthi, tāya velāya gacchati. Dhammaṃ desetvā gacchantaṃ vā āgacchantaṃ vā ke jānanti ke na jānantīti? Mahesakkhā devatā jānanti, appesakkhā devatā na jānanti. Kasmā na jānantīti? Sammāsambuddhassa vā nimmitabuddhassa vā rasmiādīsu nānattābhāvā. Ubhinnampi hi tesaṃ rasmīsu vā saresu vā vacanesu vā nānattaṃ natthi.
舍利弗长老也把世尊所宣说的法一一领受过来,再讲给自己同住的五百位比丘听。他们的宿世因缘是这样的:据说在迦叶佛的时代,他们投生为小蝙蝠,悬挂在山洞顶上,听到两位研习阿毗达摩的比丘在诵习阿毗达摩,就记住了声音的相。他们虽然分不清黑分和白分,仅仅凭着记住声音的相就死去了,投生到天界。在天界住了一个佛的间隔那么久之后,他们在那个时代投生到人间,见到双神变而生起净信,就在长老座下出家。长老把世尊所宣说的法一一领受过来,再讲给他们听。正自觉者宣说阿毗达摩结束的时候,这些比丘也同时掌握了七部论。巴利
Sāriputtattheropi satthārā desitaṃ desitaṃ dhammaṃ āharitvā attano saddhivihārikānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ desesi. Tesaṃ ayaṃ pubbayogo – te kira kassapadasabalassa kāle khuddakavagguliyoniyaṃ nibbattā pabbhāre olambantā dvinnaṃ ābhidhammikabhikkhūnaṃ abhidhammaṃ sajjhāyantānaṃ sare nimittaṃ gahetvā kaṇhapakkhasukkapakkhe ajānitvāpi sare nimittaggāhamattakeneva kālaṃ katvā devaloke nibbattiṃsu. Ekaṃ buddhantaraṃ devaloke vasitvā tasmiṃ kāle manussaloke nibbattā yamakapāṭihāriye pasīditvā therassa santike pabbajiṃsu. Thero satthārā desitaṃ desitaṃ dhammaṃ āharitvā tesaṃ desesi. Sammāsambuddhassa abhidhammadesanāpariyosānañca tesaṃ bhikkhūnaṃ sattappakaraṇauggahaṇañca ekappahāreneva ahosi.
阿毗达摩的传诵次第,源自舍利弗长老。《大论》中的计算方式也是由这位长老确立的。长老正是以这种方式,不混淆法义,让人容易掌握、忆持、精通和传诵,所以确立了计算方式。既然如此,长老就是最早的阿毗达摩学者吗?不是。正自觉者才是最早的阿毗达摩学者。因为他在大菩提座上坐下后,就通达了它。成佛之后,他又以单跏趺坐坐了七天,发出感兴语:巴利
Abhidhamme vācanāmaggo nāma sāriputtattherappabhavo. Mahāpakaraṇe gaṇanacāropi thereneva ṭhapito. Thero hi iminā nīhārena dhammantaraṃ amakkhetvāva sukhaṃ gahetuṃ dhāretuṃ pariyāpuṇituṃ vācetuñca pahotīti gaṇanacāraṃ ṭhapesi. Evaṃ sante therova paṭhamataraṃ ābhidhammiko hotīti? Na hoti. Sammāsambuddhova paṭhamataraṃ ābhidhammiko. So hi naṃ mahābodhipallaṅke nisīditvā paṭivijjhi. Buddho hutvā ca pana sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno udānaṃ udānesi –
当诸法确实显现时,
精勤禅修的婆罗门,
于是他的所有疑惑都灭尽了,
当他清楚地了知有因之法时。
当诸法确实显现时,
于那精勤修禅的婆罗门,
于是,他的一切疑惑都消散了,
当他亲证了诸缘的灭尽。
当诸法确实显现时,
那精进禅修的婆罗门,
他驱散魔军,巍然安住,
就像太阳照亮了天空一样。巴利
‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, Yato pajānāti sahetudhammaṃ. ‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, Yato khayaṃ paccayānaṃ avedi. ‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā, Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ, Sūriyova obhāsayamantalikkha’’nti. (mahāva. 1-3; udā. 1-3);
这被称为第一佛语。而法句诵者则说:巴利
Idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ nāma. Dhammapadabhāṇakā pana –
我曾在无数次的生死轮回中不断流转,却始终未能寻获。
寻找造屋者的时候,一次又一次地受生都是苦。
造屋者,你已经被看穿了,你不会再建造房屋了;
你的椽子全都断了,屋脊也彻底毁了;
心已进入无造作的状态,抵达了渴爱的灭尽。巴利
‘‘Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ; Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ. ‘‘Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi; Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ; Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti. (dha. pa. 153-154);
他们称这为最初的佛语。巴利
Idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ nāmāti vadanti.
躺在两棵娑罗树中间、即将般涅槃时,所说的“来吧,比丘们,我现在告诉你们:诸行都是会衰败的,你们要以不放逸来努力成就”,这被称为最后佛语。巴利
Yamakasālānamantare nipannena parinibbānasamaye ‘‘handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādethā’’ti (dī. ni. 2.218) vuttavacanaṃ pacchimabuddhavacanaṃ nāma.
在这两者之间的四十五年中,就像在编花环、串宝珠一样,他宣说了开显不死的正法,这就叫作中佛语。巴利
Ubhinnamantare pañcacattālīsa vassāni pupphadāmaṃ ganthentena viya, ratanāvaliṃ āvunantena viya, ca kathito amatappakāsano saddhammo majjhimabuddhavacanaṃ nāma.
这一切若加以归纳,从藏的角度说有三藏,从部的角度说有五个部,从支的角度说有九支,从法蕴的角度说有八万四千法蕴。怎么讲呢?这一切从藏的角度说,就只有律藏、经藏、论藏这三种分类。其中,两部巴帝摩卡、两部分别论、二十二犍度、十六附随,这叫作律藏。以《梵网经》等三十四部经为一集,是长部。以《根本法门经》等一百五十二部经为一集,是中部。以《渡流经》等七千七百六十二部经为一集,是相应部。以《心荒废经》等九千五百五十七部经为一集,是增支部。按小诵、法句、自说、如是语、经集、天宫事、饿鬼事、长老偈、长老尼偈、本生、义释、无碍解道、譬喻、佛种姓、所行藏分为十五类,是小部,这叫作经藏。《法集论》等七部论,叫作论藏。其中——巴利
Taṃ sabbampi saṅgayhamānaṃ piṭakato tīṇi piṭakāni honti, nikāyato pañca nikāyā, aṅgato navaṅgāni, dhammakkhandhato caturāsītidhammakkhandhasahassāni. Kathaṃ? Sabbampi hetaṃ piṭakato vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tippabhedameva hoti. Tattha ubhayāni pātimokkhāni dve vibhaṅgā dvāvīsati khandhakā soḷasa parivārāti idaṃ vinayapiṭakaṃ nāma. Brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgaho dīghanikāyo. Mūlapariyāyasuttādidiyaḍḍhasatadvesuttasaṅgaho majjhimanikāyo. Oghataraṇasuttādisattasuttasahassasattasatadvāsaṭṭhisuttasaṅgaho saṃyuttanikāyo. Cittapariyādānasuttādinavasuttasahassapañcasatasattapaññāsasuttasaṅgaho aṅguttaranikāyo. Khuddakapāṭhadhammapadaudānaitivuttakasuttanipātavimānavatthupetavatthutheragāthātherīgāthājātakaniddesapaṭisambhidāapadānabuddhavaṃsacariyāpiṭakavasena pannarasappabhedo khuddakanikāyoti idaṃ suttantapiṭakaṃ nāma. Dhammasaṅgaṇīādīni satta pakaraṇāni abhidhammapiṭakaṃ nāma. Tattha –
因为具有种种殊胜的理趣,并且能调伏身和语;
通达律义的人说,这就是律,这就是律。巴利
Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ; Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto.
在这里,理趣有种种,比如五种别解脱诵出、波罗夷等七种罪聚、论母、分别等分类,还有作为特殊理趣、起加强或放宽作用的随制理趣。由于它禁止身和语的恶行,所以能调伏身和语。因此,因为理趣种种、理趣特殊,又能调伏身和语,所以这被称为“律”。为了通达这个词的含义的善巧,说了这样一段话:巴利
Vividhā hi ettha pañcavidhapātimokkhuddesapārājikādisattaāpattikkhandhamātikāvibhaṅgādippabhedā nayā visesabhūtā ca daḷhīkammasithilakaraṇappayojanā anupaññattinayā. Kāyikavācasikaajjhācāranisedhanato cesa kāyaṃ vācañca vineti. Tasmā vividhanayattā visesanayattā kāyavācānañca vinayanato ayaṃ vinayo vinayoti akkhāto. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
因为具有种种殊胜的理趣,并且能调伏身和语;
通达律义的人,把这种法称为“律”,称为“律”。巴利
‘‘Vividhavisesanayattā , vinayanato ceva kāyavācānaṃ; Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto’’ti.
从能指示意义、善巧宣说,以及能流出、能涌出这些方面来说,
由于善加保护、具有线的同类性,所以被称为“经”。巴利
Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato; Suttāṇā suttasabhāgato ca ‘sutta’nti akkhātaṃ.
因为它能指出自利、利他等各种不同的义理。这里所说的义理是善说的,因为是随顺应受调伏者的意乐而说的。它能流出这些义理,就像庄稼结出果实一样,所以说它产生;它能释放这些义理,就像母牛流出牛乳一样,所以说它涌出;它又能好好地守护它们,所以说它保护。而且它与线的性质相应。正如木匠的墨线是衡量的标准,这个对智者来说也是如此;又像用线串起来的花朵不会散落、不会毁坏,由它摄持的义理也是这样。因此,为了通达此词义的善巧,故说如下偈颂——巴利
Tañhi attatthaparatthādibhede atthe sūceti. Suvuttā cettha atthā veneyyajjhāsayānulomena vuttattā. Savati cetaṃ atthe, sassamiva phalaṃ, pasavatīti vuttaṃ hoti. Sūdati cetaṃ, dhenu viya khīraṃ, paggharatīti vuttaṃ hoti. Suṭṭhu ca ne tāyati rakkhatīti vuttaṃ hoti. Suttasabhāgañcetaṃ. Yathā hi tacchakānaṃ suttaṃ pamāṇaṃ hoti evametampi viññūnaṃ. Yathā ca suttena saṅgahitāni pupphāni na vikiriyanti na viddhaṃsiyanti evametena saṅgahitā atthā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
因为能指示义理,因为说得善巧,因为能听闻,也因为能流出。
被称为“经”,既因为它如线般防护,也因为它具有线的性质。巴利
‘‘Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato; Suttāṇā suttasabhāgato ca suttanti akkhāta’’nti.
阿毗达摩的词义已经讲过了。另一种说法是——巴利
Abhidhammassa vacanattho vuttoyeva. Aparo nayo –
在这里,那些增长、具足自相、受到尊崇、被限定划分的诸法,
此外,殊胜的诸法已被宣说,因此它被称为阿毗达摩。巴利
Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā; Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto.
这个“abhi”前缀,出现在表示增长、特相、受尊敬、被限定和殊胜等含义的场合。比如在“剧烈的苦受在我身上增长,没有减退”这类句子里,它是用在“增长”的意思上。在“那些被清楚知道、被标记的夜晚”这类句子里,是用在“特相”的意思上。在“王中之王、人中之主”这类句子里,是用在“受尊敬”的意思上。在“有能力引导对阿毗达摩、对阿毗毗奈耶”这类句子里,是用在“被限定”的意思上,也就是说,法与律互不混杂。在“以殊胜的容色”这类句子里,是用在“殊胜”的意思上。巴利
Ayañhi abhisaddo vuḍḍhilakkhaṇapūjitaparicchinnādhikesu dissati. Tathā hesa ‘‘bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamantī’’tiādīsu (ma. ni. 3.384; saṃ. ni. 5.195) vuḍḍhiyaṃ āgato. ‘‘Yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā’’tiādīsu (ma. ni. 1.49) lakkhaṇe. ‘‘Rājābhirājā manujindo’’tiādīsu (ma. ni. 2.399; su. ni. 558) pūjite. ‘‘Paṭibalo vinetuṃ abhidhamme abhivinaye’’tiādīsu (mahāva. 85) paricchinne; aññamaññasaṅkaravirahite dhamme ca vinaye cāti vuttaṃ hoti. ‘‘Abhikkantena vaṇṇenā’’tiādīsu (vi. va. 75) adhike.
在这里,还要依照“为了投生色界而修习道,以与慈俱行的心遍满一方而住”等方式,说明具有增长的法。依照“以色为所缘,或以声为所缘”等方式,因为可以依所缘等来标识,所以也说明具有自相的法。依照“有学法、无学法、出世间法”等方式,说明值得尊敬的法,意思就是值得供养。依照“有触、有受”等方式,因为以自性而限定,所以也说明被限定的法。依照“广大法、无量法、无上法”等方式,说明更殊胜的法。因此,为了此词词义的善巧,说了下面这段话:巴利
Ettha ca ‘‘rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’tiādinā (dha. sa. 163 ādayo) nayena vuḍḍhimantopi dhammā vuttā. ‘‘Rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā’’tiādinā (dha. sa. 1) nayena ārammaṇādīhi lakkhaṇīyattā salakkhaṇāpi. ‘‘Sekkhā dhammā, asekkhā dhammā, lokuttarā dhammā’’tiādinā (dha. sa. tikamātikā 11; dukamātikā 12) nayena pūjitāpi; pūjārahāti adhippāyo. ‘‘Phasso hoti, vedanā hotī’’tiādinā (dha. sa. 1) nayena sabhāvaparicchinnattā paricchinnāpi. ‘‘Mahaggatā dhammā, appamāṇā dhammā, anuttarā dhammā’’tiādinā (dha. sa. tikamātikā 12; dukamātikā 99) nayena adhikāpi dhammā vuttā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
在这里,那些有增长的、有自相的、受尊崇的、被限定的法,
此外,比已宣说者更殊胜的诸法,因此它被称为阿毗达摩。巴利
‘‘Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā; Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto’’ti.
那么,在这里凡是没被特别区分出来的,就是——巴利
Yaṃ panettha avisiṭṭhaṃ, taṃ –
通达“藏”义的人,从教法本身和容受教法的载体这两个层面,把它称为“藏”。
以此相结合后,律藏等三者亦应当知道。巴利
Piṭakaṃ piṭakatthavidū, pariyattibbhājanatthato āhu; Tena samodhānetvā, tayopi vinayādayo ñeyyā.
“藏”这个词,在“不要只靠传承的藏”这类说法里,指的就是圣典。而在“这时有个人拿着锄头和篮子走过来”这类说法里,任何容器也都叫“藏”。所以,通达“藏”义的人,是从圣典和容器这两个意思来说“藏”的。巴利
Pariyattipi hi ‘‘mā piṭakasampadānenā’’tiādīsu (a. ni. 3.66) piṭakanti vuccati. ‘‘Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭakaṃādāyā’’tiādīsu (ma. ni. 1.228; a. ni. 3.70) yaṃkiñci bhājanampi. Tasmā piṭakaṃ piṭakatthavidū pariyattibhājanatthato āhu.
现在,把这三者(律、经、阿毗达摩)和前面所说的内容结合起来,就应当知道它们各自的情况。用前面说的具有两种含义的“藏”字,和它们分别组成复合词:因为它是圣典,又是各自义理的容器,所以既是律又是藏,就叫“律藏”;按照上面所说的同样方式,既是经又是藏,就叫“经藏”;既是阿毗达摩又是藏,就叫“阿毗达摩藏”。这样一来,律藏等这三者就应当清楚了知。巴利
Idāni tena samodhānetvā tayopi vinayādayo ñeyyāti. Tena evaṃ duvidhatthena piṭakasaddena saha samāsaṃ katvā vinayo ca so piṭakañca pariyattibhāvato, tassa tassa atthassa bhājanato cāti vinayapiṭakaṃ. Yathāvutteneva nayena suttantañca taṃ piṭakañcāti suttantapiṭakaṃ. Abhidhammo ca so piṭakañcāti abhidhammapiṭakanti evamete tayopi vinayādayo ñeyyā.
明白了这些之后,他又为了在那些同样的藏中具备种种善巧,巴利
Evaṃ ñatvā ca punapi tesveva piṭakesu nānappakārakosallatthaṃ –
要针对它们各自的情况,说明教说、教诫和论说这三者的区别;
还要说明“学”、“断”和“甚深性”。
教理分别、成就以及失坏,无论在何处。
比丘怎样达到,那一切也都应当辨别清楚。巴利
Desanāsāsanakathābhedaṃ tesu yathārahaṃ; Sikkhāpahānagambhīrabhāvañca paridīpaye. Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ; Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye.
在这里,对此的详细说明和分别如下:这三藏依次被称为权威的教说、世俗的教说、胜义的教说;也被称为依犯而制、随顺而教、如法而说;以及关于防护与不防护、除遣邪见、分别名色的论说。巴利
Tatrāyaṃ paridīpanā vibhāvanā ca – etāni hi tīṇi piṭakāni yathākkamaṃ āṇāvohāraparamatthadesanā, yathāparādhayathānulomayathādhammasāsanāni, saṃvarāsaṃvaradiṭṭhiviniveṭhananāmarūpaparicchedakathāti ca vuccanti.
在这里,律藏因为是由值得听从的世尊以偏重命令的方式所宣说,所以称为命令的教说;经藏因为是由精通世俗的世尊以偏重世俗的方式所宣说,所以称为世俗的教说;论藏因为是由精通胜义的世尊以偏重胜义的方式所宣说,所以称为胜义的教说。巴利
Ettha hi vinayapiṭakaṃ āṇārahena bhagavatā āṇābāhullato desitattā āṇādesanā; suttantapiṭakaṃ vohārakusalena bhagavatā vohārabāhullato desitattā vohāradesanā; abhidhammapiṭakaṃ paramatthakusalena bhagavatā paramatthabāhullato desitattā paramatthadesanāti vuccati.
同样地,第一,那些犯下种种过失的众生,在这里按照各自所犯的过失而受到教诫,所以称为随犯教诫;第二,有着种种意乐、随眠、行为和胜解的众生,在这里随顺各自的情况而受到教诫,所以称为随顺教诫;第三,那些只把诸法积聚执取为“我”和“我所”的众生,在这里按照法的实相而受到教诫,所以称为随法教诫。巴利
Tathā paṭhamaṃ ye te pacurāparādhā sattā te yathāparādhaṃ ettha sāsitāti yathāparādhasāsanaṃ; dutiyaṃ anekajjhāsayānusayacariyādhimuttikā sattā yathānulomaṃ ettha sāsitāti yathānulomasāsanaṃ; tatiyaṃ dhammapuñjamatte ‘ahaṃ mamā’ti saññino sattā yathādhammaṃ ettha sāsitāti yathādhammasāsananti vuccati.
同样地,第一,这里说的是与恶行相对治的律仪与非律仪,所以称为律仪非律仪论;律仪与非律仪有小有大,就像作与不作、果与非果一样。第二,这里说的是与六十二种邪见相对治的破除邪见,所以称为破除邪见论。第三,这里说的是与贪等烦恼相对治的名色分别,所以称为名色分别论。巴利
Tathā paṭhamaṃ ajjhācārapaṭipakkhabhūto saṃvarāsaṃvaro ettha kathitoti saṃvarāsaṃvarakathā; saṃvarāsaṃvaroti khuddako ceva mahanto ca saṃvarāsaṃvaro, kammākammaṃ viya ca phalāphalaṃ viya ca; dutiyaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhipaṭipakkhabhūtā diṭṭhiviniveṭhanā ettha kathitāti diṭṭhiviniveṭhanakathā; tatiyaṃ rāgādipaṭipakkhabhūto nāmarūpaparicchedo ettha kathitoti nāmarūpaparicchedakathāti vuccati.
在这三藏当中,应当了解三种修学、三种断除,以及四种甚深性。正如律藏特别侧重讲增上戒学,经藏侧重讲增上心学,阿毗达摩藏侧重讲增上慧学。巴利
Tīsupi cetesu tisso sikkhā tīṇi pahānāni catubbidho ca gambhīrabhāvo veditabbo. Tathā hi vinayapiṭake visesena adhisīlasikkhā vuttā, suttantapiṭake adhicittasikkhā, abhidhammapiṭake adhipaññāsikkhā.
在律藏里,断除的是诸烦恼的违犯,因为戒是诸烦恼违犯的对治;在经藏里,断除的是缠缚,因为定能对治缠缚;在阿毗达摩藏里,断除的是随眠,因为慧能对治随眠。巴利
Vinayapiṭake ca vītikkamappahānaṃ, kilesānaṃ vītikkamapaṭipakkhattā sīlassa; suttantapiṭake pariyuṭṭhānappahānaṃ, pariyuṭṭhānapaṭipakkhattā samādhissa; abhidhammapiṭake anusayappahānaṃ, anusayapaṭipakkhattā paññāya.
第一藏里,是诸烦恼的彼分断;其余二藏里,则是镇伏断和正断。第一藏里,是断除恶行杂染;其余二藏里,则是断除渴爱杂染和邪见杂染。巴利
Paṭhame ca tadaṅgappahānaṃ kilesānaṃ, itaresu vikkhambhanasamucchedappahānāni. Paṭhame ca duccaritasaṃkilesassa pahānaṃ, itaresu taṇhādiṭṭhisaṃkilesānaṃ pahānaṃ.
在这里,对每一藏都应该知道有四种甚深:法甚深、义甚深、开示甚深、证悟甚深。其中,“法”是指经教;“义”是指那经教本身的意义;“开示”是指对已经用心确定下来的经教所作的解说;“证悟”是指对经教和经教意义的如实通达。在这三藏中,每一藏都有这些法、义、开示、证悟。因为就像大海对兔子等生物一样,对智慧迟钝的人来说难以进入、难以立足,所以是甚深。如此,在这里的每一藏中,都应该知道这四种甚深性。巴利
Ekamekasmiñcettha catubbidhopi dhammatthadesanāpaṭivedhagambhīrabhāvo veditabbo – tattha dhammoti tanti. Atthoti tassāyevattho. Desanāti tassā manasā vavatthāpitāya tantiyā desanā. Paṭivedhoti tantiyā tantiatthassa ca yathābhūtāvabodho. Tīsupi cetesu ete dhammatthadesanāpaṭivedhā. Yasmā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca tasmā gambhīrā. Evaṃ ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo.
另一种理解方式:“法”指因。论中这样说:“对因的智是法辨析。”(《分别论》720)“义”指因之果。论中这样说:“对因果的智是义辨析。”(《分别论》720)“说”指施设,意思是随法而说法;或者说,是以顺说、逆说、略说、广说等方式来讲述。“证悟”指现观。它既有世间的,也有出世间的。从所缘和不迷惑这两个方面来说,就是:随顺义而觉了法,随顺法而觉了义,随顺施设的路径而觉了施设。或者说,对于各处所说的那些法,应当证悟的、被称为自相的不颠倒本质,即是此证悟。巴利
Aparo nayo – dhammoti hetu. Vuttañhetaṃ – ‘‘hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’ti (vibha. 720). Atthoti hetuphalaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti (vibha. 720). Desanāti paññatti, yathādhammaṃ dhammābhilāpoti adhippāyo; anulomapaṭilomasaṅkhepavitthārādivasena vā kathanaṃ. Paṭivedhoti abhisamayo. So ca lokiyalokuttaro. Visayato ca asammohato ca; atthānurūpaṃ dhammesu, dhammānurūpaṃ atthesu, paññattipathānurūpaṃ paññattīsu avabodho. Tesaṃ tesaṃ vā tattha tattha vuttadhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo.
现在,因为在这三藏当中,不论哪一类法、哪一类义理,以及为了让听法者的智慧能够现前,应当随其情况而被了知的那个义理,相应地阐明那个义理的开示;还有这里所说的“不颠倒通达”这种证悟,也就是应当被证悟的、称为自相的不颠倒本质——这一切,对于还没有积集善资粮的劣慧者来说,就像大海对于兔子之类一样,难以深入,找不到立足处,所以是甚深。这样,在这里的每一藏中,都应当知道有这四种甚深性。到此为止——巴利
Idāni yasmā etesu piṭakesu yaṃ yaṃ dhammajātaṃ vā atthajātaṃ vā yā cāyaṃ yathā yathā ñāpetabbo attho sotūnaṃ ñāṇassa abhimukho hoti tathā tathā tadatthajotikā desanā, yo cettha aviparītāvabodhasaṅkhāto paṭivedho tesaṃ tesaṃ vā dhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo – sabbampetaṃ anupacitakusalasambhārehi duppaññehi, sasādīhi viya mahāsamuddo, dukkhogāhaṃ alabbhaneyyapatiṭṭhañca, tasmā gambhīraṃ. Evampi ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo. Ettāvatā ca –
教说、教诫和谈论这三种的区分,在他们当中按各自适合的方式来理解。
并且阐明“修学”、“断除”与“甚深性”——巴利
Desanāsāsanakathābhedaṃ tesu yathārahaṃ; Sikkhāpahānagambhīrabhāvañca paridīpayeti –
这首偈颂是在说明已经讲过的含义。巴利
Ayaṃ gāthā vuttatthā hoti.
教理分别、成就以及失坏,无论在何处。
比丘如何证得,他阐明这一切。巴利
Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ; Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvayeti.
在这里,对于三藏,应当看到教法有三种分类。确实有三种教法:蛇喻教法、出离义教法、库藏教法。巴利
Ettha pana tīsu piṭakesu tividho pariyattibhedo daṭṭhabbo. Tisso hi pariyattiyo – alagaddūpamā nissaraṇatthā bhaṇḍāgārikapariyattīti.
在这里,那种被错误掌握、以挑剔过失等为目的而学来的,就是蛇喻。关于这一点曾这样说:“比丘们,就像有人需要蛇、寻找蛇,到处找蛇。他看到一条大蛇,就抓住它的身体或尾巴。那条蛇转过身来,咬住他的手、手臂或其他某个肢体部位,他因此遭遇死亡或近乎死亡的痛苦。这是什么原因呢?比丘们,因为蛇被错误地抓取。同样地,比丘们,在这里有些愚人学法——经……(中略)……方广。他们学了那些法之后,不用智慧去审察那些法的含义;他们不用智慧审察含义,那些法就不耐于思惟。他们学法只是为了挑剔过失,只是为了在辩论中取胜。他们学法本来应该达到的意义,他们却体会不到。那些被错误掌握的法,长久地带来不利和痛苦。这是什么原因呢?比丘们,因为法被错误地掌握。”巴利
Tattha yā duggahitā upārambhādihetu pariyāpuṭā ayaṃ alagaddūpamā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno, so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ, tamenaṃ bhoge vā naṅguṭṭhe vā gaṇheyya, tassa so alagaddo paṭiparivattitvā hatthe vā bāhāya vā aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅge ḍaṃseyya, so tato nidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. Evameva kho, bhikkhave, idhekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti suttaṃ…pe… vedallaṃ, te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti, tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti, te upārambhānisaṃsā ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṃsā ca. Yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ nānubhonti. Tesaṃ te dhammā duggahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, dhammāna’’nti (ma. ni. 1.238).
如果有人是为了圆满戒蕴等而学习,并且学得正确,不是以挑剔过失等为目的,这就是出离义。针对这一点曾这样说:那些被正确掌握的法,长久带来利益和安乐。这是什么原因呢?比丘们,因为法被正确掌握。巴利
Yā pana suggahitā sīlakkhandhādipāripūriṃyeva ākaṅkhamānena pariyāpuṭā na upārambhādihetu, ayaṃ nissaraṇatthā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘tesaṃ te dhammā suggahitā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Suggahitattā, bhikkhave, dhammāna’’nti (ma. ni. 1.239).
而那位已遍知诸蕴、已断尽烦恼、已修习道、已证悟不动、已作证灭尽、诸漏已尽的圣者,仅仅是为了维持传承、守护法脉而学习,这就是库藏教法。巴利
Yaṃ pana pariññātakkhandho pahīnakileso bhāvitamaggo paṭividdhākuppo sacchikatanirodho khīṇāsavo kevalaṃ paveṇipālanatthāya vaṃsānurakkhaṇatthāya pariyāpuṇāti, ayaṃ bhaṇḍāgārikapariyattīti.
而在律藏中,善于修行的比丘依靠戒的圆满,证得三明,因为在这里正是对这三明加以分别说明。在经藏中,善于修行的人依靠定的圆满,证得六神通,因为在这里正是对这六神通加以分别说明。在论藏中,善于修行的人依靠慧的圆满,证得四无碍解,因为在这里也正是对这四无碍解加以分别说明。这样,在这些藏中善于修行的人,依次证得三明、六神通、四无碍解这些分别开来的成就。巴利
Vinaye pana suppaṭipanno bhikkhu sīlasampadaṃ nissāya tisso vijjā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Sutte suppaṭipanno samādhisampadaṃ nissāya chaḷabhiññā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Abhidhamme suppaṭipanno paññāsampadaṃ nissāya catasso paṭisambhidā pāpuṇāti tāsañca tattheva pabhedavacanato. Evametesu suppaṭipanno yathākkamena imaṃ vijjāttayachaḷabhiññācatupaṭisambhidāppabhedaṃ sampattiṃ pāpuṇāti.
而在律藏中修行出错的人,因为把允许的快乐触受、敷具、衣服等触受,和已被禁止的执受触等混为一谈,就对那些被禁止的事物产生“没有过失”的想法。正如经中所说:“我这样理解世尊所教导的法:那些世尊说是障碍法的事物,即使去受用它们,也不足以构成障碍。”由此他就落到破戒的地步。在经藏中修行出错的人,对“比丘们,世间存在四种人”这类经文,不明白其中的意旨,就抓住错误的理解。针对这种情况经中说:“由于自己错误地执取,他既诽谤我们,也伤害自己,还产生许多不善。”由此他就落到邪见的地步。在论藏中修行出错的人,过度追逐对法的思择,甚至去思惟不该思惟的东西,由此就落到心智错乱的地步。正如经中所说:“比丘们,有四种不该思惟、不可思惟的事,如果去思惟它们,就会遭受疯狂和苦恼。”这样,在这些藏中修行出错的人,就依次落到破戒、邪见、心智错乱这些败坏之中。到此为止——巴利
Vinaye pana duppaṭipanno anuññātasukhasamphassaattharaṇapāvuraṇādiphassasāmaññato paṭikkhittesu upādinnakaphassādīsu anavajjasaññī hoti. Vuttañhetaṃ – ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti (pāci. 417; ma. ni. 1.234). Tato dussīlabhāvaṃ pāpuṇāti. Sutte duppaṭipanno ‘‘cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’ntiādīsu (a. ni. 4.5) adhippāyaṃ ajānanto duggahitaṃ gaṇhāti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati attānañca khanati bahuñca apuññaṃ pasavatī’’ti (pāci. 417; ma. ni. 1.236). Tato micchādiṭṭhitaṃ pāpuṇāti. Abhidhamme duppaṭipanno dhammacintaṃ atidhāvanto acinteyyānipi cinteti, tato cittakkhepaṃ pāpuṇāti. Vuttañhetaṃ – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, acinteyyāni, na cintetabbāni, yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā’’ti (a. ni. 4.77). Evametesu duppaṭipanno yathākkamena imaṃ dussīlabhāvamicchādiṭṭhitācittakkhepappabhedaṃ vipattiṃ pāpuṇātīti. Ettāvatā ca –
教理分别、成就以及失坏,无论在何处。
比丘如何证得,他阐明这一切。巴利
Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ; Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvayeti.
这首偈颂也是在说明前面所说的含义。像这样,从各种不同角度了解了三藏之后,依据它们,当这一切被总摄起来时,就是三藏。巴利
Ayampi gāthā vuttatthā hoti. Evaṃ nānappakārato piṭakāni ñatvā tesaṃ vasena sabbampetaṃ saṅgayhamānaṃ tīṇi piṭakāni honti.
按部类来说,怎么分为五部呢?这一切其实就分成五种:长部、中部、相应部、增支部、小部。其中,什么是长部?就是由三品所收摄的《梵网经》等三十四部经。巴利
Kathaṃ nikāyato pañca nikāyāti? Sabbameva hetaṃ dīghanikāyo majjhimanikāyo saṃyuttanikāyo aṅguttaranikāyo khuddakanikāyoti pañcappabhedaṃ hoti. Tattha katamo dīghanikāyo? Tivaggasaṅgahāni brahmajālādīni catuttiṃsa suttāni.
三十四部经,由三品所收摄。
这就是长部,第一部,按顺序编排。巴利
Catuttiṃseva suttantā, tivaggo yassa saṅgaho; Esa dīghanikāyoti, paṭhamo anulomiko.
为什么这部经被称为长部呢?因为它是篇幅长的经的集合,也是它们所依止的住处。集合与住处就称为“部”。正如经中说:“诸比丘,我看不到还有其他任何一类众生的心像这样多样,诸比丘,就像畜生道的众生。”还有“粪虫部”“泥虫部”等说法。像这类例子,在这里可以从教说和世间用语两方面得到证明。其余各部中“部”这个词的含义,也应当这样理解。巴利
Kasmā panesa dīghanikāyoti vuccati? Dīghappamāṇānaṃ suttānaṃ samūhato nivāsato ca. Samūhanivāsā hi nikāyoti vuccanti. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ yathayidaṃ, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā (saṃ. ni. 3.100), poṇikanikāyo, cikkhallikanikāyo’’ti. Evamādīni cettha sādhakāni sāsanato lokato ca. Evaṃ sesānampi nikāyabhāve vacanattho veditabbo.
什么是中部?就是篇幅中等的经,收在十五个品里,从《根本法门经》等开始,一共一百五十二部经。巴利
Katamo majjhimanikāyo? Majjhimappamāṇāni pañcadasavaggasaṅgahāni mūlapariyāyasuttādīni diyaḍḍhasataṃ dve ca suttāni.
有一百五十部经,以及两部经,其中他;
这就是中部,由十五个品所收摄。巴利
Diyaḍḍhasatasuttantā, dve ca suttāni yattha so; Nikāyo majjhimo pañca, dasavaggapariggaho.
什么是相应部?它是按诸天相应等分类编排的《渡流》等七千七百六十二部经。巴利
Katamo saṃyuttanikāyo? Devatāsaṃyuttādivasena ṭhitāni oghataraṇādīni satta suttasahassāni satta suttasatāni ca dvāsaṭṭhi ca suttāni.
七千部经,还有七百部经;
六十二部经,这就是相应部的总集。巴利
Satta suttasahassāni, satta suttasatāni ca; Dvāsaṭṭhi ceva suttantā, eso saṃyuttasaṅgaho.
什么是增支部?按照每项递增一项的方式编排的《心遍取》等经,共有九千五百五十七部经。巴利
Katamo aṅguttaranikāyo? Ekekaaṅgātirekavasena ṭhitāni cittapariyādānādīni nava suttasahassāni pañca suttasatāni sattapaññāsañca suttāni.
九千部经和五百部经,
五十七部经,这就是增支部的数目。巴利
Nava suttasahassāni, pañca suttasatāni ca; Sattapaññāsasuttāni, saṅkhyā aṅguttare ayaṃ.
什么是小部?就是整个律藏、阿毗达摩藏,以及前面已经说过的《小诵》《法句》等十五种分类;除了四部之外,剩下的一切佛语就是小部。巴利
Katamo khuddakanikāyo? Sakalaṃ vinayapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakaṃ, khuddakapāṭha, dhammapadādayo ca pubbe dassitā pañcadasappabhedā; ṭhapetvā cattāro nikāye avasesaṃ buddhavacananti.
除了这四部——长部等,
其余的佛语,便称为小部。巴利
Ṭhapetvā caturopete, nikāye dīghaādike; Tadaññaṃ buddhavacanaṃ, nikāyo khuddako matoti.
按部类来分,就是五部。巴利
Evaṃ nikāyato pañca nikāyā honti.
怎样按支分来划分九分教呢?这全部其实就分为九类:经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、吠陀罗。其中,两分别、义释、犍度、附随,以及经集中的吉祥经、宝经、那罗迦经、迅速经,还有其他名为“经”的如来所说之法,应当知道这就是“经”。一切带有偈颂的经,应当知道这就是“应颂”,特别是相应部中整个有偈品。整部论藏、没有偈颂的经,以及其他没有被另外八支所包含的佛语,应当知道这就是“记说”。法句、长老偈、长老尼偈,以及经集中不名为“经”的纯粹偈颂,应当知道这就是“偈颂”。与由喜悦和智慧所产生的偈颂相应的八十二部经,应当知道这就是“自说”。以“这是世尊所说”等方式出现的一百一十部经,应当知道这就是“如是语”。无猜本生等五百五十则本生,应当知道这就是“本生”。以“诸比丘,有四种稀有、未曾有法在阿难身上”等方式出现,一切与稀有未曾有法相应的经,应当知道这就是“未曾有法”。巴利
Kathaṃ aṅgavasena navaṅgānīti? Sabbameva hidaṃ ‘suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedalla’nti navappabhedaṃ hoti. Tattha ubhatovibhaṅganiddesakhandhakaparivārā suttanipāte maṅgalasuttaratanasuttanālakasuttatuvaṭṭakasuttāni aññampi ca suttanāmakaṃ tathāgatavacanaṃ suttanti veditabbaṃ. Sabbampi sagāthakaṃ suttaṃ geyyanti veditabbaṃ. Visesena saṃyuttanikāye sakalopi sagāthāvaggo. Sakalampi abhidhammapiṭakaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ, yañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ buddhavacanaṃ, taṃ veyyākaraṇanti veditabbaṃ. Dhammapadaṃ theragāthā therīgāthā suttanipāte nosuttanāmikā suddhikagāthā ca gāthāti veditabbā. Somanassañāṇamayikagāthāppaṭisaṃyuttā dvāsīti suttantā udānanti veditabbaṃ. ‘Vuttañhetaṃ bhagavatā’tiādinayappavattā (itivu. 1) dasuttarasatasuttantā itivuttakanti veditabbaṃ. Apaṇṇakajātakādīni paññāsādhikāni pañca jātakasatāni jātakanti veditabbaṃ. ‘‘Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande’’tiādinayapavattā (dī. ni. 2.209; a. ni. 4.129) sabbepi acchariyaabbhutadhammappaṭisaṃyuttā suttantā abbhutadhammanti veditabbaṃ.
《小方广经》《大方广经》《正见经》《帝释问经》《行分别经》《大满月经》等,所有这些经都是在获得智与喜之后而发问的经典,应当知道它们就是“方广”。这样,从支分来说,就是九分教。巴利
Cūḷavedallamahāvedallasammādiṭṭhisakkapañhasaṅkhārabhājanīyamahāpuṇṇamasuttādayo sabbepi vedañca tuṭṭhiñca laddhā laddhā pucchitasuttantā vedallanti veditabbaṃ. Evametaṃ aṅgato navaṅgāni.
从法蕴的角度来说,为什么说有八万四千法蕴?这一切其实都是佛语。巴利
Kathaṃ dhammakkhandhato caturāsīti dhammakkhandhasahassānīti? Sabbameva hidaṃ buddhavacanaṃ.
我从佛陀那里受了八万二千法蕴,从比丘那里受了二千法蕴;
八万四千法蕴,都是从我这里运转起来的。巴利
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto; Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti. (theragā. 1027);
按照所讲的法蕴来分,共有八万四千种。其中,只有一段连贯文的经,算一个法蕴;如果一部经有多段连贯文,就按连贯文的段数来计算法蕴。在偈颂体里,提问算一个法蕴,回答算一个法蕴。在阿毗达摩里,每一个三法分别、每一个二法分别,以及每一个心路分别,各算一个法蕴。在律里,有事、有论母、有分别说、有犯、有无犯、有中间犯、有三断。其中,每一个部分都应当知道是一个法蕴。这样,从法蕴来算,共有八万四千法蕴。巴利
Evaṃ paridīpitadhammakkhandhavasena caturāsītisahassappabhedaṃ hoti. Tattha ekānusandhikaṃ suttaṃ eko dhammakkhandho. Yaṃ anekānusandhikaṃ tattha anusandhivasena dhammakkhandhagaṇanā. Gāthābandhesu pañhāpucchanaṃ eko dhammakkhandho, vissajjanaṃ eko. Abhidhamme ekamekaṃ tikadukabhājanaṃ ekamekañca cittavārabhājanaṃ eko dhammakkhandho. Vinaye atthi vatthu, atthi mātikā, atthi padabhājanīyaṃ, atthi āpatti, atthi anāpatti, atthi antarāpatti, atthi tikacchedo. Tattha ekameko koṭṭhāso ekameko dhammakkhandhoti veditabbo. Evaṃ dhammakkhandhato caturāsīti dhammakkhandhasahassāni.
就这样,全部佛语在五百结集的时候,由以大迦叶尊者为首、具足自在的僧团一起结集。他们先把内容判定分类:这是法,这是律;这是佛陀最初说的法,这是中间说的法,这是最后说的法;这是律藏,这是经藏,这是论藏;这是长部……这是小部;这些是契经等九分教;这些是八万四千法蕴。分好之后才进行结集。而且不只是这一种分类,他们还把三藏中见到的其他多种分类也判定清楚,比如按摄颂归类、按品类归类、按略说归类、单集、双集等集类、按相应归类、按五十归类等等,经过七个月才完成结集。巴利
Evametaṃ sabbampi buddhavacanaṃ pañcasatikasaṅgītikāle saṅgāyantena mahākassapappamukhena vasīgaṇena ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo, idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, idaṃ majjhimabuddhavacanaṃ, idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ, idaṃ vinayapiṭakaṃ, idaṃ suttantapiṭakaṃ, idaṃ abhidhammapiṭakaṃ, ayaṃ dīghanikāyo…pe… ayaṃ khuddakanikāyo, imāni suttādīni navaṅgāni, imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassānīti imaṃ pabhedaṃ vavatthapetvāva saṅgītaṃ. Na kevalañca imameva aññampi uddānasaṅgahavaggasaṅgahapeyyālasaṅgahaekanipātadukanipātādinipātasaṅgahasaṃyuttasaṅgaha paṇṇāsasaṅgahādianekavidhaṃ, tīsu piṭakesu sandissamānaṃ saṅgahappabhedaṃ vavatthapetvāva sattahi māsehi saṅgītaṃ.
结集结束时,大迦叶长老使十力者的教法能够延续五千年。大地对此心生欢喜,仿佛在称叹“善哉”,以水为界,出现了种种震动——震动、遍震动、前震后震、强烈震动。还有许多稀有之事出现。巴利
Saṅgītipariyosāne cassa idaṃ mahākassapattherena dasabalassa sāsanaṃ pañcavassasahassaparimāṇakālaṃ pavattanasamatthaṃ katanti sañjātappamodā sādhukāraṃ viya dadamānā ayaṃ mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā anekappakāraṃ kampi saṅkampi sampakampi sampavedhi. Anekāni ca acchariyāni pāturahesuṃ.
在这样结集的时候,这部阿毗达摩从藏的角度说属于论藏,从部的角度说属于小部,从支的角度说属于记说,从法蕴的角度说则有几千法蕴。巴利
Evaṃ saṅgīte panettha ayaṃ abhidhammo piṭakato abhidhammapiṭakaṃ, nikāyato khuddakanikāyo, aṅgato veyyākaraṇaṃ, dhammakkhandhato katipayāni dhammakkhandhasahassāni honti.
那些比丘正在持诵这部论时,从前有一位比丘坐在全体大众的集会中,从阿毗达摩中引出一段经文来说法:“色蕴是无记的;其余四蕴可能是善、可能是不善、可能是无记。十处是无记的;另外二处可能是善、可能是不善、可能是无记。十六界是无记的;另外二界可能是善、可能是不善、可能是无记。集谛是不善,道谛是善,灭谛是无记,苦谛可能是善、可能是不善、可能是无记。十根是无记,忧根是不善,未知当知根是善,四根可能是善、可能是无记,六根可能是善、可能是不善、可能是无记。”他就这样讲了一场法。巴利
Taṃ dhārayantesu bhikkhūsu pubbe eko bhikkhu sabbasāmayikaparisāya nisīditvā abhidhammato suttaṃ āharitvā dhammaṃ kathento ‘‘rūpakkhandho abyākato, cattāro khandhā siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā; dasāyatanā abyākatā, dve āyatanā siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā; soḷasa dhātuyo abyākatā, dve dhātuyo siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā; samudayasaccaṃ akusalaṃ, maggasaccaṃ kusalaṃ, nirodhasaccaṃ abyākataṃ, dukkhasaccaṃ siyā kusalaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ; dasindriyā abyākatā, domanassindriyaṃ akusalaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ kusalaṃ, cattāri indriyāni siyā kusalā siyā abyākatā, cha indriyāni siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā’’ti dhammakathaṃ kathesi.
当时,在那个地方坐着一位比丘,他说:“说法师,你就像在绕着须弥山走一样,引出了好长一段经文。这部经叫什么名字?”
“贤友,叫阿毗达摩经。”
“你为什么要引阿毗达摩经?难道不能引别的佛说的经吗?”
“阿毗达摩是谁说的?”
“这不是佛说的。”
“贤友,那你学过律藏吗?”
“贤友,没学过。”
“我看你是因为不持律、不懂律,才这么说的。”
“贤友,我只学过律。”
“你连那个也学得不好。大概是坐在集会边上打瞌睡的时候学的吧。因为像你这样的人,不管是让人出家还是授具足戒,都有罪过。”
“什么原因?”
“因为连律都学得不好。确实有这样的话:‘在这里,无犯——不是想诽谤。喂,贤友,你先学学经、偈颂或阿毗达摩吧,以后再来学律。’(波逸提 442)又说:‘在经里请求开许之后,问阿毗达摩或律;在阿毗达摩里请求开许之后,问经或律;在律里请求开许之后,问经或阿毗达摩。’(波逸提 1221)你连这点都不知道。”
光凭这些,对方就被驳倒了。巴利
Tasmiṃ ṭhāne eko bhikkhu nisinno ‘dhammakathika tvaṃ sineruṃ parikkhipanto viya dīghasuttaṃ āharasi, kiṃ suttaṃ nāmeta’nti āha. ‘Abhidhammasuttaṃ nāma, āvuso’ti. ‘Abhidhammasuttaṃ kasmā āharasi? Kiṃ aññaṃ buddhabhāsitaṃ suttaṃ āharituṃ na vaṭṭatī’ti? ‘Abhidhammo kena bhāsito’ti? ‘Na eso buddhabhāsito’ti. ‘Kiṃ pana te, āvuso, vinayapiṭakaṃ uggahita’nti? ‘Na uggahitaṃ, āvuso’ti. ‘Avinayadhāritāya maññe tvaṃ ajānanto evaṃ vadesī’ti. ‘Vinayamattameva, āvuso, uggahita’nti. ‘Tampi te duggahitaṃ, parisapariyante nisīditvā niddāyantena uggahitaṃ bhavissati; tumhādise hi pabbājento vā upasampādento vā sātisāro hoti’. ‘Kiṃ kāraṇā’? Vinayamattassapi duggahitattā; vuttañhetaṃ – ‘‘tattha anāpatti, na vivaṇṇetukāmo iṅgha tāva, āvuso, suttantaṃ vā gāthāyo vā abhidhammaṃ vā pariyāpuṇassu, pacchāpi vinayaṃ pariyāpuṇissasī’’ti (pāci. 442) bhaṇati. ‘‘Suttante okāsaṃ kārāpetvā abhidhammaṃ vā vinayaṃ vā pucchati, abhidhamme okāsaṃ kārāpetvā suttantaṃ vā vinayaṃ vā pucchati, vinaye okāsaṃ kārāpetvā suttantaṃ vā abhidhammaṃ vā pucchatī’’ti (pāci. 1221). ‘Tvaṃ pana ettakampi na jānāsī’ti ettakenapi paravādī niggahito hoti.
《大牛角林经》则比这更有分量。因为在那部经里,法将舍利弗长老为了向导师禀报彼此问答和解答的内容,去到导师面前,转述大目犍连长老的解答时说道:“贤友舍利弗,这里有两位比丘在谈论阿毗达摩,他们互相提问,对彼此所问的问题互相解答,而且不会卡住说不下去,他们的谈论也一直沿着法在进行。贤友舍利弗,这样的比丘才能让牛角沙罗林显得庄严。”导师没有说“号称阿毗达摩论者的人,在我的教法里就是外人”,而是挺起如金色犁辕般的脖子,用如满月般庄严的广大面容,发出梵音,对大目犍连长老的解答给予认可,说“善哉善哉,舍利弗”,然后说:“正如目犍连正确解答的那样,舍利弗,目犍连确实是说法者。”据说,只有阿毗达摩比丘才真正叫做法说者,其他比丘即使说法,也不算真正的法说者。为什么呢?因为他们说法的时候,会把业的差别、果报的差别、色法与无色法的区分、法的差别搅混在一起来讲。而阿毗达摩论者不会把法的差别搅混。所以,阿毗达摩比丘不管说不说法,一旦被问到,就能解答问题,只有他才算是纯粹的法说者。导师正是针对这一点给予认可,然后说:“目犍连说得好。”巴利
Mahāgosiṅgasuttaṃ pana itopi balavataraṃ. Tatra hi dhammasenāpati sāriputtatthero aññamaññaṃ pucchitapañhañca vissajjanañca ārocetuṃ satthu santikaṃ gantvā mahāmoggallānattherassa vissajjanaṃ ārocento ‘‘idhāvuso sāriputta, dve bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti , te aññamaññaṃ pañhaṃ pucchanti, aññamaññassa pañhaṃ puṭṭhā vissajjenti, no ca saṃsādenti, dhammī ca nesaṃ kathāpavattinī hoti, evarūpena kho, āvuso, sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’’ti (ma. ni. 1.343) āha. Satthā ābhidhammikā nāma mama sāsane paribāhirāti avatvā suvaṇṇāliṅgasadisaṃ gīvaṃ unnāmetvā puṇṇacandasassirīkaṃ mahāmukhaṃ pūretvā brahmaghosaṃ nicchārento ‘‘sādhu sādhu sāriputtā’’ti mahāmoggallānattherassa sādhukāraṃ datvā ‘‘yathā taṃ moggallāno ca sammā byākaramāno byākareyya, moggallāno hi sāriputta dhammakathiko’’ti (ma. ni. 1.343) āha. Ābhidhammikabhikkhūyeva kira dhammakathikā nāma, avasesā dhammakathaṃ kathentāpi na dhammakathikā. Kasmā? Te hi dhammakathaṃ kathentā kammantaraṃ vipākantaraṃ rūpārūpaparicchedaṃ dhammantaraṃ āloḷetvā kathenti. Ābhidhammikā pana dhammantaraṃ na āloḷenti. Tasmā ābhidhammiko bhikkhu dhammaṃ kathetu vā mā vā, pucchitakāle pana pañhaṃ kathessatīti. Ayameva ekantadhammakathiko nāma hoti. Idaṃ sandhāya satthā sādhukāraṃ datvā ‘sukathitaṃ moggallānenā’ti āha.
排斥阿毗达摩的人,就是在攻击这座胜者之轮,就是在排斥一切知智,就是在否定导师的无畏智,就是在欺骗那些想要听闻佛法的众人,就是在圣道上设置障碍,在十八种导致分裂的事中,他必定犯其中一种,应受举罪羯磨和呵责羯磨。对他执行了这些羯磨之后,应当驱逐他,说:去吧,你就靠吃残食活命吧。巴利
Abhidhammaṃ paṭibāhento imasmiṃ jinacakke pahāraṃ deti, sabbaññutaññāṇaṃ paṭibāhati, satthu vesārajjaññāṇaṃ paṭinivatteti, sotukāmaṃ parisaṃ visaṃvādeti, ariyamagge āvaraṇaṃ bandhati, aṭṭhārasasu bhedakaravatthūsu ekasmiṃ sandissati ukkhepanīyakammatajjanīyakammāraho hoti. Taṃ taṃ kammaṃ katvā uyyojetabbo ‘gaccha vighāsādo hutvā jīvissasī’ti.
这时,如果有人又这样说:“如果阿毗达摩是佛所说的,那么就像在成千上万部经里,用‘有一次,世尊住在王舍城’这样的方式安立了因缘,阿毗达摩也应该有同样安立的因缘。”就该先驳斥他:“本生经、经集、法句等也没有这样的因缘,难道它们就不是佛所说的吗?”然后再进一步对他说:“贤者,这名为阿毗达摩的法,只有一切知佛才能了知,不是其他人能了知的领域。因为诸佛的入胎是众所周知的,诞生是众所周知的,正等觉是众所周知的,转法轮是众所周知的,双神变是众所周知的,上升三十三天是众所周知的,在天界说法是众所周知的,从天下降是众所周知的。就好比转轮圣王的象宝或马宝,被人偷走后套在小车上巡行,这是不可能、不合理的;或者轮宝被人偷走后挂在稻草车上巡行,这是不可能、不合理的;或者能照亮一由旬范围的摩尼宝珠,被放进棉篮里使用,这是不可能、不合理的。为什么呢?因为它们是配得上国王的宝物。同样地,这名为阿毗达摩的法,不是其他人能了知的领域,只有一切知佛才能了知,是依诸佛的威德而宣说的教法。因为诸佛的入胎是众所周知的……乃至……从天下降是众所周知的。贤者,阿毗达摩并没有设立因缘的必要。”这样说了之后,对方论者就不可能举出符合正理的例证了。巴利
Athāpi evaṃ vadeyya – ‘‘sace abhidhammo buddhabhāsito, yathā anekesu suttasahassesu ‘ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharatī’tiādinā nayena nidānaṃ sajjitaṃ, evamassāpi nidānaṃ sajjitaṃ bhaveyyā’’ti. So ‘jātakasuttanipātadhammapadādīnaṃ evarūpaṃ nidānaṃ natthi, na cetāni na buddhabhāsitānī’ti paṭikkhipitvā uttaripi evaṃ vattabbo – ‘paṇḍita, abhidhammo nāmesa sabbaññubuddhānaṃyeva visayo, na aññesaṃ visayo. Buddhānañhi okkanti pākaṭā, abhijāti pākaṭā, abhisambodhi pākaṭā, dhammacakkappavattanaṃ pākaṭaṃ. Yamakapāṭihāriyaṃ pākaṭaṃ, tidivakkamo pākaṭo, devaloke desitabhāvo pākaṭo, devorohanaṃ pākaṭaṃ. Yathā nāma cakkavattirañño hatthiratanaṃ vā assaratanaṃ vā thenetvā yānake yojetvā vicaraṇaṃ nāma aṭṭhānaṃ akāraṇaṃ; cakkaratanaṃ vā pana thenetvā palālasakaṭe olambitvā vicaraṇaṃ nāma aṭṭhānaṃ akāraṇaṃ; yojanappamāṇaṃ obhāsanasamatthaṃ maṇiratanaṃ vā pana kappāsapacchiyaṃ pakkhipitvā vaḷañjanaṃ nāma aṭṭhānaṃ akāraṇaṃ. Kasmā? Rājārahabhaṇḍatāya; evameva abhidhammo nāma na aññesaṃ visayo, sabbaññubuddhānaṃyeva visayo. Tesaṃ vasena desetabbadesanā. Buddhānañhi okkanti pākaṭā…pe… devorohanaṃ pākaṭaṃ. Abhidhammassa nidānakiccaṃ nāma natthi paṇḍitā’ti. Na hi sakkā evaṃ vutte paravādinā sahadhammikaṃ udāharaṇaṃ udāharituṃ.
住在曼达拉园寺的提萨菩提长老则说,这部阿毗达摩是以大菩提为因缘的。为了说明这一点,他引用了《分住经》中的这段经文:“诸比丘,我以最初正觉时所住的方式,依其中一分而住。”并加以讲解。所谓“一分”共有十种:蕴一分、处一分、界一分、谛一分、根一分、缘起一分、念处一分、禅那一分、名一分、法一分。其中,导师在菩提道场无余地彻知五蕴,而在这三个月中,只依受蕴而住;无余地彻知十二处和十八界,而在这三个月中,只依法处中的受和法界中的受而住;无余地彻知四圣谛,而在这三个月中,只依苦谛中的受而住;无余地彻知二十二根,而在这三个月中,只依受等五根而住;无余地彻知十二支缘起流转,而在这三个月中,只依触缘受中的受而住;无余地彻知四念处,而在这三个月中,只依受念处而住;无余地彻知四禅那,而在这三个月中,只依禅支中的受而住;无余地彻知名,而在这三个月中,只依其中的受而住;无余地彻知法,而在这三个月中,只依受三法而住。长老就是这样依据《分住经》讲述了阿毗达摩的因缘。巴利
Maṇḍalārāmavāsī tissabhūtitthero pana mahābodhinidāno esa abhidhammo nāmāti dassetuṃ ‘‘yena svāhaṃ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi tassa padesena vihāsi’’nti (saṃ. ni. 5.11) imaṃ padesavihārasuttantaṃ āharitvā kathesi. Dasavidho hi padeso nāma – khandhapadeso, āyatanapadeso, dhātupadeso, saccapadeso, indriyapadeso, paccayākārapadeso, satipaṭṭhānapadeso, jhānapadeso, nāmapadeso, dhammapadesoti. Tesu satthā mahābodhimaṇḍe pañcakkhandhe nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ vedanākkhandhavaseneva vihāsi. Dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo nippadesena paṭivijjhi. Imaṃ temāsaṃ dhammāyatane vedanāvasena dhammadhātuyañca vedanāvaseneva vihāsi. Cattāri saccāni nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ dukkhasacce vedanāvaseneva vihāsi. Bāvīsatindriyāni nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ vedanāpañcakaindriyavasena vihāsi. Dvādasapadikaṃ paccayākāravaṭṭaṃ nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ phassapaccayā vedanāvaseneva vihāsi. Cattāro satipaṭṭhāne nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ vedanāsatipaṭṭhānavaseneva vihāsi. Cattāri jhānāni nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ jhānaṅgesu vedanāvaseneva vihāsi. Nāmaṃ nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ tattha vedanāvaseneva vihāsi. Dhamme nippadesena paṭivijjhi, imaṃ temāsaṃ vedanāttikavaseneva vihāsīti. Evaṃ thero padesavihārasuttantavasena abhidhammassa nidānaṃ kathesi.
住在村里的苏摩那提婆长老,在下层铁殿里诵转法义时,这样说道:“这个外道,就像在树林里举起双臂哭喊的人,又像在打一场没有证人的官司,连阿毗达摩有因缘这件事都不知道。”说完之后,他在讲因缘时这样说道:有一次,世尊住在三十三天的天众当中,在波利质多罗树下的红毯石上。就在那里,世尊为三十三天的天众讲说阿毗达摩:善法、不善法、无记法。巴利
Gāmavāsī sumanadevatthero pana heṭṭhālohapāsāde dhammaṃ parivattento ‘ayaṃ paravādī bāhā paggayha araññe kandanto viya, asakkhikaṃ aḍḍaṃ karonto viya ca, abhidhamme nidānassa atthibhāvampi na jānātī’ti vatvā nidānaṃ kathento evamāha – ekaṃ samayaṃ bhagavā devesu viharati tāvatiṃsesu pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ. Tatra kho bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ abhidhammakathaṃ kathesi – ‘‘kusalā dhammā, akusalā dhammā, abyākatā dhammā’’ti.
在其他经典里,只有一种因缘。而在阿毗达摩里,有两种因缘——证得因缘和说法因缘。其中,证得因缘要从燃灯佛(具足十力者)开始,一直到菩提座为止来理解;说法因缘则要到转法轮为止。这样一来,对于具足这两种因缘的阿毗达摩,为了精通它的因缘,首先应当了解下面这组问答:这部阿毗达摩是由谁阐发的?在哪里成熟的?在哪里证得的?什么时候证得的?由谁证得的?在哪里审察的?什么时候审察的?由谁审察的?在哪里宣说的?为谁宣说的?为了什么目的宣说的?由谁领受的?谁在学?谁已经学完了?谁在持诵?是谁的话?由谁传下来的?巴利
Aññesu pana suttesu ekameva nidānaṃ. Abhidhamme dve nidānāni – adhigamanidānañca desanānidānañca . Tattha adhigamanidānaṃ dīpaṅkaradasabalato paṭṭhāya yāva mahābodhipallaṅkā veditabbaṃ. Desanānidānaṃ yāva dhammacakkappavattanā. Evaṃ ubhayanidānasampannassa panassa abhidhammassa nidānakosallatthaṃ idaṃ tāva pañhākammaṃ veditabbaṃ – ayaṃ abhidhammo nāma kena pabhāvito? Kattha paripācito? Kattha adhigato? Kadā adhigato? Kena adhigato? Kattha vicito? Kadā vicito? Kena vicito? Kattha desito? Kassatthāya desito? Kimatthaṃ desito? Kehi paṭiggahito? Ke sikkhanti? Ke sikkhitasikkhā? Ke dhārenti? Kassa vacanaṃ? Kenābhatoti?
对此的解答如下:是由什么激发的?是由菩提愿和信心所激发。在哪里成熟的?在五百五十则本生故事中成熟。在哪里证得的?在菩提树下证得。什么时候证得的?在毗舍佉月圆日证得。由谁证得的?由一切知佛陀证得。在哪里审察的?在菩提道场审察的。什么时候审察的?在宝屋那七天里审察的。由谁审察的?由一切知佛陀审察的。在哪里宣说的?在三十三天宣说的。为谁宣说的?为诸天宣说的。为了什么目的宣说的?为了度脱四瀑流。由谁领受的?由诸天领受的。谁还在学?有学众和善凡夫还在学。谁已经学完了?诸漏尽的阿拉汉已经学完了。谁在持诵?凡是传承还在延续的人,他们都在持诵。这是谁的话?是世尊、阿拉汉、正自觉者的话。由谁传下来的?由师徒次第传承传下来的。巴利
Tatridaṃ vissajjanaṃ – kena pabhāvitoti bodhiabhinīhārasaddhāya pabhāvito. Kattha paripācitoti aḍḍhachakkesu jātakasatesu. Kattha adhigatoti bodhimūle. Kadā adhigatoti visākhāpuṇṇamāsiyaṃ. Kenādhigatoti sabbaññubuddhena. Kattha vicitoti bodhimaṇḍe. Kadāvicitoti ratanagharasattāhe. Kena vicitoti sabbaññubuddhena. Kattha desitoti devesu tāvatiṃsesu. Kassatthāya desitoti devatānaṃ. Kimatthaṃ desitoti caturoghaniddharaṇatthaṃ. Kehi paṭiggahitoti devehi. Ke sikkhantīti sekkhā ca puthujjanakalyāṇā ca. Ke sikkhitasikkhāti arahanto khīṇāsavā. Ke dhārentīti yesaṃ vattati te dhārenti. Kassa vacananti bhagavato vacanaṃ, arahato sammāsambuddhassa. Kenābhatoti ācariyaparamparāya.
这部论藏是由舍利弗长老、跋达吉、索毗塔、比雅阇利、比雅巴罗、喜见、憍尸耶子、悉伽婆、桑提诃、目犍连子、须达多、昙摩耶、陀舍迦、索那、离婆多等诸位长老传下来的,一直传到第三次结集的时候。从那以后,又由他们各自的弟子和再传弟子继续传承。就这样,至此在赡部洲上师徒相承、次第传来。而这座岛——巴利
Ayañhi sāriputtatthero bhaddaji sobhito piyajālī piyapālo piyadassī kosiyaputto siggavo sandeho moggaliputto sudatto dhammiyo dāsako soṇako revatoti evamādīhi yāva tatiyasaṅgītikālā ābhato. Tato uddhaṃ tesaṃyeva sissānusissehīti evaṃ tāva jambudīpatale ācariyaparamparāya ābhato. Imaṃ pana dīpaṃ –
随后,摩哂陀、伊提耶、郁提耶、桑波罗,同样
跋陀那摩与般智多,这些大龙象具有大智慧。巴利
Tato mahindo iṭṭiyo, uttiyo sambalo tathā; Paṇḍito bhaddanāmo ca, ete nāgā mahāpaññā.
这些内容是由那些大龙象带来的。从那以后,又由他们各自的弟子和再传弟子组成的师徒传承,一直流传到今天。巴利
Imehi mahānāgehi ābhato. Tato uddhaṃ tesaṃyeva sissānusissasaṅkhātāya ācariyaparamparāya yāvajjatanakālā ābhato.
对于这样传下来的内容,为了清楚说明从燃灯十力者开始,一直到证得大菩提座的根本因缘,以及一直到转法轮说法的根本因缘,应当了解这段依次叙述。巴利
Evaṃ ābhatassa panassa yaṃ taṃ dīpaṅkaradasabalato paṭṭhāya yāva mahābodhipallaṅkā adhigamanidānaṃ, yāva dhammacakkappavattanā desanānidānañca vuttaṃ, tassa āvibhāvatthaṃ ayaṃ anupubbikathā veditabbā –
据说,从这一劫往上数,在四阿僧祇又十万劫那么久远的过去,有一座名叫阿玛拉瓦提的城市。那里住着一位叫须弥陀的婆罗门,父母两方的血统都很高贵,从母亲这边和父亲这边算都出身清净,一直到第七代家族世系都没有被人指责、非议过出身。他相貌端正,看着让人欢喜,令人心生敬信,具足最殊胜的容色光采。他不做别的事,只学习婆罗门的技艺。在他还很小的时候,父母就去世了。那时,替他管理财产增长的臣子拿来财产账簿,打开装满金、银、宝珠、珍珠等宝物的库房,对他说:“年轻人,这是你母亲的财产,这是你父亲的财产,这些是你祖父、曾祖父等先人的财产。”就这样一直告诉他到第七代家族世系的财富,然后说:“你来接管这些吧。”须弥陀智者心想:“我的父祖等先人积攒了这些财富,他们去往来世时,连一文钱也没能带走;而我应该想办法带着它们走。”于是他禀告国王,让人在城中击鼓宣告,向大众广行布施,然后出家做了隐士。关于这里,应当讲述须弥陀的故事。这在《佛种姓》中已经说过——巴利
Ito kira kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake amaravatī nāma nagaraṃ ahosi. Tattha sumedho nāma brāhmaṇo paṭivasati ubhato sujāto, mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā kulaparivaṭṭā akkhitto anupakuṭṭho jātivādena, abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. So aññaṃ kammaṃ akatvā brāhmaṇasippameva uggaṇhi. Tassa daharakāleyeva mātāpitaro kālamakaṃsu. Athassa rāsivaḍḍhako amacco āyapotthakaṃ āharitvā suvaṇṇarajatamaṇimuttādipūrite gabbhe vivaritvā ‘ettakaṃ te kumāra mātu santakaṃ, ettakaṃ pitu santakaṃ, ettakā ayyakapayyakānaṃ santakāti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhanaṃ ācikkhitvā etaṃ paṭipajjāhī’ti āha. Sumedhapaṇḍito cintesi – ‘imaṃ dhanaṃ saṃharitvā mayhaṃ pitupitāmahādayo paralokaṃ gacchantā ekakahāpaṇampi gahetvā na gatā, mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī’ti so rañño ārocetvā nagare bheriṃ carāpetvā mahājanassa dānaṃ datvā tāpasapabbajjaṃ pabbaji. Imasmiṃ pana ṭhāne sumedhakathā kathetabbā. Vuttañhetaṃ buddhavaṃse (bu. vaṃ. 2.1-33) –
在十万劫和四阿僧祇劫之前,
有一座城叫不死城,看着让人喜欢,心里也觉得舒服。
这里充满十种声音,热闹非凡,饭食和饮料样样齐全。
象的叫声、马的叫声,还有鼓声、螺声和战车声;
你们吃吧,喝吧,到处都响着饮食的招呼声。
这座城具备一切支分,各种事务都很齐全。
七宝样样齐全,挤满了各种各样的人;
圆满如天城,是行福德者的住处。
在不死城阿摩罗婆提里,有一位名叫善慧的婆罗门;
他积累了数千万的财富,拥有大量钱财和粮食。
他是受诵吠陀的人,持诵吠陀经文,精通三吠陀。
于相与传说,于自宗之法达于究竟。
我独自待在僻静的地方坐下,那时心里这样想:
再生本身就是苦,身体的崩坏也是苦。
那时,我具有生的本性、老的本性、病的本性。
我要去寻找不老、不死、安稳的涅槃。
我何不把这具腐臭的身体——装满了各种烂尸烂肉——
我要放下一切离开,不再牵挂,也不再贪求。
那条道路存在,也将会存在;它不可能没有原因。
我会去寻找那条道路,为了从轮回存在中解脱出来。
就像苦存在的时候,名为乐的东西也存在;
如是,当“存在”存在时,“不存在”也是可欲的。
就像天气炎热时,清凉也会存在;
如此,当三种火存在时,涅槃是应该追求的。
就像恶存在的时候,善也存在;
同样地,只要生还存在,不生亦应当希求。
就像一个人掉进粪坑里,看见一个装满水的池塘,
他不去找那个池塘,这不是池塘的错。
就像这样,当能洗掉烦恼污垢的不死之池明明就在眼前时,
他不去寻找那个池塘,这不是不死之池的过错。
就像被敌人团团围住,明明有路可以逃,
那个人不会逃跑,这不是那条路的过错。
就这样被烦恼挡住,明明有安稳的路在。
他不去找那条路,错不在平安吉祥的正道。
就像有人生了病,有医生在;
他不去医治那种病,那不是医生的过错。
就像这样,被烦恼之病折磨得痛苦不堪、饱受逼迫;
他不去寻找那位导师,这过错不在引导者身上。
就像有人厌恶绑在脖子上的腐尸,
解脱之后,他就能安乐、自由、完全随自己的意愿而行。
就像这样,这具腐烂的身体,是各种尸体的堆积。
我要放下它,然后离开,不再挂念,也不再想要什么。
就像男女在厕所里拉屎一样,
他们放下一切离开,不再留恋,也不再想要什么。
就像这样,我这个身体,装满了各种各样的臭秽之物;
就像上完厕所后离开厕所一样,我会舍弃它然后离去。
就像一艘老旧、破烂、漏水的船,
船主们把它扔下就走了,不再回头看,也不再需要它。
就像这样,我这个身体——它有九个孔,一直在流漏;
我要舍弃它离开,就像船主抛弃一艘破旧的船。
就像有人带着货物与盗贼同行;
看到货物可能被抢走的危险,就把它扔掉再走。
就像这样,这个身体犹如大盗,
我要舍弃这个身体离开,因为我害怕善法被毁坏。
我这样想过之后,把无数亿的财富,
把财物布施给有依靠的人和没有依靠的人之后,我就去了雪山。
在雪山不远处,有一座名叫如法的山。
我的茅屋建得很好,树叶搭的棚屋也盖好了。
我在那里建了经行处,远离五种过失。
我获得了具备八种功德的神通之力。
在那里,我舍弃了具有九种过失的布衣;
我穿上了具足十二种功德的树皮衣。
我舍弃了混杂着八种过失的叶屋;
我来到了树下,那树具备十种功德。
我把撒播和种下的谷物全都舍弃了,一点不剩。
我领受了具足众多功德、自然掉落的果实。
在那里,我在坐处、立处与经行处,精勤努力。
在七天之内,我就证得了神通之力。巴利
Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye; Amaraṃ nāma nagaraṃ, dassaneyyaṃ manoramaṃ. Dasahi saddehi avivittaṃ, annapānasamāyutaṃ; Hatthisaddaṃ assasaddaṃ, bherisaṅkharathāni ca; Khādatha pivatha ceva, annapānena ghositaṃ. Nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ, sabbakammamupāgataṃ; Sattaratanasampannaṃ, nānājanasamākulaṃ; Samiddhaṃ devanagaraṃva, āvāsaṃ puññakamminaṃ. Nagare amaravatiyā, sumedho nāma brāhmaṇo; Anekakoṭisannicayo, pahūtadhanadhaññavā. Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū; Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṃ gato. Rahogato nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā; Dukkho punabbhavo nāma, sarīrassa ca bhedanaṃ. Jātidhammo jarādhammo, byādhidhammo sahaṃ tadā; Ajaraṃ amataṃ khemaṃ, pariyesissāmi nibbutiṃ. Yaṃnūnimaṃ pūtikāyaṃ, nānākuṇapapūritaṃ; Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, anapekkho anatthiko. Atthi hehiti so maggo, na so sakkā na hetuye; Pariyesissāmi taṃ maggaṃ, bhavato parimuttiyā. Yathāpi dukkhe vijjante, sukhaṃ nāmapi vijjati; Evaṃ bhave vijjamāne, vibhavopi icchitabbako. Yathāpi uṇhe vijjante, aparaṃ vijjati sītalaṃ; Evaṃ tividhaggi vijjante, nibbānaṃ icchitabbakaṃ. Yathāpi pāpe vijjante, kalyāṇamapi vijjati; Evameva jāti vijjante, ajātipicchitabbakaṃ. Yathā gūthagato puriso, taḷākaṃ disvāna pūritaṃ; Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso taḷākassa so. Evaṃ kilesamaladhove, vijjante amatantaḷe; Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso amatantaḷe. Yathā arīhi pariruddho, vijjante gamanampathe; Na palāyati so puriso, na doso añjasassa so. Evaṃ kilesapariruddho, vijjamāne sive pathe; Na gavesati taṃ maggaṃ, na doso sivamañjase. Yathāpi byādhito puriso, vijjamāne tikicchake; Na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ, na doso so tikicchake. Evaṃ kilesabyādhīhi, dukkhito paripīḷito; Na gavesati taṃ ācariyaṃ, na doso so vināyake. Yathāpi kuṇapaṃ puriso, kaṇṭhe baddhaṃ jigucchiya; Mocayitvāna gaccheyya, sukhī serī sayaṃvasī. Tathevimaṃ pūtikāyaṃ, nānākuṇapasañcayaṃ; Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, anapekkho anatthiko. Yathā uccāraṭṭhānamhi, karīsaṃ naranāriyo; Chaḍḍayitvāna gacchanti, anapekkhā anatthikā. Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, nānākuṇapapūritaṃ; Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ. Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ, paluggaṃ udagāhiniṃ; Sāmī chaḍḍetvā gacchanti, anapekkhā anatthikā. Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, navacchiddaṃ dhuvassavaṃ; Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, jiṇṇanāvaṃva sāmikā. Yathāpi puriso corehi, gacchanto bhaṇḍamādiya; Bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā, chaḍḍayitvāna gacchati. Evameva ayaṃ kāyo, mahācorasamo viya; Pahāyimaṃ gamissāmi, kusalacchedanābhayā. Evāhaṃ cintayitvāna, nekakoṭisataṃ dhanaṃ; Nāthānāthānaṃ datvāna, himavantamupāgamiṃ. Himavantassāvidūre, dhammiko nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā. Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ, pañcadosavivajjitaṃ; Aṭṭhaguṇasamupetaṃ, abhiññābalamāhariṃ. Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha, navadosamupāgataṃ; Vākacīraṃ nivāsesiṃ, dvādasaguṇamupāgataṃ. Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ , pajahiṃ paṇṇasālakaṃ; Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ, guṇe dasahupāgataṃ. Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ, pajahiṃ niravasesato; Anekaguṇasampannaṃ, pavattaphalamādiyiṃ. Tatthappadhānaṃ padahiṃ, nisajjaṭṭhānacaṅkame; Abbhantaramhi sattāhe, abhiññābala pāpuṇinti. (bu. vaṃ. 2.1-33);
这里的意思是:经文说“我的精舍建得好,叶屋也盖得完善”,这是说善慧智者仿佛亲手建了精舍、叶屋和经行处。不过这里的含义是这样的:大士心想“我要深入雪山,今天进入法山”而出发时,帝释天——诸天之主——看见他出发了,就对毗首羯磨天子说:“去吧,贤儿,这位善慧智者为了出家而出发了,你去给他建一个住处。”他接受了帝释天的话,就建了一座宜人的精舍、防护周密的叶屋和令人愉悦的经行处。而世尊当时是依着自己福报所成就的那座精舍住处,所以说:“舍利弗,在那座法山上——巴利
Tattha assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitāti imissā pāḷiyā sumedhapaṇḍitena assamapaṇṇasālācaṅkamā sahatthā māpitā viya vuttā. Ayaṃ panettha attho – mahāsattañhi ‘‘himavantaṃ ajjhogāhetvā ajja dhammikapabbataṃ pavisissāmī’’ti nikkhantaṃ disvā sakko devānamindo vissakammadevaputtaṃ āmantesi – ‘‘gaccha, tāta, ayaṃ sumedhapaṇḍito ‘pabbajissāmī’ti nikkhanto etassa vasanaṭṭhānaṃ māpehī’’ti. So tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā ramaṇīyaṃ assamaṃ suguttaṃ paṇṇasālaṃ, manoramaṃ caṅkamañca māpesi. Bhagavā pana tadā attano puññānubhāvena nipphannaṃ taṃ assamapadaṃ sandhāya ‘‘sāriputta tasmiṃ dhammikapabbate –
我的精舍建得很好,树叶屋也盖得妥当。
我在那里建了经行处,远离五种过失。巴利
Assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā; Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ, pañcadosavivajjita’’nti. –
他说。其中,“我的精舍建得好”意思是“是我建得好的”。“叶屋也建成了”意思是“用树叶覆盖的屋舍也是我建成的”。巴利
Āha. Tattha assamo sukato mayhanti sukato mayā. Paṇṇasālā sumāpitāti paṇṇacchannā sālāpi me sumāpitā ahosi.
远离五种过失,就是指经行处有五种过失:地面坚硬不平、里面有树木、被密林草丛遮蔽、过于狭窄、过于宽阔。在坚硬不平的地面上经行时,脚会受伤,起水泡,心无法专注一境,业处也会修不成。而在柔软平坦的地面上,则能住于安乐,业处得以成就。所以应当知道,地面坚硬不平是第一种过失。经行处的内部、中间或末端有树,经行时一疏忽,额头或头就会撞上去,所以里面有树木是第二种过失。在长满杂草藤蔓等密林的经行处经行,黑暗中踩到蛇等众生,要么把它踩死,要么被它咬伤而受苦,所以被密林草丛遮蔽是第三种过失。经行处过于狭窄,只有一肘或半肘宽,经行时越过边界,指甲和手指都会碰破,所以过于狭窄是第四种过失。经行处过于宽阔,经行时心会四处跑,无法专注一境,所以过于宽阔是第五种过失。而宽度一肘半、两边各有一肘宽的辅道、长六十肘、地面柔软、均匀铺满细沙的经行处,才是合适的。就像支提山上那位令岛国生起净信的大摩哂陀长老的经行处那样,那个经行处正是如此。因此说:“我在那里建造了经行处,远离五种过失。”巴利
Pañcadosavivajjitanti pañcime caṅkamadosā nāma thaddhavisamatā, antorukkhatā, gahanacchannatā, atisambādhatā, ativisālatāti. Thaddhavisamabhūmibhāgasmiñhi caṅkame caṅkamantassa pādā rujjanti, phoṭā uṭṭhahanti, cittaṃ ekaggataṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ vipajjati. Mudusamatale pana phāsuvihāraṃ āgamma kammaṭṭhānaṃ sampajjati. Tasmā thaddhavisamabhūmibhāgatā eko dosoti veditabbo. Caṅkamanassa anto vā majjhe vā koṭiyaṃ vā rukkhe sati pamādamāgamma caṅkamantassa nalāṭaṃ vā sīsaṃ vā paṭihaññatīti antorukkhatā dutiyo doso. Tiṇalatādigahanacchanne caṅkame caṅkamanto andhakāravelāyaṃ uragādike pāṇe akkamitvā vā māreti, tehi vā daṭṭho dukkhaṃ āpajjatīti gahanacchannatā tatiyo doso. Atisambādhe caṅkame vitthārato ratanike vā aḍḍharatanike vā caṅkamantassa paricchede pakkhalitvā nakhāpi aṅguliyopi bhijjantīti atisambādhatā catuttho doso. Ativisāle caṅkame caṅkamantassa cittaṃ vidhāvati, ekaggataṃ na labhatīti ativisālatā pañcamo doso. Puthulato pana diyaḍḍharatanaṃ dvīsu passesu ratanamattaanucaṅkamaṃ dīghato saṭṭhihatthaṃ mudutalaṃ samavippakiṇṇavālukaṃ caṅkamaṃ vaṭṭati, cetiyagirimhi dīpappasādakamahāmahindattherassa caṅkamanaṃ viya, tādisaṃ taṃ ahosi. Tenāha ‘‘caṅkamaṃ tattha māpesiṃ, pañcadosavivajjita’’nti.
具备八种功德,就是具备八种沙门安乐。这八种沙门安乐是:不占有财物和粮食,只寻求没有过失的团食,食用清净的团食,在那些压榨国土、夺取财宝或人头税等的王族那里,没有恼害国土的烦恼,对资具没有贪欲,在盗贼抢劫时没有恐惧,不与国王和大臣们交往,在四方都没有障碍。这里说的是:就像住在那个修行处的人能够获得这八种沙门安乐一样,他把那个修行处建造成了具备这八种功德的地方。巴利
Aṭṭhaguṇasamupetanti aṭṭhahi samaṇasukhehi upetaṃ. Aṭṭhimāni samaṇasukhāni nāma dhanadhaññapariggahābhāvo anavajjapiṇḍapariyesanabhāvo, nibbutapiṇḍabhuñjanabhāvo, raṭṭhaṃ pīḷetvā dhanasāraṃ vā sīsakahāpaṇādīni vā gaṇhantesu rājakulesu raṭṭhapīḷanakilesābhāvo, upakaraṇesu nicchandarāgabhāvo, coravilope nibbhayabhāvo, rājarājamahāmaccehi asaṃsaṭṭhabhāvo catūsu disāsu appaṭihatabhāvoti. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘yathā tasmiṃ assame vasantena sakkā honti imāni aṭṭha samaṇasukhāni vindituṃ, evaṃ aṭṭhaguṇasamupetaṃ taṃ assamaṃ māpesi’’ nti.
后来,我住在那座修行处时,作了遍处预备业,为了生起神通和等至,从无常、苦的角度开始修观,最终引生出了达到稳固程度的观力。Abhiññābalamāhariṃ(“引生神通力”)的意思是:就像我住在那里能够引生出这种力一样,我把那座修行处建造得适合他(即为了他的神通)的观力。巴利
Abhiññābalamāharinti pacchā tasmiṃ assame vasanto kasiṇaparikammaṃ katvā abhiññānañca samāpattīnañca uppādanatthāya aniccato dukkhato vipassanaṃ ārabhitvā thāmappattaṃ vipassanābalaṃ āhariṃ. Yathā tasmiṃ vasanto taṃ balaṃ āharituṃ sakkomi, evaṃ taṃ assamaṃ tassa abhiññatthāya vipassanābalassa anucchavikaṃ katvā māpesinti attho.
关于这件事,有一段按顺序讲下来的经过:据说那时,工艺天子在雪山脚下,沿着山谷,在一处河流转弯处,建造了一座宜人的修行处:那里有洞窟、经行处等,装饰得很整齐,被开花结果的树木覆盖,有清甜的水池,没有凶猛的野兽和可怕的鸟禽,适合独自安静修行。他在装饰过的经行处两端安上扶手板,又在经行处中间铺了一块平坦的绿豆色石板,用来坐下。在树叶屋里,他放置了发髻圈、树皮衣、三叉杖、水壶等苦行者的用具;在凉亭里,放了水罐、螺杯、水碗;在火堂里,放了炭盆、柴薪等。总之,凡是能帮助出家者修行生活的东西,他都一一备齐。然后,他在树叶屋的墙上刻下文字:“凡是想出家的人,都可以拿这些用具去出家。”那位工艺天子就这样把修行处建好后,前往天界。善慧智者沿着雪山脚下的山谷,寻找适合自己居住的舒适地方,看见这座位于河流转弯处、由工艺天子建造、帝释天赠予的宜人修行处后,走到经行处的尽头,没有看见脚印,心想:“一定是出家的人们去附近村庄乞食,累了回来,进了树叶屋坐下。”他等了一会儿,又想:“他们耽搁太久了,我去看看。”于是打开树叶屋的门,走进去,四处张望,读到墙上的文字后,心想:“这些是我可以用的出家用具,我拿了这些就去出家吧。”于是把自己身上穿着的整套衣服舍掉了。因此说“在那里舍掉了衣服”。舍利弗,我就是这样走进那座树叶屋,舍掉了衣服。巴利
Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha, navadosamupāgatanti etthāyaṃ anupubbikathā, tadā kira kuṭileṇacaṅkamādipaṭimaṇḍitaṃ pupphūpagaphalūpagarukkhasañchannaṃ ramaṇīyaṃ madhurasalilāsayaṃ apagatavāḷamigabhiṃsanakasakuṇaṃ pavivekakkhamaṃ assamaṃ māpetvā alaṅkatacaṅkamassa ubhosu antesu ālambanaphalakaṃ saṃvidhāya nisīdanatthāya caṅkamavemajjhe samatalaṃ muggavaṇṇasilaṃ māpetvā antopaṇṇasālāyaṃ jaṭāmaṇḍalavākacīratidaṇḍakuṇḍikādike tāpasaparikkhāre maṇḍape pānīyaghaṭapānīyasaṅkhapānīyasarāvāni aggisālāyaṃ aṅgārakapalladāruādīnīti evaṃ yaṃ yaṃ pabbajitānaṃ upakārāya saṃvattati, taṃ taṃ sabbaṃ māpetvā paṇṇasālāya bhittiyaṃ ‘‘ye keci pabbajitukāmā ime parikkhāre gahetvā pabbajantū’’ti akkharāni chinditvā devalokameva gate vissakammadevaputte sumedhapaṇḍito himavantapāde girikandarānusārena attano nivāsanānurūpaṃ phāsukaṭṭhānaṃ olokento nadīnivattane vissakammanimmitaṃ sakkadattiyaṃ ramaṇīyaṃ assamaṃ disvā caṅkamakoṭiṃ gantvā padavalañjaṃ apassanto ‘‘dhuvaṃ pabbajitā dhuragāme bhikkhaṃ pariyesitvā kilantarūpā āgantvā paṇṇasālaṃ pavisitvā nisinnā bhavissantī’’ti cintetvā thokaṃ āgametvā ‘‘ativiya cirāyanti, jānissāmī’’ti paṇṇasālakuṭidvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā ito cito ca olokento mahābhittiyaṃ akkharāni vācetvā ‘‘mayhaṃ kappiyaparikkhārā ete, ime gahetvā pabbajissāmī’’ti attanā nivatthapārutaṃ sāṭakayugaṃ pajahi. Tenāha ‘‘sāṭakaṃ pajahiṃ tatthā’’ti. Evaṃ paviṭṭho ahaṃ sāriputta tassaṃ paṇṇasālāyaṃ sāṭakaṃ pajahiṃ.
“见到了九种过失”是说:他舍弃衣帛时,是看清了九种过失才舍弃的,这句话就是在说明这一点。对出家修苦行的人来说,衣帛确实会显出九种过失:一、它很贵重;二、必须依靠别人才能得到;三、使用时很容易弄脏,因为一脏就得清洗、染色;四、使用时很容易坏,因为坏了就得缝补或打补丁;五、再次寻求时很难得到;六、和苦行出家不相称;七、会和敌人共有,因为必须小心守护,免得被敌人拿走;八、使用时会成为装饰打扮的处所;九、带着它走路时,会成为肩上的重担,助长贪欲。巴利
Navadosamupāgatanti sāṭakaṃ pajahanto nava dose disvā pajahinti dīpeti. Tāpasapabbajjaṃ pabbajitānañhi sāṭakasmiṃ nava dosā upaṭṭhahanti. Tesu tassa mahagghabhāvo eko doso, parapaṭibaddhatāya uppajjanabhāvo eko, paribhogena lahuṃ kilissanabhāvo eko, kiliṭṭho hi dhovitabbo ca rajitabbo ca hoti, paribhogena lahukaṃ jīraṇabhāvo eko jiṇṇassa hi tunnaṃ vā aggaḷadānaṃ vā kātabbaṃ hoti. Punapariyesanāya durabhisambhavabhāvo eko, tāpasapabbajjāya asāruppabhāvo eko, paccatthikānaṃ sādhāraṇabhāvo eko, yathā hi naṃ paccatthikā na gaṇhanti, evaṃ gopetabbo hoti. Paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānabhāvo eko, gahetvā carantassa khandhabhāramahicchabhāvo ekoti.
“穿树皮衣”的意思是:舍利弗,那时我看到了这九种过失,就舍弃了衣帛,穿上了树皮衣。意思是:把文阇草撕成一条一条,搓捻编织成树皮衣,拿来当作下裙和上衣穿。巴利
Vākacīraṃ nivāsesinti tadā ahaṃ sāriputta ime nava dose disvā sāṭakaṃ pahāya vākacīraṃ nivāsesiṃ muñjatiṇaṃ hīraṃ hīraṃ katvā ganthetvā kataṃ vākacīraṃ nivāsanapārupanatthāya ādiyinti attho.
“具足十二种功德”的意思是:具备十二种利益。树皮衣确实有十二种利益:价格低廉、美观、合乎戒律,这是第一种利益;能够亲手制作,这是第二种;使用时慢慢变脏,即使洗涤也不麻烦,这是第三种;使用到破旧了也不需要缝补,这是第四种;再次寻找时容易制作,这是第五种;与苦行出家相称,这是第六种;对敌人来说没有使用价值,这是第七种;使用时不会成为装饰之处,这是第八种;穿着轻便,这是第九种;对衣资具能少欲知足,这是第十种;由树皮制成,如法而无过失,这是第十一种;树皮衣即使丢失了也不贪恋,这是第十二种。巴利
Dvādasaguṇamupāgatanti dvādasahi ānisaṃsehi samannāgataṃ, vākacīrasmiñhi dvādasānisaṃsā – appagghaṃ sundaraṃ kappiyanti ayaṃ tāva eko ānisaṃso, sahatthā kātuṃ sakkāti ayaṃ dutiyo, paribhogena saṇikaṃ kilissati dhoviyamānepi papañco natthīti ayaṃ tatiyo, paribhogena jiṇṇepi sibbitabbābhāvo catuttho, puna pariyesantassa sukhena karaṇabhāvo pañcamo, tāpasapabbajjāya sāruppabhāvo chaṭṭho, paccatthikānaṃ nirupabhogabhāvo sattamo, paribhuñjantassa vibhūsanaṭṭhānābhāvo aṭṭhamo, dhāraṇe sallahukabhāvo navamo, cīvarapaccaye appicchabhāvo dasamo, vākuppattiyā dhammikaanavajjabhāvo ekādasamo vākacīre naṭṭhepi anapekkhabhāvo dvādasamoti.
他舍弃了充满八种过患的叶屋。他是怎么舍弃的呢?据说,他解开那对上等衣料时,从衣竿上取下一件红树皮衣,像无忧花环一样,穿上后,又在外面披上另一件金色的树皮衣。他把一张粗糙的羚羊皮像铺开的红厚壳花一样偏袒一肩,戴上发髻环,为了固定顶髻不动,插入一根硬木针。他把一个珊瑚色的水壶挂在像珍珠网一样的颈饰上,把三曲扁担拿过来,在一端挂上水壶,另一端挂上钩子、篮子、棍棒等物,把担子扛在肩上,右手拿着剪状杖,走出叶屋。在六十肘长的大经行处来回经行,看着自己的装束,生起踊跃之心:我的心愿已经达到顶峰,我的出家真是庄严。这出家确实为诸佛、独觉佛等一切智者所称扬赞叹。我已经舍弃了在家的束缚,已经出离,已经得到最上的出家。我要修行沙门法,要证得最上果的安乐。他放下担子,在经行处中央像绿豆色的石板上,像金像一样坐下,度过了白天。傍晚时分进入叶屋,在竹床旁边铺着木片的床铺上躺下,让身体适应时节。后夜时分有力醒来,思惟自己的到来:我看见在家的过患,舍弃了无量财富和无边名声,进入森林,成为寻求出离的出家者。从今以后,不应该再行放逸。因为舍弃独处而游走的人,会被邪思惟的苍蝇叮咬。现在我应该修习独处。我正是因为看见在家的障碍才出离的,而这叶屋令人欢喜,地面像熟了的巴萝果色一样平整,白色的墙壁像银色一样,树叶屋顶像鸽子脚的颜色,竹床铺着种种颜色的敷具,是住起来舒适、居住方便的地方。在我看来,我的家宅圆满似乎并不比这里更胜。他这样观察叶屋的过患,看见了八种过患。巴利
Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, pajahiṃ paṇṇasālakanti kathaṃ pajahiṃ? So kira varasāṭakayugaṃ omuñcanto cīvaravaṃse laggitaṃ anojapupphadāmasadisaṃ rattavākacīraṃ gahetvā nivāsetvā tassupari aparaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ vākacīraṃ paridahitvā punnāgapupphasantharasadisaṃ sakhuraṃ ajinacammaṃ ekaṃsaṃ katvā jaṭāmaṇḍalaṃ paṭimuñcitvā cūḷāya saddhiṃ niccalabhāvakaraṇatthaṃ sārasūciṃ pavesetvā muttājālasadisāya sikkāya pavāḷavaṇṇaṃ kuṇḍikaṃ odahitvā tīsu ṭhānesu vaṅkakājaṃ ādāya ekissā kājakoṭiyā kuṇḍikaṃ, ekissā aṅkusakapacchitidaṇḍakādīni olaggetvā khārikājaṃ aṃse katvā dakkhiṇena hatthena kattaradaṇḍaṃ gahetvā paṇṇasālato nikkhamitvā saṭṭhihatthe mahācaṅkame aparāparaṃ caṅkamanto attano vesaṃ oloketvā ‘‘mayhaṃ manoratho matthakaṃ patto, sobhati vata me pabbajjā, buddhapaccekabuddhādīhi sabbehipi dhīrapurisehi vaṇṇitā thomitā ayaṃ pabbajjā nāma, pahīnaṃ me gihibandhanaṃ, nikkhantosmi nekkhammaṃ, laddhā me uttamapabbajjā, karissāmi samaṇadhammaṃ, labhissāmi aggaphalasukha’’nti ussāhajāto khārikājaṃ otāretvā caṅkamavemajjhe muggavaṇṇasilāpaṭṭe suvaṇṇapaṭimā viya nisinno divasabhāgaṃ vītināmetvā sāyanhasamayaṃ paṇṇasālaṃ pavisitvā bidalamañcakapasse kaṭṭhattharikāya nipanno sarīraṃ utuṃ gāhāpetvā balavapaccūse pabujjhitvā attano āgamanaṃ āvajjesi ‘‘ahaṃ gharāvāse ādīnavaṃ disvā amitabhogaṃ anantayasaṃ pahāya araññaṃ pavisitvā nekkhamagavesako hutvā pabbajito, ito dāni paṭṭhāya pamādacāraṃ carituṃ na vaṭṭati, pavivekañhi pahāya vicarantaṃ micchāvitakkamakkhikā khādanti, idāni mayā pavivekamanubrūhetuṃ vaṭṭati, ahañhi gharāvāsaṃ palibodhato disvā nikkhanto, ayañca manāpā paṇṇasālā, beluvapakkavaṇṇā paribhaṇḍakatā bhūmi, rajatavaṇṇā setabhittiyo, kapotapādavaṇṇaṃ paṇṇacchadanaṃ, vicittattharaṇavaṇṇo bidalamañcako, nivāsaphāsukaṃ vasanaṭṭhānaṃ, na etto atirekatarā viya me gehasampadā paññāyatī’’ti paṇṇasālāya dose vicinanto aṭṭha dose passi.
住在叶屋里使用起来有八种过患。第一,要大兴土木,收集各种材料,还得四处寻找工匠来建造。第二,草、叶、泥土铺上去之后会掉落,得一遍又一遍重新铺,所以得不停地维护打理。第三,所谓住处,年长的人有优先权,如果在不合适的时候被叫起来,心就没法专一。第四,受寒冷和炎热逼迫,身体会变得娇弱。第五,进了屋子以后,什么坏事都可能干得出来,所以有藏匿罪恶、逃避谴责的问题。第六,会生起“这是我的”这种执著。第七,屋子存在本身就像第二个家一样。第八,虱子、臭虫、壁虎之类的东西大家共用,所以是许多人共享的。大士看到这八种过患之后,就舍弃了叶屋。因此说:“充满八种过失,我舍弃了叶屋。”巴利
Paṇṇasālāparibhogasmiñhi aṭṭha ādīnavā – mahāsamārambhena? Dabbasambhāre samodhānetvā karaṇapariyesanabhāvo eko ādīnavo. Tiṇapaṇṇamattikāsu patitāsu tāsaṃ punappunaṃ ṭhapetabbatāya nibaddhajagganabhāvo dutiyo, senāsanaṃ nāma mahallakassa pāpuṇāti, avelāya vuṭṭhāpiyamānassa cittekaggatā na hotīti uṭṭhāpanīyabhāvo tatiyo, sītuṇhapaṭighātena kāyassa sukhumālakaraṇabhāvo catuttho, gehaṃ paviṭṭhena yaṃkiñci pāpaṃ sakkā kātunti garahapaṭicchādanabhāvo pañcamo, ‘‘mayha’’nti pariggahakaraṇabhāvo chaṭṭho, gehassa atthibhāvo nāmesa dutiyakavāso viyāti sattamo ūkāmaṅgulagharagoḷikādīnaṃ sādhāraṇatāya bahusādhāraṇabhāvo aṭṭhamoti ime aṭṭha ādīnave disvā mahāsatto paṇṇasālaṃ pajahi. Tenāha ‘‘aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, pajahiṃ paṇṇasālaka’’nti.
我拒绝了六种住处,来到具足十种功德的树下,所以说“我来到了具足十种功德的树下”。巴利
Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ guṇe dasahupāgatanti channaṃ paṭikkhipitvā dasahi guṇehi upetaṃ rukkhamūlaṃ upāgatosmīti vadati.
这里要说的十种功德是:第一是“少事务”,因为在那种地方,只要走过去住下就行。第二是“不用照料”,因为不管打扫没打扫,住着都舒服。第三是“不必被人催着做事”。第四是“不遮掩过失”,因为在那里做坏事会感到羞愧。第五是“不使身体僵滞”,就像住在露天一样,不会让身体变得僵硬。第六是“没有执取”。第七是“舍离家宅的牵绊”。第八是“没有驱赶”,不像住在很多人共住的房子里,会有人说“我要照料它,你出去”,所以没有把人赶走这回事。第九是“住的人有欢喜”。第十是“没有牵挂”,因为树下住处无论走到哪里都容易找到。见到这十种功德后,他说:“我来到了树下。”巴利
Tatrime dasa guṇā – appasamārambhatā eko guṇo upagamanamattameva hi tattha hotīti. Appaṭijagganatā dutiyo tañhi sammaṭṭhampi asammaṭṭhampi paribhogaphāsukaṃ hotiyeva. Anuṭṭhāpanīyabhāvo tatiyo, garahaṃ nappaṭicchādeti, tattha hi pāpaṃ karonto lajjatīti garahāya appaṭicchādanabhāvo catuttho, abbhokāsāvāso viya kāyaṃ na santhambhetīti kāyassa asanthambhanabhāvo pañcamo. Pariggahakaraṇābhāvo chaṭṭho, gehālayapaṭikkhepo sattamo, bahusādhāraṇagehe viya ‘‘paṭijaggissāmi naṃ, nikkhamathā’’ti nīharaṇābhāvo aṭṭhamo, vasantassa sappītikabhāvo navamo, rukkhamūlasenāsanassa gatagataṭṭhāne sulabhatāya anapekkhabhāvo dasamoti, ime dasa guṇe disvā rukkhamūlaṃ upāgatosmīti vadati.
大士看清了这些理由之后,第二天又进村去乞食。他到的那个村子里,人们非常热情地供养了食物。他吃完饭,回到修行处坐下,心里想:“我出家并不是因为得不到食物。这种油腻的饮食,确实会助长傲慢、陶醉和人的骄逸。以食物为根源的苦没有尽头。不如我舍弃靠耕种、种植得来的谷物之食,改为只吃自然长成的果实吧。”从那时起,他就照这样去做,努力精进,仅仅在七天之内就修成了八定和五神通。因此说道:巴利
Imāni ettakāni kāraṇāni sallakkhetvā mahāsatto punadivase bhikkhāya gāmaṃ pāvisi. Athassa sampattagāme manussā mahantena ussāhena bhikkhaṃ adaṃsu. So bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā assamaṃ āgamma nisīditvā cintesi ‘‘nāhaṃ ‘āhāraṃ na labhāmī’ti pabbajito siniddhāhāro nāmesa mānamadapurisamade vaḍḍheti. Āhāramūlakassa dukkhassa anto natthi yaṃnūnāhaṃ vāpitaṃ ropitaṃ dhaññanibbattakaṃ āhāraṃ pajahitvā pavattaphalabhojano bhaveyya’’nti. So tato paṭṭhāya tathā katvā ghaṭento vāyamanto sattāhabbhantareyeva aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo nibbattesi. Tena vuttaṃ –
我把耕种和种植的谷物,全都彻底舍弃了。
我享用了具足众多功德的自落果。
在那里,我在坐处和经行处都精勤努力;
在七天之内,他证得了神通之力。
就这样,当我达到成就、在教法中得自在时,
名为燃灯的胜者、世间导师,出现于世。
当(佛陀)生起、出生、觉醒,并宣说正法时;
我沉浸在禅定的喜悦里,没有看见那四种相。
在边地境内,人们邀请如来之后;
那些满心欢喜的人,为他的到来清扫道路。
那时,我从自己的住处出来,
那时,我抖动着树皮衣,在空中行走。
看见人们满心欢喜、兴高采烈、欢欣鼓舞,
他从空中降下,随即向人们问道。
大众满心欢喜、兴高采烈,欢欣雀跃。
为谁清净道路、大道与路径?
他们被我问到时,回答说:佛陀是世间无上者;
名为燃灯的胜者、世间导师,出现于世。
他的道路得以清净,就像一条笔直的通衢大道。
听到“佛陀”这个称呼,喜当即就生了起来;
我一声声念着“佛陀啊,佛陀”,表达了满心的欢喜。
在那里站立后,我满心欢喜,内心怀着悚惧,这样思量着:
我就在这里播下种子吧,可别错过了这个时机。
如果你们要为佛陀清理道路,那就给我让出一块地方。
我也要来清理这条笔直的大道。
那时他们给了我机会,让我清理那条道路。
那时,我一边想着“佛陀、佛陀”,一边清扫那条道路。
道路还没修好,燃灯大牟尼就来了。
与四十万位具足六种神通、如如不动的圣者一起,
胜者与那些已断尽诸漏、远离垢秽的阿罗汉们一起,走上了正道。
迎接的人群向前走去,许多鼓被敲响。
人和天神都满心欢喜,发出阵阵赞叹之声。
天人们看见人,人也看见天神们;
他们俩都双手合掌,跟随如来。
天人们用天界的乐器,人们用人类的乐器;
他们两者都避开着,便跟随如来而行。
天界的曼陀罗花、莲花和波利质多罗花,
天人们在空中,把这些花撒向四面八方。
天界的栴檀粉末,还有最殊胜的香,全都纯粹无杂。
天人们在空中,向四面八方撒。
瞻波花、萨拉拉花、尼波花、龙花、普纳迦花、露兜花,
人们站在地面上,向四面八方抛撒。
我在那里解开头发,放下树皮衣和兽皮;
铺在泥地上,我俯身趴下。
佛陀已从我身上踩过,请带着弟子们一起走吧;
你们别把他踩进泥里,这对我将有好处。
我躺在地上时,心里生起了这样的念头:
若我愿意,今天我便能烧尽我的烦恼。
我已在此亲证法,何必还以隐名身份呢?
证得一切知智之后,我将在有诸天的世间成佛。
一个已渡过的展现勇力的人,对我有什么用?
证得一切知智之后,我要度脱包括诸天在内的世间。
凭借我在至上人(燃灯佛)身上所作的这份功德。
证得一切知智之后,我要把众多众生渡到彼岸。
截断轮回的洪流,摧毁三种存在。
登上法船,我要把包括天界在内的众生都渡到彼岸。
燃灯佛,了知世间的人,接受供养的人。
他站在我床头,对我说了这番话。
你们看这个苦行者,留着结发,修着极端的苦行;
从今往后不可计量的劫中,将会有一位佛陀出现在世间。
如来从可爱的迦毗罗卫城出走之后,
精勤努力,修持难行的苦行。
如来坐在阿阇波罗榕树下,
在那里,他捧起乳粥,前往尼连禅河。
那位胜者就在尼连禅河岸边,享用了乳糜。
以已准备好的殊胜道路,他将走向菩提树下。
然后,无上者右绕菩提道场,
在阿说他树根下,这位大名鼎鼎者将会觉悟。
他的生母将是摩耶夫人,
父亲名为净饭,此人将是乔达摩。
他们已漏尽、离贪,内心寂静,心得安定。
拘利陀与优波提舍,将为上首弟子。
名叫阿难的侍者,将会侍奉我这位胜者。
差摩和莲华色将成为上首女弟子;
他们已漏尽、离贪,心得寂静,安住于定。
世尊的那棵菩提树,被称为阿萨特树。
质多和哈塔喇瓦卡,将成为最上首的侍者;
乌塔拉和难陀母,将成为最上首的侍者。
听了无与伦比的大仙这番话,
人和天人都非常欢喜,说这真是成佛的种子啊。
欢呼声此起彼伏,有人拍手,有人欢笑;
一万个世界连同诸天都合掌向他礼敬。
若我们错失这位世间主的教法,
在未来世,我们将当面遇见这位。
就像人们渡河时,却错过了渡口;
在下游渡口取用之后,他们渡过那条大河。
同样,如果我们所有人都放舍这位胜者,
在未来的时候,我们必将当面见到这位。
燃灯佛,了知世间的人,接受供养的人;
他称赞了我的业行之后,抬起了右脚。
当时在场的那些胜者之子,全都对我右绕行礼。
人们、龙众和乾闼婆众,礼敬之后便离去了。
当世间导师与僧众从我眼前离去时,
那时,我满心欢喜与满足,从座位上站了起来。
我因为快乐而快乐,因为喜悦而欢喜。
那时我满心都是喜悦,盘腿坐了下来。
那时,我盘腿坐下,心里这样想:
我已完全掌控禅那,达到了神通的彼岸。
在一万个世界里,没有哪个仙人能和我相比。
在神通法方面无人能比,我得到了这样的快乐。
当我结跏趺坐时,一万个世界的居民(此句原文为残句,译文未完毕)
他们发出了巨大的吼声:你一定会成佛。
过去那些属于诸菩萨的、在殊胜跏趺座上盘腿而坐者;
那些预兆正在显现,今天它们显现了。
寒冷已经退去,炎热也平息了;
今天那些相都显现了,你必定会成为佛陀。
一万个世界都安静下来,没有一点嘈杂和混乱。
今天这些相都将显现,你必定会成为佛陀。
狂风不再吹,河流不再奔流。
今天它们显现出来,你必定会成为佛陀。
陆地上生的花和水里生的花,这时全都开了;
今天它们全都开花了,你必定会成为佛陀。
藤蔓也好,树木也好,那时都果实累累。
这些今天全都结了果,你必定会成为佛陀。
住在虚空中的和住在地上的宝物,那时都放出光芒。
这些宝珠今天闪闪发光,你一定会成佛。
人间和天界的乐器,就在那一刻同时奏响。
这两者今日都发出声响(或:两类乐器今日都奏响),你必定成佛。
五彩缤纷的花朵从天空中纷纷飘落,就在那一刻。
他们今天也在飘落,你必定会成为佛陀。
大海翻涌,十千世界震动;
这两者今日都发出声响(或:两类乐器今日都奏响),你必定成佛。
就连一万个地狱里的火,也在那一刻熄灭了;
今天这些火已经熄灭了,你一定会成佛。
太阳变得清净无瑕,所有星辰都显现出来;
他们今天也会显现,你必定会成为佛陀。
没有下雨,水就在那时从大地涌出;
那水当下就从大地涌出,你必定会成为佛陀。
群星闪耀,星宿在天穹中闪耀。
毗舍佉与月亮相伴,你必定会成为佛陀。
住在洞穴里的和住在岩缝里的,都从各自的住处出来了;
它们今日从住所被逐出,你必定会成佛。
众生不会有不乐,他们当下就知足了;
今天他们全都知足了,你必定会成佛。
疾病都会平息,饥饿也会消失;
这些景象今天就会显现,你必定会成为佛陀。
那时疾病变得轻微,嗔恨与愚痴消失。
今日它们悉皆离去,你必将成佛。
那时不会有恐惧,今天这征兆也显现出来了。
凭这个特征我们就知道,你必定会成为佛陀。
尘土不会向上飞扬,今天甚至这个也显现出来了。
凭这个征兆我们就知道,你一定会成佛。
难闻的气味散去了,天界的香气飘散开来;
这香气飘散,你必定会成为佛陀。
除了无色界的天人,所有天人都能被看见。
今天它们全都显现出来,你一定会成佛。
凡是叫地狱的地方,那时全都显现出来;
今天它们全都显现出来,你一定会成佛。
墙、门扇和岩石,那时都挡不住他;
它们如今都化为虚空,你必定会成为佛陀。
在那一刹那,死与再生都不存在。
这些瑞相都显现出来了,你必定会成为佛陀。
要坚定地提起精进,不要退缩,一直向前冲。
我们也知道这一点:你必定会成为佛陀。
听完佛陀的话,一万个世界里的天人和人类都……
那时我满心欢喜、兴高采烈,就这样想着。
佛陀说话从无二意,胜者言语绝不落空。
诸佛没有虚妄,我必定成佛。
就像一块土块被抛向空中,一定会落回大地上;
同样,诸佛最胜之语,必然坚固定然。
就像一切众生的死亡,是恒常不变的。
同样,诸佛中最胜者的话语,亦恒常不变。
就像夜晚结束、太阳必定升起一样;
如是,佛陀最胜者的话语,永恒不变。
就像狮子从躺卧处起身,必定会发出吼声;
如是,佛陀最胜者的话语,永恒不变。
就像入胎的众生卸下重担,这是必然的。
同样,诸佛世尊之言语,乃是恒久不变的。
来吧,我要从这边那边仔细考察那些能成就佛果的诸法。
上方、下方、十个方向,直到法界的尽头。
我仔细寻找时,最先看到了布施波罗蜜。
过去那些大圣人们所一再践行的伟大道路。
你首先要牢牢地把这个确立起来,坚定地受持。
想要证得菩提,就去修布施波罗蜜吧。
就像不管是谁的一个装满水的罐子,把它倒扣过来,
水全部倒出去,一点也不会留在那里。
就像那样,见到乞讨的人时,无论他是下等、中等还是上等,
你要毫无保留地布施,就像把水罐倒扣过来一样。
这些成佛之法,并不是只有这么一点点而已。
我还要继续寻找其他能促成觉悟的法。
我探寻时,见到了第二个——戒波罗蜜。
这是过去诸大仙所亲近修习的。
你要先把这第二项坚定地受持下来;
想要证得菩提,就去修戒波罗蜜吧。
就像牦牛的尾毛,无论缠挂到什么东西上,
它在那里赴死,也不损坏尾巴。
同样地,要在四种地圆满戒行;
永远守护好戒,就像牦牛爱惜自己的尾巴一样。
这些成佛之法,并不是只有这么一点点而已。
我还要探寻其余能成就菩提之法。
我仔细探寻时,见到了第三出离波罗蜜。
这是过去诸大仙所亲近修习的。
你要先把这第三项坚定地受持起来,
想要证得菩提,就去修出离波罗蜜吧。
就像有人长期被关在监狱里,受尽痛苦折磨;
在那里不产生贪恋,只寻求解脱。
同样,你要把一切生命形态看成牢狱一样。
他面向出离,为了从轮回中彻底解脱。
这些成佛之法,并不是只有这么一点点而已。
我还要继续寻找其他能促成觉悟的法。
那时我向右观察探寻,见到了第四慧波罗蜜。
这是过去诸大仙所亲近修习的。
你要先把这第四项坚定地受持起来,
想要证得菩提,就去修般若波罗蜜吧。
就像比丘在乞食的时候,对下等、中等、上等的家庭
不避开任何人家,这样才能得到维持生活的资粮。
你要像那样,在任何时候都向有智慧的人请教。
证得般若波罗蜜后,你将成就正觉。
这些成佛之法,并不是只有这么一点点而已。
我还要探寻其余能成就菩提之法。
我这样观察探寻时,见到了第五个——精进波罗蜜。
这是过去诸大仙所亲近修习的。
你要先把这第五法坚定地受持好;
想要证得菩提,就要去修精进波罗蜜。
就像兽王狮子,无论坐着、站立还是经行,
他的精进从不松懈,心始终被提起、被策励。
你要同样地在一切生命轮回中,坚定地提起精进。
修成精进波罗蜜后,你将会证得正觉。
这些佛法并不只有这么一点,未来还会有更多的佛法。
我还要探寻其余能成就菩提之法。
反复思择之时,我见第六忍耐波罗蜜。
这是过去诸大仙所亲近修习的。
你要先把这第六个牢牢地建立起来,并好好受持。
在那里,心不摇摆的人,你必将证得正觉。
就像大地一样,无论对干净的东西还是肮脏的东西,
一切都能忍受,无论被怎样丢弃,也不会对你生起怨恨。
同样,你也要这样,能忍受一切人的恭敬与轻慢。
修习忍辱波罗蜜达到圆满后,你必将证得正觉。
这些成佛之法,并不是只有这么一点而已。
我还要探寻其余能成就菩提之法。
我在仔细探寻时,看见了第七个波罗蜜——真谛波罗蜜。
这是过去诸大仙所亲近修习的。
你要先把这第七项牢牢确立起来,并好好受持奉行。
在这里,言语无犹豫的人,你将证得正觉。
就像名叫药星的那颗星,在包括诸天在内的世间里成了衡量的标准;
有时就算到了下雨的季节,它也不会偏离自己的轨道。
同样,你也不要偏离诸谛的正道。
圆满真实波罗蜜后,你将会证得正觉。
这些成佛之法,并不是只有这么一点而已。
我还要探寻其余能成就菩提之法。
我正在仔细寻找时,看见了那第八决意波罗蜜。
这是过去诸大仙所亲近修习的。
你要先把这第八条坚定地受持起来,
在那里,你只要保持不动摇,就能证得正觉。
就像一座石头山,稳稳立着,一动不动;
再大的风也吹不动它,它就稳稳地待在自己原来的位置上。
同样,你也要在坚定决意中,任何时候都毫不动摇。
修成决意波罗蜜后,你将证得正觉。
这些成佛之法将不会仅仅是这么多。
我还要探寻其余能成就菩提之法。
那时我正仔细寻找,见到了第九慈爱波罗蜜;
这是过去诸大仙所亲近修习的。
你要先把这第九种牢牢地受持下来,
如果你想证得菩提,就要以慈心做到无人能比。
就像所谓的水一样,对善人和恶人。
它以清凉平等遍及,驱除尘垢。
你也要像这样,对有利的人和有害的人,都以平等的慈心去修习。
修成慈心波罗蜜后,你将证得正觉。
这些成佛之法,并不是只有这么一点而已。
我还要探寻其余能成就菩提之法。
我仔细观察时,见到了那第十种舍波罗蜜。
这是过去诸大仙所亲近修习的。
你要先把这第十个牢牢地确立起来,好好受持。
像秤一样稳固坚定之后,你就会证得正觉。
就像大地一样,无论是不净物还是清净物放在上面,
他对这两者都保持舍心,远离了愤怒与偏爱。
你也要这样,在乐与苦中始终保持像天平一样平等。
修习舍波罗蜜达到圆满后,你将证得正等觉。
在这个世间,能让你觉悟成熟的法,也就只有这些了。
除了这个,别的都不存在;要在这上面牢牢站稳。
以自性、作用和特相,如实观察这些法时,
凭借法的威力,大地和一万个世界都震动了。
大地在震动,轰隆作响,就像被压榨的甘蔗榨机一样。
就像榨油机里的轮子一样,大地也这样震动着。
所有在场的会众,都在为佛陀侍奉饮食。
她浑身颤抖,失神昏倒,瘫卧在地上。
几千个水罐,还有几百个大缸。
在那里,它们被碾得粉碎、搅得稀烂,互相推挤碰撞。
他们惊慌、战栗、恐惧,心神迷乱、内心惶惶不安。
大众聚集到一起,来到燃灯佛跟前。
世间将会怎样?是善还是恶?
整个世间都受到逼迫,具眼者啊,请你消除它。
那时,燃灯大牟尼让他们明白了。
你们要安心,不要害怕,在这大地震动的时候。
我今天所授记的这个人,将会在世间成佛。
他正念于法,那是往昔胜者所修习的。
他如实观照法,彻底通达成佛的境地。
因为这样,这一万世界的大地连同天界都震动了。
听了佛陀的话,心当下就熄灭了。
他们全都来到我面前,又一次向我顶礼。
领受佛陀的功德,让心变得坚定。
那时,我礼敬了燃灯佛,就从座位上起身。
天界与人间的花,天人及人间众生,此二类。
他们向从座位上起身者以花撒覆。
天界和人间这两类众生也都祝愿你平安吉祥。
你所渴望的宏大愿望,愿你如愿以偿。
愿一切灾祸都远离,忧愁和疾病都消失;
愿障碍不要出现在你身上,愿你快快触证无上菩提。
就像到了时节,开花的树就纷纷绽放;
大雄啊,就像你以佛智绽放。
就像任何一位正自觉者,都曾圆满十波罗蜜;
大雄啊,你也要同样圆满十种波罗蜜。
正如一切正自觉者,于菩提道场觉悟;
大雄啊,你也要同样地在胜者菩提中觉悟。
就像任何正自觉者们转动法轮那样,
大雄,你也同样转起法轮吧。
就像月圆之夜,月亮清净明亮,光辉照耀;
你也是一样,怀着圆满的心,在一万個世界裡光輝閃耀。
就像太阳摆脱了罗睺的遮蔽,凭它的炽热光芒大放异彩;
就像这样,从世间解脱之后,你以光辉照耀吧。
就像每一条河流,都会流入大海;
就像这样,愿含天神的世间都归向您的跟前。
他受到他们的赞叹和称扬,于是受持了这十种法。
那时,他圆满着这些法,进入了森林。巴利
‘‘Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ, pajahiṃ niravasesato; Anekaguṇasampannaṃ, pavattaphalamādiyiṃ. ‘‘Tatthappadhānaṃ padahiṃ, nisajjaṭṭhānacaṅkame; Abbhantaramhi sattāhe, abhiññābala pāpuṇi’’nti. Evaṃ me siddhippattassa, vasībhūtassa sāsane; Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako. Uppajjante ca jāyante, bujjhante dhammadesane; Caturo nimitte nāddasaṃ, jhānaratisamappito. Paccantadesavisaye, nimantetvā tathāgataṃ; Tassa āgamanaṃ maggaṃ, sodhenti tuṭṭhamānasā. Ahaṃ tena samayena, nikkhamitvā sakassamā; Dhunanto vākacīrāni, gacchāmi ambare tadā. Vedajātaṃ janaṃ disvā, tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ; Orohitvāna gaganā, manusse pucchi tāvade. ‘‘Tuṭṭhahaṭṭho pamudito, vedajāto mahājano; Kassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’’. Te me puṭṭhā viyākaṃsu ‘‘buddho loke anuttaro; Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako; Tassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’’. ‘‘Buddho’’ti vacanaṃ sutvāna, pīti uppajji tāvade; ‘‘Buddho buddho’’ti kathayanto, somanassaṃ pavedayiṃ. Tattha ṭhatvā vicintesiṃ, tuṭṭho saṃviggamānaso; ‘‘Idha bījāni ropissaṃ, khaṇo ve mā upaccagā’’. Yadi buddhassa sodhetha, ekokāsaṃ dadātha me; Ahampi sodhayissāmi, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ. Adaṃsu te mamokāsaṃ, sodhetuṃ añjasaṃ tadā; ‘‘Buddho buddho’’ti cintento, maggaṃ sodhemahaṃ tadā. Aniṭṭhite pamokāse, dīpaṅkaro mahāmuni; Catūhi satasahassehi, chaḷabhiññehi tādihi; Khīṇāsavehi vimalehi, paṭipajji añjasaṃ jino. Paccuggamanā vattanti, vajjanti bheriyo bahū; Āmoditā naramarū, sādhukāraṃ pavattayuṃ. Devā manusse passanti, manussāpi ca devatā; Ubhopi te pañjalikā, anuyanti tathāgataṃ. Devā dibbehi turiyehi, manussā mānusehi ca; Ubhopi te vajjayantā, anuyanti tathāgataṃ. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, padumaṃ pārichattakaṃ; Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā marū. Dibbaṃ candanacuṇṇañca, varagandhañca kevalaṃ; Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā marū. Campakaṃ salalaṃ nīpaṃ, nāgapunnāgaketakaṃ; Disodisaṃ ukkhipanti, bhūmitalagatā narā. Kese muñcitvāhaṃ tattha, vākacīrañca cammakaṃ; Kalale pattharitvāna, avakujjo nipajjahaṃ. Akkamitvāna maṃ buddho, saha sissehi gacchatu; Mā naṃ kalale akkamittha, hitāya me bhavissati. Pathaviyaṃ nipannassa, evaṃ me āsi cetaso; ‘‘Icchamāno ahaṃ ajja, kilese jhāpaye mama. ‘‘Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha; Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, buddho hessaṃ sadevake. ‘‘Kiṃ me ekena tiṇṇena, purisena thāmadassinā; Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, santāressaṃ sadevakaṃ. ‘‘Iminā me adhikārena, katena purisuttame; Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, tāremi janataṃ bahuṃ. ‘‘Saṃsārasotaṃ chinditvā, viddhaṃsetvā tayo bhave; Dhammanāvaṃ samāruyha, santāressaṃ sadevakaṃ’’. Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Ussīsake maṃ ṭhatvāna, idaṃ vacanamabrvi. ‘‘Passatha imaṃ tāpasaṃ, jaṭilaṃ uggatāpanaṃ; Aparimeyye ito kappe, buddho loke bhavissati. ‘‘Ahu kapilavhayā rammā, nikkhamitvā tathāgato; Padhānaṃ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṃ. ‘‘Ajapālarukkhamūle, nisīditvā tathāgato; Tattha pāyāsaṃ paggayha, nerañjaramupehiti. ‘‘Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṃ ada so jino; Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamupehiti. ‘‘Tato padakkhiṇaṃ katvā, bodhimaṇḍaṃ anuttaro; Assattharukkhamūlamhi, bujjhissati mahāyaso. ‘‘Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati; Pitā suddhodano nāma, ayaṃ hessati gotamo. ‘‘Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā; Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ. ‘‘Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā; Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā. ‘‘Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati; Citto ca hatthāḷavako, aggā hessantupaṭṭhakā; Uttarā nandamātā ca, aggā hessantupaṭṭhikā’’. Idaṃ sutvāna vacanaṃ, asamassa mahesino; Āmoditā naramarū, buddhabījaṃ kira ayaṃ. Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti hasanti ca; Katañjalī namassanti, dasasahassī sadevakā. Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṃ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ. Yathā manussā nadiṃ tarantā, paṭititthaṃ virajjhiya; Heṭṭhā titthe gahetvāna, uttaranti mahānadiṃ. Evameva mayaṃ sabbe, yadi muñcāmimaṃ jinaṃ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ. Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Mama kammaṃ pakittetvā, dakkhiṇaṃ pādamuddhari. Ye tatthāsuṃ jinaputtā, sabbe padakkhiṇamakaṃsu maṃ; Narā nāgā ca gandhabbā, abhivādetvāna pakkamuṃ. Dassanaṃ me atikkante, sasaṅghe lokanāyake; Haṭṭhatuṭṭhena cittena, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā. Sukhena sukhito homi, pāmojjena pamodito; Pītiyā ca abhissanno, pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā. Pallaṅkena nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā; ‘‘Vasībhūto ahaṃ jhāne, abhiññāpāramiṃ gato. ‘‘Dasasahassilokamhi , isayo natthi me samā; Asamo iddhidhammesu, alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ’’. Pallaṅkābhujane mayhaṃ, dasasahassādhivāsino; Mahānādaṃ pavattesuṃ, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Yā pubbe bodhisattānaṃ, pallaṅkavaramābhuje; Nimittāni padissanti, tāni ajja padissare. Sītaṃ byapagataṃ hoti, uṇhañca upasammati; Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Dasasahassī lokadhātū, nissaddā honti nirākulā; Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Mahāvātā na vāyanti, na sandanti savantiyo; Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Thalajā dakajā pupphā, sabbe pupphanti tāvade; Tepajja pupphitā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Latā vā yadi vā rukkhā, phalabhārā honti tāvade; Tepajja phalitā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, ratanā jotanti tāvade; Tepajja ratanā jotanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Mānussakā ca dibbā ca, turiyā vajjanti tāvade; Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Vicittapupphā gaganā, abhivassanti tāvade; Tepi ajja pavassanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampati; Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Nirayepi dasasahasse, aggī nibbanti tāvade; Tepajja nibbutā aggī, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Vimalo hoti sūriyo, sabbā dissanti tārakā; Tepi ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Anovaṭṭhena udakaṃ, mahiyā ubbhijji tāvade; Tampajjubbhijjate mahiyā, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Tārāgaṇā virocanti, nakkhattā gaganamaṇḍale; Visākhā candimāyuttā, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Bilāsayā darīsayā, nikkhamanti sakāsayā; Tepajja āsayā chuddhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Na hoti arati sattānaṃ, santuṭṭhā honti tāvade; Tepajja sabbe santuṭṭhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Rogā tadupasammanti, jighacchā ca vinassati; Tānipajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Rogo tadā tanu hoti, doso moho vinassati; Tepajja vigatā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Bhayaṃ tadā na bhavati, ajjapetaṃ padissati; Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Rajo nuddhaṃsati uddhaṃ, ajjapetaṃ padissati; Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Aniṭṭhagandho pakkamati, dibbagandho pavāyati; Sopajja vāyati gandho, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Sabbe devā padissanti, ṭhapayitvā arūpino; Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Yāvatā nirayā nāma, sabbe dissanti tāvade; Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Kuṭṭā kavāṭā selā ca, na hontāvaraṇā tadā; Akāsabhūtā tepajja, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Cutī ca upapatti ca, khaṇe tasmiṃ na vijjati; Tānipajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Daḷhaṃ paggaṇha vīriyaṃ, mā nivatta abhikkama; Mayampetaṃ vijānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi. Buddhassa vacanaṃ sutvā, dasasahassīnacūbhayaṃ; Tuṭṭhahaṭṭho pamodito, evaṃ cintesahaṃ tadā. Advejjhavacanā buddhā, amoghavacanā jinā; Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu, dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ. Yathāpi sabbasattānaṃ, maraṇaṃ dhuvasassataṃ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ. Yathā rattikkhaye patte, sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ. Yathā nikkhantasayanassa, sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ. Yathā āpannasattānaṃ, bhāramoropanaṃ dhuvaṃ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ. Handa buddhakare dhamme, vicināmi ito cito; Uddhaṃ adho dasa disā, yāvatā dhammadhātuyā. Vicinanto tadādakkhiṃ, paṭhamaṃ dānapāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ. Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Dānapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi kumbho sampuṇṇo, yassa kassaci adhokato; Vamate vudakaṃ nissesaṃ, na tattha parirakkhati. Tatheva yācake disvā, hīnamukkaṭṭhamajjhime; Dadāhi dānaṃ nissesaṃ, kumbho viya adhokato. Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ, dutiyaṃ sīlapāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Sīlapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi camarī vālaṃ, kismiñci paṭilaggitaṃ; Upeti maraṇaṃ tattha, na vikopeti vāladhiṃ. Tatheva catūsu bhūmīsu, sīlāni paripūraya; Parirakkha sadā sīlaṃ, camarī viya vāladhiṃ. Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ, tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Nekkhammapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathā andughare puriso, ciravuttho dukhaṭṭito; Na tattha rāgaṃ janeti, muttimeva gavesati. Tatheva tvaṃ sabbabhave, passa andugharaṃ viya; Nekkhammābhimukho hoti, bhavato parimuttiyā. Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ, catutthaṃ paññāpāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Paññāpāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi bhikkhu bhikkhanto, hīnamukkaṭṭhamajjhime; Kulāni na vivajjento, evaṃ labhati yāpanaṃ. Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ, paripucchaṃ budhaṃ janaṃ; Paññāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ, pañcamaṃ vīriyapāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Vīriyapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi sīho migarājā, nisajjaṭṭhānacaṅkame; Alīnavīriyo hoti, paggahitamano sadā. Tatheva tvaṃ sabbabhave, paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ; Vīriyapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ, chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Tattha advejjhamānaso, sambodhiṃ pāpuṇissasi. Yathāpi pathavī nāma, sucimpi asucimpi ca; Sabbaṃ sahati nikkhepaṃ, na karoti paṭighaṃ tayā. Tatheva tvampi sabbesaṃ, sammānāvamānakkhamo; Khantipāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ, sattamaṃ saccapāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Tattha advejjhavacano, sambodhiṃ pāpuṇissasi. Yathāpi osamī nāma, tulābhūtā sadevake; Samaye utuvasse vā, na vokkamati, vīthito. Tatheva tvampi saccesu, mā vokkamasi vīthito; Saccapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ, aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Tattha tvaṃ acalo hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito; Na kampati bhusavātehi, sakaṭṭhāneva tiṭṭhati. Tatheva tvampi adhiṭṭhāne, sabbadā acalo bhava; Adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ, navamaṃ mettāpāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Mettāya asamo hohi, yadi bodhiṃ pattumicchasi. Yathāpi udakaṃ nāma, kalyāṇe pāpake jane; Samaṃ pharati sītena, pavāheti rajomalaṃ. Tatheva tvampi hitāhite, samaṃ mettāya bhāvaya; Mettāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā. Vicinanto tadādakkhiṃ, dasamaṃ upekkhāpāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Tulābhūto daḷho hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. Yathāpi pathavī nāma, nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ; Upekkhati ubhopete, kopānunayavajjitā. Tatheva tvampi sukhadukkhe, tulābhūto sadā bhava; Upekkhāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. Ettakāyeva te loke, ye dhammā bodhipācanā; Tatuddhaṃ natthi aññatra, daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha. Ime dhamme sammasato, sabhāvarasalakkhaṇe; Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampatha. Calatā ravati pathavī, ucchuyantaṃva pīḷitaṃ; Telayante yathā cakkaṃ, evaṃ kampati medinī. Yāvatā parisā āsi, buddhassa parivesane; Pavedhamānā sā tattha, mucchitā sesi bhūmiyā. Ghaṭānekasahassāni , kumbhīnañca satā bahū; Sañcuṇṇamathitā tattha, aññamaññaṃ paghaṭṭitā. Ubbiggā tasitā bhītā, bhantā byāthitamānasā; Mahājanā samāgamma, dīpaṅkaramupāgamuṃ. Kiṃ bhavissati lokassa, kalyāṇamatha pāpakaṃ; Sabbo upadduto loko, taṃ vinodehi cakkhuma. Tesaṃ tadā saññāpesi, dīpaṅkaro mahāmuni; Vissatthā hotha mā bhātha, imasmiṃ pathavikampane. Yamahaṃ ajja byākāsiṃ, buddho loke bhavissati; Eso sammasati dhammaṃ, pubbakaṃ jinasevitaṃ. Tassa sammasato dhammaṃ, buddhabhūmiṃ asesato; Tenāyaṃ kampitā pathavī, dasasahassī sadevake. Buddhassa vacanaṃ sutvā, mano nibbāyi tāvade; Sabbe maṃ upasaṅkamma, punāpi abhivandisuṃ. Samādayitvā buddhaguṇaṃ, daḷhaṃ katvāna mānasaṃ; Dīpaṅkaraṃ namassitvā, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā. Dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ, devā mānusakā ubho; Samokiranti pupphehi, vuṭṭhahantassa āsanā. Vedayanti ca te sotthiṃ, devā mānusakā ubho; Mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, taṃ labhassu yathicchitaṃ. Sabbītiyo vivajjantu, soko rogo vinassatu; Mā te bhavantvantarāyā, phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ. Yathāpi samaye patte, pupphanti pupphino dumā; Tatheva tvaṃ mahāvīra, buddhañāṇena pupphasu. Yathā ye keci sambuddhā, pūrayuṃ dasapāramī; Tatheva tvaṃ mahāvīra, pūrehi dasapāramī. Yathā ye keci sambuddhā, bodhimaṇḍamhi bujjhare; Tatheva tvaṃ mahāvīra, bujjhassu jinabodhiyaṃ. Yathā ye keci sambuddhā, dhammacakkaṃ pavattayuṃ; Tatheva tvaṃ mahāvīra, dhammacakkaṃ pavattaya. Puṇṇamāye yathā cando, parisuddho virocati; Tatheva tvaṃ puṇṇamano, viroca dasasahassiyaṃ. Rāhumutto yathā sūriyo, tāpena atirocati; Tatheva lokā muñcitvā, viroca siriyā tuvaṃ. Yathā yā kāci nadiyo, osaranti mahodadhiṃ; Evaṃ sadevakā lokā, osarantu tavantike. Tehi thutappasattho so, dasa dhamme samādiya; Te dhamme paripūrento, pavanaṃ pāvisī tadā.
那时,他们供养世间导师及僧团后,
他们前去皈依那位燃灯导师。
如来让一些人安住于皈依。
如来让一些人安住于五戒,让另一些人安住于十戒。
他给某些人授予沙门性,以及四种最上的果位;
他于无与伦比之法中,给予无碍解。
人中最上者授予某人八种殊胜等至;
他授予某人三明,并传授六神通。
大牟尼用这种方法教导大众。
因此,世间怙主的教法广为流传。
名叫燃灯的大颊牛肩者,
他救度众多人,让他们脱离恶趣。
看到应当度化的众生,哪怕远在百千由旬之外,
就在刹那间前去,大牟尼让那个人觉悟。
第一次现观时,佛陀度化了百俱胝众生。
第二次现观时,世尊让九十俱胝众生证悟了。
当佛陀在天界宣说正法时,
第三次通达四圣谛,是在九千亿(九十俱胝千)众生中发生的。
燃灯世尊有过三次集会。
第一次集会,有一百俱胝千(比丘)。
又,在那罗陀峰,当胜者独自静处时;
诸漏已尽、远离尘垢的圣者们,共有十亿位聚集在一起。
在那个时候,大雄在善见石峰上;
大牟尼与九千亿比丘一起举行了自恣。
那时,我是结发苦行者,修着极严的苦行。
空中行走者,于五神通已达彼岸者。
二十万人通达了法。
通过一、二种现观而证悟的人,数量多到无法计算。
那时,它已经广泛传播,为大众所熟知,繁荣昌盛。
燃灯世尊的教法,已经非常清净。
有四十万(位)具足六神通、拥有大神力的(比丘),
恒时围绕着世间解燃灯佛。
那时,凡是舍弃了人间生命的人,
还没证到阿罗汉果的有学圣者,就会受到呵责。
由那些如如不动的阿罗汉们所善加绽放的教法。
世间因诸漏已尽、无垢的圣者而在有诸天的世界中光辉庄严。
有一座城名叫可爱城,有一位刹帝利名叫善天;
须弥陀是燃灯导师的母亲。
善吉祥和帝须,是(佛陀的)两位上首弟子;
燃灯导师的侍者,名叫善来。
难陀和苏难陀,是两位上首女弟子。
世尊的那棵菩提树,叫做毕波罗。
燃灯大牟尼,身高八十肘;
他光彩照人,就像一盏灯树,又像一棵开满花的娑罗树王。
他的光明向四周奔涌,遍及十二由旬。
那位大仙的寿命有十万年。
他住世如此之久,度脱了众多众生。
照亮了正法,帮助大众渡到彼岸;
他像一团燃烧的烈火,最终连同弟子们一起寂灭入了涅槃。
他的神通、他的名望,还有他脚底下的轮宝,
这一切都已消逝,诸行难道不是空的吗?巴利
Tadā te bhojayitvāna, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ; Upagacchuṃ saraṇaṃ tassa, dīpaṅkarassa satthuno. Saraṇāgamane kañci, nivesesi tathāgato; Kañci pañcasu sīlesu, sīle dasavidhe paraṃ. Kassaci deti sāmaññaṃ, caturo phalamuttame; Kassaci asame dhamme, deti so paṭisambhidā. Kassaci varasamāpattiyo, aṭṭha deti narāsabho; Tisso kassaci vijjāyo, chaḷabhiññā pavecchati. Tena yogena janakāyaṃ, ovadati mahāmuni; Tena vitthārikaṃ āsi, lokanāthassa sāsanaṃ. Mahāhanusabhakkhandho, dīpaṅkarasanāmako; Bahū jane tārayati, parimoceti duggatiṃ. Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā, satasahassepi yojane; Khaṇena upagantvāna, bodheti taṃ mahāmuni. Paṭhamābhisamaye buddho, koṭisatamabodhayi; Dutiyābhisamaye nātho, navutikoṭimabodhayi. Yadā ca devabhavanamhi, buddho dhammadesayi; Navutikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, dīpaṅkarassa satthuno; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo. Puna nāradakūṭamhi, pavivekagate jine; Khīṇāsavā vītamalā, samiṃsu satakoṭiyo. Yamhi kāle mahāvīro, sudassanasiluccaye; Navutikoṭisahassehi, pavāresi mahāmuni. Ahaṃ tena samayena, jaṭilo uggatāpano; Antalikkhamhi caraṇo, pañcābhiññāsu pāragū. Dasavīsasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu; Ekadvinnaṃ abhisamayā, gaṇanāto asaṅkhiyā. Vitthārikaṃ bāhujaññaṃ, iddhaṃ phītaṃ ahu tadā; Dīpaṅkarassa bhagavato, sāsanaṃ suvisodhitaṃ. Cattāri satasahassāni, chaḷabhiññā mahiddhikā; Dīpaṅkaraṃ lokaviduṃ, parivārenti sabbadā. Ye keci tena samayena, jahanti mānusaṃ bhavaṃ; Appattamānasā sekhā, garahitā bhavanti te. Supupphitaṃ pāvacanaṃ, arahantehi tādihi; Khīṇāsavehi vimalehi, upasobhati sadevake. Nagaraṃ rammavatī nāma, sudevo nāma khattiyo; Sumedhā nāma janikā, dīpaṅkarassa satthuno. Sumaṅgalo ca tisso ca, ahesuṃ aggasāvakā; Sāgato nāmupaṭṭhāko, dīpaṅkarassa satthuno. Nandā ceva sunandā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, pipphalīti pavuccati. Asītihatthamubbedho, dīpaṅkaro mahāmuni; Sobhati dīparukkhova, sālarājāva pupphito; Pabhā vidhāvati tassa, samantā dvādasayojane. Satasahassavassāni, āyu tassa mahesino; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Jotayitvāna saddhammaṃ, santāretvā mahājanaṃ; Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako. Sā ca iddhi so ca yaso, tāni ca pādesu cakkaratanāni; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārāti.
燃灯世尊之后,又过了整整一阿僧祇劫,有一位名叫衮丹雅的导师出现在世间。他同样有过三次弟子集会。第一次集会来了百千俱胝位弟子,第二次来了千俱胝位,第三次来了九十俱胝位。巴利
Dīpaṅkarassa bhagavato aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassaṃ. Dutiye koṭisahassaṃ, tatiye navutikoṭiyo.
那时,菩萨成为名叫胜伏的转轮王,向以佛陀为首的百俱胝千比丘僧团举行了盛大的布施。导师为他授记说“你将会成佛”,然后宣说了佛法。他听完导师的说法后,交出王位,出家了。他学通了三藏,修成八等至和五神通,禅那没有退失,命终后转生到梵天界。憍陈如佛的首都是可爱城,父亲是善喜刹帝利,母亲是善生,两位上首弟子是跋陀和须跋陀,侍者是阿那律,两位上首女弟子是提舍和优波帝须,菩提树是美娑罗树,佛身有八十八肘高,寿命是一百千年。巴利
Tadā bodhisatto vijitāvī nāma cakkavattī hutvā koṭisatasahassasaṅkhassa buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthā bodhisattaṃ ‘‘buddho bhavissatī’’ti byākaritvā dhammaṃ desesi. So satthu dhammakathaṃ sutvā rajjaṃ niyyātetvā pabbaji. So tīṇi piṭakāni uggahetvā aṭṭha samāpattiyo, pañca ca abhiññāyo uppādetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbatti. Koṇḍaññabuddhassa pana rammavatī nāma nagaraṃ, sunando nāma khattiyo pitā, sujātā nāma mātā, bhaddo ca subhaddo ca dve aggasāvakā, anuruddho nāma upaṭṭhāko, tissā ca upatissā ca dve aggasāvikā, sālakalyāṇī bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ sarīraṃ, vassasatasahassaṃ āyuppamāṇaṃ ahosi.
后来,又过了一个阿僧祇劫,在同一个劫里,有四位佛陀出世:吉祥佛、善意佛、离婆多佛、净佛。吉祥世尊有三次弟子集会:第一次集会时,有百千俱胝位比库;第二次有千俱胝;第三次有九十俱胝。世尊有一位异母弟弟,名叫阿难童子,他带着九十俱胝那么多人,来到导师身边听法。导师为他依次开示。他和随行大众一起,具足无碍解而证得了阿拉汉果。导师观察这些善男子过去的行为,看到他们已具备获得神通所成衣钵的因缘,就伸出右手说:“来吧,诸比库!”刹那间,所有人全都成为具足神通所成衣钵、威仪圆满如六十戒腊长老一般,礼敬导师后围绕在他身边。这就是他的第三次弟子集会。巴利
Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe cattāro buddhā nibbattiṃsu maṅgalo sumano revato sobhitoti. Maṅgalassa pana bhagavato tīsu sāvakasannipātesu paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ. Dutiye koṭisahassaṃ. Tatiye navutikoṭiyo. Vemātikabhātā panassa ānandakumāro nāma navutikoṭisaṅkhyāya parisāya saddhiṃ dhammasavanatthāya satthu santikaṃ agamāsi, satthā tassa anupubbikathaṃ kathesi. So saddhiṃ parisāya saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Satthā tesaṃ kulaputtānaṃ pubbacariyakaṃ olokento iddhimayapattacīvarassa upanissayaṃ disvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā ‘‘etha bhikkhavo’’ti āha. Sabbe taṅkhaṇaññeva iddhimayapattacīvaradharā saṭṭhivassikattherā viya ākappasampannā hutvā satthāraṃ vanditvā parivārayiṃsu ayamassa tatiyo sāvakasannipāto ahosi.
不过,其他佛陀的身光通常只遍及周围八十肘,这位世尊却不是这样。这位世尊的身光恒常遍照一万个世界。树木、大地、山岳、海洋,甚至锅碗之类的器具,都像是被金色绸布包裹了一样。他的寿命是九万岁。在这段时间里,日月等无法以自己的光明照耀,昼夜的分别也看不出来。众生就像白天靠太阳光一样,始终在佛光中活动。到了傍晚,靠花开;到了清晨,靠鸟鸣,世间才知道昼夜的分别。难道其他佛陀没有这种威神力吗?并不是没有。他们如果愿意,也能以光明遍照一万个世界,甚至更多。但吉祥世尊因为过去发愿的力量,他的身光就像其他佛陀的常光一寻一样,恒常遍照一万个世界。巴利
Yathā pana aññesaṃ buddhānaṃ samantā asītihatthappamāṇāyeva sarīrappabhā hoti, na, evaṃ tassa. Tassa pana bhagavato sarīrappabhā niccakālaṃ dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi. Rukkhapathavīpabbatasamuddādayo antamaso ukkhaliyādīni upādāya suvaṇṇapaṭa pariyonaddhā viya ahesuṃ. Āyuppamāṇaṃ panassa navutivassasahassāni ahosi. Ettakaṃ kālaṃ candimasūriyādayo attano pabhāya virocituṃ nāsakkhiṃsu, rattindivaparicchedo na paññāyittha. Divā sūriyālokena viya sattā niccaṃ buddhālokeneva vicariṃsu. Sāyaṃ pupphitānaṃ kusumānaṃ, pāto ravanakasakuṇānañca vasena loko rattindivaparicchedaṃ sallakkhesi . Kiṃ pana aññesaṃ buddhānaṃ ayamānubhāvo natthīti? No natthi, tepi hi ākaṅkhamānā dasasahassiṃ vā lokadhātuṃ, tato vā bhiyyo ābhāya phareyyuṃ. Maṅgalassa pana bhagavato pubbapatthanāvasena aññesaṃ byāmappabhā viya sarīrappabhā niccameva dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi.
据说,他在修菩萨行的时候,曾投生为像须大拏王子那样的身份,带着妻子儿女住在像弯山那样的山上。那时,有个名叫粗齿的亚卡,听说了这位大士乐于布施的性格,就化作婆罗门的模样前来,向大士讨要两个孩子。大士满心欢喜地说:“我把两个孩子布施给这位婆罗门。”他这一布施,大地震动直到水边,把两个孩子都给了出去。那个亚卡走到经行道的尽头,靠着扶手板站着,就在大士眼前,像嚼莲藕束一样把两个孩子吃掉了。大士看着亚卡张开嘴,血流像火焰一样喷涌而出,即便如此,他心里连一丝一毫的难过都没有生起,反而想:“我的布施真是布施得圆满啊。”全身涌起了极大的喜悦和满足。他发愿说:“以这个果报,愿我未来也能以这种方式,从身上放出光明。”依靠这个誓愿的力量,他成佛之后,身上放出光明,遍照了这么大的范围。巴利
So kira bodhisattacariyakāle vessantarasadise attabhāve ṭhito saputtadāro vaṅkapabbatasadise pabbate vasi. Atheko kharadāṭhiko nāma yakkho mahāpurisassa dānajjhāsayataṃ sutvā brāhmaṇavaṇṇena upasaṅkamitvā mahāsattaṃ dve dārake yāci. Mahāsatto ‘‘dadāmi brāhmaṇassa puttake’’ti haṭṭhapahaṭṭho udakapariyantaṃ pathaviṃ kampento dvepi dārake adāsi. Yakkho caṅkamanakoṭiyaṃ ālambanaphalakaṃ nissāya ṭhatvā passantasseva mahāsattassa muḷālakalāpaṃ viya dve dārake khādi. Mahāpurisassa yakkhaṃ oloketvā vivaṭamatte aggijālaṃ viya lohitadhāraṃ uggiramānaṃ tassa mukhaṃ disvāpi kesaggamattampi domanassaṃ nuppajji, ‘‘sudinnaṃ vata me dāna’’nti cintayato panassa sarīre mahantaṃ pītisomanassaṃ udapādi. So ‘‘imassa me nissandena anāgate imināva nīhārena sarīrato rasmiyo nikkhamantū’’ti patthanaṃ akāsi. Tassa taṃ patthanaṃ nissāya buddhabhūtassa sarīrato rasmiyo nikkhamitvā ettakaṃ ṭhānaṃ phariṃsu.
他还有另一件过去生的事迹。据说,他在做菩萨的时候,看见一位佛陀的塔庙,心想:“我应当为这位佛陀舍弃生命。”于是按照火炬缠绕的方式,用布把全身缠裹起来,把价值百千金、如一肘宝珠花苞大的金钵倒满酥油,在里面点燃一千根灯芯,然后把金钵顶在头上,让全身燃烧起来,右绕塔庙,就这样过了整整一夜。尽管他这样精勤努力直到天亮,身上连毛孔那么细微的热感都没有生起,就好像待在莲花苞里一样。法确实会保护保护自己的人。因此,世尊说道:巴利
Aparampissa pubbacaritaṃ atthi. So kira bodhisattakāle ekassa buddhassa cetiyaṃ disvā ‘‘imassa buddhassa mayā jīvitaṃ pariccajituṃ vaṭṭatī’’ti daṇḍakadīpikāveṭhananiyāmena sakalasarīraṃ veṭhāpetvā ratanamattamakulaṃ satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ sappissa pūrāpetvā tattha sahassavaṭṭiyo jālāpetvā taṃ sīsenādāya sakalasarīraṃ jālāpetvā cetiyaṃ padakkhiṇaṃ karonto sakalarattiṃ vītināmesi. Evaṃ yāva aruṇuggamanā vāyamantassāpissa lomakūpamattampi usumaṃ na gaṇhi, padumagabbhaṃ paviṭṭhakālo viya ahosi. Dhammo hi nāmesa attānaṃ rakkhantaṃ rakkhati. Tenāha bhagavā –
法确实会保护依法而行的人,
善加修习的法能带来安乐。
这就是把法好好修习之后带来的利益。
行持正法的人不会堕入恶道。巴利
‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti; Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, Na duggatiṃ gacchati dhammacārī’’ti. (theragā. 303; jā. 1.10.102; 1.15.385);
亦由此业的果报,那位世尊的身体光明遍满一万个世界后停住了。巴利
Imassāpi kammassa nissandena tassa bhagavato sarīrobhāso dasasahassilokadhātuṃ pharitvā aṭṭhāsi.
那时,我们的菩萨是一位名叫苏卢支的婆罗门。他心想:“我要邀请导师。”于是走上前去,听了甜美的法谈后,说道:“尊者,请明天接受我的饮食供养。”导师问:“婆罗门,你需要多少位比丘?”婆罗门又问:“尊者,您有多少随从比丘呢?”那时正好是导师第一次集会,所以导师说:“百亿。”他说:“尊者,请连同所有比丘一起接受我的供养。”导师默然应允。婆罗门邀请之后,在回家的路上心想:“我并非不能给这么多比丘提供粥、饭、衣物等,可是座位又该怎么办呢?”他这一动念,就让远在八万四千由旬之上、天王那铺着橘红色毛毯的石座变热了。帝释天心想:“是谁想把我从这座位上弄走?”便用天眼观察,看见了大士,心想:“这位苏卢支婆罗门邀请了以佛为首的比丘僧团,正在为座位的事发愁,我也该去那里,分一份福德。”于是他化作木匠的模样,手持斧凿,出现在大士面前,说道:“有谁需要雇人做工吗?”大士看见他,问:“你会做什么活?”他说:“没有我不懂的手艺。不管是房屋还是殿堂,谁要建什么,我都能做。”大士说:“那我有活给你。”他问:“什么事,先生?”大士说:“我邀请了百亿比丘,明天要给他们安排座位,你来做他们坐的殿堂吧。”他说:“我可以做,只要你能付我工钱。”大士说:“我能付,亲爱的。”他说:“好,我来做。”说完便走过去,看了一处地方。巴利
Tadā amhākaṃ bodhisatto suruci nāma brāhmaṇo hutvā ‘‘satthāraṃ nimantessāmī’’ti upasaṅkamitvā madhuradhammakathaṃ sutvā ‘‘sve mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha bhante’’ti āha. Brāhmaṇa kittakehi te bhikkhūhi atthoti, kittakā pana vo bhante parivārā bhikkhūti. Tadā satthu paṭhamasannipātoyeva hoti. Tasmā ‘‘koṭisatasahassa’’nti āha. ‘‘Bhante, sabbehipi saddhiṃ mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti āha. Satthā adhivāsesi. Brāhmaṇo svātanāya nimantetvā gehaṃ gacchanto cintesi ‘‘ahaṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ yāgubhattavatthādīni dātuṃ no na sakkomi, nisīdanaṭṭhānaṃ pana kathaṃ bhavissatī’’ti. Tassa sā cintā caturāsītiyojanasahassamatthake ṭhitassa devarañño paṇḍukambalasilāsanassa uṇhabhāvaṃ janesi. Sakko ‘‘ko nu kho maṃ imasmā ṭhānā cāvetukāmo’’ti dibbacakkhunā olokento mahāpurisaṃ disvā ‘‘ayaṃ suruci brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā nisīdanaṭṭhānatthāya cintesi, mayāpi tattha gantvā puññakoṭṭhāsaṃ gahetuṃ vaṭṭatī’’ti vaḍḍhakivaṇṇaṃ nimminitvā vāsipharasuhattho mahāpurisassa purato pāturahosi. ‘‘Atthi nu kho kassaci bhatiyā kattabbakicca’’nti āha. Mahāpuriso taṃ disvā ‘‘kiṃ kammaṃ karissasī’’ti āha. Mama ajānanasippaṃ nāma natthi, gehaṃ vā maṇḍapaṃ vā yo yaṃ kāreti, tassa taṃ kātuṃ jānāmīti. Tena hi mayhaṃ kammaṃ atthīti. Kiṃ, ayyāti? Svātanāya me koṭisatasahassabhikkhū nimantitā, tesaṃ nisīdanamaṇḍapaṃ karissasīti. Ahaṃ nāma kareyyaṃ, sace me bhatiṃ dātuṃ sakkhissathāti. Sakkhissāmi, tātāti. ‘‘Sādhu karissāmī’’ti gantvā ekaṃ padesaṃ olokesi.
有一块十二三由旬大的地方,像遍处修法的圆盘一样平坦。他心想:“在这块地方,愿升起一座七宝所成的殿堂。”这样想后,他便注视那里。就在注视的当下,大地裂开,殿堂升了起来。殿堂的金柱配着银柱头,银柱配着金柱头,宝珠柱配着珊瑚柱头,珊瑚柱配着宝珠柱头,七宝所成的柱子,柱头也都是七宝所成。接着他想:“愿殿堂的每一间隔处都垂下铃网。”就在他注视的当下,铃网便垂了下来,被微风吹动时,发出像五种乐器合奏一样美妙的声音,仿佛天乐奏响的时刻。他又想:“愿每一间隔处都垂下香鬘和花鬘。”那些鬘串立刻垂了下来。他又想:“愿百千俱胝比丘的座位和座架都破地而出。”它们立刻升了起来。他又想:“愿每个角落各升起一口水缸。”水缸立刻升了起来。布置好这些之后,他来到婆罗门面前,说:“来吧,尊者,看看您的殿堂,然后付我工钱。”大士走过去观看殿堂。就在他观看的时候,全身被五种色彩的喜悦持续不断地充满。他看过殿堂后,心里这样想:“这座殿堂不是凡人建造的。一定是因我的意愿和德行,帝释天的宫殿变热了,所以是帝释天王让人建造了这座殿堂。”他又想:“在这样一座殿堂里只布施一天,对我不合适。我要布施七天。”巴利
Dvādasaterasayojanappamāṇo padeso kasiṇamaṇḍalaṃ viya samatalo ahosi. So ‘‘ettake ṭhāne sattaratanamayo maṇḍapo uṭṭhahatū’’ti cintetvā olokesi. Tāvadeva pathaviṃ bhinditvā maṇḍapo uṭṭhahi. Tassa suvaṇṇamayesu thambhesu rajatamayā ghaṭakā ahesuṃ, rajatamayesu thambhesu suvaṇṇamayā, maṇitthambhesu pavāḷamayā, pavāḷatthambhesu maṇimayā, sattaratanamayesu thambhesu sattaratanamayāva ghaṭakā ahesuṃ. Tato ‘‘maṇḍapassa antarantena kiṅkiṇikajālaṃ olambatū’’ti olokesi. Saha olokaneneva kiṅkiṇikajālaṃ olambi, yassa mandavāteritassa pañcaṅgikasseva tūriyassa madhurasaddo niggacchati. Dibbasaṅgītivattanakālo viya ahosi. ‘‘Antarantarā gandhadāmamālādāmāni olambantū’’ti cintesi. Tāvadeva dāmāni olambiṃsu. ‘‘Koṭisatasahassasaṅkhyānaṃ bhikkhūnaṃ āsanāni ca ādhārakāni ca pathaviṃ bhinditvā uṭṭhahantū’’ti cintesi. Tāvadeva uṭṭhahiṃsu. ‘‘Koṇe koṇe ekekā udakacāṭiyo uṭṭhahantū’’ti cintesi, tāvadeva udakacāṭiyo uṭṭhahiṃsu ettakaṃ māpetvā brāhmaṇassa santikaṃ gantvā ‘‘ehi ayya tava maṇḍapaṃ oloketvā mayhaṃ bhatiṃ dehī’’ti āha. Mahāpuriso gantvā maṇḍapaṃ olokesi . Olokentassevassa sakalasarīraṃ pañcavaṇṇāya pītiyā nirantaraṃ phuṭaṃ ahosi. Athassa maṇḍapaṃ oloketvā etadahosi ‘‘nāyaṃ maṇḍapo manussabhūtena kato, mayhaṃ pana ajjhāsayaṃ mayhaṃ guṇaṃ āgamma addhā sakkassa bhavanaṃ uṇhaṃ ahosi. Tato sakkena devaraññā ayaṃ maṇḍapo kārito bhavissatī’’ti. ‘‘Na kho pana me yuttaṃ evarūpe maṇḍape ekadivasaṃyeva dānaṃ dātuṃ, sattāhaṃ dassāmī’’ti cintesi.
外在的布施即使再多,也不能让菩萨感到满足。可是,当菩萨割下装饰过的头、挖出涂了眼药的眼睛,或者剖出心脏的肉来布施时,依靠菩萨的舍,才会生起满足。就像我们的菩萨在尸毗王本生中,每天花掉五十万迦诃波那,在四座城门和城中央行布施,那样的布施也没能让他生起满足。可是,当帝释天王化作婆罗门的样子前来,向他乞求眼睛时,他把眼睛挖出来布施,就在布施的当下生起了欢喜,心里连发尖那么一点点的变异都没有。像这样,依靠布施,菩萨是没有满足的。因此,那位大士也想:“我应该在七天里,为百千俱胝那么多比丘行布施。”于是,他在那座堂阁里,请以佛陀为首的比丘僧团坐下,在七天中布施了名为“牛饮”的食物。所谓“牛饮”,就是把一个大瓮装满牛乳,放到灶上,煮成浓稠的熟乳后,放进少量米,再用熟蜜、糖粉和酥油调和做成的食物。可是,光靠人没办法完成奉食,天人们也轮流来帮忙奉食。那十二、十三由旬大的地方,甚至容不下那些比丘。那些比丘是凭自己的神力坐下的。最后一天,他让人把所有比丘的钵洗净,装满作为药用的熟酥、生酥、油、蜜、糖浆,连同三衣一起布施。僧团中最年少的比丘得到的三衣布料,价值十万。导师在作随喜时观察:“这个人将来会成为谁?”便看到在超过十万劫的两阿僧祇之巅,他将成为名为乔达摩的佛陀,于是对大士说:“你在经过那么长的时间后,将成为名为乔达摩的佛陀。”巴利
Bāhirakadānañhi tattakampi samānaṃ bodhisattānaṃ tuṭṭhiṃ kātuṃ na sakkoti. Alaṅkatasīsaṃ pana chinditvā añjitaakkhīni uppāṭetvā, hadayamaṃsaṃ vā uppāṭetvā dinnakāle bodhisattānaṃ cāgaṃ nissāya tuṭṭhi nāma hoti. Amhākampi hi bodhisattassa sivijātake devasikaṃ pañcasatasahassakahāpaṇāni vissajjetvā catūsu nagaradvāresu, majjhe nagare ca dānaṃ dadantassa taṃ dānaṃ tuṭṭhiṃ uppādetuṃ nāsakkhi. Yadā panassa brāhmaṇavaṇṇena āgantvā sakko devarājā akkhīni yāci, tadā tāni uppāṭetvā dadamānasseva hāso uppajji, kesaggamattampi cittassa aññathattaṃ nāhosi. Evaṃ dānaṃ nissāya bodhisattānaṃ titti nāma natthi. Tasmā sopi mahāpuriso ‘‘sattāhaṃ mayā koṭisatasahassasaṅkhyānaṃ bhikkhūnaṃ dānaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā tasmiṃ maṇḍape buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā sattāhaṃ gavapānaṃ nāma adāsi. Gavapānanti mahante mahante kolambe khīrassa pūretvā uddhanesu āropetvā ghanapākapakke khīre thoke taṇḍule pakkhipitvā pakkamadhusakkaracuṇṇasappīhi abhisaṅkhataṃ bhojanaṃ vuccati. Manussāyeva pana parivisituṃ nāsakkhiṃsu, devāpi ekantarikā hutvā parivisiṃsu. Dvādasaterasayojanappamāṇaṃ ṭhānampi bhikkhū gaṇhituṃ nappahotiyeva. Te pana bhikkhū attano ānubhāvena nisīdiṃsu. Pariyosānadivase sabbabhikkhūnaṃ pattāni dhovāpetvā bhesajjatthāya sappinavanītatelamadhuphāṇitānaṃ pūretvā ticīvarehi saddhiṃ adāsi. Saṅghanavakabhikkhunā laddhaticīvarasāṭakā satasahassagghanikā ahesuṃ. Satthā anumodanaṃ karonto ‘‘ayaṃ puriso evarūpaṃ mahādānaṃ adāsi, ko nu kho bhavissatī’’ti upadhārento ‘‘anāgate kappasatasahassādhikānaṃ dvinnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissatī’’ti disvā mahāpurisaṃ āmantetvā ‘‘tvaṃ ettakaṃ nāma kālaṃ atikkamitvā gotamo nāma buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
大士听完授记后,心想:“据说我将来会成为佛陀,那我还要在家生活干什么?我要出家。”于是他把那样的荣华富贵像吐掉一口唾沫一样丢下,在导师面前出了家。出家以后,他学习了佛陀的教法,修成了神通和等至,命终之后往生到梵天界。巴利
Mahāpuriso byākaraṇaṃ sutvā ‘‘ahaṃ kira buddho bhavissāmi, ko me gharāvāsena attho , pabbajissāmī’’ti cintetvā tathārūpaṃ sampattiṃ kheḷapiṇḍaṃ viya pahāya satthu santike pabbaji. Pabbajitvā ca buddhavacanaṃ uggaṇhitvā abhiññā, samāpattiyo ca nibbattetvā āyupariyosane brahmaloke nibbatti.
吉祥世尊的都城名叫上城。他的父亲是名叫上胜的刹帝利,母亲也叫上胜。善天和法军是两位上首弟子,名叫巴利陀的是侍者,希瓦利和无忧是两位上首女弟子。他的菩提树是龙树。他的身体高达八十八肘,住世九万年。当他般涅槃时,就在那一瞬间,一万个轮围世界同时陷入一片黑暗。所有轮围世界中的人们都发出了巨大的悲泣与哀号。巴利
Maṅgalassa pana bhagavato uttaraṃ nāma nagaraṃ ahosi. Pitāpi uttaro nāma khattiyo, mātāpi uttarā nāma, sudevo ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, pālito nāma upaṭṭhāko, sīvalī ca asokā ca dve aggasāvikā, nāgarukkho bodhi, aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi. Navutivassasahassāni ṭhatvā parinibbute pana tasmiṃ ekappahāreneva dasacakkavāḷasahassāni ekandhakārāni ahesuṃ. Sabbacakkavāḷesu manussānaṃ mahantaṃ ārodanaparidevanaṃ ahosi.
那位世尊让一万个世界陷入黑暗,然后入了般涅槃。在他之后,有一位名叫善意的导师出现于世。这位导师也有三次弟子集会。第一次集会时,有百千俱胝位比丘;第二次在金山,有九万俱胝位;第三次有八万俱胝位。那时,大士是一位名叫无上的龙王,拥有大神通、大威力。他听说“佛陀出世了”,就带着亲族眷属从龙宫出来,向那位被百千俱胝比丘围绕的世尊,让人用天乐作供养,举办大布施,给每位比丘供养一对布料,然后皈依三宝。那位导师也为他授记说:“你未来会成为佛陀。”巴利
Evaṃ dasasahassilokadhātuṃ andhakāraṃ katvā parinibbutassa tassa bhagavato aparabhāge sumano nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ. Dutiye kañcanapabbatamhi navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā ahosi mahiddhiko mahānubhāvo, so ‘‘buddho uppanno’’ti sutvā ñātisaṅghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassabhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbatūriyehi upahāraṃ kārāpetvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā ‘‘anāgate buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
这位世尊的都城名叫弥迦拉,父亲是须达多王,母亲是尸利摩。两位上首弟子是舍罗诺和巴维达多,侍者名叫优陀那,两位上首女弟子是索娜与优波索娜。菩提树是龙树,佛身高达九十肘,寿命正好是九万年。巴利
Tassa bhagavato nagaraṃ mekhalaṃ nāma ahosi, sudatto nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, saraṇo ca bhāvitatto ca dve aggasāvakā, udeno nāma upaṭṭhāko, soṇā ca upasoṇā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, navutihatthubbedhaṃ sarīraṃ, navutiyeva vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosīti.
后来,有一位名叫离婆多的导师出世。他也有过三次弟子集会:第一次集会的人数根本算不清,第二次有百千俱胝位比丘,第三次也一样。那时,菩萨是一位名叫阿提提婆的婆罗门,听了这位导师说法后,安住在皈依中,在头顶合掌,赞叹那位导师断除烦恼的功德,并用自己的上衣作供养。那位导师也为他授记:“你将来会成为佛陀。”巴利
Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā ahesuṃ, paṭhamasannipāte gaṇanā nāma natthi, dutiye koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, tathā tatiye. Tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasmiṃ añjaliṃ ṭhapetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ vatvā uttarāsaṅgena pūjamakāsi. Sopi naṃ ‘‘buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
这位世尊的都城名叫善稻田城,父亲是名叫毗富罗的刹帝利,母亲也叫毗富罗。两位上首弟子是婆楼那和梵天,侍者名叫桑巴瓦,两位上首女弟子是跋陀和须跋陀。菩提树是龙树,佛身高达八十肘,寿命六万年。巴利
Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhaññavatī nāma ahosi, pitā vipulo nāma khattiyo, mātāpi vipulā nāma, varuṇo ca brahmadevo ca dve aggasāvakā, sambhavo nāma upaṭṭhāko, bhaddā ca subhaddā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu saṭṭhivassasahassānīti.
在他之后,有一位名叫索毗塔的导师出现于世。他也有三次弟子集会:第一次集会时有百俱胝比丘,第二次有九十俱胝,第三次有八十俱胝。那时,菩萨是一位名叫阿吉塔的婆罗门,他听了导师说法,皈依三宝之后,向以佛陀为首的比丘僧团作了大布施。那位导师也为他授记:“你将来会成为佛陀。”巴利
Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ ‘‘buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
这位世尊的都城叫善法城,父亲是善法王,母亲也叫善法。两位上首弟子是阿娑摩和须尼陀,侍者名叫阿那摩,两位上首女弟子是那拘罗和善生女。菩提树是龙树,佛身高五十八肘,寿命九万岁。巴利
Tassa pana bhagavato nagaraṃ sudhammaṃ nāma ahosi, pitā sudhammo nāma rājā, mātāpi sudhammā nāma, asamo ca sunetto ca dve aggasāvakā, anomo nāma upaṭṭhāko, nakulā ca sujātā ca dve aggasāvikā, nāgarukkhova bodhi, aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyuppamāṇanti.
后来,又过了整整一大阿僧祇劫,在同一个劫里,有三位佛陀出世:无比见佛、莲花佛、那罗陀佛。无比见世尊有过三次弟子集会:第一次有八十万比丘,第二次有七十万,第三次有六十万。那时,菩萨是一位夜叉将军,有大神通、大威力,是数万亿夜叉的首领。他听说“佛陀出世了”,就赶来,向以佛陀为首的比丘僧团做了大布施。导师也给他授记说:“未来你会成佛。”巴利
Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe tayo buddhā nibbattiṃsu anomadassī, padumo, nāradoti. Anomadassissa bhagavato tayo sāvakasannipātā, paṭhame aṭṭha bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye satta, tatiye cha tadā bodhisatto eko yakkhasenāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo anekakoṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So ‘‘buddho uppanno’’ti sutvā āgantvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthāpi naṃ ‘‘anāgate buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
阿诺摩达西世尊的都城叫旃陀瓦帝,父亲是耶娑瓦王,母亲是耶输陀罗。两位上首弟子是尼沙婆和阿诺摩,侍者名叫婆楼那,两位上首女弟子是孙达莉和苏摩那。菩提树是阿周那树,佛身高达五十八肘,寿命十万年。巴利
Anomadassissa pana bhagavato candavatī nāma nagaraṃ ahosi, yasavā nāma rājā pitā, yasodharā nāma mātā, nisabho ca anomo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāma upaṭṭhāko , sundarī ca sumanā ca dve aggasāvikā, ajjunarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.
在他之后,有一位名叫波头摩的导师出现于世。他也有三次弟子集会:第一次集会有百千俱胝比丘,第二次有三百千,第三次是在远离村落的森林大丛林里居住的比丘,有二百千。那时,如来正住在那片丛林中,菩萨身为狮子,看见导师进入灭尽定,心生净信,顶礼、右绕之后,充满喜悦和满足,三次发出狮子吼。七天里,他一直没有离开以佛陀为所缘的喜悦,只以喜悦为食,不去觅食,舍弃生命,恭敬侍奉。七天过后,导师从灭尽定出定,看着狮子,心想:“如果他对僧团也生起净信,就会礼敬僧团”,于是想:“让僧团来吧。”比丘们立刻就到了。狮子对僧团也生起净信。导师观察他的心意后,授记说:“你将在未来成佛。”巴利
Tassa aparabhāge padumo nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye tīṇisatasahassāni, tatiye agāmake araññe mahāvanasaṇḍavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ dve satasahassāni. Tadā tathāgate tasmiṃyeva vanasaṇḍe vasante bodhisatto sīho hutvā satthāraṃ nirodhasamāpattisamāpannaṃ disvā pasannacitto vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pītisomanassajāto tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā sattāhaṃ buddhārammaṇaṃ pītiṃavijahitvā pītisukheneva gocarāya apakkamitvā jīvitapariccāgaṃ katvā payirupāsamāno aṭṭhāsi. Satthā sattāhaccayena nirodhā vuṭṭhito sīhaṃ oloketvā ‘‘bhikkhusaṅghepi cittaṃ pasādetvā saṅghaṃ vandissatī’’ti ‘‘bhikkhusaṅgho āgacchatū’’ti cintesi. Bhikkhū tāvadeva āgamiṃsu. Sīho saṅghe cittaṃ pasādeti. Satthā tassa mānasaṃ oloketvā ‘‘anāgate buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
莲花世尊的都城是瞻波迦城,父亲是名为阿娑摩的国王,母亲名叫阿娑摩,两位上首弟子是娑罗和优波娑罗,侍者名叫婆楼那,两位上首女弟子是罗摩和须罗摩,菩提树是索那树,佛身高五十八肘,寿命十万年。巴利
Padumassa pana bhagavato campakaṃ nagaraṃ ahosi asamo nāma rājā pitā, mātā asamā nāma, sālo ca upasālo ca dve aggasāvakā, varuṇo nāma upaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca dve aggasāvikā, soṇarukkho nāma bodhi aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ sarīraṃ ahosi, āyu vassasatasahassanti.
在他之后,有一位名叫那罗陀的导师出世。他也有三次弟子集会:第一次集会有百千俱胝比丘,第二次有九万俱胝,第三次有八万俱胝。那时,菩萨出家成为仙人,在五神通和八等至中修得自在,向以佛陀为首的比丘僧团行了广大布施,又以红檀香作供养。那位导师也为他授记说:“你将在未来成为佛陀。”巴利
Tassa aparabhāge nārado nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā bodhisatto isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcasu abhiññāsu, aṭṭhasu ca samāpattīsu ciṇṇavasī hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā lohitacandanena pūjamakāsi, sopi naṃ ‘‘anāgate buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
这位世尊的都城叫檀那瓦提,父亲是刹帝利须提婆,母亲叫阿诺摩,两位上首弟子是跋陀娑罗和耆多蜜多,侍者叫婆悉咤,两位上首女弟子是郁多罗和颇求尼,菩提树是大索那树,佛身高达八十八肘,寿命九万岁。巴利
Tassa pana bhagavato dhaññavatī nāma nagaraṃ ahosi, sudevo nāma khattiyo pitā, anomā nāma mātā, bhaddasālo ca jitamitto ca dve aggasāvakā, vāsiṭṭho nāma upaṭṭhāko, uttarā ca phaggunī ca dve aggasāvikā, mahāsoṇarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyūti.
那罗陀佛之后,又过了整整一阿僧祇劫,再从此处往前十万劫之顶,在某一劫里,只出现了唯一一位名叫莲华上的佛陀。他也有三次弟子集会:第一次集会时有百千俱胝比丘,第二次在毗婆罗山有九万俱胝,第三次有八万俱胝。那时,菩萨是一位名叫结发的巨富大臣,他向以佛陀为首的比丘僧团供养了衣布。那位佛陀也为他授记:“你未来将成为佛陀。”在莲华上世尊的时代,并没有外道,一切天与人只皈依佛陀。巴利
Nāradabuddhassa pana aparabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā ito satasahassakappamatthake ekasmiṃ kappe ekova padumuttaro nāma buddho udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye vebhārapabbate navutikoṭisahassāni, tatiye asītikoṭisahassāni. Tadā bodhisatto jaṭilo nāma mahāraṭṭhiyo hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sacīvaraṃ dānaṃ adāsi. Sopi naṃ ‘‘anāgate buddho bhavissasī’’ti byākāsi. Padumuttarassa pana bhagavato kāle titthiyā nāma nāhesuṃ sabbe devamanussā buddhameva saraṇamakaṃsu.
他的都城叫天鹅城,父亲是刹帝利族的阿难,母亲叫善生。两位上首弟子是提婆罗和善生,侍者叫善意。两位上首女弟子是阿蜜达和阿娑摩。菩提树是萨拉拉树。他的身体高达八十八肘,身上的光明向四周照耀十二由旬,寿命是十万年。巴利
Tassa nagaraṃ haṃsavatī nāma ahosi, pitā ānando nāma khattiyo, mātā sujātā nāma, devalo ca sujāto ca dve aggasāvakā sumano nāma upaṭṭhāko, amitā ca asamā ca dve aggasāvikā, salalarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā samantato dvādasa yojanāni gaṇhi vassasatasahassaṃ āyūti.
在他之后,又过了七万劫。从此往前三万劫的终点,也就是在同一个劫里,善慧和善生两位佛陀出世了。善慧佛也有三次弟子集会:第一次集会在善见城,有百俱胝漏尽者;第二次有九十俱胝;第三次有八十俱胝。那时,菩萨是一位名叫优多罗的婆罗门青年,他拿出所贮藏放置的八十俱胝财富,向以佛陀为首的比丘僧团做了大布施。听完法后,他安立于三皈依,随后离家出家。那位佛陀也为他授记说:你未来将成为佛陀。巴利
Tassa aparabhāge sattatikappasahassāni atikkamitvā ito tiṃsakappasahassamatthake sumedho ca sujāto cāti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Sumedhassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte sudassananagare koṭisatakhīṇāsavā ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto uttaro nāma brāhmaṇamāṇavo hutvā nidahitvā ṭhapitaṃyeva asītikoṭidhanaṃ vissajjetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya nikkhamitvā pabbaji. Sopi naṃ ‘‘anāgate buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
善慧世尊的都城叫善见,父亲是名叫善授的国王,母亲也叫善授,皈依和一切欲是两位上首弟子,侍者名叫海,罗摩和善罗摩是两位上首女弟子,菩提树是大尼帕树,佛身高达八十八肘,寿命为九万岁。巴利
Sumedhassa bhagavato sudassanaṃ nāma nagaraṃ ahosi, sudatto nāma rājā pitā, mātāpi sudattā nāma, saraṇo ca sabbakāmo ca dve aggasāvakā, sāgaro nāma upaṭṭhāko, rāmā ca surāmā ca dve aggasāvikā, mahānīparukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhāsītihatthubbedhaṃ ahosi, āyu navuti vassasahassānīti.
后来,出现了一位名叫善生的导师。他也有过三次弟子集会:第一次有六百万比丘,第二次有五百万,第三次有四百万。那时,菩萨是一位转轮王,听说“佛陀已经出世”,就去拜见佛陀,听闻正法,把连同七宝在内的四大洲统治权布施给以佛陀为首的比丘僧团,然后在导师面前出家。全国居民收取国家赋税,履行寺院净人的职责,经常向以佛陀为首的比丘僧团做大布施。那位导师也为他作了授记。巴利
Tassa aparabhāge sujāto nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte saṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ , dutiye paññāsaṃ, tatiye cattālīsaṃ. Tadā bodhisatto cakkavattirājā hutvā ‘‘buddho uppanno’’ti sutvā upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa saddhiṃ sattahi ratanehi catumahādīparajjaṃ datvā satthu santike pabbaji. Sakalaraṭṭhavāsino raṭṭhuppādaṃ gahetvā ārāmikakiccaṃ sādhentā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niccaṃ mahādānaṃ adaṃsu. Sopi naṃ satthā byākāsi.
那位世尊的都城名叫善吉祥,父亲是名为优迦陀的国王,母亲名叫帕跋瓦提,两位上首弟子是善见和善天,侍者名叫那罗陀,两位上首女弟子是龙和龙鬘,菩提树是大竹树。据说那棵树有细小的孔洞,树干粗壮,向上伸展的大枝条就像孔雀尾羽展开一样绚丽。那位世尊的身高是五十肘,寿命是九万岁。巴利
Tassa bhagavato nagaraṃ sumaṅgalaṃ nāma ahosi, uggato nāma rājā pitā, pabhāvatī nāma mātā, sudassano ca sudevo ca dve aggasāvakā, nārado nāma upaṭṭhāko, nāgā ca nāgasamālā ca dve aggasāvikā, mahāveḷurukkho bodhi, so kira mandacchiddo ghanakkhandho upariniggatāhi mahāsākhāhi morapiñchakalāpo viya virocittha. Tassa bhagavato sarīraṃ paṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, āyu navutivassasahassānīti.
在他之后,从那时起过了一千八百劫,在某一劫中,有喜见佛、见义佛、见法佛三位佛陀出世。喜见佛也有三次弟子集会:第一次有百千俱胝比丘,第二次有九十俱胝,第三次有八十俱胝。那时,菩萨是一位名叫迦叶的婆罗门青年,通达三部吠陀,听了导师说法后,以百千俱胝的财富行布施,建造了僧园,并安住于三皈依和戒律之中。于是,导师为他授记说:“过一千八百劫后,你将成佛。”巴利
Tassa aparabhāge ito aṭṭhārasakappasatamatthake ekasmiṃ kappe piyadassī, atthadassī, dhammadassīti tayo buddhā nibbattiṃsu. Piyadassissāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhame koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto kassapo nāma māṇavo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṅgato hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā koṭisatasahassadhanapariccāgena saṅghārāmaṃ kāretvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāsi. Atha naṃ satthā ‘‘aṭṭhārasakappasataccayena buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
这位世尊的都城名叫无上,父亲是善施王,母亲名叫月,护法和一切见是两位上首弟子,侍者名叫庄严,善生和法乐是两位上首女弟子,菩提树是毕央古树,佛身高达八十肘,寿命九万岁。巴利
Tassa bhagavato anomaṃ nāma nagaraṃ ahosi, pitā sudinno nāma rājā, mātā candā nāma, pālito ca sabbadassī ca dve aggasāvakā, sobhito nāma upaṭṭhāko, sujātā ca dhammadinnā ca dve aggasāvikā, piyaṅgurukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, navutivassasahassāni āyūti.
后来,有一位名叫见义佛的世尊出现于世。他也有过三次弟子集会:第一次有九百八十万比丘,第二次有八万八千比丘,第三次同样有八万八千比丘。那时,菩萨是一位名叫善意、具大神力的苦行者,他从天界取来曼陀罗花伞,供养那位导师。那位导师也为他授了记。巴利
Tassa aparabhāge atthadassī nāma bhagavā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhame aṭṭhanavutibhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye aṭṭhāsītisahassāni, tathā tatiye. Tadā bodhisatto susīmo nāma mahiddhiko tāpaso hutvā devalokato mandāravapupphacchattaṃ āharitvā satthāraṃ pūjesi. Sopi naṃ satthā byākāsi.
这位世尊的都城名叫庄严,父亲是名为大海的国王,母亲名叫善见,两位上首弟子是寂静和近寂静,侍者名叫无畏,两位上首女弟子是法和善法,菩提树是瞻波迦树,佛身高达八十肘,佛身的光明始终遍满四周一由旬,寿命十万年。巴利
Tassa bhagavato sobhaṇaṃ nāma nagaraṃ ahosi, sāgaro nāma rājā pitā, sudassanā nāma mātā, santo ca upasanto ca dve aggasāvakā, abhayo nāma upaṭṭhāko, dhammā ca sudhammā ca dve aggasāvikā, campakarukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā samantato sabbakālaṃ yojanamattaṃ pharitvā aṭṭhāsi, āyu vassasatasahassanti.
在他之后,有一位名叫见法的导师出现于世。他也有三次弟子集会:第一次集会有百俱胝比丘,第二次有九十俱胝,第三次有八十俱胝。那时,菩萨是帝释天王,用天香花和天乐作了供养。那位导师也为他授了记。巴利
Tassa aparabhāge dhammadassī nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto sakko devarājā hutvā dibbagandhapupphehi ca dibbatūriyehi ca pūjamakāsi. Sopi naṃ satthā byākāsi.
那位世尊的都城名叫皈依,父亲是皈依王,母亲名叫善喜;两位上首弟子是莲华和弗沙天,侍者名叫苏内德;两位上首女弟子是差摩和一切名;菩提树是红芽树,也叫顶生树或频毗阇罗树;他的佛身高八十肘,寿命十万年。巴利
Tassa bhagavato saraṇaṃ nāma nagaraṃ ahosi, pitā saraṇo nāma rājā, mātā sunandā nāma, padumo ca phussadevo ca dve aggasāvakā, sunetto nāma upaṭṭhāko, khemā ca sabbanāmā ca dve aggasāvikā, rattaṅkurarukkho bodhi, ‘‘kakudharukkho’’tipi ‘‘bimbijālo’’tipi vuccati sarīraṃ panassa asītihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.
在他之后,距今九十四劫之前,有一劫中只出现了一位名叫悉达多的佛陀。他也有三次弟子集会:第一次集会有百千俱胝比丘,第二次有九十俱胝,第三次有八十俱胝。那时,菩萨是一位名叫曼伽罗的苦行者,具足炽盛的光辉和神通力。他取来大阎浮果献给如来,导师受用此果后,为菩萨授记:“九十四劫之后,你将成为佛陀。”巴利
Tassa aparabhāge ito catunavutikappamatthake ekasmiṃ kappe ekova siddhattho nāma buddho udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte koṭisatasahassabhikkhū ahesuṃ, dutiye navutikoṭiyo tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto uggatejo abhiññābalasampanno maṅgalo nāma tāpaso hutvā mahājambuphalaṃ āharitvā tathāgatassa adāsi. Satthā taṃ phalaṃ paribhuñjitvā ‘‘catunavutikappamatthake buddho bhavissasī’’ti bodhisattaṃ byākāsi.
这位世尊的都城叫韦跋罗,父亲是阇耶犀那王,母亲是善触。两位上首弟子是珊跋罗和善友,侍者叫离婆多,两位上首女弟子是尸婆罗和须罗摩。菩提树是迦尼迦罗树。他的身高六十肘,寿命十万年。巴利
Tassa bhagavato nagaraṃ vebhāraṃ nāma ahosi, pitā jayaseno nāma rājā, mātā suphassā nāma, sambalo ca sumitto ca dve aggasāvakā, revato nāma upaṭṭhāko, sīvalā ca surāmā ca dve aggasāvikā, kaṇikārarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.
在他之后,距离提舍世尊那时九十二劫的时候,有两位佛陀在同一劫中出现,就是提舍和弗沙。提舍世尊有过三次弟子集会:第一次集会有十亿比丘,第二次有九亿,第三次有八亿。那时候,菩萨是一位名叫善生的刹帝利,拥有巨大的财富和声望。他出家做了修行者,证得大神通之后,听说“佛陀已经出现”,就取来天界的曼陀罗花、莲花和波利质多罗花,在四众弟子当中供养正向前行走的如来。那些花在空中化成华盖停住了。那位导师就给他授记说:“距离现在九十二劫之后,你将成为佛陀。”巴利
Tassa aparabhāge ito dvenavutikappamatthake tisso phussoti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Tissassa pana bhagavato tayo sāvakasannipātā. Paṭhamasannipāte bhikkhūnaṃ koṭisataṃ ahosi, dutiye navutikoṭiyo, tatiye asītikoṭiyo. Tadā bodhisatto mahābhogo mahāyaso sujāto nāma khattiyo hutvā isipabbajjaṃ pabbajitvā mahiddhikabhāvaṃ patvā ‘‘buddho uppanno’’ti sutvā dibbamandāravapadumapāricchattakapupphāni ādāya catuparisamajjhe gacchantaṃ tathāgataṃ pūjesi, ākāse pupphavitānaṃ hutvā aṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā ‘‘ito dvenavutikappamatthake buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
那位世尊的都城名叫安稳,父亲是名叫阇那珊陀的刹帝利,母亲名叫莲华。梵天和优陀耶是两位上首弟子,侍者名叫沙曼伽,弗沙和须达多是两位上首女弟子。菩提树是阿娑那树,佛身高六十肘,寿命十万年。巴利
Tassa bhagavato khemaṃ nāma nagaraṃ ahosi, pitā janasandho nāma khattiyo, mātā padumā nāma, brahmadevo ca udayo ca dve aggasāvakā samaṅgo nāma upaṭṭhāko, phussā ca sudattā ca dve aggasāvikā asanarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, vassasatasahassaṃ āyūti.
在他之后,有一位名叫弗沙的导师出现。他也有三次弟子集会:第一次集会有六百万比丘,第二次有五百万,第三次有三百二十万。那时,菩萨是一位名叫胜者的刹帝利,舍弃了大王国之后,在导师身边出家,学了三藏,然后为大众说法。他还圆满了持戒波罗蜜。那位导师也为他授记:你将成为佛陀。巴利
Tassa aparabhāge phusso nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte saṭṭhi bhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye paṇṇāsa, tatiye dvattiṃsa. Tadā bodhisatto vijitāvī nāma khattiyo hutvā mahārajjaṃ pahāya satthu santike pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā mahājanassa dhammakathaṃ kathesi. Sīlapāramiñca pūresi. Sopi naṃ ‘‘buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
这位世尊的都城叫迦尸,父亲是阇耶犀那王,母亲是西利玛,两位上首弟子是善护和法军,侍者叫萨毗耶,两位上首女弟子是遮罗和优波遮罗,菩提树是余甘子树,他的身高是五十八肘,寿命是九万年。巴利
Tassa bhagavato kāsi nāma nagaraṃ ahosi, jayaseno nāma rājā pitā, sirimā nāma mātā, surakkhito ca dhammaseno ca dve aggasāvakā, sabhiyo nāma upaṭṭhāko, cālā ca upacālā ca dve aggasāvikā , āmalakarukkho bodhi, sarīraṃ aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedhaṃ ahosi, navuti vassasahassāni āyūti.
在他之后,距今九十一劫时,一位名叫毗婆尸佛的世尊出现了。他也有三次弟子集会:第一次集会有六百八十万比丘,第二次有十万,第三次有八万。那时,菩萨是一位名叫无与伦比的大龙王,具大神通、大威力,将镶嵌七宝的黄金大座献给世尊。那位导师也为他授记:“九十一劫后,你将成为佛陀。”巴利
Tassa aparabhāge ito ekanavutikappe vipassī nāma bhagavā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā , paṭhamasannipāte aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ, dutiye ekasatasahassaṃ, tatiye asītisahassāni. Tadā bodhisatto mahiddhiko mahānubhāvo atulo nāma nāgarājā hutvā sattaratanakhacitaṃ sovaṇṇamayaṃ mahāpīṭhaṃ bhagavato adāsi. Sopi naṃ satthā ‘‘ito ekanavutikappe buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
这位世尊的都城叫槃头摩帝,父亲是槃头摩王,母亲叫槃头摩帝,两位上首弟子是犍陀和提舍,侍者叫阿输迦(无忧),两位上首女弟子是旃陀和旃陀密多,菩提树是波咤厘树。他的身高八十肘,身上的光明恒常遍照七由旬,寿命是八万年。巴利
Tassa bhagavato bandhumatī nāma nagaraṃ ahosi, bandhumā nāma rājā pitā. Bandhumatī nāma mātā, khaṇḍo ca tisso ca dve aggasāvakā, asoko nāma upaṭṭhāko, candā ca candamittā ca dve aggasāvikā pāṭalirukkho bodhi, sarīraṃ asītihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā sadā satta yojanāni pharitvā aṭṭhāsi, asītivassasahassāni āyūti.
在他之后,距今三十一劫时,有尸弃佛和毗舍婆佛两位佛陀出世。尸弃世尊也有三次弟子集会:第一次集会有十万比丘,第二次有八万,第三次有七万。那时,菩萨是一位名叫伏敌的国王,他向以佛陀为首的比丘僧团供养了包括衣钵在内的大布施,又布施了以七宝装饰的象宝,并按象的尺寸制作了如法的物品来布施。那位导师也为他授记说:三十一劫后,你将成为佛陀。巴利
Tassa aparabhāge ito ekatiṃsakappe sikhī, vessabhū cāti dve buddhā ahesuṃ. Sikhissāpi bhagavato tayo sāvakasannipātā, paṭhamasannipāte bhikkhusatasahassaṃ ahosi, dutiye asītisahassāni, tatiye sattati. Tadā bodhisatto arindamo nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sacīvaraṃ mahādānaṃ pavattetvā sattaratanapaṭimaṇḍitaṃ hatthiratanaṃ datvā hatthippamāṇaṃ katvā kappiyabhaṇḍaṃ adāsi. Sopi naṃ ‘‘ito ekatiṃsakappe buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
这位世尊的都城叫阿鲁纳旺,父亲是名叫阿卢那的刹帝利,母亲叫帕跋瓦提,两位上首弟子是阿毗浮和桑婆婆,侍者名叫凯摩迦罗,两位上首女弟子是萨基拉和巴杜玛,菩提树是莲华树。他的身高七十肘,身体的光明遍照三由旬,寿命是七万岁。巴利
Tassa pana bhagavato aruṇavatī nāma nagaraṃ ahosi, aruṇavā nāma khattiyo pitā, pabhāvatī nāma mātā, abhibhū ca sambhavo ca dve aggasāvakā khemaṅkaro nāma upaṭṭhāko, sakhilā ca padumā ca dve aggasāvikā, puṇḍarīkarukkho bodhi, sarīraṃ sattatihatthubbedhaṃ ahosi, sarīrappabhā yojanattayaṃ pharitvā aṭṭhāsi, sattahivassasahassāni āyūti.
后来,又有一位名叫毗舍婆佛的导师出现在世间。他同样有三次弟子集会:第一次集会有八万比丘,第二次有七万,第三次有六万。那时,菩萨是一位名叫善见的国王,他向以佛陀为首的比丘僧团布施了包括衣物的广大供养,然后在导师身边出家,具足行仪功德,对佛宝充满恭敬与喜悦。那位导师也为他授记:“三十一劫之后,你将成佛。”巴利
Tassa aparabhāge vessabhū nāma satthā udapādi. Tassāpi tayo sāvakasannipātā paṭhamasannipāte asītibhikkhusahassāni ahesuṃ dutiye sattati, tatiye saṭṭhi. Tadā bodhisatto sudassano nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sacīvaraṃ mahādānaṃ datvā satthu santike pabbajitvā ācāraguṇasampanno buddharatane cittīkārapītibahulo ahosi. Sopi naṃ ‘‘ito ekatiṃse kappe buddho bhavissasī’’ti byākāsi.
这位世尊的都城名叫无上,父亲是善喜王,母亲名叫具名闻,两位上首弟子是索那和郁多罗,侍者名叫寂静,两位上首女弟子是达摩和萨摩罗,菩提树是娑罗树,佛身高达六十肘,寿命六万年。巴利
Tassa pana bhagavato anomaṃ nāma nagaraṃ ahosi, suppatīto nāma rājā pitā, yasavatī nāma mātā, soṇo ca uttaro ca dve aggasāvakā upasanto nāma upaṭṭhāko dāmā ca samālā ca dve aggasāvikā, sālarukkho bodhi, sarīraṃ saṭṭhihatthubbedhaṃ ahosi, saṭṭhivassasahassāni āyūti.
后来,在这个劫中出现了四位佛陀:拘留孙、拘那含牟尼、迦叶,以及我们的世尊。拘留孙世尊有过一次弟子集会,当时有四万比丘。那时,菩萨是一位名叫Khema的国王,他向以佛陀为首的比丘僧团布施了衣钵等大供养,以及眼药等药物,听闻导师说法后便出家了。那位导师也为他作了授记。巴利
Tassa aparabhāge imasmiṃ kappe cattāro buddhā nibbattā kakusandho, koṇāgamano, kassapo, amhākaṃ bhagavāti. Kakusandhassa bhagavato eko sāvakasannipāto, tattha cattālīsabhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto khemo nāma rājā hutvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sapattacīvaraṃ mahādānañca añjanādibhesajjāni ca datvā satthu dhammadesanaṃ sutvā pabbaji. Sopi naṃ satthā byākāsi.
拘楼孙世尊的都城名叫安稳,父亲是名叫火施的婆罗门,母亲是名叫毗舍佉的婆罗门女,两位上首弟子是维杜罗和珊耆婆,侍者名叫佛生,两位上首女弟子是萨玛和瞻波,菩提树是大吉祥树,佛身高四十肘,寿命四万岁。巴利
Kakusandhassa pana bhagavato khemaṃ nāma nagaraṃ ahosi, aggidatto nāma brāhmaṇo pitā, visākhā nāma brāhmaṇī mātā, vidhuro ca sañjīvo ca dve aggasāvakā, buddhijo nāma upaṭṭhāko sāmā ca campā ca dve aggasāvikā mahāsirīsarukkho bodhi sarīraṃ cattālīsahatthubbedhaṃ ahosi, cattālīsavassasahassāni āyūti.
后来,有一位名叫拘那含的导师出现于世。他也有一次弟子集会,当时有三万比丘。那时,菩萨是一位名叫山的国王,被大臣们围绕,前往导师那里,听闻说法后,邀请以佛陀为首的比丘僧团,举行大供养,布施了绢布、中国布、粗布、丝绸、毛毯、细棉布以及金拖鞋,然后在导师跟前出家。那位导师也为他授记。巴利
Tassa aparabhāge koṇāgamano nāma satthā udapādi. Tassāpi eko sāvakasannipāto, tattha tiṃsabhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto pabbato nāma rājā hutvā amaccagaṇaparivuto satthu santikaṃ gantvā dhammadesanaṃ sutvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā mahādānaṃ pavattetvā pattuṇṇacīnapaṭakoseyyakambaladukulāni ceva suvaṇṇapādukañca datvā satthu santike pabbaji. Sopi naṃ satthā byākāsi.
这位世尊的都城叫光辉城,父亲是名叫祭施的婆罗门,母亲是名叫郁多罗的婆罗门女,两位上首弟子是比耶索和郁多罗,侍者名叫安稳,两位上首女弟子是海和郁多罗,菩提树是优昙钵树,佛身高达三十肘,寿命是三万岁。巴利
Tassa bhagavato sobhavatī nāma nagaraṃ ahosi, yaññadatto nāma brāhmaṇo pitā, uttarā nāma brāhmaṇī mātā, bhiyyoso ca uttaro ca dve aggasāvakā, sotthijo nāma upaṭṭhāko, samuddā ca uttarā ca dve aggasāvikā, udumbararukkho bodhi, sarīraṃ tiṃsahatthubbedhaṃ ahosi, tiṃsavassasahassāni āyūti.
后来,有一位名叫迦叶的导师出现。他也只有一次弟子集会,当时有两万名比丘。那时,菩萨是一位名叫护明的青年,通达三部吠陀,在人间和天界都很有名,是陶工嘎帝咖拉的朋友。他和这位朋友一起去拜见那位导师,听了法谈之后出家,精进修行,学通了三藏,以圆满的行持为佛陀的教法增光。那位导师也为他授了记。巴利
Tassa aparabhāge kassapo nāma satthā udapādi. Tassāpi ekova sāvakasannipāto, tattha vīsatibhikkhusahassāni ahesuṃ. Tadā bodhisatto jotipālo nāma māṇavo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū bhūmiyañceva antalikkhe ca pākaṭo ghaṭikārassa kumbhakārassa mitto ahosi, so tena saddhiṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammakathaṃ sutvā pabbajitvā āraddhavīriyo tīṇi piṭakāni uggahetvā vattasampattiyā buddhasāsanaṃ sobhesi. Sopi naṃ satthā byākāsi.
这位世尊的出生城名叫波罗奈。父亲是名叫梵施的婆罗门,母亲是名叫有财的婆罗门女。两位上首弟子是帝须和婆罗堕阇,侍者名叫一切友,两位上首女弟子是阿努罗和优楼频螺。他的菩提树是榕树,他的身高二十肘,寿命两万岁。巴利
Tassa bhagavato jātanagaraṃ bārāṇasī nāma ahosi. Brahmadatto nāma brāhmaṇo pitā, dhanavatī nāma brāhmaṇī mātā, tisso ca bhāradvājo ca dve aggasāvakā, sabbamitto nāma upaṭṭhāko anuḷā ca uruveḷā ca dve aggasāvikā, nigrodharukkho bodhi sarīraṃ vīsatihatthubbedhaṃ ahosi, vīsativassasahassāni āyūti.
然而,在那一尊世尊之后,除了这位正自觉者以外,再没有别的佛陀了。就这样,菩萨在燃灯佛等二十四位佛陀面前获得授记之后——巴利
Tassa pana bhagavato orabhāge ṭhapetvā imaṃ sammāsambuddhaṃ añño buddho nāma natthi. Iti dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhabyākaraṇo pana bodhisatto yenena –
人的身份、性别的完备、因、得见导师,
出家、功德圆满、资格与意愿;
八法聚合,誓愿就得以成就。巴利
‘‘Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ; Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā; Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī’’ti. (bu. vaṃ. 2.59);
把这些八法聚合起来之后,在燃灯佛足下发过誓愿的菩萨,激发起这样的热忱:“来吧,我要去遍寻能成就佛果的诸法。”他遍寻之时,首先见到的是布施波罗蜜,也就是布施波罗蜜等能成就佛果的诸法。他圆满这些法,一直到须大拏王那一生。一路行来,对于那些已发誓愿的菩萨们所获得的功德利益,也曾被赞叹——巴利
Ime aṭṭha dhamme samodhānetvā dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārena ‘‘handa buddhakare dhamme vicināmi ito cito’’ti ussāhaṃ katvā ‘‘vicinanto tadādakkhiṃ, paṭhamaṃ dānapārami’’nti dānapāramitādayo buddhakarā dhammā diṭṭhā, te pūrento yāva vessantarattabhāvā āgami. Āgacchanto ca ye te katābhinīhārānaṃ bodhisattānaṃ ānisaṃsā saṃvaṇṇitā –
这样的人,具足一切支分,是决定要证得菩提的人。
在漫长的轮回中,哪怕经历百俱胝劫,
他们不会投生到无间地狱,也不会投生到世界中间的地狱。
烧渴饿鬼和饥渴饿鬼不会变成迦罗干只迦饿鬼。
他们不会变成微小的生命,即使投生到恶趣也是如此;
他们投生到人间时,不会天生就是盲人。
耳朵不会残缺,不会变成哑巴兼跛足者;
双性人和阉人不会投生为女性。
那些决定趣向菩提的人,不再被三界所摄。
解脱于无间罪业,在一切处所行境界清净。
他们不亲近邪见,而是持有对业与行为的正见。
即使他们住在天界,也不会投生到无想天。
在净居天里,并不存在所谓的因。
善士们倾向于出离,对一再投生的诸有不系缚。
他们行持利益世间的事业,圆满一切波罗蜜。巴利
‘‘Evaṃ sabbaṅgasampannā, bodhiyā niyatā narā; Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ, kappakoṭisatehipi. ‘‘Avīcimhi nuppajjanti, tathā lokantaresu ca; Nijjhāmataṇhā khuppipāsā, na honti kālakañjikā. ‘‘Na honti khuddakā pāṇā, uppajjantāpi duggatiṃ; Jāyamānā manussesu, jaccandhā na bhavanti te. ‘‘Sotavekallatā natthi, na bhavanti mūgapakkhikā; Itthibhāvaṃ na gacchanti, ubhatobyañjanapaṇḍakā. ‘‘Na bhavanti pariyāpannā, bodhiyā niyatā narā; Muttā ānantarikehi, sabbattha suddhagocarā. ‘‘Micchādiṭṭhiṃ na sevanti, kammakiriyadassanā; Vasamānāpi saggesu, asaññaṃ nupapajjare. ‘‘Suddhāvāsesu devesu, hetu nāma na vijjati; Nekkhammaninnā sappurisā, visaṃyuttā bhavābhave; Caranti lokatthacariyāyo, pūrenti sabbapāramī’’ti.
他证得这些功德利益之后才回来。对于圆满诸波罗蜜的他来说,在阿吉帝婆罗门时期、螺婆罗门时期、财胜王时期、大善见王时期、大牧牛者时期、尼弥大王时期、月王子时期、毗奢耶长者时期、尸毗王时期、须大拏王时期等,圆满布施波罗蜜所经历的生世,其数量根本无法计算。然而,特别是在他作为兔子贤者的本生时——巴利
Te ānisaṃse adhigantvāva āgato. Pāramiyo pūrentassa ca tassa akittibrāhmaṇakāle saṅkhabrāhmaṇakāle dhanañcayarājakāle mahāsudassanarājakāle mahāgovindakāle nimimahārājakāle candakumārakāle visayhaseṭṭhikāle sivirājakāle vessantararājakāleti dānapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa sasapaṇḍitajātakāle –
看见乞食的人来到面前,我就把自己的身体舍弃了。
用布施,没有谁能和我相等,这就是我的布施波罗蜜。巴利
‘‘Bhikkhāya upagataṃ disvā, sakattānaṃ pariccajiṃ; Dānena me samo natthi, esā me dānapāramī’’ti. (cariyā. 1.143 tassuddāna –
像这样舍弃自我的人,他的布施波罗蜜就叫做究竟波罗蜜。巴利
Evaṃ attapariccāgaṃ karontassa dānapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.
同样,在持戒龙象王时、瞻波耶龙王时、广财龙王时、六牙龙王时、胜敌王子时、不弱善王子时等,这些圆满戒波罗蜜的自体根本数不清。不过,特别是在他做螺护龙王的本生时——巴利
Tathā sīlavanāgarājakāle campeyyanāgarājakāle bhūridattanāgarājakāle chaddantanāgarājakāle jayaddisarājaputtakāle alīnasattukumārakāleti sīlapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa saṅkhapālajātakāle –
就算被人用尖桩刺穿,就算被人用长矛短戟乱砍,
我不对婆耆的儿子生气,这就是我的持戒波罗蜜。巴利
‘‘Sūlehipi vijjhiyanto, koṭṭiyantopi sattihi; Bhojaputte na kuppāmi, esā me sīlapāramī’’ti. (cariyā. 2.91) –
这样为他人舍弃自我的人,他的戒波罗蜜就成了最上波罗蜜。巴利
Evaṃ attapariccāgaṃ karontassa sīlapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.
同样地,在须摩那童子时、护象童子时、铁屋智者时,他舍弃大王国而圆满出离波罗蜜,这样的身命数量根本不可计量。但确切地说,在他的《小须陀须摩本生》中——巴利
Tathā somanassakumārakāle hatthipālakumārakāle ayogharapaṇḍitakāleti mahārajjaṃ pahāya nekkhammapāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa cūḷasutasomajātakāle –
到手的大王国,我像吐掉一口唾沫一样把它扔了;
舍弃的时候,心里没有一丝黏着,这就是我的出离波罗蜜。巴利
‘‘Mahārajjaṃ hatthagataṃ, kheḷapiṇḍaṃva chaḍḍayiṃ; Cajato na hoti laganaṃ, esā me nekkhammapāramī’’ti. –
就这样,当他以无所执著之心舍弃王位、离家出走时,他的出离波罗蜜就成了究竟波罗蜜。巴利
Evaṃ nissaṅgatāya rajjaṃ chaḍḍetvā nikkhamantassa nekkhammapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.
同样地,在维杜罗智者时期、大戈文达智者时期、锄头智者时期、阿拉卡智者时期、菩提游行僧时期、大药智者时期,他圆满智慧波罗蜜所经历的生命形态,数量根本说不清。不过有一点是确定的:在《萨图跋斯特本生》中塞那迦智者时期——巴利
Tathā vidhurapaṇḍitakāle mahāgovindapaṇḍitakāle kudālapaṇḍitakāle arakapaṇḍitakāle bodhiparibbājakakāle mahosadhapaṇḍitakāleti paññāpāramitāya pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa sattubhastajātake senakapaṇḍitakāle –
我用智慧去观察,让那位婆罗门脱离了痛苦;
在我的智慧面前,没有谁能与我相等,这就是我的慧波罗蜜。巴利
‘‘Paññāya vicinantohaṃ, brāhmaṇaṃ mocayiṃ dukhā; Paññāya me samo natthi, esā me paññāpāramī’’ti. –
把已经钻进皮袋里的蛇拿给人看的时候,他的智慧波罗蜜就成了究竟波罗蜜。巴利
Antobhastagataṃ sappaṃ dassentassa paññāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā.
同样地,精进波罗蜜等波罗蜜已经圆满的生世,其数量根本不存在限度。而确切来说,在《大阇那迦本生》中——巴利
Tathā vīriyapāramitādīnampi pūritattabhāvānaṃ parimāṇaṃ nāma natthi. Ekantena panassa mahājanakajātake –
在大海中间看不见岸边,所有人都被杀害了。
心没有变样,这就是我的精进波罗蜜。巴利
‘‘Atīradassī jalamajjhe, hatā sabbeva mānusā; Cittassa aññathā natthi, esā me vīriyapāramī’’ti. –
这样横渡大海时,他的精进波罗蜜就成了所谓的究竟波罗蜜。巴利
Evaṃ mahāsamuddaṃ tarantassa vīriyapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.
在《忍辱说示者本生》中——巴利
Khantivādījātake –
就像用锋利的斧头砍一个没有知觉的东西一样,你砍我;
就算对迦尸国王,我也不生嗔怒,这就是我的忍耐波罗蜜。巴利
‘‘Acetanaṃva koṭṭente, tiṇhena pharasunā mamaṃ; Kāsirāje na kuppāmi, esā me khantipāramī’’ti. –
就像没有知觉的东西一样,能忍受巨大痛苦的人,他的忍耐波罗蜜就叫做究竟波罗蜜。巴利
Evaṃ acetanabhāvena viya mahādukkhaṃ adhivāsentassa khantipāramitā paramatthapāramī nāma jātā.
在《大须陀须摩本生》中——巴利
Mahāsutasomajātake –
为了守护真实语,我宁愿舍弃自己的生命;
我释放了一百位刹帝利,这便是我的谛波罗蜜。巴利
‘‘Saccavācaṃ anurakkhanto, cajitvā mama jīvitaṃ; Mocesiṃ ekasataṃ khattiye, esā me saccapāramī’’ti. –
他这样舍弃生命之后,护持真理者的真理波罗蜜就成了名为究竟波罗蜜的。巴利
Evaṃ jīvitaṃ cavitvā saccamanurakkhantassa saccapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.
在《哑跛本生经》中——巴利
Mūgapakkhajātake –
母亲和父亲都不是我讨厌的,大名声也不是我讨厌的。
一切知智是我所珍爱的,所以我立下了这个誓愿。巴利
‘‘Mātā pitā na me dessā, napi dessaṃ mahāyasaṃ; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā vatamadhiṭṭhahi’’nti. –
就这样舍弃生命、坚定立下誓愿的人,他的决意波罗蜜就成了名为究竟波罗蜜的。巴利
Evaṃ jīvitaṃ cajitvā vataṃ adhiṭṭhahantassa adhiṭṭhānapāramitā paramatthapāramī nāma jātā.
在《一王本生》中巴利
Ekarājajātake –
没有人害怕我,我也不害怕任何人;
依靠慈爱的力量支撑,那时我在林中快乐地生活。巴利
‘‘Na maṃ koci uttasati, napihaṃ bhāyāmi kassaci; Mettābalenupatthaddho, ramāmi pavane tadā’’ti. (cariyā. 3.113) –
就这样,不顾惜生命而修慈的人,他的慈波罗蜜就成了胜义波罗蜜。巴利
Evaṃ jīvitaṃ anapaloketvā mettāyantassa mettāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā.
在《身毛竖立本生》中:巴利
Lomahaṃsajātake –
我在坟场里铺好床,枕着一具头骨躺下。
村里的顽童们走过来,做出许多戏弄的姿态。巴利
‘‘Susāne seyyaṃ kappemi, chavaṭṭhikaṃ upanidhāyahaṃ; Gāmaṇḍalā upāgantvā, rūpaṃ dassenti nappaka’’nti. –
当村童们用吐口水等举动,以及用花环、香料、供养等行为,让他生起苦受和乐受时,他仍然安住在舍心中,从未偏离。这时,他的舍波罗蜜就成了究竟波罗蜜。这里是简略的说明,若要详细理解其中的含义,应当从《所行藏》中去了解。巴利
Evaṃ gāmadārakesu niṭṭhubhanādīhi ceva mālāgandhūpahārādīhi ca sukhadukkhaṃ uppādentesupi upekkhanaṃ anativattentassa upekkhāpāramitā paramatthapāramī nāma jātā. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panesa attho cariyāpiṭakato gahetabbo.
就这样圆满诸波罗蜜后,他安住在须大拏(Vessantara)的生命形态中——巴利
Evaṃ pāramiyo pūretvā vessantarattabhāve ṭhito –
这片大地没有心识,对乐和苦都无所觉知;
它也因为我的布施之力,震动了七次。巴利
‘‘Acetanāyaṃ pathavī, aviññāya sukhaṃ dukhaṃ; Sāpi dānabalā mayhaṃ, sattakkhattuṃ pakampathā’’ti. (cariyā. 1.124);
他这样做了令大地震动等大功德后,在寿命终结时从那里死去,投生到兜率天界。在那里,他以十种方式胜过其他天人,享受与天寿等量的天界福报。若按人间的算法,如今只剩七天寿命就要结束时,他的衣服变脏、花环枯萎、腋下流汗、身体失去光泽、天子在自己的天座上坐不安乐——这五种前兆出现时,天人们看到这些景象,心生警醒:“诸位贤者,天界当真要变空了!”他们知道大士已圆满波罗蜜,便这样想:“如今他不去别的天界,而将投生到人间,证得佛果之后,那些修了福德而死去的人们会一个个投生天界,把天界填满。”巴利
Evaṃ mahāpathavīkampanāni mahāpuññāni katvā āyupariyosāne tato cuto tusitabhavane nibbatti, tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhitvā ‘‘yāvatāyukaṃ dibbasampattiṃ anubhavanto manussagaṇanāya idāni sattahi divasehi āyukkhayaṃ pāpuṇissatī’’ti vatthāni kilissanti, mālā milāyanti, kacchehi sedā muccanti, kāye vevaṇṇiyaṃ okkamati, devo devāsane na saṇṭhahatīti imesu pañcasu pubbanimittesu uppannesu tāni disvā ‘‘suññā vata bho saggā bhavissantī’’ti saṃvegajātāhi devatāhi mahāsattassa pūritapāramibhāvaṃ ñatvā ‘‘imasmiṃ idāni aññaṃ devalokaṃ anupagantvā manussaloke uppajjitvā buddhabhāvaṃ patte puññāni katvā cutā cutā manussā devalokaṃ paripūressantī’’ti cintetvā –
当我生在兜率天身中时,那时我叫善足。
一万个世界的神众聚集过来,双手合十向我请求。
大雄啊,天神啊,时候到了,请降生到母胎里吧。
正在救度包括诸天在内的世间,你要觉悟不死之境。巴利
‘‘Yatohaṃ tusite kāye, santusito nāmahaṃ tadā; Dasasahassī samāgantvā, yācanti pañjalī mamaṃ. ‘‘Kālo deva mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ; Sadevakaṃ tārayanto, bujjhassu amataṃ pada’’nti. (bu. vaṃ. 1.66-67);
就这样,菩萨为了成佛而受到劝请后,观察了五个大项目:时间、洲、国家、家族、母亲寿命的长短,做出决定,就从兜率天死去,投生到释迦王族中。在那里享受大富贵,渐渐长到美好的青年时期。在这期间,应当按照“阿难,菩萨具念正知,从兜率天身命终后降入母胎”等经文以及它们注释中的说明,了解详细情况。巴利
Evaṃ buddhabhāvatthāya āyācito kālaṃ, dīpaṃ, desaṃ, kulaṃ, janettiyā āyuppamāṇanti imāni pañca mahāvilokanāni viloketvā katasanniṭṭhāno tato cuto sakyarājakule paṭisandhiṃ gahetvā tattha mahāsampattiyā parihariyamāno anukkamena bhadrayobbanaṃ anupāpuṇi. Imasmiṃ antare ‘‘sato sampajāno ānanda bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkamī’’tiādīnaṃ (ma. ni. 3.200) suttapadānañceva tesaṃ aṭṭhakathāya ca vasena vitthāro veditabbo.
他在适合三个季节的三座宫殿里,享受着如同天界般的王权荣华。有一次去园林游玩时,他依次看到了老、病、死这三位天使,心中生起强烈的悚惧,于是返回宫中。第四次出游时,他看到一位出家修行者,生起“出家真好啊”的欢喜心,对出家生活产生了向往。之后他前往园林,在那里度过了一天,坐在吉祥莲池边。毗首羯磨天子化作理发师前来,为他装扮整齐。他听到罗睺罗王子出生的消息,知道对儿子的爱念有多么强烈,便想:“趁这束缚还没增长,我就要把它斩断。”傍晚入城时——巴利
So tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu devalokasiriṃ viya rajjasiriṃ anubhavamāno uyyānakīḷāya gamanasamaye anukkamena jiṇṇabyādhimatasaṅkhāte tayo devadūte disvā sañjātasaṃvego nivattitvā catutthavāre pabbajitaṃ disvā ‘sādhu pabbajjā’ti pabbajjāya ruciṃ uppādetvā uyyānaṃ gantvā tattha divasabhāgaṃ khepetvā maṅgalapokkharaṇītīre nisinno kappakavesaṃ gahetvā āgatena vissakammena devaputtena alaṅkatapaṭiyatto rāhulabhaddassa jātasāsanaṃ sutvā puttasinehassa balavabhāvaṃ ñatvā ‘yāva idaṃ bandhanaṃ na vaḍḍhati tāvadeva naṃ chindissāmī’ti cintetvā sāyaṃ nagaraṃ pavisanto –
这位母亲确实已经寂灭了,这位父亲也确实已经寂灭了。
这位女人确实已经寂灭了,因为她有这样一个丈夫。巴利
‘‘Nibbutā nūna sā mātā, nibbuto nūna so pitā; Nibbutā nūna sā nārī, yassāyaṃ īdiso patī’’ti. (bu. vaṃ. aṭṭha. 27 avidūrenidānakathā; dha. pa. aṭṭha. 1.10 sāriputtattheravatthu; apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā);
他听到名叫吉萨乔达弥的堂姊妹所说的这首偈颂后,心想:“我被她告知了涅槃之境。”于是从脖子上解下价值十万的珍珠项链,派人送给她。然后进入自己的宫殿,坐在华丽的床榻上,因睡意看到舞女们种种失态的样子,心生厌离,便叫醒车匿,让他牵来犍陟。他骑上犍陟,只以车匿为伴,在十千世界天神的围绕下,进行了大出家。就在那一夜剩下的时间里,越过了三个大国,在阿诺玛河畔出家。他逐渐来到王舍城,在那里乞食后,坐在般度婆山的山岩间。摩揭陀王以王位相邀,他拒绝了,并承诺证得一切知智后会来到他的国土。他先去亲近阿罗逻和优陀迦,但对在他们那里证得的境界并不满意。随后六年修大精进,在毗舍佉月满月日清晨,在将军村享用了苏阇陀供养的乳糜,在尼连禅河上让金钵顺水漂走。他在尼连禅河畔的大树林中,以种种等至度过了白天。傍晚时分,接过索提亚者给的八把草,黑龙王赞叹他的功德,他登上菩提座,铺好草,立下誓言:“我若没有不取著而令心从诸漏中解脱,就绝不起此座。”然后面朝东方坐下。太阳还没落山,他就摧破了魔军。初夜证得宿住随念智,中夜证得死生智,后夜结束时,正证得具足十力、四无畏等一切佛功德的一切知智,通达了这片阿毗达摩法海。应当如此了知他证悟的因缘。巴利
Kisāgotamiyā nāma pitucchādhītāya bhāsitaṃ imaṃ gāthaṃ sutvā, ‘ahaṃ imāya nibbutapadaṃ sāvito’ti gīvato satasahassagghanikaṃ muttāhāraṃ muñcitvā, tassā pesetvā, attano bhavanaṃ pavisitvā, sirisayane nisinno niddāvasena nāṭakānaṃ vippakāraṃ disvā, nibbinnahadayo channaṃ uṭṭhāpetvā, kaṇḍakaṃ āharāpetvā, kaṇḍakaṃ āruyha, channasahāyova dasasahassilokadhātudevatāhi kataparivāro mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā, teneva rattāvasesena tīṇi mahārajjāni atikkamma anomānadītīre pabbajitvā, anukkamena rājagahaṃ gantvā, tattha piṇḍāya caritvā, paṇḍavapabbatapabbhāre nisinno magadharājena rajjena nimantiyamāno taṃ paṭikkhipitvā, sabbaññutaṃ patvā tassa vijitaṃ āgamanatthāya tena gahitapaṭiñño , āḷārañca udakañca upasaṅkamitvā, tesaṃ santike adhigatavisesena aparituṭṭho chabbassāni mahāpadhānaṃ padahitvā, visākhāpuṇṇamadivase pātova senānigame sujātāya dinnaṃ pāyāsaṃ paribhuñjitvā, nerañjarāya nadiyā suvaṇṇapātiṃ pavāhetvā, nerañjarāya tīre mahāvanasaṇḍe nānāsamāpattīhi divasabhāgaṃ vītināmetvā, sāyanhasamaye sotthiyena dinnaṃ aṭṭhatiṇamuṭṭhiṃ gahetvā, kāḷena nāgarājena abhitthutaguṇo bodhimaṇḍaṃ āruyha tiṇāni santharitvā, ‘na tāvimaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī’ti paṭiññaṃ katvā, pācīnadisābhimukho nisīditvā, sūriye anatthaṅgamiteyeva mārabalaṃ vidhamitvā, paṭhamayāme pubbenivāsañāṇaṃ, majjhimayāme cutūpapātañāṇaṃ patvā, pacchimayāmāvasāne dasabalacatuvesārajjādisabbabuddhaguṇapaṭimaṇḍitaṃ sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhantoyeva imaṃ abhidhammanayasamuddaṃ adhigañchi. Evamassa adhigamanidānaṃ veditabbaṃ.
就这样,他证得了阿毗达摩之后,以一次盘腿坐过了七天,又过了不眨眼七天和经行七天。到第四个七天,他通过自生智的证得,审察了所证得的阿毗达摩。之后又在阿阇波罗榕树、目支邻陀、罗阇耶多那三处度过了三个七天。到第八个七天,他坐在阿阇波罗尼拘律树根下,因为反复观察法的甚深而心生少欲少事之念。这时,娑婆主梵天由一万大梵天众围绕,前来请求他说法。他以佛眼观察世间,接受了梵天的劝请,接着观察:“我应当先为谁说法?”他得知阿罗逻和优陀迦已经命终,又忆念起五比丘曾给予的许多帮助,便从座上起身,前往迦尸城。途中与优波迦交谈,在阿沙荼月满月那天,到达仙人堕处鹿野苑五比丘的住处。他使那些以不合宜言行对待他的五比丘信服,然后转法轮,让以阿若憍陈如长老为首的一亿八千万梵天众饮下了不死甘露。应当这样了知直到转法轮为止的说法因缘。这里是简略说明。详细说明则应依据《圣求经》《出家经》等诸注疏来了知。巴利
Evaṃ adhigatābhidhammo ekapallaṅkena nisinnasattāhaṃ animisasattāhaṃ caṅkamanasattāhañca atikkamitvā, catutthe sattāhe sayambhūñāṇādhigamena adhigataṃ abhidhammaṃ vicinitvā aparānipi ajapālamucalindarājāyatanesu tīṇi sattāhāni vītināmetvā, aṭṭhame sattāhe ajapālanigrodharukkhamūle nisinno dhammagambhīratāpaccavekkhaṇena appossukkataṃ āpajjamāno dasasahassimahābrahmaparivārena sahampatibrahmunā āyācitadhammadesano buddhacakkhunā lokaṃ oloketvā, brahmuno ajjhesanaṃ ādāya ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’nti olokento āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā, pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakārataṃ anussaritvā, uṭṭhāyāsanā kāsipuraṃ gacchanto antarāmagge upakena saddhiṃ mantetvā, āsāḷhīpuṇṇamadivase isipatane migadāye pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ patvā,te ananucchavikena samudācārena samudācarante saññāpetvā, dhammacakkaṃ pavattento aññāsikoṇḍaññattherappamukhā aṭṭhārasa brahmakoṭiyo amatapānaṃ pāyesi. Evaṃ yāva dhammacakkappavattanā desanānidānaṃ veditabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana sāṭṭhakathānaṃ ariyapariyesana(ma. ni. 1.274) pabbajjasuttādīnaṃ (su. ni. 407 ādayo) vasena veditabbo.
对于这样具足证得因缘和说法因缘的阿毗达摩,另外还有三种因缘:远因缘、不远因缘、近因缘。其中,从燃灯佛足下开始,一直到兜率天,应当知道这是远因缘。从兜率天开始,一直到菩提道场,是不远因缘。“有一次,世尊住在天界三十三天,在昼度树下的红毯石上,那时,世尊为三十三天的诸天讲说阿毗达摩。”这是它的近因缘。以上是因缘的叙述。巴利
Evaṃ adhigamanidānadesanānidānasampannassa panassa abhidhammassa aparānipi dūrenidānaṃ, avidūrenidānaṃ, santikenidānanti tīṇi nidānāni. Tattha dīpaṅkarapādamūlato paṭṭhāya yāva tusitapurā dūrenidānaṃ veditabbaṃ. Tusitapurato paṭṭhāya yāva bodhimaṇḍā avidūrenidānaṃ. ‘Ekaṃ samayaṃ bhagavā devesu viharati tāvatiṃsesu pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ, tattha kho bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ abhidhammakathaṃ kathesī’ti idamassa santikenidānaṃ. Ayaṃ tāva nidānakathā.